2.5.1 Testu replikadu, 2010-2011

advertisement
Relatóriu Peskiza Anuál
2011
Seeds of Life
Fini ba Moris
‘Hadi’a siguransa ai-han liu husi hasa’e produtividade ai-han prinsipál’
Seeds of Life (Fini ba Moris) núdar programa ida iha
Ministério da Agricultura e Pescas (MAP) Timor Leste nia
laran. Governo Timor Leste ho Australia mak kolabora
hamutuk hodi finánsia programa ida ne’e. Finansiamentu husi
governo Australia liu husi Australian Agency for International
Development (AusAID) ho Australian Centre for
International Agricultural Research (ACIAR) ne’ebé jere husi
ACIAR. The Centre for Legumes in Mediterranean
Agriculture (CLIMA) iha University of Western Australia
(UWA) nia laran mak koordena atividade ne’ebé finansiádu
husi governo Australianu.
ii
Tabela Konteúdu
Tabela Konteúdu .......................................................................................................................iii
Lista kona ba tabela no figura................................................................................................................................... iv
Lia maklokek .......................................................................................................... Error! Bookmark not defined.
Akrónimus ho Abreviasaun ...................................................................................................................................... ix
Personel ....................................................................................................................................... x
1.
Vijaun jerál husi programa Seeds of Life .................................................................... 1
2.
Avaliasaun ba germplasm foun................................................................................... 12
2.1
Batar .............................................................................................................................. 12
2.1.1
2.1.2
2.2
2.2.1
2.2.2
2.2.3
2.3
2.3.1
2.4
2.4.1
2.4.2
2.4.3
2.5
2.5.1
2.7
2.7.1
2.8
2.8.1
2.9
2.9.1
3.
3.1
3.2
4.
4.1
5.
5.1
6.
7.
8.
9.
9.1.1
9.1.2
9.1.3
9.1.4
9.1.5
10.
Observasaun no testu replikadu batar, 2010-2011 ........................................................................... 12
Testu no Demonstrasaun Batar iha To’os 2010-2011...................................................................... 21
Fehuk midar.................................................................................................................. 34
Testu replikadu fehuk midar, 2010-2011 ......................................................................................... 34
Análiza fehuk midar iha tinan no fatin barak................................................................................... 39
Testu no Demonstrasaun iha To’os (OFDTs) fehuk midar 2010-2011 ........................................... 41
Ai-farina ........................................................................................................................ 48
OFDTs Ai-farina 2009-2011 ........................................................................................................... 48
Hare ............................................................................................................................... 51
Testu observasaun hare irigasaun, 2011 .......................................................................................... 51
Testu observasaun hare rai maran, 2011 .......................................................................................... 53
Testu no Demonstrasaun Hare iha Natar 2010-2011 ....................................................................... 56
Forerai ........................................................................................................................... 64
Testu replikadu, 2010-2011 ............................................................................................................. 64
Ai-horis rai malirin ...................................................................................................... 70
Testu replikadu terigu (wheat no barley), 2010 ............................................................................... 70
Fehuk ropa .................................................................................................................... 76
Testu replikadu fehuk ropa, 2011 .................................................................................................... 76
Koto nani/winged beans ............................................................................................... 80
Testu observasaun koto nani 2010-2011 ......................................................................................... 80
Produsaun no distribuisaun fini ................................................................................. 82
Habarak fini: hare, batar, ho forerai (2010/2011) ............................................................................ 82
Distribuisaun fini hare, batar ho forerai ........................................................................................... 84
Peskiza kona ba sistema halo to’os ............................................................................. 87
Sistema kuda batar ho lehe .............................................................................................................. 87
Peskiza kona ba siénsia sosiál.......................................... Error! Bookmark not defined.
Levantamentu baze dadus agrikultór (Buka Dadus Los) ................................................................ 93
Peskiza kona ba mudansa klimátika .............................. Error! Bookmark not defined.
Komunikasaun no habelar informasaun ................................................................. 106
Harii kapasidade ........................................................................................................ 110
Rekomendasaun teknolojia ....................................................................................... 112
Batar .............................................................................................................................................. 112
Forerai ........................................................................................................................................... 117
Fehuk midar ................................................................................................................................... 118
Hare ............................................................................................................................................... 119
Ai-farina ........................................................................................................................................ 120
Referénsia .................................................................................................................... 123
iii
Lista kona ba tabela no figura
Tabela
Tabela 1.
Tabela 2.
Tabela 3.
Tabela 4.
Tabela 5.
Tabela 6.
Tabela 7.
Tabela 8.
Tabela 9.
Tabela 10.
Tabela 11.
Tabela 12.
Tabela 13.
Tabela 14.
Tabela 15.
Tabela 16.
Tabela 17.
Tabela 18.
Tabela 19.
Tabela 20.
Tabela 21.
Tabela 22.
Tabela 23.
Tabela 24.
Tabela 25.
Tabela 26.
Tabela 27.
Tabela 28.
Tabela 29.
Tabela 30.
Tabela 31.
Tabela 32.
Tabela 33.
Tabela 34.
Tabela 35.
Tabela 36.
Tabela 37.
Tabela 38.
Tabela 39.
Tabela 40.
Tabela 41.
Tabela 42.
Tabela 43.
Tabela 44.
Tabela 45.
Tabela 46.
a) Populasaun batar mutin no b) insidente moras iha varidade foun 2010/2011. ...... 12
Kódiku naran no fonte husi varidade foun 15 ne’ebé uza iha testu neen, 2010/2011 13
Detallu kona ba kuda no koileta varidade batar iha fatin testu, 2010/11 ho 2011 ..... 14
Rezultadu no komponente produsaun husi populasaun batar 36, Betano, bailoro 2010.
.................................................................................................................................... 15
Rezultadu no vantajen produsaun batar, fatin haat husi fatin neen 2010/11 .............. 17
Rezultadu no komponente produsaun batar, Loes 2010/11 ....................................... 18
Rezultadu no komponente produsaun batar, Aileu 2010/11 ...................................... 18
Rezultadu no komponente produsaun batar, Betano 2010/11 .................................... 19
Rezultadu no komponente produsaun batar, Betano 2011 ......................................... 19
Definisaun husi zona agro-ekolojikál 6 iha Timor-Leste ........................................... 22
Determinasaun karaterístika testura rai. ..................................................................... 23
Distribuisaun fatin OFDT batar tuir elevasaun, 2008 to’o 2011. ............................... 24
Distribuisaun pH rai iha fatin OFDT batar, 2008 to’o 2011. ..................................... 24
pH rai ho elevasaun husi fatin OFDT batar, 2008 to’o 2011. .................................... 24
Distribuisaun testura rai husi OFDT batar, 2008-2011 .............................................. 25
Komponente produsaun husi varidade batar iha OFDT hotu-hotu, 2010/11 ............. 26
Ho/la ho vantajen produsaun iha distritu Baucau 2010/11 ........................................ 26
Efeitu husi densidade ai-horis ba produsaun varidade batar iha OFDT, 2010/11...... 27
Produsaun no vantajen produsaun batar tuir Sub-Distritu 2010/11 ........................... 29
Méiu produsaun batar iha OFDT tuir ZAE, 2010/11 ................................................. 29
Fatór oioin ne’ebé afeta produsaun batar iha OFDT, 2007-2010 .............................. 31
Influénsia husi musan iha rai kuak ida ba produsaun batar iha OFDT, 2010/11. ...... 31
Rezultadu produsaun iha OFDT tuir pH rai ba batar varidade hotu-hotu, 2010/11. .. 31
Efeitu husi kór rai ba rezultadu produsaun batar 2010/11. ........................................ 32
Impaktu husi testura rai ba rezultadu produsaun batar 2010/11................................. 32
Efeitu husi númeru vizita peskizadór ba rezultadu produsaun batar 2010/11............ 32
Agrikultór sira-nia resposta (%)* ba varidade batar 2010/11. ................................... 33
Detallu kona ba kuda no koileta varidade fehuk midar iha fatin testu, tempu udan
2011 ............................................................................................................................ 34
Testu estatístiku ne’ebé uza iha análiza testu varidade fehuk midar iha fatin testu
2010/11 ....................................................................................................................... 34
Koko sabór (uji rasa) fehuk midar durante loron to’os nain, 2011............................ 35
Rezultadu no vantajen produsaun fehuk midar, 2010/11 ........................................... 35
Rezultadu no komponente produsaun fehuk midar, iha testu replikadu 2010/11 ...... 37
Agrikultór sira-nia preferénsia, rezultadu loron to’os nain fehuk midar, 2011.......... 38
Testu replikadu varidade fehuk midar hotu-hotu iha tinan 2005-2011 (pontu dadus
238)............................................................................................................................. 40
Distribuisaun husi fatin OFDT fehuk midar tuir elevasaun, 2010/11. ....................... 43
Méiu husi pH rai ho elevasaun ba fehuk midar iha OFDTs tuir sub-distritu, 2010/11. .
.................................................................................................................................... 43
Komponente produsaun husi varidade fehuk midar iha OFDT, 2010/11. ................. 44
Rezultadu produsaun fehuk midar isin iha OFDT (t/ha) tuir sub-distritu 2010/11. ... 44
Méiu produsaun fehuk midar iha OFDT tuir ZAE, 2010/11...................................... 45
Fatór signifikadu husi jestaun ne’ebé afeta rezultadu produsaun fehuk midar. ......... 45
Rezultadu produsaun husi varidade fehuk midar hotu-hotu tuir pH rai, 2010/11. ..... 45
Impaktu husi testura rai ba rezultadu produsaun fehuk midar, 2010/11. ................... 46
Impaktu husi rai nia lolon ba rezultadu produsaun fehuk midar 2010/11. ................. 46
Impaktu husi topografia ba rezultadu produsaun fehuk midar 2010/11..................... 46
Agrikultór sira-nia resposta (%) ba varidade fehuk midar 2010/11. .......................... 47
Komponente produsaun husi ai-farina iha OFDTs 2009-2010. ................................. 49
iv
Tabela 47.
Tabela 48.
Tabela 49.
Tabela 50.
Tabela 51.
Tabela 52.
Tabela 53.
Tabela 54.
Tabela 55.
Tabela 56.
Tabela 57.
Tabela 58.
Tabela 59.
Tabela 60.
Tabela 61.
Tabela 62.
Tabela 63.
Tabela 64.
Tabela 65.
Tabela 66.
Tabela 67.
Tabela 68.
Tabela 69.
Tabela 70.
Tabela 71.
Tabela 72.
Tabela 73.
Tabela 74.
Tabela 75.
Tabela 76.
Tabela 77.
Tabela 78.
Tabela 79.
Tabela 80.
Tabela 81.
Tabela 82.
Tabela 83.
Tabela 84.
Tabela 85.
Tabela 86.
Tabela 87.
Tabela 88.
Tabela 89.
Tabela 90.
Tabela 91.
Tabela 92.
Komponente produsaun husi ai-farina iha OFDTs 2010-2011. ................................. 49
Detallu kona ba varidade hare irigasaun iha testu observasaun, tempu udan 2011 ... 51
Detallu kona ba kuda no koileta varidade forerai iha fatin testu, 2011 ...................... 52
Varidade hare irigasaun ne’ebé propoin ba avaliasaun profunda .............................. 52
Detallu kona ba testu varidade hare rai maran, tempu udan 2011 ............................. 54
Varidade hare irigasaun ne’ebé propoin ba avaliasaun replikadu .............................. 56
Rezultadu produsaun husi varidade hare iha OFDT 2008/09 to’o 2010/11 ............... 58
Rezultadu produsaun husi varidade hare iha 2010/11 ................................................ 58
Méiu produsaun hare iha OFDT (t/ha), iha Sub-Distritu programa SoL, 2010/11 .... 60
Méiu produsaun (t/ha) husi hare iha OFDTs inklui koko varidade tuir ZAE, 2010/11 .
.................................................................................................................................... 60
Fatór signifikadu ne’ebé afeta rezultadu produsaun hare iha OFDTs 2007 to’o 2011 ..
.................................................................................................................................... 61
Efeitu husi testura rai ba rezultadu produsaun hare 2010/11 ..................................... 61
Fatór signifikadu husi jestaun ne’ebé afeta OFDTs hahu husi 2007 to’o 2011 ......... 62
Detallu kona ba varidade, testu replikadu forerai, 2010/11 ....................................... 64
Detallu kona ba kuda no koileta varidade forerai iha fatin testu, 2010/11................. 65
Testu estatístiku ne’ebé uza iha análiza ba testu varidade forerai 2010/11 ............... 65
Rezultadu no vantajen produsaun forerai ne’ebé liu lokál, 2010/11 .......................... 66
Varidade ne’ebé hili ba testu profunda iha tinan 2011/12 ......................................... 67
Rezultadu no komponente produsaun forerai husi testu replikadu iha Betano 2010/11
.................................................................................................................................... 68
Detallu kona ba populasaun ai-horis husi testu replikadu sereais, 2011 .................... 70
Detallu kona ba kuda no koileta varidade sereais iha fatin testu, 2011 ..................... 70
Rezultadu no komponente produsaun terigu (wheat), Brigada, 2011 ........................ 71
Rezultadu no komponente produsaun terigu (wheat), Holarua, 2011 ........................ 72
Rezultadu no komponente produsaun terigu, 2011 .................................................... 72
Méiu produsaun terigu iha fatin no epoka hotu-hotu 2009-2011 ............................... 73
Rezultadu no komponente produsaun terigu (Barley) iha Brigada no produsaun iha
Larigutu ho Holarua ................................................................................................... 74
Rezultadu produsaun terigu (Barley) iha fatin no epoka hotu-hotu 2009 – 2011 ...... 75
Detallu kona ba kuda no koileta fehuk ropa iha testu replikadu, 2011 ...................... 76
Rezultadu no komponente produsaun fehuk ropa, iha Maubisse tempu bailoro 2011 ..
.................................................................................................................................... 77
Rezultadu no komponente produsaun fehuk ropa iha Ossu, bailoro 2011 ................. 78
Varidade koto nani/winged bean iha testu observasaun tinan 2010/11. .................... 81
Area produsaun no númeru produtór kontratadu, 2010/2011 .................................... 83
Area produsaun ai-farina ho fehuk kain, 2010-2011.................................................. 85
Kontribuisaun husi SoL ba rekerimentu fini nasionál, 2010-2011 ............................ 86
Testu sistema kuda kahur lehe ho batar, Betano 2011 ............................................... 87
Testu sistema kuda kahur lehe ho batar, Loes 2011 ................................................... 87
Detallu kona ba kuda no koileta lehe iha fatin testu, 2010/11 ................................... 88
Rezultadu husi testu replikadu batar no lehe, tempu udan iha Betano 2010/11......... 89
Rezultadu husi testu replikadu batar no lehe, tempu bailoro iha Betano 2011 .......... 89
Rezultadu produsaun husi batar kuda kahur no la kahur ho lehe durante tinan tolu iha
Betano......................................................................................................................... 90
Rezultadu husi testu replikadu batar ho lehe iha Loes, tempu udan 2010/11 ............ 90
Métodu prepara rai ba testu lehe iha Loes, tempu udan 2010/11 ............................... 91
Rezultadu husi testu replikadu batar ho lehe iha Loes, tempu bailoro 2011 .............. 91
Métodu preparasaun rai ba testu lehe iha Loes, tempu bailoro 2011 ......................... 91
Rezultadu produsaun husi batar kuda kahur no la kahur ho lehe iha testu replikadu
ne’ebé halo iha Loes. .................................................................................................. 92
Númeru membru uma kain iha OFDT, tuir Distritu .................................................. 94
v
Tabela 93.
Tabela 94.
Tabela 95.
Tabela 96.
Tabela 97.
Partisipasaun jéneru hanesan chefe da familia, 2010-2011........................................ 94
Ai-horis ne’ebé kuda iha to’os ou kintal uma nian .................................................... 95
Sasukat respondente nian kona ba sufisiénsia ai-han (batar) ..................................... 97
Respondente sira-nia siguransa ai-han husi tinan ba tinan (batar) ............................. 97
Agrikultór sira-nia persepsaun kona ba fatór ne’ebé hamenus rezultadu produsaun
iha tempu koileta tuir distritu ..................................................................................... 98
Tabela 98. Métodu haloot batar fini (no ai-horis sira seluk) ........................................................ 98
Tabela 99. Típu uma iha distritu hitu ........................................................................................... 99
Tabela 100. Sasukat moris diak (kesejahteraan) tuir produtu prinsipál ne’ebé umakain idaidak
iha ........................................................................................................................... 99
Tabela 101. Sasukat moris diak husi tinan ba tinan ................................................................... 99
Tabela 102. Oportunidade treinu ne’ebé fornese husi disiplina no típu treinamentu 2011 ..... 110
Tabela 103. Nível edukasaun husi Diresaun 4 iha MAP/SoL nia laran ................................... 111
Tabela 104. Objetivu kualifikasaun tempu naruk ba staff MAP .............................................. 111
Tabela 105. Hili produsaun no vantajen produsaun batar, sentru peskiza, 2001-2011 ............ 113
Tabela 106. Hili produsaun no vantajen produsaun batar, OFDTs, 2006-2010 ...................... 113
Tabela 107. Hili produsaun no vantajen produsaun batar, OFDTs, 2011 ................................ 113
Tabela 108. Méiu vantajen produsaun husi P07 & Sele, testu replikadu, 2006-2011 ............. 115
Tabela 109. Méiu produsaun husi P07, Sele, ho batar lokál iha OFDTs, 2009-2011. ............. 115
Tabela 110. Estragus husi fuhuk ba populasaun batar ne’ebé hili, 2009/2010. ....................... 116
Tabela 111. Rezultadu no vantajen produsaun forerai Utamua, sentru peskiza, 2001-2010 ... 118
Tabela 112. Rezultadu no vantajen produsaun husi Utamua, OFDTs, 2006-2010 .................. 118
Tabela 113. Rezultadu no vantajen produsaun husi fehuk midar, sentru peskiza, 2001-2010 118
Tabela 114. Hili rezultadu no vantajen produsaun fehuk midar, sentru peskiza, 2011 ........... 118
Tabela 115. Rezultadu no vantajen produsaun fehuk midar, OFDTs, 2007-2010 ................... 119
Tabela 116. Hili rezultadu no vantajen produsaun fehuk midar, OFDTs, 2011 ...................... 119
Tabela 117. Rezultadu no vantajen produsaun hare, sentru peskiza, 2008-2010 .................... 119
Tabela 118. Rezultadu produsaun hare iha OFDT, distritu hotu-hotu, 2005 to’o 2010 .......... 119
Tabela 119. Rezultadu produsaun husi varidade hare iha OFDT, 2010/11 ............................. 120
Figura
Figura 1.
Figura 2.
Figura 3.
Figura 4.
Figura 5.
Figura 6.
Figura 7.
Figura 8.
Figura 9.
Figura 10.
Figura 11.
Figura 12.
Figura 13.
Figura 14.
Figura 15.
Figura 16.
Figura 17.
Figura 18.
Figura 19.
Figura 20.
Fatin peskiza/demonstrasaun ne’ebé hili iha Timor-Leste 2010-2011 ........................ 1
Udan been (mm) iha Kinta Portugal, Aileu, 2010/2011 .............................................. 6
Udan been iha Betano, Manufahi, 2010/2011 .............................................................. 7
Udan been iha Maubisse, Ainaro, 2010/2011 .............................................................. 7
Udan been iha Maliana, Bobonaro, 2010/2011 ............................................................ 8
Udan been iha Maubara, Liquiça, 2010/2011 .............................................................. 8
Udan been iha Sentru Peskiza Loes, Liquiça, 2010/2011 ............................................ 9
Udan been iha Ostico, Vemasse, Baucau, 2010/2011 .................................................. 9
Udan been iha Venilale, Baucau, 2010/2011 ............................................................. 10
Udan been iha Viqueque Villa, Viqueque, 2010/2011........................................... 10
Sumáriu kona ba padraun udan been iha Timor-Leste durante 2010/2011............ 11
Korelasaun entre rezultadu ho komponente produsaun husi populasaun batar 36. 16
Korelasaun entre rezultadu ho komponente produsaun batar 2010/11 .................. 20
Efeitu husi elevasaun ba pH rai iha fatin OFDT batar, 2010/11. ........................... 25
Rezultadu produsaun husi populasaun oin 3 ne’ebé koko vs populasaun lokál, la
inklui Baucau, 2010/11. ......................................................................................... 27
Gráfiku regresaun ne’ebé kompara densidade ai-horis ho rezultadu produsaun. .. 28
Gráfiku regresaun ne’ebé kompara elevasaun ho rezultadu produsaun. ................ 30
Korelasaun entre rezultadu produsaun ho isin iha hun ida, fehuk midar 2010/11 . 38
Korelasaun entre Agrikultór sira-nia persepsaun ba varidade fehuk midar, 2011 . 39
Análizi Biplot (varidade oin 7 iha ambiente oin 7), 2010-2011............................. 40
vi
Figura 21.
Figura 22.
Figura 23.
Figura 24.
Figura 25.
Figura 26.
Figura 27.
Figura 28.
Figura 29.
Figura 30.
Figura 31.
Figura 32.
Figura 33.
Rezultadu produsaun husi varidade oin 2 ne’ebé koko vs populasaun lokál 2010 no
2011. ....................................................................................................................... 50
Rezultadu produsaun husi Nakroma ho Matatag 2 vs lokál 2010/11..................... 59
Korelasaun entre rezultadu produsaun ho densidade ai-horis iha sentru peskiza
Betano..................................................................................................................... 68
Impaktu husi insidente moras ho númeru isin iha rezultadu produsaun fehuk ropa,
Maubisse 2011........................................................................................................ 77
Impaktu husi insidente moras no isin iha hun idaidak ba rezultadu produsaun
fehuk ropa iha Ossu 2011 ....................................................................................... 78
Númeru ai-horis ne’ebé kuda husi agrikultór OFDT sira ...................................... 95
Agrikultór OFDTne’ebé kuda ai-horis prinsipál oin ida ou liu (N=233) ............... 96
Sufisiénsia batar iha umakain agrikultór (2010-2011) ........................................... 97
Persentajen agrikultór iha Suco idaidak ne’ebé deklara sira-nia aan hanesan
agrikultór (2010) .................................................................................................. 103
Persentajen agrikultór ne’ebé haktuir katak sira kuda ai-horis ............................ 103
Persentajen agrikultór ne’ebé kuda batar, 2010 ................................................... 104
Persentajen agrikultór ne’ebé kuda kafe, 2010 .................................................... 104
Persentajen agrikultór ne’ebé kuda hare, 2010 .................................................... 105
vii
Lia Maklokek
Ho kontente hau lansa Relatóriu Peskiza Anuál ida ne’e pepara husi programa Seeds of
Life/Fini ba Moris (SoL) iha Ministério da Agricultura e Pescas (MAP). Ida ne’e núdar relatóriu
ba dala neen kona-ba selesaun, avaliasaun no lansamentu varidade foun kualidade diak hodi
asegura siguransa ai-han iha Repúblika Demokrátika de Timor Leste.
Maioria atividade peskiza no habarak fini iha tempu bailoro no tempu udan tinan 20102011 lokalizadu iha sub-distritu 19 husi distritu hirak hanesan Manufahi, Aileu, Baucau,
Viqueque, Liquiça, Bobonaro ho Ainaro. Distritu hirak ne’e reprezenta zona agro-ekosistema
neen ne’e hotu ho area peskiza ne’ebé hahu husi parte norte to’o kosta súl no husi altitude badak
ho udan been menus to’o altitude aas ho udan been aas liu. Organizasoens Non Govermentais ho
ajénsia sira seluk mos ajuda MAP hodi habelar fini ne’ebé lansa husi MAP ba distritu sira seluk.
Programa Seeds of Life 3 ne’ebé hahu iha inísiu Fevereiru 2011 sei enkoraja multiplikasaun fini
ai-han no fini púru iha distritu 13 antes fin de 2015.
MAP/SoL nia varidade hotu-hotu inisialmente halo avaliasaun iha sentru peskiza iha testu
replikadu. Halo ona observasaun barak hodi hili fini ne’ebé potensiál no garante nia karatér
ne’ebé loloos atu nune’e bele koko iha agrikultór sira-nia to’os. Iha prosesu avaliasaun ne’e iha
mos atividade loron to’os nain ne’ebé konvida agrikultór sira hodi mai haree no koko sabór husi
varidade hirak ne’ebé hatudu rezultadu diak no atu haree oinsa sira-nia reasaun ba varidade hirak
ne’e. Testu ne’ebé halo ba’a varidade hotu-hotu la uza adubu no mos bee tanba atu halo tuir
kondisaun riíl agrikultór sira nian. Varidade oin ida ka rua ne’ebé hatudu rezultadu diak iha
sentru peskiza depois sei inklui iha Testu no Demonstrasaun iha Agrikultór sira-nia To’os
(OFDTs). Iha Sub-distritu ida halo loron to’os nain maizumenus dala ida atu fasilita prosesu
selesaun ba varidade ne’ebé adekuada atu lansa. Depois fini husi varidade ne’ebé lansa tiha ona
sei habarak husi MAP, ONG sira no mos organizasaun sira seluk ne’ebé relevante.
Disponibilidade fini rekoñese hanesan limitasaun ba agrikultór sira iha Timor Leste
ne’ebé adopta varidade foun. Hadi’a agrikultór sira-nia asesu ba fini sei fó importánsia ba’a
governo iha parte asesu ba’a fini produsaun aas, mikróbiu plasma kualidade aas no mos garante
atu agrikultór sira bele iha fini ne’ebé sufisiente iha tempu kuda. Programa habarak fini formál no
informál MAP/SoL kuaze la’o ho ativu iha distritu liu husi serbisu hamutuk ho produtór,
agrikultór no ofisiais estensaun sira hodi garante sira bele atinji objetivu ne’ebé iha. Ita apresia
tebes ba’a susesu ne’ebé sira halo.
Ami hato’o ami nia agradesimentu boot ba’a Governo Australia ba’a apóiu finanséiru
ne’ebé fó ba ami liu husi Australian Centre for International Agricultural Research (ACIAR) ho
Australian Agency for International Development (AusAID).
Mariano ASSANAMI Sabino
Ministro da Agricultura e Pescas
Repúblika Demokrátika de Timor Leste
Marsu, 2012
viii
Akrónimus no Abreviasaun
ACIAR
ALGIS
ZAE
PA
APC
ATL
AusAID
CGIAR
CIAT
CIMMYT
CIP
CLIMA
GKHF
DSO
EoPOs
FAO
FSMG
FSPA
GIS
ICRISAT
IELTS
IFSP
IRRI
ISPA
M&E
MAF
DNAH
DNPSE
DNPP
DNADCA
ONG
OFDTs
OJT
OM
PDD
PMT
PSC
RA
SEOs
SoL
SoL3
SOSEK
SPC
SPO
STA
TAG
TL
UN
UNTL
UWA
Australian Centre for International Agricultural Research
Agricultural Land Geographical Information System
Zona Agro-Ekolojikál
Planu Anuál
Australian Program Coordinator
Australian Team Leader
Australian Agency for International Development
Consultative Group on International Agricultural Research
International Centre for Tropical Agriculture
International Maize and Wheat Improvement Centre
International Potato Centre
Centre for Legumes in Mediterranean Agriculture
Grupu Komunidade Habarak Fini
District Seed Officer
End-of-Program Outcomes
Food and Agriculture Organization
Farmer Seed Marketing Group
Formál Seed Production Advisor
Geographic Information Systems
International Centre for Research in the Semi-Arid Tropics
International English Language Testing System
Informál Seed Production
International Rice Research Institute
Informál Seed Production Advisor
Monitoring and Evaluation
Ministry of Agriculture and Fisheries
Diresaun Nasionál da Agrikultura i Hortikultura (MAP)
Diresaun Nasionál de Peskiza i Serbisu Espesializadu (MAP)
Diresaun Nasionál de Polítika i Planeamentu (MAP)
Diresaun Nasionál de Apóiu Dezenvolvimentu Komunidade Agríkula
(MAP)
Organizasaun Non-Govermentais
On-Farm Demonstrations and Trials/Testu no Demonstrasaun iha To’os
On the Job Training/Treinamentu iha serbisu laran
Office Manager
Program Design Document/Dokumentu dezeñu programa
Program Management Team/Ekipa jestaun da programa
Program Steering Committee
Regional Advisor
Suco Extension Officer (Ofisiais estensaun/estensionista)
Seeds of Life
Seeds of Life 3
Social Science and Economics (Sosiál Ekonomia)
Seed Production Coordinator
Seed Production Officer
Short-Term Advisor
Technical Advisory Group
Timor-Leste
United Nations
University of Timor Lorosa’e
University of Western Australia
ix
Personel
Ministériu da Agrikultura i Peskas
H.E Mariano ASSANAMI Sabino
Mr. Marços da Cruz
Mr. Lourenço Borges Fontes
Mr. Gil Rangel da Cruz
Mr. Adalfredo do Rosario Ferreira
Mr. Octávio da Costa Monteiro
Mr. Januário Marçal de Araujo
Mr. Moises Lobato Pereira
Mr. Abril Fatima Soares
Ms. Maria Fernandes
Mr. Rafael Feliciano
Mr. Telesforo Fernandes Moniz
Ministru, Ministériu da Agrikultura i Peskas
Sekretáriu Estadu da Agrikultura e Arborikultura
Direitór Jerál ho SoL Co- Leader
Direitór Nasionál da Agrikultura i Hortikultura
Direitór Nasionál de Peskiza i Serbisu Espesializadus
Direitór Nasionál de Polítika i Planeamentu
Direitór Nasionál de Apóiu Dezenvolvimentu
Komunidade Agríkula
Chefe Departementu de Peskiza e Serbisu
Espesializadus
Koordenadór Peskiza, Darasula
Koordenadór Peskiza, Aileu
Koordenadór Peskiza, Betano (to’o Juñu 2011)
Koordenadór Peskiza, Betano (husi Juñu 2011)
Koordenadór Peskiza, Loes
Naran
Ms. Armandina Marçal
Ms. Anita Ximenes
Ms. Octaviana Ferreira Agostinho
Ms. Dorilanda da Costa Lopes
Ms. Deonisia Raquela Soares Brito
Mr. Cipriano Martins
Mr. Salvador de Jesus
Ms. Odete Ximenes
Ms. Juliana de Jesus Maia
Ms. Ermelinda M.L. Hornai
Mr. Antonio Pereira do Rego
Mr. Rojino Da Cunha
Mr. João Bosco Pedro C.R. Belo
Mr. Basilio da Silva Pires
Mr. Marços Vidal Corréia
Mr. Felisberto Soares
Mr. Rafael Feliciano
Mr. Jose da Costa Freygen
Mr. Jorge Amaral
Mr. Armindo Moises
Mr. Leandro C.R Pereira
Mr. Mario Tavares Gonçalves
Mr. Luis da Costa Patrocinio
Mr. Luis Pereira
Mr. Paulo Soares
Mr. Mario da Costa
Ms. Maria Martins
Ms. Isabel Soares Pereira
Ms. Julieta Lidia
Mr. Luis Fernandes
Mr. Amandio da Costa Ximenes
Distritu
Dili
Dili
Dili
Bobonaro
Aileu
Aileu
Aileu
Baucau
Manufahi
Maliana
Baucau
Baucau
Baucau
Baucau & Viqueque
Manufahi
Manufahi
Manufahi
Liquiça
Manufahi
Manufahi, Ainaro
Liquiça
Liquiça
Bobonaro
Dili
Liquiça
Viqueque
Aileu
Dili
Dili
Baucau
Viqueque
Mr. Manuel Xavier
x
Sub-Distritu
Maliana
Aileu Villa
Aileu Villa
Remexio, Liquidoe, Laulara
Baucau Villa
Betano
Maliana Villa
Venilale
Vemasse
Baucau Villa
Venilale &Ossu
Betano
Betano
Betano
Maubara
Alas
Turiscai, Maubisse
Maubara
Liquiça Villa
Balibo
Liquiça Villa
Viqueque
Aileu Villa
Ossu
Mr. Inácio Sávio Pereira
Viqueque
Uatulari
Mr. Tobias Monis Vicente L. Agm
Liquiça
Maubara
Mr. João Paulo
Dili
Mr. Agostinho Alves
Manufahi
Betano, Same, Alas
Mr. Laurentino Ximenes
Dili
Mr. Sabilio dos Santos
Dili
Mr. Fernando Soares
Liquiça
Maubara
Mr. Leon Mauleto
Bobonaro
Maliana
Mr. Julio Filipe
Baucau
Vemasse
Mr. Florindo Morais Neto
Dili
Mr. Moises Sarmento
Viqueque
Mr. Constantino da Costa
Baucau
Mr. Luis Manuel Branço
Dili
Mr. Luis Siki
Bobonaro
Ms. Nelia Aniceto
Liquiça
Mr. Andre Alves
Manufahi
Mr. Feliciano Soares
Viqueque
Mr. Francisco Gama
Dili
Mr. Rui Amaral Pereira
Dili
Mr. Antonio de Jesus
Aileu
Mr. Pedro da Costa de Jesus
Baucau
Mr. Orlando dos Santos da Lux
Ainaro
Mr. Floriano de Fatima
Manufahi
Mr. Marcelino Santos Lopes
Bobonaro
Mr. Silvester Sarmento
Liquiça
University of Western Australia
Dr. Harry Nesbitt. Australian Program Coordinator, Seeds of Life
Dr. William Erskine, Director CLIMA
Ekipa Seeds of Life iha Edifísiu MAP, Timor-Leste
Mr. John Bruce Dalton
Australian Team Leader (husi fulan Juñu, 2011)
Mr. Robert Williams
Asesor Peskiza
Mr. Asep Setiawan
Asesor Habarak Fini Formál
Ms. Myrtille Lacoste
Asesor Peskiza/Estensaun (to’o Abril 2011)
Mr. Buddhi Kunwar
Asesor Habarak Fini Informál (husi Abril 2011)
Mr. Martin Browne
Asesor Rejionál ba Rejiaun Leste
Mr. Nick Molyneux
Asesor Mudansa Klimátika
Mr. Luc Spyckerelle
Asesor Monitorizasaun no Avaliasaun (husi Fevereiru
2011)
Mr. Joseph Freach
Asesor Rejionál ba Rejiaun Oeste (husi Abril 2011)
Mr. Luis Aguilar
Asesor Rejionál ba Rejiaun Sentrál (husi Máiu 2011)
Mrs. Carla Da Silva
Office Manager
Ms. Ines Alves
Ofisiais Finánsa
Ms. Cecilia da Silva Pires
Asistente Finánsa (husi Novembru 2011)
Mr. Apolinário Ximenes
Espesialista Data Entry (Ofisiais OFDT husi Outubru
2011)
Mr. Aquiles T. Maia Barros
Tradutór / Interpretadór
Ms. Miguelina Ribeiro Garcia
Ofisiais Administrativu
Ms. Alexandra Araujo
Asistente Administrativu
Mr. Filomeno Cardoso
Ofisiais Lojístiku (husi Jullu 2011)
Mr. Jeronimo Ribeiro
Ofisiais Lojístiku (husi Jullu 2011)
Mr. Jonas Amaral
Ofisiais IT (husi Abril 2011)
Mr. Francedes Suni
Ofisiais Komunikasaun (husi Outubru 2011)
xi
Mr. Anibal da Costa
Ms. Teresa Maria Pires
Ms. Liliana da Costa Cruz
Mr. Egas Vong
Koordenadór Treinamentu (husi Dezembru 2011)
Ofisiais Administrativu ba Rejiaun Leste (husi Agostu
2011)
Ofisiais Administrativu ba Rejiaun Oeste (husi Setembru
2011)
Ofisiais Administrativu ba Rejiaun Sentrál (husi Jullu
2011)
xii
1. Vizaun jerál husi programa Seeds of Life
1.1
Introdusaun
“Seeds of Life (SoL)” (Fini ba Moris) hanesan programa ida iha Ministériu da Agrikultura
i Peskas (MAP) Timor Leste ne’ebé nia atividade atu hare ba kauza husi ai-han la siguru iha
Timor-Leste. Hirak ne’e inklui produsaun ki’ik husi ai-horis prinsipál, vulnerabilidade husi epoka
ne’ebé la favoravél no dezastre naturais, laiha osan ne’ebé hetan atu sosa ai-han durante periódu
udan been menus, failansu iha koileta no kapasidade distribuisaun merkadu ne’ebé la sufisiente.
SoL tama ona ba iha faze terseiru (SoL3) iha inísiu Fevereiru 2011, no harii liu husi
susesu ne’ebé hetan ona iha faze antes, mantein nia foku (pontu sentrál) iha hasa’e produsaun liu
husi hili no distribui varidade kualidade diak husi jenétiku superior. Iha mos fokus segundu ba
análiza no dezenvolve estratéjia atu rezolve variabilidade no mudansa klimátiku; hadi’a prátika
agronómiku hodi hamenus du’ut ne’ebé moris makaas no hasa’e rai nia bokur; hamenus failansu
iha koileta no organiza fornesimentu insumu/input fini.
Programa ne’e konsentra ba iha avaliasaun varidade produsaun aas husi ai-horis hirak
ne’ebé kuda husi agrikultór sira iha Timor Leste. Ai-horis hirak ne’e inklui batar, fehuk midar, aifarina, hare no forerai. Iha mos atividade ki’ik balun ne’ebé halo ba ai-horis minoria hanesan
wheat (terigu), barley (terigu), fehuk ropa no koto ho típu oioin.
Durante tinan 2010-2011 atividade prinsipál husi programa ne’e konsentra iha distritu
Aileu, Baucau, Viqueque, Bobonaro, Manufahi, Ainaro no Liquiça. Testu ne’ebé halo iha
agrikultór sira-nia to’os kuaze hahu husi parte kosta ba kosta iha agro-ekosistema oioin (Figura 1).
To’o inísiu 2016 programa ne’e nia objetivu mak atu estabelese fundasaun ida ne’ebé forte ba
sistema fini nasionál, bele fornese asesu ho nível aas husi fini kualidade diak ba agrikultór sira
iha teritóriu tomak.
Ida ne’e núdar Relatóriu Peskiza Anuál ba dala neen prepara husi Seeds of Life. Relatóriu
ne’e halo rezumu kona ba programa peskiza, habarak fini formál ho informál, jestaun atividade
no haktuir kona ba progresu ne’ebé hetan husi komunikasaun no harii kapasidade. Espesífiku liu
hatudu kona ba peskiza ne’ebé halo durante tinan tomak.
Fatin ne’ebé hili hodi halo peskiza/demonstrasaun iha Timor-Leste 20102011
Fehuk midar,
Hare,
Batar)
Figura 1.
(
1
1.2
Sumáriu programa, 2010-2011
SoL faze terseiru dezeña ho komponente haat ne’ebé idaidak ho nia atividade espesífiku.
Atividade hirak ne’e mak hanesan a) Avaliasaun varidade ai-horis kualidade diak, b)
Produsaun/Habarak no distribuisaun fini formál, c) Habarak no distribuisaun fini informál no d)
Jestaun ba sistema fini. Harii kapasidade núdar parte integral ida husi programa no engaña iha
komponente idaidak, maibe sumáriu kona ba atividade treinamentu tinan-tinan aprezenta ketak.
Atividade no progresu husi komponente idaidak ba tinan 2010-2011 hatudu iha kraik:
Komponente 1:
Avaliasaun ba varidade ai-horis kualidade diak.
Objetivu komponente: Identifika no lansa varidade ai-horis kualidade diak.
Atividade iha komponente ida ne’e inklui:
 Estabelese Sentru Peskiza Agríkula Nasionál ho Estasaun Peskiza
 Identifika no buka materiais jenétiku husi varidade kualidade diak
 Avalia varidade foun ne’ebé potente iha estasaun
 Avalia varidade foun ne’ebé potente iha agrikultór sira-nia to’os
 Hili varidade foun ne’ebé submete ba lansamentu ofisiál
 Produs fini fundasaun ne’ebé sufisiente
 Hametin kapasidade staff MAP atu jere identifikasaun no lansa varidade foun
To’o iha fin de 2011, maioria edifísiu hirak ne’ebé planu atu hadi’a kuaze rehabilita no
konstrui hotu kedas. Konstrusaun hirak ne’e inklui hela fatin no armazen iha Triloka (Baucau) no
armazen iha Corluli (Bobonaro). Dezeña ona edifísiu temporáriu atu harii iha Kinta Portugal
(Aileu) ho Raimaten, (Bobonaro). MAP aloka ona fatin kultivasaun ida ne’ebé konsidera hanesan
estasaun peskiza ho elevasaun aas iha Urulefa Maubisse, no ida ne’e sei uza ba priméira vez iha
tempu udan tinan 2011-2012. Identifika mos ona fatin adekuadu ida atu halo peskiza kona ba hare
irigasaun rai tetuk no rai aas no mos ba habarak fini. Fatin ida ne’e nia luan mak 1.7ha ne’ebé
lokaliza besik estrada boot no kanál irigasaun no besik ba bee matan. Fatin ida ne’e mak iha Suco
Raimaten, Maliana Sub Distritu Bobonaro.
Sistema irigasaun iha Loes kuaze rehabilita no hadi’a ona durante periódu dezeña edifísiu
estra ba rai ekipamentu. Sentru peskiza Betano, Loes ho Darasula jere husi staff MAP ne’ebé
profesionál no halo operasaun tuir orsamentu ne’ebé iha.
Laiha varidade foun husi ai-han prinsipál mak importa durante tinan tomak nia laran
maibe iha varidade terigu (wheat) 25 ho barley 25 no duhaen 13 (típu koto ida) mak haruka mai
husi Austrália ho tan hare rai maran 104 no hare irigasaun 60 husi IRRI, Filipina.
Halo ona avaliasaun ba testu replikadu tempu udan 32 durante tinan tomak husi 20102011 no deskreve ona iha relatóriu ida ne’e nia laran. Maioria husi testu hirak ne’e no testu tempu
bailoro balun hala’o ona iha estasaun balun hanesan Aileu, Betano, Loes no Darasula. Aleinde
ne’e, testu ba hare no ba ai-horis ne’ebé presiza ambiente ho altitude aas hanesan (wheat, barley,
fehuk ropa no koto) hala’o ona iha agrikultór sira-nia to’os. Númeru varidade iha testu idaidak
kuaze la hanesan hahu husi 13 to’o 106 depende ba iha ai-horis nia disponibilidade. Loron to’os
nain kuaze halo iha sentru peskiza no rejista agrikultór sira-nia observasaun ba varidade hirak
ne’ebé hatudu potensialidade atu koko iha sira-nia to’os. Ho prosesu ida ne’e, hili ona varidade
forerai oin 10 ne’ebé diak para tau iha konsiderasaun no inklui iha testu replikadu tinan 20112012 no 2012-2013. Identifika ona varidade fehuk midar oin 3 para atu hatama iha OFDTs tinan
2011-2012 no 2012-2013.
Durante tinan tomak nia laran estabelese ona fatin OFDTs 375. Husi númeru ida ne’e,
batar 118, leguminosa 34, fehuk midar 81, hare 86 no ai-farina 56. Fatin OFDTs estabelese iha
distritu 7 no sub-distritu 19.
Ekipa SoL identifika ona batar varidade kór mutin oin ida para atu lansa iha fulan Juñu,
2011. Varidade ida ne’e identifika hanesan P07 ne’ebé orijinalmente mai husi Filipina.
2
Kriadór fini (breeders) fó ona lisensa atu lansa varidade ida ne’e iha Timor-Leste no
komisaun lansamentu varidade (KLV) sei hein hela naran ne’ebé atu fó ba varidade ne’e antes
ofisialmente lansa ba agrikultór sira.
Fini ho kuantidade ne’ebé sufisiente produs ona durante tinan tomak hodi fornese ba
atividade peskiza no programa habarak fini formál. Iha mos fini fundasaun estra ne’ebé atu uza
husi MAP no fa’an ba ONG sira. Agora dadaun iha fin de ano iha ona fini Sele 1500kg no P07
3,500 kg mak rai iha Sentru Peskiza Betano; ai-farina 1 ha kuda atu produs nia kain iha Loes no 1
ha iha Corluli. Maizumenus iha area ho luan 3000 m2 mak uza hodi kuda fehuk midar atu produs
nia kain iha Loes no 800m2 iha Aileu. Iha 200 panicles (malai) husi hare Nakroma mak hili ona
nia pureza para atu produs fini fundasaun iha tinan 2011.
Harii kapasidade ne’ebé halo durante tinan tomak mak inklui kúrsu formál tempu badak
no treinamentu durante serbisu (on-the-job training). Hirak ne’e haktuir detallu liu tan iha sesaun
8. Aleinde ne’e, fó mos apóiu ba estudante UNTL nain tolu hodi halo sira-nia teze no ajuda
graduadu Timor oan nain lima ho sira-nia treinamentu kona ba pós-graduadu. SoL fó mos apóiu
ba estudante nain rua ne’ebé foti sira-nia mestradu iha Universidade balun iha Indonézia. Aleinde
ne’e, fó apóiu mos ba estudante nain tolu hodi aplika ba bolsu estudu John Allwright ACIAR
nian iha Australia.
Komponente 2.
Produsaun no distribuisaun fini formál
Objetivu komponente: Fini kualidade diak ho kuantidade ne’ebé sufisiente produs ona liu husi
kanál formál hodi mantein kualidade jenétiku husi fini ne’ebé lansa.
Atividade iha komponente ida ne’e inklui:
 Produs fini formál liu husi kontratu ho agrikultór sira
 Estabelese sistema hodi garante fini nia kualidade
 Fornese apóiu tékniku ba produtór kontratadu fini nian
 Estabelese fasilidade ba klasifikasaun fini (sortasi benih), falun no rai
 Distribui fini formál liu husi kanál distribuisaun ne’ebé prefere
 Hametin kapasidade staff MAP atu jere produsaun no distribuisaun fini formál.
Ofisiais Habarak Fini (OHF) halo kontratu ho agrikultór sira hodi produs fini batar, hare
no fehuk midar. Fatin habarak fini fehuk midar estra rua (ida iha Liquiça no ida iha Bobonaro)
estabelese ona durante tinan 2011. Fatin habarak ai-farina kain ba programa ne’e kuaze halo iha
Sentru Peskiza Betano ou Loes durante tinan tomak nia laran.
Koordenadór habarak fini (KHF) no OHF hala’o treinamentu durante segundu metade
(pertengahan kedua) husi tinan tomak hodi hadi’a sira-nia komprensaun ba regulasaun kualidade
fini. Mantein fini ho kualidade aas liu husi rejeita fini ne’ebé ladún diak to’o 20% iha tempu
koileta no staff tékniku nain ida dedikadu para atu halo análizi laboratóriu ba fini nia kualidade.
Sosa ona mákina hamoos hare nian ida hodi hadi’a fini nia kualidade, no jerminadór fini haruka
ona ba armazen iha Baucau, Aileu, Manufahi, Liquiça, ho Bobonaro para bele kontrolla
kualidade fini intérnu. Husu ona ba analizadór fini MAP/SoL nian atu halo inspesaun ba batar fini
ne’ebé importa kona ba nia nível jerminasaun antes halo distribuisaun ba agrikultór sira.
Prosedimentu kona ba foti sample no testu implementa ona ho didiak husi staff sira no rezultadu
testu haruka ona ba MAP.
Estabelese ona fasilidade armazenamentu foun iha Darasula (Baucau), Maliana, Aileu no
Loes, no fasilidade iha Triloka (Baucau) atualizadu durante tinan tomak. Konstrusaun ba armazen
adisionál iha Viqueque mos hahu dadaun ona. Armazen idaidak bele rai fini to’o 30t no iha fatin
ne’e mos halo atividade hamoos/sortasi fini hare ho batar ho kuantidade tonelada 1/óras.
Batar fini hotu-hotu ne’ebé presiza husi programa Habarak Fini Informál SoL/MAP-ho
ONG sira kuaze produs no distribui hotu ona. Hare ho batar fini balun ne’ebé distribui direta husi
MAP/SoL no ONG sira mos habarak no halo distribuisaun durante tinan tomak.
3
Fatin habarak fehuk ho ai-farina kain estabelese ona durante tinan klaran hodi responde ba
nesesidade husi espansaun programa.
Halo ona treinamentu formál tolu durante tinan tomak nia laran kona ba kualidade no
habarak fini. Halo mos ona study tour ida iha Indonézia hodi deskuti kona ba sistema fini.
Aleinde ne’e, produtór fini sira mos hetan vizita regulár husi ofisiais habarak fini MAP/SoL.
Komponente 3.
Produsaun no distribuisaun fini informál
Objetivu komponente: Hametin mekanízmu produsaun no distribuisaun fini liu husi dalan
informál no kanál merkadu.
Laiha atividade husi komponente habarak fini informál mak halo durante tempu udan
tinan 2010-2011. Mezmu nune’e programa ida ne’e kria periódu planeamentu ba tempu udan
tinan 2011-2012. Atividade ne’ebé kria mak deskreve tuir mai:
 Estabelese Grupu Komunidade Habarak Fini (GKHF)
 Estabelese Grupu Fa’an Fini Agrikultór Nian
 Estabelese komersiante lokál ne’ebé foka ba fini
 Hadi’a asesu ba fini husi grupu vulnerável liu husi feira fini
 Hametin sistema ligasaun entre produtór fini informál ho kompradór potensiál
 Hametin kapasidade staff MAP atu estabelese GKHF
Iha tempu udan tinan 2011-2012 SoL/MAP estabelese ona GKHF 280 iha distritu hitu
hodi habarak no rai fini durante tempu udan tinan 2011-2012. ONG sira mos organiza grupu 446
hodi habarak fini ne’ebé simu husi SoL ba sira-nia programa dezenvolvimentu rurais. Husi grupu
ne’ebé estabelese iha grupu ida deit mak kompostu husi feto nain 13 (5% husi total grupu 280).
Husi grupu 280 ne’ebé iha, grupu 102 mak kuda batar, 51 batar, 52 hare, 6 ai-farina no 40 fehuk
midar. Total membru mak 3,815. (mane 73%, feto 27%).
Iha tinan priméiru la estabelese grupu ne’ebé fa’an fini, nune’e mos feira fini. Nune’e mos
laiha komersiante fini fokál ou dezenvolvimentu sistema. Halo ona treinamentu balun hodi
kapasita staff MAP para bele jere atividade habarak fini komunidade no ba agrikultór ne’e rasik
hodi implementa programa ne’ebé iha. Halo ona treinamentu 20 durante tinan tomak no
workshop sosializasaun 32 ne’ebé kuaze kobre partisipante nain 2147. Depois de ne’e atende mos
husi grupu fini idaidak husi Suco 70 ne’ebé iha, ho nia total membru ema nain 1956. Mane 64%
no feto 36%.
Komponente 4.
Jestaun ba sistema fini
Objetivu komponente: Hametin kapasidade MAP nian atu jere sistema fini nasionál
Atividade iha komponente ida ne’e inklui:
 Estabelese sistema jestaun no planeamentu ba fini
 Estabelese sistema M&A (Monitorizasaun no Avaliasaun)
 Implementa estratéjia jéneru iha sistema fini
 Hadi’a tékniku oioin no dezenvolve materiais promosaun
 Aumenta konsiénsia ba varidade kualidade diak
 Diriji impaktu husi mudansa klimátika ba ambiente
 Hametin kapasidade staff MAP atu jere sistema fini nasionál
SoL dezenvolve sistema inventóriu ida ne’ebé adekuadu ba programa durante tinan 2010.
Sistema ida ne’e sei habelar hodi kobre programa fini nasionál. Study tour ba Indonézia kona ba
sistema fini nian sei hala’o iha tinan 2012 hodi fornese matadalan ba staff MAP para bele
estabelese sistema fini ne’ebé adekuadu.
4
Koloka ona staff MAP adisionál nain 2 iha fulan Agostu 2011 hodi reforsa atividade iha
unidade Monitorizasaun & Avaliasaun/Siénsia Sosiál no Ekonómiku (M&A/SOSEK) ne’ebé halo
númeru membru iha unidade ida ne’e hamutuk nain haat ho asesor nain ida. Membru husi Ekipa
ida ne’e sei serbisu hamutuk ho Diresaun Nasionál de Estatístika hodi kompleta levantamentu
baze dadus ne’ebé relasionadu ho programa ne’ebé SoL sei foka ba. Kuadru serbisu M&A halo
ona revizaun iha inísiu tinan (Abril, 2011) no halo ona manual esbosu M&A.
MAP mos koloka ona staff nain rua hodi serbisu iha programa jéneru iha agrikultura
durante tinan tomak nia laran. Staff sira ne’e serbisu hamutuk ho asesor tempu badak nain ida
(fulan 2) dezenvolve planu serbisu ba programa jéneru iha SoL. Dezenvolve mos ona planu asaun
ba komponente ida-ida no fó ona treinamentu ba staff sira kona ba jéneru iha agrikultura.
Prepara no lansa ona publikasaun sientífiku kona ba peskiza ne’ebé halo husi SoL durante
tinan priméiru husi SoL 3. Hirak ne’e inklui atividade peskiza lima ne’ebé aseita ona husi jornál
internasionál ne’ebé hatudu kona ba peskiza kualidade aas hala’o husi programa. Rekomendasaun
kona ba varidade no tékniku iha lian Tetun mos fó sai ona ba públiku (haree sesaun 8).
Atividade SoL nian hetan ona publisidade ne’ebé natón durante periódu tomak iha
televizaun lokál no mos internasionál inklui iha inprensa lokál. Ministru de Estranjéiru Austrália
nian fó apóiu ba atividade SoL nian liu husi radio no televizaun. Sekretáriu Estadu MAP, Sr.
Marços da Cruz halo vizita ba atividade SoL nian no fó sai nia apóiu ba programa ida ne’e liu
husi televizaun lokál. Lista kona ba publikasaun hirak ne’ebé iha, relatóriu no eventu publisidade
balun hatudu iha sesaun 8.
Relatóriu mudansa klimátika ne’ebé haktuir kona ba mudansa ne’ebé sei atu akontese iha
udan been no temperatura iha atividade agríkula kompleta ona durante fulan neen priméiru, no
serbisu iha kampo kona ba terase (terasering) remata iha fulan neen ikus. Aloka ona staff MAP
nain 2 atu serbisu hamutuk iha atividade mudansa klimátika nian.
Staff MAP sira simu treinamentu ne’ebé natón durante tinan tomak nia laran (haree
sesaun 9). Staff nain ida ne’ebé foti mestradu iha Austrália mos estuda kona ba kriasaun ai-horis
partisipatóriu (participatory plant breeding) no sistema distribuisaun fini.
Jestaun da programa
Atividade maiór SoL nian durante tinan priméiru husi programa mak estabelese programa
hodi bele opera ho efikás iha MAP nia laran no mos ho organizasaun sira seluk, partikularmente
iha nível nasionál, rejionál no mos iha distritu. Estabelese ona ekipa jestaun da programa ho
Direitór nasionál nain haat, Direitór distritu nain hitu, SoL Australian Team Leader (ATL) no
Direitór Jerál MAP ne’ebé sai hanesan Prezidente. Hala’o ona enkontru husi ekipa ida ne’e kuaze
dalatolu durante tinan tomak nia laran no enkontru estra ida durante vizita husi Technical
Advisory Group (TAG). SoL Program Steering Committee (PSC) hasoru malu tinan ida dalarua
ne’ebé hetan supervizaun ho nível aas husi governu ba iha programa. Enkontru ne’e lidera husi
Ministru MAP no partisipante mak Direitór Jerál MAP, Direitór Nasionál de Peskiza i Serbisu
Espesializadu (DNPSE), Agrikultura i Hortikultura (DNAH), Polítika i Planeamentu no (DNPP)
no Diresaun Nasionál de Apóiu Dezenvolvimentu Komunidade Agríkula (DNADCA).Iha mos
reprezentante husi ACIAR, AusAID, UWA no SoL.
Estabelese ona eskritóriu rejionál tolu no halo ona operasaun durante tinan tomak nia
laran tuir planu ne’ebé iha no koordenadór sira iha distritu kuaze partisipa ona iha enkontru
regulár. Hili ona asesor rejionál tolu no estabelese ona sistema jestaun. Sistema jestaun fíziku no
finanséiru estabelese ona ho asisténsia husi staff estra lojístiku no finánsa. Charles Sturt
University dezenvolve ona estratéjia komunikasaun no estabelese fila-fali SoL nian web page.
Matadalan administrativu dezenvolve ona no kuadru serbisu M&A hetan ona revizaun no
implementa ona. Technical Advisory Group (TAG) priméiru kompleta ona nia relatóriu iha fulan
Novembru, 2011 no rekomendasaun ne’ebé iha kuaze halo tuir ona.
5
1.3
Udan been
Introdusaun
Dadus udan been Timor-Leste rekolla ona dalaida-ida kuaze tinan 90 nia laran (SoL,
2010). Iha tinan hirak foin dadaun, dadus kuaze tau hamutuk ona husi staff SoL ne’ebé hala’o
atividade Testu no Demonstrasaun iha To’os (OFDTs) no mos husi Agricultural Land
Geographical Information System (ALGIS) ne’ebé iha MAP. Dadus ne’ebé aprezenta iha ne’e
núdar dadus ne’ebé mai husi fatin ne’ebé lokaliza razoavél besik sentru peskiza boot no
reprezenta kondisaun udan been husi fatin ne’ebé halo atividade peskiza agronómiku durante
tempu udan tinan 2010/2011. Sentru peskiza prinsipál mak Kinta Portugal (Aileu); Betano
(Manufahi); Urulefa (Maubisse, Ainaro); Loes (Liquiça) no Darasula (Baucau), udan been ne’ebé
husi Darasula foti husi Ostiko, Baucau). Peskiza mos halo ona iha Maliana (Bobonaro), Maubara
(Liquiça) no iha fatin ho altitude aas hanesan iha Venilale (Baucau) no iha Viqueque ne’ebé udan
been rekolla ba. Udan been ba fatin hirak ne’e aprezenta no deskreve ba tinan 2010/2011.
Komparasaun halo ho médiu tempu naruk husi dadus ne’ebé rekolla durante tempu Portugueza.
Dadus udan been husi fatin ne’ebé hili
Timor-Leste hetan esperiénsia udan been aas durante tempu bailoro tinan 2010. Udan
been ne’ebé aas liu normal hatudu iha komparasaun udan been husi fatin OFDTs hotu-hotu
ne’ebé aprezenta iha Figura 2 iha Relatóriu Peskiza Anuál SoL, 2010). Hanesan rezultadu husi
udan been ne’ebé naruk, halo agrikultór sira labele atu sunu sira-nia to’os no kuda batar.
Levantamentu ne’ebé halo husi FAO/MAP hatudu katak produsaun batar ne’ebé koileta husi
(inísiu) 2011 mak 80% ne’ebé menus husi médiu. Ida ne’e akontese tanba asosiadu ho menus
area ne’ebé kuda no produsaun tún. Agrikultór sira iha tendénsia atu hamenus kuda batar no kuda
fali ho fehuk midar no ai-han isin (umbi-umbian) sira seluk. Udan been aas liu ne’ebé akontese
iha tempu bailoro ikus liu mak hatudu momos iha parte Leste husi teritóriu tomak.
Iha fatin peskiza Kinta Portugal udan been kuaze aas liu médiu iha inísiu tempu udan
exceitu (kecuali) ba fulan Agostu deit (Figura 2). Fulan ne’ebé udan been aas liu mak fulan
Novembru kompara ho Dezembru maibe fulan sira seluk kuaze mantein tuir “médiu”.
Kinta Portugal (Aileu)
600.0
Udan been (mm)
500.0
400.0
300.0
200.0
Portuguese
average
100.0
Rainfall 2010/2011
July
May
June
April
March
Jan.
Feb.
Dec.
Nov.
Oct.
Aug.
Sept.
0.0
Fulan (2010/2011)
Figura 2.
Udan been (mm) iha Kinta Portugal, Aileu, 2010/2011
Iha Betano, parte kosta de súl distritu Manufahi, fulan tolu priméiru udan kuaze boot
maibe wainhira tama los ona ba iha tempu udan loloos nia kuantidade kuaze besik ou menus husi
médiu. Parte inísiu husi tempu bailoro tinan 2011 udan been kuaze liu husi médiu (Figura 3).
6
450
400
350
300
250
200
150
100
50
0
Portuguese average
July
June
May
April
March
Jan.
Feb.
Dec.
Nov.
Oct.
Sept.
Rainfall 2010/2011
Aug.
Udan been (mm)
Sentru Peskiza Betano (Manufahi)
Fulan
Figura 3.
Udan been iha Betano, Manufahi, 2010/2011
Dadus udan been iha Maubisse tinan 2010/2011 hatudu katak iha tempu udan hahu udan
been kuaze liu husi médiu iha ZAE hotu-hotu, maibe nia kondisaun tempu kuaze signifikamente
maran antes bokon makaas iha Fevereiru ho Marsu (Figura 4). Tempu bailoro tinan 2011 kuaze
hahu hanesan normal.
Maubisse (Ainaro)
700
Udan been (mm)
600
500
400
300
Portuguese
average
200
Rainfall
2010/2011
100
Fulan
Figura 4.
July
June
May
April
March
Feb.
Jan.
Dec.
Nov.
Oct.
Sept.
Aug.
0
Udan been iha Maubisse, Ainaro, 2010/2011
Iha Maliana, fin de bailoro 2010 hetan udan been liu husi médiu maibe iha tempu udan
loloos (Novembru – Marsu) udan been kuaze tuir médiu ou menus husi médiu. Periódu rai maran
iha fulan Máiu – Jullu hatudu katak bailoro sei hetan udan been ne’ebé normal ou menus husi
médiu (Figura 5).
7
500
450
400
350
300
250
200
150
100
50
0
Portuguese average
July
June
May
April
March
Jan.
Feb.
Dec.
Nov.
Oct.
Sept.
Rainfall 2010/2011
Aug.
Udan been (mm)
Maliana (Bobonaro)
Fulan
Figura 5.
Udan been iha Maliana, Bobonaro, 2010/2011
Hanesan ho distritu sira seluk iha parte kosta de norte, Liquiça kuaze maran iha fulan
Agostu maibe hetan udan been iha últimu trimestre 2010 (inísiu tempu udan 2010/2011) hanesan
mos iha Maubara ho Sentru Peskiza MAP iha Loes (Figura 6, Figura 7). Udan been fulan-fulan
liu husi médiu durante tinan tomak nia laran iha Maubara to’o inísiu tempu udan durante tempu
ne’ebé maran los (Figura 6). Iha parte oeste liu husi distritu ne’e hanesan iha Loes udan been iha
fulan Janeiru partikularmente bokon/úmidu (Figura 7) maibe restante husi tinan tomak ne’e kuaze
menus husi médiu. Hanesan iha Maubara, inísiu husi bailoro iha Loes mos kuaze derepenti deit.
Maubara (Liquica)
350
250
200
150
Series2
100
Rainfall 2010/2011
50
July
June
May
April
March
Feb.
Jan.
Dec.
Nov.
Oct.
Sept.
0
Aug.
Udan been (mm)
300
Fulan
Figura 6.
Udan been iha Maubara, Liquiça, 2010/2011
8
Sentru Peskiza Loes (Liquica)
350
Udan been (mm)
300
250
200
150
Portuguese average
100
Rainfall 2010/2011
50
July
June
May
April
March
Jan.
Feb.
Dec.
Nov.
Oct.
Sept.
Aug.
0
Fulan
Figura 7. Udan been iha Sentru Peskiza Loes, Liquiça, 2010/2011
Iha fulan Agostu iha parte oeste husi teritóriu iha kosta de norte mos kuaze maran (Figura
8). Iha Ostiko, Vemasse, Baucau udan been kontinua aas nafatin iha fulan hirak nia laran to’o ba
iha fulan Máiu, 2011 durante tempu ne’ebé maran (Figura 8).
900
800
700
600
500
400
300
200
100
0
Portuguese average
Rainfall 2010/2011
Aug.
Sept.
Oct.
Nov.
Dec.
Jan.
Feb.
March
April
May
June
July
Udan been (mm)
Ostico (Vemasse, Baucau)
Fulan
Figura 8.
Udan been iha Ostiko, Vemasse, Baucau, 2010/2011
Udan been iha Venilale hanesan udan been ne’ebé ‘normal’ liu ona husi fatin hotu-hotu
iha tinan 2010/2011 (Figura 9). Distribuisaun no udan been fulan-fulan kuaze hanesan ho médiu
tempu naruk ho udan been menus iha inísiu tempu udan bokon/úmidu no mos iha nia fin.
9
Venilale (Baucau)
350
Udan been (mm)
300
250
200
150
Portuguese average
100
Rainfall 2010/2011
50
July
June
May
April
March
Jan.
Feb.
Dec.
Nov.
Oct.
Sept.
Aug.
0
Fulan
Figura 9.
Udan been iha Venilale, Baucau, 2010/2011
Aleinde kondisaun maran iha fulan Agostu, udan boot kontinua to’o fulan Novembru
ne’ebé prevene agrikultór sira atu “sunu rai” para preparasaun ba kuda ai-horis rai maran durante
tempu bokon/úmidu tinan 2010/2011. Udan been durante tempu kuda iha Viqueque (Figura 10)
kuaze la klaru hanesan fatin sira seluk, mezmu nune’e ida ne’e bele espera liu husi ambiente
ne’ebé hetan padraun udan been dalarua (bimodal rainfall) hanesan iha Viqueque.
Viqueque Villa (Viqueque)
350
Udan been (mm)
300
250
200
150
Portuguese average
100
Rainfall 2010/2011
50
July
June
May
April
March
Jan.
Feb.
Dec.
Nov.
Oct.
Sept.
Aug.
0
Fulan
Figura 10. Udan been iha Viqueque Villa, Viqueque, 2010/2011
Sumáriu udan been
Padraun udan been kompara ho méiu ne’ebé bele kompara ba kada fatin ne’ebé haktuir
iha leten halo rezumu iha Figura 11. Naran husi ema ne’ebé rekolla dadus haktuir iha mapa nia
laran. Fatin sanulu resin rua husi sanulu resin haat ne’ebé iha hetan esperiénsia kona ba
bokon/úmidu makaas iha tempu kuda maibe espera ona tempu bailoro normal ba tinan 2011.
Padraun udan been dalarua (epoka rua) jeralmente deskobre iha parte kosta de súl.
10
Kabas fatin (Aileu)
Alt: 994m S: -8.710617 E: 125.521429
350
500
300
200
100
250
200
150
100
50
July
May
June
April
Jan.
Feb.
Month
March
Oct.
Dec.
Nov.
Aug.
July
May
June
April
0
Sept.
Month
March
Jan.
Feb.
Dec.
Oct.
Nov.
Aug.
Sept.
July
May
June
April
Jan.
Feb.
Month
March
Oct.
Dec.
Nov.
0
Aug.
July
May
June
April
Jan.
Feb.
March
Oct.
0
Dec.
0
Nov.
Alt: 542m S:-8.66330 E:125.19678
Aug.
100
Sept.
50
300
400
Rainfall (mm)
200
Maubara (Liquica)
Month
Rainfall (mm)
300
Sept.
100
300
Rainfall (mm)
Rainfall (mm)
Rainfall (mm)
150
Alt: 674m S:-8.641770 E:126.379599
600
400
200
Venilale (Baucau)
Alt: 990m S: -8.704510 E: 125.56483
500
250
350
Quinta Portugal (Aileu)
Liquiça
Alt: 173m S:-8.595062 E:125.326104
250
200
150
100
50
July
May
June
April
Jan.
Feb.
Month
March
Oct.
Dec.
Nov.
Aug.
Sept.
0
Loes (Liquiça)
Alt: 71m S:-8.736439 E:125.139816
350
Viqueque
Alt: 117m S:-8.872359 E:126.364927
250
200
350
150
300
100
250
Rainfall (mm)
Rainfall (mm)
300
50
July
May
June
April
Jan.
Feb.
March
Dec.
Nov.
Oct.
Aug.
Sept.
0
200
150
100
50
Month
Maliana (Bobonaro)
July
May
June
April
Jan.
Feb.
March
Oct.
Dec.
Nov.
Aug.
Sept.
0
Month
Alt:152m S:-8.993909 E:125.216997
500
Maubise (Ainaro)
400
Rainfall (mm)
Alt: 1456m S:-8.872474 E:125.589948
300
700
200
600
Alas (Manufahi)
Alt: 56m S: -9.16197 E: 125.7036
Alt: 97m S:-9.150075 E:125.782211
Same (Manufahi)
Alt: 1146m S: -8.93460 E: 125.61497
500
Figura 11.
300
500
250
400
400
300
200
100
July
May
June
April
Jan.
Feb.
Month
March
0
Dec.
100
0
July
May
June
April
March
Jan.
Feb.
Dec.
Oct.
Nov.
Sept.
Month
200
50
Month
Aug.
300
Oct.
100
Nov.
Rainfall (mm)
150
Sumáriu husi padraun udan been iha Timor-Leste durante tinan 2010/2011
11
500
0
200
Aug.
Sept.
Oct.
Nov.
Dec.
Jan.
Feb.
March
April
May
June
July
July
May
June
Rainfall (mm)
Month
April
Jan.
Feb.
Aug.
July
June
May
April
Jan.
Feb.
Month
March
Dec.
Nov.
Oct.
Aug.
Sept.
0
March
100
Dec.
200
Nov.
300
Oct.
Rainfall (mm)
Rainfall (mm)
400
450
400
350
300
250
200
150
100
50
0
Sept.
Month
Sept.
Alt:321m S: -9.082451 E:125.570126
Betano (Manufahi)
Aug.
Hatudo (Ainaro)
July
May
June
April
March
Jan.
Feb.
Dec.
Nov.
Oct.
Sept.
Aug.
0
Rainfall (mm)
100
2. Avaliasaun ba germplasms foun
2.1 Batar
2.1.1
Observasaun no testu replikadu batar, 2010-2011
Populasaun batar oioin (Zea mays L.) halo ona avaliasaun inísiu durante tinan 2010/2011.
Populasaun batar 36 ne’e haruka mai husi CIMMYT Zimbabwe. Lista kona ba sira-nia naran ho
moras ne’ebé fasil atu kona aprezenta iha Tabela 1.
Tabela 1. a) Populasaun batar mutin no b) insidente moras iha varidade 2010/2011.
Kódiku (epoka tuir fali)
Númeru
Varidade
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
07 SADVE
07 SADVE 2
07 SADVE 3
S07
08 SADVE 2
S08
08 SADVE 1
081ROEE01
09 SADVE-F2
S09
091ROEE01
091ROEE02
ECA-STRIGOFF-VE-209
L.LALICA
NYAVADZA
SC513
SCA-STRIGOFF-VL-133
V P082
VP 05191
VP041
VP0711
V11
VP0715
V15
VP0717
VP0719
VP0720
VP0730
VP0735
VP0741
V41
VP077
VP083
V83
VP084
ZM 401
ZM 432
ZM 523
ZM309
ZM421
ZM521
ZM525F LINT
ZMPOP1
Insidente moras iha Loes, Tempu udan
Ai-horis laiha
Valór moras*
67
59
Ai-horis laiha
Ai-horis laiha
Ai-horis laiha
52
Ai-horis laiha
65
44
45
25
23
37
37
9
32
5
8
Ai-horis laiha
19
15
23
10
6
2
15
Ai-horis laiha
4
59
31
36
22
30
5
23
16
4
4.5
4-+
4.5
4.5
3.5
0
4
2.5
4
0
3
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
2
2
0
1
2
0
2
1
*Valór hahu husi 0 (moras laiha to’o 5 simtoma makaas iha ai-horis hotu-hotu
Pakote populasaun batar hirak ne’e reprezenta materais jenétiku oioin ne’ebé dalaruma
apropriadu ba Timor-Leste. Populasaun hirak ne’e inklui varidade hirak ne’ebé lansa tiha ona (ex.
ZM421, ZM521 ho ZM523) iha nasaun balun iha Áfrika. Varidade oin tolu ne’ebé lansa
identifika ona sira-nia toleránsia ba kondisaun rai maran no rai ásidu. Iha uitoan deit husi
populasaun hirak ne’e mak halo avaliasaun ou testu iha ambiente oioin iha Áfrika, no kuaze
adapta makaas. Iha barak mak hili liu husi kondisaun nutrisaun menus. Populasaun batar hirak
ne’e hotu nia kór musan mutin, hanesan varidade funan lívre (bersari bebas) no núdar domíniu
12
públiku. Tanba ne’e, hirak ne’e hotu bele uza lívre iha Timor sem (tanpa) selu pagamentu ruma.
Iha populasaun batar barak mak iha rezisténsia ba moras ne’ebé baibain akontese iha Áfrika,
hanesan Grey Leaf Spot (kafuak iha tahan). Moras hanesan Downy Mildew (kumbang bubuk)
la’os konsidera hanesan moras iha Áfrika, rezisténsia husi populasaun foun hirak ne’e ba moras
Downy Mildew (kumbang bubuk) seidauk hatene loloos. Mezmu nune’e, halo ona testu
observasaun ida durante tempu udan tinan 2010-2011 hodi sukat moras ne’ebé akontese ba
varidade foun hirak ne’e.
Métodu no materiais
Testu inísiu ba populasaun 36 ne’e halo iha Betano durante epoka segundu (kuda iha fulan
Máiu 2010), ne’ebé rekoñese mos hanesan tempu bailoro. Populasaun hirak ne’e mos isin lalais
tanba ne’e mak hili batar lais hanesan varidade lokál ne’ebé uza hodi halo komparasaun. Mezmu
nune’e iha realidade populasaun foun hirak ne’e kuaze isin kleur liu fali varidade lokál ne’ebé
uza hodi halo komparasaun, tanba ne’e mak la uza iha komparasaun. Tanba iha varidade foun
barak maka medida kanteru ne’ebé uza hodi halo komparasaun nia luan limita deit ba 2.5 m no
naruk 3.75. Kada kanteru kompostu husi filleira 5 (ho espasu 75cm) no kuda musan ida kada rai
kuak, kuda ho espasu kada rai kuak 25m. Nia esperimentasaun halo replikadu kompletu dalatolu,
iha dezeñu bloku randomizadu kompletu.
Iha testu tempu bailoro ne’ebé halo iha Betano, la identifika kona ba moras ne’ebé
akontese ba varidade foun hirak ne’e. Depois maioria husi populasaun foun hirak ne’e kuda fali
durante tempu udan tinan 2010/2011 iha sentru peskiza Loes. Loes hanesan fatin ne’ebé badak
ne’ebé dalabarak hatudu moras oioin ba batar durante tempu udan. Kanteru observasaun hirak
ne’e kuda iha fulan Dezembru 2010, kada populasaun kuda iha kanteru la replikadu, naruk 5m no
filleira 4 ho espasu 75cm.
Simtoma kona moras ne’ebé makaas rejista iha fulan Marsu 2011 depois de populasaun
hotu-hotu nia funan sai ona, maibe antes nia tahan sai tuan. Simtoma oioin ne’ebé observa mak
konsistente ho leaf rust (karat daun), leaf blight (hawar daun), downy mildew (kumbang bubuk),
ho cob smut (tongkol coreng). Kada populasaun hatudu nia reasaun ba moras ho valór hahu husi
0 to’o 5, ne’ebé 0 signifika katak moras laiha no 5 núdar populasaun hotu-hotu hatudu simtoma
makaas.
Iha série testu replikadu follow up 6 mak halo iha tempu udan tinan 2010/11 no tempu
bailoro 2011. Testu tempu udan halo iha Sentru Peskiza Betano, Aileu, Loes ho Darasula, no
testu tempu bailoro halo iha Sentru Peskiza Loes ho Betano. Kada testu kompostu husi varidade
oin 15 iha bloku randomizadu kompletu ho replikasaun tolu, medida kanteru mak 5m x 5m.
Tabela 2.
Kódiku
Har12
M45
M47
P07
P11
P7H12
S07
S08
S09
Sele
Suwan 5
V11
V15
V41
V83
Kódiku naran ho fonte husi varidade 15 ne’ebé uza iha testu neen,
2010/2011
Naran kompletu
V036=PopDMRSRE(MOZ)F2
Local Fatulurik
Local Kakatua
CMU Var 12
CMU Var 10
Cross of P 07 and Har 12
07SADVE3
08SADVE2
09SADVE-F2
LYDMR
Suwan 5
VP0711
VP0715
VP0741
VP083
13
Fonte
CIMMYT Zimbabwe
Timor-Leste
Timor-Leste
Philippines
Philippines
Timor-Leste
CIMMYT Zimbabwe
CIMMYT Zimbabwe
CIMMYT Zimbabwe
CIMMYT India
Thailand
CIMMYT Zimbabwe
CIMMYT Zimbabwe
CIMMYT Zimbabwe
CIMMYT Zimbabwe
Kanteru ida ai-horis kuda ho filleira hitu no espasu entre filleira mak 75cm no entre rai
kuak 25 cm. Depende ba fini ne’ebé fornese, rai kuak ida sei kuda musan ida ou rua karik bele, e
depois hamenus nia hun (penjarangan) sai hun ida kada rai kuak depois de batar moris. Fatin
mamuk ne’ebé iha entre batar sei kuda ou ense hotu hodi tenta atu hetan batar hun ne’ebé moris
hanesan, mezmu hun ne’ebé moris iha variasaun. Fatin testu hirak ne’e laiha ida mak uza adubu
ou bee irigasaun, so iha Aileu deit mak uza adubu 15 kg N/ha no 15 kg P/ha iha tempu wainhira
batar tahan komesa mosu tolu ona. Testu tempu udan kuda hahu iha fulan Novembru 2010 to’o
Janeiru 2011 no tempu bailoro nian hahu kuda iha fulan Máiu ho Juñu 2011 (Tabela 83).
Tabela 3. Detallu kona ba kuda no koileta varidade batar iha fatin testu, 2010/11 and 2011
Fatin
Epoka
Númeru
varidade
Betano
Betano
Betano
Aileu
Loes
Loes
Baucau
Segundu
Udan
Segundu
Udan
Udan
Bailoro
Udan
37
15
15
15
15
15
15
Númeru
replikadu
3
3
3
3
3
3
3
Loron
maturid
ade/isin
Data kuda
Data koileta
20/12/2010
13/06/2011
17/11/2010
15/12/2010
12/05/2011
14/01/2011
06/04/2011
??
30/5/2011
14/3/2011
108
02/05/2011
109
195
90
Udan
been
(mm)*
Méiu
produ
saun
(t/ha)
0.94
2.52
2.08
0.42
0.24
2.47
0.05
* Total udan been husi kuda to’o data koileta ba kada sentru peskiza.
Komponente rezultadu produsaun
Iha parametru balun mak presiza sukat iha tempu batar moris, hahu ho nível moris iha
semana 2-3 nia laran. Iha tempu koileta, fulin husi filleira rua iha parte liur ou ninin habai no
depois tau ketak hodi nune’e bele halo testu kona ba toleránsia fuhuk. Rezultadu no komponente
produsaun sei avalia husi filleira lima iha parte klaran. Iha ne’e konta númeru batar hun no nia
fulin no depois tetu nia todan bokon. Habai maran hotu tiha, tetu fali tan nia fulin ho kulit no mos
laiha kulit. Rejista total todan musan (wainhira behu hotu tiha) hodi kalkula rezultadu produsaun
finál no depois rejista todan husi sample acak/random husi musan 100 para atu hatene kona ba
nia todan musan.
Dadus husi fatin testu idaidak análiza ketaketak uza GenStat Discovery 4 para atu
determina kona ba varidade nia efeitu. Vantajen produsaun kalkula husi méiu rezultadu ne’ebé
previstada kompara ho médiu husi batar lokál. Iha objetivu esperimentasaun, korelasaun entre
rezultadu produsaun jenótipu ho komponente produsaun koko iha fatin testu idaidak uza
korelasaun koefisiente.
Rezultadu
Simtoma moras iha testu observasaun
Varidade foun hotu-hotu ne’ebé kuda iha Loes la’os para atu observa kona ba nia moras,
mezmu varidade hirak ne’e kuaze moris diak iha kondisaun bokon iha Loes. Mezmu nune’e, iha
kondisaun razoavél ne’ebé hatudu simtoma moras fungu. Ualu husi populasaun batar hirak
ne’ebé koko hatudu simtoma moras makaas, nível 4 ou aat liu. Jeralmente populasaun batar ida
ho kódiku ZM hatudu simtoma moras ne’ebé uitoan deit, enkuantu populasaun ho kódiku VP
kuaze afeta makaas. Kódiku rua ne’e bazeia ba populasaun ne’ebé dezenvolve husi CIMMYT, no
hili ona ba rezisténsia moras. Iha populasaun balun mak partikularmente iha rezisténsia ba moras
ne’ebé baibain ataka batar iha Timor Leste ne’ebé sei hili hanesan parte ida husi kritériu selesaun
ba programa nasionál. Informasaun fundu (background) jenétiku husi populasaun ne’ebé hatudu
simtoma moras ne’ebé signifikante la hatene iha publikasaun.
14
Rezultadu produsaun no vantajen produsaun iha testu replikadu
Iha testu inísiu ne’ebé halo iha Betano durante epoka segundu iha tinan 2010, iha
diferensa ne’ebé signifikante entre populasaun batar ne’ebé koko kona ba nia produsaun musan,
medida fulin no todan musan, maibe la’os ba fulin iha kada hun no densidade ai-horis (Tabela 4).
Tabela 4.
Rezultadu produsaun no komponente produsaun husi populasaun 36 iha Betano,
bailoro 2010.
Varidade
VP0715
09SADVE-F2
07SADVE3
VP0711
VP0741
08SADVE2
ZM401
VP083
VP0720
ZM423
08SADVE1
VP077
ZM523
VP041
ZM525F LINT
ZM521
VP0717
VP0735
VP082
07SADVE2
ZM421
VP084
VP0730
091ROEE01
07SADVE
SCA-STRIGOFF-VL-133
SC513
VP0719
091ROEE02
ECA-STRIGOFF-VE-209
NYAVADZA
VP05191
081ROEE01
ZM309
ZMPOP1
L.LALICA
Méiu
F.prob
LSD (P<0.05)
CV %
Rezultadu
produsau
n t/ha)
1.4
1.3
1.3
1.2
1.2
1.2
1.2
1.2
1.1
1.1
1.0
1.0
1.0
1.0
1.0
1.0
1.0
0.9
0.9
0.9
0.9
0.9
0.9
0.8
0.8
0.8
0.8
0.8
0.8
0.8
0.8
0.8
0.7
0.7
0.3
0.3
0.94
<.001
0.31
21
Medida
fulin (g)
60
53
57
65
62
47
67
69
59
61
50
50
52
50
49
57
41
48
55
41
50
45
43
41
42
51
41
37
37
52
55
64
45
40
24
13
49.2
<.001
20
25
Todan musan
100 (g)
32
33
33
27
33
38
32
31
32
30
36
32
36
33
30
32
33
33
34
29
31
28
35
26
32
27
30
28
33
29
24
33
29
27
29
20
30.8
0.008
7.1
14
Fulin/aihoris
1.3
1.2
1.2
1.2
1.3
1.2
1.4
1.5
1.4
1.3
1.3
1.3
1.4
1.3
1.3
1.3
1.4
1.4
2.0
1.3
1.5
1.4
1.3
1.4
1.3
1.3
1.3
1.3
1.3
1.2
1.4
1.3
1.6
1.2
1.6
1.2
1.35
0.79
ls
15
Densidade
ai-horis (aihoris/m2)
1.77
2.00
1.93
1.67
1.57
1.93
1.27
1.23
1.33
1.40
1.63
1.67
1.40
1.67
1.80
1.37
1.67
1.50
1.27
1.63
1.20
1.50
1.53
1.43
1.53
1.30
1.53
1.63
1.90
1.37
1.07
0.97
1.53
1.47
1.20
1.63
1.51
0.29
ls
28
Médiu rezultadu produsaun husi varidade hotu-hotu kuaze ki’ik (0.94 t/ha) tanba
rezultadu husi batar hun ne’ebé moris kuaze ladún diak (hun 1.5/m2) no balun tanba bee ladún
sufisiente durante epoka tomak. Mezmu nia rezultadu produsaun relativamente ki’ik, rezultadu
produsaun jenótipu hahu husi 1.4 to’o 0.3 t/ha. Populasaun rua ne’ebé fó produsaun ki’ik liu mak
varidade lokál rua ne’ebé uza hanesan komparasaun ne’ebé mai husi Áfrika (ZMPOPI ho L.
Lalica), no populasaun ne’ebé fó produsaun aas liu mak husi varidade foun hirak ne’ebé koko.
Rezultadu produsaun entre varidade kuaze koreladu positivumente ho médiu todan fulin
(g) no ladún koreladu makaas ho todan musan 100 (Figura 12).
15
Rezultadu produsaun
musan (t/ha)
Rezultadu produsaun musan
(t/ha)
1.5
1.0
0.5
R² = 0.1337
0.0
0.90
1.40
1.90
1.5
1.0
0.5
R² = 0.032
0.0
0.9
2.40
Rezultadu produsaun
musan (t/ha)
Rezultadu produsaun musan
(t/ha)
1.5
1.0
0.5
R² = 0.6043
0.0
21
41
61
1.5
1.7
1.5
R² = 0.3102
1.0
0.5
0.0
15
81
25
35
45
Todan musan (g/100)
Medida fulin (g)
Figura 12.
1.3
Fulin por ai-horis
Densidade ai-horis (ai-horis/m2)
1
1.1
Korelasaun entre rezultadu produsaun ho komponente produsaun husi populasaun
batar 36.
Testu iha fatin barak
Bazeia ba testu ne’ebé halo ba populasaun batar oin 36 husi CIMMYT iha Betano, iha
populasaun 7 mak kontinua halo testu iha fatin oioin ne’ebé fatin haat halo iha tempu udan no
fatin rua halo iha epoka segundu tinan 2011. Varidade hirak ne’e halo komparasaun ho varidade
hirak ne’ebé foin dadaun lansa husi MAP no mos ho varidade seluk ne’ebé iha Timor-Leste. Lista
kona ba jenótipu hotu-hotu aprezenta iha Tabela 5. Lokál ne’ebé uza hanesan kontrollu mak M45
ho M47.
Rezultadu produsaun batar iha Baucau kuaze ki’ik liu (méiu 50 kg/ha). Ida ne’e tanba
kuda tarde iha Baucau. Observa tinan barak ona iha Baucau katak wainhira batar kuda tarde maka
jeralmente produs natón deit ba han, labele atu fa’an. Razaun ba ida ne’e seidauk hatene, maibe
wainhira kuda tarde (liu tiha semana 6 depois de udan monu rai priméiru) maka ai-horis sei la
dezenvolve diak, hun badak, dalabarak namlaik no iha hun balun deit mak produs funan no fulin.
Ida ne’e jeralmente klaru katak laiha ataka husi pesti estérnu, maibe dalaruma tanba soil
grubs/tanah belatung, stem borers (hama penggerek batang) no iha posibilidade ataka husi kutun
ba iha batar. Tanba ne’e, rezultadu husi Baucau la uza iha estimasaun médiu produsaun.
Rezultadu produsaun iha Loes mos kuaze ki’ik (méiu 0.24 t/ha), ida ne’e akontese jeralmente
tanba bee boot iha tempu ne’ebé batar foin mak atu estabelese didiak, ne’ebé drastikamente
hamenus densidade ai-horis. Tanba rezultadu produsaun ki’ik no sala ne’ebé iha boot husi fatin
testu rua ne’e maka rezultadu produsaun husi fatin rua ne’e sei la uza iha análiza ikus.
16
Tabela 5. Rezultadu produsaun batar no vantajen produsaun, fatin haat husi neen 2010/11
Varidade
Loes
udan
Loes
bailoro
Rezultadu produsaun (t/ha)
Baucau
Aileu Betano
Betano
udan
udan
bailoro
P07
Sele
P11
V41
Suwan 5
V15
V11
V83
S07
S09
M47
S08
P07H12
Har12
M45
Méiu
produsaun
Rezultadu
produsaun
lokál
F.Prob
LSD
0.09
0.35
0.10
0.06
0.92
0.50
0.14
0.04
0.17
0.07
0.23
0.07
0.59
0.21
0.13
0.24
2.9
3.5
2.7
2.6
2.5
1.9
2.4
2.0
2.6
2.7
2.4
1.7
2.6
2.6
2.2
2.47
0.02
0.10
0.00
0.04
0.05
0.03
0.06
0.06
0.04
0.04
0.01
0.02
0.05
0.15
0.08
0.050
1.0
0.8
0.5
0.4
0.7
0.1
0.2
0.6
0.4
0.3
0.3
0.2
0.3
0.1
0.4
0.42
3.2
2.9
3.3
2.4
2.9
3.6
3.0
2.7
2.5
2.0
2.1
2.7
1.8
1.4
1.4
2.52
1.9
1.6
1.9
2.9
2.2
2.6
2.6
2.5
1.5
2.0
2.1
1.8
1.4
2.1
2.0
2.08
0.18
2.28
0.05
0.35
1.75
2.04
0.13
ls
0.14
ls
0.060
ls
0.37
ls
0.01
1.12
0.06
0.86
aLa
Méiu
rezultadu
produsauna
2.3
2.2
2.1
2.1
2.0
2.0
2.0
1.9
1.8
1.8
1.7
1.6
1.6
1.5
1.5
Vantajen
produsaun
(%)
40%
37%
30%
29%
27%
27%
26%
20%
10%
9%
6%
1%
-3%
-4%
-6%
inklui tempu udan Baucau ho Loes.
Mosu variasaun ne’ebé signifikante iha rezultadu produsaun entre populasaun batar iha
epoka rua iha Betano no iha tempu bailoro iha Loes. Iha kada fatin rua ne’e rezultadu produsaun
musan liu 2.0 t/ha. Mezmu laiha diferensa rezultadu produsaun ne’ebé signifikante entre varidade
iha Aileu, dadus sei uza nafatin iha análiza rezultadu produsaun kombinadu.
Méiu produsaun husi fatin haat ne’ebé análiza aas liu mak varidade oin rua ne’ebé
rekomenda, Sele ho P07 (ne’ebé idaidak 37 no 40% liu lokál). Tuir fali husi varidade superior rua
ne’e, iha populasaun foun balun mak hatudu vantajen produsaun liu lokál check husi 20 to’o 30%.
Populasaun hirak ne’e inklui varidade Filipina nian hanesan P11 (CMU Var 10) no ida ne’ebé
foin introdus ho prefix inisiál VP. Lista ida ne’e inklui V41, V15, V11 ho V83. Restante husi
populasaun ne’ebé koko hatudu vantajen produsaun liu lokál husi 10% ou menus husi lokál
checks nia leten.
Komponente rezultadu produsaun
Rezultadu ho komponente produsaun batar husi fatin haat hatama ona iha análiza ba testu
fatin-barak (tempu udan Loes, tempu udan Aileu, tempu udan Betano, no tempu bailoro Betano
2010/2011 ou 2011). Rezultadu hirak ne’e halo rezumu iha Tabela 5 no aprezenta detallu iha
Tabela 6, Tabela 7, Tabela 8 ho Tabela 9 iha kraik. Nia Lsd mak to’o nível 5%.
Durante tempu udan iha Loes, médiu husi rezultadu produsaun batar kuaze aas 2.5t/ha
(Tabela 6). Ida ne’e bele atribui ba populasaun ai-horis ne’ebé diak ho númeru ai-horis hun
3.3/m2 ne’ebé nia médiu produsaun fulin 0.9/ai-horis. Varidade ne’ebé fó produsaun aas liu iha
Loes mak Sele ho P07 mezmu ida ne’e la estatistikamente diferente.
Mezmu estabelesimentu ai-horis kuaze diak iha Aileu (ai-horis hun 3.3/m2), númeru
fulin/ai-horis menus husi metade husi ida ne’ebé observa iha Loes ho Betano (Tabela 7). Medida
fulin ho númeru musan/fulin mos menus.
17
Tabela 6. Rezultadu produsaun batar ho komponente rezultadu produsaun, Loes 2010/11
Varidad
e
HAR12
M45
M47
P07
P07H12
P11
S07
S08
S09
Sele
Suwan 5
V11
V15
V41
V83
Méiu
F.prob
lsd
Rezultad
u
produsau
n (t/ha)
2.6
2.2
2.4
2.9
2.6
2.7
2.6
1.7
2.7
3.5
2.5
2.4
1.9
2.6
2.0
2.5
0.138
ls
Aihoris/m2
Fulin/aihoris
Musan/fulin
Todan
musan
(g/100)
Todan fulin,
musan deit (g)
3.4
3.7
3.2
3.9
3.2
3.8
3.4
2.9
3.0
3.8
3.7
2.9
2.4
3.9
2.5
3.31
0.0
1.0
0.9
0.8
0.9
0.9
0.9
0.8
0.8
0.8
0.9
1.0
0.8
0.9
1.0
0.9
0.9
0.89
0.2
ls
295
240
254
277
312
284
305
246
314
281
250
289
268
250
284
277
0.37
ls
29
30
31
30
29
32
32
30
32
30
30
31
30
30
31
31
0
ls
85
72
81
84
90
90
97
74
102
85
75
91
81
75
89
85
0.20
ls
Tabela 7. Rezultadu produsaun batar ho komponente rezultadu produsaun, Aileu 2010/11
Varidade
Har 12
M45
M47
P07
P11
P7H12
S07
S08
S09
Sele
Suwan 5
V11
V15
V41
V83
Mean
F pr.
lsd
Rezultadu
produsaun
(t/ha)
0.1
0.4
0.3
1.0
0.3
0.5
0.4
0.2
0.3
0.8
0.7
0.2
0.1
0.4
0.6
0.42
0.37
ls
Aihoris/m2
Fulin/aihoris
Musan/fulin
1.6
3.7
3.6
3.5
1.6
3.7
3.7
3.7
3.9
4.0
3.2
3.5
3.7
3.7
3.9
3.40
<.001
0.69
0.3
0.5
0.3
0.7
0.5
0.4
0.4
0.4
0.3
0.6
0.5
0.4
0.2
0.3
0.4
0.42
0.451
ls
198
255
201
329
251
298
253
340
211
286
164
223
215
285
211
248
Todan
musan
(g/100)
18
28
34
28
29
28
38
33
38
28
23
20
14
31
23
28
0.889
ls
Todan fulin,
musan deit (g)
35
71
68
92
72
84
97
114
81
80
37
44
31
90
49
70
0.157
ls
Diferensa iha rezultadu produsaun entre varidade ne’ebé koko iha Betano durante tempu
udan tinan 2010/2011 (Tabela 8) ho tempu bailoro 2011 (Tabela 9) kuaze signifikante. Mezmu
estabelesimentu ai-horis ladún diak durante tempu udan (Tabela 8), ai-horis hun ida-ida iha fulin
ida/hun tuir médiu no nia fulin kuaze boot no númeru musan/fulin mos kuaze barak. Sele, P07,
V15, V11 ho P7H12 hatudu moris ne’ebé diak wainhira kompara ho lokál ne’ebé uza hanesan
kontrollu iha P45 ho P47.
Durante tempu bailoro tinan 2011, testu ne’ebé halo iha Betano mos hatudu rezultadu
produsaun ne’ebé razoavél diak (2t/ha) la tau adubu (Tabela 9). Densidade ai-horis kuaze aas liu
testu ida ne’ebé halo iha tempu udan, maibe númeru fulin/ai-horis kuaze hanesan. Rezultadu
produsaun menus durante tempu bailoro (2.0t/ha kompara ho 2.5t/ha) tanba kauza husi medida
fulin ki’ik ho númeru musan menus/fulin. Todan musan mos kuaze tún neneik.
18
Tabela 8. Rezultadu produsaun batar ho komponente rezultadu produsaun, Betano 2010/11
Varidade
H12
M45
M47
P07
P11
P7H12
S07
S08
S09
Sele
Suwan5
V11
V15
V41
V83
Méiu
F.prob
lsd
Rezulta
du
produsa
un
(t/ha)
1.4
1.4
2.1
3.2
1.8
3.3
2.5
2.7
2.0
2.9
2.9
3.0
3.6
2.4
2.7
2.5
0.01
1.12
Aihoris/m2
1.2
2.1
1.6
2.4
0.8
3.3
1.8
1.5
1.2
2.1
1.8
1.4
1.9
1.6
2.6
1.83
<.001
0.7001
Fulin/aihoris
1.06
0.93
1.03
1.03
1.16
0.73
1.00
1.03
1.06
1.06
1.00
1.00
1.26
1.06
1.00
1.03
0.26
0.287
Musan/fulin
Todan musan
(g/100)
Todan fulin,
musan deit (g)
346
261
375
475
645
1000
412
567
485
467
491
656
543
467
381
505
0.04
250
29
28
32
28
33
26
34
33
33
30
32
32
30
30
27
30
<.001
2.464
100.3
73
120
133
213
260
140
187
160
140
157
210
163
140
103
153
Tabela 9. Rezultadu produsaun batar ho komponente rezultadu produsaun, Betano 2011
Varidade
H12
M45
M47
P07
P11
P7H12
S07
S08
S09
Sele
Suwan5
V11
V15
V41
V83
Méiu
F.prob
lsd
Rezultadu
produsaun
(t/ha)
2.1
2.0
2.1
1.9
1.4
1.9
1.5
1.8
2.0
1.6
2.2
2.6
2.6
2.9
2.5
2.08
0.057
0.865
Aihoris/m2
Fulin/aihoris
Musan/fulin
Todan musan (g/100)
Todan fulin,
musan deit (g)
3.8
3.9
3.9
3.7
2.6
4.1
2.0
2.8
3.2
3.7
3.4
2.6
2.9
3.3
3.1
3.28
<.001
1.44
1.0
1.0
1.0
1.0
1.1
1.0
1.0
1.0
1.0
1.0
1.0
1.0
1.0
1.0
1.0
1.02
0.032
0.041
215
217
194
194
213
185
272
254
209
194
204
279
312
326
263
235
0.1
78.7
26
24
27
26
24
25
27
27
29
24
28
34
29
28
30
27
0.119
5.902
56
52
53
51
52
46
72
67
60
47
57
95
90
91
81
65
0.005
27.74
Korelasaun oioin ne’ebé signifikante entre rezultadu ho komponente produsaun aprezenta
iha Figura 13. Iha Aileu, rezultadu produsaun koreladu ho fulin kada ai-horis, no densidade aihoris hatudu efeitu ne’ebé signifikante ba rezultadu produsaun musan iha Betano no tempu
bailoro iha Loes. Wainhira medida musan aumenta iha tempu bailoro iha Betano, maka rezultadu
produsaun musan husi fulin ne’ebé boot rezulta iha produsaun aas husi epoka rua iha Betano.
Laiha moras ida (inklui downey mildew/kumbang bubuk) mak rejista kona ba nia estragus husi
kualker fatin testu.
19
R² = 0.0748
3.5
3.0
Rezultadu produsaun musan
(t/ha)
Rezultadu produsaun musan
(t/ha)
4.0
R² = 0.1307
2.5
2.0
1.5
R² = 0.0018
1.0
R² = 0.7093
0.5
0.0
0.00
0.50
1.00
1.50
4.0
3.5
R² = 0.0037
3.0
2.5
2.0
1.5
R² = 0.2802
1.0
0.5
R² = 0.0927
0.0
0.0
2.0
4.0
6.0
Densidade ai-horis (ai-horis/m2)
Rezultadu produsaun musan
(t/ha)
Rezultadu produsaun musan
(t/ha)
Fulin por ai-horis
4.0
R² = 3E-05
3.5
3.0
2.5
2.0 R² = 0.4054
1.5
R² = 0.03
1.0
0.5
R² = 0.0311
0.0
0
20
40
R² = 0.4847
60
Medida musan (g/100)
4.0
3.5 R² = 0.1524
R² = 0.4313
3.0
2.5
2.0
1.5
1.0
0.5
0.0
R² = 0.2894
R² = 0.1127
0
500
1000
1500
Musan por fulin
Korelasaun signifikante iha * <0.05, **<0.010
ho ***<0.001
Figura 13.
Korelasaun entre rezultadu produsaun ho komponente rezultadu produsaun, batar
2010/11
Konkluzaun
Varidade oin rua ne’ebé rekomenda (Sele ho P07 hanesan varidade ne’ebé fó produsaun
aas liu hotu durante testu iha tinan tomak nia laran. Vantajen produsaun husi varidade hirak ne’e
mak maizumenus 40%. Mezmu populasaun balun ne’ebé foin introdus nia rezultadu produsaun
diak liu populasaun lokál, infelizmente, entre sira ne’e laiha ida mak diak liu varidade ne’ebé foin
dadaun lansa husi MAP.
20
2.1.2
Testu no Demonstrasaun Batar iha To’os (OFDT)
2010-2011
Iha tempu udan tinan 2010-2011, estabelese Fatin Testu no Demonstrasaun Iha To’os
(OFDTs) iha sub-distritu 13 iha Timor-Leste hodi koko karik varidade foun bele hatudu rezultadu
diak liu varidade lokál iha agrikultór sira-nia to’os ka lae, liu husi prátika no kondisaun
agronomia lokál. Varidade foun ne’ebé koko hili husi peskiza ne’ebé halo antes iha Sentru
Peskiza haat iha Timor Leste no nia kritériu mak batar tenke kór mutin, funan lívre (bersari
bebas), iha rezisténsia ba kumbang bubuk (downy mildew), no iha rezisténsia ba fuhuk. Batar
mutin kuaze hatudu rezultadu diak iha parte osidentál husi teritóriu nia laran, no iha preferénsia
ne’ebé hanesan ho batar kinur iha parte leste. Populasaun batar ne’ebé hanaran P07Har12 koko
tiha ona hamutuk ho varidade batar kinur (Sele) ne’ebé lansa husi MAP hanesan lokál check.
P07Har12 núdar varidade ne’ebé lansa husi Central Mindanao University ho naran CMU Var 12.
P07Har12 núdar populasaun batar jerasaun terseiru ne’ebé kruza entre P07 ho populasaun batar
ida naran Har 12 (naran kompletu: V036=PopDMRSRE (MOZ) F2) husi CIMMYT Zimbabwe.
Materiais no métodu
Estabelese ona total fatin OFDTs 102 iha Zona Agro-Ekolojikál hotu-hotu iha TimorLeste, hamutuk iha Sub-Distritu 13 husi Distritu Aileu, Ainaro, Baucau, Bobonaro, Liquiça,
Manufahi ho Viqueque. Iha peskizadór nain ida ka rua mak serbisu iha kada Sub-Distritu no sirania tárjet mak ida-ida tenke estabelese fatin OFDTs batar hamutuk 15. Tempu kuda iha tinan
2010/11 kuaze difisil, partikularmente ba ai-horis batar, tanba udan boot kontinua tau iha area
barak iha teritóriu tomak durante tempu bailoro liu ba. Kondisaun la favorese atu kuda batar no
halo failansu akontese iha fatin barak. Husi fatin OFDTs 102 ne’ebé estabelese, iha 86 mak hetan
koileta ho susesu ba kada varidade oin 4 ne’ebé koko.
Peskizadór idaidak uza sira-nia kontaktu rasik hodi identifika agrikultór sira ne’ebé
hakarak atu partisipa. Maneira ida ne’e dalabarak halo liu husi konsultasaun Chefe de Suco,
estensionista MAP no staff sira seluk, ou liu husi agrikultór ne’ebé koñese malu ona ho staff sira.
Staff MAP sira esplika ba agrikultór katak programa SoL la’os atu fahe fini ka adubu,
maibe nia objetivu atu koko deit varidade foun. Esplika ho didiak no kuidadu ba agrikultór sira
katak avaliasaun núdar faze ida husi peskiza no sira la hatene loloos oinsa rezultadu husi varidade
hirak ne’e iha sira-nia to’os. Fini ne’ebé fó ba agrikultór sira iha kuantidade ne’ebé limitadu no
kuda deit iha area ho medida kikoan (5m x 5m) husi kada varidade.
Peskizadór sira fahe fini husi varidade batar ne’ebé atu koko iha pakote 200g ba agrikultór
sira. Varidade lokál ne’ebé sira kuda hamutuk ho varidade foun ne’ebé atu koko iha sira-nia to’os
hili diretamente husi agrikultór ne’e rasik, no jeralmente hanesan batar boot ou batar normal
ne’ebé baibain agrikultór sira kuda iha sira-nia to’os. Varidade lokál ne’e aranja rasik duni husi
agrikultór sira, tanba ne’e kuaze úniku uitoan ou iha variasaun husi varidade lokál iha fatin testu
idaidak.
Kada fatin OFDT sukat ho tali ou au husi peskizadór sira atu nune’e kada varidade bele
kuda iha area/kanteru ho luan 5m x 5m. Kanteru hirak ne’e prepara tutuir malu besik liña ninin
husi to’os. Regras kona ba atu kuda oinsa iha kada fatin testu kuaze arbiru deit no laiha
replikasaun.
Jeralmente, peskizadór sira marka prezénsia wainhira agrikultór sira atu hahu kuda. Ida
ne’e mak objetivu maibe dalaruma labele akontese tanba númeru fatin ne’ebé peskizadór
responsabiliza kuaze barak, maibe ba maioria fatin hotu-hotu kuaze realiza ho diak.
Médiu vizita ne’ebé halo husi peskizadór sira ba agrikultór sira-nia to’os mak dala neen
hahu husi kuda to’o koileta. Iha kada vizita peskizadór sira rejista ou rekolla informasaun ne’ebé
la hanesan kona ba OFDT.
21
Protokolu kona ba rekolla dadus ida ne’e atu haree no monitoriza progresu husi
testu/demonstrasaun. Buat hirak ne’ebé sira sukat ou observa mak ai-horis nia aas, identifikasaun
pesti no moras iha kada kanteru, namlaik no simtoma ai-horis sira seluk.
Iha tempu koileta, staff sira tetu batar nia todan bokon fulin husi kanteru hotu-hotu ne’ebé
iha (25m2). Iha tempu ne’e staff sira foti sub-sample husi batar fulin 5 bokon, no musan husi fulin
hirak ne’e mak behu no habai maran. Rásio husi musan maran ba todan bokon fulin uza hodi
konvere total todan bokon fulin ba kuantidade todan musan iha kada kanteru, e depois konvere ba
por hektár. Restante husi koileta ne’ebé iha agrikultór sira mak rai, staff sira lori deit mak sample
ne’ebé foti para atu halo análiza.
Karaterizasaun fatin
Latitude, longitude, ho elevasaun rejista hotu husi fatin hotu-hotu uza 12 channel GPS
receiver (Garmin ETrex) to’o nia presizaun (ketepatan) ± 6m. Aleinde ne’e, defini rai nia lolon
iha kada fatin testu atu nune’e sai hanesan orientasaun husi fatin testu. Bazeia ba elevasaun no
fatin, kada fatin aloka tuir Zona Agro-Ekolojikál partikulár (ZAE) (ARPAPET 1996). ZAE
numeradu husi 1 to’o 6, hahu ho 1 iha fatin tetuk parte kosta de norte to’o 6 iha parte tetuk iha
kosta de súl (Tabela 10).
Tabela 10.
Definisaun husi zona agro-ekolojikál 6 iha Timor-Leste
ZAE
1
2
3
4
5
6
Fatin
Northern coast
Northern slopes
Northern uplands
Southern upland
Southern slopes
Southern coast
Elevasaun
0-100m
100-500
>500m
>500m
100-500
<100m
Rai iha fatin hotu-hotu ba OFDTs tinan 2010/11 koko nia pH uza Manutec test kits. Test
kits ida ne’e dezeña para atu uza iha kampo. Iha ne’e staff sira rekolla sample komposit husi rai
iha kada fatin testu/kanteru e depois táes uza rede/pinhera ho medida 2 mm para bele hasai tiha
fatuk, rai kafuak no seluk tan. Rai ho kuantidade uitoan tau iha slide mutin e depois aumenta
indikadór ba. Kahur hotu tiha rai ho indikadór ne’e, tau tan ho ahu mutin ba iha rai ho indikadór
ne’ebé kahur malu tiha ona nia leten. Ahu mutin ne’e mak sei asumi kór husi indikadór, no valór
pH identifika liu husi kompara kór ne’e ho kór standar ne’ebé iha papel (bagan warna) nia laran.
Tabela 11) uza métodu testu (field based ribbon test). Antes atu koko, táes uluk rai liman
isin ida e depois aumenta bee para bele bola hanesan paun/bollus. Rai bokon ne’e forma hanesan
bola kabuar, e depois tenta atu forma hanesan fita ho rai bokon ne’ebé iha. Fita nia naruk (iha cm)
sukat no kompara ho tabela referénsia ne’ebé staff sira lori ba serbisu iha kampo, no abilidade atu
forma letra U no modelu dosi donut ho fita sei uza hanesan indikadór profunda hodi deskreve rai
nia testura.
22
Tabela 11. Determina karaterístika testura rai.
Testura
Sandy/berpasir
Sandy
loam/Lempung
berpasir
Silty loam/Gelu
lumpur
Loam/Lempung
Clay loam/Liat
berlempung
Fine clay/Gelu
ringan
Heavy
clay/Liat padat
Deskrisaun
Tanah dalam keadaan tidak lengket dan terpisah dan tanah
hanya dapat diakumulasi atau dikumpulkan dalam bentuk
piramida.
Tanah mengandung lumpur dan tanah liat yang secukupnya
untuk menjadi lengket, dan dapat dibuat dalam bentuk bola
retakan.
Sama seperti lempung berpasir, namun tanah tersebut dapat
dibentuk dengan cara melinting/digulung ke bentuk yang
kecil dengan silinder yang pendek. Tanah tersebut kalau
diraba seperti “sutera”.
Mengandung jumlah/kadar pasir, lumpur serta tanah liat
yang hampir sama jumlahnya. Dapat dilinting/digulung
seperti silinder dengan ukuran 15cm panjangnya dan
mudah pecah jika dibengkokkan/dimiringkan.
Sama seperti tanah lempung, walaupun silindernya
dibengkokkan seperti bentuk U (tanpa di paksa) maka itu
tidak akan pecah.
Tanah tipe ini silindernya dapat dibuat menjadi bentuk
lingkaran, namun nampak sedikit retakan.
Tanah tipe ini silindernya dapat dibuat menjadi bentuk
lingkaran, dan tidak menunjukkan retakan.
Fita nia naruk
Nil
15-25 mm
25 mm
25 mm
40-50 mm
50-75 mm
>75 mm
From Agricultural Compendium for Rural Development in the Tropics and Subtropics’ (1989) and B McDonald et al.
(1990).
Análiza
Dadus husi protokolu priméiru hatama ba iha MS Excel spreadsheet database antes
transfere ba análiza profunda iha GenStat Discovery Edition 3. Dadus rezultadu produsaun
análiza uza ANOVA (Unbalanced Model) iha métodu oioin. Modelu husi análiza sempre
inkluidu varidade ho ZAE hanesan fatór iha modelu wainhira fatór fatin seluk husi Distritu ho
Sub-Distritu koko ona. Tanba elevasaun hatudu ona impaktu ba iha rezultadu produsaun ai-horis
entre fatin, maka elevasaun inkluidu ona hanesan co-variate iha testu ba fatór oioin iha análiza.
Influénsia husi fatór oioin ba rezultadu produsaun batar koko tiha ona. Tanba ne’e, kada
fatór aumenta ida-ida ba iha modelu. Karik signifikante, maka fatór ne’e mantein iha modelu, no
karik la signifikante maka fatór ne’e hasai tiha. Wainhira identifika ona fatór ne’ebé signifikante,
maka interasaun entre fatór ne’e ho varidade mos koko kona ba nia signifikánsia iha P = nível
0.05.
Rezultadu
Testu ambientál
Fatin OFDTs estabelese iha fatin ho elevasaun, testura rai, no pH oioin ne’ebé reprezenta
kondisaun kuda ai-horis típiku iha Timor-Leste (Tabela 12). Fatin sira ne’e hahu husi parte tetuk
23
tasi hanesan iha Viqueque to’o liu husi 1470m iha Aileu. Testu halo iha elevasaun ne’ebé ki’ik
liu (<150m) kompara ho tinan hirak antes, no maioria fatin testu nia elevasaun mak entre 550 m
ho 1150 m.
Tabela 12.
Distribuisaun fatin OFDT batar tuir elevasaun, 2008 to’o 2011.
Elevasaun
(m)
0-150
150-350
350-550
550-750
750-950
950-1150
1150-1350
1350-1550
>1550
Fatin 2008/09
(%)
27
15
12
12
12
10
7
3
2
Fatin 2009/10
(%)
28
14
10
11
15
11
4
5
2
Fatin 2010/11
(%)
34
6
4
12
13
16
7
7
0
pH rai husi fatin testu hahu husi 5.5 to’o 8 ho médiu 6.7. (Tabela 13). Tinan ida ne’e laiha
fatin testu ida mak hetan rai alkali ou ásidu ne’ebé makaas, ne’ebé tuir tendensia husi tinan hirak
ikus ne’ebé aumenta númeru fatin testu iha fatin ho pH rai ne’ebé prefere liu. Ida ne’e sujere mai
ita para atu hasa’e kapasidade peskizadór SoL nian hodi hili fatin ne’ebé adekuadu.
Tabela 13. Distribuisaun pH rai iha fatin OFDT batar 2008 to’o 2011.
pH rai
4.5
5
5.5
6
6.5
7
7.5
8
8.5
9
Fatin 2007/08
(%)
2
3
9
11
13
24
9
15
12
3
Fatin 2008/09
(%)
1
2
12
18
18
14
14
16
9
2
Fatin 2009/10
(%)
0
2
6
18
30
19
16
7
1
0
Fatin 2010/11
(%)
0
0
10
19
22
25
19
5
0
0
pH rai ho elevasaun kuaze estatistikamente diferente (Fprob <.001) entre sub-distritu,
(Tabela 14) ne’ebé ida ne’e hanesan mos kazu iha tinan hirak ikus.
Tabela 14. pH rai ho elevasaun husi fatin OFDT batar, 2008 to’o 2011.
Distritu
Sub-Distritu
Aileu
Aileu
Aileu
Aileu
Ainaro
Baucau
Baucau
Baucau
Bobonaro
Liquiça
Liquiça
Manufahi
Viqueque
Aileu
Laulara
Liquidoe
Remexio
Hatoudo
Baucau
Vemasse
Venilale
Balibo
Liquiça
Maubara
Same
Viqueque
Elevasaun
2009-10
943
1219
1268
988
254
529
497
830
150
291
181
274
44
pH rai
2009-10
6.3
6.1
6.5
5.9
7.4
6.9
6.6
7.5
7.1
6.7
6.9
7.4
6.3
Elevasaun
2010-11
1166
1285
1255
1007
274
511
781
770
31
169
27
302
15
pH rai
2010-11
6.1
5.5
5.8
6.2
laiha
6.5
7.1
7.3
7.2
6.9
7.4
6.8
6.9
Figura 14 hanesan gráfiku regresaun ne’ebé hatudu tendensia jerál husi fatin ho elevasaun
aas liu nia pH rai ki’ik liu. Dadus husi tinan hirak ikus hatudu katak iha deklíniu (penurunan) iha
pH rai maizumenus husi ½ to’o 1 por elevasaun 1000m. Tendensia husi OFDTs tinan ida ne’e
24
kuaze forte liu tinan hirak ikus ho 63% husi variasaun iha pH rai esplika husi elevasaun. Ho
omisaun (kelalaian) husi Venilale ho Vemasse ne’ebé ahu ruin fó efeitu alkalinizante, 91% husi
variasaun entre sub-distritu esplika tuir sira-nia elevasaun.
8.0
R² = 0.6311
7.5
pH rai
7.0
6.5
6.0
5.5
5.0
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
Elevasaun
Figura 14. Efeitu husi elevasaun ba pH rai iha fatin OFDT batar, 2010/11.
Rai ho testura hotu-hotu reprezenta husi testu hirak ne’ebé halo iha tinan ne’e, ne’ebé
sandy loam/lempung berpasir ho clay loam/liat berlempung mak hanesan típu ne’ebé barak liu
(Tabela 15)
Tabela 15. Distribuisaun testura rai iha fatin OFDT batar, 2008-2011
Testura rai
Sandy/berpasir
Sandy
loam/Lempung
berpasir
Silty loam/Gelu
lumpur
Loam/Lempung
Clay loam/Liat
berlempung
Fine clay/Gelu
ringan
Heavy clay/Liat
padat
Fatin
2009/10 (%)
0
20
Fatin
2010/11 (%)
1
27
11
13
14
23
14
22
23
15
8
8
Testu ne’ebé falla (gagal)
Husi fatin OFDTs 102 ne’ebé kuda, 16% mak falla. Enkuantu númeru ida ne’e hanesan ho
númeru ne’ebé falla iha tinan hirak ikus (idaidak 18%, 17%, 18%, ho 25% durante tinan haat ikus)
kondisaun ladiak husi tempu udan tinan 2010/11 prevene fatin testu barak mak la kuda no
númeru total husi testu kuaze menus. Relatóriu husi fatin barak hatudu katak agrikultór sira la
kuda batar tanba deit udan been aas liu. Fatin testu balun falla/lakon tanba ho razaun prinsipál
mak estraga husi animal no koileta ne’ebé agrikultór sira halo la hein prezénsia husi peskizadór
SoL nian.
Varidade
Rezultadu produsaun husi varidade Sele ne’ebé lansa signifikamente aas liu populasaun
batar lokál (Tabela 16). Ida ne’e tanba todan fulin boot hanesan ida ne’ebé akontese iha tinan
hirak antes.
25
Tabela 16.
Komponente rezultadu produsaun ba varidade batar OFDT iha fatin OFDTs hotuhotu, 2010/11
Varidade
Local
Har12P07
P07
Sele
LSD (P≤0.05)
Varidade*ZAE
LSD
Varidade*Distritu
LSD
Rezultadu
produsaun
(t/ha)
1.53
1.77
1.85
2.05
.36
Densidade
(aihoris/m2)
5.02
5.07
5.16
5.15
ls
Fulin/aihoris
Musan/fulin
Todan musan
(g/100)
170
196
204
199
ls
Todan
musan/fulin
(g)
42.0
48.9
51.4
53.8
8.1
0.81
0.81
0.84
0.85
ls
ls
ls
ls
ls
ls
ls
.96
ls
ls
ls
ls
4.69
29.4
29.4
29.6
32.6
1.6
La deskobre kona ba interasaun iha tinan ida ne’e kona ba rezultadu produsaun ou kualker
komponente produsaun ho ZAE. Mezmu nune’e iha interasaun ne’ebé signifikante entre varidade
ho distritu ba rezultadu produsaun ho medida musan. Deskobre mos batar musan boot ne’ebé
úniku husi batar lokál iha Baucau ne’ebé nia medida musan boot hanesan ho batar varidade foun
hanesan Sele ho Arjuna. Ida ne’e sujere katak varidade foun disponível ba agrikultór sira atu kuda
hanesan ”lokál” hamutuk ho varidade foun ne’ebé koko iha fatin testu. Ida ne’e konsistente ho
distribuisaun luan husi varidade foun iha distritu husi organizasaun sira hanesan MAP, FAO,
AECID, World Vision, no ONG lokál sira. La inklui distritu Baucau iha rezultadu tinan ida ne’e,
no komparasaun varidade foun ho varidade batar lokál ne’ebé reprezentativu loloos, varidade
foun oin tolu ne’ebé iha hatudu vantajen produsaun profunda ne’ebé substansiál liu varidade
lokál.
Wainhira halo komparasaun uza dadus husi distritu hotu-hotu, varidade P07 foin mak
falla atu atinji vantajen ne’ebé signifikante liu lokál check, no Har12P07 la produs diferensa
ne’ebé signifikante iha nia produsaun. Mezmu la inklui Baucau iha ne’e, maibe varidade oin rua
ne’e hatudu vantajen produsaun ne’ebé signifikante liu batar lokál (
Tabela 17). Aumenta
ida ne’e hetan la’os tanba uza adubu, pestisida ou kualker insumu, no la ijiji mudansa ruma iha
agrikultór sira-nia prátika halo to’os baibain.
Aprezentasaun husi P07 kuaze impresivu iha tinan 2010/11 ho vantajen produsaun 46%
liu lokál kompara ba 40% iha tinan 2009/10. Ida ne’e nia númeru fulin iha hun ida hanesan ho
Sele. Enkuantu densidade ai-horis ne’ebé aas liu mak halo Sele diak liu P07 iha tinan kotuk ba,
tinan ida ne’e 2010/11 fulin ho nia todan mak fó vantajen ba Sele.
Tabela 17.
Vantajen produsaun ho/la ho distritu Baucau 2010/11
Varidade
Sele
P07
Har12P07
Local
LSD (P<0.05)
Produsaun
(t/ha)
Distritu hotuhotu
2.05 (34%)
1.85 (21%)
1.77(16%)
1.53
Produsaun (t/ha)
La inklui Baucau
2.05 (54%)
1.95 (46%)
1.88 (40%)
1.34
0.39
Figura iha brackets (kurung) hatudu vantajen produsaun liu varidade lokál
26
8
P07 (t/ha)
Sele (t/ha)
6
4
2
― linear (1:1 line)
0
0
2
4
6
4
2
― linear (1:1 line)
0
6
0
2
Har12P07 (t/ha)
Local (t/ha)
4
6
Local (t/ha)
6
4
2
― linear (1:1 line)
0
0
2
4
6
Local (t/ha)
Figura 15.
Rezultadu produsaun husi populasaun oin 3 ne’ebé koko vs populasaun lokál
la inklui Baucau, 2010/11.
Gráfiku iha Figura 15 hatudu kona ba variasaun iha vantajen produsaun husi varidade
foun ne’ebé liu varidade lokál. Iha gráfiku tolu ne’e hotu, maioria pontu ne’ebé tau iha linear
leten liña 1:1 trasa atravez de pontu de dadus. Ida ne’e núdar gráfiku reprezentasaun husi
rezultadu husi ANOVA, ne’ebé hatudu vantajen produsaun husi Sele (54%), P07 (46%), no
Har12P07 (40%).
Rezultadu produsaun ba batar lokál, Har12P07 ho Sele iha tendensia atu aumenta
wainhira densidade ai-horis aumenta ba hun 5/m² no depois tún fali, maibe nia efeitu la klaru
hanesan iha tinan hirak ikus. P07 kuaze produs rezultadu produsaun ne’ebé maizumenus hanesan
husi densidade hotu-hotu. Laiha interasaun ne’ebé estatistikamente diferente entre densidade aihoris ho varidade kona ba rezultadu produsaun, no tanba ne’e laiha razaun atu rekomenda
densidade kuda oioin ba varidade hirak ne’ebé koko.
Tabela 18.
Efeitu husi densidade ai-horis ba produsaun varidade batar iha OFDT,
2010/11.
Densidade ai-horis
(ai-horis/m2)
<1
1–2
2–3
3–4
4–5
5–6
6–7
7–8
>8
Local
(t/ha)
(0)
0.69 (4)
1.52 (12)
1.10 (18)
1.53 (18)
1.31 (12)
1.26 (9)
2.12 (1)
3.08 (11)
Har12P07
(t/ha)
(0)
2.45
(2)
1.18
(12)
1.86
(14)
1.72
(23)
2.09
(14)
1.16
(8)
1.93
(2)
2.49
(11)
P07
(t/ha)
(0)
2.37 (4)
1.29 (8)
2.15 (20)
2.10 (18)
1.40 (16)
1.11 (5)
2.25 (2)
1.87 (13)
Sele
(t/ha)
(0)
1.17
(2)
1.87
(9)
1.82
(21)
2.29
(17)
2.18
(14)
1.41
(8)
2.31
(4)
2.53
(11)
* Figura iha brackets (kurung) hatudu kona ba númeru observasaun ne’ebé halo.
27
8.0
7.0
Produsaun (t/ha)
6.0
Local
5.0
Har12P07
P07
4.0
Sele
Log. (Local)
3.0
Log. (Har12P07)
Log. (P07)
2.0
Log. (Sele)
1.0
0.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
14.0
16.0
Densidade ( ai-horin/m²)
Figura 16.
Gráfiku regresaun kompara densidade ai-horis ho rezultadu produsaun.
Distritu
Varidade foun hotu-hotu hatudu rezultadu produsaun ne’ebé aas liu iha sub-distritu Balibo
(Tabela 19). Sele produs rezultadu ne’ebé ki’ik liu iha Aileu no P07 iha Baucau. Sub-distritu
Baucau hanesan fatin ne’ebé hatudu produsaun aas liu hotu iha tinan rua nia laran husi tinan haat
ne’ebé halo testu. Vantajen produsaun aas liu ba Sele ho P07 deskobre iha Viqueque, ho Same no
Hatoudo mos produs vantajen produsaun ne’ebé aas liu populasaun batar lokál.
Sele ho P07 produs vantajen produsaun wainhira kompara ho lokál check iha kada subdistritu, mezmu nune’e iha sub-distritu balun mak varidade oin rua ne’e hatudu produsaun menus
liu varidade lokál (Tabela 19). Sele mantein nia vantajen produsaun husi 36% to’o 54% liu
varidade batar lokál wainhira koko iha agrikultór sira-nia to’os durante testu tinan hirak nia laran.
P07 mantein nia vantajen produsaun maizumenus 43% liu batar lokál iha tinan rua ikus, ne’ebé
rezultadu ne’e dóbru husi ida ne’ebé hatudu iha tinan 2008/9. Tanba P07 nia estabelesimentu aihoris ladún diak iha tinan 2008/9, maka depois de liu tiha testu no demonstrasaun iha to’os
priméiru rezultadu produsaun husi P07 aumenta tanba fini ne’ebé produs husi SoL iha kualidade
ne’ebé diak.
28
Tabela 19. Produsaun batar musan iha OFDT no vantajen produsaun tuir sub-distritu 2010/11
Distritu
Sub-Distritu
Aileu
Aileu
Aileu
Aileu
Ainaro
Baucau
Baucau
Baucau
Bobonaro
Liquiça
Liquiça
Manufahi
Viqueque
Aileu
Laulara
Lequidoe
Remexio
Hatoudo
Baucau
Vemasse
Venilale
Balibo
Liquiça
Maubara
Same
Viqueque
Média
Local
(t/ha)
Har12P07
(t/ha)
P07
(t/ha)
Sele
(t/ha)
Vantajen
produsaun Sele
liu lokál
Vantajen
produsaun P07 liu
lokál
0.7
2.2
1.9
2.0
0.9
1.3
1.4
3.4
3.2
1.4
0.9
1.7
1.0
1.1
1.7
1.7
1.8
2.0
0.7
1.0
2.5
3.4
1.7
1.2
2.5
2.8
1.0
1.3
1.5
1.7
2.8
.9
1.4
2.3
4.2
1.4
1.2
2.5
3.2
1.1
2.0
2.0
2.0
2.0
1.4
1.4
2.9
3.9
2.1
1.5
3.1
2.6
57%
-9%
5%
0%
122%
8%
0%
-15%
22%
50%
67%
82%
160%
43%
-41%
-21%
-15%
211%
-31%
0%
-32%
31%
0%
33%
47%
220%
1.53
1.77
1.85
2.05
34%
21%
Zona Agro-Ekolojikál (ZAE) ho rezultadu produsaun
Rezultadu produsaun husi varidade hotu-hotu iha kada ZAE haktuir iha Tabela 20.
Hanesan tinan kotuk ba, laiha interasaun ne’ebé estatistikamente signifikante entre ZAE ho
varidade kona ba rezultadu produsaun. Rezultadu produsaun husi varidade foun hotu-hotu kuaze
ki’ik liu mak iha ZAE 2 no aas liu mak iha ZAE 6, enkuantu varidade lokál hatudu rezultadu
ki’ik liu iha ZAE4 no aas liu iha ZAE 1. Médiu rezultadu produsaun husi varidade foun aas liu
mak iha parte de súl hasoru ZAE, enkuantu lokál nia médiu produsaun aas liu mak iha parte
Norte hasoru ZAE. Sele hatudu vantajen produsaun liu varidade lokál kuaze iha ZAE hotu-hotu
so ZAE 3 deit mak lae.
Tabela 20. Méiu produsaun batar OFDT tuir ZAE, 2010/11
Klase ZAE
(HareeTabela 10)
1 Northern coast
2 Northern slopes
3 Northern uplands
4 Southern upland
5 Southern slopes
6 Southern coast
Local
(t/ha)
1.7
1.1
1.6
0.8
1.1
1.4
(22)
(4)
(44)
(2)
(4)
(9)
Har12P07
(t/ha)
2.1
1.3
1.4
1.8
2.7
2.7
(23)
(4)
(44)
(2)
(4)
(9)
P07
(t/ha)
2.2
1.2
1.4
2.7
2.5
3.0
Sele
(t/ha)
(23)
(4)
(44)
(2)
(4)
(9)
2.4
1.6
1.7
2.1
2.4
3.0
(23)
(4)
(44)
(2)
(4)
(9)
Vantajen
produsaun P07
liu lokál (%)
Vantajen
produsaun Sele
liu lokál (%)
29%
9%
-13%
238%
127%
114%
41%
45%
6%
163%
118%
114%
*Figura iha brackets (kurung) hatudu kona ba númeru fatin testu ne’ebé hetan koileta.
Elevasaun ho rezultadu produsaun
Figura 17 hatudu kona ba rezultadu produsaun husi kada varidade tuir elevasaun. Rai
lolon ne’ebé hanesan husi liña ne’ebé fíxu ba kada varidade foun hatudu relasaun ne’ebé
kontráriu hanesan entre elevasaun ho rezultadu produsaun. Rai lolon husi liña ne’ebé fíxu
dalaruma la hanesan, mezmu nune’e ida ne’e hatudu katak elevasaun iha efeitu ne’ebé menus ba
rezultadu produsaun varidade lokál. Sele sei hatudu nafatin nia produsaun ne’ebé diak liu
varidade lokál to’o elevasaun liu husi 1,250 m, ne’ebé reprezenta maioria area kuda iha TimorLeste, maibe gráfiku hatudu to’o iha ne’ebé mak varidade lokál adapta ho elevasaun oioin ne’ebé
iha teritóriu laran. Karaterístika oioin husi area kuda iha teritóriu tomak hatudu dezafiu ba
varidade foun, maibe gráfiku hatudu katak vantajen produsaun bele mantein iha elevasaun oioin.
29
5
4
3
Sele
P07
Har12P7
2
Local
1
0
-250
0
250
500
750
1000
1250
1500
Elevation (m)
Figura 17.
Gráfiku regresaun kompara elevasaun ho rezultadu produsaun
Enkuantu objetivu prinsipál husi peskiza OFDT mak atu halo avaliasaun ba varidade foun
iha agrikultór sira-nia to’os para hodi rekomenda ba lansamentu, ida ne’e mos fó oportunidade
atu estuda kona ba efeitu husi fatór agronómiku oioin no atu avalia nia efeitu ba iha rezultadu
produsaun ai-horis. Ida ne’e fó dadus ne’ebé valiózu kona ba oinsa agrikultór Timor oan sira jere
sira-nia ai-horis batar no infrenta bareira ba produsaun. Husi fatór hotu-hotu ne’ebé koko, so
‘kuda kahur/kuda mesak’, ‘kuda arbiru/kuda iha liña’, no ‘pH rai’ mak prova la signifikante, ida
ikus liu dalaruma tanba pH rai ne’ebé koko iha tinan ida ne’e kuaze ki’ik liu.
30
Tabela 21. Fatór oioin ne’ebé afeta produsaun batar iha OFDT, 2007-2010
Fatór
Varidade
ZAE
Sub-Distritu
Númeru musan kada rai kuak
Distánsia kuda
pH rai
Kór rai
Testura rai
Númeru vizita staff
Kuda arbiru ou tuir liña
Klase rai lolon
Númeru atividade hamoos du’ut
Kuda kahur ou kuda mesak
Jéneru husi chefe da familia
Instrumentu ne’ebé uza ba preparasaun
rai
F pr.
2010-2011
.029
.062
<.001
<.001
.003
ls
<.001
.011
<.001
ls
.001
.013
ls
.006
.010
Signifikante
2010-2011















Signifikante
2009-2010















Signifikante
2008-2009














-
Signifikante
2007-2008














-
Musan kada rai kuak
Númeru musan ne’ebé kuda iha kada rai kuak ida signifikamente afeta rezultadu
produsaun batar (Tabela 22). Dadus tempu uluk hatudu ona katak maioria agrikultór iha TimorLeste kuda musan 2-3 iha rai kuak ida no halo ai-horis produs musan ne’ebé barak/óptimu iha
densidade kuda ida ne’e.
Tabela 22. Influénsia husi musan kada rai kuak ba produsaun batar iha OFDT,
2010/11.
Musan kada rai kuak iha
tempu kuda
1
2
3
4
LSD (P<0.05)
Médiu produsaun husi
varidade haat ne’ebé
koko (t/ha)
2.1
1.6
2.2
1.3
0.72
Númeru
kanteru
4
152
135
52
pH rai
pH rai oioin ne’ebé koko iha tinan ida ne’e kuaze ki’ik liu ida ne’ebé iha tinan hirak kotuk
ba (haree Tabela 13), ne’ebé ida ne’e núdar tinan priméiru ne’ebé pH rai la atinji signifikánsia.
Tanba laiha fatin testu ne’ebé nia pH rai boot/extreme, maka rezultadu produsaun kuaze
konsistente liu iha fatin testu hotu-hotu.
Tabela 23. Rezultadu produsaun iha OFDT tuir pH rai ba batar varidade hotu-hotu, 2010/11.
pH rai
Númeru kanteru
Méiu produsaun (t/ha)
LSD: ls
5.5
28
1.3
6.0
64
1.3
6.5
64
1.9
7.0
88
1.9
7.5
71
2.3
8.0
16
1.8
Kór rai
Rai kór korkafe nurak hanesan maioria rai iha fatin testu ne’ebé fó produsaun aas liu iha
tinan 2010/11 (Tabela 24). Típikamente rai metan produs rezultadu produsaun ne’ebé aas liu iha
Timor-Leste.
31
Tabela 24. Efeitu husi kór rai ba rezultadu produsaun batar 2010/11.
Kór rai
Mutin
Mean
Metan
Korkafe nakukun
Korkafe nurak
LSD (P<0.05)
Produsaun (t/ha)
0.8
1.6
1.7
1.7
2.2
0.7
Númeru kanteru
4
84
56
60
103
Testura rai
Exceitu ba sandy soils/tanah berpasir mak fó produsaun menus, testura rai oioin kuaze la
diferente signifikamente ba malu (Tabela 25). Fine clay/gelu ringan fó produsaun ne’ebé aas liu.
Tabela 25. Impaktu husi testura rai ba rezultadu produsaun batar 2010/11.
Testura rai
Sandy/berpasir
Sandy
loam/Lempung
berpasir
Silty loam/Gelu
lumpur
Loam/Lempung
Clay loam/Liat
berlempung
Fine clay/Gelu
ringan
Heavy clay/Liat
padat
LSD (P<0.05)
Produsaun
(t/ha)
0.8
1.9
Númeru kanteru
4
100
1.8
1.7
1.6
43
48
68
2.1
48
1.9
32
0.66
Vizita peskizadór ba iha fatin OFDTs
Númeru vizita peskizadór sira-nian ba OFDTs hatudu efeitu ne’ebé signifikante ba
rezultadu produsaun (Tabela 26), hanesan iha hotu-hotu exceitu ba tinan testu ida antes.
Peskizadór sira vizita ba fatin testu (OFDTs) husi dala 2 to’o 11 ho médiu vizita dala 6. Iha tinan
sira seluk, rezultadu produsaun aumenta tuir númeru vizita ne’ebé aumenta, maibe la’os ida ne’e
mak problema ba tinan ida ne’e. Rezultadu produsaun kuaze hanesan husi vizita dala 1 to’o 8, no
depois tún wainhira númeru vizita barak liu husi ne’e.
Tabela 26. Efeitu husi númeru vizita peskizadór ba rezultadu produsaun batar iha to’os
2010/11.
Númeru vizita
2
3
4
5
6
7
8
9
11
LSD (P<0.05)
Médiu produsaun
(t/ha)
1.8
1.5
2.1
2.2
2.0
1.4
2.0
1.5
1.0
0.84
Persentajen
observasaun
1
3
6
8
29
22
16
13
1
32
Agrikultór nia preferénsia ba populasaun batar
Iha loron koileta staff sira realiza loron to’os nain hodi konvida agrikultór sira mai asiste
hodi avalia no fó valor ba varidade idaidak ne’ebé koileta tuir karaterístiku balun ne’ebé iha
(Tabela 30), no karik varidade ne’ebé sira avalia bele enkoraja sira atu kuda iha sira-nia to’os ka
lae. Agrikultór nain 100 resin mak partisipa iha loron to’os nain, ne’ebé 62% husi sira ne’e feto.
Varidade Sele hetan nafatin valor ne’ebé aas iha tinan ida ne’e tanba deit fulin ne’ebé boot, no
P07 mos hetan valor ne’ebé diak iha area ne’e. P07 hetan valor aas kona ba kulit ne’ebé falun
metin no hanesan varidade ne’ebé hetan valor aas liu iha kategoria rezisténsia ba fuhuk.
Agrikultór sira fó importánsia boot ba asuntu rezisténsia fuhuk hanesan ho resposta ne’ebé fó iha
tinan kotuk ba iha kategoria ida ne’e, no ida ne’e responde ba kritériu importante atu lansa
varidade ida ne’e. Nune’e mos kona ba kór P07 mos hetan valor ne’ebé diak hanesan ho Sele iha
tinan kotuk ba, ne’ebé hatudu katak kualidade kór importante tebes ba agrikultór sira maibe kór
kinur ho mutin kuaze hetan valor hanesan deit. Jeralmente, P07 ho Sele hetan valor ne’ebé aas
wainhira kompara ho batar lokál, enkuantu Har12P07 hetan valor ne’ebé menus.
Tabela 27. Resposta agrikultór (%)* ba varidade batar 2010/11.
Karaterístika
Har12P07 Local
P07
Fulin boot
19
21
86
Musan boot
27
13
81
Produsaun aas
34
15
90
Fulin nakonu
40
44
75
Kór
30
71
100
Kulit metin
35
50
76
Sabór
29
67
79
Rezisténsia ba fuhuk
27
95
75
Rezisténsia ba anin
25
32
79
Maioria resposta
30
45
82
positivu (%)
* Agrikultór barak mak hili kritéria ne’e liu husi ida.
Sele
100
77
100
100
98
66
95
55
90
87
Konkluzaun
Depois de halo peskiza durante tinan lima iha sentru peskiza no tinan tolu iha agrikultór
sira-nia to’os, deside ona katak varidade P07 tenke rekomenda ona ba lansamentu. Varidade ne’e
konsistentemente aprezenta diak ho vantajen produsaun liu batar lokál mak 40%. Varidade ida
ne’e hetan valor ne’ebé atu besik aas hanesan ho Sele husi agrikultór sira iha Timor Leste, no nia
kór mutin dalabarak halo agrikultór sira iha Timor Leste prefere liu fali batar kór kinur. P07
aseita ona atu halo lansamentu husi Komisaun Lansamentu Varidade no sei hein hela naran
ofisiál para atu fó sai iha lansamentu.
Varidade Sele ne’ebé lansa tiha ona kontinua hetan valor ne’ebé diak kona ba nia
rezultadu produsaun no tama ba iha agrikultór sira-nia preferénsia iha teritóriu tomak. Dadus husi
testu hotu-hotu ne’ebé halo hatudu katak varidade ida ne’e adapta diak ba kondisaun oioin ne’ebé
deskobre iha Timor Leste no konsistentemente hatudu rezultadu ne’ebé diak liu lokál
independentemente husi elevasaun, kondisaun rai no seluk tan.
33
2.2 Fehuk midar
2.2.1 Testu replikadu fehuk midar, 2010-2011
Varidade fehuk midar (Ipomoea batatas) ne’ebé koko husi SoL introdus husi International
Potato Centre (CIP) regional office iha Indonézia durante tinan 10 kotuk ba. Halo ona testu fehuk
midar ho pakote varidade oin 12 (inklui lokál checks 2) durante tinan hirak nia laran, ne’ebé
fasilita selesaun ba varidade oin tolu ne’ebé lansa iha tinan 2007 (CIP 01, 06 ho 07 ho naran
idaidak Hohrae 1, 2, 3).
Dezde tempu udan tinan 2008-2009, halo ona investigasaun ba varidade fehuk midar
adisionál iha testu replikadu no kompara ho local checks no Hohrae. Varidade ne’ebé hatudu
rezultadu diak iha testu observasionál antes inklui mos iha ne’e, depende ba kuantidade
fini/materiais kuda ne’ebé disponível.
Métodu no materiais
Testu replikadu iha tinan 2011 halo iha sentru peskiza Betano, Baucau, Aileu ho Loes.
Idaidak ho dezeñu bloku randomizadu kompletu ho replikasaun tolu, medida kanteru 5 x 5 m.
Kain ne’ebé kuda foti husi Loes. Kuda kain ida kada rai kuak ho espasu 100 x 50 cm (ex. hun 2
/m²). Testu ne’e la uza adubu no mos bee irigasaun, so Aileu deit mak uza (15 kg/ha husi N ho P)
ne’ebé area sentru ki’ik la permite ou la fasilita atu fila rai. Testu ne’e kuda iha fulan Janeiru no
Fevereiru 2011 no koileta entre fin de Máiu ho Agostu 2011 (Tabela 28).
Tabela 28. Detallu kona ba kuda no koileta varidade fehuk midar ne’ebé koko, tempu udan
2011
Fatin
Aileu (K. Portugal.)
Betano (Same)
Loes (Maubara)
Baucau (Fatumaka)
Tempu
Númer
u
varida
de
Númeru
replikadu
Udan
Udan
Udan
Udan
15
16
15
15
3
3
3
3
Data kuda
15 /2/ 2011
06 /1/ 2011
27 /1/ 2011
18 /2/ 2011
Data
koileta
Loron
maturida
de/isin
17 /8/ 2011
23/7/2011
30 /5/ 2011
11 /7/ 2011
183
198
123
143
Méiu
produs
aun
(t/ha)
8.0
12.5
4.7
1.8
Rezultadu produsaun, komponente produsaun no vantajen produsaun
Iha tempu koileta, númeru ai-horis, númeru no todan isin husi típu oioin no total
produsaun husi area/kanteru idaidak rejista hotu.
Para atu determina efeitu husi varidade, dadus husi testu idaidak análiza ketaketak uza
modúl análiza espasiais iha GenStat Discovery Edition4. Iha ne’e aplika testu oioin maibe
depende ba prezénsia husi filleira no/ou kolom iha rezultadu produsaun.
Tabela 29. Testu estatístiku ne’ebé uza hodi análiza varidade fehuk midar ne’ebé koko iha
tinan 2010/11.
Estasaun
Aileu
Betano
Loes
Baucau
Efeitu
filleiras/kolom
Los, Kolom
Lae
Lae
Los, Kolom
Testu
REML
ANOVA
ANOVA
REML
Tipu
AR1 Random on Column
One-way in Randomized blocks
One-way in Randomized blocks
AR1 Linear on Column
Vantajen produsaun kalkula husi méiu previstada ba médiu lokál. Existénsia no nível
korelasaun entre méiu previstada no parametru isin identifika uza Simple Linear Regressions.
Tanba rezultadu produsaun kuaze diferente makaas husi testu ida ho testu ida seluk, maka aplika
regresaun individual (hanesan opozisaun atu halo regresaun ba dadus hotu-hotu ne’ebé iha) para
34
atu determina karik korelasaun signifikante ka lae. Persentajen variabilidade ne’ebé reprezenta
mak ekuivalénsia ba R² ajustadu.
Agrikultór nia preferénsia
Loron to’os nain halo iha sentru peskiza Loes ho Betano iha tempu koileta para atu avalia
agrikultór sira-nia preferénsia ba varidade fehuk midar no atu determina karaterístiku ne’ebé
agrikultór sira fó valór. Númeru varidade ne’ebé koko (inklui lokál rua) no partisipante sira
haktuir detallu iha (Tabela 30).
Tabela 30. Koko sabór fehuk midar durante loron to’os nain, 2011.
Estasaun
Betano
Loes
Total
Númeru
varidade ne’ebé
koko
11
11
14
Númeru
partisipante
Proporsaun feto
44
25
69
18 %
20 %
17 %
Hanesan parte ida husi loron to’os nain, agrikultór sira halo inspesaun ba fehuk isin
boko/fresku husi varidade hotu-hotu ne’ebé iha. Iha ne’e hatudu fehuk isin hotu-hotu husi
replikadu ida hodi fasilita agrikultór sira para bele avalia nia rezultadu produsaun no mos
karaterístiku sira seluk husi varidade ida-ida. Hotu tiha, hatudu mos sample fehuk da’an ba
agrikultór sira no husu ba sira atu avalia nia karaterístika sabór. Iha ne’e sei husu ba agrikultór
sira karik jeralmente sira gosta varidade ne’e no oinsa sira koko nia midar. Kritériu hirak ne’e
importante tebes para atu bele defini kona ba kualidade han husi fehuk midar. Finalmente, husu
ba agrikultór sira karik sira hakarak kuda varidade hirak ne’e ka lae.
Atu análiza agrikultór sira-nia preferénsia, iha ne’e uza Unbalanced ANOVAs hodi check
efeitu husi sentru, varidade no jéneru. Aplika korelasaun ho Simple Linear Regressions e depois
kalkula ho méiu previstada varidade nian.
Rezultadu
Rezultadu no vantajen produsaun
Tabela 31 aprezenta kona ba rezultadu produsaun ne’ebé hetan husi fatin idaida ba
varidade hotu-hotu ne’ebé koko no mos koresponde vantajen produsaun ne’ebé liu local checks.
Tabela 31. Rezultadu no vantajen produsaun fehuk midar, 2010/11
Produsaun (t/ha)
Médiu
Varidade
CIP 72
CIP 71
Loc. Mutin
Hohrae 3
CIP 83
Hohrae 2
CIP 70
CIP 73
CIP 77
CIP 68
CIP 8
CIP 4
Loc. Atabae
CIP 76
Aileu
Betano
Loes
Baucau
11.8
8.6
33.2
32.8
11.8
17.0
16.2
12.1
14.5
9.3
6.1
7.7
13.0
14.7
1.1
2.3
9.3
1.6
2.9
4.3
4.6
1.1
2.8
2.7
3.9
2.6
1.3
2.5
6.7
7.1
2.8
2.1
2.6
1.9
0.4
0.6
11.7
16.0
14.3
9.6
7.9
12.6
2.5
4.8
5.6
9.8
6.9
Vantajen
St. Produsau
produsaun
dev. n (t/ha)
(%)
13.4 14.8
254
13.1 14.6
249
11.8
5.9
10.2
145
8.1
9.1
119
5.7
8.3
99
5.4
7.8
86
3.6
5.8
38
5.2
5.6
33
3.7
5.1
22
2.9
4.7
11
3.6
4.5
7
4.0
4.5
2.9
3.8
-9
35
Vantajen produsaun (%) iha
fatin testu
Aileu Betano Loes Baucau
212
127
206
203
778
893
86
276
210
323
277
154
109
232
-35
57
50
11
34
-14
-43
-29
529
8
99
189
210
-28
357
342
536
327
112
300
356
379
321
208
42
3
49
-37
Hohrae 1
6.6
5.6
0.5
0.8
3.2
Loc. Aileu
2.8
CIP 65
3.2
3.0
0.1
CIP 78
2.5
0.8
0.4
0.2
1.0
Loc. Loes
0.1
0.8
0.5
F/Chi Sq. Prob.*. <0.001* <0.001 <0.001 <0.001*
l.s.d. (p≤0.05)
2.0
5.0
4.4
0.2
%CV / F Statistic* 5.7*
24
56
6.3*
Méiu fatin
8.0
12.5
4.7
1.8
4.8
Méiu lokál
3.8
10.8
1.5
0.6
4.6
3.4
2.8
3.1
1.0
0.5
-19
74
-48
-63
34
-26
-77
-16
-34
-72
-93
-74
-62
6.4
4.2
Iha tinan 2011 ho vantajen produsaun dala 2 ½ liu varidade lokál, varidade ne’ebé koko
hanesan CIP 71 ho CIP 72 hatudu produsaun ne’ebé aas liu varidade Hohrae 3 ne’ebé lansa ou
varidade ne’ebé fó produsaun aas liu iha tinan antes. Varidade oin rua ne’ebé koko halo ona testu
priméiru iha tinan antes hamutuk ho CIP 72 hanesan varidade ida ne’ebé fó mos produsaun aas
iha tinan ida ne’e (CIP 71 iha fatin peskiza ida deit iha tinan 2010). Varidade ne’ebé fó produsaun
aas depois de CIP 71 ho CIP 72 mak varidade hirak ne’ebé fó produsaun aas iha tinan antes,
Hohrae 3 ho CIP 83, ne’ebé rua ne’e fó vantajen produsaun liu 100%. Varidade seluk ne’ebé
lansa, Hohrae 2 mos hatudu produsaun ne’ebé diak no nia vantajen produsaun kuaze dóbru liu
lokál. Varidade oin tolu ne’ebé koko inklui Hohrae 1 hatudu rezultadu ne’ebé ki’ik liu local
checks.
Komponente produsaun no parametru sira seluk
Méiu previstada husi komponente rezultadu produsaun no parametru sira seluk ne’ebé
asosiadu ho rezultadu produsaun haktuir detallu iha
Tabela 32. Rezultadu produsaun fahe tuir ida ne’ebé bele fa’an no ida ne’ebé labele.
Rezultadu ne’ebé labele fa’an baibain inklui isin ne’ebé ki’ik ou kuda ho kain segundu.
Kuantidade ikus liu kuaze oioin deit entre varidade. Mezmu isin ne’ebé labele fa’an iha
proporsaun boot maibe sei bele konsumi. Buat ne’ebé hatudu klaru wainhira haree Tabela iha
leten mak, varidade lokál hatudu proporsaun produsaun ne’ebé kuaze boot liu iha kategoria ida
ne’e wainhira kompara ho varidade foun. Lokál la’os deit lakon nia todan iha produsaun maibe
mos lakon iha nia valór produtu.
36
CIP 72
12
CIP 71
8.6
Loc. mutin
Hohrae 3
12
CIP 83
16
Hohrae 2
14
CIP 70
9.6
CIP 73
7.9
CIP 77
13
CIP 68
2.5
CIP 8
CIP 4
Loc. Atabae
4.8
CIP 76
5.6
Hohrae 1
6.6
Loc. Aileu
2.8
CIP 65
3.2
CIP 78
2.5
Loc. Loes
MEAN
8.0
F/Chi Sq Prob <0.001
Trial
Plants Tubers Weight
No. of
Weight of No. of non Weight of
/m² at /plant of 10 marketable marketable marketable
non
harvest
tubers tubers /plant
tubers
tubers
marketable
(kg)
/plant (kg)
/plant
tubers
/plant
1.9
5.3
1.2
1.7
0.5
1.1
0.1
1.8
3.7
1.4
2.0
0.4
1.6
0.1
Yield
(t/ha)
Plants
/m² at
harvest
Tubers
/plant
Weight
of 10
tubers
(kg)
1.1
2.3
1.9
1.9
1.4
2.2
0.4
0.6
2.8
2.7
3.9
2.6
1.3
2.5
1.9
2.0
2.0
1.9
2.0
1.9
1.6
1.8
1.3
1.8
1.5
1.9
0.9
0.7
1.5
0.8
0.5
0.7
0.9
1.1
0.9
0.9
0.5
0.8
0.1
0.1
0.2
0.1
0.0
0.1
0.8
0.7
0.4
0.9
0.9
1.2
0.0
0.0
0.0
0.0
0.0
0.0
2.6
1.9
0.4
0.6
0.8
1.9
1.9
1.9
1.9
1.9
2.5
1.6
0.7
1.2
0.6
0.5
0.6
0.3
0.3
0.8
1.0
0.8
0.2
0.4
0.2
0.1
0.1
0.0
0.0
0.0
1.4
0.7
0.5
0.8
0.3
0.0
0.0
0.0
0.0
0.0
2.0
2.0
1.9
n.s.
0.6
0.9
1.4
<0.001
0.2
0.5
0.6
<0.001
0.1
0.3
0.7
<0.001
0.0
0.0
0.1
<0.001
0.4
0.6
0.8
<0.001
0.0
0.0
0.0
<0.001
1.7
1.9
1.9
1.9
1.9
2.0
1.6
2.5
4.3
3.5
4.4
2.8
4.7
2.8
2.2
2.1
2.3
1.1
1.4
1.5
0.7
1.8
2.4
2.2
2.5
1.5
2.2
1.8
0.6
0.7
0.7
0.4
0.3
0.5
0.2
0.4
1.7
1.2
2.3
1.5
2.0
1.2
0.0
0.1
0.1
0.0
0.1
0.1
0.0
1.5
1.8
2.0
1.9
1.7
1.8
7.3
2.2
0.9
6.0
1.2
1.6
0.5
1.1
2.6
0.2
1.4
0.5
0.2
1.3
1.0
0.0
0.9
0.4
0.0
0.2
0.3
0.0
0.2
0.1
7.4
1.5
0.0
6.2
0.3
1.4
0.3
0.1
0.0
0.2
0.0
0.0
3.5
0.002
1.3
<0.001
1.5
<0.001
0.4
<0.001
2.0
<0.001
0.1
0.003
0.2
0.8
1.8
<0.001
1.8
0.025
BAUCAU
Yield
(t/ha)
Variety
No. of
Weight of No. of non Weight of
marketable marketable marketable
non
tubers
tubers
tubers
marketable
/plant
/plant (kg)
/plant
tubers
/plant
0.5
0.0
0.9
0.0
1.0
0.1
1.2
0.0
l.s.d. (p≤0.05)
2.0
0.1
0.8
0.3
0.1
0.1
0.9
0.0
0.2
0.0
0.1
0.1
0.1
0.0
0.1
0.0
F Statistic
5.7
2.6
4.8
7.3
5.0
6.9
6.5
4.4
6.3
0.8
11.4
5.2
6.4
5.1
5.9
8.9
CIP 72
CIP 71
Loc. mutin
Hohrae 3
CIP 83
Hohrae 2
CIP 70
CIP 73
CIP 77
CIP 68
CIP 8
CIP 4
Loc. Atabae
CIP 76
Hohrae 1
Loc. Aileu
CIP 65
CIP 78
Loc. Loes
MEAN
F Prob
13
15
2.0
2.0
6.5
4.4
1.0
1.6
4.4
4.4
0.6
0.7
2.1
0.0
0.4
0.3
9.3
1.6
2.9
4.3
4.6
1.1
2.0
2.0
2.0
2.0
2.0
1.9
3.0
1.5
1.1
2.2
2.3
0.7
1.7
0.5
1.5
0.9
1.0
0.7
2.7
1.1
1.1
2.2
2.3
0.7
0.5
0.1
0.1
0.2
0.2
0.1
0.3
0.3
0.0
0.0
0.0
0.0
0.2
0.1
0.1
0.1
0.1
0.0
33
33
12
17
16
12
15
9.3
6.1
7.7
2.0
1.8
1.5
1.7
2.0
1.4
1.9
2.0
1.9
1.8
10
4.7
9.4
4.0
4.8
3.5
5.1
2.9
2.1
5.4
1.7
4.4
0.9
2.6
1.9
2.5
1.6
1.8
1.5
0.8
3.0
2.8
0.4
1.3
1.0
1.6
1.5
1.3
1.0
0.8
1.0
1.6
0.1
0.6
0.4
0.6
0.4
0.3
0.3
0.2
7.1
1.8
9.0
2.7
3.8
1.9
3.5
1.6
1.1
4.6
0.7
0.3
0.7
0.3
0.4
0.3
0.3
0.1
0.1
0.3
6.7
7.1
2.8
2.1
0.5
2.0
2.0
1.9
2.0
1.9
4.3
3.6
4.1
1.4
0.3
0.8
1.0
0.4
0.7
1.0
4.3
2.7
0.0
1.4
0.3
0.3
0.3
0.0
0.1
0.0
0.0
0.9
4.1
0.0
0.0
0.3
0.2
0.1
0.1
0.0
9.8
6.9
5.6
1.5
1.9
1.6
13
2.7
1.0
0.5
1.2
5.0
0.0
0.6
0.7
0.0
0.2
0.2
13.4
2.2
0.3
0.7
0.2
0.2
0.4
0.1
4.7
<0.001
2.0
1.3
1.9
n.s.
0.4
0.0
2
<0.001
1.1
0.0
0.3
n.s.
0.0
0.3
1
<0.001
0.0
0.0
0.1
<0.001
3.0
0.8
1.6
1.7
1.2
1.4
1.0
0.4
0.1
0.2
0.0
0.0
1.0
1.2
0.1
0.0
12.5
<0.001
1.7
0.005
4.8
<0.001
1.9
0.025
1.1
<0.001
0.4
<0.001
3.7
<0.001
0.3
<0.001
1.0
0.1
5
0.3
3.2
2.5
0.7
0.2
3
0.3
169
110
53
24
11
41
81
40
24
49
58
l.s.d. (p≤0.05)
4.4
% CV
56
15
0.4
0.5
0.1
0.3
2.4
0.9
<0.001 <0.001
1.9
0.4
1.6
47
25
49
BETANO
LOES
AILEU
Trial
Tabela 32. Produsaun fehuk midar ho komponente produsaun iha testu replikadu 2010/11
Iha Aileu ho Baucau todan isin ne’ebé bele fa’an mak kuaze liu husi 75%, enkuantu iha
fatin ne’ebé fó produsaun aas hanesan Betano ho Loes proporsaun ida ne’e idaidak kuaze 55% ho
37
69%. Iha korelasaun ne’ebé fraku entre rezultadu produsaun ho proporsaun isin ne’ebé bele fa’an
maibe varidade ne’ebé fó produsaun aas sempre produs isin ne’ebé bele fa’an ho kuantidade boot.
Varidade Hohrae ne’ebé lansa hamutuk ho CIP 83 konsistentemente produs isin boot. CIP
71 hanesan segundu varidade ne’ebé fó isin boot iha Loes ho Betano. Korelasaun forte no
signifikante deskobre entre rezultadu produsaun ho todan isin kuaze iha fatin ida deit entre fatin
haat ne’ebé iha (Baucau: R2=0.65). Baucau ho Loes hatudu R2 ne’ebé forte ba rezultadu
produsaun tanba depende ba númeru isin iha kada hun (Figura 18).
Figura 18. Korelasaun entre produsaun ho isin kada ai-horis, fehuk midar 2010/11
Agrikultór nia preferénsia
Partisipante husi loron to’os nain rua ne’ebé hala’o kuaze fó valór ne’ebé signifikamente
diferente ba varidade hirak ne’ebé iha. Ida ne’e dalaruma tanba diferensa iha sabór husi ema idaida husi fatin ne’ebé la hanesan ou variasaun iha sabór husi varidade ne’ebé kuda hanesan no
prepara iha sentru rua ne’ebé diferente. Efeitu jéneru husi agrikultór sira-nia opiniaun kuaze la
klaru.
Tabela 33 aprezenta rezultadu jerál husi loron to’os nain rua, enkuantu Figura 19 hatudu kona ba
korelasaun entre sabór ho persepsaun jerál.
38
Tabela 33. Agrikultór nia preferénsia, rezultadu fehuk midar iha loron to’os nain, 2011
Varidade
CIP 8
CIP 70
CIP 4
L. Mutin
CIP 71
L. Loes
CIP 83
L. Atabae
Hohrae 2
CIP 72
Hohrae 3
Cip68
CIP 73
Hohrae 1
l.s.d.
Númeru
estasaun
Númeru
respondente
Gosta
(%)
1
1
1
1
2
1
2
2
2
2
2
1
2
2
25
69
25
44
69
25
69
69
69
69
69
44
69
69
80
80
76
75
72
68
65
62
59
57
48
45
39
36
Sente
bokon
%
12
16
52
16
10
56
46
46
14
67
55
73
68
68
19
81
(P<0.001)
%CV
Figura 19.
Sente
rahun (%)
Midar
(%)
68
61
60
64
77
44
36
49
61
35
42
11
29
35
80
82
68
74
55
60
65
59
45
70
52
68
49
54
18
19
19
101
101
79
Médiu
produsaun
(t/ha)
6.7
9.4
7.1
12
24
0.1
8.9
6.3
7.5
23
13
7.7
7.0
3.1
Korelasaun entre agrikultór nia persepsaun ba varidade fehuk midar, 2011
Kuaze deskobre relasaun ne’ebé forte uitoan iha tinan 2011 entre kualidade oioin husi
varidade oioin ne’ebé agrikultór sira fó valór. Aprezentasaun husi rezultadu produsaun kuaze
laiha korelasaun ho númeru agrikultór sira ne’ebé gosta varidade ne’e. Jeralmente iha korelasaun
ne’ebé diak entre proporsaun ne’ebé gosta varidade ne’e ho sira ne’ebé deskobre katak varidade
ne’e han midar Figura 19. Ida ne’e partikularmente sai hanesan kazu ne’ebé hetan iha loron to’os
nain ne’ebé halo iha sentru peskiza Betano.
Konkluzaun
Varidade oin haat ne’ebé superior kuaze hetan valór iha fatin ida deit. Interasaun entre
sentru presiza sai hanesan dalan naruk atu esplika wainhira dadus hotu-hotu análiza hamutuk. CIP
71, varidade ne’ebé hetan valór aas liu iha fatin testu rua hatudu rezultadu produsaun diak liu ho
médiu 24 t/ha iha sentru rua. CIP 72, varidade ne’ebé fó produsaun aas liu iha fatin hotu-hotu
(sentru 4) hetan valór ne’ebé ki’ik iha fatin testu kombinadu. Maibe varidade ida ne’e hetan
pozisaun 5 iha loron to’os nain ne’ebé halo iha Betano. Varidade oin rua ne’e jeralmente hetan
valór diak liu Hohrae 3 ne’ebé iha istória kona ba aseitasaun luan husi agrikultór sira no iha
oportunidade atu halo investigasaun profunda.
39
2.2.2 Análiza testu fehuk midar husi tinan no fatin barak
Materiais no métodu
Implementa ona testu varidade fehuk midar oin 23 ne’ebé susesu husi SoL durante
periódu 2005 to’o 2011 (tinan 6) iha fatin 6 ne’ebé la hanesan (Aileu, Betano ho Baucau x 2,
Maliana ho Loes), koko aprezentasaun husi varidade oin 21 (inklui varidade lokál oin 3 hanesan
kontrollu). Iha varidade balun mak la inklui iha testu hotu-hotu no iha testu balun mak la halo iha
kada fatin kada tinan.
Pakote dadus ne’ebé haktuir kona ba varidade maioria aprezenta iha Tabela 34. Ida ne’e
kompostu husi pontu dadus 238, ex. varidade por kombinasaun ambiente. Ambiente ida (hanesan
ho fatin testu) defini tuir fatin, tinan no epoka (por exemplu tempu udan tinan 2009 iha Betano,
tempu udan tinan 2010 iha Loes, no seluk tan). Pontu dadus hotu-hotu mak ANOVA ou méiu
previstada REML husi replikadu 3, 2 iha kazu balun.
Análiza cross-site halo uza programa GGE BiPlot para atu avalia aprezentasaun no
konsisténsia husi varidade ne’ebé koko iha tinan no fatin barak (jenótipu / ambiente). Ho
varidade foun ne’ebé foin koko ba primeira vez iha tinan 2010, iha ona dadus ne’ebé examina
kona ba oinsa varidade hirak ne’e nia diak liu kompara ho Hohrae no varidade lokál iha tinan rua
nia laran iha sentru oioin. Ida ne’e fasilita vizualizasaun ne’ebé fasil husi varidade ne’ebé hetan
valór no variabilidade ne’ebé iha entre fatin iha tinan la hanesan.
Tabela 34. Testu replikadu fehuk midar hotu-hotu SoL nian durante tinan 2005-2011 (pontu
dadus 238)
Yield
(t/ha) /trial
Variety
CIP 02
CIP 03
CIP 05
CIP 15
CIP 04
CIP 08
CIP 17
Hohrae 3
Hohrae 2
Hohrae 1
L. Mean
L.Mutin
L. Atabae
CIP 70
CIP 72
CIP 73
CIP 76
CIP 83
CIP 64
CIP 66
CIP 71
Mean site
Notas:
Ave
Yield
W06 W06 W06 W07 W07 W07 W08 W08 W08 W08 W09 W09 W09 W09 W09 W10 W10 W10 W10 W11 W11 W11 W11 No. St.
yield adv.
AIL BAU MAL AIL BET MAL AIL BET BAU MAL AIL LOE MAL BET BAU AIL BET LOE BAU AIL BET LOE BAU Trials dev. (t/ha) (%)
2.0
2.7
2.8
10.2
23.5
11.1
4.8
24.1
16.8
10.9
0.0
2.2
1.4
2.8
1.7
2.0
2.2
1.3
4.8
2.8
0.7
0.6
1.8
0.1
3.6
5.6
0.3
2.4
2.2
13.5
14.2
10.6
18.5
34.9
16.7
42.4
26.5
23.9
29.6
9.8
8.7
20.8
0.6
0.3
0.1
0.6
0.0
0.7
5.2
1.7
2.8
1.3
2.6
0.8
0.4
2.3
0.3
1.3
0.3
1.9
2.7
0.1
1.3
6.2
9.7
15.6
28.5
28.4
26.0
17.9
20.5
23.7
30.1
16.1
25.3
20.7
9.5
2.6
0.2
11.0
11.4
17.0
0.5
23.3
8.1
14.2
1.7
1.9
8.5
3.5
6.9
2.9
6.8
5.7
5.8
5.3
9.9
0.8
2.7
10.3 3.1
10.4 10.2 30.0 4.4 18.1 9.7
10.5
11.6 3.6
11.1 9.7 1.6 4.4 3.9
12.8 20.4 35.9 4.8 30.2 6.6
9.8 18.7 24.3 5.6 15.6 4.8
8.3 18.1 7.3 5.3 12.5 2.8
3.5 0.6 5.2 0.5
26.7 0.9
32.9 0.7
Total no. of data points:238
(including 14% locals)
8.7
14.8 15.9
3.7
15.6
4.0
12.7 2.8 1.4
5.8 3.6 7.3
11.4 1.1 10.5
20.5 1.0 12.1
11.4 1.1 7.6
17.2 0.6 1.3
28.2 2.1 2.4
10.4 2.9 0.1
15.4 1.4 6.5
9.9 1.1 4.0
3.7 11.4 12.8
12.8 1.2 8.7
4.5 1.3 7.2
16.9 2.6 10.6
0.6 2.5
4.9
1.7
12.4 2.3 6.3
2.5
6.8
2.9
4.3
6.3
1.1
0.4
0.1
0.8
2.2
2.9
2.6
1.5
4.4
0.8
2.6
7.1
6.7
1.9
2.6
9.3
2.9
0.5
2.8
3.9
0.8
4.8 9.8 2.8
9.6 14.5 4.3
11.8 33.2 13.0
7.9 9.3 4.6
5.6 6.9 2.1
16.0 16.2 1.6
0.4
2.6
1.1
1.3
0.6
2.7
8.6
9.7
2.3
1.9
11.7 17.0
14.3 12.1
6.6 5.6
11.8
32.8 14.7
15.4 5.8
8
10
7
10
18
16
17
23
23
23
12
14
8
8
8
8
8
8
3
1
5
11.3
4.8
4.7
6.2
8.9
10.5
7.9
10.4
10.1
7.8
8.9
8.4
11.3
5.2
4.8
10.1
4.3
2.7
6.8
1.1
4.5 -40
4.9 -33
4.4 -42
8.9
9
10.8 46
9.1
29
7.8
8
12.3 76
10.4 48
8.3
18
5.9 -15
9.0
22
5.2 -11
6.0
2
11.2 89
6.0
2
3.7 -31
8.9
46
1.3 -29
4.9 -95
12.8 12.0 263
7.4 7.4 17.3
AIL = Aileu, BET = Betano, BAU = Baucau, MAL = Maliana, LOE = Loes. W06 = wet season 2005-2006.
Rezultadu
Médiu produsaun husi pakote dadus tomak (ambiente 23, pontu dadus 238) mak 7.4 t/ha
(st.dev. = 7.4). Médiu produsaun husi testu ba testu kuaze oioin deit husi 1.3 t/ha to máximu 20.8
t/ha (tempu udan 2007 iha Aileu ho Maliana tutuir malu), no kuaze metade husi fatin hatudu 2.512.5 t/ha. Iha tinan 5 antes, fatin iha Aileu hanesan fatin ne’ebé iha tendénsia hatudu rezultadu liu
10 t/ha kompara ho fatin seluk ne’ebé nia médiu produsaun ki’ik. Mezmu nune’e, iha tinan 2011,
sentru iha Aileu falla atu hetan médiu produsaun ne’ebé dóbru wainhira kompara ho iha Betano
ne’ebé kuaze diak liu ida ne’e.
40
Figura 20. Análiza biplot (varidade oin 7 iha ambiente 7), 2010-2011
Iha Figura 20, biplot ne’ebé investiga kona ba aprezentasaun husi varidade oin 7 iha ambiente 7
plotadu/plotted hamutuk ho ‘méius versus estabilidade’. Rezultadu ne’ebé reprezenta 78% husi
variasaun ne’ebé observa, CIP 72, CIP 83, Hohrae 3 ho CIP 71 hatudu rezultadu ne’ebé diak liu
varidade sira seluk. Enkuantu CIP 72 hanesan varidade ne’ebé aprezenta diak liu no mos nia liña
eskalár kuaze naruk no oioin. CIP 71 ho 72 prova ona vantajen produsaun ne’ebé diak iha sentru
ne’ebé lokaliza iha fatin badak iha epoka kuda oioin.
Hohrae 3 prova tan nia valór hanesan varidade ne’ebé lansa iha ambiente hotu-hotu
hanesan ho CIP 83.
Konkluzaun
Durante tinan 6 nia laran, SoL hala’o testu 23 ne’ebé susesu ho varidade batar oin 21,
reprezenta total pontu dadus individual 238 (varidade por kombinasaun ambiente). Rezultadu
kuaze signifikamente oioin deit husi jenótipu (varidade) ho ambiente (fatin, tinan, epoka).
Iha faze priméiru husi avaliasaun ne’ebé halo ba varidade konsege orienta ba lansamentu
varidade oin tolu. Entre varidade hirak ne’e, Hohrae 3 konfirma nia pozisaun hanesan standar
ne’ebé bele fiar maibe varidade oin rua seluk tuir fali ho nia rezultadu iha tinan 2010/11. Depois
de tinan rua halo testu ho varidade foun hirak ne’e, CIP 71, CIP 72 ho CIP 83 partikularmente
impresivu tebes. Balun husi hirak ne’e bele mos aprezenta valór adisionál nutrisaun iha forma
vitamina A (ne’ebé foin análiza dadaun).
Adekuasaun no konsisténsia husi varidade potensiál rua ne’e halo ona investigasaun
profunda iha programa OFDT.
41
2.2.3
OFDTs fehuk midar tinan 2010-2011
Varidade fehuk midar oin neen ne’ebé hatudu rezultadu diak iha sentru peskiza avalia ona
liu husi testu no demonstrasaun iha to’os durante tempo udan tinan 2010/11. Testu ne’e realiza
iha fatin limanulu resin lima iha sub-distritu 12 iha Timor-Leste ho objetivu atu hetan varidade
ne’ebé fó produsaun aas no kompleta kritériu hotu-hotu ne’ebé aseita husi agrikultór iha Timor
Leste. Iha kada fatin, varidade foun ne’e kuda tutuir malu ho varidade lokál ne’ebé prepara husi
agrikultór sira. Tanba ne’e, lokál ne’ebé uza hodi kompara kuaze la hanesan iha fatin idaidak
maibe reprezenta ida ne’ebé baibain agrikultór sira kuda. Varidade ne’ebé uza iha testu ba tinan
2010/11 mak: Hohrae 3, ho CIP 4, 8, 17, 72, no 83. Haat husi varidade hirak ne’e (Hohrae 3 ho
CIP 4, 8, no 17) koko ona iha OFDTs iha tempu udan antes. Iha fatin uitoan deit mak koko mos
varidade Hohrae 1 ho 2, maibe fehuk kain uitoan deit mak iha tanba ne’e laiha rezultadu ne’ebé
signifikante ne’ebé ita bele interpreta husi dadus.
Materiais no métodu
Métodu no materiais ne’ebé uza iha fatin OFDT fehuk midar tinan 2010/11 hanesan ho
ida ne’ebé uza iha tinan antes. Distritu hitu, inklui Aileu, Ainaro, Baucau, Bobonaro, Liquiça,
Manufahi, no Viqueque, inklui ona iha testu ne’e no fatin ne’ebé iha reprezenta elevasaun oioin,
terreñu, no kondisaun rai. Lima husi zona agro-ekolojikál neen ne’ebé deskobre iha Timor-Leste
kuaze reprezenta iha ne’e no nia altitude/aas hahu husi nível tasi to’o 1,470 m.
Testu fehuk midar kuda iha kanteru ho medida metru 5 x 5 ho densidade ai-horis mak hun
1 to’o 2 por metru kuadradu. Depois peskizadór sira halo monitorizasaun regulár ba kanteru ne’e
hodi identifika hamutuk ho agrikultór sira kona ba sinál moras, moris ladiak no sinál seluk ne’ebé
karik mosu.
Nune’e mos ba ai-farina, peskizadór sira kee sample hun 5 hamutuk ho agrikultór sira
hodi nune’e bele hetan dadus kona ba koileta. Restu ne’ebé sei iha to’os laran sei kee tuir
agrikultór sira-nia hakarak. Iha tinan hirak antes, nota katak agrikultór sira kee uitoan-uitoan
durante tinan tomak nia laran, ne’ebé la fasilita ita atu halo nia estimasaun kona ba koileta. Liu
husi identifika hun 5 ne’ebé peskizadór ho agrikultór sira sei kee hamutuk iha loron ida, maka
foin bele halo estimasaun kona ba nia produsaun. Ba kada hun, peskizadór sira sei sura nia isin
kada hun, todan isin husi hun 5 ne’e no persepsaun agrikultór sira-nia kona ba kada varidade
ne’ebé koko. Iha kada sub-distritu sei halo loron to’os nain dalaida iha fatin OFDTs ida. Númeru
agrikultór lokál sei atende iha kada loron to’os nain ne’e no fó komentáriu ba varidade foun
ne’ebé iha.
Karaterizasaun fatin
Iha kada fatin testu sei rejista kona ba karaterístiku balun inklui pH rai, kór, testura,
latitude, longitude, no elevasaun. Testura rai sei rejista tuir rezultadu husi métodu testu
fita/ribbon testing, pH sukat uza mobile testing kit, no rai nia kór klasifika tuir lista kór 7 ne’ebé
iha. Agrikultór sira mos rejista kona ba númeru fatór jestaun sira seluk.
Análiza
Hanesan ho análiza seluk ne’ebé halo ba OFDT, dadus rekolla iha Excel e depois halo
rezumu no análiza uza Genstat Discovery Editions 3 no 4. Dadus rezultadu produsaun análiza uza
ANOVA (Unbalanced model) iha métodu oioin. Priméiru, efeitu prinsipál no interasaun entre
varidade no distritu, sub-distritu, no ZAE ne’ebé koko.
Aleinde análiza prinsipais, koko mos influénsia husi fatór oioin ba rezultadu produsaun
fehuk midar. Modelu husi análiza sempre inklui varidade no ZAE hanesan fatór iha modelu.
Tanba elevasaun hatudu ona nia impaktu ba rezultadu produsaun entre fatin, maka inklui mos
elevasaun hanesan co-variate iha análiza hotu-hotu.
42
Em kontráriu, aumenta mos fatór balun ba iha modelu, ida-ida. Karik hirak ne’e
signifikante maka mantein fatór ne’e iha modelu, no karik la signifikante maka fatór ne’e hasai
tiha. Wainhira identifika ona fatór ne’ebé signifikante, maka interaksaun entre fatór ne’e ho
varidade sei koko mos para bele haree nia signifikánsia iha P = nível 0.05 level.
Rezultadu
Estabelese ona fatin testu limanulu resin lima iha tempu udan tinan 2010/11 no fatin
ne’ebé konsege rekolla nia dadus mak iha haatnulu resin haat. Testu ne’e halo iha ambiente no
kondisaun oioin ne’ebé baibain deskobre iha Timor-Leste. Hanesan ho ai-horis isin sira seluk
hanesan ai-farina, difisil atu halo kalkulasaun kona ba nia rezultadu produsaun no fatin testu
balun konsege lakon. Hirak ne’e akontese partikularmente tanba estragus animal, dalabarak husi
karau, no husi fahi maus no fuik. Iha area ne’ebé sofre ai-han insiguransa makaas, difisil atu
kontrollu hanesan fonte seluk ne’ebé nia ai-han dalaruma laiha.
Ambiente ne’ebé koko
Fatin OFDTs fehuk midar estabelese iha ambiente ne’ebé nia testura rai, pH rai, rai lolon,
no elevasaun oioin deit. Tinan ida ne’e reprezenta ZAE hotu-hotu exceitu ba parte foho súl, no
elevasaun hahu husi nível tasi to’o 1,470m iha Aileu (Tabela 35).
Tabela 35.
Distribuisaun fatin OFDT fehuk midar tuir elevasaun, 2010/11.
Elevasaun
(masl)
0-100
100-200
200-300
300-400
400-500
500-600
600-700
700-800
800-900
900-1000
1000-1100
1100-1200
1200-1300
>1300
Fatin 2008/09
(%)
21
11
8
2
8
8
8
0
2
9
4
0
13
8
pH rai, elevasaun ho testura
pH rai husi fatin OFDT hahu husi 4.5 to’o 8.5 ho médiu 6.5. entre sub-distritu ne’ebé iha,
Remexio mak nia rai ásidu liu ho médiu 5.5 no Balibo nia rai báziku liu ho médiu 7.8. Hanesan
hatudu iha tinan hirak antes (haree Kapítulu batar OFDT), iha korelasaun jerál negativu entre pH
rai ho elevasaun (
Tabela 36).
43
Tabela 36. Méiu pH rai ho elevasaun, OFDTs fehuk midar tuir sub-distritu, 2010/11.
Sub-Distritu
Laulara
Remexio
Maliana
Aileu Villa
Lequidoe
Balibo
Liquiça
Baucau Vila
Hatoudo
Same Villa
Viqueque Villa
Maubara
LSD (p<0.05)
pH rai
5.5
5.5
5.6
6.2
6.3
6.8
6.8
7
7
7
7.1
7.5
0.32
44
Elevasaun
1272
1039
219
1136
1261
387
294
460
275
103
16
20
Varidade
Hanesan iha tinan hirak antes, varidade foun produs rezultadu ne’ebé aas liu varidade
lokál maibe varidade Hohrae 3 ne’ebé lansa aprezenta diak liu hotu (Tabela 37). Hohrae 3 nia isin
boot liu dala 2.5 kompara ho varidade lokál no mos nia isin bele fa’an iha merkadu Timor-Leste.
Tabela 37. Komponente produsaun ba varidade fehuk midar OFDT, 2010/11.
Varidade
Produsaun
(t/ha)
Isin kada
hun
4.3
6.2
4.0
11.3
9.3
13.4
4.0
9.6
<.001
2.1
1.8
1.8
2.8
2.6
2.7
1.7
1.6
.004
CIP 17
CIP 4
CIP 72
CIP 8
CIP 83
Hohrae 3
Local
LSD (p<0.05)
F prob.
Todan
kada isin
(g)
110
175
100
207
185
242
108
151
<.001
Distritu
Sub-distritu ne’ebé fó produsaun aas liu mak sub-distritu Same Vila, Viqueque Vila, no
Balibo maibe laiha interasaun ne’ebé signifikante entre Sub-distritu no varidade ba fehuk midar.
Hohrae 3 aprezenta diak liu varidade lokál check iha kada sub-distritu no nia vantajen produsaun
konsistente liu hotu varidade foun ne’ebé iha (Tabela 38).
Tabela 38.
Sub-Distritu
Aileu Villa
Balibo
Baucau Vila
Hatoudo
Laulara
Lequidoe
Liquiça
Maliana
Maubara
Remexio
Same Vila
Viqueque Vila
Rezultadu produsaun fehuk midar isin iha OFDT (t/ha) tuir sub-distritu
2010/11.
CIP17
4.2
*
*
*
*
2.4
*
*
8.3
*
*
*
CIP4
2.8
*
*
16.0
*
*
4.3
*
*
*
9.2
5.9
CIP72
*
*
*
*
1.08
1.56
3.20
8.42
*
2.68
*
*
CIP8
5.2
14.2
14.7
4.0
*
3.4
*
*
6.1
*
21.2
16.2
CIP83
*
*
13.5
*
1.5
1.6
3.4
5.9
4.5
2.3
*
*
Hohrae 3
6.0
19.9
21.4
12.0
1.9
3.1
8.2
6.9
7.9
3.5
18.0
19.9
Local
3.3
8.3
0.8
8.0
0.5
0.9
*
*
3.4
1.7
8.0
9.0
Interasaun Varidade* Sub-Distritu: la-signifikante iha p<0.05
Zona agro-ekolojikál (ZAE) no rezultadu produsaun
Rezultadu produsaun husi kada varidade haktuir iha Tabela 39. Rezultadu produsaun aas
liu deskobre iha parte kosta súl no iha parte rai aas súl husi ZAE. Tanba laiha interaksaun ne’ebé
deskobre entre varidade no ZAE, maka laiha razaun atu rekomenda varidade oioin ba ZAE oioin.
Hohrae 3 aprezenta diak iha ZAE hotu-hotu no hanesan varidade ne’ebé fó produsaun aas liu iha
fatin hotu-hotu, exceitu iha rai aas parte norte.
45
Tabela 39. Méiu produsaun fehuk midar OFDT tuir ZAE, 2010/11.
ZAE
CIP17 CIP4 CIP72
1 Northern coast (0-100m)
8.3
*
*
2 Northern slopes (100-500m)
*
4.6
5.7
3 Northern uplands (>500m)
3.9
2.8
1.8
4 Southern uplands (>500m)
*
*
*
5 Southern slopes 100-500m)
*
12.6
*
6 Southern coast (<100m)
*
5.9
*
Total
6.12
6.52 3.72
Interasaun varidade*ZAE la-signifikante iha p<0.05
CIP8
8.1
15.2
9.6
*
12.6
17.7
12.65
CIP83
4.9
10.4
10.7
*
*
*
8.67
Hohrae 3
11.2
12.6
12.1
*
15.0
22.6
14.71
Local
2.9
0.4
2.7
*
8.0
10.3
4.86
Méiu produsaun
6.55
8.83
7.64
*
12.67
16.06
Fatór agronómiku ne’ebé afeta rezultadu produsaun
Análiza ona fatór oioin hodi haree nia efeitu ba rezultadu produsaun fehuk midar. Aleinde
objetivu prinsipál husi OFDTs mak atu análiza sustentabilidade husi varidade kualidade diak iha
kondisaun lokál Timor-Leste nian, maibe prosesu koko varidade hirak ne’e iha agrikultór sira-nia
to’os fó oportunidade atu rekolla dadus kona ba fatór agronómiku no kondisaun fatin no mos sirania efeitu ba rezultadu produsaun fehuk midar. Fatór testu balun inklui Varidade, Sub-Distritu,
ZAE, pH rai, elevasaun, testura rai, no rai nia lolon hatudu efeitu ne’ebé signifikante ba rezultadu
produsaun. Hamoos du’ut antes kuda nia dadus rekolla ona iha testu tinan ida ne’e, maibe ida
ne’e prova katak la-signifikante. Hetan ona vantajen produsaun ne’ebé signifikante liu husi kuda
kain rua por rai kuak la’os ida.
Tabela 40. Signifikánsia husi fatór jestaun ne’ebé afeta rezultadu produsaun fehuk
midar.
Fatór
Signifikánsia P<0.05
2009/10





ls


ls
ls
-
2010/11




ls




ls
ls

Varidade
Sub-Distritu
ZAE
pH rai
Kór rai
Elevasaun
Testura rai
Rai nia lolon
Kuda iha liña ka lae
Kuda kahur ka kuda mesak
Hamoos du’ut antes kuda
Kain kuda kada rai kuak (1 ou 2)
2008/2009




ls
ls


ls
ls
-
pH rai
Efeitu husi pH rai kuaze ladún konsistente hanesan tinan hirak kotuk ba no laiha tendensia
ne’ebé klaru iha dadus tinan ida ne’e nian (Tabela 41).
Tabela 41. Produsaun iha OFDT tuir pH rai ba fehuk midar varidade hotu-hotu,
2010/11.
pH rai
Méiu produsaun (t/ha)
LSD (p<0.05) 8.7
5.0
3.7
5.5
2.4
6.0
5.1
6.5
8.3
7.0
12.0
7.5
7.4
8.0
13.2
8.5
11.9
Testura rai
Rezultadu produsaun fehuk midar aas liu mak iha rai sandy loam/lempung berpasir,
kontráriu ho ida ne’ebé iha tinan antes ne’ebé wainhira rai ho testura todan iha tendensia fó
produsaun aas liu (Tabela 42).
46
Tabela 42. Impaktu husi testura rai ba rezultadu produsaun fehuk midar, 2010/11.
Testura rai
Produsaun
(t/ha)
13.6
Sandy
loam/Lempung
berpasir
Silty loam/Gelu
lumpur
Loam/Lempung
Clay loam/Liat
berlempung
Fine clay/Gelu
ringan
Heavy clay/Liat
padat
LSD (P<0.05)
8.4
2.6
10.2
8.9
5.7
4.8
Rai lolon
Impaktu husi rai lolon ba rezultadu produsaun fehuk midar hatudu katak rezultadu
produsaun fehuk midar iha tendénsia tún iha rai ne’ebé nia lolon aas liu 8% (Tabela 43).
Tabela 43. Impaktu husi rai nia lolon ba produsaun fehuk midar 2010/11.
Klase rai lolon
0-2%
2-5%
5-8%
8-15%
15-30%
LSD (P<0.051)
Produsaun (t/ha)
8.0
12.8
7.1
3.8
5.7
9.6
Topográfia
Iha tinan hirak antes, rezultadu produsaun fehuk midar kuaze ki’ik liu to’os ne’ebé halo
terase (terasering) no mos iha to’os ne’ebé rai lolon. Enkuantu ida segundu akontese iha tinan
2011-2012, ne’ebé to’os (terasering) fó produsaun aas liu (Tabela 44).
Tabela 44. Impaktu husi topográfia ba rezultadu produsaun fehuk midar
2010/11.
Klase rai lolon
Produsaun
(t/ha)
9.1
3.4
12.2
4.8
Rai lolon uitoan
Rai lolon makaas
Terasering
LSD (P<0.051)
Agrikultór nia preferénsia ba varidade fehuk midar
Loron to’os nain halo durante koileta fehuk midar ne’ebé husu ba agrikultór sira atu avalia
no fó valor ba varidade lokál no varidade foun tuir númeru kritériu ne’ebé iha (Tabela 45).
Hanesan avaliasaun ne’ebé halo iha tinan kotuk ba, varidade Hohrae 3 ne’ebé lansa hetan
resposta ne’ebé kuaze positivu. Varidade ida ne’e hetan valor ne’ebé aas iha nia isin, fasil atu
fa’an, nia isin no kritériu sira seluk kuaze liu varidade hotu-hotu. Varidade sira seluk inklui
varidade lokál hetan valor ne’ebé ki’ik liu, ho CIP 8 mak hetan valor diak. Ida ne’e fó valor
hanesan ou diak liu varidade CIP sira seluk iha kategoria hotu-hotu, no valor diak liu lokál iha
kritériu hotu-hotu. Komentáriu incidental husi agrikultór sira ne’ebé partisipa iha loron to’os nian
hatudu katak CIP 8 nia kulit ne’ebé kaber sai hanesan karaterístika ne’ebé agrikultór sira prefere
liu.
47
Tabela 45. Resposta agrikultór (%) ba varidade fehuk midar 2010/11.
Karaterístiku
Moris diak
Produsaun aas
Tempu badak
Tahan ba dodok iha rai laran
Sabór diak
Kór diak
Diversifika dieta
Fa’an ho folin diak
Produs isin natón
Isin boot
Sei kuda fila-fali
Maioria resposta positivu (%)
Hohrae 3
26
26
25
20
22
24
26
27
24
27
24
25
CIP83
2
4
4
4
1
1
2
4
4
2
4
3
CIP72
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
CIP17
14
10
11
9
14
13
11
10
15
9
11
12
CIP8
14
15
15
11
15
13
15
15
15
14
14
14
CIP4
11
7
9
10
5
5
6
6
12
10
6
8
Local
18
7
3
13
14
15
17
10
11
8
16
12
Valor preferénsia ki’ik liu husi CIP 83 ho CIP 72 mak tanba númeru loron to’os nain
ne’ebé halo kuaze uitoan liu ba varidade oin rua ne’e. CIP 83 nia kór isin laran kinur hanesan ho
Hohrae 3, no tenke koko iha fatin oioin iha tinan hirak oin mai.
Konkluzaun
Varidade Hohrae 3 ne’ebé lansa kontinua hanesan varidade ne’ebé aprezenta diak liu no
hanesan varidade ne’ebé ema gosta liu hotu. Varidade fehuk midar lokál hetan valor ne’ebé ki’ik
liu iha nia rezultadu produsaun no mos iha agrikultór sira-nia preferénsia, ne’ebé sujere katak
peskiza profunda ba varidade foun tenke halo luan liu tan no barak. CIP 83 ho CIP72 hatudu
rezultadu potensiál balun, maibe sei presiza peskiza profunda hodi halo avaliasaun kompletu.
Hirak ne’e sei inklui iha peskiza OFDT tinan 2012.
48
2.3 Ai-farina
Maizumenus 85% agrikultór iha Timor Leste mak kuda ai-farina (Manihot esculenta
Crantz). Produtu ida ne’e hanesan fonte importante ba carbohydrate, espesialmente durante
periódu wainhira ai-han menus antes atu koileta batar. Baibain agrikultór sira kee ai-farina
uitoan-uitoan tuir sira-nia presiza wainhira isin boot uitoan ona atu koileta iha tempu fulan 12.
Periódu loloos atu koileta mak iha tempu udan wainhira rai mamar ona. Koileta ne’ebé tarde kria
problema uitoan iha deskrisaun kona ba testu replikadu tinan 2010-2011 iha relatóriu ida ne’e,
maibe OFDTs uitoan ne’ebé halo durante tinan 2009 no 2011 aprezenta iha kraik.
2.3.1
OFDTs ai-farina 2009-2011
OFDTs ai-farina estabelese iha Sub-Distritu tolu iha tempu udan tinan 2009/10 no
2010/11. Objetivu husi testu ne’e mak atu sukat kona ba aprezentasaun husi varidade oin rua
ne’ebé lansa husi MAP hanesan Ai-luka 2 no Ai-luka 4 wainhira kompara ho varidade lokál iha
agrikultór sira-nia to’os. Testu hirak ne’e halo depois de testu OFDT ne’ebé halo iha tinan rua
kotuk ba, inklui testu varidade ai-luka rua iha tinan 2007/08 no varidade foun oin haat seluk iha
tinan 2008/09. Ai-han isin hanesan ai-farina difisil uitoan atu koko iha to’os Timor-Leste tanba
estraga husi animal no koileta sedu husi agrikultór sira ne’ebé dalabarak halo testu sempre falla.
Durante tinan 2007/08, laiha testu ida mak hetan susesu iha koileta no bele rekolla deit dadus
feedback husi agrikultór sira kona ba varidade hirak ne’e. Ai-farina konsidera hanesan ai-han
rezerva ou ai-han backup iha Timor-Leste, no prátika baibain ne’ebé iha mak agrikultór sira kee
uitoan-uitoan durante tinan tomak nia laran. Para atu hamenus koileta sedu ba ai-farina ne’ebé
seidauk isin diak iha tinan priméiru husi testu ne’ebé halo iha to’os, maka nia protokolu muda
tiha ona iha tinan 2008. Tuir sistema foun ne’ebé iha, fó marka ba ai-farina hun 5 iha kada
kanteru no depois aseita hamutuk ho agrikultór para atu bele koileta hamutuk iha loron ida ho
peskizadór sira. Enkuantu prova ona katak sistema ne’e efikás liu, maka testu ne’ebé falla iha
epoka 2008/09 sei nafatin liu 50%. Fatin ualu mak produs dadus iha tinan 2009/10 no ualu seluk
mak iha tinan 2010/11. Enkuantu rezultadu hirak ne’e la fornese dadus ne’ebé natón atu halo
análiza, rezultadu ne’ebé aprezenta iha ne’e hanesan indikasaun ida kona ba oinsa varidade hirak
ne’e aprezenta.
Materiais no métodu
OFDTs ai-farina estabelese iha Sub-Distritu Maliana, Aileu Vila no Viqueque Vila iha
tinan 2009/10 no iha Viqueque Vila tinan 2010/11.
Testu ne’e halo iha agrikultór sira-nia to’os no laiha mudansa ba sira-nia prátika baibain.
Peskizadór iha distritu koloka agrikultór sira tuir ida ne’ebé mak iha interese atu partisipa iha
testu ne’e. Iha kada fatin, peskizadór sira sukat kanteru ho medida 5m x 5m no kuda ai-farina
kain 25 ho espasu 1 x 1m. To’os nia nain mak sei prepara varidade lokál ne’ebé atu uza hodi halo
komparasaun. Tanba ne’e mak rezulta varidade ‘lokál’ iha kada fatin kuaze la hanesan maibe fó
indikasaun ida ne’ebé loloos kona ba saida mak baibain agrikultór sira kuda iha Timor-Leste.
Iha kada kanteru, peskizadór sira fó marka ba ai-farina hun lima no aseita hamutuk ho
agrikultór sira para bele koileta hamutuk iha loron ida. Etapa ida ne’e halo para atu hamenus testu
ne’ebé falla tanba agrikultór sira halo koileta arbiru deit. Husi ai-farina hun lima ne’ebé koileta,
bele halo ona estimasaun ba rezultadu produsaun total.
Karaterizasaun fatin
Médiu elevasaun ba testu ne’ebé koileta iha tinan rua nia laran mak 17 husi tasi. Dadus
antes hatudu katak ai-farina kuda iha elevasaun husi tasi to’o 1200m iha Timor-Leste ho
rezultadu sai tún wainhira elevasaun aumenta. Médiu pH rai mak 6.7 iha tinan 2009/10 no 7.4 iha
tinan 2010/11. Testu hotu-hotu kuda iha rai ne’ebé klasifika hanesan loams/lempung ho maioria
kuda iha sandy loams/lempung berpasir ho korkafe nurak.
49
Dadus rezultadu produsaun hotu-hotu rekolla ona iha Sub-Distritu Viqueque Vila, maibe
fatin iha tinan rua nia laran ne’e kuaze la hanesan.
Rezultadu
OFDTs 2009/10
Ai-luka 2 fó rezultadu ne’ebé as liu ho kuantidade 14 t/ha tuir fali varidade lokál ho kuantidade
11.3 t/ha. Ai-luka 4 fó isin ne’ebé uitoan deit no todan isin mos ki’ik ne’ebé rezulta 7.5 t/ha.
Tabela 46.
Komponente produsaun ba ai-farina iha OFDTs 2009-2010.
Varidade
Produsaun
(t/ha)
Isin kada
hun
Ai-luka 2
Ai-luka 4
Local
14.0
7.5
11.3
7.9
8.0
9.0
Todan
kada isin
(g)
301
98
105
OFDTs 2010/11
Rezultadu husi testu ne’ebé halo iha tinan 2010/11 (Tabela 47) kuaze konklusivu liu no
mezmu reprezenta deit fatin uitoan, no análiza ho ANOVA (Unbalanced model). Ai-luka 2 fó
produsaun ne’ebé signifikamente aas liu varidade lokál tanba nia medida isin signifikamente boot.
Ai-luka 4 falla atu atinji diferensa ne’ebé signifikante iha produsaun ou iha kualker komponente
produsaun mezmu fó produsaun 33.2 t/ha no 47 t/ha iha tinan rua ikus husi testu replikadu ne’ebé
halo iha Sentru Peskiza Betano iha ZAE ne’ebé hanesan.
Tabela 47. Komponente produsaun ba ai-farina iha OFDTs 2010-2011.
Varidade
Ai-luka 2
Ai-luka 4
Local
lsd
Produsaun
(t/ha)
Isin kada hun
12.2
5.8
5.0
5.12
50
9.1
8.0
7.5
ls
Todan
kada isin
(g)
126
73
64
39.9
30.0
25.0
20.0
15.0
10.0
5.0
0.0
Ailuka 2 (t/ha)
Ailuka 2 2011
Ailuka 2 2010
Linear 1:1 line
0.0
Figura 21.
2.0
4.0
6.0
8.0
Local (t/ha)
10.0
12.0
14.0
Rezultadu produsaun husi varidade oin 2 ne’ebé koko versus populasaun lokál
2010 ho 2011.
Figura 21 hanesan gráfiku ne’ebé reprezenta dadus rezultadu produsaun husi Ai-luka 2 no
Ai-luka 4 versus populasaun lokál durante testu tinan rua nia laran. Iha ne’e bele haree katak Ailuka 2 nia rezultadu produsaun diak liu lokál iha fatin hotu-hotu durante tinan rua nia laran
hanesan reprezenta husi pontu iha leten iha liña 1:1. Ai-luka 4 nia produsaun la aas liu dok lokál
iha testu tinan 2009/10, mezmu nia produsaun aas liu maibe la signifikante kompara ho varidade
lokál iha tinan 2010/11.
Konkluzaun
Enkuantu OFDTs ai-farina ne’ebé implementa hatudu difikuldade balun, maibe hirak ne’e
fó komprensaun ne’ebé iha valor kona ba kuda ai-farina iha Timor-Leste. Ai-farina hanesan
kontribudór importante ba siguransa ai-han agrikultór sira nian iha Timor Leste tanba bele husik
hela iha to’os laran no kee wainhira presiza. OFDT 2009-2011 fó apóiu ba rezultadu produsaun
aas husi varidade Ai-luka 2, maibe presiza halo esperimentasaun ne’ebé luan liu tan iha tinan
hirak oin mai. Testu profunda OFDT ai-farina bele inklui mos varidade foun seluk ne’ebé hatudu
produsaun diak hanesan Ca 107 ne’ebé aprezenta diak iha testu tinan 2008/09, ou halo mos ho
varidade lokál sira seluk ne’ebé diak liu. Varidade lokál Mantega fó rezultadu ne’ebé natón
maibe hetan valor diak kona ba nia sabór no kuaze prefere husi agrikultór iha Timor Leste.
51
2.4 Hare
2.4.1
Testu observasaun hare irigasaun, 2011
Importa ona varidade hare (Oryza sativa L.) oin tolunulu resin tolu husi IRRI, Filipina iha
fulan Outubru 2010 hodi halo avaliasaun iha Timor-Leste. Varidade hirak ne’e núdar parte ida
husi International Finegrain Aromatic Rice Observational Nursery (IRFAON) ne’ebé hili husi
kriadór (breeder) IRII nian tuir sira-nia adaptasaun ba klíma ne’ebé hanesan iha Timor Leste. Iha
mos varidade kontrollu neen ne’ebé uza hodi koko hamutuk iha inísiu 2010. Detallu kona ba
varidade nia orijinál no kódiku ne’ebé fó ba kada varidade aprezenta iha Tabela 48. Varidade
hirak ne’e mai husi fatin oioin iha mundu tomak inklui husi Áfrika, maibe maioria foti husi
nasaun 8 iha Ázia nia laran.
Tabela 48. Detallu kona ba varidade hare irigasaun iha testu observasaun, tempu udan
2011
Varidade
Husi
Kódiku SoL
BM9855
Chokot (ACC32567)
CT9900-2-2-M-M
CT9509-17-3-1-1-M-1-3P-1
IDSA64
IR62266-41-6-2
MRQ50
MRQ74
RR180-1
WAB450-11-1-1-P1-HB
YN2610-2-2-2-1-2-1
PR26645-B-7
IR71146-97-1-2-1-3
IR76993-49-1-1
IR77512-128-2-1-2
IR77542-551-1-1-1-1-2
IR77734-93-2-3-2
IR78119-24-1-2-2-2
IR78545-49-2-2-2
IR78554-145-1-3-2
IR79478-67-3-3-2
IR81166-39-1-2-3
IR81173-64-2-1-2
IR81352-65-2-1-3-3
IR77537-24-1-1-3
PR33315-2B-3-1-2-2
Basmati370
IR50
IR64
IR72
PSBRC2(IR32809-26-3-3)
PSBRC18(IR51672-62-2-1-)
PSBRC64(IR59552-21-3-2)
Nakroma
President
PSBRC82
Angelica
Matatag2
PSBRC80
Vietnam
Japan
CIAT
CIAT
Ivory Coast
IRRI
MARDI
MARDI
India
Africa Rice Coast
Myanmar
Philippines
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
Philippines
Pakistan
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
Control
Control
Control
Control
Control
Control
M01
M02
M03
M05
M06
M07
M08
M09
M10
M12
M13
M17
M18
M19
M20
M24
M26
M27
M28
M29
M31
M32
M33
M34
M35
M36
M37
M38
M39
M40
M41
M42
M43
N1
N2
N3
N4
N5
N6
Kuantidade uitoan husi fini ne’ebé iha fasilita ita atu kuda iha kanteru observasaun
replikadu iha fatin haat hanesan Betano, Baucau, Atabae no Aileu durante tempu udan tinan 2011.
52
Detallu kona ba kuda aprezenta iha Tabela 49. Iha tempu koileta, rejista produsaun husi kada
fatin ne’ebé iha.
Tabela 49. Detallu kona ba kuda no koileta varidade forerai, 2011
Fatin
Betano
Baucau
Atabae
Aileu
Númeru
varidad
e
Medida
kanteru
(m)
Data kuda
Data
transplanta
Data koileta
60
60
60
60
1.5 × 2
1×2
1×2
1×2
11 Fev 2011
21 Jan 2011
6 Fev 2011
2 Fev 2011
2Marsu 2011
4 Fev 2011
7 Marsu 2011
28 Fev 2011
6Juñu 2011
20 Juñu 2011
8 Juñu 2011
22 Juñu 2011
Loron
maturida
de/isin
115
150
122
140
Rezultadu no diskusaun
Iha fatin balun mak hetan estragus durante tinan tomak nia laran. Iha Baucau hetan
estragus husi laho ho manufuik no iha Atabae hetan estragus husi karau ne’ebé estraga tiha
kanteru balun. Mezmu nune’e bele halo koileta ba varidade hotu-hotu ho médiu aprezentasaun
uza baze de selesaun. Ho fatin kikoan ne’ebé uza ba testu no variasaun iha medida kanteru entre
fatin maka uza valór estandarizadu ba kada varidade iha fatin balun. Ida ne’e kompostu husi
diferensa rezultadu produsaun husi méiu ne’ebé fahe husi standard deviation husi méiu.
Rezultadu ne’ebé iha depois halo médiu tuir fatin. Laiha relatóriu kona ba moras ne’ebé mosu ba
kualker varidade iha kualker fatin, no laiha estragus husi insekta iha kualker fatin, tanba ne’e
laiha opsaun ne’ebé bele halo bazeia ba rezisténsia ba insekta potensiál no rísku moras.
Ho testu ida ne’e hanesan testu ba observasaun, maka uza mos karaterístiku sira seluk
hodi hakloot ou hamenus númeru varidade ba testu replikadu ne’ebé atu halo iha tempu oin mai.
Varidade oin rua hili tuir komentáriu ne’ebé favoravél husi agrikultór lokál sira. Varidade oin rua
ne’e mak M01 ho M12. M01 hili ona atu halo investigasaun profunda tanba konsidera hanesan
hare lais, enkuantu M12 hili bazeia ba medida musan ne’ebé boot. Agrikultór lokál sira sujere
katak medida musan ne’ebé boot la atrai manufuik (finches/kutilang) iha fin de epoka no
hamenus rísku estragus husi manufuik iha tempu besik atu koileta.
Iha total varidade oin 16 ne’ebé hili husi viveirus IRFAON para halo testu profunda
hamutuk ho varidade oin lima ne’ebé fó produsaun aas hanesan check no mos varidade lokál oin
haat hanesan haktuir detallu iha Tabela 50.
Tabela 50. Varidade hare irigasaun ne’ebé propoin ba avaliasaun profunda
Varidade
IR 77734-93-2-3-2
IR 77542-551-1-1-1-1-2
Basmati370
Matatag 2
IR 81352-65-2-1-3-3
Nakroma
IR 72
PSBRC 82
IR 76993-49-1-1
IR 77512-128-2-1-2
IR 78554-145-1-3-2
PSBRC 80
IR 79478-67-3-3-2
PSBRC 18(IR 51672-62-2-1
IR 81166-39-1-2-3
RR 180-1
PR 26645-B-7
President
YN 2610-2-2-2-1-2-1
BM 9855
WAB 450-11-1-1-P1-HB
Husi
IRRI
IRRI
Pakistan
Control
IRRI
Control
IRRI
Control
IRRI
IRRI
IRRI
Control
IRRI
IRRI
IRRI
INDIA
Philippines
Control
Myanmar
Vietnam
Hare Áfrika
Kódiku SoL
M26
M24
M37
N5
M34
N1
M40
N3
M19
M20
M29
N6
M31
M42
M32
M10
M17
N2
M13
M01
M12
53
Index value (St. dev. from mean)
1.36
1.32
1.04
1.02
0.90
0.88
0.77
0.76
0.68
0.66
0.59
0.52
0.50
0.50
0.43
0.23
0.05
-0.24
-0.42
-0.68
-1.02
Local
Local
Local
Local
2.4.2
Atabae
Baucau
Betano
Aileu
Control
Control
Control
Control
Testu observasaun hare rai maran, 2011
Varidade hare rai maran oin atus ida importa ona husi IRRI, Filipina iha fulan Outubru
2010 para halo avaliasaun iha Timor-Leste. Hirak ne’e núdar parte husi International Upland Rice
Observational Nursery (IURON) ne’ebé hili husi kriadór (breeder) IRII nian tuir sira-nia
adaptasaun ba klíma ne’ebé hanesan iha Timor Leste. Uza mos varidade oin rua ne’ebé hanesan
kontrollu hodi koko hamutuk ho varidade hirak ne’e iha kanteru ne’ebé la tau adubu. Detallu
kona ba varidade hirak ne’e bele haree iha Tabela 48. Tabela 48 mos haktuir kona ba avaliasaun
detallu ba kafuak korkafe ne’ebé mosu ba varidade hotu-hotu no mos tempu kona ba funan sai.
54
Tabela 51. Detallu kona ba koko varidade hare rai maran, tempu udan 2011
Varidade
Husi
Kódiku SoL
Zhonghua 10
WAB880SG14
IR 83750-B-B-131-1
IR 82639-B-B-103-4
IR 83749-B-B-65-1
IR 83749-B-B-55-1
IR 82310-B-B-67-2
IR 82589-B-B-117-2
IR 83754-B-B-40-2
IR 83754-B-B-46-4
Vandana
IR 82589-B-B-138-2
IR 82635-B-B-32-4
IR 82635-B-B-82-2
IR 82638-B-B-147-1
IR 82639-B-B-118-3
IR 83384-B-B-102-3
IR 83749-B-B-46-1
IR 82589-B-B-51-4
IR 82589-B-B-114-3
IR 82589-B-B-114-4
IR 82589-B-B-124-2
IR 82589-B-B-13-3
IR 82589-B-B-2-2
IR 82590-B-B-98-2
IR 82616-B-B-64-3
IR 82635-B-B-143-1
IR 82635-B-B-47-2
IR 82635-B-B-58-1
IR 82635-B-B-88-2
IR 84135-11-6-B-B
IR 82635-B-B-25-4
IR 82635-B-B-145-1
IR 82639-B-B-140-1
IR72876-62-2-2-2
IR 82589-B-B-2-3
IR 82589-B-B-44-2
IR 82589-B-B-84-3
IR 82635-B-B-47-1
IR 82635-B-B-72-2
IR 82635-B-B-75-2
IR 83747-B-B-81-1
IR 82639-B-B-3-3
IR 82635-B-B-93-2
China
Africa rice
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
India
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
R001
R002
R003
R004
R005
R006
R007
R008
R009
R010
R011
R012
R013
R014
R015
R016
R017
R018
R019
R020
R021
R022
R023
R024
R025
R026
R027
R028
R029
R030
R031
R032
R033
R034
R036
R037
R038
R039
R040
R041
R042
R043
R044
R045
55
Fasil atu kona
kafuak korkafe*
+
+
+
+
+
+
+
+
+
+
++
+
+
+
+
+
+
+
+
+
+
Funan sai
Normal
Normal
Normal
Tarde
Tarde
Normal
Normal
Tarde
Normal
Normal
Tarde
Tarde
Tarde
Normal
Tarde
Sedu
Sedu
Late
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Normal
Normal
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Normal
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Sedu
Tarde
Normal
Tarde
Normal
Normal
Normal
IR 82589-B-B-121-3
IRRI
IR 82589-B-B-149-4
IRRI
IR 82589-B-B-36-2
IRRI
IR 82589-B-B-95-2
IRRI
IR 82590-B-B-102-4
IRRI
IR 82590-B-B-32-2
IRRI
IR 83750-B-B-30-3
IRRI
IR 84984-27-1
IRRI
IR 82589-B-B-7-2
IRRI
IR 82590-B-B-87-4
IRRI
IR 78914-B-22-B-B-B
IRRI
IR72860-107-3-1-2
IRRI
IR 82635-B-B-59-2
IRRI
IR 83748-B-B-15-4
IRRI
IR 81422-B-B-200-4
IRRI
BP277D-MR-2-8
Indonesia
IR 55419-04
IRRI
BIO530-A-5-10-1-2-8
Indonesia
IRAT 112
Ivory Coast
IR 77298-14-1-2-10
IRRI
IR 83222-161-1-1-1-1-1-1
IRRI- Korea
IR 70175-22-1-1-2-2
IRRI
IR71137-184-3-2-3-3
IRRI
IR 78937-B-3-B-B-1
IRRI
IR 78937-B-3-B-B-2
IRRI
IR 78940-B-22-B-B-B-SB 1 IRRI
KMP 34
India
CT 15673-8-4-7-1-4-M
CIAT
CT 15672-2-2-4-1-1-M
CIAT
IR 60080-46A
IRRI
CT 15671-15-4-2-2-2-M
CIAT
CT 15691-4-5-2-2-1-M
CIAT
CT 15765-13-3-6-1-1-M
CIAT
CT 15671-15-1-4-1-5-M
CIAT
IR 78942-B-2-B-B-1
IRRI
CT 15672-12-1-1-2-3-M
CIAT
CT 15679-17-1-2-1-2-M
CIAT
CT 15679-17-1-4-1-1-M
CIAT
CT 15691-4-3-1-1-2-M
CIAT
CT 15716-6-1-2-1-5-M
CIAT
UPL RI-5
Philippines
CT 15679-17-1-1-1-4-M
CIAT
CT 15679-17-2-3-1-4-M
CIAT
CT 15691-4-3-4-1-3-M
CIAT
CT 15691-4-3-4-5-1-M
CIAT
CT 15699-1-5-3-1-3-M
CIAT
IR 43
IRRI
CT 15671-16-1-7-1-1-M
CIAT
CT 15673-8-1-4-1-1-M
CIAT
CT 15765-13-7-2-1-2-M
CIAT
CT 15696-3-3-5-1-1-M
CIAT
CT 15675-2-2-3-1-2-M
CIAT
PR 26703-3B-PJ 7
Philippines
WAB 881-10-37-18-9-P 1Africa rice
HB (NERICA 16)
SOMALY2-023-3-5-1-2-1
Cambodia
PR 26703-3B-PJ 25
Philippines
Local Lahoten
Timor-Leste
Local Mutin Belit
Timor-Leste
*
- la mosu, + mosu, ++ problema boot
R046
R047
R048
R049
R050
R051
R052
R053
R054
R055
R056
R057
R058
R059
R060
R061
R062
R063
R064
R065
R066
R067
R068
R069
R070
R071
R072
R073
R074
R075
R076
R077
R078
R079
R080
R081
R082
R083
R084
R085
R086
R087
R088
R089
R090
R091
R092
R093
R094
R095
R096
R097
R098
R099
+
+
+
+
+
+
Late
Sedu
Normal
Tarde
Normal
Tarde
Tarde
Normal
Tarde
Sedu
+
+
+
-
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
++
Sedu
Sedu
Tarde
-
Tarde
+
+
-
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
+
+
+
+
+
+
+
+
+
-
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Sedu
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Tarde
Sedu
R101
R102
RLL
RLM
+
-
Normal
Sedu
Normal
Normal
56
Kuantidade uitoan husi fini ne’ebé iha fasilita ita atu kuda iha kanteru observasaun
replikadu iha fatin tolu hanesan, Betano, Baucau, ho Aileu durante tempu udan tinan 2011.
Mezmu nune’e tanba estragus husi animal no kestaun sira seluk maka rejista deit rezultadu
produsaun ne’ebé iha Baucau. Ida ne’e kuda iha dia 19 de Janeiru 2011. Tempu koileta entre
varidade kuaze la hanesan. Maioria kanteru ne’ebé iha Baucau fó nia produsaun.
Rezultadu no diskusaun
Iha Baucau hetan duni estragus husi manufuik. Diferensa fatin jeralmente sai hanesan
determinante ba rezultadu produsaun. Varidade oin ruanulu resin tolu husi viveirus IURON ho
fini koileta ne’ebé sufisiente nune’e mos ho varidade lokál oin tolu koloka ona atu halo
avaliasaun profunda iha testu replikadu (Tabela 52).
Tabela 52. Varidade hare irigasaun ne’ebé propoin ba avaliasaun replikadu
Varidade
WAB 881-10-37-18-9P1-HB
PR26703-3B-PJ7
CT15716-6-1-2-1-5-M
IR 83748-B-B-15-4
CT15691-4-3-4-5-1-M
CT15679-17-1-1-1-4-M
IR82589-B-B-121-3
IR82635-B-B-93-2
IR83750-B-B-131-1
IR82635-B-B-88-2
IR82635-B-B-25-4
IR82635-B-B-32-4
IR84984-27-1
IR82589-B-B-149-4
IR82653-B-B-72-2
CT15671-16-1-7-1-1-M
IR83749-B-B-55-1
CT15691-4-3-1-1-2-M
IR83750-B-B-30-3
SOMALY2-023-3-5-1-2-1
CT15673-8-1-4-1-1-M
IR83747-B-B-81-1
Local Lahoten
Local Mutin Belit
Local Belit mean
2.4.3
Husi
Africa rice
CIAT
CIAT
IRRI
CIAT
CIAT
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
IRRI
CIAT
IRRI
CIAT
IRRI
Cambodia
CIAT
IRRI
Timor-Leste
Timor-Leste
Timor-Leste
Kódiku SoL nian
R099
R098
R085
R059
R090
R087
R046
R045
R003
R030
R032
R013
R053
R047
R041
R093
R006
R084
R052
R0101
R094
R043
RLB
RLL
RLBM
Testu no Demonstrasaun Hare iha To’os 2010-2011
Testu no Demonstrasaun Hare iha To’os (OFDTs) estabelese ona iha distritu 4 no SubDistritu 8 iha tinan 2010/11 iha Timor Leste. Objetivu husi testu ne’e mak atu determina karik
hare varidade foun hirak ne’ebé identifika iha testu replikadu bele aprezenta diak iha agrikultór
sira-nia to’os ka lae wainhira la aumenta insumu adisionál ou agronomia. Iha varidade ida,
PBSRC 80 mak avalia ona iha agrikultór sira-nia to’os iha tinan rua liu ba. Agora aumenta tan
PBSRC 82 no mos kanteru kikoan balun ba varidade oin rua seluk hanesan Angelica ho Matatag
2.
57
Materiais no métodu
Halo ona koileta ba fatin OFDTs limanulu resin lima iha zona agro-ekolojikál lima husi
ZAE neen ne’ebé iha Timor-Leste. Hirak ne’e inklui Sub-Distritu Aileu, Balibo, Baucau, Maliana,
Ossu, Vemasse, Venilale no Viqueque. Fatin hirak ne’e monitoriza husi peskizadór nain sanulu.
Agrikultór sira simu fini Nakroma ne’ebé rekomenda iha plástiku 5kg, no mos 100g husi fini
ne’ebé atu koko wainhira iha ona. Varidade lokál ne’ebé atu uza halo komparasaun ho varidade
foun sei prepara husi agrikultór sira rasik. Fini ne’ebé baibain agrikultór sira kuda mak inklui fini
tuan varidade portugues nian (ex. Nona Portu), no fini husi varidade ne’ebé foin lansa husi IRRI
hanesan (ex. IR64) no balun mak fini hare hibrida.
Baibain fini kuda uluk iha viveirus antes transplanta ba iha natar laran. Hanesan iha tinan
hirak kotuk ba, area loloos ne’ebé kuda kada varidade (medida kanteru) kuaze la hanesan tuir
natar ne’ebé agrikultór idaidak prepara. Iha kazu barak mak hare hanesan Nakroma, varidade
seluk ne’ebé koko no mos varidade lokál ne’ebé iha, jeralmente agrikultór sira kuda besik malu
iha natar ida deit. Wainhira posivél, uza area/kanteru ho medida 5m x 5m. Mezmu nune’e iha
fatin balun foti sample iha medida ki’ik liu. Maioria prosesu atu estabelese OFDT hare kuaze
hanesan deit ho prosesu ne’ebé deskreve iha kapítulu batar nian.
Peskizadór sira halo vizita ba fatin testu ho médiu dala 6.8 hahu husi kuda to koileta. Iha
kada vizita peskizadór sira rejista kona ba informasaun ne’ebé la hanesan kona ba OFDT ne’ebé
iha. Protokolu kona ba rekolla dadus uza hodi halo monitorizasaun ba progresu no
implementasaun testu ne’ebé iha. Sasukat ne’ebé inklui iha ne’e mak hanesan kona ba kondisaun
ai-horis, identifikasaun pesti no moras, namlaik no simtoma sira seluk.
Depois de koileta, tetu hare musan ne’ebé sei bokon/fresku. Sample musan ne’ebé iha tetu
tiha depois habai maran e depois tetu fila-fali. Rásio husi musan maran ba musan bokon (fresku)
husi sample ida ne’e uza hodi konvere todan husi kanteru ne’ebé hetan koileta ba iha ekuivalénsia
todan maran. Todan hotu-hotu ne’ebé quota iha sesaun Rezultadu no Diskusaun mak todan
(maran, dulas tiha ona, no todan musan seidauk dulas).
Análizi
Dadus ne’ebé iha protokolu priméiru hatama ba iha MS Excel spreadsheet database antes
transfere ba análizi profunda ba GenStat Discovery Edition 4. Dadus rezultadu produsaun hare
análiza uza ANOVA (Unbalanced Linear Model) ho varidade no ZAE hanesan fatór konstante
iha modelu wainhira fatór seluk husi fatin koko hotu ona. Mezmu nune’e modelu ida ne’e ladún
diak wainhira koko hamutuk ho ai-horis sira seluk tanba proporsaun testu ki’ik liu (17%) iha subdistritu parte do súl.
Tanba fini husi varidade ne’ebé atu koko menus, análiza ne’ebé halo ba dadus rezultadu
produsaun halo ona ba iha pakote dadus rua. Priméiru Nakroma kompara ho lokál check ne’ebé
idaidak halo koileta iha fatin OFDTs 53. Ida ne’e fó númeru fatin ne’ebé barak para bele hatene
loloos dadus iha tempu oin mai kona ba benefísiu produsaun husi varidade ne’ebé lansa kompara
ho hirak ne’ebé baibain agrikultór sira kuda. Segundu, halo deit análiza ba testu hirak ne’ebé nia
dadus rejista tiha ona ba varidade testu adisionál. Ida ne’e fasilita varidade ne’ebé koko atu
kompara ho varidade ne’ebé lansa no varidade lokál iha maneira ne’ebé balansu liu tanba dadus
produsaun husi rua ne’e inklui deit karik iha mos dadus husi varidade ne’ebé koko iha fatin
ne’ebé hanesan.
Influénsia husi fatór oioin ba iha rezultadu produsaun hare koko tiha ona. Kada fatór
aumenta ba iha modelu, aumenta ida-ida. Karik signifikante, maka mantein fatór ne’e iha modelu,
no karik la signifikante maka fatór ne’e hasai tiha husi modelu. Wainhira identifika ona fatór
ne’ebé signifikante, maka interasaun husi fatór ne’e no varidade mos koko kona ba nia
signifikánsia iha P < 0.05 level.
58
Rezultadu no Diskusaun
Ambiente ne’ebé koko
OFDTs hare halo iha rai ho testura, pH, lolon no elevasaun oioin. Elevasaun husi fatin
OFDT hahu husi nível tasi to’o maizumenus 1,100m iha Sub-Distritu Aileu. Persentu haatnulu
mak kuda iha fatin ne’ebé nia elevasaun menus husi 100m. Persentajen ne’ebé hanesan husi testu
ne’e kuda iha fatin ne’ebé liu husi 500m.
Médiu pH rai iha fatin OFDT mak 7.1, hahu husi 5.5 to’o 8.5. Iha fatin haat deit mak nia
rai ásidu, (pH 5.5). Hanesan iha tinan kotuk ba, fatin ho proporsaun aas (25%) mak nia rai defini
hanesan rai alkali (pH 8.0 ou liu). 65% husi rai klasifika hanesan rai clays/liat.
Testu ne’ebé lakon/falla no limitasaun fini ba kuda
Husi fatin testu 58 ne’ebé hatama ba iha database, 55 mak iha nia dadus produsaun. Nakroma
koileta iha fatin 53 no lokál iha fatin 54. Númeru OFDT ne’ebé estabelese ho varidade oioin
ne’ebé koko kuaze limitadu tanba fini la to’o iha tempu koileta. Husi varidade hirak ne’e PBSRC
80 ho PBSRC 82 nia númeru testu ne’ebé koileta kuaze barak ne’ebé idaidak mak 15 no 11.
Disponibilidade fini iha tempu halo viveirus mak sai hanesan razaun prinsipál kona ba tansa mak
dadus rezultadu produsaun la rejista ba varidade hotu-hotu iha tempu koileta.
Varidade
Hanesan iha tinan hirak liu ba, dalaida tan Nakroma hatudu vantajen produsaun ne’ebé liu
varidade lokál. Nune’e mos liu PSBRC 80 iha okaziaun ida ne’e (Tabela 53).
Tabela 53. Rezultadu produsaun hare iha OFDT 2008/09 to’o 2010/11
Méiu produsaun previstada (t/ha)
Vantajen produsaun (%)
Varidade
Local
Nakroma
PSBRC 80
Nakroma
PSBRC 80
2008/09 (fatin 71)
3.2
3.8
3.3
18
4
2009/10 (fatin 51)
2.9
3.8
3.5
32
21
2010/11 (fatin 53)
2.8
3.5
28
*komparasaun par signifikante entre méiu produsaun Nakroma ho lokál deit
LSD
(p=0.05)
0.5*
0.7
0.7*
Iha pakote dadus inklui deit Nakroma ho lokál check, Nakroma nia produsaun aas liu
lokál check (F Pr. = 0.03). Rezultadu produsaun aas husi Nakroma (28%) hanesan ho tinan sira
seluk (Tabela 53). Iha sub-pakote dadus husi testu ne’e inklui mos varidade lokál, Matatag 2
hatudu produsaun ne’ebé aas liu lokál ho Nakroma (Tabela 54).Wainhira koko ketaketak kontra
lokál, mezmu seidauk signifikante nafatin, ho valór P mak 0.07, ida ne’e ijiji atu halo tan testu iha
OFDT tempu oin mai.
Tabela 54. Rezultadu produsaun husi varidade hare iha OFDT tinan 2010/11
Varidade
(fatin 17)
ls (P < 0.05)
Local
Nakroma
2.4
3.3
Méiu produsaun previstada (t/ha)
PSBRC 80
PSBRC 82
3.0
2.5
Matatag 2
Angelica
4.2
2.1
Figura 22 Gráfikamente hatudu relasaun produsaun entre lokál ho varidade rua seluk iha
kada fatin testu. Ida ne’e bele hare iha gráfiku katak Nakroma ho Matatag nia pontu dadus iha
liña 1:1 nia leten ne’ebé trasa atravez dadus produsaun lokál agregadu. Diferensiasaun eskala iha
gráfiku ho Matatag 2 mos hatudu diferensa luan husi rezultadu produsaun liu lokál iha fatin
ne’ebé hanesan.
Presiza atu nota katak iha fatin tolu husi 9 ne’ebé nia dadus rezultadu produsaun iha ba
Matatag 2 hanesan varidade hibrida ne’ebé uza hanesan lokál check. Ida ne’e fó enkorajamentu
profunda katak Matatag 2 bele halo kompete iha testu tempu oin mai.
59
Figura 22.
Rezultadu produsaun Nakroma ho Matatag 2 versus lokál 2010/11
Diferensa ne’ebé signifikante entre rezultadu produsaun iha Sub-Distritu kuaze klaru (F
Pr. <0.001). Maioria varidade hotu-hotu hatudu rezultadu produsaun diak liu iha Sub-Distritu
Baucau no aat liu mak iha Ossu (Tabela 55). Iha tabela rezultadu produsaun ida ne’e figura
produsaun ne’ebé iha brackets/kurung mai husi númeru fatin testu ne’ebé boot no tanba ne’e
estimasaun ba efeitu husi Sub-Distritu kuaze iha liu konfiansa. Figura sira seluk mai deit husi
testu ne’ebé uza varidade testu. Laiha interasaun ne’ebé signifikante entre varidade ho SubDistritu. Ida ne’e sujere katak rezultadu produsaun aas husi Nakroma kuaze konsistente iha SubDistritu hotu-hotu no laiha razaun atu rekomenda varidade ne’ebé diferente ba Sub-Distritu
ne’ebé diferente.
60
Tabela 55. Méiu produsaun hare OFDT (t/ha), Sub-Distritu SoL, 2010/11
Distritu
SubDistritu
Aileu
Baucau
Aileu
Baucau
Vemasse
Venilale
Balibo
Maliana
Ossu
Viqueque
Bobonaro
Viqueque
Méiu
produsaun
Sub-distritu
(t/ha)
2.7
5.3
3.3
2.4
3.0
2.7
2.0
1.9
Produsa
un
lokál,
(t/ha)
2.5
4.1
3.0
2.4
2.2
2.9
1.9
2.1
Produsau
n
Nakroma
(t/ha)
3.0
6.6
3.7
2.5
3.8
2.4
2.1
1.7
Zona Agro-Ekolojikál (ZAE) ho rezultadu produsaun
Rezultadu produsaun ba kada varidade ne’ebé koko iha kada ZAE (haree Tabela iha
kapítulu batar) aprezenta iha Tabela 56. Iha efeitu ne’ebé signifikante (F Pr. < 0.001) husi ZAE
ba rezultadu produsaun hare husi fatin ne’ebé inkluidu varidade testu ne’ebé hatudu iha tabela ida
ne’e. Mezmu nune’e análiza halo deit ba pakote dadus ne’ebé inkluidu númeru boot husi fatin
ne’ebé kuda deit mak Nakroma iha varidade lokál nia sorin, no iha ne’e la deskobre ZAE nia
signifikante (F Pr. = 0.063). Laiha interasaun entre varidade no ZAE ho dadus ne’ebé tau
hamutuk. Testu hotu-hotu ne’ebé halo iha parte norte husi teritóriu ida ne’e kuaze hatudu
produsaun ne’ebé diak tebes. Laiha tendénsia ne’ebé klaru ba variasaun rezultadu produsaun aihoris wainhira elevasaun aumenta husi ZAE iha elevasaun badak to’o hirak ne’ebé mak aas liu,
maibe rezultadu produsaun ki’ik hetan iha fatin ho altitude aas liu (ZAE 4). Ida ne’e konsistente
ho rezultadu produsaun batar ne’ebé tún ho altitude.
Tabela 56. Méiu produsaun hare OFDTs (t/ha) kontendu varidade ne’ebé koko tuir ZAE,
2010/11
ZAE
1
3
4
6
Méiu
produsaun
ZAE (t/ha)
4.1
4.0
1.3
2.0
Produsa
un
lokál,
(t/ha)
2.8
3.1
1.9
2.1
Produsau
n
Nakroma
(t/ha)
5.4
4.6
1.9
1.9
Produsaun
PSBRC80
(t/ha)
Produsaun
PSBRC82
(t/ha)
6.2
3.5
2.1
1.8
2.9
4.4
0.3
1.7
Produsau
n
Matatag
(t/ha)
3.7
6.8
0.3
3.3
Produsaun
Angelica
(t/ha)
3.1
2.9
0.3
1.6
Fatór agronómiku ne’ebé afeta rezultadu produsaun
Influensa husi karatér oioin koko ona nia efeitu ba rezultadu produsaun (Tabela 57).
Pakote dadus ne’ebé kontida/mencakup testu hotu-hotu (Nakroma ho Local) uza ona ba objetivu
ida ne’e. Maioria ne’ebé deskobre kuaze iha influénsia ba rezultadu produsaun. Hirak ne’ebé la
inklui mak varidade, Sub-Distritu no testura rai.
61
Tabela 57. Signifikánsia husi fatór ne’ebé afeta rezultadu produsaun hare, OFDTs
tinan 2007 to’o 2011
Fatór
2007/08
Signifikánsia (p=0.05)
2008/09 2009/10

*






Varidade

ZAE
Sub-Distritu

Elevasaun
Hare oan kada rai kuak



pH



Testura rai



Kór rai
*signifikante husi komparasaun par entre méiu produsaun Nakroma ho lokál deit
2010/11








Tau adubu
Fatin neen husi limanulu resin hitu mak haktuir katak sira uza TSP no Urea hanesan
aplikasaun basal. Iha fatin ida mak haktuir katak sira uza Urea hanesan top-dress/ropa leten
depois de kuda.
Hare oan kada rai kuak
Fatin OFDT fahe 50:50 entre hirak ne’ebé kuda hare oan/anakan 1/rai kuak (3.1 t/ha) ou
2/rai kuak (3.5 t/ha). Enkuantu ne’e la atinji signifikánsia, iha valor P ida husi 0.061 maka ida
ne’e kuaze besik.
Testura rai
Testura rai iha efeitu ne’ebé signifikante ba rezultadu produsaun hare iha fatin testu hotuhotu. Rai ho típu silty loam/gelu lumpur fó rezultadu produsaun aas liu tuir fali mak fine clay/gelu
ringan ho clay loam/liat berlempung (Tabela 58). Rai hirak ne’ebé klasifika hanesan loam/liat nia
rezultadu produsaun kuaze ki’ik liu. Laiha interasaun ne’ebé klaru husi testura rai no varidade.
Laiha efeitu husi kór rai ba rezultadu produsaun kontráriu ho efeitu husi kór/testura rai
husi tinan 2009/10.
Tabela 58. Efeitu husi testura rai ba produsaun hare 2010/11
Kór rai
Sandy
loam/Lempung
berpasir
Silty loam/Gelu
lumpur
Loam/Lempung
Clay loam/Liat
berlempung
Fine clay/Gelu
ringan
LSD (P<0.05)
% husi OFDTs
ne’ebé koileta
13
Produsaun (t/ha)
13
4.4
8
33
1.9
3.1
32
3.2
2.5
Efeitu husi agrikultór nia jestaun ba rezultadu produsaun
Efeitu uitoan husi jestaun to’os ba iha rezultadu produsaun hetan iha tinan 2010/11 (
Tabela 59). Ida ne’e interesante tebes atu análiza tendénsia husi prátika agrikultór nian
durante periódu tinan haat nia laran. Utilizasaun máximu ho tratór hodi fila rai kontinua to’o tinan
2011 ne’ebé agrikultór 87% mak uza ona tratór hanesan rezultadu husi programa mekanizasaun
agríkula MAP nian. Hanesan iha tinan hirak liu ba, uza tratór laiha efeitu ba rezultadu produsaun.
62
Iha tinan 2011, maioria agrikultór kontinua uza prátika hoban uluk fini antes kari. La
hanesan ho tinan rua kotuk ba, rezultadu produsaun aas liu husi hare mak rejista husi fini ne’ebé
hoban uluk antes kari maibe la hetan efetu ne’ebé signifikante.
Tabela 59.
Signifikánsia husi fatór jestaun ne’ebé afeta OFDTs husi 2007 to’o 2011
Fatór
1
.
Halai ho karau
Halai ho kuda
Fila ho tratór
2007/08
%
Produsau
agrikult
n (t/ha)
ór
ne’ebé
uza
54
4.5
11
3.5
34
3.5
LSD (0.05)
2
.
Pre-jerminasaun
fini
La halo prejerminasaun
ls
Kari deit
Transplanta
Transplanta<sema
na 2
Transplanta
semana 2-4
Transplanta>sema
na 4
Kuda liña
Kuda arbiru
3.5
96
3.3
93
3.2
3
5.0
2
4.9
4
5.4
7
2.1
4
96
6.8
4.2
4
96
4.7
3.3
6
94
3.8
3.4
5
95
3.3
3.1
6
5.3
24
3.1
28
3.1
31
3.4
58
4.3
51
3.2
62
3.3
50
3.3
35
4.0
25
3.7
11
4.7
19
3.2
47
53
4.4
4.2
65
35
3.1
4.2
80
20
3.3
3.7
89
11
3.0
4.0
15
3.1
34
3.2
30
3.6
32
3.2
85
4.5
66
3.6
70
3.3
68
3.0
3
97
4.4
4.3
30
70
3.1
3.6
10
90
3.4
3.0
14
86
2.9
3.2
36
43
22
4.2
4.3
4.7
42
38
21
3.4
3.5
2.8
26
42
34
2.6
3.7
3.7
28
57
15
2.2
3.4
3.3
ls
Distánsia kuda
luan
Distánsia kuda
besik
Tau adubu
La tau adubu
La hamoos du’ut
Hamoos dalaida
hamoos> dalaida
LSD (0.05)
ls
ls
ls
ls
ls
ls
ls
ls
ls
ls
1.0
0.5
0.9
ls
ls
ls
ls
LSD (0.05)
8
.
1.4
1.0
ls
LSD (0.05)
7
.
ls
1.6
LSD (0.05)
6
.
ls
ls
98
LSD (0.05)
5
.
ls
2010/11
%
Produsau
agrikult
n (t/ha)
ór
ne’ebé
uza
6
4.9
7
2.9
87
3.1
4.3
LSD (0.05)
4
.
2009/10
%
Produsau
agrikult
n (t/ha)
ór
ne’ebé
uza
13
3.9
2
1.2
85
3.4
97
LSD (0.05)
3
.
2008/09
%
Produsau
agrikult
n (t/ha)
ór
ne’ebé
uza
19
4.0
2
3.3
79
3.3
ls
ls
0.7
ls
1.0
Rezultadu ne’ebé la espera husi tinan kotuk ba ne’ebé minoria agrikultór simplesmente
kari fini hetan produsaun ne’ebé aas liu fali sira ne’ebé uza viveirus i depois transplanta, no ida
ne’e repete tan fali iha testu hirak ne’e. Mezmu diferensa ida ne’e la signifikante iha tinan
2010/11 no dadus kona ba kari fini husi tinan hotu-hotu mai deit husi observasaun ne’ebé uitoan,
maka presiza halo investigasaun profunda ba razaun ne’ebé posivél kona ba tansa mak ida ne’e
akontese no los duni.
Persentu limanulu husi agrikultór transplanta depois de tempu ne’ebé rekomenda ba
viveirus (maizumenus semana 3) iha tinan 2010/11. Laiha benefísiu ne’ebé hetan em térmus de
transplanta sedu sei hasa’e produsaun.
Nune’e mos, iha aumenta ne’ebé estavél husi agrikultór ne’ebé kuda iha liña husi tempu
ba tempu, maibe hanesan iha tinan hirak kotuk ba, rezultadu produsaun husi agrikultór sira ne’ebé
kontinua kuda arbiru deit kuaze aas liu sira ne’ebé kuda iha liña. Mezmu nune’e laiha diferensa
ne’ebé signifikante iha rezultadu produsaun entre kuda iha liña no kuda arbiru deit ou entre kuda
ho espasu luan no espasu kloot iha tinan 2010/11.
63
Venilale ho Ossu sai hanesan Sub Distritu rua ne’ebé maioria agrikultór (2/3) uza adubu.
Adubu mos tau ba fatin ida iha Baucau no ida iha Maliana, no Sub Distritu sira seluk la rejista
kona ba uza adubu. Sub Distritu hirak ne’ebé uza bebeik adubu nia rezultadu produsaun kuaze
ki’ik liu, no laiha vantajen ne’ebé klaru husi adubu ne’ebé uza.
Hamoos du’ut sai hanesan fatór jestaun husi
Tabela 59 ne’ebé deskobre melloramentu signifikante iha rezultadu produsaun 2010/11.
Persentu hitunulu resin rua mak hamoos du’ut maizumenus dalaida. Laiha efeitu husi númeru
estra hamoos du’ut iha to’os/natar. Iha programa balun iha Timor Leste mak enkoraja agrikultór
sira atu uza sistema SRI (system for rice intensification) no ICM (integrated crop management)
ne’ebé ajuda ho prosesu hamoos du’ut.
Agrikultór nia preferénsia ba populasaun hare
Depois de koileta ai-horis iha OFDTs, agrikultór sira fó razaun kona ba tansa mak sira
hakarak kontinua uza kada varidade ne’ebé iha. Nakroma kuaze hetan feedback ne’ebé positivu
liu. Maioria razaun ne’ebé fó husi agrikultór sira kona ba kontinua uza Nakroma mak tanba nia
estabelesimentu ai-horis diak, produtividade aas no medida musan diak. Deskobre mos
karaterístika arsitetura balun husi ai-horis ne’ebé diak inklui altura ai-horis ne’ebé relativamente
badak ne’ebé hamenus rísku formasaun musan, kombina hamutuk ho ulun naruk ne’ebé bele
produs númeru musan ne’ebé barak maibe la fasil atu nakloke.
Tempu badak para atu funan no mos adaptasaun diak ba irradiasaun ne’ebé deskobre iha
Timor Leste kuaze positivumente hatudu husi Nakroma. Kona ba kualidade han Nakroma kuaze
hetan komentáriu ne’ebé positivu husi familia agrikultór sira relasiona ho mina barak iha nia
musan. So iha respondente ida deit mak hatudu nia dezsatisfeitu ba iha varidade ida ne’e.
Tanba númeru fatin testu ne’ebé estabelese ho varidade ne’ebé iha limitadu maka la
posivél atu hetan konta ne’ebé diak husi agrikultór nia preferénsia ba varidade hirak ne’e. Husi
númeru komentáriu limitadu ne’ebé simu, varidade Angelica hetan opiniaun balun ne’ebé
negativu. Iha agrikultór nain ida mak gosta maibe nain hitu kuaze krítiku makaas. Razaun ne’ebé
iha mak tanba produtividade menus, la gosta nia sabór no mos musan fasil atu rahun.
Husi varidade sira seluk ne’ebé kuda, IR64 ho Hibrida hetan komentáriu ne’ebé positivu
kona ba nia rezultadu produsaun enkuantu varidade ne’ebé husi tempu Portugues nian hanesan
Porto ho Rambo hetan resposta ne’ebé kontráriu.
Varidade lokál mos hetan komentáriu balun ne’ebé positivu kona ba nia karaterístika
produsaun, sabór no arsitetura ai-horis. Iha seluk mak deskobre katak varidade ne’e fasil atu
forma nia musan. Enkuantu agrikultór balun rekoñese kona ba produsaun ne’ebé menus liu husi
varidade lokál, maibe iha barak mak kontinua kuda nafatin varidade balun tanba sira baibain kuda
tiha ona no tanba adapta diak ho sira-nia rai/natar.
Konkluzaun
Iha tinan 2010/11, dalaida tan Nakroma konsistente sai hanesan aprezentadór ne’ebé diak,
hatudu nia superioridade produsaun kompara ho varidade lokál ne’ebé existe iha teritóriu ida ne’e.
Iha varidade balun ne’ebé koko mak fó rezultadu produsaun diak liu Nakroma maibe nia
rezultadu produsaun ba ida ne’e limitadu liu no labele atu determina nia vantajen ne’ebé
signifikante. Nune’e mos agrikultór sira mantein sira-nia opiniaun ne’ebé positivu ba Nakroma
ho dadus husi varidade sira seluk ne’ebé koko la sufisiente. Matatag 2, ho númeru testu ne’ebé
limitadu fó produsaun aas liu Nakroma no presiza investigasaun liu tan kona ba nia adekuada atu
kuda iha Timor Leste.
Dadus ne’ebé rekolla husi agrikultór sira-nia jestaun durante periódu 2006-11 sujere katak
mezmu agrikultór sira adopta prátika ne’ebé rekomenda neneik (ex.uza tratór, transplanta sedu,
64
kuda iha liña no tau adubu, nsst), ida ne’e seidauk hatudu mudansa produsaun ne’ebé signifikante.
Ida ne’e hatudu nesesidade atu fó presaun ba iha peskiza agronómiku no estensaun hodi bele
ajuda agrikultór sira atu aplika ho susesu métodu ne’ebé diak kona ba kuda hare no tanba ne’e
presiza atu sente loloos rezultadu potensiál ne’ebé hatudu husi varidade foun hanesan Nakroma.
2.5 Forerai
2.5.1
Testu replikadu, 2010-2011
Varidade forerai (Arachis hypogaea L.) ne’ebé koko husi SoL foti husi ICRISAT iha
Índia. Varidade hirak ne’e hili husi kriadór/breeder ICRISAT nian haree husi sira-nia rezisténsia
ba moras hawar sedu no tarde (early and late blight) no nia adaptasaun ba kondisaun ne’ebé
hanesan iha Timor Leste. Maioria husi varidade hirak ne’ebé inkluidu iha testu replikadu importa
iha fin de 2009. Varidade hirak ne’e kuda iha kanteru úniku ba testu observasaun iha Loes ho
Betano iha fulan Janeiru 2010 (hanesan deskreve iha relatóriu peskiza anuál tinan 2010 nian)
ne’ebé konsege koileta ona fini ne’ebé sufisiente hodi estabelese testu replikadu ne’ebé haktuir
iha kraik. Testu varidade forerai halo ona durante tinan hirak nia laran ne’ebé fasilita selesaun
varidade musan boot hanesan Utamua (PT 05) ne’ebé lansa iha tinan 2007.
Durante tempu kuda tinan 2010-2011, halo ona testu replikadu forerai haat iha Aileu,
Baucau, Betano, ho Loes. Tanba númeru varidade foun ne’ebé foin dadaun importa aas tebes
maka kada fatin testu kuda ho varidade oin tolunulu, dóbru liu hirak ne’ebé iha tinan kotuk ba.
Karaterístika husi varidade hirak ne’ebé uza iha testu ne’e aprezenta iha Tabela 60. Varidade
lokál ne’ebé uza hodi halo komparasaun hanesan ho sira ne’ebé uza iha testu tinan kotuk ba.
Tabela 60.
Detallu kona ba varidade, testu replikadu forerai, 2010/11
65
Kódiku SoL
Utamua (PT 05)
PT 10
PT 21
PT 22
PT 14 *
PT 20 **
PT 101**
PT 107**
PT 108**
PT 109**
PT 110**
PT 117*
PT 122*
PT 124*
PT 125*
PT 126*
PT 128*
PT 130*
PT 131*
PT 132*
PT 133*
PT 134*
PT 135*
PT 136*
PT 137*
PT 138*
PT 139*
PT 140*
PT 141*
PT 142*
PT 143*
Naran
ICGV 88438
Local Darasula
Local Mean
Local Boot
ICGV 96165
ICGV 99017
ICGV 99027
ICGV 99033
ICGV 99036
ICGV 99046
ICGV 99050
ICGV 97087
ICGV 97094
ICGV 97120
ICGV 98077
ICGV 98087
ICGV 98089
ICGV 98100
ICGV 97100
ICGV 97131
ICGV 97135
ICGV 97137
ICGV 97142
ICGV 98180
ICGV 98184
ICGV 98187
ICGV 99167
ICGV 99169
ICGV 99171
ICGV 99174
ICGV 00061
* Síklu durasaun-médiu
Típu botanical
Spanish bunch
Lokál Timor
Lokál Timor
Lokál Timor
Virginia
Spanish bunch
Spanish bunch
Spanish bunch
Virginia
Spanish bunch
Virginia
Spanish bunch
Spanish bunch
Spanish bunch
Spanish bunch
Spanish bunch
Spanish bunch
Spanish bunch
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
** Rezisténsia ba moras tahan
66
Kór kulit
Korkafe
Korkafe
Mean
Korkafe
Mean
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Mean
Mean
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Mean
Korkafe
Mean
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Metodolojia
Produsaun, vantajen produsaun no komponente produsaun
Testu halo iha Aileu, Baucau, Betano, no Loes durante tempu udan tinan 2010-2011.
Total varidade foun 27 mak koko iha kada fatin testu hamutuk ho varidade Utamua ne’ebé
rekomenda (PT 05) ho varidade lokál oin rua ne’ebé uza hanesan komparasaun.
Aileu ho Baucau kompostu husi replikasaun rua husi kada varidade enkuantu Betano ho
Loes kompostu husi replikasaun tolu. Testu ne’e uza bloku randomizadu kompletu ho medida
kanteru 2.5 x 2.5m tanba númeru varidade ne’ebé avalia barak no fini ne’ebé prepara limitadu, so
iha Aileu deit mak uza kanteru ho medida 2.5 X 5m. Fini kuda musan ida iha kada rai kuak ho
espasu 45 x 20cm iha Aileu ho Betano no 40 x 20cm iha Loes ho Baucau ne’ebé koresponde ba
densidade ai-horis máximu husi hun 11 no 12/m² tutuir malu. Testu la tau adubu no mos la uza
bee irigasaun, so iha Aileu deit mak uza adubu N 15 kg/ha ho P tanba area iha estasaun menus la
fasilita atu hamamuk/husik hela durante periódu balun (bera). Testu ne’e kuda entre fulan
Novembru 2010 ho Janeiru 2011 no koileta hahu iha fulan Abril to’o Jullu 2011(Tabela 61).
Detallu kona ba kuda no koileta varidade forerai ne’ebé koko, 2010/11
Tabela 61.
Númeru
varidade
Númeru
replikadu
Data kuda
Aileu (Kinta Portugal)
30
2
30/11/2010
Baucau (Darasula)
30
2
20/01/2011
Manufahi (Betano)
30
3
15/12/2010
Liquiça (Loes)
30
3
16/12/2010
Fatin
Data koileta
Méiu produsaun
(t/ha)
Juñu fulan
klaran 2011
Juñu fulan
klaran 2011
Abril fulan
klaran 2011
Máiu fulan
klaran 2011
0.39
0.13
0.73
1.17
Durante forerai moris iha parametru balun mak rejista iha ne’eba, hahu husi taxa
jerminasaun. Aleinde ne’e halo mos monitorizasaun tempu funan sai no impaktu husi moras
ne’ebé iha.
Iha tempu koileta kee hotu kedas, depois habai maran no tetu. Depois tetu todan bokon no
todan maran husi musan ho kulit (polong). Rezultadu produsaun ho densidade ai-horis sukat husi
kanteru tomak. Komponente rezultadu produsaun mos sukat iha sentru peskiza Betano.
Komponente rezultadu produsaun (todan maran husi musan ho kulit (polong) no musan mos (biji),
númeru musan mos iha kulit, persentajen husi musan ho kulit (polong) ne’ebé diak hetan husi
sample kanteru musan ho kulit 100. Númeru musan ho kulit iha forerai hun ida, persentajen kulit
(husi todan maran) no rezultadu produsaun musan mos (biji) ne’ebé hetan husi parametru antes.
Dadus husi kada fatin análiza ketaketak uza GenStat Discovery Edition 4 ne’ebé análiza
uza variance ou REML para atu determina efeitu husi varidade. Buat ne’ebé hatudu husi análiza
depende ba prezénsia husi efeitu filleira no/ou kolom ba rezultadu produsaun.
Tabela 62.
Estasaun
Aileu
Baucau
Betano
Loes
Testu estatístiku ne’ebé uza iha análizi testu varidade forerai 2010/11
Filleira/efeitu
kolom
Laiha
Filleira
Kolom
Laiha
Testu
ANOVA
REML
REML
ANOVA
Típu
One-way in Randomized blocks
AR1 Random on Row
AR1 Random on Column
One-way in Randomized blocks
Rezultadu produsaun kalkula husi rezultadu méiu previstada kompara ho médiu varidade
lokál. Existénsia no nível korelasaun entre méiu previstada husi rezultadu produsaun no husi
parametru sira seluk depois koko uza Simple Linear Regression. Persentajen husi variabilidade
ne’ebé konta mak ekuivalénsia ba R² ajustadu.
67
Rezultadu
Produsaun no vantajen produsaun
Tabela 63 aprezenta rezultadu produsaun husi musan ho kulit maran iha kada fatin husi
varidade hotu-hotu ne’ebé koko, no mos vantajen produsaun ne’ebé liu lokál ne’ebé uza hodi
halo komparasaun.
Tabela 63.
Produsaun no vantajen produsaun forerai liu lokál, 2010/11
Produsaun (t/ha)
Médiu produsaun
Varidade
Utamua (PT 05)
PT 142*
PT 101**
PT 131*
PT 138*
PT 117*
PT 132*
PT 141*
PT 14 *
PT 128*
PT 124*
PT 133*
PT 137*
PT 136*
PT 125*
PT 134*
PT 110**
PT 20 **
PT 143*
PT 135*
PT 107**
PT 140*
PT 21
PT 109**
PT 122*
PT 130*
PT 22
PT 108**
PT 126*
PT 139*
PT 10
F/Chi Sq. Prob.
l.s.d.
%CV / Wald/df
Méiu fatin
Méiu lokál
Aileu
Baucau Betano Loes
(t/ha)
0.68
0.49
0.39
0.51
0.94
0.09
0.76
0.44
0.38
0.26
0.45
0.28
0.79
0.28
0.62
0.39
0.71
0.39
0.43
0.62
0.31
0.24
0.17
0.39
0.21
0.07
0.01
0.19
0.22
0.07
0.33
0.42
1.12
1.05
0.96
0.91
0.88
0.77
0.72
0.71
0.70
0.70
0.69
0.69
0.68
0.67
0.65
0.64
0.63
0.62
0.59
0.58
0.58
0.54
0.44
0.44
0.36
0.32
0.32
0.28
0.23
0.21
0.04
0.105
0.54
65
0.39
0.09
* Síklu durasaun-média
0.16
0.34
0.09
0.10
0.07
0.23
0.05
0.13
0.11
0.11
0.17
0.07
0.20
0.08
0.21
0.18
0.03
0.03
0.05
0.14
0.03
0.09
0.12
0.04
0.05
0.04
0.131
0.08
2.4
0.13
0.06
1.17
0.34
1.26
0.86
0.49
1.43
0.72
0.56
1.23
0.68
0.72
0.87
1.04
1.04
0.39
0.78
0.51
1.35
0.71
0.32
1.51
0.96
0.45
0.42
0.49
0.16
0.69
0.24
0.23
0.35
2.31
2.97
1.22
2.09
1.77
1.47
1.30
1.78
0.95
1.80
1.45
1.48
0.77
0.70
1.43
1.30
1.09
0.65
0.99
1.20
0.45
0.92
0.72
0.89
0.59
1.01
0.48
0.58
0.43
0.36
<0.001
0.11
7.5
0.73
0.57
<0.001
0.96
50
1.17
0.60
Vantajen produsaun (%) iha
fatin
Vantajen
produsaun Aileu Baucau Betano Loes
(%)
86
46
17
42
10
75
5
45
-59
42
59
-15
54
-42
50
10
-45
5
0
46
102
18
-41
-15
28
-81
-69
74
-30
19
64
-65
-12
-38
18
-5
-74
-32
-15
16
-17
-21
50
-55
16
-45
-84
-17
-14
14
-4
-53
-13
-31
14
-39
-63
6
-29
13
70
-60
27
-63
12
-40
27
-67
8
33
-41
-52
-32
5
-15
-74
-5
-38
4
54
-29
-38
-48
3
-16
-71
65
-69
-3
-7
-25
-13
-53
-4
34
-37
-61
-43
-5
-33
-91
84
-79
-11
-48
-90
16
-56
-27
-41
-47
-15
-55
-84
-81
-51
-91
-48
-40
-81
-57
-72
-52
-54
-62
-66
-60
-54
-84
-59
-87
-83
-71
-71
-57
-72
-79
-83
0.60
0.27
** Rezisténsia moras tahan
Variasaun entre fatin kuaze nota momos los ne’ebé rezultadu produsaun iha sentru Aileu
ho Baucau kuaze ki’ik liu. Failansu husi fatin hirak ne’e atu produs rezultadu produsaun ne’ebé
razoavél mos sai hanesan fatór prinsipál iha efeitu varidade ne’ebé la signifikante ne’ebé
deskobre iha fatin hirak ne’e. Variasaun entre-fatin reforsa husi méiu produsaun husi fatin hotuhotu ho produsaun 0.6 t/ha ne’ebé hanesan ho standard deviasaun. Estabelesimentu iha no entre
fatin mos kuaze iha variasaun.
68
Varidade forerai Utamua ne’ebé lansa hatudu fali rezultadu produsaun ne’ebé diak iha
tinan ida ne’e depois de rezultadu ladún diak ne’ebé hatudu iha tinan kotuk ba. Rezultadu
produsaun iha sentru Betano kontráriu ho ida ne’ebé hetan iha tinan kotuk ba wainhira varidade
hotu-hotu hetan ameasadu husi kondisaun maran. Betano sai hanesan fatin ne’ebé produtivu liu
iha tinan ida ne’e depois de hetan udan been ne’ebé makaas. Loes sai hanesan fatin ne’ebé
produtivu liu tan mezmu estabelesimentu ai-horis ladún diak, prinsipalmente kauza husi
inundasaun iha kanteru balun depois de kuda.
Depois de varidade Utamua ne’ebé fó produsaun aas tuir fali mak PT 142 ho produsaun
1.05 t/ha, ne’ebé koresponde ba vantajen produsaun 75% liu lokál ne’ebé uza hodi kompara.
Nune’e mos Loes sai hanesan fatin ne’ebé Utamua hatudu rezultadu produsaun aas liu. Mezmu
nune’e, iha Betano nia rezultadu produsaun mak 0.34 t/ha ne’ebé menus husi médiu iha fatin
ne’eba. PT 101, enkuantu hetan pozisaun segundu hanesan varidade foun ne’ebé diak iha fatin
testu husi pozisaun 10 ne’ebé iha wainhira rezultadu hirak ne’e kombina hamutuk ho avaliasaun
inísiu iha tinan 2010. Varidade ida ne’e mos la inklui iha avaliasaun profunda. Varidade
produsaun aas oin 10 sira seluk inklui mos iha avaliasaun para atu halo análiza profunda (Tabela
64).
Tabela 64. Varidade ne’ebé hili atu koko tan iha tinan 2011/12
Kódiku SoL
Utamua (PT 05)
PT 10
PT 21
PT 22
PT 14 *
PT 20 **
PT 124*
PT 131*
PT 132*
PT 133*
PT 134*
PT 136*
PT 137*
PT 138*
PT 141*
PT 142*
Naran
ICGV 88438
Local Darasula
Local Mean
Local Boot
ICGV 96165
ICGV 99017
ICGV 97120
ICGV 97100
ICGV 97131
ICGV 97135
ICGV 97137
ICGV 98180
ICGV 98184
ICGV 98187
ICGV 99171
ICGV 99174
* Síklu durasaun-médiu
Típu botanical
Spanish bunch
Lokál Timor
Lokál Timor
Lokál Timor
Virginia
Spanish bunch
Spanish bunch
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Virginia
Kór kulit
Korkafe
Korkafe
Red
Korkafe
Mean
Korkafe
Mean
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
Korkafe
** Rezisténsia moras tahan
Komponente produsaun ho parametru sira seluk
Dadus komponente produsaun rekolla deit iha sentru peskiza Betano. Méiu previstada husi
komponente produsaun haktuir detallu iha Tabela 65.
Komponente produsaun, hanesan rezultadu produsaun varidade ne’ebe iha diferensa
signifikante iha Betano. Utamua ne’ebe sai hanesan varidade produsaun aas iha pozisaun neen iha
fatin ida ne’e sai hanesan varidade ho pozisaun terseiru iha todan musan ho kulit (polong) no
númeru musan ho kulit iha kada hun. Ida ne’ebe klasifika ki’ik liu maibe ba persentajen kulit.
Varidade lokál oin rua hetan klasifikasaun diak kona ba komponente produsaun balun. PT 101
ne’ebe fó produsaun aas iha fatin rua ne’ebe diak liu kuaze hatudu númeru musan ho kulit ne’ebe
aas iha kada ai-horis iha Betano.
Iha korelasaun uitoan ne’ebé deskobre entre komponente produsaun ho rezultadu
produsaun jerál. Aleinde densidade ai-horis (Figura 23), wainhira investiga uza linear regressions,
persentajen variabilidade ne’ebé konta ba (adjusted R2) kuaze la signifikante.
69
Rezultadu produsaun
(t/ha)
2
1.5
1
0.5
R² = 0.474 @ F.Pr. <0.01
0
0.0
1.0
2.0
Ai-horis /
3.0
4.0
m2
Figura 23. Korelasaun entre produsaun ho densidade ai-horis iha Sentru Peskiza Betano
Tabela 65.
Varidade
PT 107**
PT 117*
PT 20 **
PT 101**
PT 14 *
Utamua (PT 05)
PT 137*
PT 136*
PT 140*
PT 133*
PT 131*
PT 134*
PT 132*
PT 124*
PT 143*
PT 22 (Local)
PT 128*
PT 141*
PT 110**
PT 138*
PT 122*
PT 21 (Local)
PT 109**
PT 125*
PT 139*
PT 142*
PT 135*
PT 108**
PT 126*
PT 130*
Méiu fatin
Chi Sq. Prob.
l.s.d.
Wald/df
Produsaun no komponente produsaun forerai, testu replikadu Betano
2010/11
Produsaun
Todan musan
Musan Todan musan (biji)
AiMusan
musan
(polong)100
(biji) /
100 (g)
Kulit (% todan
2
horis/m iha
(polong/
(polong)
(g)
musan
maran)
koileta
ai-horis
maran (t/ha)
(polong)
1.51
2.9
113
44
1.7
77
70
1.43
3.3
111
32
1.8
72
64
1.35
3.7
138
29
1.4
93
68
1.26
2.2
102
60
1.8
76
76
1.23
3.0
123
39
1.9
85
70
1.17
1.8
140
51
1.7
87
63
1.04
1.8
127
50
1.8
83
64
1.04
1.7
120
49
1.8
78
64
0.96
1.7
104
58
1.9
71
67
0.87
1.7
114
45
1.9
84
76
0.86
2.5
123
20
2.0
87
69
0.78
1.8
123
35
1.9
90
72
0.72
1.6
125
34
1.9
82
66
0.72
2.4
60
20
1.6
70
77
0.71
1.5
115
40
1.7
92
79
0.69
2.5
134
23
2.0
101
77
0.68
1.4
107
47
1.6
61
57
0.56
1.5
96
47
1.9
66
69
0.51
1.8
55
42
1.8
32
59
0.49
2.1
94
26
1.5
77
82
0.49
2.8
97
22
2.0
79
84
0.45
2.1
161
19
2.2
111
67
0.42
1.4
104
28
1.7
87
84
0.39
1.5
92
26
1.6
60
68
0.35
0.9
84
51
2.0
63
72
0.34
2.4
75
16
1.5
44
64
0.32
1.1
96
36
1.7
66
73
0.24
1.0
155
20
0.9
46
22
0.23
1.3
69
23
1.8
46
65
0.16
0.6
*
*
*
*
*
0.73
1.9
109
36
1.8
72
68
<0.001
<0.001
<0.001
0.022 0.001
<0.001
<0.001
0.11
0.30
7.6
4.1
0.04
3.8
3.0
7.5
3.3
4.2
2.1
3.3
5.2
5.1
Konkluzaun
Objetivu prinsipál husi peskiza iha leten mak atu halo korte priméiru (first cut) husi
varidade foun nia númeru sai boot. Fatin peskiza rua hatudu rezultadu ne’ebé ladún satisfeitu
ne’ebé limita utilizasaun dadus rezultadu produsaun para atu halo selesaun. Iha varidade balun
mak identifika hetan moras fasil no hirak ne’e la kontinua uza iha peskiza profunda.
70
Rekoperasaun produsaun husi Utamua fó garante ba nia valór hanesan varidade ne’ebé
lansa depois de hatudu rezultadu ladún diak iha tinan kotuk ba.
Varidade lokál hanesan varidade ne’ebé nia rezultadu produsaun ki’ik liu wainhira foti
médiu husi fatin hotu-hotu maibe wainhira rejista nia komponente produsaun iha Betano varidade
lokál nia todan musan ho kulit (polong) no musan mos (biji) no mos musan mos (biji) por musan
ho kulit (polong) kuaze diak liu.
Rezultadu husi varidade oin sanulu resin lima ne’ebé hatama ba iha avaliasaun iha tinan
2011/12 sei fasilita ita atu halo avaliasaun ne’ebé klean liu tan ba varidade foun ne’ebé inklui iha
selesaun. Iha kazu ida ne’e elementu husi ambiente bele haluan liu tan hodi inklui análiza
various-anus/multi-year.
Varidade foun ne’ebé potensiál kuaze la sufisiente atu inklui iha OFDTs durante tempu
udan tinan 2010-2011
71
2.6 Ai-horis rai malirin
2.6.1 Testu replikadu wheat (terigu) no barley (terigu), 2010
Rezultadu ne’ebé aprezenta iha sesaun ida ne’e mai husi testu replikadu tinan segundu
ne’ebé halo ba terigu/wheat (Tritium aestivum L.) no barley (Hordeum vulgare L.). Testu uluk
halo iha tempu bailoro tinan 2009 no tempu udan tinan 2009/2010 (SoL 2010).
Materiais no métodu
Varidade terigu/wheat 12 no terigu/barley oin 15 mak hetan ona avaliasaun durante tinan
2011. Naran husi varidade hirak ne’e mak aprezenta iha Tabela 66.
Tabela 66. Detallu kona ba populasaun, testu replikadu sereál, 2011
Varidade wheat (terigu)
Barham
Yitpi
Young
Yenda
Janz
Livingston
Gladius
Chara
H 46
Correl
Darrimut
Local Titboa
Varidade barley (terigu)
Bichy 2000
ND 19119-5-3
2ND 25316
Fitzroy
Grout
ND 23074
Naked barley
ND 24175
Shepherd
ND 24519-1
2ND 25473
Local Aisnata
Canela
2ND 25454
2ND 25610
Testu replikadu husi kada espesies halo iha fatin tolu hanesan Brigada (Maubisse),
Holarua (Same) no Larigutu (Ossu). Testu ne’e kompostu husi replikasaun 3 iha dezeñu bloku
randomizadu kompletu ho kada kanteru maizumenus nia medida 1.5 m2 (2m x 0.75 m) ho filleira
6 ou 7 no rai kuak 27 iha filleira ida (kuda musan rua iha rai kuak ida). Kanteru ne’e la uza adubu
no mos bee irigasaun tuir prátika agrikultór sira-nian iha Timor-Leste. Testu tempu bailoro kuda
iha fulan Máiu no Juñu no koileta iha fulan Setembru no Outubru, 2011 (Tabela 67).
Tabela 67.
Detallu kona ba kuda no koileta varidade sereál iha fatin testu, 2011
WHEAT BARLEY
Fatin, tinan
koileta
Tempu
Nu.
replikadu/
varidade
Brigada, 2011
Holarua, 2011
Larigutu, 2011
Brigada, 2011
Holarua, 2011
Larigutu, 2011
Bailoro
Bailoro
Bailoro
Bailoro
Bailoro
Bailoro
3/12
3/9
3/9
3/12
3/12
3/9
Data
kuda
(2011)
Data koileta
(2011)
Loron isin
23-Máiu
10-Máiu
7-Juñu
24-Máiu
10-Máiu
7-Juñu
Set. '11
Set. '11
Out. '11
Set. '11
Set. '11
Out. '11
110
120
115
110
120
115
Udan
been
(mm)
282
282
Altitude
(m)
1200
731
948
1200
731
948
Méiu
prod
usau
n
(t/ha)
1.5
0.2
0.7
1.7
0.4
1.4
Rezultadu
Wheat (terigu)
Rezultadu no komponente produsaun husi terigu/wheat husi testu ne’ebé halo iha Brigada,
Holarua no Larigutu, aprezenta iha Tabela 68, Tabela 69, no Tabela 70.
72
Brigada
Iha Brigada varidade ne’ebé hatudu moris diak liu mak Yitpi ho produsaun 2.3t/ha
(Tabela 68). Varidade ida ne’e nia médiu kona ba aas kuaze ki’ik liu maibe kona ba anakan/aihoris, ulun nia naruk no musan/ulun kuaze aas liu médiu. Maioria varidade foun hatudu rezultadu
produsaun aas liu varidade lokál, Titboa, ne’ebé nia hun aas los no produs ulun naruk (8.2 cm).
Médiu aas husi Titboa mak 92.2 cm, 28.8 cm aas liu varidade foun ida ne’ebé aas liu ona,
Barham (63.4 cm). Ida ne’e dalaruma bele esplika liu husi faktu katak varidade terigu husi parte
osidentál kuaze hili ona ba semi-dwrfisme/semi-dwarfism.
Tabela 68. Rezultadu no komponente produsaun terigu (wheat), Brigada, 2011
Varidade
Produsaun
(t/ha)
Yitpi
Barham
Gladius
H 46
Livingston
Young
Correl
Janz
Chara
Derrimut
Local Titboa
Yenda
Méiu
Fprob
Lsd
CV (%)
2.3
1.7
1.4
1.6
1.3
1.6
1.3
1.5
1.6
1.2
1.2
1.0
1.5
<0.001
0.41
15.0
Anakan/oan
por planta
5.8
5.4
4.0
4.8
5.8
7.1
5.1
6.4
5.1
6.4
6.6
2.5
5.4
0.16
ls
31.6
Planta
nia aas
(cm)
54.6
63.4
50.9
57.5
59.3
54.7
51.9
50.2
58.8
52.1
92.2
32.4
56.5
<.001
14.8
15.5
Ulun nia
naruk
(cm)
6.6
6.9
6.3
7.0
6.6
5.7
6.0
6.3
6.6
6.8
8.2
3.3
6.4
0.03
2.1
19.4
Musan
por ulun
38.7
29.9
23.9
34.3
25.3
30.8
28.7
30.9
28.0
36.8
25.3
18.2
29.2
0.32
ls
30.4
Todan
musan
100 (g)
4.9
5.5
5.0
4.9
5.6
4.8
5.4
5.0
5.8
4.2
4.4
3.3
4.9
0.10
ls
18.0
Holarua
Iha Holarua, varidade lokál Titboa mos aas liu varidade foun ne’ebé koko (39.3 cm as liu
varidade ne’ebé aas tuir fali) no iha ulun ne’ebé naruk (Tabela 69). Rezultadu produsaun hotuhotu kuaze ki’ik iha fatin ida ne’e maibe maioria varidade foun hatudu produsaun ne’ebé diak liu
lokál. Moras fungu (jamur), tahan ferujen (Puccinia triticina), kuaze prevalente/lazim iha
Holarua (hatudu iha Tabela 69 hanesan infesaun ou mosu kafuak iha tahan). Varidade lokál
Titboa kuaze signifikamente fasil atu ataka husi moras ida ne’e (tahan ferujen) wainhira kompara
ho varidade foun Australia nian. Iha ne’e hatudu kuaze besik 100 % mak hetan estragus duke ida
foin moris por exemplu. Varidade Livingston ho Barham partikularmente iha rezisténsia no
kanteru husi varidade hirak ne’e bele fasil atu identifika vizualmente iha kanteru randomizadu iha
to’os laran. Varidade Livingston ho Chara sai hanesan varidade ne’ebé hatudu moris diak liu iha
fatin ida ne’e.
73
Tabela 69.
Varidade
Janz
Yenda
Silvester
Derrimut
Barham
Yitpi
Local Titboa
Livingstone
Young
Méiu
Fprob
Lsd
CV
Rezultadu no komponente produsaun terigu/wheat, Holarua, 2011
Produsaun
(t/ha)
0.40
0.27
0.26
0.26
0.23
0.19
0.16
0.15
0.14
0.23
0.02
0.13
33.4
Planta
nia aas
(cm)
47.4
45.8
54.3
51.8
44.6
41.2
93.6
49.9
41.3
52.2
<.001
12.75
14.2
Ulun nia
naruk (cm)
4.7
5.1
5.3
5.6
6.8
5.0
8.4
4.7
4.2
5.5
0.001
1.66
17.5
Anakan/oan
por planta
2.2
2.0
1.9
3.7
2.2
2.2
2.0
2.1
1.6
2.2
0.93
ls
78.8
Musan
por ulun
10.6
7.3
7.8
6.8
10.5
7.7
17.8
4.5
7.3
8.9
0.24
ls
61.4
Infesaun
kafuak
iha
tahan
(%)
12.3
15.0
15.0
13.3
8.3
13.3
33.3
8.3
16.7
15.1
0.017
0.13
33.3
Head
blight/kepala
hawar (%)
0.0
5.7
4.3
0.0
0.0
20.0
1.0
28.7
15.0
8.3
0.3
ls
192
Larigutu
Rezultadu produsaun durante tempu bailoro iha Larigutu kuaze ki’ik kompara ho Brigada
no kuaze la signifikamente diferente ba malu (Tabela 70) mezmu sira-nia ulun nia naruk ho
númeru anakan/ai-horis kuaze aas uitoan.
Tabela 70.
Rezultadu no komponente produsaun wheat, Larigutu, 2011
Varidade
Barham
Chara
Correl
Derrimut
Gladius
H 46
Janz
Local Titboa
Livingston
Yenda
Yitpi
Young
Méiu
F pr.
lsd
%cv
Produsaun
(t/ha)
0.40
0.64
0.53
0.53
0.55
0.77
0.72
0.78
0.83
0.97
0.42
0.68
0.65
0.17
ls
35.4
Todan musan
100 (g)
3.3
4.5
3.8
3.5
4.1
4.3
4.2
3.8
4.8
4.2
3.6
3.9
4.0
0.19
ls
14.3
Ulun nia
naruk (cm)
6.4
7.6
5.5
6.6
5.4
5.7
5.7
7.1
7.6
5.2
7.3
5.3
6.3
0.01
1.42
13.3
Anakan/planta
4.4
4.1
5.2
4.3
5.4
5.4
5.7
5.2
5.3
5.2
3.5
4.9
4.9
0.53
ls
23.9
Komparasaun rezultadu produsaun terigu musan (wheat) iha tinan hirak nia
laran
Komparasaun rezultadu produsaun varidade foun ne’ebé koko iha tinan no epoka balun
hatudu iha Tabela 71. Iha kada testu fini ne’ebé disponível husi kada varidade kuaze la sufisiente
maibe se kuandu halo komparasaun ba dadus hotu-hotu ne’ebé iha, varidade ne’ebé produtivu liu
mak Yitpi ho Gladius tuir fali mak H46, Chara no Young. Varidade superior rua ho nia vantajen
produsaun idaidak mak 25% ho 20% liu varidade lokál Titboa. Varidade ne’ebé diak liu husi
hirak ne’e sei inklui iha testu profunda tinan 2012.
Durante tinan 2011, identifika ona moras balun iha testu terigu/wheat ne’ebé dalaruma
moras hirak ne’e tau iha konsiderasaun para bele haree ba varidade foun seluk ne’ebé atu introdus
74
iha tempu oin mai. Moras hirak ne’e mak Crown Rot/koroa (Fusarium pseudograminearum),
kepala keropeng/Head Scab (Fusarium graminearum) no tahan ferujen (Puccinia triticina).
Observa tiha ona katak iha posibilidade atu hamenus insidente moras kepala keropeng/Head Scab
liu husi rotasaun terigu/wheat ho ai-horis ne’ebé la’os sereál no jestaun kontrollu ne’ebé iha bele
inklui hamamuk ba periódu balun (bera) ho estratéjia sunu. Moras ferujen iha tahan sei mosu iha
ambiente ne’ebé nia elevasaun aas no so bele kontrolla uza fungisida ou uza varidade ne’ebé iha
rezisténsia. Agrikultór Timor-Leste lakohi atu uza fungisida no varidade ne’ebé iha rezisténsia
iha tendénsia atu harahun ho evolusaun patojéniu. Hanesan hatudu iha Holarua, varidade lokál
fasil atu kona moras ferujen tahan/leaf rust no varidade foun presiza iha rezisténsia ba moras ida
ne’e atu nune’e bele moris konsistente iha ambiente ne’ebé kuda terigu iha Timor-Leste.
Tabela 71.
Varidade
Yitpi
Gladius
H46
Chara
Young
Correll
Barham
Derrimut
Janz
Loc. Titboa
Livingstone
Yenda
Silverstar
Méiu fatin
F prob
l.s.d.
%CV
Méiu produsaun terigu iha fatin no tempu oioin 2009-2011
Rotutu
2009
Bailoro
1.20
1.50
0.40
1.10
1.60
1.50
1.20
1.10
0.90
1.50
Mbs
2009
Bailoro
1.30
0.60
1.20
1.10
1.10
1.10
1.10
1.10
1.20
1.10
1.00
0.90
1.2
<0.001
0.5
8.5*
1.1
ls
36.7
Rezultadu produsaun (t/ha)
Mbs
Brigada
Holarua
2010
2011
2011
Udan
Bailoro
Bailoro
1.40
2.3
0.19
1.40
1.4
1.40
1.6
0.70
1.6
1.60
1.6
0.14
0.60
1.3
1.60
1.7
0.23
1.10
1.2
0.26
0.70
1.5
0.40
1.10
1.2
0.16
1.20
1.3
0.15
0.40
1.0
0.27
0.26
1.1
1.5
0.2
0.004
<0.001
.387
0.6
0.4
ls
33.5
15
36
Larigutu
2011
Bailoro
0.42
0.55
0.77
0.64
0.68
0.53
0.40
0.53
0.72
0.78
0.83
0.97
0.7
.500
ls
72
Méiu
Vantajen
Produsaun
produsaun
(t/ha)
(%)
1.14
25
1.08
20
1.07
18
1.04
14
1.03
14
1.03
14
1.01
12
0.95
5
0.95
5
0.91
0
0.90
0
0.83
-8
0.26
-71
0.9
Mbs - Maubisse
Barley (terigu)
Hanesan haktuir iha leten, testu terigu/barley halo besik ou tutuir malu ho fatin testu terigu/wheat
terigu/wheat iha Brigada, Holarua no Larigutu. Mezmu testu ne’e estabelese ho maneira ne’ebé
hanesan no kuda iha kondisaun ne’ebé hanesan, maibe rezultadu produsaun terigu/barley kuaze
aas iha fatin rua hanesan Larigutu ho Brigada maibe ki’ik iha Holarua (kompara deit ho rezultadu
produsaun aas liu husi terigu/wheat iha Brigada). Mezmu nune’e, laiha diferensa ne’ebé
signifikante entre rezultadu produsaun husi varidade iha kada fatin testu (Tabela 72) mezmu
varidade lokál (Aisnata) hatudu rezultadu ne’ebé diak iha kada fatin testu. Varidade lokál ne’ebé
iha, mos kuaze aas liu iha kada fatin testu no signifikamente liu mak iha Brigada (Tabela 72).
Medidas musan maizumenus 6g por musan 100 no ulun nia naruk maizumenus 7 cm. Mezmu
laiha diferensa iha produsaun ne’ebé deskobre iha tinan 2011, nia rezultadu kompara ho hirak
ne’ebé husi bailoro 2009 no tempu udan 2009/2010. Rezultadu husi komparasaun ida ne’e
aprezenta iha
75
Tabela 73. Rezultadu hirak ne’e mos hatudu katak varidade lokál Aisnata tuir médiu, nia
produsaun 20-60% liu varidade foun, ne’ebé hatudu katak varidade kualidade diak sira seluk
presiza atu halo avaliasaun iha Timor-Leste.
76
Tabela 72. Rezultadu no komponente produsaun terigu/barley iha Brigada no produsaun iha
Larigutu ho Holarua
Varidade
Local Aisnata
Fitzroy
Shepherd
Bichy 2000
ND 24175
Naked barley
ND 19119-5-3
ND 23074
2ND 25473
ND 24519-1
2ND 25316
Grout
Méiu
Fprob
Lsd
CV (5)
Produs
aun
(t/ha)
2.2
2.0
1.8
1.8
1.8
1.7
1.7
1.6
1.6
1.6
1.4
1.3
1.7
0.518
ls
27
Anakan
por
planta
5.0
9.4
9.0
5.7
7.2
7.0
5.6
5.6
8.1
7.5
7.5
11.3
7.4
0.009
3.0
24
Planta
nia aas
(cm)
77.6
37.4
41.8
60.8
55.9
56.1
61.0
46.8
55.2
45.5
48.2
36.9
51.9
<.001
9.2
10
Ulun
nia
naruk
(cm)
8.7
6.8
6.7
7.6
6.8
7.8
7.3
7.0
6.5
8.9
7.1
7.7
7.4
0.051
ls
12
Musan
por ulun
24.8
20.3
20.8
21.9
21.5
23.8
21.4
21.3
19.3
24.4
18.1
18.0
21.3
0.056
ls
12
Todan
musan
100 (g)
5.2
5.9
5.3
6.5
6.3
4.9
6.4
6.5
6.3
6.0
6.0
5.5
5.9
0.011
0.9
9
Produsaun
Larigutu
(t/ha)
Produsaun
Holarua
(t/ha)
2.2
1.9
1.8
0.45
0.56
0.53
0.9
2.1
0.41
0.31
1.5
1.1
1.5
1.6
0.7
1.4
0.55
ls
53
0.53
0.35
0.27
0.43
0.43
0.42
0.53
ls
48
Observa ona katak varidade barley iha testu kuaze hetan infesaun husi patojéniu balun.
Patojéniu hirak ne’e mak inklui Koroa/Crown Rot (Fusarium pseudograminearum), Kepala
Keropeng/Head Scab (Fusarium graminearum), Barley Yellow Dwarf Virus (BYDV) no Forma
Kafuak husi Net Blotch (Pyrenophora teres). Hanesan observa iha terigu/wheat, Koroa/Crown
Rot bele kontrolla liu husi rotasaun barley ho ai-horis ne’ebé la’os sereál. BYDV bele kontrolla
liu husi vetór insekta no Net Blotch observa deit iha varidade ne’ebé fasil ou fraku (hanesan
Shepherd). Net Blotch bele kontrolla liu husi hili varidade ne’ebé forte/la fasil atu kona.
77
Tabela 73. Rezultadu produsaun barley iha fatin no tempu barak 2009 – 2011
Varidade
2ND
25316
2ND
25454
2ND
25473
2ND
25610
Bichy
2000
Canela
Fitzroy
Grout
Loc.
Aisnata
Naked
barley
ND
19119-5-3
ND 23074
ND 24175
ND
24519-1
Shepherd
F prob
l.s.d.
%CV /
Walf/df*
Méiu
Trc
2009
Bailoro
Rtt
2009
Bailoro
Produsaun (t/ha)
Mbs
Mbs
Brigada
2009
2010 2011
Bailoro Udan Bailoro
0.6
2.3
3.6
1.2
0.5
1.1
1.4
0.9
0.4
1.2
2.8
1.1
0.3
1.1
2.2
1.5
0.1
0.9
3
2.2
0
0.7
0.5
0.9
1.9
2.2
2.6
3
2.4
2
0.4
0.7
1.8
3.8
2
-
1.4
3.3
0.5
0.1
1.8
1.9
1.3
0.1
0.3
1.7
1.5
2.5
2.8
1.8
1.5
0.6
1.9
2.7
1.6
1.2
2.3
0.001
0.8
3.7
0.001
1.6
32.3
1.5
0.4
1.4
1.6
Méiu
Holarua
2011
Bailoro
Larigutu
2011
Bailoro
0.43
1.6
0.46
0.7
0.35
1.1
0.26
0.0
1.8
0.58
0.56
0.6
1.9
2.2
0.45
2.2
1.7
0.31
2.1
2.0
1.3
1.7
1.6
1.8
0.53
0.41
1.5
0.9
0.3
0.011
1
1.6
1.8
0.518
ls
0.43
0.53
0.387
ls
1.6
1.8
0.5
ls
2.5*
52.9
24.2
36
72
2.7
1.2
1.7
0.42
1.3
Trc = Turascai, Rtt = Rotatu, Mbs = Maubisse
78
Produsaun
(t/ha)
St
Dev
Vantajen
produsaun
(%)
1.6
1.08
-23
0.8
0.36
-59
1.3
0.84
-41
0.9
0.86
-63
1.6
1.13
-23
1.1
1.4
1.5
0.98
0.96
0.86
-46
-28
-32
2.0
1.12
0
1.5
1.09
-25
1.4
0.74
-34
1.4
1.3
0.81
0.83
-33
-37
1.5
0.80
-28
1.7
1.17
-20
1
1.5
2.7 Fehuk ropa
Fehuk ropa (Solanum tuberosum L.) dalabarak agrikultór sira kuda iha ambiente ne’ebé
malirin ho altitude aas liu iha Timor-Leste. Fehuk ropa núdar produtu ida ne’ebé iha valór aas no
produs rendimentu ba agrikultór sira ne’ebé hela iha rai aas iha tinan barak nia laran ona.
Dalabarak produtu ida ne’e ita haree ema barak fa’an iha merkadu lokál, ou hanesan chips/keripik
iha restaurante. Produtu ida ne’e iha problema kona ba nia produsaun. Fehuk ropa iha Timor no
iha area trópiku baibain ataka husi moras fungu/jamur hanesan late blight (Phytophthora
infestans) no white Mould/fungu mutin (Sclerotinia sclerotiorum). Varidade hirak ne’ebé fasil atu
ataka husi moras ida ne’e baibain dodok iha nia kain no isin ne’ebé rezulta produsaun sai menus.
Depois de halo inspesaun ba varidade balun ne’ebé haruka mai husi sentru melloramentu
fehuk ropa (CIP) iha tinan hirak liu ba, hatama ona varidade balun ne’ebé iha rezisténsia ba iha
testu replikadu ne’ebé halo iha Maubisse ho Ossu. Objetivu husi testu hirak ne’e mak atu a)
identifika varidade ne’ebé mantein nia rezisténsia ba patojéniu iha to’os, no b) identifika varidade
ne’ebé bele produs rezultadu diak iha kondisaun Timor-Leste nian.
2.7.1 Testu replikadu fehuk ropa, 2011
Materiais no métodu
Testu replikadu ne’ebé halo ho fehuk ropa varidade oioin kuaze implementa ona iha
Maubisse (Ainaro) ho Ossu (Viqueque) durante tempu bailoro tinan 2011. Varidade foun oin hitu
ho lima koko ona idaidak iha (Ossu ho Maubisse) hamutuk ho lokál balun ne’ebé uza hodi halo
komparasaun. Iha Maubisse, varidade lokál ida foti husi merkadu lokál. Varidade oin rua ne’ebé
haruka mai husi Bogor (Tenggo ho Berolina) koko bebeik ona iha fatin balun iha Indonézia no
prova ona sira nia rezisténsia ba Phytophthora spp. Varidade foun hotu-hotu antes ne’e foti husi
CIP no kuda iha Maubisse. Fehuk isin husi testu rua ne’e foti husi Maubisse.
Kada varidade kuda ho espasu entre no iha filleira 40cm iha kanteru ho medida mak 2 x
1.2m, ne’ebé kompostu husi rai kuak 15. Nia rezultadu produsaun kalkula husi todan isin por
kanteru. Detallu kona ba kuda no koileta haktuir klaru iha Tabela 74.
Tabela 74. Detallu kona ba kuda no koileta fehuk ropa iha testu replikadu, 2011
Fatin testu no altitude
Maubisse (Ainaro) 1660m
Ossu, (Viqueque) 940m
Nu.
varidad
e
7
8
Nu.
replika
saun
2
2
Data kuda
Data
koileta
Loron isin
1/4/2011
30/3/2011
12/07/11
6/07/11
102
97
Méiu
produsau
n (t/ha)
4.4
1.8
Iha testu ne’e halo mos avaliasaun ba moras liu husi rejista númeru ai-horis hirak ne’ebé
hetan ataka makaas (namlaik no kafuak iha tahan) ou mate tanba moras durante moris iha rai
laran. Iha tempu koileta, rejista mos númeru fehuk isin no nia todan, ho separasaun entre isin
ne’ebé bele han no ida ne’ebé hetan estragus. Husi dadus hirak ne’e, kalkula númeru isin por aihoris no depois tetu nia isin 10.
Iha ne’e uza GenStat Discovery 4 hodi determina korelasaun (Simple Linear Regression)
entre rezultadu ho komponente produsaun.
Rezultadu
Varidade hotu-hotu exceitu (kecuali) E07 kuaze moris diak ho rezultadu densidade aihoris mak liu hun 4.4/m2. Varidade E07 parese la adapta diak ho kondisaun armazenamentu
ne’ebé iha Maubisse. Varidade hirak ne’ebé moris aat liu em térmus de produsaun no moras mak
79
varidade lokál ne’ebé uza hodi halo komparasaun no varidade ida ne’ebé foti husi supermerkadu
iha Dili. Varidade oin rua ne’e hetan moras blight/hawar hanesan simtoma ne’ebé iha ai-horis
hotu-hotu, no halo rezultadu produsaun kuaze menus husi metade husi rezultadu varidade foun
ne’ebé kualidade diak.
Tabela 75. Rezultadu ho komponente produsaun fehuk ropa, Maubisse, tempu bailoro, 2011
(%) Ataka
husi
Densidade
blight/haw
ai-horis
Númeru
Todan isin Produsaun
Varidade
Kódiku
ar (%)
iha tempu
isin /ai(g)
* (t/ha)
semana 2
koileta,
horis
depois de
por m²
kuda
369034.13
E02
22
5.4
3.4
42
7.7
Tenggo 1
ET1
36
5.0
3.9
37
7.0
39184.5
E01
14
5.4
3.1
34
5.8
395195.7
E03
85
4.4
2.8
35
4.2
390043.37
E07
57
3.2
2.4
39
2.9
Supermerkadu
WS
100
5.9
2.8
13
2.3
Local Maubisse
LM
100
5.2
1.8
8
0.8
MÉIU
59
4.9
2.9
30
4.4
Fprob
0.004
0.001
0.003
0.012
0.002
LSD
36.6
1.3
1.2
20
2.7
CV %
25
13
21
29
29
* inklui isin ne’ebé dodok maibe bele fó han ba animal (10% husi total produsaun iha médiu)
10.0
8.0
6.0
4.0
2.0
0.0
Produsaun (t/ha)
Produsaun (t/ha)
Varidade ne’ebé moris diak liu mak E01, E02 ho Tenggo 1. Varidade hirak ne’e nia nível
atakasaun husi moras relativamente ki’ik, no sira-nia produsaun liu 5.5 t/ha. Rezultadu produsaun
koreladu tebes ho nível moras ne’ebé ataka no númeru isin iha hun ida.
R² = 0.6609
40
60
80
100
10
8
6
4
2
0
R² = 0.8095
1
2
3
4
Isin iha hun ida
Infesaun iha tempu koileta (%)
Figura 24. Impaktu husi insidente moras no númeru rezultadu produsaun fehuk isin, Maubisse
2011
Rezultadu produsaun menus ho moras ne’ebé ataka makaas, no fehuk isin barak iha hun
ida mak kuaze hetan ataka (Figura 24).
Mezmu nível atakasaun husi moras menus liu ona maibe rezultadu produsaun fehuk isin
kuaze ki’ik liu mak iha Ossu, ne’ebé kuaze hetan deit metade husi ida ne’ebé produs iha
Maubisse (1.8 t/ha, Tabela 76). Laiha diferensa ne’ebé signifikante entre varidade, barak liu mak
tanba replikasaun ne’ebé limitadu (2) no variasaun to’os em térmus de drenajen no rai nia bokur.
80
Akontesementu ne’ebé úniku uitoan mak mezmu varidade lokál ne’ebé foti husi Maubisse
hetan ataka makaas husi moras iha Maubisse maibe iha Ossu ladún ataka makaas. Ida ne’e sujere
katak moras ne’ebé mosu iha fatin rua ne’e kuaze la hanesan.
Tabela 76.
Varidade
390043.37
395195.7
Local Maubisse
393371.58
396034.13
39184.5
Tenggo 1
Berolina
Mean
F. Prob
Lsd <. 0.05)
CV %
E.7(390043.37)
Rezultadu no komponente produsaun fehuk midar, Ossu, tempu bailoro 2011
Kódiku
E7
E3
LM
E5
E2
E1
ET1
EB
(%) Ataka
husi blight
(%)
semana 2
depois de
kuda
53
10
10
7
53
13
20
20
23
0.7
ls
141.2
53
Densidade
ai-horis
iha tempu
koileta,
por m²
Númeru
isin /aihoris
5.0
4.8
5.8
4.2
5.0
5.2
3.5
1.9
4.4
0.07
ls
21.9
5.0
2.9
2.0
2.3
1.5
1.7
1.5
1.1
0.2
1.6
0.035
1.0
25.8
2.9
Todan isin Produsaun
(g)
* (t/ha)
23.1
21.5
13.4
41.4
18.9
13.7
25.9
40.0
23.1
0.13
18
29.5
23.1
3.7
2.3
2.2
2.1
1.9
1.3
1.2
0.2
1.8
0.57
Ls
42.8
3.7
Simtoma moras makaas ne’ebé observa la koreladu ho rezultadu produsaun iha Ossu,
maibe rezultadu produsaun ne’ebé aas kuaze koreladu ho isin ne’ebé barak iha hun ida (Figura
25).
Produsaun (t/ha)
4.0
3.5
3.0
2.5
2.0
1.5
1.0
0.5
0.0
Produsaun (t/ha)
Hanesan iha tinan sira seluk, simtoma moras kuaze makaas liu iha varidade balun
wainhira kompara ho varidade sira seluk. Simtoma moras ne’ebé mosu klaru los mak namlaik iha
hun tomak, tahan sai kinur, no kain besik rai leten sai dodok. Seidauk iha forma ida ne’ebé klaru
loloos karik fatin ne’ebé domina ho moras tanba potato late blight/hawar (Phytophthora infestans)
ou tanba bacterial wilt/bacteria namlaik (Ralstonia solanacearum). Moras rua ne’e hanesan
moras boot ba fehuk ropa ne’ebé kuda iha Timor-Leste.
R² = 0.1676
0
Figura 25.
20
40
Taxa infesaun (%)
60
4.0
3.5
3.0
2.5
2.0
1.5
1.0
0.5
0.0
R² = 0.9162
0.0
1.0
2.0
Isin kada hun
3.0
Impaktu husi atakasaun moras no isin iha kada hun ba rezultadu produsaun fehuk
ropa iha Ossu 2011
81
Konkluzaun
Atakasaun moras no uza fini fehuk ne’ebé hetan moras iha testu tinan liu ba halo difisil
atu rekomenda kualker varidade husi testu ida ne’e. Iha ne’e rekomenda katak tenke introdus ou
hatama fila-fali fini foun para bele halo testu profunda iha Timor-Leste.
Aleinde ne’e rekomenda mos katak tenke halo avaliasaun ba moras ne’ebé asosiadu ho
varidade iha testu tinan hirak oin mai. Uza pakote testu diagnóstiku para monitoriza moras iha
esperimentasaun tempu oin mai.
82
2.8 Koto nani/Winged beans
2.8.1 Testu observasaun koto nani/winged bean 2010-2011
Koto nani (Psophocarpus tetragonolobus) hanesan fore nani ida ne’ebé kuda iha Áfrika,
Ázia sudeste, no Pasífiku do Súl. Koto/fore ida ne’e nia protein makaas no iha kapasidade atu
hadi’a nitrogen, no koto ida ne’e hatudu nia potensialidade atu hadi’a siguransa ai-han iha Timor
Leste. Parte hotu-hotu husi ai-horis ida ne’e bele han so nia kain deit mak lae, i ai-horis ida ne’e
mos fasil atu adapta ho rai mezmu iha kualidade rai ne’ebé ladún diak. (Mnembuka & Eggum
1995) koto ida ne’e moris buras/diak iha area ne’ebé udan been aas, no koto ida ne’e ema kuda
iha Papua New Guinea iha altitude husi nível tasi to’o 2,200m (Claydon, 1983). Preferénsia ba
porsaun ne’ebé atu konsumi kuaze oioin deit tuir rejiaun. Musan nurak no nia tahan bele han
matak ou tein hanesan iha PNG, no musan ne’ebé tasak ona baibain ema konsumi hanesan iha
Java, no nia isin ema han matak ou tein hanesan iha Myanmar ne’ebé sira kuda nia kain iha
kanteru ne’ebé luan (Hymowitz & Boyd, 1977). Iha Timor Leste koto ida ne’e ema koñese barak
husi distritu hirak iha parte orientais ho naran Duhaen, Wewe, Lari Lari ou Duae no baibain ema
konsumi hanesan ai-han fuik ou kuda ho kuantidade uitoan iha kintál laran hanesan modo. Iha
relatóriu kona ba parte hirak ne’ebé bele konsumi iha ai-horis ida ne’e, no koto ida ne’e laiha ou
dalaruma la kuda iha parte osidentál husi nasaun ida ne’e. Varidade kualidade diak, identifika
husi nia musan ne’ebé naruk liu (25-35cm ne’ebé kontráriu ho lokál 6-10cm), ne’ebé hetan ema
kuda iha sub-distritu Laulara ho Turiscai.
Fini kualidade diak oin sanulu resin rua husi varidade koto nani haruka mai husi nasaun
oioin ne’ebé nia fonte mak ATCFGC hamutuk ho varidade lokál Timor nian rua husi Luro iha
distritu Lospalos no Laga iha Baucau (Tabela 77). Tanba kuantidade husi fini ne’ebé hetan uitoan
deit, objetivu husi testu observasaun tinan 2010-11 mak atu haree karik varidade foun hirak ne’e
bele moris, funan sai no produs fini iha Timor-Leste ka lae, para bele fornese fini ne’ebé
sufisiente ba testu ne’ebé estensivu liu tan iha tinan 2012, no atu avalia kona ba fatin ne’ebé mak
adekuadu entre sentru peskiza SoL ne’ebé iha. Testu ne’e kuda iha tempu udan iha Aileu,
Maubisse, Betano, Loes, no iha edifísiu SoL nian iha Dili. Medida kanteru depende ba fini ne’ebé
iha, maibe jeralmente mak 2 x 2m. Koto nani iha trellises/terali ho musan ida por terali. Iha
Aileu, varidade hotu-hotu kuaze moris maibe laiha ida mak nia funan sai. Mezmu ai-horis ida
ne’e kuda moris no funan sai iha Maubisse (Hohrae ki’ik, elevasaun 1650m) maibe la konsege
forma nia musan. Iha Betano kuaze la moris, nune’e fonte fini mak Loes deit (elevasaun 20m).
Mínimu fini ne’ebé konsege koileta mak 50gram husi kada varidade, no iha varidade balun mak
konsege produs to’o 1kg. Tanba númeru fini ne’ebé iha kuaze la hanesan maka iha ne’e la rejista
kona ba dadus rezultadu produsaun maibe konsege produs fini ne’ebé sufisiente hodi fasilita testu
profunda iha sentru peskiza iha tinan 2012 no ba programa OFDTs.
83
Tabela 77.
Varidade koto nani/winged bean ba testu observasaun tinan 2010/11.
Kódiku
DN Indo
DN N6
DN N8
DN PNG12
DN PNG31
DN PNG10
DN PNG13
DN PNG16
DN PNG01
DN P14
DN SL10
DN T4
DN Luro
DN Laga
Husi
Indonesia
Nigeria
Nigeria
Papua New Guinea
Papua New Guinea
Papua New Guinea
Papua New Guinea
Papua New Guinea
Papua New Guinea
Phillipines
Sri Lanka
Thailand
Local
Local
Nu. Fini importa
15
15
50
50
50
30
50
50
50
15
50
15
-
84
Fini ne’ebé produs
*
*
*
*
*
*
*
*
3. Produsaun no distribuisaun fini
Introdusaun
Hetan asesu ba fini kualidade diak sai hanesan etapa ida ne’ebé importante para atu hasa’e
produtividade agríkula. Haree ba kestaun ida ne’e, SoL halo esforsu makaas ona hodi aumenta
kuantidade no hadi’a kualidade husi varidade ne’ebé lansa tiha ona. SoL hahu programa habarak
fini formál iha tinan 2008. Multiplikasaun halo husi produtór fini sira ne’ebé kontratadu hodi
habarak fini fundasaun ne’ebé inisialmente fornese husi sentru peskiza MAP. Ofisiais fini
MAP/SoL monitoriza kada produsaun ne’ebé iha hodi garante katak tuir duni etapa sertifikasaun
fini. Etapa hirak ne’ebé iha presiza atu implementa ho didiak husi produtór fini para atu produs
fini ho kualidade aas. Inspesaun iha to’os no koko fini iha laboratóriu sai hanesan mekanízmu oin
rua ne’ebé uza husi inspetór fini hodi monitoriza fini nia kualidade.
Inspesaun to’os halo iha tempu antes atu kuda, durante faze vegetativu, moris buras ona
no iha tempu antes atu koileta para bele asegura fini ne’ebé produs púru no tuir duni nia típu
loloos. Inspetór fini sei check kona ba fini nia fonte loloos, haree kona ba area ne’ebé prepara
hodi nune’e bele avalia karik iha posibilidade ba ai-horis sira uluk kuda bele moris fila-fali, check
karik area ne’e izoladu los ona husi ai-horis ne’ebé hanesan no depois halo revijaun ba númeru
ai-horis balun ne’ebé moris la hanesan durante faze vegetativu no iha tempu koileta. Inspetór ne’e
mos pasa revista kona ba fasilidade prosesamentu hodi garante katak ai-horis ne’e lívre husi
kontaminasaun hanesan inert matter/materi lembam, ai-horis nia restu, no fini husi varidade seluk.
Depois, foti sample fini reprezentativu hodi koko no avalia nia pureza, taxa jerminasaun, no
konteúdu umidade.
Iha ne’e sei deklara fini ne’e sertifikadu wainhira pasa ona prosesu inspesaun to’os no
testu iha laboratóriu hodi kompleta padraun sertifikasaun ne’ebé iha. Sertifikasaun fini iha nasaun
hotu-hotu identifika ho label ofisiál ne’ebé tau iha pakote fini ne’e nia lolon.
Maioria fini sertifikadu ne’ebé produs husi SoL distribui liu husi MAP-SoL, diretamente
husi MAP ba agrikultór sira iha distritu, no mos liu husi ONG sira. Fini ne’ebé distribui liu husi
MAP/SoL uza ba peskiza, OFDTs, Habarak Fini Informál no Habarak Fini Formál profunda,
enkuantu fini distribui liu husi MAP no ONG sira maioria uza ba hadi’a siguransa ai-han.
Habarak fini informál nia serbisu mak produs fini kualidade diak husi produtór fini sem
inspesaun husi ofisiais fini. Programa habarak fini informál SoL sei hahu iha tinan 2012.
85
3.1
Produsaun fini: hare, batar, no forerai (2010/2011)
Produtór kontratadu husi SoL nia atividade mak habarak fini hare, batar, no forerai iha
distritu 6 hanesan Aileu, Baucau, Bobonaro, Manufahi, Liquiça no Viqueque ne’ebé ofisiais
habarak fini MAP nian serbisu ba durante tinan 2010/2011.
Produtór kontratadu hili husi ofisiais habarak fini MAP ho kategoria:
a) Agrikultór progresivu ou involve iha grupu agrikultór ne’ebé progresivu
b) Iha rai/to’os ne’ebé mos no nia luan maizumenus 3-5 ha,
c) To’os tenke izoladu husi ai-horis ne’ebé hanesan
d) To’os tenke besik ba iha infraestrutura hanesan estrada, irigasaun, fatin habai,
armazen, nsst.
Identifika ona maizumenus iha to’os batar 50 ha, hare 25 ha no forerai 30 ha ne’ebé uza
hodi habarak fini iha tempu udan tinan 2010/2011 (Tabela 78). Nota ona katak to’os batar ho
forerai barak mak falla atu produs fini tanba udan makaas liu, mota boot, no estragus husi karau
no laho.
Tabela 78. Númeru area produsaun ho produtór ne’ebé kontratadu, 2010/2011
Distritu
Area kontratadu (ha)
Nakroma
Sele
Utamua
Produtór fini kontratadu*
Nakroma Sele
Utamua
Aileu
Baucau
Bobonaro
Liquiça
Manufahi
Viqueque
Total
3.5
18
6.0
0
0
8
35.5
3
8
6
0
0
7
24
0
4
20
6.5
17
5.5
53
0
18
4
0
0
1.0
23
0
2
20
6
28
11
77
0
8
4
0
0
4
16
Nota: *Produtór kontratadu bele grupu no mos bele individual
Kuantidade fini mos ne’ebé produs husi distritu hotu-hotu durante periódu ida ne’e mak:



Hare (Nakroma) tonelada 48.7
Batar (Sele) tonelada 25
Forerai (Utamua) tonelada 3
86
3.2
Distribuisaun fini hare, batar no forerai
Fini ne’ebé koileta husi tinan 2009/2010 distribui ona ba kuda iha tempu udan tinan
2010/2011. Fini hirak ne’e fó apóiu ba atividade peskiza SoL nian (prinsipalmente OFDTs) no
habarak fini profunda. Fini ne’e mos distribui ba agrikultór sira diretamente husi MAP (balun
sosa husi FAO) no husi ONG sira. Fini ne’ebé distribui mak hanesan:



Hare (Nakroma) tonelada 50
Batar (Sele) tonelada 32.5
Forerai (Utamua) tonelada 17
Rekerimentu ba fini hotu-hotu antes ne’e tenke hetan uluk aprovasaun husi Director
Nacionál da Agricultura e Horticultura (NDAH). Maioria fini distribui husi MAP (85%) ho apóiu
husi FAO (hare tonelada 45, batar tonelada 20, no forerai tonelada 10). Maizumenus iha fini 8%
mak distribui liu husi ONG sira no 7% husi MAP-SoL.
87
3.3
Produsaun no distribuisaun fehuk midar ho ai-farina
kain
Fehuk midar
Fehuk kain husi varidade oin tolu ne’ebé lansa tiha ona husi SoL/MAP iha tinan 2007
(Hohrae 1, Hohrae 2, ho Hohrae 3) habarak ona nia kain iha distritu Manufahi, Aileu, Viqueque,
Liquiça, Bobonaro ho Baucau. Maizumenus area ho luan 0.4 ha mak kuda ona ho espasu 50 cm x
50 cm (populasaun ai-horis mak 80,000/ha). Depois de fulan 2, ai-horis ida produs médiu kain 4
ho naruk maizumenus 25cm (kain 32 por m2). Bazeia ba estimasaun ida ne’e, kain 128,000 bele
koileta kada fulan rua husi 0.4ha no koileta ba dala haat nia rezultadu total mak kain 512,000.
Númeru fehuk kain ida ne’e sufisiente atu kuda iha to’os fehuk midar ho luan 12.8ha.
Iha tinan 2010/2011, fehuk kain 22,080 mak distribui ona ba distritu Liquiça, Manufahi
ho Baucau (Tabela 79). Maioria fehuk kain (78%) distribui liu husi programa MAP/SoL no 22%
diretamente husi produtór ba ema ne’ebé hela besik sira.
Tabela 79. Area produsaun fehuk midar no ai-farina kain, 2010-2011.
Distritu
Aileu
Baucau
Bobonaro
Liquiça
Manufahi*
Viqueque
Fehuk midar
Area
(m2)
400
200
200
3000
200
200
4200
Kain ne’ebé distribui
0
3,500
0
16,850
1,730
0
22,080
Ai-farina
Area
(ha)
0
0
1
1
1
0
3
Kain ne’ebé
distribui
0
0
0
0
19,995
0
19,995
Nota: * = Ha Sentru Peskiza Betano
Ai-farina
MAP lansa ona varidade ai-farina oin rua ne’ebé fó produsaun aas no iha kualidade diak.
Varidade oin rua ne’e lansa ho naran Ai luka 2 ho Ai luka 4 iha fulan Agostu 2009. Varidade oin
rua ne’e introdus husi CIAT ba Timor-Leste hodi halo avaliasaun iha tinan 2001.
To’os ai-farina nian estabelese ona idaidak iha Loes-Liquiça (1 ha), Corluli-Bobonaro (1
ha), no Betano-Manufahi (1 ha) iha fulan Agostu tinan 2009, Dezembru 2009 no Fevereiru 2011.
Distánsia kuda mak 1m x 1m (hanesan ho populasaun 10,000/ha). Para atu estimula nia sanak, iha
tempu moris ai-farina kain tesi tiha ho aas 40 cm. Médiu, kada ai-horis iha kain tolu iha tempu
koileta.
Ai-farina kain 1 m bele produs maizumenus kain 4 (naruk 25cm). To’os ho luan 1 ha bele
produs maizumenus kain 480,000/tempu kuda. Iha tinan 2010/2011, SoL distribui ona
maizumenus ai-farina kain 19,995 (Tabela 79). Maioria husi ai-farina kain hirak ne’e koloka ba
programa MAP-SoL (68%) no restu ba ONG sira (32%).
Distribuisaun fini SoL nian kompara ho rekerimentu fini nasionál
Ho asumi katak fini husi hare ne’ebé distribui 25 kg/ha, batar 20 kg/ha no forerai 200
kg/ha, ne’ebé fini ida ne’e sufisiente atu distribui iha tinan 2010-2011 hodi kuda iha natar ba hare
ho luan 1,949 ha, batar 1,256 ha no forerai 16. Total area ne’ebé kuda hare, batar ho forerai iha
Timor Leste idaidak mak 38,069 ha, 75,804 ha no 3,350 ha, iha tinan 2009/2010 (estatístika
MAP-DNAH), habarak fini formál SoL nian fornese liu husi 5 % ba rekerimentu fini nasionál
durante tinan 2010/2011(Tabela 80). Kuantidade ida ne’e espera atu aumenta iha tinan hirak oin
mai hodi fornese fini ne’ebé sufisiente ba programa habarak fini informál.
88
Tabela 80. Kontribuisaun husi Rekerimentu Fini Nasionál, 2010-2011
Ai-horis/varidade
Hare/Nakroma
Batar/Sele
Forerai/Utamua
Fehuk midar/Hohrae 1, 2 no
3
Ai-farina/ Ai luka 2 ho 4
952
1,516
670
195 mill*
Fini ne’ebé
distribui
2010/2011
(t)
50.1
32.5
17.0
22,080*
% husi
rekerimentu
fini nasionál
(%)
5.3
2.1
2.5
0.01
694 mill*
19,995*
0.003
Estimasaun
area
ne’ebé
kuda (ha)
38,069
75,804
3,350
4,879
Taxa fini
(kg/ha)
Rekerimentu
fini nasionál
(t)
25
20
200
40,000*
6,936
10,000*
*Kain
89
4.
Peskiza kona ba sistema halo to’os
4.1
Sistema kuda batar ho lehe
Rotasaun esperimentu tempu naruk kontinua halo ona iha sentru peskiza Betano durante
tinan 2010-2011. Objetivu husi peskiza ne’e mak atu koko kona ba efeitu rotasaun lehe ba
rezultadu produsaun batar, no atu koko informasaun ne’ebé baibain mosu katak uza tratór hodi
fila rai sai hanesan métodu ne’ebé diak liu hodi prepara rai. Uza Round-Up (herbisida seletivu)
inklui mos ona iha testu hodi kompara ho kustu traballadór no atu determina karik ida ne’e bele
fasilita epoka hahu sedu. Síklu kuda/koileta haat kompleta ona esperimentasaun ho epoka ida
(bailoro 2009) la kuda tanba udan been menus.
Iha Loes, foin dadaun ne’e estabelese testu ne’ebé hanesan hodi investiga kona ba efeitu
husi métodu fila rai, aplikasaun Round-up, no lehe ba rezultadu produsaun batar. Iha ne’e rejista
mos dadus biomassa maran husi du’ut no lehe hodi avalia efeitu husi lehe ba du’ut nia moris no
kuantidade husi mulsa ne’ebé produs.
Métodu
Dezeñu esperimentu rotasaun tempu naruk iha Betano deskreve iha relatóriu peskiza anuál
ida antes. Testu ne’e halo ho dezeñu randomizadu kompletu ho medida kanteru 40 m x 20 m.
Replikasaun tolu aplika ho tratamentu haat hodi kompara métodu prepara rai uza mákina (tratór)
ho prátika baibain agrikultór sira-nian ne’ebé la fila rai, uza no la uza Round-Up no lehe (Tabela
81). Wainhira inklui lehe iha tratamentu, maka lehe tenke kuda depois de loron 30 kuda batar.
Tabela 81. Testu sistema kuda lehe/batar, Betano 2011
Nu.
1.
2.
3.
4.
5.
Tratór
X
Tratamentu/Fatór
Round-Up Prep ho liman.
Tratamentu
Lehe
Fila rai (mákina/tratór)
Round-Up
Kombinasaun fila rai/lehe
Kombinasaun Round Up/lehe
Kombinasaun preparasaun ho liman / lehe
X
X
X
X
X
X
X
Iha Loes, iha tratamentu estra ida kompara ho esperimentasaun ne’ebé halo iha Betano.
Esperimentasaun iha Loes hanesan kombinasaun factorial husi métodu preparasaun rai oin tolu
ho lehe no mos la ho lehe hanesan multi ai-horis. Métodu preparasaun rai oin tolu ne’e mak, 1)
fila rai uza tratór, 2) hamoos du’ut uza liman, no 3) aplikasaun roundup iha rai ne’ebé la fila
(Tabela 82.). Inkluidu kombinasaun husi fatór hotu-hotu fasilita efeitu interasaun ne’ebé atu sukat
ba kada estrutura tratamentu. Kanteru ho luan 20m x 12m estabelese ho dezeñu bloku
randomizadu kompletu ho replikasaun haat. Replikasaun ida mak afeta husi bee boot, mezmu
nune’e hatama nafatin tolu seluk iha análiza.
Tabela 82. Testu sistema kuda lehe/batar, Loes 2011
Nú.
Tratór
X
Tratamentu/fatór
Round-Up Prep ho liman.
Tratamentu
Lehe
1.
Fila rai (uza tratór)
2.
X
Round-Up
3.
X
Preparasaun ho liman
4.
X
X
Kombinasaun fila rai/lehe
5.
X
X
Kombinasaun Round Up/lehe
6.
X
X
Kombinasaun preparasaun ho liman / lehe
Notas: Iha maneira hotu-hotu, kuda liu husi hatama nia musan iha rai kuak uza ai-suak ou ai
(agrikultór nia prátika baibain)
90
Iha tempu kuda, du’ut no lehe tahan/sanak ne’ebé iha tesi deit ho liman (tanba uza tratór
bele estraga lehe nia musan iha rai laran) wainhira la rega ho Round-Up. Antes atu kuda, fila rai
ho tratór ou lae, depende ba tratamentu. Batar kuda ho musan rua iha rai kuak ida ho distánsia
kuda 75×50 cm (ex. hun 2.6/m2) iha Betano no 75 x 25 cm (ex. hun 5.33/m2) iha Loes. Lehe kuda
depois de fulan 1 kuda batar ho densidade hun 1/m2 (musan ida kada rai kuak). Kanteru ne’ebé la
kuda lehe hamoos du’ut dalarua, hanesan baibain agrikultór sira halo. Todan maran no bokon
husi biomassa du’ut no lehe sukat liu husi sample 5 (kuadradu 1m2) antes atu kuda no antes atu
koileta. Iha tempu koileta, konta mos númeru ai-horis batar no mos númeru fulin iha kada kanteru.
Tetu produsaun husi kada kanteru, antes no depois de habai maran, no mos todan husi musan 100.
Tabela 83. Detallu kona ba kuda no koileta lehe iha fatin testu, 2010/11
Fatin
Tempu
Númeru
replikadu
Betano
Betano
Loes
Loes
Udan
Bailoro
Udan
Bailoro
3
3
3
3
Data kuda
20 Dez 2010
16 Juñu 2011
16 Dez 2010
27 Juñu 2011
Data koileta
Loron
isin
Udan
been
(mm)*
12 Abril 2011
17 Outubru 2011
4 Abril 2011
28 Outubru 2011
113
123
109
123
500
301
406
307
Méiu
produ
saun
(t/ha)
1.9
2.5
2.2
1.9
* Total udan been husi semana 1 antes atu kuda to semana ida antes atu koileta.
Rezultadu análiza iha GenStat Discovery 3 uza ANOVAs (Unbalanced ANOVA ba
análiza fatór no ANOVA One-Way iha Bloku Randomizadu Kompletu ba sistema tratamentu
hotu-hotu ne’ebé aplika) ba testu kombinasaun factorial iha Loes, uza Two-Way ANOVA hodi
investiga métodu preparasaun rai, kuda lehe, no interasaun husi fatór rua.
Rezultadu- Betano
Iha testu tempu udan ne’ebé halo iha Betano, batar ne’ebé kuda iha kanteru ne’ebé uluk
kuda ho lehe (iha mulsa) hatudu produsaun ne’ebé aas liu (vantajen produsaun 77%) wainhira
kompara ho kanteru ne’ebé la kuda ho lehe. Métodu preparasaun rai oin tolu ne’ebé iha hatudu
rezultadu ne’ebé hanesan wainhira kuda hamutuk ho lehe no laiha diferensa ne’ebé signifikante
entre sira. Enkuantu laiha diferensa ne’ebé signifikante iha densidade ai-horis ou iha númeru fulin
por ai-horis, signifikamente fulin boot produs husi kanteru ne’ebé kuda ho lehe rezultadu
produsaun aas liu.
Hanesan iha testu tinan 2009/10 iha Betano, iha tempu koileta kuaze laiha du’ut mak
moris iha kanteru ne’ebé kuda ho lehe. Atu hamenus gastus no serbisu hamoos du’ut husi
agrikultór sira, maka métodu ida ne’e importante tebes no iha benefísiu ba agrikultór sira iha
Timor Leste. Produsaun mulsa husi lehe tuir tendénsia tinan kotuk ba nian ho fila rai uza tratór
produs biomassa ne’ebé aas liu tuir fali mak Round-Up no hamoos ho liman. Rezultadu husi testu
tempu udan tinan 2010/2011aprezenta iha Tabela 84:
91
Tabela 84.
Rezultadu testu replikadu batar-lehe, tempu udan Betano, 2010/11
Tratamentu
Biomassa maran iha
tempu koileta (t/ha)
Produs
aun
batar
(t/ha)
Densidad
e ai-horis
iha tempu
koileta
Nu.
fulin
/aihoris
Todan fulin Todan
(g) (musan musan
deit)
(g/100)
(ai-horis
/m2)
Du’ut
Fila rai uza tratór & Lehe
Round-Up & Lehe
Hamoos ho liman ho lehe
Fila rai (uza tratór)
Round–Up
F prob
LSD (P<0.05)
%CV
Lehe
0
11.2
0
10.4
0
8.6
4.3
0
4.7
0
<0.001<0.001
1.6 1.9
48.9 17.5
2.5
2.2
2.1
1.3
1.3
0.04
0.8
24
2.0
1.7
1.8
1.7
1.9
0.65
l.s.
17.4
1.3
1.1
1.1
1.1
1.1
0.73
l.s.
21.1
100
111
105
69
62
0.008
26.3
15.6
28.7
32.3
30.3
30.3
29.7
0.18
l.s.
5.4
Testu tempu bailoro produs rezultadu ne’ebé hanesan ho tratamentu ho lehe ne’ebé rezulta
produsaun signifikamente aas liu (vantajen produsaun 333%) kompara ho kanteru ne’ebé la uza
tratamentu lehe. Densidade ai-horis no númeru fulin por ai-horis dalaida tan laiha diferensa
ne’ebé signifikante, ho todan fulin ne’ebé boot rezulta produsaun sai aas liu. Diferensa ne’ebé
interesante entre testu iha tempu udan ho bailoro mak diferensa ne’ebé signifikante entre métodu
preparasaun rai oin tolu ne’ebé aplika wainhira konjunta ho lehe. Prepara rai ho tratór produs
rezultadu ne’ebé diak liu, tuir fali mak aplikasaun ho Round-Up no preparasaun ho liman. Ida
ne’e fó apóiu ba agrikultór sira-nia fiar baibain katak prepara rai uza tratór núdar métodu ne’ebé
diak liu hotu para atu hasa’e produsaun. Impaktu husi métodu preparasaun rai oin tolu ne’e sei
koko iha tinan hirak oin mai. Rezultadu husi testu ne’ebé halo iha tempu bailoro hatudu iha
Tabela 85.
Enkuantu lehe la totalmente prevene du’ut nia moris hanesan halo iha testu tempu udan
maibe lehe konsege hamenus du’ut ne’ebé moris signifikamente wainhira kompara ho kanteru
ne’ebé la kuda lehe. Iha testu tempu bailoro lehe kuaze moris uitoan deit. Ida ne’e akontese tanba
fini ne’ebé produs iha tempu udan kuaze uitoan deit, no jerminasaun fini ladún diak depois de
batar kuda hotu tiha. Lehe núdar ai-horis tempu badak ne’ebé presiza tempu uitoan deit iha
bailoro para atu hamosu funan. Tanba ai-horis tempu udan nian koileta iha fulan Abril, maka
laiha tempu ba ai-horis atu produs funan no musan. Hanesan rezultadu, laiha fini ne’ebé fresku
iha tempu bailoro para atu jermina/moris. Umidade rai la favoravél fulan 1 depois de rezulta
jerminasaun lehe ladiak wainhira ai-horis estabelese hotu ona.
Tabela 85. Rezultadu testu replikadu batar-lehe, tempu bailoro Betano, 2011
Tratamentu
Fila rai uza tratór & Lehe
Round-Up& Lehe
Hamoos ho liman ho lehe
Fila rai (uza tratór)
Round–Up
F prob
LSD (P<0.05)
%CV
Biomassa maran Produsa Densidade aiNu.
Todan fulin (g)
iha tempu koileta un batar horis iha tempu fulin
(musan deit)
(t/ha)
(t/ha)
koileta
/ai-horis
Du’ut
Lehe
(ai-horis/m2)
0.26
0.38
0.33
0
0.28
0.43
0.39
0
0.37
0
0.034 <0.001
0.08 0.18
14.5 57.9
4.6
3.6
2.3
1.1
1.0
<0.001
0.85
17.9
2.1
2.0
2.0
2.2
2.0
0.55
l.s.
7.9
2.0
1.8
1.8
1.5
1.5
0.307
l.s.
18.6
106
100
63
35
32
<0.001
20.4
16.2
Todan
musan
(g/100)
38.6
32.6
33.4
31.4
30.3
0.092
l.s.
9.8
Tabela 86 deskreve kona ba médiu global husi rezultadu produsaun batar kuda ho lehe no
mos la ho lehe dezde testu tempu naruk ne’ebé hahu iha tinan 2009. Lehe signifikamente hatudu
efeitu ne’ebé signifikante iha rezultadu produsaun batar no benefísiu husi sistema kuda kahur
kuaze klaru. Testu profunda iha tinan hirak oin mai sei fornese dadus ne’ebé importante kona ba
efeitu tempu naruk husi sistema. Kontinuasaun liña peskiza ida ne’e apóia husi faktus katak
agrikultór iha Timor-Leste aseita ho prátika no sistema uza lehe ba tinan barak nia laran iha
92
distritu balun no sistema ida ne’e sei sai susesu tebes ba nasaun ne’ebé ho epoka rua hanesan iha
Betano.
Tabela 86. Rezultadu produsaun batar ho lehe no mos la ho lehe durante tinan tolu iha
Betano
Produsaun batar (t/ha)
Tempu udan
Tempu udan
2009/10
2009/10
0.5
2.3
3.5
0.26
1.3
1.05
83%
77%
333%
0.043
0.001
<.001
0.2
0.48
1.1
43
21.7
37
9.0
10.1
0.4
400
500
301
Tratamentu
Lehe
La ho lehe
Vantajen produsaun
F prob.
LSD (p<0.05)
%CV
Todan maran lehe iha tempu koileta (t/ha)
Udan been husi kuda to’o koileta (mm)
Rezultadu- Loes
Iha testu tempu udan ne’ebé halo iha Loes laiha diferensa ne’ebé signifikante iha
rezultadu produsaun batar maibe ida ne’e dalaruma tanba erru/sala iha nia sample. Enkuantu iha
Betano rezultadu produsaun kalkula liu husi tetu batar musan hotu-hotu ne’ebé produs husi
kanteru tomak, iha Loes foti deit mak sample 5 x 5m hodi kalkula dadus rezultadu produsaun.
Karaterístika husi sample ne’ebé foti dalaruma la reprezenta karaterístika loloos husi kanteru
tomak. Dadus biomassa rekolla uza métodu hanesan iha Betano, maibe kanteru ne’ebé uza
tratamentu ho lehe rezulta du’ut sai menus signifikamente. Biomassa du’ut hamenus husi médiu
4.4 t/ha iha kanteru la kuda lehe no médiu 0.5 t/ha iha kanteru kuda ho lehe. Iha kanteru ne’ebé
kuda ho lehe, konsege produs mulsa ho médiu 7 t/ha.
Tabela 87. Rezultadu testu replikadu batar-lehe, tempu udan Loes 2010/11
Tratamentu
Mákina hamoos
du’ut & Lehe
Hamoos ho liman
no lehe
Round-Up ho lehe
Mákina hamoos
du’ut
Hamoos ho liman
Round-Up
F prob.
LSD (P<0.05)
%CV
Biomassa maran iha
tempu koileta (t/ha)
Du’ut
Lehe
Produsaun
batar (t/ha)
Densidade ai-horis
iha tempu koileta(ai-
Todan
fulin (g)
horis /m2)
Nu.
fulin/aihoris
Todan
musan
(g/100)
0.9
8.9
2.8
2.0
1.4
170.7
35.7
0.7
4.4
2.5
2.2
1.4
155.3
34.3
0.0
7.9
2.2
2.2
1.4
155.0
35.0
4.4
3.4
5.3
.013
3.0
67.7
0.0
0.0
0.0
<.001
3.8
58.7
2.2
1.8
1.7
.405
l.s.
29.5
2.1
1.8
2.2
.764
l.s.
18.7
1.2
1.3
0.9
.402
l.s.
26.6
161.3
165.3
154.3
.717
l.s.
9.5
34.3
34.0
35.7
.747
l.s.
4.9
Esperimentasaun iha epoka priméiru, kuda lehe hatudu efeitu ne’ebé signifikante iha du’ut
nia moris maibe la’os iha rezultadu produsaun batar. Ida ne’e mos sai hanesan kazu iha epoka
priméiru esperimentasaun iha Betano no sujere katak benefísiu husi lehe kuaze komulativu no
labele haree nia rezultadu iha epoka priméiru ne’ebé kuda lehe. Métodu preparasaun rai la
signifikamente afeta rezultadu produsaun batar ou biomassa husi lehe no mos du’ut. Laiha
interasaun entre métodu preparasaun rai ho lehe ne’ebé kuda (Tabela 88).
93
Tabela 88. Métodu preparasaun rai/testu kuda lehe iha tempu udan iha Loes 2010/11
Fatór
(númeru modalidade)
Produsa
un batar
Fatór 1: Métodu preparasaun rai (3)
Fatór 2: Lehe (2)
Interasaun (6)
F prob.: ***<.001 **<.010 *<.050
l.s.
l.s.
l.s.
Biomassa
maran husi
lehe iha
tempu
koileta
l.s.
***
l.s.
Biomassa
maran husi
du’ut iha
tempu
koileta
l.s.
***
l.s.
Iha testu tempu bailoro tuir fali tinan 2011, mosu diferensa ne’ebé signifikante iha
rezultadu produsaun batar husi kanteru ne’ebé hetan tratamentu ho lehe ne’ebé produs méiu
produsaun 2.3 t/ha kompara ho ida ne’ebé la uza lehe 1.5 t/ha (ex. vantajen produsaun 53%).
Testu tempu bailoro 2011 iha Loes sai hanesan exemplu fatin ida ne’ebé lehe laiha efeitu ne’ebé
signifikante iha biomassa du’ut. Médiu mulsa ne’ebé produs husi lehe mak 3.7 t/ha.
Tabela 89. Rezultadu testu replikadu batar-lehe, tempu bailoro iha Loes, 2011
Tratamentu
Mákina hamoos du’ut & Lehe
Hamoos ho liman no lehe
Round-Up ho lehe
Mákina hamoos du’ut
Hamoos ho liman
Round-Up
F prob.
LSD (P<0.05)
%CV
Biomassa maran
iha tempu koileta Produsaun
(t/ha)
batar (t/ha)
Du’ut
Lehe
2.5
3.7
3.3
3.1
4.6
2.8
2.5
2.8
0.9
2.8
0
1.7
3.1
0
1.3
3.7
0
1.4
.72
<.001
0.03
l.s.
.13
1.5
34.1
38.2
43.1
Densidade aihoris iha tempu
koileta (ai-horis
/m2)
2.8
3.0
1.8
2.9
2.4
2.7
0.17
l.s.
20.5
Todan
musan
(g/100)
29.3
28.0
24.7
29.0
25.3
25.3
0.001
2.1
4.3
Hanesan iha síklu kuda antes, la deskobre interasaun entre fatór rua maibe métodu
preparasaun rai hatudu efeitu ne’ebé signifikante ba iha rezultadu produsaun batar no lehe besik
atinji signifikánsia iha area ne’e (Tabela 90). Labele esplika kona ba densidade menus husi
kanteru ne’ebé hetan tratamentu ho Round-Up no lehe maibe rezulta produsaun sai ki’ik ne’ebé
hamenus efeitu jerál husi lehe.
Tabela 90. Métodu preparasaun rai/testu kuda lehe iha tempu bailoro iha Loes, 2011
F prob.
Fatór
(númeru modalidade)
Produsaun
batar
Fatór 1: Métodu preparasaun rai (3)
Fatór 2: Lehe (2)
Interasaun (6)
0.041
0.053
0.099
Biomassa
maran
husi lehe
iha tempu
koileta
0.138
<.001
0.138
Biomassa
maran
husi du’ut
iha tempu
koileta
0.700
0.319
0.614
Tabela 91 hatudu kona ba méiu produsaun husi kanteru ne’ebé uza lehe no mos la uza
husi durasaun esperimentasaun ne’ebé implementa iha Loes. Enkuantu tratamentu ho lehe mesak
deit la atinji efeitu ne’ebé signifikante iha rezultadu produsaun batar, efeitu positivu bele haree liu
husi vantajen produsaun iha kanteru ne’ebé kuda ho lehe ne’ebé nia produsaun aumenta husi
tempu ba tempu.
94
Tabela 91. Rezultadu produsaun batar ho lehe no mos la ho lehe iha testu replikadu iha
Loes.
Tratamentu
Ho lehe
La ho lehe
Vantajen produsaun
Produsaun batar (t/ha)
Tempu udan Tempu bailoro
2010/11
2011
2.5
2.3
1.9
1.5
32%
53%
Konkluzaun
Esperimentasaun iha Betano ho Loes prova fila-fali konkluzaun iha testu antes ne’ebé
haktuir iha Relatóriu Peskiza Anuál SoL katak batar kuda kahur ho lehe signifikamente hamenus
du’ut ne’ebé moris iha batar laran. Dalabarak nia efeitu kuaze sufisiente atu kompletamente
hamenus du’ut iha tempu koileta. Tanba du’ut sai hanesan fatór ne’ebé limita agrikultór Timorese
atu produs rezultadu ai-han ne’ebé liu, maka estudu profunda kona ba lehe sai hanesan métodu
ne’ebé importante ba jestaun hamoos du’ut iha Timor-Leste. Lehe hatudu ona nia efeitu ne’ebé
signifikante ba iha rezultadu produsaun batar ho benefísiu ne’ebé rekopera lalais. Mezmu iha
testu balun ne’ebé la hatudu efeitu signifikante maibe sei bele haree nafatin nia efeitu ne’ebé
positivu. Testu ne’e sei kontinua halo iha tinan 2012 iha fatin rua ne’e hotu.
95
5. Peskiza siénsia sosiál
5.1 Levantamentu baze dadus agrikultór (Buka Dadus Los)
Tinan-tinan SoL sempre kolabora ho agrikultór barak ne’ebé iha interese atu hola parte
iha programa OFDT. Parte ida husi sira-nia involvimentu mak estabelese kanteru ho medida 25
m2 hodi kuda varidade oioin, atu hodi avalia oinsa varidade foun hirak ne’ebé iha hatudu sira-nia
moris no rezultadu tuir jestaun baibain agrikultór sira-nian (hanesan kompara ho testu ne’ebé halo
iha sentru peskiza). Durante tempu kuda tinan 2010-2011, agrikultór nain 277 ne’ebé partisipa
iha programa OFDTs iha distritu hitu hanesan (Ainaro, Aileu, Baucau, Bobonaro, Liquiça,
Manufahi ho Viqueque) kompleta levantamentu ne’ebé halo. Númeru ida ne’e kuaze ki’ik liu
númeru OFDTs iha tinan 2009-2010 (480) tanba kauza husi kondisaun tempu ne’ebé la estavél.
Levantamentu no entrevista halo ba agrikultór OFDT sira hodi rekolla informasaun kona
ba sira-nia kondisaun moris iha umakain laran no mos kona ba sira-nia prátika atuál halo to’os
tinan-tinan. Levantamentu ida ne’e ho térmus Buka Dadus Los (BDL) ne’ebé signifika katak
‘buka dadus ne’ebé los no konfiansa’ iha lian Tetun. Levantamentu BDL fó informasaun kona ba
númeru membru iha kada umakain, karik umakain ne’e chefia husi feto ka mane, típu ai-horis
ne’ebé sira kuda, siguransa ai-han por umakain, razaun kona ba failansu koileta ou rezultadu
produsaun ne’ebé ki’ik no sasukat kona ba rikusoi umakain ne’e nian. Dadus ida ne’e ajuda
avalia rezultadu husi OFDTs no komparasaun entre tinan, tanba ne’e konsidera hanesan baze
dadus ba OFDTs 1 . Ba’a tinan 2010-2011, dadus BDL disponível ba umakain agrikultór 277,
maibe la sempre kompleta ba kada umakain hirak ne’e.
Umakain agrikultór no partisipasaun jéneru
Kada membru umakain iha Timor-Leste hatudu sira-nia papel iha operasaun to’os. Joven
por exemplu, animal no membru sira ne’ebé ferik ka katuas halo serbisu sira ne’ebé kamaan
hanesan fai batar ka hare. Iha tinan 2010-2011, maioria umakain agrikultór ne’ebé partisipa iha
OFDTs sira-nia membru umakain entre nain haat no sanulu hodi halo serbisu ne’ebé iha, ho
médiu ema nain 6.2 por umakain (Tabela 92).
Proporsaun diak husi membru umakain mak labarik sira ne’ebé reflekta taxa moris anuál
nasaun ne’e nian. Umakain ne’ebé boot liu (nia membru liu husi nain 10) konta ba maizumenus 4%
husi populasaun no maioria reprezenta inkluzaun familia uma laran (ex. avo sira).
Mezmu umakain agrikultór konsidera hanesan unidade produsaun, chefe da familia
konsidera hanesan ema ne’ebé senior liu iha umakain laran. Dalabarak pozisaun ida ne’e mane
mak kaer maibe dalaruma mos feto mak sai hanesan lideransa iha uma laran. Durante tinan 20102011 34% husi umakain OFDT ne’ebé hetan levantamentu sira-nia chefe da familia feto no 66%
mak mane (Tabela 93). Ida ne’e kompara ho 26% ho 74% iha levantamentu tinan 2009-2010.
Iha fulan Outubru tinan 2011, SoL hala’o levantamentu baze dadus ho eskala boot ne’ebé involve umakain 1,800
iha distritu 13. Rezultadu husi levantamentu baze dadus ida ne’e sei públika liu husi relatóriu ketak iha tinan 2012.
1
96
Tabela 92.
Membru kada
umakain
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
Total
Númeru membru umakain OFDT, tuir Distritu
Distritu
Ainaro
2
1
3
Aileu
Baucau
1
9
10
11
7
5
2
2
2
2
3
4
10
15
8
14
3
4
47
Total umakain
Bobonaro
Liquiça
1
1
5
9
11
7
3
4
3
1
2
1
1
5
4
4
1
2
1
2
2
2
67
1
47
24
Manufahi
Viqueque
(Númeru)
(%)
3
4
6
9
7
24
38
45
39
25
12
11
3
4
2.7
4.0
3.1
10.7
17.0
20.1
17.4
11.2
5.4
4.9
1.3
1.8
1
224
0.4
100
1
2
1
1
3
2
2
12
2
1
1
1
7
29
Tabela 93. Partisipasaun jéneru hanesan chefe da familia, 2010-2011
Distritu
Ainaro
Aileu
Baucau
Bobonaro
Liquiça
Manufahi
Viqueque
Sub-Distritu
Hatoudo
Aileu Vila
Liquidoe
Remexio
Laulara
Baucau
Vemasse
Venilale
Maliana
Balibo
Liquiça
Maubara
Same
Ossu
Viqueque
Total
Agrikultór OFDT
Mane
Feto
3
3
26
24
5
4
7
3
1
3
25
15
10
3
17
4
17
13
20
1
6
3
13
3
4
6
6
1
22
9
182
95
277
Persentajen
Mane
Feto
50
50
52
48
56
44
70
30
25
75
63
38
77
23
81
19
57
43
95
5
67
33
81
19
40
60
86
14
71
29
66
34
100
Padraun halo to’os
Agrikultór sira iha Timor-Leste kuda ai-horis oioin deit hodi antisipa failansu ne’ebé
mosu iha koileta ai-horis ida ou liu. Lista husi ai-horis ne’ebé kuda husi agrikultór sira iha
OFDTs tinan 2010-2011 mak aprezenta iha Tabela 94. Risku kona ba failansu bele hamenus liu
husi kuda kahur ai-horis.
Ai-horis prinsipál ne’ebé kuda durante tinan tomak nia laran mak hanesan batar, ai-farina,
lakeru no fehuk midar. Ai-han ne’ebé konsumi iha umakain laran husi koileta hirak ne’e
kompleta ho ervilla, talas, forerai no espesies tradisionál oioin sira seluk. Hare irigasaun kuaze
kuda deit husi respondente 30% no hare rai maran husi 10%.
Iha agrikultór uitoan deit mak kuda hudi ho aidila, mezmu hirak ne’e baibain kuda iha
kintál uma nian. Razaun prinsipál ba númeru ki’ik ida ne’e dalaruma tanba ai-horis hirak ne’e la
mensiona iha lista ai-horis iha formatu kuesionáriu BDL nian; hirak ne’e agrikultór sira mensiona
tan deit ba iha ai-horis seluk ne’ebé temi tiha ona.
97
Tabela 94. Ai-horis ne’ebé kuda iha kintál uma nian
Ai-horis ne’ebé kuda
Total
Batar boot (Zea mays L.)
Ai-farina(Manihot esculenta Cranz)
Lakeru (Cucurbita spp)
Fehuk midar(Ipomea batatas L.)
Batar lais (Zea mays L.)
Ervilla (Vigna unguiculata subsp. sesquipedalis)
Talas (Colocasia esculenta)
Forerai (Arachis hypogaea L.)
Pipinu (Cucumis sativus)
Kumbili (wild yam) (Dioscorea spp.)
Ararut (Maranta arundinacea)
Hare irigasaun (Oryzasativa L.)
Sinkumas/Bengkoang (yam bean) (Pachyrhizus erosus)
Koto moruk (Phaseolus lunatus L.)
Maek (elephant foot’s yam) (Amorphophallus paeoniifolius)
Foremungu (Vigna radiata)
Sorghum (Sorghum bicolor)
Hare rai maran (Oryza sativa L.)
Koto mean (Phaseolus vulgaris)
Fehuk ropa (Solanum tubersosum L.)
Aidila (Carica papaya)
Hudi (Musa spp)
Tomate (Solanum lycopersicum)
Foxtail millet (Setaria italica)
Brinjella (Solanum melongena)
N=234
% total
respondente
83%
82%
74%
74%
67%
61%
54%
49%
45%
40%
34%
29%
28%
23%
20%
15%
15%
10%
10%
5%
4%
1%
1%
0.4%
0.4%
194
192
173
172
157
142
126
114
106
94
79
68
65
54
46
36
35
24
23
11
9
2
2
1
1
Distribuisaun númeru ai-horis ne’ebé kuda husi agrikultór sira iha OFDT (Figura 26)
hatudu katak, karik posivél, agrikultór sira prefere atu kuda ai-horis balun hodi hamenus rísku
kona ba failansu koileta ou rendimentu. Iha agrikultór 75% mak kuda ai-horis entre oin 3-11.
Tabela 94 mos hatudu katak ai-horis isin (umbi) sai mos hanesan ai-horis prinsipál ba
agrikultór sira. Ai-horis isin hirak ne’e mak hanesan (ai-farina no fehuk midar) ne’ebé bele kee
durante periódu tomak no fornese valor ne’ebé diak ba tan iha batar no hare ou troka ai-han rua
ne’e iha tempu rai hamlaha. Ai-horis isin bele husik hela iha to’os laran no kee tuir presiza
hanesan mos ho ai-han fuik ne’ebé iha ai-laran.
Númeru agrikultór OFDT
Númeru ai-horis ne'ebe kuda husi agrukultór OFDT
30
25
20
15
10
5
0
1
Total 1
2
3
4
5
6
7
8
9
10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20
12 19 25 21 14 16 16 22 18 25 11
Figura 26.
7
4
7
6
2
4
3
1
Númeru ai-horis ne’ebé kuda husi agrikultór OFDT
Interesante tebes atu hatene kona ba númeru agrikultór ne’ebé agora kuda batar, hare,
forerai, ai-farina no fehuk midar, no mos ai-horis ida ka rua seluk ne’ebé sira kuda. Figura 27
hatudu kona ba númeru agrikultór OFDT ne’ebé kuda kualker kombinasaun husi produtu lima
ne’e. Atu hatudu kona ba kombinasaun husi produtu lima ne’e hotu – husi produtu ida to’o
kombinasaun ho produtu ida, rua, tolu ou haat ne’e hotu – produtu lima ne’e idaidak reprezenta
98
husi area rua hanesan hatudu iha Figura: Sírklu nakonu ne’ebé besik malu ho ai-horis nia naran
no segmentu ne’ebé kontráriu (para atu bele hatudu kombinasaun husi ai-horis rua ne’ebé la
hanesan).
Figura 27 hatudu katak kombinasaun produtu rua ne’ebé populár liu (kuda husi agrikultór
OFDT 89/233 ou 38% husi agrikultór OFDT) mak ai-horis oin lima ne’e, ou kombinasaun forerai,
ai-farina, batar ho fehuk midar. Kombinasaun produtu ne’ebé involve batar mos populár liu
kombinasaun ida ne’ebé la uza.
Batar
13
3
5
5
25
Ai-farina
2
37
14
Fehuk midar
18
44
4
1
45
1
7
2
3
1
1
1
Forerai
Figura 27.
1
Hare
Agrikultór OFDT ne’ebé kuda produtu ida ou liu husi produtu oin lima
ne’ebé iha (N=233)
Siguransa ai-han
Dadus husi levantamentu fó indikasaun ida kona ba produsaun batar ne’ebé adekuadu ba
konsumi doméstiku entre partisipante agrikultór (Tabela 95). Iha ne’e husu ba respondente sira
kona ba karik sira-nia batar ne’ebé koileta ikus sufisiente ka lae ou liu atu kobre sira-nia
nesesidade ai-han anuál.
Persentajen agrikultór ne’ebé konsidera katak sira-nia batar ne’ebé koileta kuaze menus
liu iha tinan 2009-2010 (atu han durante tempu kuda tinan 2010-2011) kuaze 21%. Persentajen
agrikultór mane iha OFDT ne’ebé haktuir katak sira-nia batar la to’o, nia persentajen kuaze aas
liu agrikultór feto. Deklarasaun kona ba batar la to’o wainhira kompara ho tinan hirak liu ba
(Tabela 96) hatudu katak persentajen iha tinan 2010-2011 kona ba insufisiente kuaze aas liu ida
ne’ebé iha tinan 2009-2010, maibe menus liu ida ne’ebé iha tinan rua antes. Batar insufisiente
partikularmente aas liu mak iha Manufahi (71%) no Ainaro (67%). Iha fin de espektru,
persentajen agrikultór ne’ebé produs rezultadu liu (7%) kuaze ki’ik liu persentajen iha tinan haat
99
liu ba. Rezultadu hirak ne’e fó importánsia ba diversifikasaun ai-horis ba iha isin (umbi-umbian)
no ba ai-horis seluk hodi antisipa rezultadu koileta batar ne’ebé la sufisiente.
Tabela 95. Sasukat agrikultór nian kona ba sufisiénsia ai-han (batar)
Insufisiente
%
Sufisiente
%
Liu/resin
%
Total
Ainaro
Aileu
Baucau
Bobonaro
Liquiça
Manufahi
Viqueque
2
14
9
9
9
5
67
25
13
19
36
71
1
36
56
36
16
1
22
33
64
80
77
64
14
92
Mane
Feto
18
30
23
20
53
115
Total
48
21
168
Insufisiente
6
5
2
11
7
4
1
2
14
8
3
56
70
47
25
7
24
66
76
9
7
11
5
80
152
72
16
7
232
N=232
Tabela 96. Siguransa ai-han respondente nian durante tinan barak (batar)
Tinan
2007-2008
2008-2009
2009-2010
2010-2011
Insufisiente
%
38
29
16
21
Sufisiente
%
47
54
73
72
Liu/resin
%
15
17
11
7
Númeru
respondente
502
262
354
232
Persentajen husi agrikultór ne'ebe
haktuir katak sira-nia batar hotu
Kuesionáriu Buka Dadus Los (BDL) mos husu ba agrikultór sira ne’ebé batar rezerva la
sufisiente para atu sustenta uma laran no iha fulan saida mak baibain batar rezerva ne’e sira han
hotu. Figura 28 hatudu situasaun iha tinan 2010-2011. Bazeia ba resposta husi agrikultór OFDTs
nain 41, iha balun husi sira maka batar rezerva han hotu iha fulan Jullu. Ida ne’e sei diak liu iha
tinan 2010 (wainhira 40% husi agrikultór sira ne’ebé ai-han la sufisiente haktuir katak sira-nia aihan rezerva hotu iha fulan Juñu) maibe kuaze aat liu uitoan iha tinan 2009 wainhira 40% mak
sira-nia ai-han hotu iha fulan Jullu-Agostu.
Fulan ne'ebe batar rezerva hotu
100
80
60
40
20
0
Fulan
Figura 28. Sufisiénsia batar iha umakain agrikultór (2010-2011)
Dadus BDL rejista agrikultór nain 47 kona ba ai-horis ne’ebé hetan estragus iha tinan
2010-2011 (Tabela 97). Fatór tempu relasionadu mak sai hanesan kauza baibain. Agrikultór 60%
mak haktuir katak ai-horis hetan estraga tanba menus udan been, maibe ida ne’e la klaru karik
refere ba tempu udan mai tarde – hanesan haktuir husi agrikultór 17% – ou tanba menus udan
100
been durante tempu udan. Iha mos agrikultór nain 12 ne’ebé haktuir katak ai-horis hetan estragus
tanba udan been barak liu. Iha tinan 2010-2011 ataka husi laho sai hanesan kauza prinsipál ba
estragus ne’ebé iha. Estragus tanba anin boot, ne’ebé partikularmente afeta batar varidade lokál
ne’ebé nia hun naruk kuaze menus liu ida ne’ebé akontese iha tinan 2009-2010 (ne’ebé uluk 38%
no agora 4% deit).
Tabela 97. Agrikultór nia persepsaun kona ba fatór ne’ebé hamenus rezultadu produsaun
koileta tuir distritu
Distritu
Ainaro
Aileu
Baucau
Bobonaro
Liquiça
Manufahi
Total
% husi kauza
% husi agrikultór
ne’ebé haktuir kona
ba estragus
Menus
udan been
2
7
1
8
3
7
28
39
Maran liu /
kuda tarde
8
11
60
17
5
Kauza husi ai-horis hetan estragus
Udan been
Ataka
Anin
barak liu
husi laho
boot
10
2
Pesti
Animál
1
14
1
1
1
2
1
1
12
17
16
23
3
4
2
3
1
2
3
26
34
6
4
4
1
2
Prátika baibain agrikultór sira-nian kona ba rai batar fini no mos fini sira seluk aprezenta
iha Tabela 98. To’o agora, prátika baibain mak rai batar iha ahi matan leten ou iha fatin seluk iha
uma laran (haktuir husi respondente 91%). Sira fiar katak ahi-suar no kondisaun ne’ebé maran iha
ahi matan leten sei hamenus fuhuk ne’ebé atu mosu. Tékniku rai fini sira seluk mak hanesan rai
iha ai-leten (hodi hamenus estragus husi laho no mos animal sira seluk) ou rai iha ta’an ka bote
laran. Uza tékniku kualidade diak hanesan iha silo ne’ebé taka metin, jerigen, no plástiku rai fini
nian (grainbag) kuaze ladún barak. Tékniku kualidade diak ida ne’e dezeña para atu hamenus
nível oksijéniu iha buat hirak ne’e nia laran para fuhuk labele dada iis no sai mate.
Tabela 98. Métodu rai batar fini (no fini husi ai-horis sira seluk)
Métodu
Iha ahi matan leten
Iha uma laran
Iha jerigen
Tara iha ai-leten
Iha bidon laran
Iha saku
Iha ta’an
Sosa husi merkadu
Kesi hamutuk
Total # respondente
Ainaro
%
93
Aileu
%
100
2
2
2
2
Baucau
%
82
3
6
3
Bobonaro
%
96
2
Liquiça
%
79
8
2
4
8
47
24
Manufahi
%
100
Viqueque
%
23
68
5
4
1
57
3
67
7
5
22
Médiu
%
82
9
2
2
2
2
0.4
0.4
0.4
227
Status ekonómiku no estratéjia
Iha ne’e avalia mos kondisaun sósio-ekonómiku husi agrikultór sira ne’ebé partisipa iha
OFDTs para atu determina karik programa avaliasaun varidade SoL implementa ho loloos ka lae.
Programa ne’e nia objetivu mak atu diriji kada atividade hodi atinji familia agrikultór
tomak ne’ebé apropriadu. Iha ne’e sukat nível rua husi umakain nia kondisaun/rikusoi. Rikusoi
ne’ebé mensiona iha ne’e mak hanesan típu uma no sasan ne’ebé iha uma laran.
Standar uma husi agrikultór sira ne’ebé partisipa iha programa OFDT aprezenta iha
Tabela 99. Modelu uma no kualidade sasan ne’ebé uza relativamente koreladu ho kapasidade
finansiál umakain nian. Materiais ne’ebé uza hodi duku uma sai hanesan indikadór ba moris diak
umakain agrikultór sira-nian. Ba sira ne’ebé duku uma ho zínku ne’e hatudu katak sira-nia moris
101
diak ou kondisaun ekonómiku diak uitoan. Maioria agrikultór (70%) ne’ebé partisipa iha
programa ne’e iha tinan 2010-2011 sira-nia uma kuaze duku ho zínku ou tella. Ida ne’e menus liu
persentu ne’ebé haktuir iha tinan 2009-2010 (79%) (Tabela 101), ne’ebé bele sai indikasaun ida
katak agrikultór OFDT iha tinan 2010-2011 tuir médiu kuaze kiak liu uitoan sira ne’ebé iha tinan
hirak antes. Deklarasaun ida ne’e mos apóia husi didin no rai/sementi. Iha tinan 2010-2011
agrikultór OFDTs balun (61%) hela iha uma ne’ebé nia didin uza ai ou bebak, ne’ebé iha tinan
kotuk ba persentajen husi ida ne’e mak 54%. Persentajen husi uma ne’ebé nia didin méiu-parede
ou parede tomak kuaze hanesan ho ida ne’ebé iha tinan kotuk ba. Iha tinan 2010-2011, 70% husi
agrikultór mak la nahe rai uma laran ho sementi ou ajulezu, enkuantu ida ne’e 65% iha tinan
antes.
Tabela 99. Típu uma iha distritu hitu nia laran
Distritu
N=
Duku uza zínku ou
Uza du’ut
Didin bebak
Parede tomak
Méiu parede
Zínku
Rai uma laran la nahe
Rai nahe ho
sementi/ajulezu
Ainaro
3
%
67
33
67
33
100
Aileu
58
%
95
5
47
34
17
2
59
41
Baucau
70
%
66
34
53
33
10
4
70
30
Bobonaro
50
%
78
22
78
8
14
Liquiça
25
%
56
44
80
12
8
Manufahi
7
%
62
38
88
12
100
100
100
Viqueque
24
%
42
58
54
25
21
79
21
Médiu
%
70
30
61
24
13
2
70
30
Mezmu kondisaun uma husi agrikultór sira ne’ebé partisipa iha OFDT hatudu katak
médiu sira ne’e kiak liu agrikultór OFDT sira ne’ebé iha tinan 2009-2010, maibe sasan uma laran
ne’ebé sira iha diak liu fali agrikultór OFDT iha tinan antes (Tabela 100 ho Tabela 101). Sasan
ne’ebé iha hanesan telemóvel kontinua sae nafatin no persentajen motor ne’ebé iha kuaze dóbru
kompara ho tinan antes. Persentajen sasan hanesan kareta no jeradór mos kuaze dóbru no liu
dalatolu wainhira kompara ho ida ne’ebé iha tinan 2009-2010. Rezultadu husi estudu baze dadus
sei fasilita atu halo asesu kona ba figura oinsa mak agrikultór OFDT sira iha hodi reprezenta sirania distritu idaidak no jeralmente reprezenta Timor-Leste.
Tabela 100.
Sasukat kondisaun moris diak tuir produtu prinsipál
Distritu
N=
Telemóvel
Motor
Kareta
Jeradór
Solar power
Tabela 101.
Deskrisaun
Duku uza zínku
Parede tomak
Méiu parede
Uza sementi/ajulezu
Telemóvel
Motor
Kareta
Jeradór
Total # respondente
Ainaro
3
%
33
Aileu
58
%
72
26
10
Baucau
70
%
69
26
13
21
11
Bobonaro
50
%
74
14
Liquiça
25
%
32
8
4
Manufahi
7
%
Sasukat moris diak durante tinan hirak nia laran
2006-07
%
Laiha
Laiha
Laiha
Laiha
3
5
2
3
340
2007-08
%
76
19
22
34
10
5
3
3
502
2008-09
%
69
17
10
22
6
3
1
2
362
102
2009-10
%
79
24
13
35
43
11
2
3
354
2010-11
%
70
24
13
30
65
22
4
9
237
Viqueque
24
%
71
42
Médiu
%
65
22
4
9
3
Konkluzaun
Levantamentu BDL ne’ebé aprezenta iha leten fó sasukat ne’ebé diak kona ba umakain
agrikultór ne’ebé partisipa iha OFDT SoL nian durante tinan 2010-2011. Maioria dadus hatudu
katak agrikultór OFDT hanesan agrikultór ne’ebé subsisténsia ne’ebé kuda ai-horis oioin para
bele hamenus rísku kona ba ai-han menus. Iha persentajen uitoan husi agrikultór mak kuda los
deit batar maibe sira-nia batar kuaze hotu iha inísiu tinan. Karboidratu ne’ebé lakon dalabarak
tanba konsumi ai-han isin (umbi-umbian) no iha kazu balun tanba fós subsídiu husi governo.
Iha tinan 2010, iha sinál moris diak ou progresu moris ne’ebé hatudu husi agrikultór
OFDT sira liu husi sasan uma laran ne’ebé sira sosa. Indikadór sira ne’e hotu sei sukat fila-fali
iha tinan 2011 hodi haree karik tendénsia ida ne’e kontinua ka lae, maibe figura detallu liu kona
ba kondisaun agrikultór iha Timor-Leste, no mos iha distritu hirak ne’ebé SoL seidauk tama sei
fornese liu husi levantamentu baze dadus.
103
6. Peskiza Mudansa Klimátika
Sesaun ida ne’e deskuti kona ba situasaun siguransa ai-han atuál no sistema produsaun
agríkula iha Timor-Leste, no haree tuir husi mudansa klimátika ne’ebé foin dadaun akontese no
mos tuir predisaun husi populasaun sira (SoL 2011; Molyneux 2011, Molyneux et al, 2011),
deskreve kona ba ambiente siguransa ai-han iha tempu oin mai ne’ebé estrapola iha artigu
sientífiku ne’ebé disponível relasionadu ho mudansa klimátika iha Timor-Leste. Iha ne’e fornese
análiza-klean ida kona ba situasaun siguransa ai-han no nutrisaun atuál no halo matadalan ida
hodi kria planu para implementa intervensaun ne’ebé iha.
Rekomendasaun prinsipál mak:

Identifika no estabelese varidade ai-horis ne’ebé bele iha toleránsia ba mudansa
klimátika

Hasa’e diversidade ai-horis hodi inklui leguminosa barak liu tan (tunis, ervilla,
koto nani, koto surik no koto midar), no ai-han nutrisaun sira seluk no mos ai-han isin para bele
aumenta siguransa ai-han.

Introdus/habelar terasering/Sloping Agricultural Land Technologies (SALT).
Konservasaun ba to’os ne’ebé iha rai lolon ho adubu orgániku sei hadi’a rezultadu produsaun no
hamenus erosaun, hadi’a retensaun bee iha rai laran, hadi’a estabilidade rai no aumenta rai nia
klean.

Lehe ou lablab hanesan ai-horis ne’ebé kobre ou hanehan du’ut ne’ebé atu moris.
Ida ne’e sei hadi’a rezultadu produsaun batar liu husi aumenta nitrogen. Hadi’a rai nia bokur sei
aumenta konteúdu orgániku no mos hanehan du’ut ne’ebé moris.

Introdusaun adubu non-orgániku. Aplikasaun adubu non-orgániku sei aumenta
produsaun husi agrikultór ho eskala ki’ik no fasilita sira hodi bele fa’an produsaun ne’ebé sira
hetan liu iha merkadu. Aumenta agrikultór sira-nia rendimentu sei orienta ba aumenta
disponibilidade ai-han ba komunidade sira.

Rai fini ho métodu diak sei hamenus ai-han ne’ebé lakon depois de koileta

Buka no haloot bee hodi hamenus rísku maran iha area ne’ebé fasil atu kona/fatin
ne’ebé ho udan been la los.
Intervensaun prinsipál tenke foka ba mantein no harii fundasaun ba produsaun ai-horis –
fini, rai, bee no loromatan. Adapta fini ne’ebé tahan ba mudansa klimátika sei haree liu husi
komponente 1 uza informasaun kona ba temperatura no mudansa udan been ne’ebé hetan iha
tinan 2010-2011 (SoL, 2011, Molyneux, 2011). Iha tempu oin mai tenke tau konsiderasaun kona
ba mudansa klimátika iha prosesu identifikasaun no importasaun varidade foun SoL nian husi
sentru peskiza varidade internasionál.
Loromatan kuaze konsistente husi tempu ba tempu ho relatóriu sientífiku sólidu uitoan
ne’ebé produs predisaun ne’ebé bele uza ba mudansa UV no mudansa klimátika; mezmu nune’e
rai ho bee prova ona influénsia negativu husi atividade umanu. Degradasaun rai no
disponibilidade bee sai hanesan kestaun ne’ebé importante atu atinji númeru rezultadu
produsaun/ha ne’ebé nesesáriu ba fó han populasaun agora. Tanba ne’e presiza intervensaun
prinsipál ne’ebé foka ba rai nia bokur, nutrisaun no bee. Hadi’a rai liu husi hasa’e konteúdu
orgániku no fíxa/hadi’a biolójiku husi nitrogen (ou insumu estérnu) núdar buat ne’ebé
fundamentais ba sistema agríkula ne’ebé sustentável. Garante katak ne’e hanesan karbon ne’ebé
difisil no mantein iha fatin liu husi hamenus erosaun no enkoraja atu akumula matéria orgániku
ne’ebé esensiál tebes atu atinji produsaun ai-han ne’ebé aumenta iha foho Timor Leste. Garante
bee disponível iha tempu krítiku durante tempu kuda sai hanesan instrumentu prinsipál para bele
hasa’e produsaun iha tempu udan oin mai ne’ebé variável; ida ne’e mos fó insentivu ba agrikultór
sira hodi investe liu tan iha insumu sira seluk ne’ebé kria síklu investimentu virtuozu no
rekompensa.
104
Tendénsia atu hasa’e produsaun ai-horis sai hanesan asuntu ne’ebé importante. Espera
mudansa klimátika bele hamenus output jerál iha area trópiku maizumenus to’o 10%. Hasa’e
médiu produsaun tinan-tinan por exemplu to’o 20% sei bele rejolve defisiénsia ne’ebé iha no
ajuda fó han populasaun ne’ebé barak liu tan. Mezmu nune’e, hasa’e médiu produsaun la
konsidera tinan hirak ne’ebé mosu kondisaun maran no inundasaun ne’ebé halo ai-horis hotuhotu falla, ou hanesan iha tinan 2010, labele kuda. Iha situasaun ida ne’e no hanesan regras jerál
ba agrikultór subsisténsia importante tebes atu iha diversidade ai-horis no kultivar.
Iha kapasidade atu kuda ai-horis oioin ou hili espesies ne’ebé mak atu kuda depende ba
udan been sei fasilita agrikultór sira atu adapta ho produsaun iha tinan partikulár ho situasaun
mudansa klimátika partikulár, maibe mos iha rede produsaun ne’ebé siguru iha eventu ai-horis
balun falla. Fehuk midar ho ai-farina agora dadaun sai hanesan ai-han prinsipál no ai-han urjénsia,
enkuantu talas, kumbili ho akar sei konsumi mos wainhira laiha tan ona ai-han seluk atu konsumi.
Enkuantu ai-han hirak ne’e esensiál tebes hodi fornese kalóriu no nutrisaun báziku durante
‘tempu rai hamlaha’, hirak ne’e kuaze menus iha mikro-nutrientes no proteína no konsumi ai-han
hirak ne’e hamenus uitoan deit insidente gastus ne’ebé iha. Hadi’a opsaun no valor nutrisaun husi
ai-horis hirak ne’e no ai-horis urjénsia seluk importante tebes hodi hamenus nutrisaun ne’ebé
makaas iha foho ne’ebé dalabarak ema konsumi ai-han hirak ne’e. Aumenta kultivasaun no
produsaun ai-han isin (umbi) hirak ne’e sei hadi’a ai-han loroloron no espesifikamente
kompozisaun proteína iha ema Timor nia ai-han durante tempu normal no mos tempu rai hamlaha.
Prestasaun ba rezisténsia, toleránsia ba kondisaun maran, leguminosa (fore) hirak ne’ebé nia
produsaun aas no kulturamente aseitavél hanesan tunis, lablabs no lehe tenke sai hanesan fokus
prinsipál ba kualker estratéjia dezenvolvimentu siguransa nutrisaun.
Mapa agríkula tuir Suco
Mapa iha kraik produs liu husi uza dadus foun kona ba produsaun agríkula husi Suco
idaidak ne’ebé fornese husi sensus tinan 2010 nian husi Diresaun Nasionál de Estatístika. Mapa
ne’e la konklui informasaun absoluta, maibe uza persentajen husi agrikultór ne’ebé produs aihoris ida ou ida seluk fó informasaun kona ba importánsia relativu husi kada ai-horis iha kada
Suco.
Mapa ne’e fó informasaun kona ba batar, hare no kafe, ne’ebé sai hanesan ai-han prinsipál
rua no ai-han ne’ebé bele fa’an iha Timor-Leste. Iha mos informasaun kona ba ai-farina no aifuan sira, no bele aumenta tan tuir presiza. Ho objetivu atu kompriende kona ba produsaun
agríkula no nia dezafiu iha Timor-Leste, deside ona katak indikadór ida husi pubreza ekonómiku
no indikadór ida kona ba besik ba infraestrutura sai hanesan benefísiu vizualizasaun ne’ebé atu
uza hanesan baze ba objetivu planeamentu. Nune’e, iha mos mapa area ne’ebé populasaun nia
médiu moris menus husi 80c por dia, no hanesan area ne’ebé besik ba iha infraestrutura/asisténsia
governo nian, no asesu ba klíniku saude ne’ebé uza ona. Mezmu ida ne’e la fó indikasaun ne’ebé
satisfas kapasidade Suco nian ou difikuldade iha asesu ba estrada ou atu lori sira-nia produtu ba
merkadu, ida ne’e mak dadus ne’ebé disponível atu konsidera nia bareira ne’ebé iha no dalaruma
iha benefísiu.
Mapa ne’ebé hatudu iha Figura 29 hatudu persentajen umakain iha Suco idaidak ne’ebé
deklara sira-nia aan hanesan agrikultór. Area ho kór matak tuan iha Maliana to’o iha Liquiça, no
to’o iha parte rai aas sentral hatudu kona ba persentajen aas liu husi agrikultór iha teritóriu ida
ne’e nia laran.
105
Figura 29. Persentajen agrikultór iha Suco idaidak ne’ebé deklara sira-nia aan hanesan
agrikultór (2010).
Figura 30 hatudu kona ba produsaun prinsipál ai-horis iha Suco idaidak, bazeia ba persentajen
agrikultór ne’ebé kuda ai-horis idaidak iha Suco ne’e. Suco ne’ebé ho produtu rua iha 10% ba
malu hetan avaliasaun dúpla/ganda.
Figura 30.
Persentajen agrikultór ne’ebé deklara katak sira kuda ai-horis
Figura 31 fasilita vizualizasaun kona ba diferensa iha produsaun batar iha Suco tomak iha
Timor-Leste. Suco ho kór kinur hatudu 100% agrikultór produs batar, enkuantu matak tuan
hatudu agrikultór menus husi 10% mak kuda batar. Padraun ida ne’e hatudu produsaun batar
makaas liu iha area ho elevasaun natón to’o aas liu to’o ba iha parte oeste husi teritóriu ida ne’e.
106
Figura 31.
Persentajen agrikultór ne’ebé kuda batar, 2010
Produsaun kafe iha Timor-Leste aprezenta hanesan persentajen agrikultór tuir Suco iha
Figura 32. Densidade aas husi korkafe tuan iha elevasaun natón rejiaun sentral (Ermera, Ainaro,
Covalima ho Aileu) no kór nurak to’o ba iha elevasaun aas liu mak foho Ramelau ne’ebé hatudu
temperatura oioin husi kafe ne’ebé kuda iha Timor-Leste no hetan mudansa wainhira temperatura
aumenta.
Figura 32.
Persentajen agrikultór ne’ebé kuda kafe, 2010
Distribuisaun hare hatudu iha Figura 33 hatudu fatin tolu ba persentajen agrikultór ne’ebé
kuda hare, fatin hirak ne’e mak; sub distritu Venilale iha Baucau, sub-distritu Cailaco iha
Bobonaro (no Suco sira ne’ebé besik iha ne’eba), no iha distritu Oecusse tomak (maioria hare
kuda iha Oecusse mak hare rai maran. Iha mos Suco balun iha Natabora iha parte do súl ne’ebé
persentajen aas husi umakain mak involve iha produsaun hare, no area seluk mak iha Luro,
distritu Lautem ne’ebé produsaun hare ho persentajen aas. Seidauk klaru karik produsaun hare
ne’e mak hare irigasaun ka hare rai maran husi kualker dadus ne’ebé rekolla husi teritóriu tomak.
107
Figura 33.
Persentajen agrikultór ne’ebé kuda hare, 2010
Mapa ida ne’e ajuda análiza produsaun no konsumi ai-han iha suco. Wainhira rezultadu
produsaun ai-horis disponível kada epoka maka iha mos posibilidade atu halo mapa kona ba area
hirak ne’ebé mak fó produsaun menus no mos hirak ne’ebé mak fó produsaun aas, no ajuda
planeadór sira atu foka ba asuntu hirak ne’e.
108
7. Komunikasaun no dizeminasaun teknolojia
Atividade Seeds of Life nian habelar liu husi programa oioin durante tinan 2010-2011
hanesan haktuir iha kraik:
Audiénsia
Agrikultór
Staff MAP distritu
ONG& ajénsia parseiru
sira
Publikasaun Timor nian
Publikasaun Australia &
international nian



















Media komunikasaun
Kontaktu direta halo husi staff peskiza SoL OFDT
Loron to’os nain
Soru-mutu aprezenta rezultadu peskiza
Soru-mutu kona ba Habarak fini formál no informál
Soru-mutu sosializasaun
Ligasaun baibain entre staff SoL iha distritu ho líder
Loron to’os nain
Soru-mutu aprezenta rezultadu peskiza
Ligasaun baibain entre staff SoL iha distritu ho líder
Soru-mutu aprezenta rezultadu peskiza
Website
Publikasaun
Print, notísia/istória liu husi radio ho televizaun
Konferénsia
Publikasaun iha lian Tetun
Website
Print ho notísia/istória husi radio
Konferénsia internasionál
Publikasaun iha lian Ingles
Loron to’os nain
Loron to’os nain organiza husi staff SoL iha sub-distritu hotu-hotu ne’ebé estabelese
OFDT. Partisipante iha kada loron to’os nain maizumenus agrikultór nain 20 ne’ebé involve iha
koileta no mos halo avaliasaun ba rezultadu produsaun husi ai-horis ne’ebé iha. Maizumenus 50%
husi partisipante mak feto. Loron to’os nain ida ne’e fasilita agrikultór ho staff peskiza sira atu
troka idea ba malu. Baibain ba produtu hanesan fehuk midar, ai-farina, forerai no hare, staff sira
tein tasak tiha para agrikultór sira bele koko nia sabór. E depois halo diskusaun kona ba
buat/karaterístika ne’ebé atribui husi kada varidade.
Loron to’os nain mos halo iha sentru peskiza hotu. Eventu ida ne’e dezeña para atu
engaña agrikultór sira iha avaliasaun inísiu ba varidade potensiál iha prosesu testu antes varidade
ne’e ba to’o iha agrikultór sira-nia to’os. Atu koko varidade ne’ebé diak maka inkorpora mos
koko sabór iha eventu ne’e.
Soru-mutu aprezenta rezultadu peskiza
Soru-mutu aprezenta rezultadu peskiza halo iha tinan tomak nia laran ne’ebé peskizadór
sira análiza rasik sira-nia dadus. Iha soru-mutu ida ne’ebé halo iha fulan Setembru 2011, análiza
dadus husi testu replikadu fehuk midar depois halo selesaun hodi hatama ba iha OFDTs tempu
oin mai. Aprezentasaun kona ba rezultadu peskiza mos halo iha loron tomak ida ne’ebé deskuti
kona ba dadus peskiza tinan tomak ida nian. Soru-mutu ne’e fó oportunidade ne’ebé diak ba SoL
atu engaña ho agrikultór lokál sira, administrasaun distritu, staff MAP distritu no mos staff husi
ONG. Rezultadu ne’ebé iha aprezenta mos iha konferénsia internasionál.
109
Publikasaun
Lista kona ba publikasaun anuál, relatóriu programa, aprezentasaun konferénsia, eventu
media lokál no internasionál aprezenta tuir mai:
Relatóriu Peskiza Anuál SoL 2010, Seeds of Life, Abril, 2011, 238p (Edisaun Inglés ho Tetun)
Shepherd C.J, Mc William A. (2011) Ethnography, Agency, and Materiality: Anthropological
perspectives on rice development in East Timor. East Asian Science, Technology and Society:
An International Journal 5:189–215
Molyneux N, 2011. Seeds of Life: Adapting for food security. Issues, Vol 94. March, 2011
Partners. ACIAR Journal. March-May, 2011. A country farms its future.
Variety Fact Sheets, Sweet Potato (Tetun), fifth printing March, 2011
Variety Fact Sheet, Peanuts (Tetun), fifth printing March, 2011
Variety Fact Sheet, Rice (Tetun), fifth printing March, 2011
Variety Fact Sheet, Maize (Tetun), fifth printing March, 2011
Variety Fact Sheet, Cassava (Tetun), fifth printing March, 2011
Nicholas Molyneux, Gil Rangel da Cruz, Robert L. Williams, Rebecca Andersen and Neil C.
Turner. Climate change and population growth in Timor-Leste: Implications for food security.
30pp Accepted for publication by Ambio, 2011
Lacoste, M, Borges F., L., Williams, R and Erskine, W. Varietal Diffusion in Marginal Seed
Systems: Participatory Trials initiate Change in East Timor, 31p. Accepted by Journal of Crop
Improvement, December, 2011
Williams, R., Borges F., L., Andersen, R., Lacoste M., Johansen C. and Nesbitt., H. On-farm
evaluation of introduced maize varieties and their yield determining factors in East
Timor22pp.Submitted to Field Crop Research, 2011
Neil C. Turner, Nicholas Molyneux, Sen Yang, Youcai Xiong, Kadambot H. M. Siddique (2011).
Climate change in south-west Australia and northwest China: challenges and opportunities for
crop production. Crop and Pasture Science 62(6) 445-456
Marçal Gusmão, Kadambot H. M. Siddique, Ken Flower, Harry Nesbitt, Erik J. Veneklaas Water
deficit during the reproductive period of grass pea (Lathyrus sativus L.) reduced grain yield but
maintained seed size 37p. Accepted by Journal of Agronomy and Crop Science, 2011.
Williams, Robert; Rebecca Anderson, Armandina Marçal, Luis Pereira, Luis Almeida and
William Erskine. Exploratory Agronomy within participatory varietal selection: The case of
peanut in East Timor. 11 p. Accepted by Experimental Agriculture, December, 2011.
Relatóriu SoL3
Seeds of Life Faze 3.Program Design Document. Volume 1.Main Report. 63 p
Seeds of Life Faze 3.Program Design Document. Volume 2. Appendices. 187 p
Seeds of Life Monitoring and Evaluation Review. April, 2011. Geoff Moyle 45p
Matadalan ba Habarak Fini Informál iha Timor Leste. Buddhi Kunwar and Asep Setiawan, MAF.
May 2011 26p
Habarak Fini Informál: Introdusaun ida, Buddhi Kunwar, MAF, May 2011, 3p
Summary Recommendations of Major Crops – Maize, Peanuts, Paddy, Cassava and sweet Potato.
Buddhi Kunwar and Asep Setiawan, MAF. August 2011 5p
110
Seeds of Life, 2011 Agricultural Interventions for improving food and nutritional security in
Timor-Leste; with reference to Contemporary Predictions of Climate Change and Population
Pressure. A policy and planning paper for the Ministry of Agriculture. 57p
Strategy for Promotion of Gender Equality in Informál Seed Production. MAF/Seeds of Life,
August 2011 p4
Strategy for Capacity Building of MAF Extension Staff to implement Informál Seed Production,
MAF/Seeds of Life September 2011 2p
Seeds of Life Program, Monitoring and Evaluation Manual (October, 2011) In draft
Gender Strategy Seeds of Life. Endah Agustiana, December, 2011. 24p
Gender Action Plan, Seeds of Life. Endah Agustiana, December, 2011. 2p
Communication Strategy, Seeds of Life. Chris Mc Gillion, Charles Sturt University, Bathurst,
Australia, 50p, October, 2011
Communication Action Plan, Seeds of Life. Chris Mc Gillion, Charles Sturt University, Bathurst,
Australia, 1p, October, 2011
Kobertura media Timor Leste
Enjoy magazine – Timor-Leste. Mudansa klimátika no nia efeitu ba iha agrikultura iha TimorLeste by Valentina Gjuraj.Report in Tourism and Business magazine on Climate Change report.
November, 2010.
Jornál Agrikultura. Fevereiru, 2011.Serimónia asinatura SOL 3 (ho fotografia boot) iha parte oin
CPA weekly show “Povu Nia Matenek” 13 April 2011.Seeds of life farmers and staff featured
A Voz de Suara Timor Lorosa’e, MAP Lansa Projetu Fini Ba Moris, 29 June 2011, Edisaun No.
9040 Tinan XVIII
Timor Post, MAFP Lansa Projetu Fini Ba Moris Tinan Lima, 29 June 2011
Jornál Agrikultura, July, 2011. Hato’o kona ba Habarak fini varidade SoL nian iha sentru peskiza
Betano, Distritu Manufahi.
TVTL. Vizita husi Ministru estranjéiru Australia ba atividade Seeds of Life nian iha Maliana 11
Jullu, 2011
Televizaun De Timor-Leste (TVTL), Jullu 12, 2011, Vizita husi Mr Kevin Rudd, Australian
Minister of Foreign Affairs ba SoL nia atividade
Benefísiu husi Habarak fini informál. Agostu, 2011.Fo sai liu husi Radio Komunidade Maliana.
TVTL fo sai kona ba partisipasaun ekipa SoL iha First Lady’s Cup. Agostu, 2011.
Video aprezentasaun husi asesor peskiza iha Lao T Hamutuk forum kona ba Politika Fini. Agostu,
2011.
Revolusaun Verde Hamosu Problema ba To’os Nain.Aug-2011. Timor Post Newspaper
Bi-weekly updates on Sol activities on Maliana Community Radio.
TVTL. Lansamentu varidade P07, Ministério fó naran ba varidade. 15 Nov.
TVTL broadcast vizita husi Secretário Estado Sr. Marcos da Cruz ba iha Aileu, 19 de Janeiru,
2012
Seeds of Life distribui fini 24,956kg. Article iha Timor Post Pájina 6, 25 Janeiru, 2012
111
Aprezentasaun konferénsia
Luis Fernandes, Luis Pereira, Armindo Moises and Robert L. Williams. Hili varidade ai horis
terigu (titboa ho asinata) nian ne’ebé rezultadu diak hamutuk to’os nain sira. ‘Knowledge,
Attitudes and Skills for Timor-Leste’s Development: an Opportunity for Dialogue’ 4 Jullu 2011
Marcos Corréia Vidal ho Robert L Williams - Lehe bele hasa’e produsaun batar iha Timor-Leste.
‘Knowledge, Attitudes and Skills for Timor-Leste’s Development: an Opportunity for Dialogue’
4 July 2011
Felisberto A. Soares, Joao Bosco da Costa, Leandro C.R. Pereira Abril de Fatima ho Robert L.
Williams. Varidade ba batar balun, bele hetan produsaun aas, no bele tahan ba fuhuk.
‘Knowledge, Attitudes and Skills for Timor-Leste’s Development: an Opportunity for Dialogue’
4 July 2011.
Modesto Lopes and Harry Nesbitt. Improving food security in Timor-Leste with higher yielding
crop varieties. Paper prepared for presentation at the Australian Agricultural and Resource
Economics Society Mini Symposium “Food security in our own back-yard”8-10 February, 2012
Kobertura husi media Australia
ACIAR. A country farms its future. Partners. March-May 2011.
http://aciar.gov.au/files/node/13748/a_country_farms_its_future_92962.pdf
Radio Australia, 11 July, 2011. Kevin Rudd, Minister of Foreign Affairs Interview with Phil
Kafcaloudes, Radio Australia spoke about the Seeds of Life visit conducted the previous day.
Minister of Foreign Affairs webpage has a selection of images from his visit to SoL in Maliana.
http://gallery.foreignminister.gov.au/Photo-Gallery/Visit-to-East-Timor-July2011/17966129_s9NjPK#1375934150_zHpcGh8
UWA News. 11 July, 2011. Hunger-beating 'Seeds of Life' for Timor-Leste.
http://www.news.uwa.edu.au/201107113737/business-and-industry/hunger-beating-seeds-lifetimor-leste
UWA News. 22 August, 2011. UWA helps to sow the seeds of a new life.
http://www.news.uwa.edu.au/201108243844/features/uwa-helps-sow-seeds-new-life
Seeds of hope are being sown in Timor-Leste,. ABC News Online, Stephanie Dalzell. 7-Sep2011. http://www.abc.net.au/news/2011-09-07/seeds-of-life-feature/2875464
UWA Institute of Agriculture, December 2011. Seeds of Life: continuous low cost supply of
superior seeds in Timor-Leste.
UWA News. 15 November, 2011. UWA’s first PhD from Timor-Leste to address
hunger.http://www.news.uwa.edu.au/201111154138/alumni/uwas-first-phd-timor-leste-addresshunger
ACIAR Blog, 9 January 2012. Timor-Leste PhD
graduate.http://aciarblog.blogspot.com/2012/01/timor-leste-phd-graduate.html
Website
http://www.seedsoflifetimor.org/
112
8. Harii kapasidade
Harii kapasidade
Harii kapasidade iha tinan 2011 em termus de treinamentu relasionadu liu ho ida ne’ebé
identifika ona husi konsultante ida husi departementu treinamentu IRRI iha tinan 2006. Iha
estudu ne’e sujere katak programa treinamentu SoL tenke atinji nível hotu-hotu husi staff sira
ne’ebé serbisu iha sistema fini Timor Leste nian. Rekerimentu treinu ne’e inklui a) on-the-job
training/treinamentu iha serbisu fatin, b) kúrsu tempu badak, c) serbisu iha terreñu no loron to’os
nain, d) soru-mutu ho agrikultór no, e) estudu mestradu.
Iha tinan 2011, SoL fó oportunidade ba staff MAP atu aprende iha serbisu fatin wainhira
implementa peskiza, no Habarak fini formál no mos informál. Aliened ne’e, fornese mos
treinamentu formál hanesan kúrsu tempu badak ba staff MAP sira, ONG no mos agrikultór sira.
Agrikultór sira mos hetan oportunidade hodi involve makaas, ladún formál iha grupu
sosializasaun hodi familiariza sira-nia aan iha habarak fini kualidade diak iha sira-nia to’os rasik
ou iha GKHF. Halo ona soru-mutu rua iha 2011 kona ba sosializasaun Habarak fini informál
Suco ne’ebé partisipa husi agrikultór nain 1956.Iha mos komunikasaun no soru-mutu kona ba
jéneru.
Tabela (Tabela 102) iha kraik aprezenta rezumu kona ba oportunidade treinamentu ne’ebé
iha tinan 2011 nia laran.
Tabela 102. Oportunidade treinamentu fó tuir disiplina no típu treinamentu iha tinan 2011
Disiplina/Típu Treinamentu
Estudante
MSc iha rai
seluk
Tékniku (selesaun varidade, estatístiku,
matemátiku, moras, nsst)
2
Teknolojia Habarak fini
1
Nu.
Treinamentu
tempu badak
iha rai liur
2
Habarak Fini Informál
Siénsia sosiál/jéneru
2
Inglés/komunikasaun
9
Soru-mutu sosializasaun ho agrikultór
Total
No.
treinamentu
tempu badak
iha rai laran
184
Total loron
treinamentu
32
79
211
269
124
391
131
740
1956
1956
650
5
11
2638
4085
*Total loron treinamentu hanesan númeru loron treinamentu multiplika husi númeru loron treinamentu.
Fornese ona total oportunidade treinamentu 2654. Persentu neennulu husi oportunidade
hirak ne’e oferese ba partisipante mane sira enkuantu 34% oferese ba partisipante feto sira.
Estatístika, análiza dadus, matemátiku no treinamentu tékniku sira seluk no mos Habarak fini
informál sai hanesan treinamentu prinsipál durante tinan tomak nia laran tuir fali mak kúrsu
Inglés ho siénsia sosiál husi Habarak fini.
Iha staff MAP nain lima (ou ex membru staff MAP) ne’ebé ba foti mestradu durante
periódu ida ne’e. Nain tolu hetan bolsu estudu John Allwright iha University of Western
Australia, 2 estuda siénsia sosiál no 1 estuda kona ba agronómiku (kria ai-horis/plant
breeding).Staff nain 2 diretamente apóiu husi SoL hodi estuda kona ba kria ai-horis/plant
breeding no teknolojia siénsia fini iha IPB Bogor Indonézia.
Númeru total loron treinamentu durante tinan tomak ba kúrsu tempu badak (la inklui sorumutu sosializasaun ho agrikultór) mak 2129 ou ekuivalénsia ba oportunidade loron treinamentu 8
por loron serbisu, signifika katak iha total staff MAP nain 8 mak partisipa iha treinamentu kada
loron serbisu iha tinan tomak nia laran.
Impaktu husi esforsu harii kapasidade husi SoL bele observa husi avaliasaun kompeténsia
staff ida ikus liu ne’ebé halo iha tinan 2010.
113
Ida ne’e hatudu katak, ho excepsaun (terkecuali) ‘Metodolojia Peskiza, kompeténsia
ne’ebé simu rezultadu kahur, aprezentasaun staff nian iha kompeténsia seluk hanesan serbisu iha
kampo, loron to’os nain, no agronomia jerál hatudu mudansa ne’ebé boot tebes (melloramentu
40-50%).
Avaliasaun de kompeténsia ida ne’e identifika pozisaun típu haat iha ekipa professional
SoL, mak hanesan, OFDT, peskizadór sentru peskiza, ofisiais Habarak fini no peskizadór sósio
ekonómiku. Iha ne’e husu ba staff SoL sira atu fó valor ba sira-nia skill ou koñesementu ho
eskala valor husi 1-4 koresponde ba 0-100% em termus de objetivu harii kapasidade.Total4,400
kompeténsia karaterizadu hanesan tuir mai: agronomia, metodolojia peskiza, serbisu iha kampo,
loron to’os nain, matemátiku, komputadór, relatóriu mensal no attitude serbisu. Iha kompeténsia
balun mak bele aplika ba pozisaun hotu-hotu, seluk espesífiku liu.
Jeralmente, melloramentu 15% kada tinan observa ona em termus de skill no
koñesementu husi staff no ida ne’e atribui ona ba tempu konsideradu no rekursu ne’ebé involve
iha treinamentu husi staff MAP ne’ebé diretamente involve iha programa SoL.
Programa treinamentu SoL serbisu hamutuk ho MAP hodi hasa’e kapasidade staff idaidak
para bele implementa sistema fini nasionál. Agora dadaun iha PhD nain 1 no MSC nain 8 ne’ebé
serbisu iha diresaun ne’ebé SoL engaña ba (Tabela 103). SoL sei kontinua fó apóiu ba
treinamentu tempu naruk iha MAP hodi atinji nível nesesidade treinamentu ne’ebé identifika iha
tinan 2006 (Tabela 104). Kúrsu lingua Ingles mos inklui iha ne’e hodi fasilita peskiza ba
literatura, uza programa iha komputadór no atende treinamentu internasionál.
Tabela 103.
Nível edukasaun iha Direcçao 4 iha MAP/SoL nia laran
Direcçao MAP
Peskiza ho Serbisu Espesializadu
Agrikultura ho Hortikultura
Dezenvolvimentu Komunidade Agríkula
Polítika & Planeamentu
Tabela 104.
Staff
MSc nain 4 (Agronomia, Jestaun Rekursu GIS, Pekuária)
Seluk – BS, Diploma ho Tékniku Rekursu Umanu
PhD nain 1 (Batar)
MSc nain 1 (Administrasaun)
Seluk – BS, Diploma ho Tékniku Rekursu Umanu
MSc nain 1 (Komunikasaun)
Seluk – BS, Diploma ho Tékniku Rekursu Umanu
MSc nain 2 (Sósio-Ekonómiku, Jestaun Rekursu Naturais)
Seluk – BS, Diploma ho Tékniku Rekursu Umanu
Meta kualifikasaun ba staff MAP
Institutu Peskiza Nasionál
40% MSc, 30% BSc, 30% diploma holders
Nível distritu
Nível MSc nain 1 kona ba espesialista estensaun ai-horis treinadu
iha agronomia jerál no jestaun ai-horis, nível BSc nain 1 kona ba
espesialista protesaun planta treinadu iha entomolojia ho patolojia,
ho espesialista estensaun nain ida ho ijazah diploma kona ba
estensaun pekuária
Nível Sub-distritu
Staff estensaun nain 3 to’o 4 ho nível diploma ba kada distritu
Nível Suco
Estensionista Suco ida no nain 2-3 ne’ebé lokalmente treina atu
orienta agrikultór sira nune’e mos staff estensaun atu promove
teknolojia iha sira-nia area focus idaidak.
114
9. Rekomendasaun teknolojia
9.1 Varidade ne’ebé potensiál no lansa
Varidade foun kualidade diak oin sia ne’ebé konsege identifika husi SoL/MAP halo ona
lansamentu husi MAP iha fin 2011. Ai-horis sira seluk kontinua halo avaliasaun iha sentru
peskiza no mos iha agrikultór sira-nia to’os durante tinan tomak nia laran. Depois de halo
avaliasaun iha tinan barak nia laran Komisaun Lansamentu Varidade (KLV) konsege simu
varidade batar kór mutin ida hodi lansa iha dia 15 de Novembru 2011 no fó naran ofisiál iha fin
de 2011. Karaterístika husi varidade ida ne’e aprezenta iha kraik.
Varidade hitu ne’ebé priméiru identifika husi SoL lansa husi KLV iha dia 8 de Marsu
2007. Entre varidade oin hitu ne’e rua mak batar kór kinur, fehuk midar oin tolu, hare oin ida no
forerai oin ida. Varidade hotu-hotu ne’ebé lansa konsege liu ona husi avaliasaun iha kondisaun
oioin durante periódu 2000-2005. Rezultadu husi testu replikadu no la’os replikadu iha agrikultór
sira-nia to’os iha tempu udan tinan 2005/06 aprezenta iha Relatóriu Peskiza Anuál tinan 2006
(SoL, 2006). Programa hanesan husi testu replikadu no testu iha agrikultór sira-nia to’os kontinua
halo nafatin iha tempu bailoro tinan 2006 no iha tempu udan tinan 2006/07, no mos iha tempu
bailoro tinan 2007 no tempu udan tinan 2007/08.Testu hirak ne’e deskreve iha Relatóriu Peskiza
Anuál tinan 2007 no 2008 (SoL, 2007, 2008). Iha balun husi varidade ne’e mak konsege halo
avaliasaun profunda iha tinan 2008-2009 no iha 2009-2010 no 2009-2011 ne’ebé halo
komparasaun ho varidade lokál no mos ho varidade foun balun ne’ebé potensiál atu lansa.
Varidade ai-farina lansa husi MAP iha dia 27 de Agostu tinan 2009 no habarak nia fini iha
tinan 2009-2010 hodi halo distribuisaun ba produtór fini sira. Varidade oin rua ne’e hamosu iha
Indonesian Legumes and Tuber Crops Research Institute (ILETRI) (dalaruma ema hanaran
RILET) ou hili husi Center Research Institute of Food Crops (CRIFC). Responsável
breeders/kriadór husi ILETRI hetan konvite no mai atende mos iha enkontru KLV ne’ebé lidera
husi Ministro da Agrikultura e Peskas no marka prezénsia iha lansamentu ofisiál varidade ne’e.
Varidade oin rua ne’e koko ou avalia iha maizumenus fatin 13 (fatin 13 ba Ca26 no 16 ba Ca15),
no konsidera husi agrikultór sira hanesan varidade ne’ebé fó produsaun aas no nia sabór han
midar ou midar los. Varidade oin rua ne’e lansa ho naran idaidak mak Ai-Luka 2 ho Ai-Luka 4.
Deskrisaun kona ba varidade oin rua ne’ebé lansa aprezenta iha Relatóriu Peskiza Anuál SoL
2009. Deskrisaun detallu kona ba rezultadu ba to’o iha lansamentu no informasaun kona ba
produtividade depois de lansa aprezenta iha relatóriu inísiu (SoL, 2008; SoL 2009). Rezultadu
husi prosesu selesaun ba kada varidade aprezenta iha kraik.
9.1.1 Batar
Sele ho Suwan 5
Husi varidade oin rua ne’ebé lansa, Sele ho Suwan 5, Sele kuaze popular liu iha agrikultór
sira-nia leet no konsentra ona atividade habarak no distribuisaun ba varidade ida ne’e. Iha tinan
2011 konsege distribui fini Sele tonelada 32.5. Sele hanesan batar ne’ebé nia kór musan kinur, no
iha karaterístika ne’ebé prefere liu wainhira kompara ho populasaun batar sira seluk. Batar ida
ne’e nia produsaun aas no iha karaterístika fai ne’ebé diak no sente midar wainhira han. Batar ida
ne’e mos bele moris diak iha kondisaun rai ne’ebé maran. Deskrisaun kona ba batar ida ne’e nia
karaterístika no relasaun husi agrikultór sira ba batar ida ne’e haktuir detallu iha Relatóriu
Peskiza Anuál SoL tinan 2008.
Sele kontinua hatudu moris no rezultadu ne’ebé diak iha testu replikadu no iha agrikultór
sira nia to’os durante tinan 2011 (Haree Kapítulu 2) hanesan ne’ebé hatudu iha tinan hirak
priméiru (Tabela 105, Tabela 106). Hanesan varidade batar ne’ebé lansa no prefere, batar ida ne’e
mos uza hanesan standard hodi halo komparasaun ho batar varidade foun sira seluk. Maioria
varidade ne’ebé iha testu replikadu tinan 2011 mak batar kór musan mutin, tanba kór ida ne’e
115
kuaze prefere husi agrikultór sira iha parte barak iha Timor-Leste. Batar kór mutin P07 inklui ona
iha OFDTs ba tinan terseiru iha 2011. Varidade ida ne’e hatudu progresu ne’ebé diak durante
tinan tomak nia laran no konsege rekomenda ona hodi halo lansamentu iha tinan 2011. Varidade
sira seluk ne’ebé inklui iha OFDTs tinan 2011 mak jerasaun kruza terseiru entre varidade ida husi
CIMMYT, Zimbabwe ho naran Har 12 iha SoL nia avaliasaun inísiu ho varidade kór mutin husi
Filipina ne’ebé koko husi SoL ho naran P07. Label kruza P07Har12 hatudu komparasaun ne’ebé
diak ho varidade lokál maibe la aas liu Sele, nune’e mos P07 (Tabela 107). Kruza ida ne’e ho P07
sei kontinua atu halo avaliasaun iha agrikultór sira-nia to’os durante tinan 2012 nia laran.
Tabela 105.
Hili produsaun ho vantajen produsaun batar, sentru peskiza, 2001-2011
produsaun (t/ha)
Tinan
2001-2005
2006 (Fatin haat)
2007 (Fatin neen)
2008 (Fatin Haat)
2009 (Fatin Lima)
2010 (Fatin Haat)
2011 (Fatin Haat)
Méiu (2006-2010)
Suwan 5
3.5
1.6
1.9
1.5
1.9
1.9
2.0
1.8
Sele
3.1
1.5
2.6
1.5
1.8
1.7
2.2
1.9
Har12
laiha
laiha
2.7
1.3
1.6
1.4
1.5
1.7
Har05
laiha
laiha
2.0
1.2
1.6
1.1
laiha
1.5
Vantajen produsaun (%)
P07
laiha
laiha
2.6
1.3
1.6
2.1
2.3
2.0
Local
1.7
1.1
1.5
1.0
1.0
1.2
1.5
1.2
Suwan 5
106
41
27
53
87
58
33
48
Sele
82
39
73
53
81
42
47
55
Har12
laiha
laiha
80
33
53
17
40
40
Har05
laiha
laiha
33
22
58
-8
laiha
21
P07
laiha
laiha
73
33
58
75
53
63
Vantajen produsaun (%)
Suwan 5 Sele Har12 Har05
laiha
laiha
53
35
laiha
laiha
47
41
laiha
laiha
50
13
laiha
57
36
14
laiha
51
17
laiha
50
47
21
14
P07
laiha
laiha
laiha
21
40
31
Tabela 106. Hili produsaun ho vantajen produsaun batar, OFDTs, 2006-2010
Tinan
2006 (Fatin 170)
2007 (Fatin 278)
2008 (Fatin 220)
2009 (Fatin 235)
2010 (Fatin 188)
Méiu (2006-2010)
Suwan 5
2.6
2.5
laiha
laiha
laiha
2.6
Produsaun (t/ha)
Sele Har12 Har05
laiha
laiha
2.3
laiha
laiha
2.4
laiha
2.4
1.8
2.2
1.9
1.6
2.7
2.1
laiha
2.4
1.9
1.6
P07
laiha
laiha
laiha
1.7
2.5
2.1
Lokál
1.7
1.7
1.6
1.4
1.8
1.6
Tabela 107. Hili produsaun ho vantajen produsaun, OFDTs, 2011
Tinan
2011 (fatin 86)
Sele
2..05
Produsaun (t/ha)
Har12/P07 P07 Local
1.77
1.85
1.53
Vantajen produsaun (%)
Sele
Har12/P07
P07
34
16
21
116
Varidade batar ne’ebé lansa: “P07” CMU Var 12
Informasaun varidadeNaran botanikál:
Zea mays
Ambiente ne’ebé adekuada:
Rai aas ho tetuk ne’ebé drenajen diak
Naran avaliasaun:
Kódiku P07
Naran internasionál:
CMU Var12
Breeder:
Central Mindanao University (CMU), Philippines
Informasaun fundu:
Batar núdar ai-han prinsipál ba agrikultór Timor Leste liu husi 80%. Ai-horis ida ne’e
kuda iha rai ho típu no elevasaun oioin, ne’ebé kuda mesak ou kuda kahur ho ai-horis sira seluk
hanesan ai-farina, lakeru, fehuk midar no modo sira seluk. Batar jeralmente ema kuda la tau
adubu ou tau maibe uitoan deit no rezultadu produsaun husi varidade lokál durante ne’e kuaze
ki’ik liu. Batar varidade foun produsaun aas funan lívre (bersari bebas) ne’ebé introdus husi
CIMMYT iha inísiu tinan 2000 konsistente nafatin ho nia vantajen produsaun maizumenus 50%.
Depois de lansa batar varidade foun oin rua iha tinan 2007, iha nafatin esforsu hodi
hatama batar kór mutin sira seluk husi Áfrika no Filipina do súl hodi koko iha Timor Leste.
Hanesan rezultadu husi testu estensivu iha sentru peskiza no iha agrikultór sira-nia to’os maka
konsege rekomenda CMU Var 12 (P07) hodi halo lansamentu husi Komisaun Lansamentu
Varidade (KLV) iha fulan Novembru, 2011.
Mezmu rezultadu produsaun husi P07 ki’ik uitoan husi varidade Sele ne’ebé lansa tiha
ona, maibe batar ida ne’e nia musan mos boot no mutin. Ho ida ne’e fasilita agrikultór sira atu
hetan asesu ba batar produsaun aas kór mutin ne’ebé sira prefere. P07 núdar batar kór mutin
ne’ebé primeira vez lansa iha Timor-Leste.
Deskrisaun varidade:
Kór musan
Kualidade musan
Ai-horis (iha tempu koileta)
Tempu funan sai1
Tempu koileta1
Produsaun (t/ha) 2
Vantajen produsaun liu lokál (%)2
Rezisténsia ba fuhuk
Mutin
Semi-flint
1.9m
Loron 65-75
Loron 105-115
45
Rezisténsia médiu
1Aas liu iha altitude ne’ebé aas liu
Produsaun ho kualidade musan
P07 núdar batar funan lívre (bersari bebas) ho musan kór mutin ne’ebé adekuada ba
konsumidór sira iha Timor-Leste. P07 koko ona iha testu replikadu 23 durante tinan neen nia
laran no estensivumente koko iha agrikultór sira-nia to’os durante tinan 3 nia laran.
Iha testu replikadu husi tinan 2006 to’o 2011, P07 nia rezultadu produsaun 46% liu
varidade lokál ne’ebé uza hodi halo komparasaun. Iha testu replikadu 23 husi tinan 2006 – 2011,
P07 produs médiu produsaun 1.6 t/ha. Enkuantu ida ne’e sei ki’ik uitoan husi varidade Sele
ne’ebé lansa uluk tiha ona (1.8t/ha, aumenta 54%) ida ne’e signifikamente aas liu (aumentu 46%)
husi populasaun lokál ne’ebé uza iha testu (1.1 t/ha).
117
Mezmu testu ne’e halo iha tinan no fatin barak, laiha interasaun entre varidade ho fatin
testu, tanba ne’e P07 bele rekomenda ba distritu hotu-hotu ne’ebé koko.
Tabela 108. Méiu vantajen produsaun P07 & Sele, testu replikadu, 2006-2011
Varidade
Númeru testu
Médiu produsaun
(t/ha)
Vantajen produsaun
liu lokál (%)
P07
23
1.6
Sele
22
1.8
46%
59%
Lokál
23
1.1
Komentáriu agrikultór sira nian iha sentru peskiza
Agrikultór sira mos haree hanesan prefere liu batar P07. Iha testu varidade batar tinan
2010 iha Loes ho Betano, fó opsaun ba agrikultór sira ho batar varidade oin 13 no husu ba sira
varidade ida ne’ebé mak sira hakarak atu kuda iha sira-nia to’os. Iha eventu ne’e batar oin 13 ne’e
da’an hotu i depois husu ba agrikultór sira atu koko sabór ho karaterístiku seluk husi batar hirak
ne’e. Maioria agrikultór (63%) mak hatudu katak sira hakarak atu kuda P07 tanba han mamar,
morin, fasil atu fai no behu, no produs hikis ne’ebé diak wainhira fai hotu.
Testu iha to’os
P07 iha aprezentasaun ne’ebé konsistente diak wainhira koko hamutuk ho agrikultór tuir
kondisaun agronómiku normal durante tinan 3 nia laran iha fatin 389. Fatin hirak ne’e reprezenta
area hirak ne’ebé baibain ema kuda batar iha Timor-Leste, hahu husi nível tasi to’o elevasaun liu
husi 1550m. Rezultadu produsaun médiu husi P07 iha agrikultór sira-nia to’os mak 2.1 t/ha, 40%
liu varidade lokál ne’ebé uza hodi halo komparasaun. Vantajen produsaun ida ne’e menus husi
Sele (60%).
Tabela109. Méiu produsaun husi P07, Sele, ho lokál iha OFDTs, 2009-2011.
Tinan
Fatin
2009
2010
2011*
Tinan hotuhotu
99
188
102
389
Produsaun
lokál (t/ha)
1.4
1.8
1.3
1.5
Produsaun
P07(t/ha)
1.7
2.5
1.9
2.1
Produsaun
Sele (t/ha)
2.2
2.7
2.1
2.4
Vantajen
produsaun P07
21%
39%
46%
40%
*Dadus husi tinan 2010/11, la inklui fatin ne’ebé Sele hanesan lokál
Iha loron to’os nain ne’ebé halo iha fatin OFDT, iha agrikultór barak mak fó komentáriu
ba P07. Agrikultór barak mak haktuir katak wainhira sira hare nia kór musan mutin sira la espera
kona ba nia produsaun aas, tan ne’e sira hakfodak wainhira batar ida ne’e produs fulin boot no
produsaun aas. Komentáriu ne’ebé sira fó mak katak P07 nia kór kapaas (nia kór musan mutin
naroman). P07 nia fulin nakonu ho musan boot. P07 hanesan batar ne’ebé iha rezisténsia ba
kondisaun maran no la namlaik hanesan batar varidade sira seluk. Batar ida ne’e mos iha
rezisténsia ba anin iha tempu koileta.
Agrikultór sira aseita katak se kuandu/bainhira sira fa’an batar fulin P07 iha merkadu ema
sosa lais liu tanba haree husi nia kór ne’ebé kapaas, musan ne’ebé boot no mos fulin ne’ebé boot.
Prosesamentu: P07 iha persentajen musan ne’ebé barak liu no fasil atu fai. Atu tein: tuir
informasaun ne’ebé iha P07 tasak lais liu no iha testura mamar. Nune’e mos P07 nia sabór han
diak no midar uitoan.
118
Adaptasaun agronómiku
P07 núdar batar varidade foun ne’ebé adapta diak ho kultivasaun iha Timor-Leste. Ida
ne’e prova liu husi produsaun aas ne’ebé hetan husi varidade ida ne’e wainhira kuda tuir
kondisaun lokál. Nia musan kuda iha liña ou arbiru deit ho espasu 75cm to’o 1m ho musan 2-5
iha rai kuak ida. Iha kondisaun lokál, la tau adubu, P07 fó produsaun ne’ebé aas liu varidade lokál
ne’ebé uza hanesan check.
Hanesan ho varidade Sele ho batar lokál, rezultadu produsaun husi P07 aumenta wainhira
densidade ai-horis aumenta husi hun 0-5/m2, no depois atinji planaltu. Rezultadu produsaun husi
P07 sai menus iha rai ne’ebé nia pH aas liu no ki’ik liu, hanesan ho batar varidade sira seluk
ne’ebé hatama iha testu.
Haloot
Toleránsia fuhuk husi batar varidade hotu-hotu ne’ebé koko inklui P07 halo ona testu iha
sentru peskiza 4 husi koileta ne’ebé halo iha tinan 2009. Iha tempu koileta, fulin 20 husi kada
varidade rai iha saku mutin durante fulan 8 nia laran iha fatin ne’ebé protejidu husi laho iha
sentru peskiza. Depois de fulan 8 sukat estragus ne’ebé halo husi fuhuk ba batar ne’ebé rai.
P07 hanesan varidade ne’ebé iha toleránsia liu ba fuhuk kompara ho varidade Arjuna
Indonézia nian, maibe fraku uitoan wainhira kompara ho populasaun batar local nia rezisténsia
(Tabela 110).Husi populasaun batar lokál oin tolu ne’ebé hatama iha testu, iha ida mak nia
toleránsia fuhuk hanesan ho P07.
Tabela 110. Estragus fuhuk ba populasaun batar ne’ebé hili, 2009/2010.
Varidade
P07
Sele
4
Númeru testu
Médiu estragus husi fuhuk (%)
42
Lsd (p<0.05
15
Lokál*
Arjuna
4
4
4
48
*1
55
29
*1 Kombinasaun husi batar lokál oin 3. Estragus máximu ba populasaun lokál mak 35%.
Reasaun ba Moras, Insekta no Pesti
P07 iha rezisténsia ba moras boot batar nian hanesan Downy Mildew/kumbang bubuk. Iha
situasaun testu hotu-hotu, laiha okaziaun ida mak observa katak P07 fasil atu ataka husi pesti no
moras ne’ebé mosu iha Timor-Leste.
Reasaun herbisida
Herbisida la uza ba batar ne’ebé kuda iha Timor-Leste, tanba ne’e nia reasaun seidauk
hatene.
Impaktu:
Benefísiu ekonómiku
P07 iha potensialidade atu fó impaktu ne’ebé positivu ba uma kain agrikultór sira.
Produsaun ne’ebé makaas husi P07 sei fasilita agrikultór hotu-hotu hodi produs ai-han ne’ebé liu
ba sira-nia familia. Iha problema hanesan ai-han produs la to’o agora, uza P07 sei fasilita familia
balun hodi produs sereál ne’ebé sufisiente hodi fó han sira-nia familia.
Teknolojia ne’ebé presiza atu produs batar adisionál 40% mak fini ne’e rasik. Iha ne’e la
presiza atu aumenta input/insumu adisionál ba P07 para atu hetan rezultadu produsaun ne’ebé
signifikamente aas liu. Nune’e, teknolojia ida ne’e sei reprodus rasik tinan-tinan sem kustu estra.
119
Benefísiu sosiál
Kultivasaun P07 sei fornese opsaun kuda alternativu ba agrikultór subsisténsia ne’ebé
kuda batar iha Timor-Leste. Nia rezultadu produsaun ne’ebé aas ho kualidade han ne’ebé diak sei
ajuda kontribui ba siguransa ai-han ne’ebé diak liu.
Impaktu ambientál
P07 núdar varidade batar funan lívre (bersari bebas). P07 orijinalmente mai husi Central
Mindanao University breeding program bazeia ba populasaun kualidade diak ne’ebé dezenvolve
husi CIMMYT breeding program uza tékniku breeding konvensionál. Varidade ida ne’e la’os
genetically modified organism (GMO) bred uza teknolojia recombinant DNA no tanba ne’e sei la
introdus posibilidade karaterístika ne’ebé la prefere ba ambiente. P07 sei aumenta diversidade
jenétiku atuál iha Timor-Leste.
Impaktu jéneru
Lansamentu batar P07 sei ajuda familia agrikultór sira iha area rurais para bele fó han
sira-nia aan rasik. Rezultadu produsaun ne’ebé aas (40%) ho laiha insumu/input estra signifika
katak sei laiha esforsu estra husi agrikultór feto ho mane para atu produs ai-han husi P07.
Hanesan feto Timor Leste ne’ebé baibain tein no prepara ai-han ba sira-nia uma kain, halo
ona avaliasaun katak P07 fasil atu prosesa (fai no hamoos) no durasaun tein kuaze diak. Liu husi
testu ne’ebé halo hamutuk ho agrikultór sira, P07 núdar varidade batar ida ne’ebé prefere liu husi
agrikultór sira entre varidade sira seluk ne’ebé iha tanba haree husi nia sabór, no kualidade tein.
Tanba P07 la presiza prosesu naruk atu prepara ou tein, no la difisil atu fai hanesan batar varidade
lokal maka konsidera katak batar varidade ida ne’e sei la fó impaktu negativu ba feto sira-nia
moris. P07 sei fó benefísiu ba membru uma kain tomak ne’ebé iha asesu ba nia fini.
Habarak fini:
Programa Seeds of Life hahu produs fini púru ba P07 iha tinan 2011. Iha fin de tinan ne’e
konsege hetan fini fundasaun 210kg ne’ebé produs iha Betano no 810 kg stock produs iha
Manufahi. Kuantidade barak liu tan husi ne’e sei produs depois de lansamentu.
9.1.2
Forerai
Utamua
Varidade forerai Utamua ne’ebé lansa kontinua hatudu nível adaptasaun ne’ebé aas iha
agro-sistema tomak iha Timor Leste. Wainhira hatama iha testu replikadu varidade ida ne’e
hatudu produsaun ne’ebé aas tebes (Tabela 111). Laiha testu no demonstrasaun iha to’os ne’ebé
halo ba forerai durante tempu udan tinan 2010-2011 maibe iha tinan hirak antes varidade ida ne’e
hatudu rezultadu diak liu wainhira kompara ho varidade sira seluk iha OFDTs (Tabela 112).
120
Tabela 111. Produsaun ho vantajen produsaun Utamua, sentru peskiza, 2001-2010
Produsaun (t/ha)
Vantajen produsaun (%)
Tinan
Utamua
Pt14
Pt15
Pt16
Local
Utamua Pt14 Pt15
Pt16
2001-2005
2.1
laiha
laiha
2.0
7
laiha laiha
2006 (Fatin rua)
1.1
1.8
1.3
1.6
1.2
-9
50
8
33
2007 (Fatin lima)
2.0
2.4
2.3
1.8
1.7
17
40
34
6
2008 (Fatin haat)
1.3
1.1
1.1
0.7
0.9
43
26
23
-22
2009 (Fatin neen)
1.5
1.2
1.5
1.8
1.1
32
5
32
58
2010 (Fatin haat)*
1.2
0.7
0.8
0.9
0.8
71
-1
10
14
2011 (Fatin haat)
1.1
Méiu
86
Méiu (2006-2011)
1.4
1.6
1.5
1.2
31
24
21
18
* So fatin rua deit mak ba’a Utamua no idaidak hanesan kontrollu iha avaliasaun ne’e
Tabela 112. Produsaun ho vantajen produsaun forerai, OFDTs, 2006-2010
Tinan
2006 (Fatin 168)
2007 (Fatin 138)
2008 (Fatin 175)
2009 (Fatin 166)
2010 (Fatin 132)
Méiu (2006-2010)
Utamua
1.8
2.0
2.0
2.0
3.5
2.3
Produsaun (t/ha)
Pt14
Pt15
laiha
laiha
laiha
laiha
laiha
laiha
1.1
1.4
laiha
2.3
1.1
1.9
Pt16
laiha
laiha
laiha
laiha
2.3
2.3
Local
1.2
1.6
1.5
1.1
2.4
1.6
Vantajen produsaun (%)
Utamua
Pt14 Pt15
laiha
laiha
50
laiha laiha
24
laiha laiha
33
82
0
27
43
laiha
-6
47
0
3
Pt16
laiha
laiha
laiha
laiha
-7
-7
9.1.3 Fehuk midar
Hohrae 1, Hohrae 2 ho Hohrae 3
Varidade fehuk midar oin tolu ne’ebé lansa, Hohrae 1-3 (Tabela 113) kontinua hatudu
rezultadu ne’ebé diak iha testu replikadu durante tinan 2011. Varidade oin tolu ne’e kuaze
popular tebes iha agrikultór sira nia leet, partikularmente Hohrae 3 ne’ebé nia kór laran laranja no
lori vitamina estra D ba iha konsumidór sira-nia ai-han loroloron. Análiza Biplot ne’ebé
aprezenta iha Sesaun 2.2 husi relatóriu ida ne’e hatudu katak CIP 83 ho Hohrae 3 hatudu
rezultadu horis ne’ebé hanesan iha ambiente hotu-hotu, mezmu CIP 72 hatudu moris ne’ebé diak
liu hotu. Rezultadu produsaun husi varidade hirak ne’e iha testu replikadu aprezenta iha Tabela
114. Hohrae kontinua hatama nafatin iha OFDTs durante tinan 2011 hanesan aprezentadór diak
liu to agora para hodi halo komparasaun ho varidade sira seluk.
Tabela 113. Produsaun ho vantajen produsaun fehuk midar, sentru peskiza, 2001-2010
Tinan
2001-2005
2006(Fatin ida)
2007 (Fatin ida)
2008 (Fatin rua)
2009 (Fatin lima)
2010 (Fatin haat)
Méiu (2006-2010)
Hohrae 1
12.7
2.8
29.6
22.2
9.2
5.0
13.8
Produsaun (t/ha)
Hohrae 2 Hohrae 3
13.2
13.3
4.8
1.3
23.9
26.5
15.9
21.9
13.8
19.6
6.6
9.5
13.0
15.8
Local
5.6
0.6
9.8
8.9
8.9
5.9
6.8
Vantajen produsaun (%)
Hohrae 1
Hohrae 2 Hohrae 3
128
137
138
367
700
117
202
144
170
149
79
146
3
55
121
-15
12
61
102
91
131
Tabela 114. Hili produsaun ho vantajen produsaun fehuk midar, sentru peskiza, 2011
Tinan
Hohrae 3
Produsaun (t/ha)
CIP83
CIP72
Local
121
Vantajen produsaun (%)
Hohrae 3
CIP83
CIP72
2011 (Fatin 4)
10.2
9.1
14.8
4.2
145
118
254
OFDTs ne’ebé halo entre tinan 2007 ho 2010 hatudu kapasidade husi varidade Hohrae atu
aprezenta diak liu iha to’os ho kondisaun oioin (Tabela 115). Hohrae 3 inklui ona iha fatin
OFDTs 44 iha tinan 2011 no kontinua sai hanesan aprezentadór ne’ebé diak liu. Mezmu nune’e,
agrikultór sira mos gosta CIP83 ho CIP 72 no rua ne’e sei inklui mos iha OFDTs tinan 2012.
Tabela 115.
Produsaun ho vantajen produsaun fehuk midar, OFDTs, 2007-2010
Tinan
2001-2005
2006 (La kee)
2007 (Fatin 83)
2008 (Fatin 115)
2009 ( Fatin 76)
2010 (Fatin 109)
Méiu (2006-2010)
Hohrae 1
laiha
laiha
4.0
6.1
laiha
laiha
5.1
Produsaun (t/ha)
Hohrae 2
Hohrae 3
laiha
laiha
laiha
laiha
4.7
4.5
6.3
6.5
laiha
15.6
laiha
15.8
5.5
10.6
Local
3.1
3.0
3.8
6.5
4.1
Vantajen produsaun (%)
Hohrae 1 Hohrae 2
Hohrae 3
laiha
laiha
laiha
laiha
laiha
laiha
29
52
45
103
110
117
laiha
laiha
311
laiha
laiha
143
66
80
159
Tabela 116. Hili produsaun ho vantajen produsaun, OFDTs, 2011
Tinan
2011 (Fatin 44)
Hohrae 3
13.4
Produsaun (t/ha)
CIP83
CIP72
9.3
4.0
Local
4.0
Vantajen produsaun (%)
Hohrae 3
CIP83
CIP72
235
127
0
9.1.4 Hare
Nakroma
Varidade hare Nakroma ne’ebé lansa husi SoL/MAP iha tinan 2007 ladún hatudu moris
diak wainhira kompara ho varidade sira seluk iha testu replikadu durante tinan 2009-2010
(Tabela 117). Mezmu nune’e varidade ida ne’e hatudu rezultadu diak iha OFDTs ho médiu
produsaun liu 31% iha fatin 51 (Tabela 118). Varidade ida ne’e hili husi staff MAP sira ho
agrikultór iha testu ne’ebé halo iha tinan 2005 hodi sai tárjet ba lansamentu iha Timor-Leste.
Hare varidade ida ne’e sei sai nafatin hanesan varidade popular entre populasaun hare ne’ebé iha
no kuaze habelar makaas iha area hirak ne’ebé kuda hare. PSB RC 80 núdar varidade hare ida
seluk ne’ebé mos hatudu rezultadu diak iha area balun no kuaze simu no prefere husi agrikultór
sira. Varidade ida ne’e ho PSB RC 82, Matatag 2 no Angelica inklui ona iha OFDTs durante
tinan 2011 (Tabela 119). Aprezentasaun husi varidade hirak ne’e iha fatin komparasaun kuaze
diak no enkoraja tebes no sei inklui varidade oin tolu ne’e iha OFDTs tinan 2012.
Tabela 117. Produsaun ho vantajen produsaun hare, sentru peskiza, 2008-2010
Produsaun (t/ha)
Vantajen produsaun (%)
Tinan
Nakroma
PSB RC80
Lokál
Nakroma
PSB RC80
2008 (Fatin tolu)
1.8
1.9
1.7
5
13
2009 (Fatin ida)
1.2
1.7
1.0
12
64
2010 (Fatin ida)
5.5
6.3
6.2
-11
2
Méiu (2008-2009)
2.1
2.5
2.2
-4.5
11.2
*Komparasaun par ne’ebé signifikante entre méiu produsaun husi Nakroma ho lokál deit
Tabela 118. Rezultadu produsaun hare iha OFDT, distritu hotu-hotu, 2005 to’o 2010
Varidade
2005/06 (Fatin 47)
Local
2.9
Méiu produsaun (t/ha)
Nakroma
PSBRC 80
3.3
laiha
122
Vantajen produsaun (%)
Nakroma
PSBRC 80
17
laiha
LSD
(p=0.05)
2006/07 (Fatin 52)
2007/08 (Fatin 76)
2008/09 (Fatin 71)
2009/10 (Fatin 51)
Total (Fatin 297)
3.0
3.6
3.2
2.9
3.1
3.7
4.8
3.8
3.8
3.9
laiha
laiha
3.3
3.5
3.4
20
30
18
31
24
laiha
laiha
4
21
11
0.5
0.6
0.5*
0.7
Tabela 119. Produsaun hare husi varidade ne’ebé iha OFDT 2010/11
Varidade
(fatin 17)
ls (P < 0.05)
Lokál
Nakroma
2.4
3.3
Méiu produsaun previstada (t/ha)
PSBRC 80
PSBRC 82
3.0
2.5
Matatag 2
Angelica
4.2
2.1
9.1.5 Ai-farina
Ai-luka 2 ho Ai-luka 4 kontinua sai hanesan varidade ne’ebé prefere liu husi agrikultór
sira wainhira halo avaliasaun iha sira-nia to’os (Haree Sesaun 2.3). Seidauk iha varidade ne’ebé
prontu atu ba lansamentu.
123
9.2 Rekomendasaun kona ba sistema halo to’os
Batar
Zona Agro-Ekolojikál (ZAE).
Peskiza ne’ebé halo durante tinan tomak la hatudu
interasaun varidade tuir ZAE. Ida ne’e hatudu katak Sele ho P07 kuaze adapta diak iha rejiaun
hotu-hotu ne’ebé halo testu ba. Laiha indikasaun katak Sele ou P07 tenke rekomenda iha area
balun i area balun lebele. Mezmu nune’e, dalabarak agrikultór sira haktuir katak Sele hatudu
rezisténsia ne’ebé signifikante ba rai maran/bee menus.
pH rai.
Batar varidade hotu-hotu sei la moris diak wainhira kuda iha rai ásidu ou
rai báziku. Husi fatin hotu-hotu ne’ebé produs batar, 18% mak nia rai ho pH ásidu uitoan ne’ebé
hamenus rezultadu produsaun batar. Peskiza ne’ebé atu halo iha tempu oin mai tenke avalia
varidade oioin atu nune’e bele haree karik iha posibilidade atu habelar toleránsia pH ba varidade
batar, ou hadi’a rai para bele hasa’e rezultadu produsaun batar. Dalaruma ida ne’e mos bele sai
hanesan papel estensionista sira nian atu serbisu hamutuk ho agrikultór sira hodi identifika rai
ne’ebé ásidu. Wainhira identifika ona, maka agrikultór sira bele evita atu kuda iha rai ne’ebé
ásidu, no produs rezultadu produsaun aas iha fali fatin seluk.
Musan kada rai kuak.
Rezultadu peskiza hatudu katak númeru batar musan
optimum/barak liu iha rai kuak ida mak musan tolu ou menus, ba agrikultór sira ne’ebé mak kuda
liu husi númeru ida ne’e sei halo sira-nia produsaun signifikamente sai menus ou tún. Iha ne’e sei
fó korajen ba agrikultór sira para atu mantein kuda sira-nia densidade batar musan menus husi
musan haat ba batar varidade lokal no mos varidade foun.
Densidade ai-horis.
Rezultadu produsaun sei la influénsia husi batar atu kuda iha
liña ka kuda arbiru deit. Mezmu laiha vantajen produsaun husi ai-horis ne’ebé moris liu husi hun
haat iha rai kuak ida por metru kuadradu, maibe rezultadu produsaun sei sai menus wainhira aihoris/m2 menus husi hun haat. Tenke jere ai-horis batar atu atinji maizumenus hun haat/m2 iha
tempu koileta.
Hamoos du’ut.
Iha ne’e rekomenda para atu hamoos du’ut dalarua iha inísiu epoka
kuda batar. Hamoos du’ut liu husi dalatolu sei la aumenta rezultadu produsaun. Hamoos du’ut
priméiru sei halo iha semana 4 depois de kuda batar, ida ne’e importante tebes atu hetan
produsaun ne’ebé aas.
Fertilizer.
Agrikultór sira iha Timor Leste agora dadaun la uza adubu, mezmu
orgániku ou kímiku ba iha ai-horis batar ne’ebé sira kuda, mezmu ita hatene hela katak wainhira
hadi’a rai nia bokur sei signifikamente hasa’e rezultadu produsaun.
Insekta, pesti no moras.
Batar la signifikamente afeta husi insekta, pesti no moras
durante tinan tomak halo testu. Mezmu nune’e, dalaruma downy mildew/kumbang bubuk bele
estraga batar, tanba ne’e batar ne’ebé iha rezisténsia ba downy mildew/kumbang bubuk esensiál
tebes atu kuda.
Hare
Densidade ai-horis.
Tuir pakote dadus OFDT ne’ebé iha rezultadu produsaun la
influénsia husi kuda iha liña ou kuda arbiru deit. Mezmu nune’e, para atu fasil iha hamoos du’ut
liuliu uza mákina hamoos du’ut nian, maka diak liu kuda iha liña ho intervalu maizumenus 2025cm.
Hamoos du’ut.
Hamoos du’ut segundu hatudu benefísiu ne’ebé diak ba rezultadu
produsaun hare. Maizumenus hamoos du’ut dalarua – ba hare prefere liu iha tempu inísiu.
124
Forerai
Musan kada rai kuak.
Kuda musan rua iha rai kuak ida sei aumenta
rezultadu produsaun forerai varidade Utamua no lokál.
Kuda fila-fali.
Kuda fila-fali iha rai kuak ne’ebé moris ladún diak sei aumenta
populasaun ai-horis no rezultadu produsaun.
Hamoos du’ut.
Peskiza ne’ebé halo iha tinan 2007 hatudu katak rezultadu
produsaun musan ho kulit (polong) sei sai aas liu wainhira númeru hamoos du’ut aumenta. Atu
maximiza rezultadu produsaun forerai maka númeru hamoos du’ut tenke to’o dala haat.
Jerál
Haloot
fuhuk núdar problema baibain ne’ebé akontese ba fini ne’ebé rai iha Timor
Leste. Tékniku diak liu atu rai fini para bele tahan kleur mak rai iha fatin/kontentor ne’ebé taka
metin/anin la tama hanesan iha masa no saku, ou kuda varidade ne’ebé iha rezisténsia ba fuhuk.
Testu ne’ebé halo durante tinan tomak konfirma katak toleránsia fuhuk parsialmente tanba
karaterístika kulit nune’e mos depende ba karaterístika husi musan ne’e rasik. Peskiza tuir mai sei
foka liu ba hadi’a tékniku rai fini no lansa varidade ne’ebé iha toleránsia diak liu.
Lehe uza lehe (Mucuna pruriens) sei ajuda hamenus/hanehan du’ut ne’ebé moris no
mos sei hadi’a nutrisaun ne’ebé iha rai laran liu husi mulsa ne’ebé baibain ema koñese iha parte
balun husi mundu. Teknolojia ida ne’e uza ona husi agrikultór Timor Leste iha tempu liu ba no
bele habelar ba agrikultór sira seluk wainhira halo avaliasaun iha to’os tempu oin mai. Peskiza
ne’ebé halo entre tinan 2006 no 2011 hatudu katak lehe presiza atu kuda depois de kuda batar
hodi nune’e bele evita lehe labele taka netik batar durante tempu udan boot. Kuda lehe iha tempu
ne’ebé hanesan ho kuda batar sei halo lehe moris domina liu tiha batar, no hamenus rezultadu
produsaun batar. Iha ne’e rekomenda katak bele uza lehe hanesan teknolojia ida ne’ebé hodi
hasa’e rezultadu produsaun batar no hamenus du’ut ne’ebé presiza hamoos husi agrikultór sira.
Iha parte kosta súl ne’ebé baibain agrikultór sira kuda ai-horis tinan ida dalarua,
rekomenda atu kuda lehe iha tempu udan boot atu nune’e bele signifikamente hasa’e rezultadu
produsaun batar ne’ebé kuda iha epoka segundu (kuda iha fulan Máiu-Juñu).
125
10. Referénsia
Agricultural Compendium for Rural Development in the Tropics and Sub Tropics. (1989).
Elsevier Science Publishers, Netherlands. 740p
ARPAPET, (1996). Agroclimatic zones of East Timor, (Lindsay Evans, April, 1996)
Claydon A (1983) Potential of Winged Bean Pods and Their Products in Papua New Guinea.
Plant Foods for Human Nutrition 32(2): 167-177.
Hymowitz T & Boyd J (1977) Origin, Ethnobotany and Agricultural Potential of the Winged
Bean- Psophocarpus tetragonolobus. Economic Botany 31: 180-188.
McDonald, R.C., Isbell, R.F., Speight, J.G., Walker, J., and Hopkins, M.S. (1990).Australian Soil
and Land Survey – Field Handbook.2nd Edition. Inkata Press, Melbourne, Australia
Ministry of Agriculture and Fisheries, (2008).National Directorate of Agriculture and
Horticulture Statistics, 2008. Agricultural Statistics
Ministry of Agriculture and Fisheries (2009).Strategic plan.
Mnembuka B & Eggum B (1995) Comparative Nutritive Value of Winged Bean (Psophocarpus
tetragonolobus (L) DC) and Other Legumes Grown in Tanzania. Plant Foods for Human
Nutrition 47: 333-339.
Molyneux N, 2011. Seeds of Life: Adapting for food security. Issues, Vol 94. March, 2011
Nicholas Molyneux, Gil Rangel da Cruz, Robert L. Williams, Rebecca Andersen and Neil C.
Turner. Climate change and population growth in Timor-Leste: Implications for food security.
30pp Accepted for publication by Ambio, January, 2012
Seeds of Life, 2011 Agricultural Interventions for improving food and nutritional security in
Timor-Leste; with reference to Contemporary Predictions of Climate Change and Population
Pressure. A policy and planning paper for the Ministry of Agriculture. 57p
Soil and Land Survey – Field Handbook.2nd Edition. Inkata Press, Melbourne, Australia
SoL, 2006 Relatóriu Peskiza Anuál, 2006, Seeds of Life, Janeiru, 2007, 58p
SoL, 2007 Relatóriu Peskiza Anuál, 2007, Seeds of Life, Agostu, 2008, 136p
SoL, 2008 Relatóriu Peskiza Anuál, 2008, Seeds of Life, Agostu, 2009, 146p
SoL, 2009 Relatóriu Peskiza Anuál, 2009, Seeds of Life, Juñu, 2010
Website
http://www.seedsoflifetimor.org/
126
Download