8. NAVIGĀCIJA UN LOCIJA
1. Ģeogrāfiskais garums un platums. Koordināšu sistēma.
Ģeogrāfiskais garums λ ir leņķis starp Griničas meridiānu un to meridiānu, kas iet
caur kādu konkrētu punktu. Garums var būt no 0° (Griničas meridiāns) līdz 180°
(datumu maiņas līnija). Ģeogrāfisko garumu, kas atrodas uz rietumiem no Griničas
meridiāna, sauc par rietumu garumu, bet to, kas atrodas uz austrumiem — par
austrumu garumu.
Griničas meridiāns — atskaites meridiāns (garuma līnija), kas iet caur Karalisko
Griničas Observatoriju Griničā — Londonas dienvidaustrumos, Lielbritānijā. Ir
definēts, ka šeit garums ir 0 grādi. Griničas meridiāns un Zemes pretējā pusē esošais
180° meridiāns sadala Zemi Austrumu puslodē un Rietumu puslodē.
Ģeogrāfiskais platums (φ) ir leņķis starp ekvatoru un kādu no poliem uz globusa.
Platums var būt no 0° uz ekvatora līdz 90° uz Ziemeļpola. Punkta vietu uz zemeslodes
virsmas nosaka ar divām koordinātēm: ģeogrāfisko garumu un ģeogrāfisko platumu.
Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no
Ziemeļpola un Dienvidpola. Tā atdala ziemeļu puslodi no dienvidu puslodes.
Ekvatora platuma grāds ir 0°. Ekvators ir Zemes garākā paralēle un tās garums ir
aptuveni 40 075,0 km.[1]
2. Merkatora kartes izveidošanas princips.
Merkators (1512-1594) bija viens no mūsdienu kartogrāfiskās sistēmas
pamatlicējiem – viņš izgatavoja pirmo pasaules karti tā sauktajā cilindriskajā
(Merkatora) projekcijā. Tas ļāva kuģa kursu uz izliektās Zemes virsmas attēlot plaknē
(kartē) kā taisni. Pēc šīs metodes navigācijas kartes tiek izgatavotas arī mūsdienās.
Meridiāni iet vertikāli caur poliem. 0- Grinvičas meridiāns; W, E- 180grādi
Paralēles iet horizontāli- Ziemeļi, Dienvidi- 90 grādi
Attālumi jārēķina par kartes vertikālo malu.
3. Attāluma un ātruma mērvienības uz jūras.
1852m= 1 min.= jūras jūdze
185.2m= 1 kabeļtauva
1 mezgls- 1 jūras jūdze/stundā-1852m
Ātrumu saka mezglos
Vispirms platums, tad garums
4. Magnētiskā variācija. Variācijas pievešana uz doto gadu.
Leņķis starp īsto un magnētisko meridiānu; Parasti nolasāms no kompasa rozes.
Apzīmē ar burtu d.
Jāreizina ar attiecīgo gadu skaitu.
5. Kuģa deviācija. Kā sastādīt deviācijas tabulu?
Deviācija ir leņķis starp īstajiem ziemeļiem un kompasa ziemeļiem. Nolasa no
tabulas. Apzīmē ar delta ( ɓ)
Starpība starp kompasu un faktisko kursu.
6. Kuģa kurss (īstais kurss, kompasa kurss, magnētiskais kurss.
Īstais kurss (IK)- leņķis no īstā meridiānaNi caur Ost. Maksimālā vērtība 360 grādi
Kompasa kurss (KK)- ir kurss no kompasa ziemeļiem līdz kuģa diametrālai plaknei
Magnētiskais kurss (MK) – sauc leņķi pie kompasa rozes centram, skaitot no
magnētiskā meridiāna N gala līdz diametrālai plaknei. Maksimālais lielums 360 grādi.
7. Kas ir drifte? Driftes leņķa noteikšana.
Drifte ir novirze no kursa.
Driftes leņķi nosaka pēc ķīļūdens- kurss starp jahtas diametrālo plakni un ķīļūdeni.
8. Straumes trīsstūra konstruēšana.
9. Jahtas atrašanās vietas noteikšana pēc krasta objektiem ar dažādām metodēm.
Observētā vieta ( aplis ar punktu vidū)- ar 2 vai 3 peilējuma punktiem. Observētā
vieta ir peilējuma krustpunktā.
Pusobservētā vieta ( trijstūris)- pēc 1 peilējuma
10. Peilēšana. Jahtas vietas noteikšana pēc 2 bāku peilējuma.
Peilēšana ir faktiskās atrašanās vietas noteikšana. Nosaka faktiskos grādus 2 bākām
un peilējuma krustpunkts ir konkrētā atrašanās vieta uz kartes.
11. Ortodromija un loksodromija, to piemērošanas praktiskie aspekti.
Ortodromija- īsākais ceļš zem dažādiem leņķiem
Loksodromija- ar vienādu leņķi garāks ceļš
12. Redzamais horizonts un tā attālums. Bāku atklāšanās attālums.
Redzamo horizontu nosaka pēc sekojošas formulas 2,08x kvadrātsakne no acu
aukstuma (e).
Bāku atklāšanās aukstums ir: 2,08x kvadrātsakne no acu aukstuma (e)+2,08x
kvadrātsakne no bākas aukstuma
13. Kardinālās sistēmas bojas (krāsojums, uguņi, topa figūras).
14. Laterālā sistēma A un B, boju krāsojums, ugunis un topa figūras.
Ir A un B laterālās sistēmas. A sistēma darbojas lielākā daļā valstu. B sistēma darbojas
ASV un Japānā
15. Plūdmaiņu rašanās principi. Sizigija un kvadratūra.
Plūdmaiņas- periodiskas jūras ūdenslīmeņa svārstības, kuras rodas mēness un saules
pievilkšanas spēku rezultātā. Paisums ir ūdens līmeņa celšanās, bēgums ir ūdens
līmeņa pazemināšanās. Sizigija ir plūdmaiņa ar augstāko paisumu un zemāko
bēgumu, kvadratūra ir ar zemāko paisumu un augstāko bēgumu.
16. Atšifrēt šādus navigācijas uguņus: ,,Iso R 5s 11M”, ,,2Ldg F R 2M”, ,,Mo(A) 10s”,
,,Oc(3)10M”, ,,FL(2)10s 29M”.
Iso R 5s 11M : ISO- vienādfāžu uguns, R- sarkana, 5s- periods, 11 M- redzamības
attālums
2Ldg F R 2M : 2 Ldg- vadlīnijas uguns, F- fiksētas gaismas uguns, R- sarkana, 2Mredzamības attālums
Mo(A) 10s: uguns kodēta pēc Morzas ābeces- burts A; 10 s- periods
Oc(3)10M: Oc (3)- aptumšojuma grupas uguns, 10M redzamības attālums
FL(2)10s 29M: FL(2): Zibšņu grupas uguns, 10s- periods, 29 M redzamības attālums
17. Kā uz kartes atrast informāciju par paisumu – bēgumu straumes virzienu un ātrumu
jūrā?
18. …nav pabeigts