Tehniskais minimums met lapstr d , (1989)

V. Berenfelds TEHNISKAIS MINIMUMS METĀLAPSTRĀDĒ «Avots- Optimālie pielaižu Robežnovirzes, Izmēru diapazons 3 6 g6 -2 : -8 -6 4 0 -12 -8 - 6.. .10 -5 -14 10 14 .. 14... 18 18. .24 ~5 -6 -17 -7 24 30 -20 30 40 -9 40 . 50 -25 50 65 -10 0 -9 0 -11 0 -13 0 -16 k6 n6 .3,0 -5 10 -3.C 0 is � 6 4,0 -4,0 � 4,5 -4.5 � 5,5 � � � � � .16 1 . .6.5 � 12 . 15 � 24 . 28 19 � 10 12 � � 2 .8.0 � 18 -8,0 � 2 � � .10 8 � .15 . 6 20 1 � 12 65 80 80.. .100 100. .120 -29 - 12 -34 -19 0 -22 � 9.5 � -9.5 � 11.0 -11,0 � 21 34 � 39 � 28 � .41 .28 39 2 .25 3 . � 20 .45 23 . 42 .50 .26 .34 � � � � 0 �12.5 -25 -12.5 28 � 52 � -12 -6 0 .7 .22 -25 0 -47 27 -32 0 0 -59 -27 0 -16 0 -34 -18 -25 0 0 -50 -25 30 -30 0 0 -60 -30 35 -36 0 0 -71 40 -43 0 0 -83 -40 72 53 � � � 62 � 78 � 43 � 59 � 73 � 93 � 51 � 71 � 76 � 32 � � 0 -21 -7 � 9 � -9 � 10 33 � -10 � 12 � 17 -50 0 -89 -39 46 -60 0 54 79 88 � � 63 � 92 � 90 � 125 -35 - 17 0 3 � � 27 � 43 65 � -106 -72 -33 -46 0 � 8 7 H9 d9 h9 25 -20 0 .12 0 -45 -25 -12 30 -30 0 0 -60 -30 .36 -40 0 0 -76 -36 � -7 3 • � -9 11 � -11 13 15 � H 11 d11 M1 .60 -20 0 � 0 -80 75 -30 0 -105 90 -40 0 -130 -15 18 � � -18 43 -50 0 -13 0 -93 -43 -21 0 .16 .52 -65 0 .26 .130 -16 0 -117 -52 -26 0 62 -80 0 -142 � 19 � � � -19 0 -62 74 -100 0 -174 87 -120 0 -27 0 -207 -87 31 �100 23 � � -23 .27 � 0 -74 21 � 31 � � 110 160 � -31 37 � 0 � 190 0 80 -240 0 -130 0 -160 -100 0 -37 0 -290 -190 .43 .220 -120 0 0 -340 -220 37 -37 � 45 -45 -90 0 - � -75 -110 65 -30 0 -50 -195 .30 -60 -160 - 1." � 55 -55 65 . -65 80 � -80 � - � 95 95 110 -126 -54 -43 -110 117 � � 20 � 63 -85 0 -148 140. . 160 -39 0 0 0 � 0 -22 39 -15 � -40 -18 -73 � 15 -38 0 0 -12 � -20 1s 101 37 .63 0 -15 .25 � 54 18 -13 .59 � 140 -14 -22 -41 60 � .. 0 � 59 . 0 .13 -28 -28 0 -14 �6 -20 41 � -14 h8 -5 0 43 5 � 14 e8 0 0 -10 H3 -10 21 � • 7 -16 .15 48 0 .35 � j*m rv -6 sistēmā o 23 � 51 � 120 23 .22 � 32 � f7 urbuma .12 .19 � .35 17 .27 .29 15 33 � � 18 10 � 14 19 � H7 .20 ī � 28 � s6 15 � 23 23 . � 0 16 � . 10 -5,5 -6.5 12 � � -3 r6 P6 lauki � 100 � 93 � 68 � � 106 � 151 � 122 � -20 0 -63 � 0 -31 -145 -245 0 -100 � 50 �250 -50 0 -145 -395 0 -250 125 � -125 133 160...180 180 .200 � -15 0 -44 -29 � 14,5 .33 � 60 .79 77 108 � 109 .159 � 80 � � 113 . 169 84 . 140 .46 - 50 0 23 � � 72 -100 0 -172 0 � 36 � 115 -17C 0 .57 -170 0 0 -460 -290 .320 -190 0 0 -510 -320 -210 0 -570 -350 • 290 � 145 200.. 225 225 -14,5 4 � � 31 � 50 250 � 250 280 -17 0 .16.0 � 36 .66 � 315 -49 -32 355 355. 400 450. 400 .. 450 . 500 -18 -54 -20 -60 0 -36 0 -40 � 190 94 � 158 . �130 - 16,0 � 4 � 34 � 18.0 -18,0 � 20,0 -20.0 � � 40 4 .45 .5 � � � � 73 37 80 40 -96 52 -56 0 -103 -52 �202 .56 98 � 170 � 144 � 226 � 108 � 190 � 150 � 114 � . 166 . 272 � 126 � 232 292| � 315. 126 0 � � 98 � � 57 -62 -119 � 172 . 132 � -72 - 36 0 -285 - -115 -57 -145 0 � 26 - � 26 0 23 � 81 � 89 � - 110 191 -125 0 -81 0 .40 � -40 � 44 � - 57 - 28 0 -214 -89 130 -190 0 0 -320 -130 140 0 -44 - 210 0 -350 -140 155 -230 0 0 -385 � 65 -65 � 70 -70 � 360 0 � 160 -160 � 180 -180 208 .108 * 23 - 244 62 � -46 | .88 � 280. 130 .68 25211 63 -68 0 -131 -63 � 31 -31 | *97 0 -135 -232 0 -97 � 48 -48 � -155 � 77 -77 �400 -230 0 0 -630 -400 � 200 -200 V. Berenfelds TEHNISKAIS MINIMUMS METĀLAPSTRĀDĒ Rīga«Avots»l9B9 34.63z2 8e512 RECENZENTS G.DEKSENIEKS VAKU ZĪMĒJUSI I. KINA 2704040000—124 B M 80,89 803(11)—89 ISBN 5-401-00072-3 © «Avots», 1989 PRIEKŠVĀRDS Vispārizglītojošo nisko skolu daļā (mācību trešajā kvalitātes procesa ka uzsvērts, izstrādā mācību mācību pēc tehniskās kā arī griezējinstrumentu zinātniski pēc kuras saturam zinātniska lakoniskums. un kvalitāti, ražošanas fesiju un jāizstrādā apmācības atbilstoši programmas sa- jau- prakses un sagatavošanas vienotajām prasībām. Strādnieku darba kvalifikācijas PSRS profesiju algu jautājumu rokasgrāmatā Padomes Valsts rinājusi apmēram strādes profesijas 40 un virpotājs, asinātājs, ap- atslēdznieku ir šādas pro- frēzētājs, pulētājs, apstip- mehāniskās 35 un slīpētājs, mehānisko urbējs, darbu atslēdznieks, atslēdznieks-remontētājs, automobiļu un montāžas darba komiteja profesijas. Visizplatītākās fesijas: tarifu- remonta remonta atslēdznieks. Visu iepriekš niekiem kais elektroiekārtu atslēdznieks, minēto vispirms minimums apstrādes kopējs s. tehnis- visām metāl- profesijām. grāmatā ir minimums: noteikts abrazīvo arī vienotajā kopējais apstrādājamo marķēšana un rokas- zināšanu materiālu to pamat- ģeomet- noteikšana, režīmu instrumentu raksturo- Tehniskās fesionālās teica un veiklības «Tehniskā matas» konkursos pro- arī no- rokasgrā- nodajas: lietojamie materiāli; sēžas; un tehniskā strādnieku minimuma galvenās mašīnbūvē pielaides tehniskā apmācības prakse minimuma kursos mērīšana mērinstru- un menti; metālu līdz šādas pēc ar pieciešamību skolēnus rasējumi; griešana. Vajadzība pieaug skolu rokasgrāmatas reformu dažādām un ne- sagatavot profesionāli metālapstrādes pro- fesijām. Tehniskā minimuma ne tikai rokasgrāmata metālapstrādes visu ir profesiju tehniskā minimuma teorētisko zināšanu pamatavots, šamāko metālapstrādes Tehniskā var nīcu fesionāli fesionālās kādu rokasgrāmatu ceļā, paaugsti- kā arī minimuma kursos, tehniskajās metālapstrādes vecāko apgūst kvalifikācijas pašmācības tehniskā sevišķi profesijām. minimuma izmantot — un kuri skolniekiem, nepiecie- praksē arī datu avots strādniekiem jaunajiem no bet tehnisko nāšanai Tarifu-kvalifikācijas nosaukumi, t. jāapgūst — strād- iestādīšana; un jums. klašu profesiju vienkārši, mērinstru- griezējdaļu griešanas un mašīnbūves un vienotajā Ministru kā strādnieku pro- kvalifikācijas regulēšana to rija un sēžas; sarežģīti mašīnbūves rasējumu lasīšanas pamati; un paaugstinātu strādnieku kadru gatavošanas menti, un un jā- idejiskums, uzskatāmība pielaides un grāmatām literatūras, raksturīgs pieeja, nas ir īpašības; vidēji sarežģīti grāmatas esošās mācību rokasgrāmatām, Lai audzināšanas un paaugstināšana) līdzekļi, pilnīgi jāapmierina pie- prasījums būtu pamatvirzienu jāpilnveido jaunas teh- profesionāli un reformas skolās, kombinātos, orientācijas rūppro- rūpnīcu skolu darbnīcās. pro- Pirmā daļa. MAŠĪNBŪVĒ LIETOJAMIE VISPĀRĪGAS 1. Lai gan 70% dejejeva tehnikā lieto Senatnē zeltu, sudrabu un izpētot at- apgūstot eko- īpašības, metālu praksē skaits arvien palielinās iegūšanas metālu lietojamo (1.1. zīm.). vēl alumīniju uzskatīja dzelzi, dzīvsudrabu, Pilnīgāk paņēmienus, sen skaitu. tikai svinu, izdevīgus piemēram, mūsdienu nelielu lietoja cinku. metālu nomiski elementu Men- metāli, samērā alvu, varu, sevišķu ir cilvēce pavisam dārgmetālu, par METĀLIEM ZIŅAS PAR ķīmisko tabulā MATERIĀLI Tā, ne- tagad 1.2. Kopējais zīm. (svara dēvē par 20. gs. to bieži Par šādas metāliem raksturīgas mazāka dums, siltuma To jumā. mes tālu uzskatāmi garozā ir Tomēr kopējais redzam metālu dzelzs (8,6%), strāvas (2,0%). Metālus izpla- 1.2. zīmē- daudzums apmēram praktiski 23% no lietojamo daudzums Visizplatītākie 15%. spī- kaļamība, elektriskās ir ir (līdz dziļumam) ir vadītspēja. Kopējais masas. ārējs lielāka garozā metāli ir plaši Zemes tīti. kurām daudzums garozā zemes 16 km īpašības: vai necaurspīdīgums, un metālu. vielas, sauc elementu procentos) tehniskie piedevu tās Par me- magnijs lietošanas veida metāli, metāli. (leģējošie) kurus metāliem lieto plaši apmēram kuriem ir alumīnijs dzelzs, varš, patstāvīga sauc me- rūpniecībā cinks, alumīnijs, un Tie nozīme. ir svins, niķelis, magnijs. Par tāliem nav un lielās grupās: tehniskajiem tālus, alva, to pēc iedala divās ze- (5,0%) sauc nozīmes šīs mangāns, hroms, volframs, iedala leģējošiem lieto tehnisko Pie sējumos. s. me- metālus, kuriem lielākoties patstāvīgas venokārt Pēc t. piedevu jeb metālu grupas vanādijs, kobalts, titāns kimiskā tehnikā; metālu sastāva vienkāršajos un pieder molibdēns, berilijs. visus metālos gal- sakau- metālus un sakau- sējumos. 1.1. zīm. Vienkāršo jumu skaits metālu atsevišķos un to sakausē- gadsimtos Vienkāršie zāk tīri metāli ir ķīmiskie vairāk elementi. vai ma- Tehniskais minimums sastāv Sakausējumi Tehnikā visbiežāk kausējumus, kādu var metālu Tā, piemēram, tītākajiem vienu no sa- sakausējumos Ap- Apzī- zīmē- mejums metāliem. visizpla- metāliem jums Ap- Ķīmiskais jums tīrā veidā tehnikā lieto reti, galvenokārt sakausējumos lisko elementu Dzelzi ar un oglekli nikā sauc dažādos tās citiem un metālu sakau- par ir tērauds, čuguns Visus sauc teh- metāliem. Tie ferosakausējumi. un sakau- to krāsainajiem par metā- liem. Lai gan krāsainie metāli tomēr aptuveni saražotā metāli metālu kas un lieto ir melnie būves daudziem Pašlaik 70 tīriem tikai pēc rūpniecībā bet pa- alumīnija, vieglmetālu krāsainajiem pusi, pie- elektrotehni- rūpniecībai, pieprasījums un strauji ieguve aviācijas, aparātu sējumiem. ram pasaulē visa daudzuma metālu Attīstoties lielinās vara no pārsvarā, (1.3. zīm.). Krāsaino aug. 94% ir - zemes 2aroza sējumu t % kās markās lO A 8,6 O 0,004 B 0,0016 nemetā- ar elementiem metālus pārējos sējumus un dau dzums _ sakausējumus melnajiem e* t _, tēraudu bet oglekli. — , j ais saiņo leģēto zīmē- elements — v lc krā- mar- dzelzi ietilpstošie elementi īpašības, dabā vienkāršajiem ķīmiskie tabula dažā- ar iegūt pamatsastāvdaļu nav /. 1. Tehniskos lieto jo sakausējumos elementiem diem vairākiem no elementiem. ķīmiskajiem 5 metālapstrādē sakau- no apmē- metāliem mašīnbūvē tikai Alumīnijs AI Alva Sn Berilijs Be Bors B Cinks Zn Cirkonijs Zr Dzelzs Fe Fosfors P 0,005 U 5,0 P <D Hroms Cr X Kobalts Co X Magnijs Mn r Molibdēns Mo M Niķelis Ni II Niobijs Nb Ogleklis C Se Sērs S Silīcijs Si 0,09 0,0004 H 0,008 JE 0,1 C Svins Pb Ti T Vanādijs V $ Varš Cu XI Volframs W B K 26,0 C 0,0016 0,6 0,02 M 0,01 0,0001 daļu (1.1. tab.). Pārējos metālus vai nemaz, mašīnbūvē vai arī ka dzumos, lieto tos mašīnbūves tik krāsainelieto nu dau- niecīgos uzskatīt nevar par metāliem. Mašīnbūvē dzus 2,0 Mu 5 Titāns nos 0.002 Mr> 0,4 Selens ceturto 0,1 0,02 Mg Mangāns 0,005 katru desmitus izlieto gadu miljonu tonnu dau- melno metālu, turklāt krāsaino metālu kopējā ieguve nikas ir palielināt tā bieži lākā 1.3. zīm. nībā Tērauda no 1913. g. ieguve līdz Padomju 1985. g. Savie- (milj. t) daudz mazāka. attīstību krāsaino vien daļa ir Līdz nepieciešams ar metālu ieguvi, apgrūtināta. krāsaino mazāk koncentrētā nokārt dažādos Dabā metālu veidā grūti un teh- strauji taču lie- atrodas galve- atdalāmos Tehniskais minimums 6 savienojumos. Atsevišķos gadījumos, iegūtu dažus kilogramus jāpārstrādā simtiem šiem tonnu rūdas. šanai patērē izlieto Tātad iegūšana vietās zemes atseviš- lētiem un metālu iegūšanas paņēmieniem. Siem mīnija ieguve, metālus sauc metālus METĀLU Metālu blīvums, lieto fizikālās v. c. no tām ir piedevu Lai ir termiskā elektrovadītspēja, spēja kā īpašības kausējamība, nozīme. tērauda sakausējums izvirzītas krāsa, izple- salīdzināt īpašības, pieņemta kat- mērvienība. dažādas laba kaļamība, elastība v. bām, prasības, Visas v. tiek piemēram, dilšanas noturība, cietība vai gadījumos konkrētām ar ne- īpašī- elektro- magnētismu, piemēram, vadāmību īpašības. paaugstināta metāli volframu ar īpašības, sevišķi Atsevišķos c. sva- laikā sakausējumiem liela izturība, augsta c. metālu īpašības iedala četrās pamatgrupās: fizikālās īpašības, ķīmiskās mehāniskās īpašības, tehnoloģiskās īpašības un īpašības. vielas pummasa nība — 1 nība 1 kg. kg/m vēl metālu 1000 blīvumi sistēmā pieņemts 3 1m til- Tātad blīvuma kuras vie- 3 . joprojām rokasgrāmatas, ir vienību ir blīvums, ir Ražošanā masa. Dažādu blīvuma par tādas un zīm. mērvienību Starptautiskajā (SI) Blīvums ir vielas vienas tilpumvienības 1.4. to un savā ĪPAŠĪBAS magnetizēša- varētu tā instrumentu tērauda Tomēr metāliem ir Tā, piemēram, daudzkārt uzlaboja trīs metāliem. FIZIKĀLĀS dažādu metālu fizikālās rai alu- minētos arī rūpniecības galvenokārt 1.1. nās tāpēc par tikai vara, nelielos daudzumos iegūstamos Pārējos šanās, atbilst dzelzs, — sakausējumos. krāsainajiem pieciešami pamatnoteikumiem nedaudzu metālu dažādos šiem Metāliem atkarīga ir daudzuma kopējā ieguvju Tā, elektroenerģijas. garozā, metālu koncentrācijas ķās rīga alumīnija, 1 t iegūtu metālu metālu no tūksto- Krāsaino metālu iegū- 18 000KWh metālu arī pat un lai metāla, daudz elektroenerģijas. lai piemēram, kāda metālapstrādē reižu kurās lieto tabulas blīvuma mazāka vie- (blīvuma Tehniskais minimums metālapstrādē kas vienība, kuras vumu, un konstrukciju vienība 1 3 ir Tātad un reižu lietojot cieta mērs dažādas pāriet Lai sek- metālapstrādes tem- metālus, kušanas Vuda ar nekā temperatūru Tehnikā metālu, kurš iespē- daudz pa- lieto bieži kūst ze- pie 60... 70° C (karstā ūdenī). Termiskā šība mainīt izplešanās savus ir metālu izmērus, 1.5. zīm. ja īpa- maina Dažādu metālu palielinās mainoties koefi- metāla vai sa- temperatū- I°C. koeficientam ir izplešanās darbā, piemē- praktiskajā nozīme termiskā izplešanās īpaši jāņem vērā, precīzi mērot liela izmēra detaļas to izgatavošanas procesā. Piemērs. šķiras jābūt sasilušās no istabas kuri ir diametrs tikai par 0,0012 mm bet, sasilstot par 50 °C, 0,06 mm 1 par tādu dotā diametra mili- 100 mm, 1 °C. tad, Tātad, sasilstot palielinās tas °C, izplešanās t. i., 0,000012, ir at- pie (+20 °C)? metrs, detaļai sasilstot par ja izdarīti lineārās termiskās koeficients ku- Slīpē- mm. detaļas mērījumi mērījumiem, temperatūras Dzelzs 100,00 detaļa sasilst līdz 70 °C. šanas procesā Par cik detaļa, dzelzs Jānoslīpē diametram daļu mainās katrs dažādus matsastāvdaļām. mērvienība par ram, jāzina kušanas (1.5. zīm.). Sakausējot s. spēja izplešanās rāda, cik reižu kāda metāla Termiskās smagāka, strādniekam metālu lineārā ras jams iegūt sakausējumus t. vai detaļa vai . noteikt, viegli pati temperatūra. katram lietojamo māku 19,3 g/cm3 stāvokļa šķidrā. Kausējamības operācijas, peratūra ir metāla kas cients, liela vissmagā- metālus. ir veiktu biežāk magnija Termiskās temperatūru. mērvienība ir lineārās izplešanās rai visvieg- — bet vieglāka ir kušanas mīgi tā un dažādus Kausējamība ka metāla var to mazinās, redzam, blīvums viena ir blīvuma aprēķinos 1,74 g/cm3, konstrukcija no daudzuma, detaļu blīvuma pēc ir ir ērtāka. volframa — blī- g), masas g/cm vielas tilpummasa rūpniecības blīvums cik tādas 1 zīmējumā lākā kā 3 cm metālu tādēļ 1.4. izsaka 1 7 par (0,000012-100=0,0012), 20 °C no diametrs (0,0012 • 50 = līdz 70 °C, palielinās t. i., par 0,06). Tātad šajā gadījumā detaļas diametrs palielināsies kušanas temperatūra, °C 8 Tehniskais minimums metālapstrādē kas 0,06 mm, par detaļām ir vērā mašīnbūvē precīzām lielums. ņemams ir metāla Siltumvadītspēja bet sasilst, Praksē šī miskajā nas ātrāk jo spēja va- vienmērīgāk un atdod atdzesējot tas kā apstrādē, Metāla to salīdzināt siltumvadītāju vadītspēju — par būt raksturo dažāda. īpatnējā stieplei, kuras šķērsgriezuma tības va- metāliem ir piemīt ir 1 2 mm . īpašības dažiem īpašības, Pie ķīmiskajiem metālu iegūšana METĀLU Mašīnu procesā no fizi- vielas pilnīga dažādu spēki, maiņu venie — (cirpe), daļas liece, iz- stipri pēc magnētisko īpa- iedala: apstrādes Ārējie rada un tajā izmēru Deformāciju stiepe, spiede, vērpe galbīde (1.6. zīm.). metāli labi magneti- feromagnētiķi kā niķelis, tērauds, čuguns ir dzelzs, sakausējumi arī niķeļa-kobalta un — sa- kausējumi. metālu Paramagnētisko hroms, platīns, statēt tikai īpašības svins, nēts nemaz man- kon- var aparātiem. speciāliem ar metālus Diamagnētiskos alva, (alumīnijs, vanādijs, titāns, magnētiskās gāns) (bismuts, varš, sudrabs, zelts) nepievelk un mag- pat viegli atgrūž. mehānismu metālu bet daļa atmosfēras pie paaugstinātas oksidējas. Atsevišķi žādi šīm pret iedarbē korodē, temperatūras metāli un — da- izturas kā parādībām, dažādu skābju sēs des mašīnu pret arī iedarbi. sārmu tro- Spiedes pamatos. deformācijas aukstā un ķēdēs. un rodas štancēšana materiālu rēm. jas, Lieces lākā v. vai rotējošās c. piemēri ar ar dzelzceļu Vērpes vārpstās. ir štanci metāla šķē- pakļautas sliedes, rodas Visbiežāk si- virpu deformācijas mērā bī- detaļu ciršanas griešana mazākā deformācijas Raksturīgi deformācijai vārpstas, griežņi Stiepes deformācijas veidojas, piemēdažādu celšanas Labākie zējas. ĪPAŠĪBAS pakļautas iedarbei. formas deformē to. ir ir detaļu, uz mazāku pamatveidi pieder Lielākā MEHĀNISKĀS spēku darbojoties vai rūdām. ekspluatācijā ārēju lielāku procesiem no atsevišķas vai tik nav ĪPAŠĪBAS izmaiņa. 1.3. kā me- diamagnētiskie. Pretes- Tikai atšķiras notiek bet m, ĶĪMISKĀS to, ka ar me- (Q). piemīt magnētiskās Ķīmiskās kālajām 1 oms īpašības. METĀLU 1.2. elektropretes- garums laukums mērvienība Magnētiskās metālus Feromagnētiskie Elektrovadā- kāda tiba, proti, pretestība, tāla īpašības pakāpes kobalts, 1. dīt elektrisko strāvu. Elektrovadāmības mību pēc un darbojas feromagnētiskie; vislabāko sudrabu, kura siltum- pieņem var šīs Visus šību izteikt var ar Elektrovadāmība ir metālu spēja pakāpe magnēts, paši paramagnētiskie; siltumvadītspēju t. i., tie teiktas. operācijās. relatīvi, ram, tāliem metālgrieša- arī pievelk magnēti. Turpretī citiem pastāvīgi siltumu. jāievēro metālu ter- īpašība tos viegli magnetizēšanas dīt siltumu. Jo labāk metāls vada siltumu, t. i., lievisās mašīnu 9 Tehniskais minimums metālapstrādē Stigrība Par (sīkstums). metāla spēju sauc lielinātai slodzei Trauslums. tāla īpašību stigrību strauji pretoties pa- (triecienslodzei). Par trauslumu sagrūt strauji sauc me- palielinātas slodzes iedarbībā. Trauslums ir pretēja īpašība stigrībai. Atsevišķu nosaka minēto dēm. Visbiežāk lielumus īpašību metālu attiecīgām ar praksē pārbau- nepieciešami ir lielumi, kas raksturo materiālu izturību, plastiskumu 1.6. zīm. Deformāciju pamatveidi cietību. un IZTURĪBAS UN PLASTISKUMA PĀRBAUDE un dažādu mehānismu da|ās vienlaikus vairāki darbojas Lai kā spriestu, kādai materiāls iepazīstas galvenajām ar pretojas deformācijām, minētajām no niskajām īpašībām: elastību, plastiskumu, Metālu mehāniskās rību veidi. deformācijas jā- cietību, Pārbaudi mērīšanas mehānismu Par metāla izturību spēju pretoties ārējiem cenšas to pilnīgi spēkiem, vai sagraut radot Pēc Cietība. SI Par meņa tieksmei cietību kāda Par spēju mainīt tā slodzes ietekmē formu pēc Sajā metāla elastību sauc ārējās atjaunot iepriekšējo slodzes ārējās gadījumā ķer- virsmā. formu savu un cietāka tā iespiesties Elastība. metāla sauc cita slodzes noņemšanas. iedarbībā rodas elastīgā deformācija. Plastiskums. metāla spēju slodzes un iedarbībā, saglabājot slodzes rodas cija. Par savu iegūto noņemšanas. plastiskā Plastiskums elastībai. sauc formu ārējās turklāt nesagrūstot formu arī pēc Sajā gadījumā (paliekošā) deformā- ir pretēja F spēku deformāci- (1.7. vienību zīm. a). sistēmas īpašība tikpat Lai lielu sauc par sprieguma paskāls dažādus aprēķina spēku (1.7. vienību (pēc SI salīdzinošo spriegumu spēku. materiālus, zīm. vienību mērvienības o\ SI uz — sistē2 lielumu — b) [N/m ] sistēmā nosaukums ir [Pa]. Palielinot spriegums ārējo o* paliekošā jums). paraugā pretestības iekšējās [m 2] šo mas); rada [N] pretestības vai spēka — N. F spēks vienu laukuma 2 [N], nekā (kgf): salīdzinātu iekšējo ņūtons sistēmā kgf = 9,80665 Stiepes vai ir ir 10 reizes mazāks mērvienību kilograms 1 mērvienība praktiski vecajā mm plastiskumu mainīt Paraugu slogošanas ar stiepes pakļauj stiepes starptautiskās spēka kurš pretoties un mainīt *. spēju mehānismiem. kas formu. tā slogošanas no sauc jai, tā raušanas speciālās sastāv skavās iestiprina Izturība. izdara kuras mašīnās, trauslumu. slo- parau- gus. un stingrību, iztu- — nosaka, — gojot stiepē speciāli izgatavotus metālu mehā- izturību, īpašības plastiskumu un un spēku arī F, palielinās materiāla elastīgā deformācija Ja, pakāpeniski (pagarinā- palielinot spēku 10 Tehniskais minimums metālapstrāde zīm. 1.7. F, šo pārtrūkst, paraugs Stiepes slogojuma maksimālo spriegumu, kas rodas, paraugu pārrau- jot, sauc rības par robežspriegumu jeb iztu- . kur Fmai — = c" vērtības: • kā vienību skaitliskās maksimālais spēks (N); — 0 sākotnējais parauga rejas šķērsgriezuma laukums mas skait- (kgf/ un ). apzīmējumu vērtības 2 vienādas, tad pāsalīdzināt 2 [N/mm ] ko apzīmējumu, materiālu ir ērtāk periodā guma vienību S [MN/m 2] MPa—"MN/m2—>N/mm Fmax 0"b 2 mm shēma uzrāda abas sprieguma joprojām liskās Tā aB robežspriegumu vienkāršota sprie- vecās ar uzrāda arī standartos sistēdažos (iekavās): 2 (m ). Citiem 2 [N/mm ] veidiem slogojuma mējumam to pieraksta Sādā Ob veidu: apzī- (kgf/mm 2). pierakstā periodā) (pārejas sprieguma skaitliskās vērtības spiede, nāšana liece, bīde. no sistēmas vecās pārrēķi- uz SI sis- tēmu ir vienkāršāka: Pārejas periodā SI uz grūtības ražošanas sistēmu lielas 1 apstākļos rada vēl 2 2 kgf/mm =9,80665 N/mm « 2 nepierastais paskāls tāliem sprieguma paskālos [MPa] bas visbiežāk kā arī vērtība ir vais mega- grieķu jeb megaņūtonos 2 [MN/m ]. lieto Sīs Valsts mācību mācību standartos, 10 MN/m = 10 MPa. raksturo plastiskumu ko pagarinājums, alfabēta burtu 6 relatī- apzīmē (delta) un ar ap- uz mērvienī- dažādās 2 = me- Metāla izteikt iestādēs, dažās jaunākajās matās, ~10 N/mm Turklāt skaitliskā to ērtāk ļoti liela, tādēļ kvadrātmetru [PaJ. grākur rēķina rauga procentuāli garuma 6 no sākotnējā (1.8. zīm.): 1 ~- = to 100, pa- Tehniskais minimums metālapstrādē 1.8. Pārbaudāmie zīm. paraugi pirms 11 pēc un pārraušanas kur 6 /0 relatīvais — pagarinājums sākotnējais — parauga parauga — raušanas Jo 6 lielāks, tības skaitļiem, kas cietības (mm); /t 1.2. tabulā dotas sakarības (%); garums pār- ir plastis- kāks. šanai. Uz pēc cietību diviem pārbaude nosaka galvenokārt (2) ar cietu un slodzes Cietības "pārbaudei miena, kas ir skaitli pirmā kā Piemērs. arī Vikersa metrs las Cietības pārbaudei miena lieto t. s. Sora pēc otrā metodi. paņē- spe- mikroskopu ar iespieduma diatabu- Paraugā cietības skaitlis cietības venokārt lieto, Zinot lai HB = 202. skaitli gal- praksē izvēlētos šo metālu režīmu. apstrādes Brinella skaitli, cietības dotā metāla izturības aprēķināt var robež- 2 [N/mm ]: spriegumu kaltam velmētam, = no iespieduma d=4,2smm. Pēc speciālas Brinella metodi. pārbaudi, ±0,01...0,05 mm). paņē- lieto Bri- visizplatītākais, nella metodi, Rokvela, tikai zinot aprē- diametra nolasīt var diametru d, kuru izmēra (precizitāte pēc HB pa- iespiež var iespieduma F. Lai vienkāršotu vai dimanta atlēcienu. (4) spēku F. ar izmērītā ciālām tabulām, pret paraugu rada tērauda zveltnīša novieto turētāju ar cietības piramīdu); Brinella ar (/) galda un uzgali (tērauda lodīti, dimanta konusu elastīgu lieto to Brinella cietības skaitli HB ķināt pēc iespiedumu izdara paraugā lodīti (3) paņēmieniem: paraugā izveido Parasti (1.9. zīm.). aparāta raugu Metālu metode. Pārbaudi aparātu cietības metodēm. pārbaudes Brinella mīkstu, nerūdītu metālu cietības noteik- (mm). materiāls jo tā garums pēc starp cie- iegūti pēc dažādām tēraudam o*b = 3,6H8; lietam tēraudam oB =(3 —4)HB; HB-40 čugunam aß = ——— • U,b Pēc rauda 1.9. zīm. Shēma tības Brinella noteikšanai cie- Brinella lodīti metodes var H8...450, bet, lodīti, H8...750. — ar pārbaudīt rūdītu tē- materiālus lietojot cietsakausējuma Tehniskais minimums 12 metālapstrādē 1.2. Sakarības kuri iegūti pēc dažādām metodēm HRC— HV fabula starp cietības skaitļiem, HRC— HRA HRC3 HB HV HB HRA HRCa 1224 72 89 780 278 29...31 65 277 1116 70 87 745 272 28...30 65 269 1022 68 86 712 261 27...29 64 262 941 66...67 85 682 255 26...28 64 255 868 64...65 84 653 250 25...27 63 248 804 62...63 83 627 240 24...26 63 241 746 60...61 82 601 235 23...25 62 235 694 58..59 81 578 226 22...24 62 229 650 56...57 79 555 221 21...23 61 223 606 54...55 78 534 217 20...22 61 217 587 52...53 77 514 213 19...21 60 212 551 50...51 76 495 209 18...20 60 207 534 49...50 76 477 201 16 59 201 502 48...49 75 461 197 15 58 197 474 46...47 71 444 190 15 58 192 460 45...46 73 429 186 57 187 435 44...45 72 415 183 56 183 423 42...44 71 401 177 56 179 401 41...43 71 388 174 55 174 390 40...42 70 375 171 170 380 39...41 70 363 165 167 361 38...40 69 352 162 163 344 37...39 68 341 159 159 335 36...38 67 331 154 156 320 35..37 67 321 152 152 311 34..36 67 311 149 149 305 33.35 67 302 147 146 291 31..33 66 293 144 143 285 30...32 66 285 Rokvela riālu So metodi metode. rūdītu mīkstu, un bet pārbaudei, dītu metālu un izmanto cietu sevišķi galvenokārt cietsakausējumu noteikšanai. Pārbaudi veic mate— rū- cietības ar Rokvela aparāta galdiņa aparātu (1.10. zīm.). Paraugu (3) līdz novieto paraugs (4) nusu tam 1.10. zīm. Rokvela baudes cietības aparāts pār- ar vai lodīti. 100 N rokturi izslēdz ar (/) uz to, dimanta ko- turpina ko rāda skala (priekšslodze). 5...6 un pacej Disku spiediens, slodzi, bet pēc slodzi (2), saskaras griezt, kamēr (5), sasniedz uz disku griežot un, ieslēdz sekundēm skalas (5) Pēc galveno galveno nolasa Tehniskais minimums metālapstrādē cietības skaitli. Pārbaudot mīkstu paraugā detaļu, 1000 N. rūdīta ļy^-j mm Cietības (H8... tērauda spēku ar nolasa Rezultātu skalas. materiālu iespiež lodīti D= 1,588 (B) atbrīvotu priekšslodzi. noņem 240), Lai 13 sarkanās uz skaitli — apzīmē ar HRB. rūdītu Pārbaudot ku 1500 — melnās N. cietu jumu) materiālu tikai 600 N ar tās uz (cietsakausē- melnās pašas vienkāršotu pēc Rokvela C ko- slodzi. Rezultātu las, bet cietības skaitli apzīmē Lai uz skaitli dimanta iespiež paraugā nolasa cietības un spē- ar nolasa HRC. ar Ļoti (120°) Rezultātu skalas (C) apzīmē nusu, tēraudu, paraugā dimanta konusu iespiež cietības skalas (C) ska- ar HRA. mērījumus mate- (rūdītiem 1.11. riāliem), PSRS 1981. gada skalas lona, jūliju, Rokvela graduē pēc un lielāki šie darts paredz no HRC3. sakarības vecā HRC starp etalona . Tā abu 3 liskās vērtības nedaudz Piemēram, zinātniskie ja līdz jaunu paraugu cietības pēc jaunā apzīmējumu skleroskops — skaittad atšķiras, = praktiskas nav — HRC skaitļiem pēc un starpībai (izņēmums mērījumi tabulā dotas 1.2. cietības HRC kā periodā) to stan- iepriekšējiem, (pārejas cie- šos Šora C eta- nedaudz atšķirtu Lai (1,0...2,0). skaitļus skaitļi ir zīm. ar aparātu starptautiskā cietības tības sākot ārzemēs, un nozīmes pētījumi). 01.07.81. g. 60...62, = tad skaitļi cietības to pec Vikersa metode. Pēc šīs tību nosaka gan mīkstiem, metāliem, smas bet galvenokārt metodes ciegan cietiem plānas Brinella materiāls tabula cietība Nerudīts tērauds tērauds Rokvela Vikersa cietība cietība Marka HB Rūdīts vir- slāņos (ķīmiski termiskā apstrādē dažādām metodēm Pārbaudāmais 10 HRC I HRB I HRA HV 75 137 40X 217 20 97 yioA 197 15 93 yioA 627 Atlaidināts tērauds 61 217 58 197 62 83 804 429 45 73 460 780 72 89 1224 (atsperes) Cietsakausējums 65f = 61...63. 1.3. Metālu cietība pašu HRC3 14 Tehniskais minimums metālapstrādē Metālu Fizikālās Ķīmiskais Metāla nosaukums apzīmējums Kušanas Blīvums, 3 kg/m , 3 temperatūra, (g/cm ) °C Alumīnijs AI 2700 (2,7) 660 Alva Sn 7300 (7,3) 232 Cinks Zn 7140 (7,14) 419 Dzelzs Fe 7874 (7,87) 1539 Hroms Cr 7100 (7,1) 1550 Kobalts Co 8900 (8,9) 1490 Magnijs Mg 1740 (1,74) 651 Mangāns Mn 7440 (7,44) 1242 (8,9) 1452 Niķelis Ni 8900 Svins Pb 11340 Titāns Ti Varš Cu Volframs W iegūtas cietās virsmas) plāniem un piramīdu dzi atkarībā Cietības HV pārbaude cienu. Pārbaudi skopu (1.11. zīm.). 1.4. formu atlē- sklero- svarīgas ir Tērauds voklī; varš, misiņš labi vai karstā, gan voklī. sējumi apstrādājamība. metāla spiediena iedarbē labi kaļami bronza slikti guns ļoti metināmība, ir sitiena vesera stāvoklī maz ir cietības H. h bulā doti dažādiem skaitļi — skalas. skleroskopa no Augstumu So h me- detaļu pārbaudei. salīdzinoši cietības metāliem, bet metālu galvenās arī un gunam 1.4. ta- (fizikālās un īpašības. formas liels vismazākais un Metināmība ir mazoglekļa aukstā stāvoklī; nepadodas kalša- spēja liešanas Ļoti izkausētā formas laba un leja- Daudz ir ču- sliktāk tam tērauds, piepilda stā- sakau- sarukums silumīnam. ir arī sarukuma koeficients. karstā kalšanai, bet ču- dziestot. mlba nāties alumīnija metāla piepildīt sarauties uz stā- nai. Lejamība augstuma aukstā kaļams un nemaz mainīt spēja gan padodas gandrīz pastāvīga 2,5 g smaga augstums TEHNOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS procesā Kaļamība atlēciena todi ieteicams lietot lielu, smagu lī- tehnoloģiskās īpašības: kaļamība, lejamība, raksturo zveltnīša 1.3. tabulā Sora ar 3370 mehāniskās) METĀLU Ražošanas šādas veic 1083 (19,3) 50... nosaka elastīgo ar (8,94) nosaka dzīgi kā Brinella metodē. Cietības 8940 Slo- cietības no skaitli 1812 19300 Metāla cietību ma- četrstūra 136°. leņķi virsotnes ar izvēlas 1000 N. dimanta iespiež 327 4500 (4,5) teriāliem. Paraugā (11,34) guns, ar metāla varš alumīnija pakļauties instrumentiem. pēc griešanas pēc iespējamā šanas spēka gluduma. bet tēraudi, un Apstrādājamība spēju spēja sameti- citu metālu. Vislabāk metinās slikti raksturo ar Apstrādājamību un metāla griezējnovērtē intensitātes, griešanas ču- sakausējumi. apstrādei režīmu — ātruma, apstrādājamās t. i., grie- virsmas 15 1.4. tabula pamatīpašības Mehāniskās īpašības Termiskās Brinella izplešanas koeficients cietība 2 , B 16...20 80...110 0,000022 5...10 200 ..400 0,000033 30...42 150 0,000012 50 250...330 0,000008 500..900 Relatīvais stiepe pagarinājums (kgf/mm J ) 6,% -40 (8...11) 40 (20...40) 5...20 (15) 21...55 (25...33) tr 700 usls 0,000012 125 0,000026 25...35 110...210 (11...21) 15 200 trausls (70) 3 390...840 (39...84J 0,000014 68...78 400...500 (40...50) 0.000030 4...7 20 (2) 50 300...450 (30 ..45) 20...28 0,000007 0,000016 40..50 0,000004 200..400 Lai noteiktu kā ģiskās, arī dotā materiāla tehnolo- mehāniskās daļēji īpašī- bas, lieto vienkāršas tehnoloģiskās pārbaudes. Dažas tehnoloģiskās piemēram, šana, locīšana, ļoti marka pēc kas rodas vietā, bieži izvilk- standartizētas. jānosaka dzirksteles. slīpripas pārbaudes, savīšana, ir izsēdināšana, Praksē tērauda aptuveni noteikt Dabā tikai skābekli, des tērauda saska- tērauda sastāvu marku. un Tē- meto- 60 0...4 darba nepieciešamas lielos termiskos turēt paraugu tērauda ķīmisko vairāk tajā dīšanai (t. kā gaišas īsāks, sīku baltu nav, sakarība Jo vairāk kūlis s. oglekļa, kuplāks un zvaigznīšu. nepakļaujas ir rū- zvaigznīšu «dzelzi»), bet iespē- dzirksteļu zināma tēraudu, kas Slīpējot tikpat ir sastāvu. dzirksteļu tad pārbaudāmā Tērauda krāsai un tāpēc ieteicams jo salīdzināt dzirksteli. veidam iemaņas, iecirkņos komplektu, labāk jams jo ķīmisko nav sastopama dažādos sēru v. dažādu sakausējumu Dzelzs-oglekļa (110) 40 garas, stieptas dzirksteles. METĀLI dzelzs veidā, bet 1100 dzirksteles, rauda markas noteikšanai pēc šīs MELNIE (22) ar Pēc un 220 dotā tērauda aptuveni spriest par pār- var baudāmā ar N/mm 0,000024 0,000023 2. robež- spriegums HB o res īpašības Izturības c. tīrā savienojumos Parasti veidā sakausējumu ar to lieto oglekli. fizikālās, ķīmiskās, tošanu venokārt pēc mehāniskās un arī kritērijs, apstrādes nosaka īpašības, saturs. oglekja saturs oglek|a pēc kura to paņēmienus ir klasificē lie- galTā- galvenais dzelzs-og- lekļa sakausējumus. Dzelzs-oglekļa lekja saturu līdz sakausējumu 2,1% sauc ar par ogtē- raudu. Dzelzs turu sakausējumu 2,1...6,67% sauc ar par oglekļa čugunu. sa- 16 Tehniskais minimums metālapstrāde 1.5. Dažu dzelzs šķirņu ķīmiskais tabula sastāvs Ķīmiskais sastāvs,% ne I Mn Tehniski tīra dzelzs «Armko» Elektrolītiskā dzelzs p S I Si līdz līdz līdz 0,020 0,020 0,005 0,020 0,010 0,005 0,005 0,005 0,006 — I Cu I •o 2 līdz N, līdz 0,04 0,01 0,004 līdz 0,01 dzelzs Laboratoriju līdz līdz 0,001 No visiem tēraudu metāliem tautas 0,0005 — čugunu saimniecībā un izmanto Speciālām vajadzībām sakausējumus (10...75%) dzumu. mangāna Šādus Tos ražošanā, un silīcija lieto lai ražo un silīcija un tajos regulētu dau- sauc (speciāliem tērauda dzelzs- ievērojamu ar sakausējumus ferosakausējumiem niem). Ja 0,002 lieto par čugučuguna mangāna saturu. 99,8%. tiem dzelzi tīra dzelzs tīrāka iegūst ar satur Melno Tomēr metālu vajadzī- laboratorijas tā arī ci- Vistīrāko Fe). 99,99% Fe un elektrolītiskā pētniecības speciāliem — ir 99,90... oglekļa ir tad dzelzi saturs no 0,0002 dzelzs, tīru (99,98....99,95% zinātniskās paņēmieniem. tīra: 0,003 tehniski piemaisījumiem dzelzs bām Vēl līdz 0,002 nepieciešama visbiežāk «Armko», kurā visvairāk. oglekļa 0,002 nav ideāli (1.5. tab.). pamatsastāvdaļu — Lejamā čuguna markas (rocT Mangāns Marka Ogleklis Mn Silīcijs grupa iii ii IV Lejamais m 3,4...3,9 3,2...3,6 m 3.5...4.0 2,8...3,2 J13 3.6...4.1 2,4...2,8 J14 3,7...4,2 2,0...2,4 JI5 3,8..4,3 1,6...2,0 J16 3,9...4,4 1,2.1,6 0,3...0,5 0,5...0,9 Raf netais JIP1 3,4...3.9 3,2...3,6 .1P2 3,5...4,0 2,8...3,2 JIP3 3,6...4,1 2,4...2,8 J1P4 3,7...4,2 2.0...2.4 JTP5 3,8...4,3 1,6...2,0 JIP6 3,9...4,4 1,2...1,6 J]P7 4.0...4.5 0,8...1,2 0,3...0,5 (a 0.5...1.0 0,9.1,5 magniju) Tehniskais minimums metālapstrādē dzelzi, kaut arī dažādām no dzelzi ne Pie 1700°C) (līdz jas un bet no kopā riāla iegūst kas augstas notiek rūdas savienojas karsē elektrokrāsnīs. (koksa) reakci- tīra dzelzs, temperatūras kurināmā elektriskā dēļ Konvektori veida trauki semera ras ar oglekli jumu ar rezultātā augstu iegūst oglekļa ir Tomasa — 85% ču- tērauda čuguna iegūtu tēraudu, daļa ar Ogleklis ir dzelzs-oglekļa oglek|a čugunā saturu sakausē- 2,1. ..6,67%. sastopams divos vei- Elektrokrāsnīs augsti leģētus ķīmiska (Fe3C), visa pasaulē ra- martenkrāsnīs. galvenokārt iegūst tēraudus, piemēram, tēraudus un ferosakau- veidā savienojuma ko sauc ar dzelzs par grafīta veidā. 1.6. ķīmiskais dzelzi karbīdu jeb cementītu; brīva dos: un Be- atšķi- ČUGUNS, ČUGUNA KLASIFIKĀCIJA Čuguns jums 601. sējumus. oglekļa jāatdala. 2.1. līdz konvektori no iegūst augstas kvalitātes no bumbier- pagriežami tilpumu ar indukcijas un oderējumu. Apmēram gunu. Lai loka martenkrās- — sakausē- saturu un Besemera čuguna iegūst konvektoros, mate- sastāvdaļu galveno Tomasa žotā un no un temperatūras ķīmiskas izdalās ar Tēraudu satur nīs, koksu ar paaugstinātās dzelzs veidā, rūdām, mazāk par 30%. Dzelzsrūdu domnā. tīrā ne dzelzs 17 tabula sastāvs, % 4832-80) Fosfors P Sērs klase I S kategorija I I B 3 I 4 čuguns sS0,3 0,3...0,7 0,7...1,2 0,02 0,03 0,04 0,05 lejamais sSO.08 uguns 0,005 0,010 18 Tehniskais minimums metālapstrādē Atkarībā no negrafitizēto veida oglekja (balto) čugunu gra- fitizēto čugunu. Atkarībā iedala gunā no lejamajā Lejamo pelēkā, rības čuguna rafinētus magniju kam misko standarts sastāvu Rafinētais sēra no iegūt čuguna lejamā J11...J16un un J1P1... čugunus ķī- čuguns ir tīrāks fosfora, tādēļ tā no stiprākus augstas Strauja atdzišana līšanos grafīta Baltais ar čuguna drīz dilšanas liešanas un ražošanai. sastāva balto ču- augstas No kurām izturību, īpa- baltā baltā jābūt ar pretestību karstumizturību. un ciet- ar Baltajam 70% tērauda, kaļamā detaļas, (H8... Reizēm lieto čugunu atlē- kuras detaļām, pārveidojas čugunu atkvēlināšanas procesā par lieto kaļamo čugunu. mākslas ari PELĒKAIS Balto atlējumiem. ČUGUNS BALTAIS ČUGUNS balto sauc viss čugunu tādu (dzelzs krāsa (lūzuma čugunu, ogleklis savienojuma veidā. aptuveni čuguna korozijai Par gaiša) sliktas ļoti atlej 2.1.2. Par ir izturības (pat griežņiem). Tāpēc guna lieto ciets apstrādājams grūti griezējinstrumentiem šības. izda- var jumus. 2.1.1. oglekļa ļoti ir un sakausējumu atbilstoša čuguna stiprības) čuguns čugunam čugunam. šķidram novērš veidā. trausls augstu 1.6. tab.). (sk. kvalitatīvākus, (kaļamā (TOCT garantē tikai lejamais un stipsastā- (šihtas izgatavo čugunus 4832-80) izejmate- augstas veidojas, galvenokārt atdziestot 1000), par un iegūšanai No dīšanai). JIP7, lieto kaļamā čuguns strauji ču- (baltais) čugunā. čugunu riālu ar lietošanas veida čugunu pārstrādājamajā un Baltais izšķir un kam atrodas karbīda gan- ķīmiskā — Fe3C) gunu, pelēko kam plāksnīšu čugunu ogleklis ieslēgumu dēļ sakausējuma stipri sadalīts, izturība nav visai ču- grafīta veidā. Sā iemesla metāliskais un tādu sauc izdalās tāpēc augsta. pamats ir šāda čuguna Tehniskais minimums labi ir sašķidrinās, lieto dažādu šanai, saraušanās mazs Tāpēc vislētāko gunu kā stāvoklī viegli apstrādājams zējinstrumentiem. grie- ar ču- pelēko materiālu ļoti sarežģītu plaši iegū- lējumu nepieciešama nav ja labas ļoti (izkausētā īpašības procents), ir čugunam Pelēkajam liešanas sevišķi no tā markās Pelēkā burtiem kas CM mehānisko čuguna baudē bet (izturības mar- Pelēkā ko venokārt pār- īpašību markas mērs. kur pārbaudīja izturības — o* B turības arī lēkā stiepē čuguna lieci. uz CM apzīmējums Čuguna 35 stiepē čuguna No v. c, Pie- 2 35-56, 56 liecē robežspriegums — Ob no krāsnīs ratus, mazākas detaļu — galizga- izturības pe- izturības markām mašīnu sajūga vākus kārbas, apvalkus, statnes, ram, lieto lējumus mašīnu augstākas atbildīgākas robežspriegums (kgf/mm ), no markām izgatavo dažādus čuguna turētājus, pelēkā 01.01.84. g. Ču- atkarīga speciālās dažādu tavošanai. robežspriegums stiepē). Līdz šihtu. ir vagrankās. ar rādītājiem, pēc kausē Čugunu apzīmē (cepbift qyrvH), izveido ciparus iegūst marku kausējuma kvalitāte šihtas sastādīšanas. (1.7. tab.). čuguna lējuma guna rezultātiem pārbaudes izturības atkarībā lējumus čuguna iedala 8 sastāda cesā augsta izturība. Pelēkā 19 metālapstrāde detaļas, korpusus, rāmjus, diskus — piemēspara v. c. iz- liecē 2 (kgf/mm ). 2.1.3. Pelēkajam rinājums Lai 6 čuguna ļoti ir iegūtu čuguna relatīvais čugunam mazs attiecīgas lējumu, (līdz markas dažādām no KAĻAMAIS ČUGUNS paga- 1%). Kaļamais čuguns atšķiras pelēkā ar lejamā to, pārslu (1.6. tab.) markām domnu pro- liskais ka tajā grafīta veidā. Līdz ar ir pamats to no čuguna mazāk (rOCT īpašības un ir metā- dalīts 1.7. Pelēkā čuguna mehāniskas pelēkā ieslēgumi un tabula ķīmiskais sastāvs 1412-79) Mehāniskas īpašības Ķīmiskais sastāvs,% Izturības Čuguna marka robežspriegums stiepē o B Cietība Ogleklis Silīcijs Mangāns HB C Si Mn Fosfors Sers P S N/mm2 ne 2 (kgf/mm vairāk airāk ) 1H10 100 (10) 143...229 3,5...3,7 2,2...2,6 0.5...0.8 0,3 0,15 :qi5 150 (15) 163...229 3,5...3,7 2.0...2.0 0,5...0,8 0,2 0,15 H20 200 (20) 170...241 3,3...3,5 1.4...2.2 0,7... 1,0 0,2 0,15 M25 250 (25) 180...250 3,2...3,4 1.4...2.2 0,7...1,0 0,2 0,15 ;M30 300 (30) 181...255 3,0...3,2 1,0.1,3 0,7... 1,0 0,2 0,12 1H35 350 (35) 197...269 2,9...3,0 1,0...1,1 0,7... 1,1 0,2 0,12 :H40 400 (40) 207...285 2,5...2,7 2,5...2,9 0,2...0,4 0,02 0,02 H45 450 (45) 229...289 2,2...2,4 2,5...2,9 0.2...0.4 0,02 0,02 20 metālapstrādē minimums Tehniskais 1.8. Kaļamā čuguna markas (TOCT un mehāniskas 1215-79) Izturības Mikrostruktūras klase N'/mm Ferīta (CD) Perlīta sakausējums plastiskāks, «kaļamo», šanai arī lai tab.) un divās Perlīta riāla bāka 100...163 KM35-10 350 (35) 10 100...163 KM37-12 370 (37) 12 100...163 KH45-7 450 (45) 7 150..207 KH50-5 500 (50) 5 170...230 KH55-4 550 (55) 4 192...241 KM60-3 600 (60) 3 200...269 KM65-3 650 (65) 3 212...269 K470-2 700 (70) 2 241...285 KH80-1.5 800 (80) 1,5 270...320 nedaudz un čugunu sauc to praksē kal- kas ko (<&) (var Kaļamā burtiem KM čuguna (FI) čugunam. (<f>) (kobkhh ir ir 10 šā mate- daudz la- neizdrupušu vītni). marku MvrvH), bet ir lētāks tiekoši labas augsta pretestība toru, mehāniskās automobiļu un vagonu bieži un ka- Tāpēc lieto lauk- būvniecībā, trak- plaši darbgaldu arī kā būvē. No zvaigznītes krāsainos pie- īpašības rūpniecībā, zobratus, izgatavo kaļamais tam korozijai. mašīnu ); (%). materiāls, čugunu sevišķi saimniecības Ļoti apzīmē 6 2 pagarinā- tēraudu ar slogo- (kgf/mm Ob jums čuguns robežsprie- stiepes relatīvais — Salīdzinājumā mazā- ferīta čuguna marka KM izturības — jumā ļamo ar nekā Tādēļ virsma čuguna 35 gums čugunu čugunam struktūra iegriezt kur 35-10, (1.8. klase mehānisko īpašību pārbaudē. atbilstošas ferīta rādītājiem, pēc paraugu mikrostruktūras, ieslēgumiem apstrādātā ču- (II). klases grafīta pieraksta ciparus iegūst termiskās kaļamo klasēs: klase baltā no īpašības kurām no smalkgraudaināka klases 100...163 8 iegūst divējādas un perlīta kiem 6 (33) Speciālas rezultātā atkarībā iedala (30) 330 iegūst mehāniskās čuguna % Piemērs. Kaļamā lējumiem. guna HB nājums 6, ) 300 nepakļauj. Kaļamo čugunu apstrādes 2 (kgf/mm KM33-8 šo. gan pagari- 0 B KM30-6 stingrāks tāpēc 2 Relatīvais robež- spriegums marka Čuguna (apzīmējums) par tabula īpašības metālus tā v. c. aizvieto ar ka|amo čugunu. ar mar- 2.1.4. AUGSTAS levadot kā ogleklis grafīta čuguna (sīkas, kristalizācijas tizējošais Sāda ČUGUNS izkausētajā čugunā speciālus modifikatorus ņas IZTURĪBAS ir forma metālisko nešķīstošas centrus), sīku daļigrafi- lodīšu veidā. vismazāk pamatu, vājina kura blī- 21 Tehniskais minimums metālapstrāde bet markas izveido ciparus kā tāpat kaļamajam čugunam. Piemērs. markas kur izturības Augstas čuguna 8M45-5, 45 izturības — robežspriegums stiepes slogojumā ob 2 (kgf/mm ); 5 vums salīdzinājumā kaļamo čugunu izskaidrojama nāta kums izturība 6 = ir lielāks. šāda un 2...17% pelēko ar un pat to arī Ar čuguna Valsts standarts stas 0,2...0,5%). nāms vidējas Augstas apzīmē čuguns ir pielīdzi- izturības izturības marku čuguna krāsaino augstas daudz ietaupa jamu mašīnbūvē un mantojot BM (BbicoKonpoMHbiH 4yryH), ar lieto čuguna tēraudam. izturības Augstas plaši izturības Augstas izdala deviņas čuguna izturības markas metāla čuguna Augstas un (1.9. lējumus tērauda, metālu izturības līdzekļu, ka|amā vietā. ievēro- iegūst ekonomiju un Iz- čugunu, stipri 1.9. izturības čuguna markas aug- tab.). plastisčugunam (pelēkajam pagarinājums 6(%). paaugsti- paaugstināts relatīvais — sa- tabula mehāniskās īpašības (TOCT 7293-79) robež- Izturības Relatīvais spriegums Čuguna marka (stiepē) N/mm 2 a nājums, B, 2 (kgf/mm Brinella pagari6 cietība % HB ) 13438-17 380 (38) 17 140...170 BM42-12 420 (42) 12 140.. .200 BM45-5 450 (45) 5 160..220 BH50-2 500 (50) 2 BM60-2 600 (60) 2 200...280 BM70-3 700 (70) 3 229...275 BM80-3 800 (80) 3 220...300 BM100-4 1200 (100) 4 302...369 BH120-4 1200 (120) 4 302...369 180..260 1.10. tabula Dažādu veidu čuguna un tērauda salīdzinājums Čuguna Galvenās īpašības Parastais oglekļa Baltais (stiepē) robežspriegums 2 o B, N/mm Relatīvais pagarinājums Pelēkais Kaļamais Augstas izturības čuguns Izturības veidi mehāniskās 100..200 0 čuguns 100...450 0,2..0,8 čuguns čuguns 300...800 380... 1200 1,5...12 2...17 konstrukciju tērauds 310 . 600 12..35 o.% Brinella cietība HB 300.1000 143.289 100...320 140..369 131...269 22 Tehniskais minimums mehānisko mazina rība ļauj kuras detaļās, cīgas berzes Augstas iztu- lietot krāsaino plaši to tālu vietā apstrādi. augstā dilšanas izturības čuguna spē- gadījumos, modernizējot, darbgaldus pelēkā apmainot čuguna pat Par tēraudu kausējumu dzelzs-oglekļa sauc oglekļa ar sa- līdz saturu 2,1%. izga- čuguna karteru zobratus, lietošanas pēc tērauda tēraudus veida, markas iedala trīs uzbūves lielās arī gan visus grupās: tēraudi; konstrukciju skaitli markas instrumentu tēraudus konstrukciju šīs tēraudi, tāpēc vēl sīkāk iedala pēc un grupas ķīmiskā sastāva: leģētie tēraudi; ar norāda raudiem ir kas tēraudus, kuros sauc galvenais nosaka (konstrukciju īpa- sakausējumu ietilpst raudu kuru sastāvā t. i., citi, arī Par c), kas vai oglekļa pas leģējošie nosaka — tēraudu tē- Cr, (Ni, īpašī- strukciju vukārt oglekļa lieto kon- tēraudus, kurus raudi, tēraudi atšķirt 11X0, no markas tēraudiem leuz- speciālos tēraudi, tē- fizikālajos Pie šīs tēraudi, gru- skābju karstumizturīgie elektrotēraudi, v. sauc izgatavošanai, apstākļos. nerūsējošie tē- nemagnētiskie c. tērauda tērauda sa- sagatavju iegūšanas lējumi; tērauda kalumi; tērauda parastie tēraudi; tēraudu redzama marku strukciju tēraudā velmējumi. Sis minētais tēraudi. Konstrukciju leģētā — veida iedala: iedala: kvalitātes tē- principiālās pēc detaļu jādarbojas pieder Pēc visvairāk lieto ķīmiskajos izturīgie bas. daudzuma ne- apzīmē- trīs tērauda speciālajiem raudus, ko tē- sauc bez elementi uzlabojošie Pēc nemaz liek ir iespējams og- skaitli, būves). kurām tēraudiem leģētajiem nav ģētā konstrukciju ele- piedevu šības. raudus, 12X1, kuras ar oglekļa priekšā (izņēmums un uzbūves tēraudiem instrumentu) ogleklis Par saturu, un Instru- 1%, par instrumentu markas y jumu skaitli. tēraudiem lielāku oglekļa bet saturu desmitdaļās viencipara leģētajiem uzrāda, 13X tēraudi. oglekļa ments, apzīmē saturu, cipars numuru). instrumentu tērauda markas oglekļa Par procenta kas ir markā tēraudā oglekļa izsaka ir (izņēmums kuru kārtas procenta divciparu ar priekšā tēraudi, tikai izsaka apzīmē Instrumentu lekļa tēraudi. speciālie Visizplatītākie un parastie mentu instrumentu tēraudi; saturu oglekļa apzīmē Gan v. ga- korpusus. simtdaļās W izturības kloķvārpstas, tajā) TĒRAUDA KLASIFIKĀCIJA un atsevišķos un TĒRAUDS 2.2. pēc čuguna eksplua- samazināšanos. svara augstas tavo mašīnas panākam uzlabošanos dījumos izturības augstas ar lējumiem, No apstākļos. Daudzos lējumus tācijas me- darbojas metālapstrāde atšķirība apzīmējumos. (oglekļa un ir uz iedalījums velmējumiem. Kon- atšķirīgas leģē- cits marku attiecas Tērauda mehāniskās īpašības, apzīmējums. tikai lējumiem kā ir ari Tehniskais minimums metālapstrādē klasifkācija Tērauda 23 24 Tehniskais minimums metālapstrāde Praksē OGLEKĻA IETEKME bet dzelzi, Jebkura tērauda atkarīgas tēraudā oglekļa ir īpašības stipri daudzuma, oglekļa no būt var kas procenta no simtdaļām līdz 2,1%, bet dažos augst- leģētajos tēraudos, neietilpst dzelzs-oglekļa grupā, līdz pat — kas tādu saprot jumu, uzlabot tēraudā (piemēram, atrodas ogleklis savienojumā dzelzi, ar karbīda Fe3C dzelzs atdziestot, arī cietā konstrukciju Tur- tik nav Tā kā bet saturs Par ļoti karbīds vairāk jo tērauds nelielos daudzumos būs palieli- iekļūst Silīcijs oglekļa raudu saturu manāmi HB, bet šības, sama- Og- apstrādājamību robežu tība nemaz neietekmē, magnētiskā korozijai dēšanos oglekļa krasi nepalielina šanos. virs saturs augstās jo tē- šādā Tikai 0,6%, uzreiz tērauda rūdī- oglekļa saturam iespējams rūdot pieaugot satura tēraudu tērauds (satur tērauds oglekli līdz (satur oglekli ciets tērauds (satur tāpat manāmi tērauda oksi- oglekļa kā silīcijs, neietekmē īpašības. oglekli virs (MnS) kaitīgajam un Mangāns savienojumam Sērs (S) tēraudā veidā. rām ir FeS. tērauds augsts, cietību kaitīgs ir atrodas Sēra izturību un pie piemaisījums, FeS augstām (piemēram, kalšanā), sērs sauc par un tērauds temperatū- proti, iegūst sarkanlūstamību. samazina noturību savienojuma iedarbē kaitīgajā trausls Turklāt nas lielu ļoti izveido- neļauj dilšanu. īpašību, ko 0,3...0,6%); 0,6%). pretes- pret kas (Mn), 0,3...0,8%, sēru iegūst kļūst ciets Si īpa- temperatūrās. mangāna saturs kas 0.3%); vidēji Ja pret iedala šādi: mīksts ties iegūt pie- tiekoši cietu tēraudu. Vispārīgi pēc oglekļa ir to Tomēr 0,3% oglekļa palielinot elastīgās caurlaidība, daudzumā oglekļa norūdīt. virs bet, pretestība un Mangāns saista arī daudzumā tērauda pieaug tēraudā oglekļa daudzumu oglekļa nevar sākumā. šādā un kas sakau- uzska- var 0,25...0,30%, mazāku ar praktiski (Si) rūdām ar silī- — fosfors, un kopā gan tēraudā piemaisījumi sērs tē- šo kaut oglekļa izgatavošanas tēraudā ir tīt citi tēraudā sējuma saturu, ietekmē tērauda kaļamību, arī mangāns, robežspriegums pagarinājums 6. rūdīšanās cijs, 0,15...0,35% saturam, izturības ļoti stipri rūdīšanos, c. tad, jo oglekļa relatīvais lekļa un dzelzs Brinella cietība un zinās og- galve- nosaka ogleklis, varētu trauslāks. arī tērauda Ob mīksts oglekļa, Pieaugot nās jo tas arī gan tēraudos kas ir īpašības, ietilpst trausls, un sakausējumā cietāks, dzelzs, lai bet metāls, ciets tīra ir dzelzs plastisks ļoti arī daudz, dzelzi. saistīt visu v. ir tēraudā lekļa oglekļa, oglekļa piemaisījums, nais raudu klāt me- koro- noturīgs pret ziju. karbīds kausējumā. sliktāk kaļams, mazāk t. i., veidā. (cementīta) izturību turpretī tērauds kļūst sliktāk instrumentu saglabājas var īpašības, tērauda palielina trauslāks, Gan dzelzs Tēraudam mehāniskās elastību, bet un tinās, kļūst Izkausētā sakausē- apstrādē galvenokārt cietību. Ogleklis sakausējumu X1201). ķīmiskā termiskajā par tērauds — dzelzs-oglekļa kuram krietni vienkārši sauc nosaukumu ar vairs tāpēc 2,5% ļoti bieži tādu tēraudu, kuru norūdīt, nevar UZ TĒRAUDA ĪPAŠĪBĀM tērauda veicina dilša- koroziju. minimums Tehniskais tēraudos Oglekļa vairāk Fosfors kaitīgs turs (P), tēraudā aukstajās kā Tā sa- trauslumu pat Pie mazāk šādu ja rīgi vēlama kļūst tēraudu instrumentiem, lūstošu lāmu, jo iegūst griezēj- ar tērauda kārtas tajā sevišķi sva- metālapstrādē. oglekļa kārtas saturu). nu- Jo lie- jo vairāk numurs, ir izturīgāks un 6. bet šāds tērauds. B liek raudiem A kā tēraudiem grupas kumā atda- viegli tas skaidu; tad, oglekļa ar līdz 0 (cTa;ib), tērauda — ne apzīmē no tēraudu apzīmē (bet markas cipariem un (0...6) muru kaitīgā vienīgi apstrādā automātiskajā 2.2.1. Fosfora jūtama. iedarbība tērauda Ct Ct cipari īpa- augstām temperatūrām fosfora ietekme ir Burti lāks šo tāpēc aukstlūstamību. par ir sērs, tēraudā. lielu deformācijās, sauc Parastā ne burtiem tāpat piemaisījums rada šību pieļaujams sērs par 0,06...0,07%. 25 metālapstrāde burtu — B. bet B, visizplatītākās tēraudu tē- BCt3. markas tikai apzīmē sā- grupas piemēram, BCt3, parasto grupas markas B ar Ct, piemēram, TĒRAUDI KONSTRUKCIJU PARASTIE TĒRAUDI Parastās ko raudi, parasto kvalitātes praksē tēraudu, visvairāk ir lieto visai nai par tos un saimniecībā, tautas celtniecībā detaļu atbildīgu sauc vislētākie, dažādām konstrukcijām ne tē- konstrukciju vienkāršoti un izgatavoša- stura mašīnbūvniecībā. Saskaņā 380-71 tikai tēraudus kārt tēraudu iedala trīs mehāniskās garanSos īpašības. Martena pēc paņēmiena. detaļām, tiek Lieto kuras vai galveno- termiski neap- strādā. B pēc Martena. kuras gan termiski gan garantēts Izgatavo Besemera pēc galvenokārt gan pa- detaļām, grupas tēraudiem sastāvs. tiek īpašības, Izgatavo garantētas gan arī tikai ķīpēc Martena paņēmiena. Lieto galvenokārt metinātās konstrukcijās. rak- tēraudus iedala: mierīgais CTa.ib), (cnoKOHHaa CTa;ib), cn — — ne (no.iycnoKomiafl piemēram, Ci3nc; verdošais (KunamaH Kn — CTa;ib), piemēram, Ci3Kn. Visu trīs grupu tēraudu dezoksidācijas tēraudus Pusmierīgos paaugstinātu Tādēļ šim ar dotas 1. parastos rijās: A (T) ari ar saturu. pievieno mangāna burtu T, piemēram: CT3Tnc. Atkarībā īpašību ražo mangāna markām apzīmējošo pas markas apzīmējumu tabulā. CTlTnc, apstrādā. mehāniskās miskais tiek sastāvs. Lieto ņēmiena. B tēraudiem ķīmiskais sacietēšanas un piemēram, CT3cn; 11. grupas tikai (skā- dezoksidācijas no izdalīšana) pusmierīgais tēraudiem izgatavo Besemera standartu TOCT B. A, B, — grupas tētas Valsts, parasto grupās A ar Atšķirībā bekļa un tēraudus grupas tēraudus mehānisko normētiem no ķīmiskā sastāva iedala tēraudus divās, bet rādītājiem vēl trīs, B katego5 gru- grupas 26 Tehniskais minimums metālapstrādē /.//. Parastās kvalitātes konstrukciju og!ek|a tēraudi sastāv; sastāvs, % s, % miskais Ķīmiskais Te ; rauda Kate- Tērauda rjja markč Ogleklis Mangāns Silīcijs C Mn Si grupa 1,2,3 tabula CtO Garantētas CtlKn, Cīlnc, CTlcn, CtlTnc CT2Kn, CT2cn, CT2Tnc CT3Kn, CT3nc, CT3cn, CT3Tnc tikai īpašības mehāniskās 1.12. (sk. tab.) Ci4Kn, CT4nc, CT4cn, CT4Tnc CT5nc, CT5cn, CtSTnc Cī6cn CT6nc, BCtO 0,23 >,23 BCtlKn, BCTlnc, Edlcn, BCTlTnc* ),06...0,12,0,25...0,50 0,06...0,12, BCT2Kn, BCt2nc, BCi2cn, BCT2rnc* 0,09.-0,15 ),09...0,15 0,25...0,50 0,05...0,17 1, 2 I I - _ 0.05...0.17 BCi3Kn, BCi3nc, BCi3cn, BCi3rnc* 0.14...0.22 ),14...0,22 0,35...0,65 0,05...0,30 BCi4Kn, BCT4nc, BCt4cn, BCi4rnc* BCi5nc, BCT5cn, BCT6nc, BCr6cn 1,2, 3, BCtlKn, Bdlnc, BCrlcn 4, 5,6 BCT2Kn, BCT2nc, BCT2cn 0.18...0.27 U8...0.27 0,40...0,70 0,05...0,30 0,28.. ),28...0,37 .0,37 0,50...0,80 0,05...0,35 BCi5rnc* ),38...0,49|0,50...0,80 0.05...0.35 0,38...0,49ļ Garantēts Garantēts un ķīmiskais mehāniskās me šastavs īpašības BOr3Kn, BCT3nc, BCt3cn BCT4cn BCT5nc, * markām Ir paaugstināts BCT5cn mangāna saturs (0,7...1,2) samazināts un silīcija saturs Valsts stan- «0,15) tēraudus sešas 13. kategorijas (1.11. Lai goriju, apzīmētu parastā tērauda tērauda markas apzīmējumam piemēram: BCT3rncs. Ct0...2, Pirmo CT3nc2, lietošanas numuru, neuzrāda. kategoriju Lai un arī pību, riāla piemēri materiāla mehāniskās apstrādes standarts dalījumu šķērsgriezuma (sortimentu). arī īpašības doti 1.12. tabulā. samazinātu Valsts kate- BCT3Kn2, grupas tēraudu mehāniskās un 1. Šķērsgriezuma darts pievieno attiecīgās kategorijas A un tab.). paredz pēc formas patēriņu darbietil- un mate- velmējuma izmēriem jumu — formu (kvadrāts), stūris). Katram Pēc Valsts zīmējumu jumu stieņmateriāla (aplis), Kpyr KBaa- (seš- niecTHrpaHHbiH sortimenta veidam ir standarta sortimenta ap- un tērauda zīmējumos skaitītājā vai arī valodā): (sloksne), standarts. savs bet kā — apzīmē- (krievu no;ioca (plāksne), nvima profila noteiktu nosaukumu (loksne), jihct paT formai rekomendē — saucējā markas kā parāda sortimenta — tērauda nepilns apzīmējums apzīmē- daļskaitli: apzīmējums, markas (sk. 1.14. pilns tab.). Tehniskais minimums metālapstrādē 27 1.12. tabula Parastas kvalitātes A tēraudu mehāniskās grupas īpašības (TOCT 380-71) Izturības Tērauda robežsprie- marka gums (Tg , Relatīvais Lietošana pagarinājums o. 2 % N/mm CtO 20 Ss310 CīlKn 310...400 32 Olnc 320...420 30 Paplāksnēm, Mazslogotam Cilcn skrūvēm, CtITnc 320...430 31 Ci2Kn 340...440 29 paliktņiem detaļām: tapskrūvēm, uzgriežņiem CT2cn CT2rnc 340...450 03Kn 370...470 24 CT3nc 380...490 23 CT3cn Ci3rnc 380...500 04Kn 410...520 22 CT4nc 420...540 21 Vidēji slogotām detaļām: rokturiem, asīm, kronšteiniem Ci4cn CT4Tnc 420...550 Ci5nc 500...640 17 CT5cn CT5Tnc 400...600 Vidēji CT6nc 12 slogotām stām, detaļām: darbvarp- asīm, svirām Ci6cn 1.13. tabula Normētie mehāniskas pārbaudes ķīmiska un sastāva radītāji (parasta tērauda kategorijas) Non nētie No mētā ehanisk pārba de ķīm iskie elen ieriti Tē- Tērauda rauda marka grupa KateC. Mn, gorija Si, P, a OT* stiepe liece cm* S, N, Cr. Ni. Cu As A CtO. . .Ct6 1 + 2 + + + + + + 1 + + + 2 + + + BCt2. . .BCt5 3 + + BCt3 4 + 5 6 Ct2. . .Ct6 B • BCt1...BCt5 3 BCtO. . .BCt6 1 BCtI. . .BCt6 2 mehāniskās pārbaudes rādītāji Neno:rmēts + ķīmi!>kais sasl + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + Neno + mets + tecēšanas robežspriegums + + + — āvs + un stlgribas + skaitlis Tehniskais 28 minimums metālapstrāde Parastā Piemērs Veids Ct3 rOCT apzīmējums Vienkāršots Apzīmējums dezoksidācijas ar tērauda markas pakāpes CT3Kn 380-71 TOCT 380-71 norādījumu Pilns bez sortimenta apzīmējums uzrā- CT3nc2 TOCT 380-71 dīšanas Pilns nosaukums ar sortimenta B-50 uzrā- K dīšanu TOCT Ct3cu2 2591-71 rOCT 380-71 KVALITĀTES TĒRAUDI Kvalitātes raudus, ko tātes šīnu konstrukciju vienkāršoti lieto tēraudiem, tādu, kuras paredz tēraudi ieņem vietu otro raudiem. martenkrāsnīs standarts īpašības, 15. tēraudus tē- iegūst 1050-74 arī kvalitātes mehāniskās gan ķīmisko sastāvu (1. tab.). (S) sers fosfors un Kvalitātes kāršāk norāda tēraudus ar — oglekļa apzīmē divciparu saturu visvienkas skaitli, procenta simt- daļās. Kvalitātes rastajiem, oglekļa (Mn), mangāns (P). garantē gan ziņā parastajiem elektrokrāsnīs. Valsts un TOCT tēraudiem termiski. lietošanas pēc Kvalitātes ma- galvenokārt apstrādāt Kvalitātes kvali- par atbildīgāku izgatavošanā, detaļu tē- oglekļa sauc bez tēraudiem, kā pa- galvenā piemaisījuma nelielos piemaisījumi: tāpat daudzumos ir arī galvenokārt silīcijs — citi (Si), kvalitātes Atsevišķas kas žīmā rīgs ražo (Kn speciālā — verdošs tērauds). tērauda dezoksidācijas un ne — mar- re- pusmie- Tehniskais minimums 29 metālapstrādē 1.14. tabula apzīmējuma veidi rasējumos Lietošana Atšifrējums Ct 3 markas Detaļām, tērauds parastais — — kārtas numurs kuru tehnoloģisko materiālam turklāt prasību, apstrādā to īpašu nav mehānisko un īpašību, virsma arēja nosaka (sagatavi jā- tehnologs) Kn dezoksidācijas — pakāpe (verdošs kuru Detaļām, tērauds) virsma ārējā nosaka 2 — materiālam dezoksidācijas noteiktu jābūt jāapstrādā (sagatavi tehnologs) Detaļām, kuru materiālam jābūt kategorija ar to pakāpi, teiktām ar no- normētām īpašībām, to ārējā virsma jāapstrādā (sagatavi nosaka tehnologs) B-50 B 50 sortimenta — velmējuma — kvadrāta — CT3cn2 — noteiktām precizitāte; tais apzīmējums materiālam normētām virsmas ārējās izmērs; markas kuru Detaļām, apzīmējums: profils daļu jābūt īpašībām, veido (sagatavi ar to paredzē- nosaka tehnologs) Piemērs. 08Kn — tērauds,4 kur ciju Kn verdošs — kvalitātes 08 — konstruk- 6 mehāniskai — 0,08% oglekļa; b tērauds. aukstai — Kn) ir zemāka nās loksnēs, štancēšanu ļas, stiprība, plastiskums. automobiļu toties tēraudu kabīņu 08Kn plā- auksto ar dzi|i izvilktas iegūst aug- lieto to kurām no piemēram, bet Tāpēc deta- izmanto jumu lieto ne) loksnēm plānām detaļu auksto ar (ar apzīmē- iegūšanai no štancēšanu (1.16. tab.). Valsts tērauda T H paredz pēc a kvalitātes pielietojuma — TOCT karstai un 1050-74 vēl tērauda papildus spiedapstrādei; atkarībā paredz — sagatavju termiski Valsts stan- kvalitātes no īpašībām: sagatave; apstrādāta (HaMapTOßamian) — dalījumu apzīmē: velmētām, kaltām neapstrādātām kalibrēta un sagatavēm termiski speciālu apzimējumu neliek. Valsts standarts paredz standarts (vilkša- sagatave. štancēšanai. pusmierīgo tēraudu deformācijai apzīmējumus Papildu darts Karsti Arī apstrā- nai). Verdošam tēraudam (ar apzīmējumu stāks (aukstai) dei; zināmas garantētas baudes kvalitātes tēraudiem kategorijas, (sk. Kvalitātes rasējumos pēc kurām mehāniskās tiek pār- 1.17. tab.). tērauda parādīti apzīmējuma 1.18. tabulā. veidi Tehniskais minimums 30 metālapstrādē Kvalitātes oglekļa konstrukciju tērauda (rocT Ķīmiskais Tērauda marka sastāvs, % Ogleklis Silīcijs Mangāns C Si Mn 05kiī ££0,06 «50,03 £50,40 08KR 0,05..0,11 £=0,03 0.25...0.50 08nc 0,05...0,11 0,05...0,17 0,35...0,65 08 0,05...0,12 0.17...0.37 0,35...0,65 IOkīi 0,07...0,14 £50,07 0.25...0.50 lOnc 0,07...0,14 0,05...0,17 0.35...0.65 10 0,07...0,14 0.17...0.37 0.35...0.65 llnn 0,05..0,12 £50,06 0.30...0.50 15Kn 0,12...0,19 £50,07 0.25...0.50 15nc 0,12...0,19 0,05...0,17 0.35...0.65 15 0,12...0,19 0.17...0.37 0,35...0,65 18Kn 0.12...0.20 £50,05 0,30...0,50 20Kn 0,17...0,24 £50,07 0,25...0,50 20nc 0,17.. .0,24 0.05...0.17 0.35...0.65 20 0,17...0,24 0,17...0,37 0,35...0,65 25 0,22...0,30 0,17...0,37 0,50...0,80 30 0,27...0,35 0,17...0,37 0,50...0,80 35 0,32...0,40 0,17...0,37 0,50...0,80 40 0.37...0.45 0.17...0.37 0,50...0,80 45 0,42...0,50 0,17...0,37 0,50...0,80 50 0,47...0,55 0,17...0,37 0,50...0,80 55 0,52...0,60 0,17...0,37 0,50...0,80 58 0,55...0,63 0,10...0,30 60 0,57...0,65 0,17.. .0,37 ££0,20 0,50...0,80 1.16. tabula Kvalitātes tērauda konstrukciju lie- tošana 08nc, lOnc, 15nc, 20nc arī Lietošana 08, lOnn, llKn Aukstā štancēšanā sevišķi dziļas, 10, 15, 25, 30, 35 20Kn 18Kn, Aukstā de- izvilkšanai deta- Plastiskām ļām, kuras jāce- mentē sa- izvilkšanai 40, 45, 50, 55, 58, 60 15Kn, sarež- formas režģītas detaļu 20 sevišķi un formas ģītas taļu 05Kn, 08KH, ne dziļas Tērauda marka štancēšana, Aukstā štancēšanā ļām, kurām dziļas, sarežģītas izturība stām, vilkšanai izne- liela pieciešama formas detaļu deta- Atbildīgām (vārp- asīm, ratiem u.c). zob- Tehniskais minimums 31 metālapstrāde 1.15. tabula ķīmiskais sastāvs un mehāniskās īpašības 1050-74) Mehāniskās Hroms ne Cr vairāk Izturības par Relatīvais robežspriegums Og 2 2 N/mm īpašības (kgf/mm , pagarinājums ) 6. HB % 0,10 0,10 0,10 0,10 330 (33) 33 131 340 (34) 31 143 380 (38) 27 149 0,15 0,15 0,15 0,15 0,25 0,25 0,25 0,25 0,25 0,25 0,25 420 (42) 25 163 0,25 460 (46) 23 170 0,25 500 (50) 21 179 0,25 540 (54) 20 207 0,25 580 (58) 19 217 0,25 610 (61) 16 229 0,25 640 (64) 14 241 0,25 660 (66) 13 255 0,15 610 (61) 12 255 0,25 690 (69) 12 250 1.17. tabula Kvalitātes tērauda kategorijas Normalizētus Kategorija Mehānisko īpašību pārbaudes veidi vir- Tērauda smas apstrādes veids paraugus Karstā vilk- šana, kalibrēšana pārbauda stiepē Termiski ap- strādātus vilk- Karstā šana, kalibrēšana (rūdīšana-fatlaidināšana) paraugus pārbauda stiepē un stig- uz rību Normalizētus pārbauda stiepē un stigrību Spožā vilk- šana paraugus uz apstrā- Termiski dātus (atkvē- (sudrab- linātus) tērauds) raugus bauda Spožā vilk- šana pa- (sudrab- pār- tērauds) stiepē Tehniskais minimums 32 metālapstrāde Kvalitātes tērauda Piemērs Veids Vienkāršots Orajib 20 apzīmējums Apzīmējums pakā- dezoksidācijas ar markas TOCT dajib 20nc 1050-74 TOCT 1050-74 norādījumu pes Pilns apzīmējums bez sortimenta uz- bez sortimenta uz- Crajib 20nc-4-6-T TOCT 1050-74 rādīšanas Pilns apzīmējums 10-4 rādīšanu KONSTRUKCIJU LEĢĒTIE tā TĒRAUDI Oglekļa dzos būvniecības Pie oglekļa tērauda ievērojami samazinās. pieciešami tēraudi korozijas dau- mašīn- augstām izturība Mašīnbūvē lielāku ar nekā ne- dilšanas ar lie- oglekļa tē- pretestību, caurrūdīšanos lāku tēraudi neapmierina prasības. temperatūrām plastiskums Konstrukciju procesā piedevas skaitlis kumā saukums lodas tēraudi sēt). Leģētie jošo elementu dārgāki tie par šana, kvalitātes Viena leģētā ievērojami leģēir tāpēc konstrukcijās, svara samazināun izga- vienkāršošana. raksturīgākajām tērauda no veida un uzlabošanās palielinot va- sakau- tēraudiem, tehnoloģijas no — atkarībā tādās nepieciešama tavošanas ciju oglekļa sā- pro- alfabēta burti tērauda (TOCT 4543-61) apzīmē mar- leģējošos elementus: elementi konstruk- priekšrocībām tērauda Elementa Ķīmiskais nosaukums simbols Apzīmējums tērauda markā (no- vācu no nozīmē daudzuma tikai jālieto kurām kas markas saturu oglekļa metālu elementus cēlies «leģētie» legieren, tēraudu markas simtdaļās; krievu kās leģēto (divciparu) norāda centa izgatavo- citas pievieno leģējošos — (sīkslums) īpašības tēraudam ja oglekļa šanas stigrība un Leģējošie tērauda Nepieciešamās 1050-74 šādi: atšifrējamas raudiem. iegūst, 7417-75 TOCT nesamazinās. konstrukciju gadījumos noturību, TOCT 20nc-4-6 — izturību, 1. Alumīnijs AI 2. Bors B P 3. Cirkonijs Zr u KO 4. Hroms Cr X 5. Kobalts Co K 6. Mangāns Mn r 7. Molibdēns Mo M 8. Niķelis Ni H 9. Niobijs Nb B Se E 11. Silīcijs Si C 12. Titāns Ti T 13. Vanādijs V <J> Cu R w B 10. Selēns 14. Varš 15. Volframs Tehniskais minimums metālapstrādē 33 1.18. tabula apzīmējuma veidi rasējumos Lietošana Atšifrējums 20 markas — saturs, apzīmējums % oglekļa — simtdaļās Detaļām, kuru tehnoloģisko prasībām, dezoksidācijas — pakāpe (pusmie- 4 T termiski — kuru Detaļām, apstrādei apstrādāta sagatave noteiktām nosaka 10 4 sortimenta — — — Izņēmumi jumi ir marku apzīmē P klase markas kuru daži speciāli apzīmē- tērauda atsevišķas automātu tēraudi, 111 A kuri — grupas: un lodīšu AC — gultņu tēraudi. elementa Ja kas leģējošo ja A, procentos. elements ir markas beigās svītru), konstrukciju augstas ir markas beigās ir leģētais kvalitātes, burts — leģētais bet, 111 ja (ar tērauds sevišķi augstas kvalitātes. Augstas (A) kvalitātes (III) tēraudi tīrāki ir un sevišķi augstas konstrukciju no kaitīgiem leģētie piemai- sījumiem: kvalitātes augstas sevišķi tēraudi kvalitātes satur sēru tēraudi — augstas kvalitātes tēraudi «30,015%. jābūt īpašībām, (arī profils daļu) veido (sagatavi ar to pa- nosaka Konstrukciju divciparu mēm: kumā apzīmē burti pēc skaitlis A un marku šādām pazī- markas sā- tēraudu, bet konstrukciju (izņemot norāda, -III) ka leģēts. Piemērs. 15XrH2TA tērauds, leģētais tērauda leģētā pazīst kur — konstrukciju 15—0,15% og- lekļa; X leģēts — kura dau- mangānu, kura dau- ar hromu, dzums ~ 1 %; konstrukciju tērauds šā 1%; tērauda šāds kurš norāda leģējošais nav, leģētā burta, pilnos tēraudā ir līdz burts aiz elementu, daudzumu skaitļa šajā seko to (sagatavi materiālam normētām galvenokārt tērauds ir Skaitlis, apzīmē ar konstruktors) burtiem, ar ātrgriezējtēraudi, — redzētais apzīmējums sākumā jābūt īpašībām, jāapstrādā virsmu ārējo precizitātes 20nc-4-6 ar tehnologs) noteiktām apzīmējums: diametrs — jābūt materiālam normētām virsma ārējā Detaļām, 10-4 materiālam kuru Detaļām, mehāniskai apakšgrupa — īpašību to to dezoksidācijas pakāpi, virsma jāapstrādā ārējā (sagatavi nosaka tehnologs) kategorija — īpašām noteiktu rīgs tērauds) 6 bez mehānisko virsma jāapārējā nosaka tehnologs) (sagatavi strādā nc materiāls un — r — leģēts dzums ~ H2 1 — dzums leģēts 2%; ~ ar %; ar niķeli, kura dau- 34 Tehniskais minimums metālapstrādē 1.19. tabula Leģējošo elementu ietekme tērauda īpašībām uz tēraudu Leģēto īpašību izmaiņas Leģējošā Leģējošais elementa elements palielinās izturība, Niķelis samazinās plastiskums, raksturojums stigrība, deficīts, cietība Ni cietība, Hroms dārgs izturība, korozijas plastiskums, un dilšanas noturība Cr rība, stig- atmagne- tizēšanās Molibdens sarkanizturība, cietība izturība, plastiskums Mo nemainās elastība, Silīcijs cietība, izturība, Mn plastiskums, izturība tība, skābju Si Mangāns elektropretes- stigrība dilšanas notu- cietība, plastiskums, rība, elastība lētākais stigrība un visizplatītākais Volframs sarkanizturība, cietība, izturība sarkanizturība, cietība, elastība, plastiskums W mainās maz Vanādijs V izturība, plastiskums, deficīts, dārgs deficīts, stig- dārgs koro- deficīts, temperatūras dārgs rība Titāns cietība, T izturība, zijas izturība, Kobalts elastība, noturība, izturība skābju sarkanizturība, cietība visdeficīta- slīpejamība Co kais noturība, korozijas Varš Cu skābju iztu- rība nitrīdu veidošanās Alumīnijs AI T leģēts — ar kura titānu, daudzums ~ 1 %; A — augstas kvalitātes zāk sēra elementi, pārveido (ma- satura pat kā tāpat tērauda ietekmē ievērojami tērauds fosfora). un Leģējošie lis, oglek- struktūru elementu sauc ietekme kas eksistē vai tērauda samazina īpašību gandrīz vi- Daudzi ietekmē tērauda kopā jutību pret (izņēmums pārman- gāns); kobalts); palie- mērā pret tērauda leģējošie atlaidinā- tērauda siltumvadītspēju. elementi īpašības, ja tēraudiem: rūdīšanā palielina mazākā noturību parādīta kopējas raksturīgas leģētajiem kāršanu Sādu pašrūdīša- īpašības. samazina siem tērauda par iegūst, gaisā. šanos; vēl izmaiņas, tēraudu kri- elementu nos; 1.19. tabulā. Turklāt rūdīšanas leģēto un lielākā tērauda liela rūdīta tērauda struktūru atdzesējot īpašību lina Leģējošo samazina ievērojami tisko ātrumu. Pie Tieši (izņēmums citiem tāpēc tēraudu kiem caurrūdīšanos ar leģējošiem leģējošiem ģējošo parādās elementu pēc ar tos lieto elementiem. visizplatītākās markas visstiprāk ir diviem un leģēto vairā- elementiem. Tāpat ietekme leģētā le- visefektīvāk tērauda termiskās Tehniskais minimums strādā oglekļa šanu. Pēc ri vai instrumentu vai nav, ir oglekļa apzīmējums tēraudā šāds pašu turs jami tēraudā silīciju, tība. bieži lieto piemīt cietība Tieši sastapt un pie augstām šos (sk. elas- Mo- kobalta tēraudam šādam tāpēc pret tēraudus sarkanizturība, saglabājas ratūrām. var norāda, ka sa- satur izgatavošanai. atsperu tādu ievēro- uzlabota leģētos šādus ar proti, tempe- elementus ātrgriezējtēraudu sortimenta iedala: un mazleģētie tēraudi konstrukciju 19282-73, TOCT 19281-73, (rOCT leģēto atka- kopdau- elementu 5521-76); tēraudi konstrukciju (TOCT markās. 5781-71). daļai mazleģēto Lielākajai ciju tēraudu lokšņu Lielākajai ciju tēraudu dzums ir daļai lielāks ražo veidā Lieto leģētos konstrukciju šķirt (jāvadās pēc konstruk- tēraudu mehāniskās dau- mazleģētajiem. vai pro- 250 (līdz mm tikai mašīnbūvē. uzbūves markas veidā. elementu velmējumu apaļu šķērsgriezumā). Pēc leģēto nekā ele- izga- celtnie- mašīnbūvē, leģējošo filvelmējumu tos profilvelmējumu lieto cībā. konstruk- leģējošo daudzums, un Galvenokārt Tos mazāks kopējais mentu tavo ir mazleģētos tēraudus standartu grūti un at- tabulām). 1.20. Konstrukciju citu par tēraudus leģētos leģējošo no dzuma arī ķī- nitrē- — un hroma vanādiju ir Konstrukciju rībā leģētie cietāks tērauds vai Ja var no- elementu ietekmi. (1...2%) noturība Ja libdēna, volframa, vanādija klātbūtne spriest skaitlis) tēraudu tērauda tēraudam Tāpēc Līdzīgi leģējošo noza- (~10%), lielāks mangānu tab.), ir oglekļa koroziju. un šanai. lieto- instrumentu daudzumu. Ja palielinās dilšanu 1.19. tērauds par oglekļa aptu- oglekli, nedaudz markā padodas apstrādei tērauds. V) ir viegli tērauds termiskajai (viencipara vai skaitļa leģētajā izturīgāks apzīmē (divciparu tērauda hroma, un lietošanas konstrukciju nemaz var īpašības kas skaitļa, pateikt — markas tērauda leģētā ka miski elementu leģējošo un tērauda noteikt Alumīnijs rāda, pēc tērauda ietekmi, var jāap- termiski. Zinot veni obligāti tie Tāpēc apstrādes. 35 metālapstrādē tabula īpašības (TOCT 4543-71) Mehāniskās īpašības Tērauda Grupa marka 1. <5. o-B. N'mm 2 HB 2 (kgf/mm ) !5X 700 (70) 12 179 15XA 700 (70) 12 179 20X 800 (80) 11 179 30X 900 (90) 12 30XPA 1600 (160) 9 187 241 35X 930 (93) 11 197 38XA 950 (95) 12 207 10 217 40X 1000 (100) 36 Tehniskais minimums metālapstrādē 1.20. tabulas turpinājums I 2. 3. 45X 1050 (105) 9 229 50X 1100 (110) 9 229 lor 420 (42) 26 20r 460 (46) 24 179 25r 500 (50) 22 197 oor 550 (55) 20 197 570 (57) 18 207 4or 600 (60) 17 207 45r 630 (63) 15 229 sor 660 (66) 13 229 ior2 430 (43) 22 197 30 T2 600 (60) 15 207 35T2 630 (63) 13 207 40r2 670 (67) 12 217 45r2 700 (70) 11 229 50r2 750 (75) 11 229 i8xr 900 (90) 10 1000 (100) 9 2oxrp 1000 (100) 9 197 27XTP 1400 (140) 8 217 25xn 1300 (130) 9 217 30xn 1500 (150) 9 229 1000 (100) 11 229 (93) 14 207 io- 229 7. 8. 1200 33XC 900 (90) 13 241 38XC 950 (95) (125) 12 255 12 255 1250 (120) 450 (45) 20XM 800 (80) 12 179 30XM 950 (95) 11 229 30XMA 950 (95) 12 229 35XM 950 (95) 12 241 15XM 21 179 38XM 1000 (100) 11 241 30X3McD 1000 (100) 12 229 40XMOA 1050 (105) 13 269 750 (75) 13 187 40XOA 900 (90) 10 241 15X<D 15H2M 850 (85) 11 197 20H2M 900 (90) 10 229 20XH 800 (80) 14 197 40XH 1000 (100) 11 229 45XH 1050 (105) 10 207 50XH 1100 (110) 9 207 20XHP 1200 (120) 10 217 12XH2 800 (80) 12 207 12XH3A 950 (95) 11 217 20XH3A 950 (95) 12 255 1000 (100) 10 241 12X2H4A 1150 (115) 10 269 20X2H4A 1300 (130) 9 269 12 207 30XH3A 9. 930 217 25XTM 40XC 6. 187 i8xn 35Xr<P 5. 163 35r 40XrTP 4. 5 20XTCA 800 (80) 25XTCA 1100 (110) 10 217 30xrc 1100 (110) 10 229 Tehniskais minimums metālapstrāde 37 1.20. tabulas turpinājums I 10. 30XrCA 1100 229 1650 (110) (165) 10 35XrCA 9 241 30XTCH2A 1650 (165) 9 255 (95) 11 269 15XrH2TA 950 20XrHP 1300 (130) 10 197 20XrHTP 1200 (120) 9 229 38XrH 11. 800 14X2H3MA 1000 20XH2M 12. raudus 21. raudi ir ar zaudējuši zīmē 241 1100 (110) 12 269 40XH2MA 1100 (110) 12 269 40X2H2MA 1100 (110) 10 255 38XH3MA 1100 (110) 12 269 18X2X4MA 1150 (115) 12 269 25X2H4MA 1100 (110) 11 269 (90) 10 269 900 36X2H2Md)A 1200 (120) 12 269 38XH3M<t>A 1200 (120) 12 269 45XH2MOA 1450 (145) 7 269 20XH20>A 900 (90) 12 269 38X2K) 900 (90) 10 229 38X2MIOA 1000 14 229 v. c), un tīgo fora Tādi savu sēra 1. (sk. kvalitāti lieto uz ja ma- virpošanas skaidai automā- jābūt viegli lūstošu palielina sēra īsai kai- un fos- daudzumu, turklāt panāk grie- zējinstrumentu — drošību virpošanas au- tomātos. Otrajā saturošie kā piektajā automātu grupā tēraudi, ir svinu svins pa- vairāk Sestajā ir automobiļu gliemežu galvenokārt tēraudi gāki izgatavošanai c.) spiedapstrādi Markas un pirmās atšifrē leģētajiem tikai burts burti AC mātu A grupas līdzīgi Sīs grupas reizes izturī- tēraudiem. kā konstrukciju pirms (oglekļa) kvalitātes tēraudiem, cipariem apzīmē tēraudu, tāpat pirms cipariem apzīmē tēraudu ar tam pēc un divas apmēram par detaļu rūpniecībā griezējinstrumentiem. ar palie- sastāva sarežģīta v. kopā noturību. kurus tēraudi, karsto ar nav tērauda 2...10 reizes un grupā automātu (sviru, tāpat sērs uzlabo griezējinstrumentu lieto (ob), tēraudiem, ceturtajā grupā vēl apstrādājamlbu lina izturība automātu un selēnu ar to 1.21. tabulu). (sk. automātu un bet oglekļa liela no- izgatavošanai, tēraudā piemaisījumu ir plastiskums mazslogotu Sādu iegūst, fosfora tēraudi parastajā izturība, tos trauslai). un automātu aparātu detaļu apstrādā — tē- noturību 2... griezējinstrumenta reizes, Trešajā (noņemamajai skaidu (100) lielina automātu grupās palielinātu tāpēc un kuras tiem sešās (samazinās šīnu 229 38X2H2MA grupā oglekļa automātu tē- daudzumu. 11 10 " tabulu). Pirmajā 269 (90) (100) sastāva iedaja 229 10 1000 5 ķīmiskā 12 30XH2MA AUTOMĀTU TĒRAUDI Pec (80) (100) 900 30XH2M<DA 13. 5 svina saturu. arī auto- Tehniskais minimums 38 metālapstrādē Automātu tērauda ķīmiskais sastāvs, (TOCT Ķīmiskais Izturību uzlabojošie Tērauda rupa pi< maisījumi marka Ogleklis C Hroms Niķelis Ni All 0,07...0,15 A12 0,08...0,16 A20 0,17...0,24 A30 0.27...0.35 A35 0,32...0,40 A40r 0.37...0.45 2. AC40 0,37...0,45 5=0,25 £=0,25 3. A35E 0,32...0,40 s=0,25 £=0,25 A45E 0,42...0,50 s=0,25 £=0,25 4. A40XE 0,36...0,44 0,8.. .1,1 5. AC14 0,10...0,17 AC35r2 0,32...0,39 AC45r2 0.40...0.48 l. 6. tērauda 40 X £=0,25 0,4...0,7 0.5...0.8 0,8... 1,1 0,8...1,1 £=0,1 AC19XrH 0,16...0,21 0,8...1,1 0,8...1,1 5=0,1 AC20XrHM 0,18...0,23 0,4...0,7 0,4...0,7 0,15...0,25 AC30XM 0,27...0,33 0,8.1,1 £=0,3 0,15...0,25 AC38XTM 0.34...0.40 0,8... 1,1 s=0,3 0,15..0,25 AC40XrHM 0.37...0.43 0.6...0.9 0,7...1,1 0,15...0,25 AC4OXrHM — automātu svinu — saturoša automātu — 0,40% leģēts — — — leģēts ar hromu, kura dau- ar Lodīšu mangānu, kura ar ~ 1 ar LODĪŠU %; niķeli, oglekļa saturu kura Lodīšu molibdēnu, kura automātu karsti tēraudus un auksti piegādā vilktu gultņu apstrādi ar ga— nosaukumu Tos nekā ir līdz hroma labi izturīgāki lieto og- 0,25% Cr). spiedienu kvalitātes galvenokārt kvalitātes (kvalitātes tēraudi (iztur laukumu), ir palielinātu satur gultņu kontaktslodzei šanu TĒRAUDS tēraudi ar normālā tērauds lekļa mazu patērētājiem pazīst GULTŅU tēraudi virs dau- daudzums~ 1 %. Parasti ko vilktais, materiālu virsmas oglekja; leģēts leģēts spoži Kalibrēto sevišķu ar «sudrabtērauds». apzīmējums; — veidā. stieņu tavo dzums~l%; M s=0,25 0,09...0,15 daudzums H £=0,3 0,13.0,18 dzums ~ 1 %; T Mo AC14XrH Piemērs. AC Molibdēns AC12XH tērauds, kur Cr oglekļa lodīšu pretojas uz pret ļoti dil- tēraudi. gultņu Tehniskais minimums metālapstrādē 39 1.21. tabula mehāniskās tehnoloģiskās un īpašības 1414-75) Mehāniskās sastāvs, % teh un loloģisk īpašības Griemību Apstrādaj uzlabojošie piem zē j- isījumi instrumenta °"B • 6, % N/mm 2 (kgf/mm Sērs S Fosfors P Svins Pb Selēns 2 notuHB rības ) pieauguma Se koeficients 0,15.-0,25 420 £=0,1 (42) 22 160 0,08...0,15 420 (42) 22 160 0,08.-0,15 £=0,06 460 (46) 20 168 0,08.-0,15 £=0,06 520 (52) 15 0.08...0.15 £=0,06 520 (52) 15 201 600 (60) 14 207 580 (58) 19 0,08.-0,2 185 0,18.-0,30 £=0,05 s£0,04 ££0,04 0,06.-0,12 £=0,04 0,04.-0,1 540 (54) 0.06...0.12 ££0,04 0,04.-0,1 610 (61) 16 0,06.-0,12 £=0,035 0,04.-0,1 (100) 10 0,15.-0,30 ££0,1 0,15.-0,3 420 (42) 0,08.-0,13 ££0,04 0.15...0.3 750 (75) 0,24.-0,35 ££0,04 0,15.-0,3 650 (65) ££0,035 £=0,035 0,15.-0,3 650 ££0,035 ££0,035 0,15.-0,3 1000 ££0,035 ££0,035 0,15.-0,3 1200 (120) 7 201 2...5 ££0,035 ££0,035 0,15.-0,3 1200 (120) 7 201 2...5 ££0,035 ££0,035 0,15.-0,3 900 (90) 12 223 2...5 ££0,030 ££0,035 0,15.-0,3 950 (95) 11 241 2...5 ££0,030 ££0,035 0.15...0.3 1000 12 241 2...5 izgatavošanai. gultņu ļām, kuras spiedē Tikpat tēraudus dažādiem gultņu tērauda oglekļa, atbildīgu cēm un sūkņu ir to detaļu var procenta sprūd- pietiekoši izmantot arī Lodīšu 2...5 14 217 2...5 6 229 (65) 10 229 2...5 (100) 8 187 2...5 (100) gultņu tērauda no — (X) ka cipars nenozīmē pilnos procentos, bet gan (sk. 1. tab.). Piemērs. LUXISCr — lodīšu gultņu tērauds, kur 111 un X 15 — lodīšu gultņu tērauda — leģēts ~ — apar hromu; 1,5% hroma; HB C markas leģēto to, ar apzīmējuma — leģēts ar silīciju, dzums 00l atšķiras 3...10 20 desmitdaļās 179-217. šifrēšana 3...10 zīmējums; (matrices pēc atkvēlināšanas 3...10 241 štan- puansoni). Cietība pēc rūdīšanas HRC 58-63, bet 187 170 daudzumu 22. 2...5 20 atšifrēšanas hroma tā izgatavošanai: presformām marku pēc detaļām, c). Tā kā lodīšu sastāvā 1000 kontakt- rullīšiem, v. deta- citām slogotas mehānisma dētajām daudz arī (augstspiediena kopieriem, lodīšu veiksmīgi lieto stipri 0,15.-0,3 at- tēraudu T — leģēts ar daudzums kura dau- %; mangānu, ~ 1 %. kura Tehniskais minimums metālapstrādē 40 1.22. tabula gultņu Lodīšu tērauds (TOCT 801-78) Galvenie piemaisījumi,% Tērauda marka Ogleklis Hroms Silīcijs C Cr Si Mangāns Mn LUX4 0,95... 1,05 0,35...0,50 0.15...0.30 0,15...0,30 111X15 0,95... 1,05 1,30... 1,65 0.17...0.37 0,2 ...0,4 mxi5cr 0,95... 1,05 1,30...1,65 0.40...0.65 0,9 ...1,2 LUX20Cr 0,9 1,4 ...1,7 0.55...0.85 ...1,00 N<0,5; Cu< i,25; S<0,02; Oglek|a un P 1,4 ...1,7 0,30 1.23. tabula leģētie konstrukciju tērauda lējumi (TOCT 977-75) Mehāniskās Tērauda normalizētiem lēj miem īpašības rūdītiem, atlaidi ātiem lējumiem lējumu marka o, N/mm 2 2 (kgf/mm o. N/mm2 ) 2 (kgf/mm ) 15J1 400 (40) 24 20JĪ 420 (42) 22 25JI 450 (45) 19 500 (50) 30.71 480 (48) 17 500 (50) 35.71 500 (50) 15 550 (55) 16 40J1 530 (53) 14 550 (55) 14 22 17 45J1 550 (55) 12 600 (60) 10 50JI 580 (58) 11 750 (75) 14 55JI 600 860 (86) 15 550 (60) (55) 10 20171 600 (60) 14 18 35171 550 (55) 12 2orcji 550 (55) 18 3orc.7i 600 (60) 14 2ono/i 550 (55) 17 200/1 550 (55) 18 3oxrcoji 600 (60) 15 45<D/I 600 (60) 12 (65) 14 800 (80) 14 700 (70) 12 32X06.71 650 (65) 10 40XJI 650 (65) 12 12 35XM/I 650 600 (60) 12 700 (70) 30XHMJI 700 (70) 12 800 (80) 12 35XTCJI 600 (60) 14 800 (80) 10 750 (75) 12 500 (50) 12 650 (65) 12 650 (65) 12 35HTM.7I 20JļXJĪ 20XTCHAM^ 450 (45) 18 13XH^cDTJI 500 (50) 18 12/4M2cpri 650 (65) 12 800 (80) 12 08r/J,H(D^ 800 (80) 12 1000 (100) 10 23XrC2McDri 1300 (130) 6 25X2 r2<D^ 1400 (140) 5 Tehniskais minimums metālapstrādē TĒRAUDA LĒJUMI Mašīnbūves detaļu izgatavošanai dzas oglekļa šanas ķīmiskā tērauda lielāka un lējumu žādās mašīnbūves Tērauda lieto plaši da- lietņu lējumus (1.23. tab.). markām atšķirībā markām apzīmējumu beigās burtu — Jl. — tērauda oglekļa lē- jums; rauda — leģētā — tē- lējums. Tērauda lējumus Par sauc instrumentu sastāvā kārt atkarībā sēra un kaitīgo no fosfora — lējumi, atbildīgi lējumi, oglekļa ietilpstošais nosaka to piemaisījumi: 0,2...0,4%; — kaitīgie silīcijs fosfors fosfors ar oglekļa daļās — līdz oglekļa burtu Cipari cTajib). rāda V" aiz sērs mentu tērauda tēraudus dažādu lieto apzīmējuma saturu procenta prasība lielākai par izturība Tāpat arī un kā instrumentu un leģētajos dilšanas tēraudus parastas paaugsti- rūdīšanas cietība HRC -t|s kv es Y7 y7A gadījumos y8 y8A mehāniskā y8r y8rA y9 y§A yio yiOA tēraudus, iedala tēraudos, vēl Cietība ne ma- kurai noturība. konstrukciju marka zāk par apstrādājamā griezējšķautņu oglekļa tērauda markas Brinella kvalitātes tēraudiem ir cietība, Daudzos Tērauda no atšķirībā konstrukciju svarīga no- pēc formējošo tēraudiem cietību. y desmit- 1435-74) instru- jābūt daudz materiāla marku (yr.iepoAHCTaH (1.24. tab.). (TOCT TĒRAUDI izgatavošanai. Galvenā instrumentu līdz — 0,025%. 1.24. tabula INSTRUMENTU un un līdz — se- Instrumentu griezējinstrumentu 0,25% piemaisījumu samazināts: Instrumentu — 0,30%. kaitīgo tēraudos ir citi kvalitātes instrumentu Paaugstinātas daudzums — sērs līdz — dau- arī 0,2...0,4%; — piemaisījumi: 0,28%; ir mangāns niķelis 0,20%; galveno- Nelielos instrumentu tēraudā labvēlīgi hroms ogleklis īpašības. višķi atbildīgi lējumi. Instrumentu tēraudiem tādus instrumentu tēraudus, kuru apzīmē daudzuma iedala 3 grupās: vispārējas 2.2.2. simt- procentu INSTRUMENTU OGLEKĻA 0,018%; 25X2r2<DJI nozīmes at- tēraudiem, ku- izteikts ogleklis oglek- daļās. oglekļa Piemērs. 35J1 piemaisījumi! markās desmitdaļās konstrukciju no dzumos tērauda tērauda lējuma nekā iegūšanai lējumus lējumu velmētā no raksta ievēro- izgatavo oglekļa tērauda leģētā un procentu TĒRAUDI nozarēs. lējumus Izšķir ir lielāks stigrība tos Tāpēc tērauda veidā. šķirībā plūsta- ir lējumiem izturība Tērauda izteikts riem arī tempera- (~2%), čuguna lējumiem. atbildīgu lienekā tēraudu Instrumentu lis faktiski tēraudi. neviendabīgums. sastāva Tomēr šķir- sliktākas sliktāka sarukums no nedau- īpašības kušanas augstāka liels tikai tērauda daudz (1400...1500°C), mība, jami ir tehnoloģiskās čugunam: tūra leģētā un Tēraudam nes. lieto lējumiem kas ātrgriezējtēraudos, leģētie tērauda 41 arī oglekļa papildus — 187 02 192 62 207 yn yiiA 212 yi2 yi2A 212 yi3 yi3A 217 63 metālapstrādē minimums Tehniskais 42 A kvalitātes paaugstinātas - tē- rauds. kvalitātes Augstas augstāka nav tēraudu labāk ir izturīgāki, Augstas tērau- oglekļa bet elektrokrāsnīs, tēraudus rū- un deformējas. kvalitātes mālas tie instrumentu izgatavo cietība triecienslodzei mazāk kvalitātes dus bet cietību, pretojas dīšanā tēraudu normālas kvalitātes par nor- marten- — krāsnīs. Par kā Tāpat parastos tēraudos, oglekļa tēraudu oglekļa paaugstināts marku instrumentu arī dažām mangāna markām 25. ir Piemērs. kur yBTA — Instrumentu saturs. instrumentu og- y T oglekļa — — diem) oglekļa — tērauds; spriest 1. pēc tēraudu oglekļa arī to trūkumi lieto- (salīdzi- instrumentu tērau- leģētiem ar un jau pie lielas 1%; tērauda oglekļa var : cietības šana saturs~o,B%; paaugstināts mangāna saturs līdz jāievēro nājumā tērauds, 8 lietošanu tabulas. šanā lekļa atsevišķu konstrukciju griešanas zaudē- spēju 200 °C; deformācijas termiskajā ap- strādē; 1.25. tabula Instrumentu oglekļa tēraudu lietošana Tērauda V7, marka Y7A Lietošanas stigrību y8, y8A, y8r, y8rA kuri Instrumentiem, triecieniem un un Instrumentiem, šama pakļauti prasa augstu nelielu cietību kuriem nepiecie- paaugstināta cietība pietiekoša Piemērs raksturojums un veseri, Cirtņi, nas des instrumenti Cirtņi, un štanču matrices gas), stigrība y9A Instrumentiem, šama liela yio, yioA strumenti Instrumentiem, kuriem stigrība kļauti un nepiecieneievēnav pa- stipriem triecieniem Instrumentiem, augstu cietība, augsta rojama kļauti yi2, yi2A cietība skrūvgriežņi, galdnieku instrumenti skulptoru innepiecie- Punktsitņi, strumenti, galdnieku inun ne- stigrība šama yn, yiiA, kuriem augsta puansoni (mazsvarī- metālgriešanas naži, VB, apzīmēšakokapstrā- spiedņi, kuri cietību, bet prasa Ēvelēšanas vītņu zes, griežņi, urbji, urbji, vītņu ripiņas, tālzāģi, kalibri, ļoti netiek pa- triecieniem Vīles, šāberi, rurģiskie frēzes, višķi cietiem triecienslodzē un se- nedarbojas spi- instrumenti, ripiņas, metālzāģi Instrumentiem, kuriem jābūt me- vīles rālurbji, vītņu urbji, ķivītņu yi3, yi3A frērīv- Sāberi, dzeni, urbji rīvurbji, vilkšanas žiletes, gre- spirāl- Tehniskais minimums metālapstrādē korozijas zema noturība; skābju un 43 slikta caurrūdīšanās; cietības ar samazinās palielināšanos plastiskums; izturība. zema INSTRUMENTU LEĢĒTIE TĒRAUDI Lai otru mazinātu izveidoti kuros oglekļa dzuma tēraudi, īpašības (salīdzinājumā oglekļa veida tērau- instrumentu ar mēm: elementa rauda caurrūdīšanās, sarkanizturība, ciju tam tiem vēl ir bez mazāka deformācija termiskajā ap- miskās paliekošie pēc ter- raudos. Par 1.19. tab.) (sk. Instrumentu līdzīgi tēraudu dzumu markas, šajā centa saturs tam būtu skaitlim), ir lai kas virs varētu apzīmē t. i., 1% apzīmē kā tās 0,06%, tāpat konstrukciju tēraudus nemaz piemaisījumu kopējais daudzums tēraudos leģētajos kā apzīmē- kvalitātes normālas kvalitātes Kaitīgo fosfora) instrumentu uzbūves). leģētos augstas leģētajos Piemērs. ir līdz kvalitātes tēraudos. leģētais kur 6 X 6X6B3M<DC ar — 6 — B3 — oglekļa M — leģēts oglekļa; ar hromu, kura leģēts leģēts ar volframu, daudzums~3%; ar mangānu, kura daudzums mazāks vai~l%; no saturu, 0,6% kura og- tēraudiem, instrumentu daudzums~ 6%; divciparu atšķirt — tērauds; pro- (desmitdaļās leģētajiem apzīmē neraksta. dau- oglekļa Markām, kurās jāizskatās konstrukciju nemaz leģēto gadījumā skaitli. lekļa skaitli, tēraudu konstrukciju tikai un jo nav konstruk- tērauda leģētā A, instrumentu (sēra uzbūves neliek augstas juma beigās tē- 12X1, un elementa markas desmitdaļās, viencipara aptu- daudzuma. un leģēto kā tē- instrumentu īpašībām markas spriest pēc leģējošā var ietekme leģētajos atsevišķas tērauda apzīmē to un konstrukciju instrumentu leģētā no nekādā (izņē- 11X4>, 13X markas neizgatavo. elementi Leģējošie veida spriegumi apstrādes. jau aplūkoti veni tērauda viencipara bet skaitlis principiālās atšķirt apzīmējumu mazāki ir nav, pazī- leģējošā pirms leģētā — Instrumentu strādē, leģētā trīs pēc iespējams nemaz divciparu ir cietība, un tā markas kuras dilšanas noturība, sākumā markas šādām pēc apzīmējuma vai skaitlis tēraudu leģēto pazīst markas mums pret triecienslodzi, noturība Instrumentu galvenokārt gadījumā lielāka: ir tēraudiem) dau- un leģētajiem instrumentu diem leģētie tērauda elementu leģējošo no vai elementi. Atkarībā leģējošie arī vienu trūkumu, ir tēraudu instrumentu bez nosaka novērstu un instrumentu cp — leģēts kura zāks ar vanādiju, daudzums vai~ 1 %; ma- Tehniskais minimums metālapstrādē 44 1.26. tabula Instrumentu leģētā tērauda markas un lietošana (fOCT 5950-73) Tērauda cietība pēc Tērauda marka Ogleklis C, rūdī- % Lietošanas šanas HB ne ma- zāk I 3 par 4 I I. Ar 0,63..0,73 229 58 Griezējinstrumentu mērinstrumentu tēraudi un 7XcD piemēri HRC nelielu Kokapstrādes caurrudlšanu instrumenti (cirvji, kalti) 8X<D 0,70..0,80 241 58 Metālgriešanas rices, 9X(D 0,80...0,90 241 60 rāmju Apaļzāģi, tēšanas 1IX 1,05 .1,15 229 62 13X 1,25...1,40 241 64 Asi u. 1.25...1.45 255 65 gra- līdz griezējinstrumenti c. ķirurģiskie Griežņi zāģi, punktsiši diametram mm menti, XB4 mat- gratēšanas lentas un matrices, Vītņurbji 30 naži, punktsiši frēzes un strādei ar instru- gravieru un bārdas šāberi, cietu griezējasmeņi materiālu nelieliem griešanas ap- ātru- miem B2<D 1,05...1,22 229 62 Rāmju Ar 9X1 0,80.-0,95 229 62 lentes un zāģi lielu Aukstās caurrūdīšanu izsēdināšanas puansoni, caursitņi, matrices valči, un aizzīmē- šanas instrumenti X 0,95...1,10 229 62 Ļoti cieti ekscentru diski, kalibri, griežņi 12X1 1,15-1,25 241 62 Mērinstrumenti (kalibri, šabloni, mēr- plāksnītes) 9XC 0,85...0,95 241 62 Urbji, vītņurbji ripiņas, un frēzes, aizzīmēšanas instrumenti xrc 0,95... 1,05 241 62 Aukstās izsēdināšanas matrices ansoni, valči, 9XBf 0,85...0,95 241 62 Sarežģīti režģītas XBr 0,90... 1,05 255 62 štanču šabloni un štanču Mērinstrumenti u. pu- kalibri, |oti sa- griezējdetaļas un viegli griezējinstrumenti urbji un griezējdetaļas deformējami (caurvilces, gari c.) XBcr 0,95... 1,05 241 62 9XBBcD 0,85...1,00 241 58 Rīvjurbji, vītņu ripiņas Kokapstrādes frēzes un frēžu naži 8X6Hct>T 0,80...0,90 241 58 Kokapstrādes frēzes frēžu naži 8X4B3M3cD2 0,75...0,85 255 61 Kokapstrādes instrumenti, smagos apstākļos, un kuri giljotīnu strādā šķēres Tehniskais minimums metālapstrādē 45 1.26. tabulas turpinājums II. Štanču tēraudi Instrumenti, kuri ekspluatējami aukstā X6B<D 1,05... 1,15 241 61 stāvoklī velmēšanas Vītņu instrumenti, ču matrices, puansoni Štanču 255 \ 60/ 255 60 Līdzīgi ■ 2,00...2,20 255 X12BM 2,00..2,20 X12M 1,45...1,65 X12 60 rokas frēzes, štan- metālzāģi, kokapstrādes matrices puansoni un kuri nodilumizturību, lielu ar pakļauti nav lieliem triecieniem sīta X1201 1,25.1,45 255 60 Līdzīgi 0,68...0,76 255 53 Formējošo 0,50...0,60 255 60 pra- Vītņu X12BM, ja pra- stigrība sarežģītas štanču krāsaino 6X6B3MOC X12; X12BM, ja markām XI2; lielāka sīta 7Xr2BM markām lielāka stigrība sakausējumu zobrati, matrices spiedapstrādei velmēša- rievvārpstas, valči nas Instrumenti, kuri ekspluatējami karstā 7X3 0,65.-0,75 229 54 Metīžu stāvoklī karstās izsēdināšanas instru- karstās izsēdināšanas instrumenti 8X3 0,75.-0,85 241 55 Metīžu menti 5XHM 5XHB 0,50.-0,60 0,50.-0,60 241 255 56 56 Kalšanas štances, kas darbojas lielās presēs (virs 3t) Kalšanas štances, kas darbojas nelie- darbojas nelie- darbojas nelie- lās presēs 5XHBC 0,50...0,60 255 56 Kalšanas (līdz 3t) 5XrM 0,50...0,60 241 56 kas štances, lās presēs Kalšanas (līdz 3t) kas štances, lās 4XMOC 0.37...0.45 241 55 pusēs (līdz 3 t) Štances leģēto un nerūsošo detaļu kalšanai tērauda nelielās presēs (līdz 3t) 4X5B24>C 0,35.0,45 241 55 Sīkas štances 4X5MOC 0,32.-0,40 241 50 Presformas, nija ar 4X5M<D1C 0,37.-0,44 241 50 0,40.-0,48 241 52 cinka, sakausējuma tērauda lielās alumīnija detaļām sa- sērijās un mag- apstrādei spiedienu Leģētā konstrukciju rauda 4X3BMd) konstrukciju kalšanai kausējumu sagatavju Sīkas štances izturīgu un konstrukciju tērauda nerūsošā tē- izsēdināšanai un sagatavju karstumkalšanai ātrdarbīgās presēs 4X4BMOC 0,37.-0,44 241 55 Štances leģētā konstrukciju un kar- stumizturīgo tērauda sagatavju kalšanai ātrdarbīgās presēs; presformas vara sakausējumu liešanai zem spiediena 3X3M3<D 0,27.-0,34 241 47 Presformas zem vara spiediena sakausējumu liešanai Tehniskais minimums metālapstrādē 46 1.26. tabulas turpinājums I 3X2B8<I> I 3 241 0,30.0,40 I 4 Vara 48 instrumenti; 0,30...0,40 241 Smagi 50 4X2B2M4>C 0,42.-0,50 241 55 ) 5X3B3M<DC 0,45.-0,52 241 53 / Smagi vara spiediena zem karstās slogoti instrumenti deformāci- presformas liešanai sakausējumu 4X2B5MO karstās sakausējumu jas deformācijas (ieliktņi) karstās slogoti deformācijas instrumenti konstrukciju un karstumkaltēraudu, sakausējumu izturīgo šanai 5X2MH<D 0,46.-0,53 255 kalšanas Lielgabarīta 56 štances Instrumenti, kuri darbojas triecienslodzē 4XC 0,35.-0,45 217 Cirtņi, 47 šķēru karstai naži aukstai metālu griešanai, karstās un vilkšanas matrices 6XC 0,60.-0,70 229 56 Pneimatiskie izmēru 4XB2C 0,35.0,45 229 53 5XB2C 0,45.-0,55 255 55 6XB2C 0,55.-0,65 269 57/ 6XBf 0,55.-0,70 217 57 instrumenti Pneimatiskie instrumenti ) Metālu aukstās valcēšanas Štanču 241 0,55.-0,62 56 Smagi vītņu darbībai ilgstošai formas sarežģītas nelielas naži, griešanas instrumenti, kokapstrādes instrumenti 6X3McDC nelielu un štances karstās darbības karstās slogoti puansoni, štances deformācijas instrumenti C leģēts — silīciju, ar daudzums kura mazāks vai ~1%Xl2Ol tērauds turs Xl 2 leģētais (oglekļa sa- 1%); virs leģēts — ar hromu, leģēts — kura Pēc Valsts ar kura vanādiju, leģētos instrumentiem, griezējinstrumentu 5950- tēraudus iedala un — caurrūdīšanos; kuri ekspluatējami kuri ekspluatējami stāvoklī; kuri instrumentiem, Instrumentu gan leģētos rauda tēraudu mērinstru- tab.) arī pieraksta trie- darbojas vienkāršoti lielās — sk. rūpnīcās, griezējinstrumentu ražošana. — tē- Sīkāku apzīmējumu tēraudiem tikai oglekļa, gan ātrgriezējtēraudus, standartu. un materiāla lieto apgūta tēraudus, un marku konstrukciju mentu tēraudi — stāvoklī; rasējumos TOCT (1.26. tab.): nelielu tēraudi cienslodzē. daudzums~l%- standarta -73 instrumentu ar aukstā karstā daudzums~ 12%; d>l lielu caurrūdīšanos; štanču instrumentiem, instrumentu — ar (kā 1.18. kur masveida Tehniskais minimums metālapstrādē ĀTRGRIEZĒJTĒRAUDS ietilpst molibdēns arī bet (0,3...0,5%), Metālu siltums sakarst. nes ir lielāks šanas tālu t. zaudē sasil- līdz un (HRC>SB) volframa šanas Sāda par 6 sakarstot spējas, līdz kuri jām aizvietot var ātrumu marku negatīvā jamība, ko ļauj PlB. ir sliktā palielinātais Lielos (1.27. tab.). šādu uz raudu virsmām gums. Piedeguma Markas ātrgriezējtērauda īpašība ātrumos grie- ātri slīpēvanā- slīpē- ātrgriezējtē- parādās vietās virsmas ātrgriezējtērauda liela sevišķi griešanas salīdzinājumā ko piede- samazinās nelielā palielināšanās cietība, ko temperatūras virsmas lau- sauc 5... palielināt griezējinstrumentu griešanas oglekļa ar ins- 2.2.3. SPECIĀLIE P markas burta P elementa dzumu prčcentos. (sk. apzīmē bet volframa — Bez palielina dau- volframa arī 1.19. tab.), lielināto saturu arī tērauda markās tāpat kā ar skaitlis ātrgriezējtē- galvenā rauda kanizturību marku sākumā, — sar- vanādijs tāpēc parāda to un pa- ātrgriezēj- visiem leģē- tēraudiem. Atrgriezējtēraudā TĒRAUDI UN SAKAUSĒJUMI Ātrgriezējtērauda tajiem griešanas spē- marku citu izraisa saturs dija trumentu tēraudiem. kobalts arī tāpat un mazāks, pusi uz kurai sa- arī ātrgriezējtērauda īpašība, reizes aiz ir defi- augsts kumā. sarkanizturību, burtu saturs gadījumos pēc izstrā- (sarkankvēlei). 600 °C ir Marka P9, daudzos izraisa procesā ātrgriezējtērauda tajā cītā volframa saturs. šanas un bet PlB, ka lielāko cietības ātrgriezējtēraudi, s. marka P9 rezultātā ir pētījumu cietību glabā grie- spējas. griešanas arī Daudzu dāti arī tēraudi, 285...300°C, rūdīšanā iegūtās to Instrumen- un samazinās, instrumentu līdz daļu cietība ja kļūst neiespējami. Oglekļa stot to tik spēja strādāt palielinās, ātrums. griešanas sakarstot, tiem ar Sakaršana ir Visizplatītākā griezējšķaut- instrumentu niķelis un hroms«4%. izdalās procesā griešanas un 47 Pie daudzumā grupas 1.28. (sk. riālu un tab.) jām būves ar šos 1.29. ir atšķirība daudzums liels hromniķeļa) ķirurģisko niecībā augsta (12X17). no saturs. (galvenokārt korozijas vidēs. un notu- Vienkār- markas (08X13, instrumentu ķīmiskajā uz- Galvenā oglekļa kaitīgās rūpniecībā atšķirt trīs elementu kop- leģēto mazāk deficītas un marku tērauda. tēraudiem ir dažādās (40X13), grūti mazs Nerūsošajiem izturības no Pēc tab.). leģētā un ķīmiska- iedarbību iedalās tēraudus konstrukciju 5632- (TOCT speciālām atkarībā vides (sk. turbīnu mate- cietsakausējumi tēraudi īpašībām ārējās grupās šākas īpašībām instrumentu un tēraudi — rība speciālām ķīmiskajām apakšnodaļu). Nerūsošie -72) konstrukciju ar grupai piederošie 2.3. (sk. pieder sakausējumi un fizikālajām pret nelielā šīs tēraudi lieto 20X13), izgatavošanai pārtikas rūp- Tehniskais minimums metālapstrādē 48 Ātrgriezējtērauda markas, galvenās (rOCT Ogleklis Tērauda marka Tehnoloģiskās (salīdzinājumā C, Vanādijs % V, HRC % dilšanas un noturība karstumnoturlba 62 P18 0,7 ...0,8 1.0...1.4 P12 0,8 ...0,9 1,5 .1,9 tuva P18 P9 0.85...0.95 2.0...2.6 tuva P18 P6M5 0,80...0,88 1,7...2,1 P6M503 0,95... 1,05 2,2...2,7 paaugstināta P120>3 0,95... 1,05 2.5...3.0 paaugstināta P18K502 0.85...0.95 1.8...2.4 paaugstināta P9K5 0,9 2,2...2,6 paaugstināta P6M5K5 0.82...0.90 1,7. .2,2 64 paaugstināta P9K10 0,9 2,2...2,6 63 paaugstināta 64 paaugstināta ...1,0 ...1,0 P9M4K8 1,0 ...1,1 2,1.2,5 P10K5CD5 1,45... 1,55 4,3.5,1 63 paaugstināta 1.28. tabula Speciālo tēraudu un sakausējumu grupas .V; 1 I. Grupas Nerūsošie nosaukums Valsts tēraudi: standarts FOCT 5632-72 TOCT 20072-74 rOCT 3836-73 izturīgi' pret vāju skābju iedarbību izturīgi pie augstām temperatūrām izturīgi pie augstām sevišķi tem- peratūrām 2. Siltumizturīgie 3. Magnētiskie kausējumi: tēraudi mīkstie elektrotehniskais tēraudi un neleģētais sa- tē- rauds TOCT 11036-75 (tehniska elektrotehniskais silīcija tērauds TOCT dzelzs) 21427.0-75.... ...21427.3-75 TOCT magnētiskie 4. 5. mīkstie sakausējumi TOCT 21427:4-78 10160-75 rOCT 10994-74 magnētu sakausējumi Pastāvīgo Sakausējumi ar augstu omisko pre- TOCT 17809-72 rOCT 12766.1-77... testību ...12766.55-77 rOCT 10994-74 Tehniskais minimums metālapstrādē 49 1.27. tabula īpašības lietošana un 19265-73) īpašības P18) ar Lietošanas piemēri slīpējamība tuva P18 Dažādi griezējinstrumenti Dažādi griezējinstrumenti Vienkāršas pasliktināta formas griezējinstrumenti nelielu ar slīpēšanu 1,6 reizes apmierinoša Galvenokārt vītņu pasliktināta Gludā griežņi Gludā pasliktināta P18 starp un un Palielinātas apstrāde cietības un stigrības tēraudu apstrāde un triecienu ar Nerūsējošo Nerūsošo 1,6 reizes bas P18 starp un karstumizturīgo tēraudu apstrāde un Nerūsošo un karstumizturīgo tēraudu apstrāde stigrības tēraudu apstrāde tēraudu un karstumizturīgo apstrāde P9 un slikta Nerūsošo un ebonīts fibra, hroma augstu (08X18H10) mazslogotām tēraudus detaļām, kurām augstām saturu niķeļa un nerūsošos karstumizturīgo kuriem apstrāde, lieto tiskie trīs mīkstie līdz nīgi atšķirīgs — uzbūves. niķeļa ar 1.29. tab.). uzbūves no pārējo sastāv riem, un katram divu ir pil- tēraudu marku Elektrotehnisko markas iedala Pirmo princips no hroma augstu sevišķi saturu materiālu (tekstolīts, kurus tēraudi, grupās (sk. grupu marku temperatūrām arī īpašības u.c.) raudu Tēraudi tēraudu, kā abrazīvās ir jāstrādā 600 °C. un tēraudu karstumizturīgo P9 pasliktināta pie fason- P9 starp P18 Ar (rīvjurbji, caurvilces, apstrāde darbi loti apstrāde c.) u. Nerūsošo pasliktināta un instrumenti griešanas pusgludā un neleģēto pieciem ciparam ir tē- cipa- īpaša iztur vēl (10X23H18) nozīme. temperatūra augstākas līdz — C Pirmais: 1100 C. 1 — karstvelmēts; 2 — kalibrēts; Atsevišķu rīgo augstas (rOCT kurām detaļām, — siltumiztu- 20072-74) jāstrādā ne lieto tikai mehāniskajā dažādiem slodzē. un 0 arī / cauruļ- vecinā- neleģēts tētu ar garan- vecināšanas koeficientu, trešais: 8 — magnētisko īpašību grupa, Elektrotehnikā tēraudu — Lieto gāzturbīnu neleģēts bez šanas; vadu būvē. ciālo — elemen- sastiprināšanas katlu otrais: pie temperatūras (600 °C), bet ilgstoši tiem, apakšgrupu tēraudu visizplatītākā apakšgrupa ir spe- magnē- ceturtais spēks. un piektais: — koercitīvais Tehniskais minimums 50 metālapstrāde Tēraudi Tērauda sakausējuma Marku grupas nosaukums 1. Nerūsošie sakausējumi un piemēri, (vecais speciālām ar apzīmējums apzīmējums) tēraudi: izturīgi vāju pret iedar- skābju 08X13; 40X13; 08X10H20T2 bību izturīgi augstām pie temperatū- 08X18H10 rām izturīgi pie tem- augstām sevišķi 10X23H18 peratūrām 2. Siltumizturīgie 3. Magnētiskie tēraudi mīkstie 12MX; 25X2M1<D tēraudi un sa- kausējumi: elektrotehniskais neleģētais tē- 10895; 21895 (312) rauds elektrotehniskais (permolaja 4. Pastāvīgo 5. Sakausējumi tērauds silīcija mīkstie magnētiskie sakausējumi 3411; 3412 (3320) 79HM; 49K20A tipa) K)H^4 magnētu sakausējumi 52K10O) omisko augstu ar pre- testību 0X23105 X20H80 H50K10 6. T15K6 Cietsakausējumi markas Līdzīga trotehniskā uzbūve arī ir tērauda silīcija elek- markas cipariem: vanādija) precīzā sakausējumus. piemēram, Pirmais: 1 — karsti velmēts; 2 — kalibrēts; 0 otrais: — līdz 0,4...0,8% 2 — Si; / nai 29. 3 Si; magnetofonu galviņu izga- magnētu pastāvīgo izgatavoša- — Si; 0,8... 1,8% lieto tavošanai. Arī 0,4% Tos elektrotehnikā, aparātbūvē, deficīti jālieto metāli (sk. — Tēraudus augstu elektrisko ar pre- 1,8...2,8% Si; 4 — 2,8...3,8% 3,8...4,8% trešais: — normētā īpašību ceturtais: — Sevišķi precīziem, tromagnētiem lieto tālu (niķe|a, testību detaļu Si; magnētisko tipa markas dārgu izgatavošanai pretestības, Marku instrumentu zīmējumam. mazgabarīta elek- kobalta, ierīču tības). numurs. deficītu, dažādu lieto elektrotehnisko — grupa; tērauda kārtas 5 Si; 1. tab.). me- molibdēna, dažas mēraparātu markas pretes- tērauda marku Vienīgais ar sild- līdzīgs apzīmējums leģētā markas turu, kad ram, (reostatu, izņēmums mazu sākumā 0X23105, 0X23h05A. oglekļa ir 0, apir sa- piemē- Tehniskais minimums metālapstrādē 51 1.29. tabula fizikālajām Apzīmējuma Atšifrējums (piemēri) atšifrējums identisks tēraudu ģēto īpašībām ķīmiskajām un Raksturojums konstrukciju marku le- Izturīgs pret vāju ūdenī vidē Izturīgs agresīvā līdz 600 °C 900...1100°C Izturīgs kuras Dētajam, slodzē nosacīti juma kās norāda tērauda īpašības pirms Skaitlis tā zīmē veidus sastāva Satur 52% kobalta, Satur 23% 20% hroma, Satur 50% niķeļa, Magnētisko seržu izgatavošana elektroSevišķi precīzi, mazgabarīta 10% Pastāvīgo magnētu Elektrokrāšņu izgatavošana un mēraparātu pretes- tības niķeļa kobalta, pā- karbīda, ko- 6% Sevišķi cietības augstas griezējinstru- menti volframa karbīds ietilpst apstrādē ātrumu līdz palielināt Jauj 35 līdz griešanas ātr- ar sasniegt grie- iespējams ātrumu tē- mm/min (1. izskaidrojama volframa kar- ar bīdu rašanos, bet griešanas sakarstot ar to, ka mehāniskais izveidot 600 °C, kļūst mīksts pamats. tikai spēju virs Tā sakausējumus, galvenokārt sarkaniz- augstā Ātrgriezējtērauda dēšana, mentu to, tika izstrādāti cietsa- uz kuri saglabā griešanas 1200 °C, jauj un ātrumu līdz Visus no kausējamie pārklāšanai karbīdiem. Pa- iedala divās lieto niecībā, lieto cietsakausējumus dažādu ar detaļu kausēšanas kalnrūpniecībā, celtniecības uzkausēšanai smagos cietsakausējumi; cietsakausējumi. Kausējamos galvenokārt Tos sastāvētu līdz griešanas 120 mm/min. cietsakausējumus tērauda doma palielināt pamatgrupās: izskaid- radās kuri zau- griezējinstrusakarstot spējas, metālkeramiskie zīm.). rojama matojoties kausējumi, tad mm/min, 5 griezējtēraudu šanas speciālo grupā. instrumentu tērauds oglekļa turība izgatavošana vanādija alumīnija 80% titāna pārējais sakausējumu detaļu 12. seržu dzelzs Cietsakausējumi Ja strādā CIETSAKAUSĒJUMI 2.3. raudu no- (4%) varu 10% hroma, 5% 15% balta, Magnētisko ilgstoši 600 °C magnēti niķeli, Satur Satur elementa saturu alumīniju, rējais velmē- līdz magnētis- un leģējošā Satur iedarbību skābju atšifrējumam Izturīgs juras Cipari lietošana un paņēmienu. naftas mašīnbūvē, dētajām, apstākjos, virsmu kuras bet kuru rūplieto strādā virsma un 52 Tehniskais minimums metālapstrādē (sacepina) māka pie par Tomēr "šāda dod kušanas karbīdu detaļa ir saistošo metālu nāšanas veido kūst, Zinot cietsakausējumā vienas vai kas var īpašībām Galvenās bas 1.12. zīm. Griezējinstrumentu materiālu galvenie raksturojošie lielumi iz- pievieno sacepistarp sacietēšanas metālkeramisko metālkeramiskajā kobalta ietilpstošā salīdzinoši otras ne- Tāpēc izplūst pēc un pietiekami stipru daudzumu, trausla. sastāvam graudiem sakausējumu. tādējādi kobaltu, kurš — procesā karbīdu jo ļoti cietsakausējuma ze- temperatūru. savienošana efektu, vajadzīgo gatavotā kas temperatūras, to spriest cietsakausējuma (trauslumu un par mar- cietību). cietsakausējumu priekšrocī- šādas: ir augsta dilšanas noturība; augsta sarkanizturība (1000... 1200°C); augstas griešanas spējas; augsta cietība; izmēri naftas svarīgi, nav vatoru zobiem, zobiem urbju termiskās sakausē- šķiras ar no pobedīts un sastāv līdzīgi keramiskajiem izstrādājumiem. cietsakausējumu sastāvdaļa venā cietsakausēju- metāla, bet tos izgatavo Metālkeramisko ārkārtīgi ir grūti kūstošie metālu titāna-karbīda savienojumi (WC tuva bīdu vai temperatūra (WC tad izgatavot — 2600 °C, no taļu iespējams — Tā tiem tikai tos TiC ar galcietie, volframa cietība kā ir kar- ļoti aug- kādu keramisko sapresē ir šo 3140°C), — kaut un oglekli— ar karbīdu cietībai. kušanas sta ņēmienu So TiC). dimanta — un cietsakausējumu krievu tāds nosaukums tāpēc, ka no at- lodēt). atšifrē šādi: burts Metālkeramiskajiem koeficients (grūti Metālkeramisko «noSe^HT»). miem ir dots tie (no tērauda «wie marku Diamant») īpašības, izplešanās nosau- valodas vācu (no magnētiskās vājas metālke- Sie pazīstami vidia valodas trūkumi: bū- aparātu ieviesušies cietsakausējumi. ražošanā jumi kumiem augsta siltumvaditspēja. Cietsakausējumu v. c. dažādās un plaši nozarēs ramiskie ekska- trauslums, Mašīnbūvē ves piemēram, akmensdrupinātājiem, depa- sakarsē B volframa sākumā pēc T tā — baltu markas karbīdu; apzīmē otrreiz sākumā burts titāna T apzīmē markas karbīdu, tantala karbīdu; (sakausējuma burts X bet burts sekojošais — saistvielu); ko- skaitlis menta aiz norāda Volframa ko skaitlis norāda ele- minētais apzīmē ir kas TT, tā daudzumu savienojuma (izņēmums burtiem metālapstrādē burta vai procentos, burts Tehniskais minimums diviem aiz abu šo savienojumu kopdaudzumu); karbīda volframa miskā bet nenorāda, jāatņem tā markās miem, kurus jumiem lielumu kiem vai lieto BK speciālu vai nedaudz karbīda bei- norāda kas dilšanas un 1. piemērs. BK6-M B kura — metālkeramis- — kur cietsakausējums, balts, ir sējumi čuguna apstrādē mazāk trausli, iztur krāsaino slikti un K6 — ko- metālu skaidas plūstošās Titāna-volframa iegūst elastīgu, plūstošu izdalās jumi tālāk Sīs apstrādājot skaidu, kuras instrumenta no līdz 1200 °C. cietsakausē- Titāna-tantala-volframa juma lieto ēvelēšanai grupu triecienveida višķos detaļu Valsts ievieš detaļas palielina 800 štanču kura atlikums štances (100-6 = Atse- ekspluatācijas (iztur starp asi- Parasti izcirtienus). sa- cietsakausējuma procentu form- cietsakausējuma reizes nāšanām 2 000 000 turs stan- izgatavošanai. gadījumos pat 1961. kopš un ar BKIS, BK2O, 8K25, ku- plašāk arvien lie- 1.32. tabulā. un pārbaudītas apstiprinātas dartu markas ras rupjā cietsakausējumu 1.31. parādīta Praksē un virpošanai. Metālkeramisko gada sakausē- grupas cietību nezaudē čuguna un tēraudam, ko griezējšķautnes. iz- labāk cietsakausējuma lieto laiku Volframa karbīds, ir tāpēc spiedienu. grupu spiediens līdz cietsakau- grupas 6%; saturs grupu krāsaino un (nezaudē cietību Sīs 1000...1100°C). veidojošo noturību. kais metālu tošana saturu, cietību palielina atdala markas O BKIO-OM) un tantala 2% uz un to BKIO-KC. burts — (BK6-OM graudiem, M, B, B, X, beigās piemēram, smalkā- no apzīmējumu Apzīmējums gās karbīda (parastu) karbīda markas XC svītru, ar cipari). cietsakausē- no izgatavo rupjākiem 100% cietsakausēju- atšķirībā normālu ar grauda nosaka (no norādītie Metālkeramiskajiem skaitli ar daudzumu skaitļiem ar metālkera- atlikums procenta cietsakausējumu galvenokārt gatavoto griežņu griezējšķautnes saturu cietsakausējuma lieto 53 štanču izturība ir 30...50 reižu lielāka par parasto štanču 94%); izturību. M — (.\ieviKo3ep- smalkgraudains hhctljh) cietsakausējums. Ražošanā 2. piemērs. TSKI2-B jumu Kl2 T5 kobalts, kura iepirkt saturs frama nozīme — daudzumu (100— 1.30. keramiskie trīs grupās. sagataves rupjgraudains rūpnīcām. cietsakausējuma izgatavo de- veidos: trīs sagataves formas cilindriskas — bukses stieņi, uve); cietsakausē- jums. Pēc specializētām sacepinātās karbīda dažus iespējams vol- (5+12) =83); B no Metālkeramiskā taļu atlikums tikai instrumentus 12%; saturs 5%; procentu galve- cietsakausē- Diemžēl sagataves. standartizētus titāna karbīds, kura — lietot iespējams metālkera- — miskais cietsakausējums. kur ir metālkeramisko nokārt tabulas redzams, ka metāl- cietsakausējumi prizmatiskas formas iedalāmi (griežņu v. c. saeepinātie pusfabrikāti, tuva detaļas formai tizētas griežņu vienkāršākas plāksnītes (filjeri, plāksnītes, v. c); kuru forma standar- frēzes v. c); 54 Tehniskais minimums metālapstrādē 1.30. tabula Metalkeramiskie cietsakausējumi (fOCT 3882-74) sastāvs, % Ķīmiskais Mehāniskas īpašības M Relatīvā 13 Izturības 13 Grupa Marka co ■ E -4 tn liecē, Cietība HRA 2 spēja (salī- dzinot ar BK8) N/mm CO ik grupa spriegums rjg I 03 « B Volframa griešanas robež- es (kgf/mm2 ) CO CO CO o o BK3 97 3 1200 (120) 89,5 BK3-M 97 3 1200 (120) 91,0 BK-4 96 4 1550 (155) 89,5 BK4-B 96 4 1500 (150) 88,0 BK6 94 6 1550 (155) 88,5 BK6-M 94 6 1450 (145) 90,0 1300 BK6-OM 92 BK6-B 94 6 BK8 92 8 1700 BK8-B 92 BK8-BK BK10 6 2 (130) 90,5 1700 (170) 87,5 (170) 87,5 8 1850 (185) 86,5 92 8 1800 (180) 87,5 90 10 1800 (180) 87,0 BK10-M 90 10 1650 (165) 88,0 1,20... 1,25 1.08...1.12 1,0 0,8.. .1,0 BK10-OM 88 10 1500 (150) 88,5 BK10-KC 90 10 1900 (190) 85,0 BK11-B 89 11 BKH-BK 89 11 BK15 85 BK20 80 20 2100 (210) 84,0 BK20-KC 80 20 2150 (215) 82,0 BK20-K 78 22 1800 (180) 80,0 BK25 75 25 2200 (220) 82,0 T30K4 66 30 4 1000 (100) 92,0 volframa T15K6 79 15 6 1200 (120) 90,0 grupa T14K8 78 14 8 1300 (130) 89,5 0,7...0,8 T5K10 85 6 9 1450 (145) 88,5 0,6...0,7 T5K12 83 5 12 1700 (170) 87,0 Titāna- Titāna- 2 15 2000 (200) 86,0 1900 (190) 87,0 1900 (190) 86,0 TT7K12 81 4 3 12 1700 (170) 87,0 tantala- TT8K6 86 6 2 r, 1350 (135) 90,5 volframa TT10K8-B 82 3 7 R 1650 (165) 89,0 grupa TT20K9 71 8 12 9 1500 (150) 89,0 0.6...0.7 1,4.1,5 1,0 1.31. tabula Cietsakausējumu Marka BK3 lietošana apstrādē Apstrādes Sevišķi gluda šana, vītnes šana (stikla ar skaidas noņemšanu* raksturojums apstrāde: griešana, Apstrādājamie virpouzrīvē- griešana) Pelēkais tāli un čuguns, materiāli krāsainie nemetālu me- sakausējumi Tehniskais minimums metālapstrādē 55 1.31. tabulas Gludā BK3-M nes apstrāde: virpošana, Rupja BK4 šana, BK6-OM virpošana, Gludā vīt- gludā frēzē- Čuguni, Pusgluda tēraudi, materiāli krāsainie metāli pusgludā Cietie apstrāde un Cietie apstrāde rūdītie čuguni, nerūsošie BK6-M rūdītie čuguni, sa- kausējumi urbšana un Cietie abrazīvie uzrīvēšana griešana, turpinājums nerūsošie čuguni, raudi, tēraudi, tēraudi tē- abrazīvie bronza, cietā materiāli Gludā TT8K6 pusgludā un Pelēkais apstrāde kaļamais un tērauda tēraudi, nerūsošie čuguns, rūdītie tēraudi, lējumi, krāsainie metāli BK6 Rupja pusrupja un virpošana, čuguns, krāsainie metāli nemetāliskie sakausējumi, Pelēkais pusgludā apstrāde un materiāli BK8 Rupja apstrāde: zēšana, virpošana, frē- urbšana Pelēkais tāli šie tēraudi tēraudi pusrupjā un Cietie apstrāde čuguni, raudi un Pusrupjā apstrāde ar Čuguni, viengabala instrumentiem cietsakausējuma raudi un Kokapstrāde T30K4 Sevišķi in- (kokapstrādes citi tēraudi materiāli tē- apstrādā- sakausējumi un tēraudi, jamie BK15 grūti ap- sakau- nerūsošie citi jamie tēraudi BK10-M grūti un nemetāliskie sējumi, Rupjā citi un me- nerūso- sakausējumi, strādājamie BK10-OM krāsainie čuguns, un nerūsošie grūti tē- apstrādā- sakausējumi un Koks strumenti) šana, gluda apstrāde: vītnes griešana, virpo- Mīkstie uzrīvē- raudi pusgludā Oglekļa un cietie tē- (rūdītie) šana T15K6 Pusrupjā virpošana, un gludā apstrāde: un tēraudi leģētie frēzēšana, urbšana T14K8 Rupjā apstrāde: zēšana, T5K10 Rupjā virpošana, frē- urbšana Oglekļa skaitā Oglekļa apstrāde un leģētie tēraudi (to lējumi, kalumi) tērauda un venokārt leģētie tēraudi, galtērauda lējumi un kalumi T5K12 Rupjā apstrāde smagos Oglekļa apstāk- TT7K12 un jumi, ļos Rupja apstrāde sevišķi smagos apstākļos leģēto kalumi ieslēgumiem Oglekļa un leģēto jumi, tēraudu ar kalumi tēraudu ar lē- abrazīvu lē- abrazīvu ieslēgumiem TT10K8-B Rupjā un pusgludā nerūsošie apstrāde tēraudi apstrādājamie TT20K9 Gludā frēzēšana rievām — pie (sevišķi dziļām un citi grūti materiāli Tēraudi paaugstinātas temperatūras) * Kalnrūpniecības kas: instrumentiem lieto BK4-B; BK6; BK6-B; BK8; dažas tabulas minētas BK8B: BKB-BK; BKII-B; un arī citas BKII-BK; mar- BKIS. 56 Tehniskais minimums metālapstrādē 1.32. tabula lietošana apstrādē bez skaidas noņemšanas Cietsakausējumu Apstrādes Marka slodzes Lietošana raksturojums Stieņu, Triecienslodze BK3, BK3-M, BK4, BK6, vilkšanas cauruļu ātrdilstošu un mērinstrumentu BK6-M Neliela triecienslodze BK8 Stieņu, aparātu vilkšanas cauruļu un detaļas šanas instrumenti, mašīnu, instrumenti mašīnu, aparātu kā kalibrē- un ātrdilstošu arī mērinstrumentu un detaļas BK10 triecienslodze Vidēja šas Neliela triecienslodze kas cijai, kā Štanču arī štanču Vidēja BK25 Liela triecienslodze Štanču darbīgās darbīgās BK10-KC Neliela triecienslodze Štanču darbīgās ciālo tēraudu triecienslodze Vidēja ātrdilsto- vilkšanas instrucauruļu pakļauti lielai deformā- un BK20 BK20-KC kalibrē- un arī detaļas Stieņu menti, triecienslodze kā instrumenti, šanas BK15 vilkšanas cauruļu Stieņu, Štanču detaļas darbīgās daļas daļas daļas leģēto un spe- un spe- štancēšanai darbīgās daļas leģēto ciālo tēraudu štancēšanai plastificētie taļas, pusfabrikāti puansoni, (štanču sarežģīti menti speciāli griezējinstru- dimanta formas neatbilst vai nevienai formām, grūti, jo nav standar- ir slīpēšana detaļas, izgatavot tādu kalšanai pēc sapresēšanas nedaudz sacepina ir sevišķi cietsakausējuma stāva sarežģītu un t. s. kobalta pulvera c.) varētu 400 °C sace- formu. pie uz sacepināšanu. sacepināšanas sa- karbīdu sa- maisījuma, cietsakausējuma tību. Tālāk pieciešamā zējšķautņu pēc markai — tās ieguvusi sa- galīgo galīgās attiecīgai cie- raksturīgo tikai slīpēšana asināšana. parafīnu, iepriekšējo 1390 °C iespējama izmēra darbgaldiem izkausē Detaļa ir detaļas saraušanās). detaļas izgatavo- 750...800°C izdara plastificētā un jāievēro temperatūrā pie v. izmērus sagatavju notiekošā un aiz- urbjmašīnas metālgriešanas cepināšanu uzmanīgi frēzmašīnas, cietsakausējuma šanas ļoti metālgriešanas virpas, ieturēšanā (izmēru — apstrādājamību. var (virpas, izveidot un tehno- cietsakausējums nepieciešamā darbgalda ap- Pēc tam plastifikatoru ar jebkura uz instrumentu pusfabrikātus Plastificētais no kuriem nepieciešamo lieto apstrādāt iegūst izturību. uzlabo sagataves Pēc jebkurai cietsakausējuma izgatavošanai kas ārkārtīgi augstražīgu ar piesūcina parafīnu, Šādas Tādējādi nepieciešamo pusfabri- izveidot sastāv strādei sacepināšanā paņēmienu, gataves. 600...700°C. pie mugurēšanas kuras loģisku Sādu ar standartizēto no sacepināto sagatavei Ne- asināšana. formas kātu lieto izgatavošanai. galvenokārt cietsakausējuma vai detaļu slīpripām Sarežģītas veidus sagatavju instrumentu pieciešama ko le- tēraudu un sagatavi divus vienkāršas pinātai de- c). v. Pirmos tizētu sagata- un presformu instrumenti speciālo ģēto ves štancēšanas Karstās Liela triecienslodze BK20-K neliela vai ne- grie- Tehniskais minimums 2.4. TĒRAUDA TERMISKĀ 2.4.1. TĒRAUDA TERMISKĀ UN liela apstrāde ir viena 57 TERMISKĀ ĶĪMISKI Tīrai APSTRĀDE Termiskā metālapstrādē dzelzij APSTRĀDE struktūra daudzuma sīku, Šādai struktūrai sastāv gaišu dots no graudiņu. nosaukums no — ferīts. svarīgākajām tērauda izgatavošanā, tērauda kļūda, tā jo Toties īpašības. vai neprecizitāte labojami apstrāde vismazākā nevērība ne- rauda graudiņi sakar- višķi ka sēšana līdz zināmu laiku lielā tūras, tam pēc un dažādiem ar šīs atdzesē- sekojoša sīkas, ķīmiskais paņēmieniem. oglekļa Sakarsēšanas laiks nas rada tērauda turālās ir lumi uzbūvē apstrādes faktoru atkarīga binācijas tūra, tēraudā tāpēc rodas termisko kas Pēc lielumu dažāda komstrukiedala apstrādi atkvēlināšana; kurā oglekļa Parasti austenīta atlaidināšana. vēršas atkal sastāv no aptuveni apstrādes jāaplūko to struktūras, izprastu radušās galvenās rašanās pēc pārvērtē- iespējas pulē nelielu tērauda virsmu un kodina ar (4% slāpekļskābes tad ar 100...1000 struktūru gaišākus diņus. reizes) vai rūpīgi šķīdums var lielākus tumšākus no- reaktīvu speciālu mikroskopu — austecieto par (smalkāku). jās mēr no pār- struktūrā, kas graudiem. atšķirties panāk ar sākotnē- (ferīts + perlīts) austenīta izvei- struktūras atkvēlināšanu sā- no lielumu graudu ar Smalkgraudainas struktūras došanu tā perlīta var sta- nav vien- un nor- malizāciju. īpašības. Ja sauc struktūra un tikai kotnējās un (līdzīgi arī Tāpēc sākotnējā ferīta struktūra Sāda TĒRAUDA STRUKTŪRAS rauda aus- vienmērīgi Tēraudam lēni atdziestot, bila. tēraudā, vietā — atomiem bieži sākot- tās un atomi jebkurā šķīdumā). struktūru kritis- s. struktūra dzelzs starp t. šķīdumu. normalizācija; tības izmainās jauna sadalīti rūdīšana;* termiskās virs ir tēraudā. (700...900 °C), pilnīgi tenīts, pamatveidos: vismaz un attiecība tēraudu struktūra nējā nīta Lai kuru satura temperatūras nosaka kā šādos Visi ferīta no oglekļa no Sakarsējot lie- kās galarezultātu. dažādu oglekļa dzelzi. ar sastāv graudiņiem, rodas minēto ieslēgtas — struk- minētie faktori, galvenie termiskās ātrums attiecīgas tāpēc redzēt, var kuros savienojums -— se- iepriekšējiem no plāksnītes tēraudi perlīta atdzesēšanas izmaiņas, graudiņi graudiņu izturēša- temperatūra, un tumši sastāv tumšas tē- ferīta perlīta graudiņiem, tempera- satura gaiši palielinājumā, perlīts temperatūrai, pie oglekļa redzami vēl un ferīta izturot šana noteiktai augsta struktūrā perlīts. Aplūkojot metāla ir Mīksta maina detaļu. visu sabojā Termiskā izstrādājumu visvairāk spirtā), (palielinājums redzēt vai tērauda mazākus, tērauda grau- Ja tēraudu (cietais šana), tūra rodas austenīta atkal ātri cietību Termiskās sakarība ar un kas lielu apstrādes attiecīgo 1.33. tabulā. struktūru atdzesē pilnīgi martensīts, — augstu dzama ar šķīdums) jauna (rūdīstruk- raksturīgs ar trauslumu. pamatveidu struktūru re- 58 Tehniskais minimums metālapstrādē 1.33. tabula Termiskās apstrādes pamatveidi Dzesēšanas Tērauda Veids Tērauda ātruma struktūra raksturojums raksturojums Sakarsēšana virs kritiskās Austenīts temperatūras Atkvēlināšana Dzesē Ferīts+ leni kopa ar krāsni Mīksts perlīts Normalizācija Rūdīšana Martensīts Atlaidināšana Martensīts Dzesē lēni Dzesē ātri gaisā Ciets, šķidrumā trausls Ciets, stigrs TĒRAUDA TERMISKĀS tūru. Normalizāciju komplicētas APSTRĀDES VEIDI galvenokārt formas detaļām, lieto kuras pakļautas rūdīšanai. Atkvēlināšana Atkvēlināšana des noteiktai ir termiskās tēraudu temperatūrai, apstrā- sakarsē iztur Izšķir pilnīgo tās pie atkvēli- nepilnīgo un atkvēlināšanu Pilnīgo bas struktūras nāšanu iegūšanai uzlabošanai. veic tērauda smalkgraudainas uzlabošanai, īpašību lieto apstrādājamī- samazināšanai, mehānisko un Nepilnīgo žādu tus atkvēlināšanu Šādai 750 °C. iemeslu temperatūrai, teiktu laiku Ar dēļ instrumentu atkvēlināšana gumus un likvidē samazina da- leģē- augsti Nepilnīgā paliekošos sprie- cietību. noteiktai pie tās Sādi kad ir temperatūrai, un tad iegūst atdzesē tēraudu gāku sīkgraudaināku apstrā- sakarsē nedaudz inscie- laiks izturēšanas (uzlabotu) struk- šīs pie ātrums tempera- sauc ar kuru struktūru, sauc ātrums ātrumu. ir par bet lielāks, kritisko cieto kritisko Kritiskais tēraudā mazāks. tempe- tēraudu var tem- atdzesēšanas iegūst par veids. beigu pārsniedzot (723°), peratūru un karsēšanas kuru norūdīt, šanas vienmērī- temperatūra; beigu tūras; rumu, iztur ietekmē ātrums; karsēšanas līdz gaisā. ar bet maksimālu apstākļi: ratūru, termiskās tēraudu tēraudiem galarezultātu karsēšanas tikai veids, no- atdzesē. izturību, — no- tās tību. Minimālo Normalizācija ātri līdz pie konstrukciju atdzesēšanas Normalizācija des ižtur paaugstinātu trumentu tēraudiem tikai izpilda tēraudus. rūdīšanu panāk apstrādes sakarsē tad un Rūdīšanas atkvēlināšanai pakļauj termiskās tēraudu teiktai šādi līdz kad atkvēli- Pilnīgo 800...900°C. pie ir Rūdīšana veids, nāšanu. cietības Rūdīšana līdz lēni atdzesē. tad un kad veids, ja āt- tērauda atdzesē- atdzesēšanas oglekļa saturs Tehniskais minimums 59 metālapstrādē Atlaidināšana 1.35. tabula Atlaidināšanas krāsa Rūdītā lai samazinātu iekšējo par plastiskumu, sauc atkarībā par tēraudus 100...400°C atkarībā un Gaiši atlaidinā- atlaidina vēlamās no pie 400...680° iegūto cietību. Šādam lielāka izturība instrumentu tēraudiem pēc var (1.35. Violeta 285 Rudzupuķu 295 Gaiši atlaidinā- parādīta temperatūru TĒRAUDA viegli atlaidināšanas oglekļa kontrolēt krāsām tab.). Termiskās un Cietības samazināšanas atlaidināšana (pēc rūdīšanas), (pēc atlaidināšanas). Cie- marka tība pēc rūdī- tūra, °C Cietība HRC šanas kāds izveido Tādējādi 160...220 64...60 V8A, 200...300 60..55 Y8r, 300...400 55...45 Y8fA 400...500 45...35 yio, 61...63 62...65 yioA X12M 9XC 62...65 61...65 500...600 35...27 160...200 64...62 200...300 62..56 300...400 56...47 400...500 47...38 tādu tā detaļai pēc ma- virs- sastāvu, ķīmisko detaļas norūdīšanai. to sakarsēšanas, tikai norūdās atdzesējot, nepie- izvēlas un vai stigrību. ar šādi: nenorūdās, nepieciešams strauji Y8, cietību atrisina to kas teriālu, kārtā Tempera- izstrādājumos apvienot Praksē Atlaidināšana tē- ļoti nu sīksti daudzos ciešams vai kļūst trausli un Tomēr rezultātā apstrādes izstrādājumi rauda cieti 1.34. tabula ĶĪMISKI TERMISKĀ APSTRĀDE mīksti Tērauda 315 dzeltena 2.4.2. s. 275 zila stigrība. un tēraudiem praktiski t. 265 Purpursar- tērau- tabulā. Atlaidināšanas Sarkanbrūna samazinātu samazināšanās Cietības cie- C galve- rūdīšanā 1.34. 240 dzeltena kana lai ir maksimāli pie tērau- stigrības. Konstrukciju atlaidina šanā 220 dzeltena nokārt, dam °C Tumši Instrumentu dus Temperatūra, Krāsa stigrību šanu. tības temperatūras no izveidojušos rūdīšanā spriegumu, līdz rūdī- (723 °C), temperatūru tam piedotu un augstākai ne kritisko šanas sakarsēšanu tērauda temperatūrai, virs- kārta. Termisko apstrādi, strādājuma sauc par panāk, tiešā 150.-200 63. -62 62...59 300...400 59.-57 400...500 57.-55 500...600 55...47 150...200 64. -63 200...300 63.-59 300...400 59.-54 400...500 54.-47 nitrēšana 500...600 47.-39 cianēšana vielām, sastāvā mazāk un iz- virskārtā, apstrādi. izstrādājumu saskarē 200.-300 izmaina sastāva ķīmiskā virskārtā kurā sastāvu termisko ķīmiski Praksē jot ķīmisko izmaiņu karsē- nepieciešamām ar karsēšanas rezultātā metāla trūkstošie iespiežas Galvenie elementi vairāk detaļas ķīmiski termiskās des veidi: cementēšana (ievada vai virskārtā. C); (ievada N); (ievada C + N). apstrā- 60 Tehniskais minimums Cementēšana piesātināšana cietu ir virskārtu mentēšanai daudz ar citiem izveido cība kas (N), cietus pie- šķidrā, ar šanas savienojuAIN MoN, (Fe4N, iegūst toties kā izdara cietība, gan Cianētās cementē- kā tāpat il- procesa vidē. gāzveida virskārtas nitrēšanā, bet vienāda tēraudu cietību ar rūdī- pēc šanas. (HRC KRĀSAINIE METĀLI Daudzos METĀLU KRĀSAINO viegli IEDALĪJUMS UN dilšanas metālus plaši uz to lieto alumī- varu, cinku niju, magniju, svinu, sevišķi — un alvu rūpniecībā, relatīvi dārgo augstu noturību. galvenokārt tādējādi — neska- plašā nepieciešami gadījumos izstrādājumi vadītspēju, GALVENĀS ĪPAŠĪBAS Krāsainos toties Cia- tāpat cietība, instrumentu plānu cietu pie- slāpekli. Cianēšanu gan virskārtas elemen- ka virskārtas un mm), (0,25 liels. gums tērauda oglekli ar dzijums, neliels ir leģējošiem ļoti bet nēšanas temperatūra apstāklis, vajadzīga. nav sātināšana (vairāki priekšro- procesa tas un trūkums ilgums karsēšanas Cianēšana ir kar- virskārtas zemā rūdīšana kārtas Sā stundu). ir Galvenais procesa (500...600 °C) satur no nitrēšanas desmiti cementēšanas slāpekli nitrīdus mm), Ce- veidā. Nitrēšanā c). (-0,2 3. Pēc tērauda dzelzi — atkarībā mm sātināšana vai kas vidē, parastā ir ir mazu Cementējamās ilguma. rūda Nitrēšana v. ar virskārtu. 65...70) iegūtu serdi. tēraudu karsē oglekļa. sēšanas mus lai Cementē- dziļums 0,4...1,0 tiem sīkstu un lieto detaļu detaļu virskārtas saturu oglek]a jamo tērauda oglekli (C), ar metālapstrāde augstu ar Krāsainie apmierina arī siltum- elektrovadītspēju, šīs to izskaidrojama metāli prasības, samērā lietošana. cenu. 1.36. tabula Visizplatītāko krāsaino metālu markas un galvenās īpašības KušaBlīvums, Metāls kg/m3 nas tempe- Galvenās Marka īpašības ratūra, °C Varš 8950 1083 Cu Augsts plastiskums, elektrovadītspēja, dītspēja Alumīnijs 2700 660 AI Viegls laba un laba M0, Ml, siltumva- M3, M4 sevišķi laba pretestība korozijai metāls, mīksts, plastisks, elektrovadītspēja un pretes- tība Magnijs Mg 1740 651 korozijai Visvieglākais tehniskais viegli kārt Alva 7300 232 Sn Cinks Augsta oksidējas, tādēļ Pb A999, A995, A99, A97, A95 A85, A8. A7 tīrmetāls, galveno- Mr96, Mr95, Mr90 lieto sakausējumos pretestība korozijai, kušanas zema 01, 02, 03, 04 temperatūra 7140 419 Pretestība 11340 327 Visplastiskākais korozijai Zn Svins M2, UB, uo, m, U2, 113 metāls C0, Cl, C2, C3 Tehniskais minimums metālus Krāsainos iedala divas metāli pa- krāsainos metālus iedala atsevišķās sakausējumi; alumīnija sakausējumi; visizplatītākie smagie, vieglie VARŠ Vara — mazākā vai alva, gāns, svins 3.1.1. v. sastāv kam pamatlie- metāli piedevu mērā un no piekausēti berilijs, man- nemetāli (fosfors, c). sakausējumi. sakausējumi. bronzu. par lieto arī bija kurus vara cilvēce un alvas Krāsaino sakausējumus Sos Tagad dažus piekausējumus: bez citus mazāk fosforu, beriliju silīciju, piedevu iegūst nosaukumu Bronzas Bp metālu (no krievu iedalījums deficītus mangānu, v. c. Atbilstoši (alvas bronza, fosfora bronza markas sauc bronzā elementam bronza galvenajam savu alvas alumīniju, alumīnija bronza, sakausējumi, senatnē, citi TĀ SAKAUSĒJUMI alumīnijs, c.) sakausējumi; dažādi leģējošie BRONZA Pirmie lietoja v. magnija sakausējumi; — alvas tēraudu — UN vara, (1.36. tab.) cēlmetāli; sakausējumi metāla silīcijs metāli un metāli piedevu (cinks, grupās: trīs vara lākā sakausē- sakausējumus sakausējumi. grupās: 3.1. metālu Krāsaino iedala Tīros metālu metāli; retie metāli. tīrie krāsainie metāli; metālu 61 krāsaino un jumu piedevu matgrupās: krāsaino metālapstrādē sākumā valodas liek v. c). burtus «BpoH3a»), 62 Tehniskais minimums metālapstrādē 1.37. tabula Bronzas markas Marka Alvas bronza BpOOO.8-0,3 Stieples BpOQ7-0,2 Stieņi EpOO6,5-0,4 Stieples, Epooe.s-ais BpO<D4-0,25 Lentes, (rOCT 5017-74) sietu (smalku izgatavošanai) lentes sloksnes, caurules sloksnes, stieņi, Caurules aparātu būvei BpO<D4-3 Lentes, Bp04>C4-4-2,5 Lentes, sloksnes EpOcbC4-4-4 Lentes, sloksnes sloksnes, stieņi, Bezalvas bronza (fOCT stieples 1875-72) BpA5 Plāksnes, BpA7 Lentes, BpAMu9-2 BpAMulO-2 Lentes, sloksnes, BpA>K9-4 Caurules, stieņi, kalumi BpA>KMu 10-3-1,5 Caurules, stieņi, stieples, Caurules, stieņi, kalumi BpA>KH loksnes, sloksnes, Lentes, BpB2 sloksnes, stieņi, stieples Caurules, lentes, 7 kalumi sloksnes, stieņi, Caurules, lentes, sloksnes, BpKMu3-l BpKHl-3 Stieples, sloksnes, BpM Kalumi tam mējuma Aiz tā ko seko elementa apzīmē turu var kumu. piedevu liek burts elementu skaitļus, vidējo minētais aprēķināt, kas saturu burts. kā apzī- 1.37. tab.). (sk. norāda procentos, Vara procentu lentes, stieples stieņi, stieples stieņi kalumi Stieņi, sākuma burtiem caurules kalumi stieņi, stieples, BpBHTl, 9 pēc lentes, sloksnes Kalumi 10-4-4 BpBHTl, veids Sagataves sa- atli- Par mus bronzām ar sauc alumīniju, sakausēju- vara piedevu galveno — silīciju, svinu, alvu vai mangānu, beriliju. Bronzu iedala alvas bronza bezalvas Alvas alva var bronza bronzu tās (O); stiepļu, Bezalvas vas — īpašības zijas cauruļu kā bronzās, alvas. nav 1875-72). piedeva veidā. jau ir lentu, Viegli un panāk pats deficītās plastiskums, labas ar no- piede- mehāniskās Augstās augsts noturība īpašības, galvenā presēt. un rāda, — 5017-74), (rOCT izgatavo skārdu, stieņu, štancēt saukums (1.37. tab.): (rOCT koro- tehnoloģiskās citām piedevām. Tehniskais minimums metālapstrādē Dažos pat bezalvas gadījumos labākas alvas par bronzas ir bronzām. (no EpA>KH 10-4-4 — bezalvas bronza; Bp — bronza; — galvenā >X dzelzs, kuras niķelis, kura — H — Pārējais — piedeva — mais skaitlis 10%; TOCT saturs 4%; TOCT Piemērs. JI 614-73 alvas bronzas markas Mv — tikai trīs kura saturs 3%; alumīnijs, kura saturs 1%; BpBA>K9-4JI; — procentuālais galvenās — saturs. piedevas — 100-57-3-1 = 39%. saturs iedala Misiņu veidojamie bronzas mangāna- — at- (marku tēraudu marku leģēto lejamās apzī- saturu mangāns, vara — cinka atšifrēšanai). Bezalvas Cinka ir 8p03013C4; 8p0506C5 un līdzīga pro- norāda burtiem (ar procentos. JIMuAS7-3-l Pārējais Bp03O8C4Hl; 8p0407C5 šifrēšana i misiņš; — 57 — skait] misiņš; — A markas. Lejamās saturu vara un iegūšanai paredz nedaudzas lejamo bronzu četras norāda nosaka procentu atlikums. 100— saturs fasonlējumu 17328-71 pa- pir- saturs 4%. alumīnija standarti burtiem ar nākamie saturu mēto) 4—4= 82%. Valsts burtu elementus, tikai papildpiekausējumu kura varš, bronzai, piekausētos bet liek <ciaTVHb»), alumī- — kura saturs nijs, kā sākumā valodas rāda centos, A —10 krievu tāpat un, Piemērs. markas Misiņa JI 63 markas ir lejamie grupās, misiņi (ar spiedienu rOCT 15527-70; strādājamie) BpBA>K9-4 divās TOCT misiņi ap- 17711-72. BpBA>KMmO-3-1,5. un Veidojamos misiņus patērētājam piedažāda gādā veidā 3.1.2. Par MISIŅŠ misiņu kausējumu. var būt sauc Misiņā ari citi vara un nelielos cinka Ja c). v. dažādas daudzumos vilkšanu, (alva, mangāns, līdzinājumā ir lētāks un ar izturīgāks, sakausējumiem nikā kas lieto satur dzelzs alvas to lieto vara-cinka līdz 50% Zn. v. bronzu tāpēc formas bieži izdara lentes izgatavo detaļas jāatkvēlina. otrādi nekā tē- svins, rauda alumīnijs, izstrādājumu skārdi, misiņa misiņš Atkvēlināšanu elementi šāda no komplicētas saar profila caurules, (stieņi, c). Sa- sēšanas strauji misiņš no visvairāk. Valsts vara Teh- sakausējumus, sākot lākai ar 01.01.79. daļai 1.38. -5; apzīmējumu CT JIAHS9-2; JIC64-2; starptau- 379-79 standarta markas (TOCT JPKMu.S9-1-1; JIC6O-1; JIKBO-3; JlAMuj7O-1-0,05; -0,5). (pēc lie- marku misiņa C3B starptautiskā JIO9O-1; JIO6O-1; -1; paredz sk. tab.). citas misiņa -70): sakar- 15527-70, TOCT gadu, veidojamā standarta Ārpus arī pēc atdzesē. standarts dublējošu tiskā t. i., atkvēlināšanu, JIC63-3; JIC-59-1; lieto 15527JIH6S- JIC74-3; JPKCSB-1- JIAMm77-2-0,05; JIAHKMu.7S-2-2,5-0,5- 64 Tehniskais minimums metālapstrādē 1.38. tabula Veidojamā misiņa markas un raksturojums Markas rOCT 15527-70 CT Raksturojums C3B 379-76 JI96 CuZn5 JI90 CuZnlO J185 CuZnl5 J180 CuZn20 labi Ļoti deformējas auksta stāvoklī, korozij- aukstā stāvoklī, korozij- noturīgs Ļoti labi deformējas noturīgs JI70 CuZn30 Ļoti labi deformējas aukstā stāvoklī, derīgs lodēšanai CuZn32 J168 labi Ļoti aukstā deformējas stāvoklī (aukstā izsēdināšana) JI63 CuZn37 Galvenais mēšanu sakausējums aukstā apstrādē stāvoklī defor- ar vilkšana, (dzijā kaldināšana) J160 CuZn40 Labi JTA77-2 CuZn20A12 JIA>K60-1-1 CuZn38All Vidēji izturīgs, korozijnoturīgs Izturīgs un dzijumnoturīgs, izturīgs ķīmisko iedarbi, karsti deformējams deformējas aukstā un karstā stāvoklī pret /IMu.58-2 CuZn40Mnl JIMu.A-57-3-1 CuZn40AllMn lodēšanai, Izturīgs, derīgs korozijnoturīgs Vidēji izturīgs, stingrs, korozijnoturīgs /IO70-1 CuZn28Snl Ļoti JI062-1 CuZn38Snl laba korozijnoturība Vidēji izturīgs, korozijnoturīgs Veidojamie alumīnija Leģējošo Galvenā Marka sastāvdaļa Al.% A/TO > 99,50 ARI > 99.30 AR MM elementu Varš Magnijs Mangāns Cu Mg Mn >98,80 0,2 Pārējais ...0,5 1,0 ...1,4 AMu 1,0 ...1,6 AMuC 1,0 ...1,4 £12 0,8 ...1,3 AMrl 0,4 ...1,7 0,9 ...1,4 ...0,6 AMr2 1,8 ...2,6 0,2 AMr3 3,2 ...3,8 0,3 ...0,6 AMr4 3,8 ...4,6 0,5 ...0,8 AMr5 4,8 ...5,8 AMr6 5,8 ...6,8 AR3\ 0,4 ...0,9 0,8 ...1,2 AR33 0,15...0,4 AB 0,1 £1 ...0,5 0,3 ...0,8 0,5 ...0,8 0,45...0,9 0,15...035 3,8...4,8 0,4 ...0,8 0,4 ...0,8 B65 3,9 ...4,5 0,15.-0,3 0,3 ...0,5 £16 3.8 ...4,9 1,2 ...1,8 0,3 ...0,9 R\8 2,2 ...3,0 0,2 ...0,5 ...1,8 AK4 1.9 ...2,5 1,4 AK4-1 1,9 ...2,7 1,2 ...1,8 AK6 1.8 ...2,6 0,4 ...0,8 0,4 ...0,8 AK8 3.9 ...4,8 0,4 ...0,8 0,4 ...1,0 1,4 ...2,0 1,8 ...2,8 0,2 ...0,6 B95 Tehniskais minimums 3.2. ALUMĪNIJS Pirmie otru nelielu jumi ar 6%). Sie rīgāki sakausējumi, saglabājot alu- daudz iztu- ka vēl var sakausējuma alumīnija kās Zināma miem vairāk izturību. sakausējumu loma bija Izpētot turklāt tika Sevišķi strauji lietošana sā- attīstību. sakausējubūves at- tehnoloģiskajām mīnija sakausējumus alumīnija sakausējumi); lejamie alumīnija sakausējumi. 3.2.1. VEIDOJAMIE ALUMĪNIJA Veidojamos īpašībām iedala divās alugru- pās: alumīnija sakausējumus galvenokārt lieto apstrādē (vilkšana, cēšana), sējumi Lai velmēšana, jo lietā nav tik uzlabotu leģē ciju, ar varu, savukārt ar spiedienu kalšana, stāvoklī izturīgi alumīnija šādi un štansakau- plastiski. īpašības, tos magniju, mangānu, silī- cinku, retāk Veidojamos tīstībā. Pēc sakausējumi pat vieglu aparātu alumīnija apstrādājamie SAKAUSĒJUMI paaugstināt rūpniecības veidojamie (ar spiedienu konsta- iegūt alumīnija arī (4... Tādējādi kā materiālu. aviācijas ar piedevas, uzdevums, izturīgu un alumīniju. sakausējumus, dažādās atrisināts izrādījās parasto par nelielas, ar sakausē- daudzumu alumīnija-vara tēja, sakausējumi alumīnija vara mīnija vieglumu, 65 TĀ SAKAUSĒJUMI UN alumīnija elementu bija metālapstrādē ar citiem elementiem. alumīnija sakausējumus iedala: termiski nenostiprināmie; termiski nostiprināmie. 1.39. tabula sakausējumi (TOCT 4784-74) saturs,% Niķelis Dzelzs Silīcijs Cinks Ni Fe Si Zn 0,25...0,45 0,15...0,35 Titāns Hroms Ti Cr 0,02...0,1 0,05...0,25 0,5.0,8 0,02.. .0,1 0,02...0,1 0,3..0,7 0.4...0.8 0,8...1,3 0,8...1,3 0,8...1,4 0,8...1,4 0,15...0,35 0,5...1,2 0,02...0,1 0,7...1,2 0,6.1,2 5,0...7,0 0,1. .0,25 66 Tehniskais minimums metālapstrāde Pie pirmās ļoti plastiski, viegli un Pie otrās noturīgi (1.39. kļuva īpašības veidā. augstā Al- dzenskrūvēm) Mn nijs, nosaukumu ko pieņemts Lejamos pie- iedala 5 Cv, Zl 16 ir 0,5% Mn 0,5% Mg, ražota 1908. gadā. lielāku ar palielināts Vēl lielāka sējumiem, kuriem stāvs: šīs pie jumi 895 riem rj B un = to 600 £19 pieder (sk. 2 N/mm , 1.39. ar augstu silīcija (Si3s6%); (Cu^3%); cinka un saturu sevišķi ar sarežģīta ķīmiskā sastāva sakausējumiem. Markas sakau- sarežģītāks grupas 896 vara (Si-253%, Zn^l.s%); markai alumīnija ir saturu augstu tika markai saturu saturu silīcija ar aizvieto plastiskums. stiprība sakausējumus (TOCT 2685-63): magnija augstu 4% ar karstumizturība, palielināta Jļ\B stiprību, JX\ saturu Tagad alumīnija (Mg^4%); burtu J\. ar marka ALUMĪNIJA grupās augstu dūralumī- — apzīmēt dūralumīnija AKB. SAKAUSĒJUMI ar Pirmā slo- (piemēram, gadsimta šā pazīstami jau AK4-1. Vidēji detaļām lieto markas AK6, 3.2.2. LEJAMIE un temperatūrā. ar (līdz sakausē- pro- Labas rūdot iegūst sakausējumi ar alumīnija markas AK4, jumu ar sākumā temperatūrām izmanto tab.). cauruļu, kalumu samērā daudz pieder grupas Al-Cu-Mg augstām °C) gotām sarežģītām lokšņu, stieņu, mehāniskās devu 300 ir koroziju pret sakausējumu filvelmējumu, vēcinot Tie tab.). metināmi. Cu-Mg-Mn Tos ražo 1.39. (sk. Pie pieder Al-Mg-Mn grupas sakausējumi rāda, ka sa- tab.), ku- redzams Kā 6=12%. B apzīmējums markas no- sakausējums ir veidā. lietņu sakausē- beigās dotās bākās 1.40. tabulas, no liešanas ir īpašības visla- otrajai gru- 1.40. tabula Dažu lejamo alumīnija Grupa I sakausējumu markas un galvenās īpašības Marka AJI8 AJI13 AJI29 īpašības Vislielākā noturība pret koroziju, bet liešanas sakausējumi, II grupas sakausējumiem. īpašības visizturīgākie sliktākas Vismazākais par īpatnējais svars II AJI2 Vislabākās AJI4 augsta AJI4B noturība liešanas īpašības plūstamība). un Piemīt pietiekoša (mazs arī sarukums un augsta korozijas mehāniskā izturība AJI9 III AJI7 AJ17B AJI19 IV AJ13 AJI5 īpatnējais pret Pēc svars koroziju termiskās kās īpašības Lieto liešanai tavo stipri ir un lielāks. sliktas apstrādes zem slogotas Pazemināta liešanas piemīt spiediena noturība īpašības. augstas mehānis- metālformās. Izga- detaļas AJ114B V AJI1 A/I16B AJ130 Lieto sarežģītu atlējumu stināta karstumizturība iegūšanai. Piemīt paaug- Tehniskais minimums ko pai, visplašāk arī sakausējumus lieto. Sīs Ir grupas (alumīnija-silīcija) visa Vispārējie vai mazākā vides jās — Metāli jēdzieni. mērā ir ir apkārtē- gāzu v. c. cīņai Tāpēc liela sevišķi 1890. no zaudēti -40% no tērauda un koroziju pret tautsaimnieciska no- zīme. lielākā pakļauti gaisa, ūdens, laikā ka dēļ pasaulē iegūtā čuguna daudzuma. METĀLU KOROZIJA 67 aprēķināts, gada korozijas sauc silumīniem. par metālapstrādē Pēc metālu — iedala koroziju sagraušanas rakstura (1.13. zīm.): iedarbei. vienmērīgā vides Apkārtējās virsmas rodas dažādi sauc ķīmiskie par vai izstrādājumiem) cesi metāla tīties arvien vairāk to dziļāk vājinot un detaļas vietējā Ķīmiskie ietekmē sauc pa sa- visu kad notiek intensīvi sevišķi metāla atseviš- ķās vietās; arvien metālā, beidzot korozija, pro- izpla- var pat starpkristālu iespiežas zija sa- starp sabrukšanu metāla virsmu; sagraušana graujot. Metālu kad vienmērīgi savie- apsūbējumu virskārtas korozija, notiek (tērauda rūsu zaļo izstrādājumiem). no metāla uz graušana nojumi, kurus (vara ietekmē apkārtējās Sis vides par koroziju. atsevišķiem korozijas nav tik ātri kad korozija, sevišķi dziļi metāla veids sevišķi korometālā kristāliem. bīstams, jo pamanāms. 1.41. tabula Dažādu materiālu izturības salīdzinājums M p. Izturības Blīvums, Materiāla nosaukums OB, k. I. N/mm Čuguns (kgf/mm 7200...7500 kon- 7500...7800 330... 1150 tē- 7800...8200 1000...1650 Kvalitātes 3. Leģētais oglekļa 280... J (KM37-12, CM30) 2. 370 (28 2 ) 37) (33 ...115) ... tērauds strukciju rauds robežspriegums kg/m3 konstrukciju (100...165) (30X3OM, 35XrCA) 4. 5. Veidojama (JI63, 6. 7500...820C bronza (BpAMu9-2) Veidojamais misiņš 8000...8500 400... 550 300... 550 (40 (30 ... ... 55) 55) J1AH59-2) Veidojamais alumīnija sakausējums 2850 180... 520 (AMr2, B95) 1.13. zīm. a — vienmērīgā c — Korozijas korozija; b — veidi: vietējā starpkristālu korozija korozija; (18 ... 52) Tehniskais minimums metālapstrādē lepriekšminētas būt Nepārtrauktu sīdu plēvīte plēvītes oksīdu veido plēvīti volframs. Sāda metālu pasargā var pārtrauktas. un hroms, alumīnijs, kas oksīdu nepārtrauktas oktālā- no bojāšanās. Ja oksīdu irdena, plēvīte darboties rodas korozijas tad pārtraukta, turpina process līdz nepārtraukti metāla pilnīgai sagraušanai. Elektroķīmiskā tālam kura vidē, vidēm 1.14. zīm. Metālu elektrolītā dabas to iedala divās zēs dažādu sāļu, Sevišķi kas iedarbīgs jau pie klāj ar Paaugstinoties plēvītes 1.35. Pie rodas notiek kuri ir istabas metālus biezums ievieto korozija. korozija sausās gaisa skābeklis, oksīda temperatūrai, un arī gā- nevada strāvu. temperatūras plānu pār- plēvīti. mainās tās krāsa (sk. tab.). augstām temperatūrām jau apdedžu kā skābju arī i., šādām vai apkārtējais veidā. oksīdi atšķaidītu divas (vara snītes viena sniedz (1.14. zīm.). ar ņemot cinka), ar vadu, pa to daudz galvaniskie galvaniskais turklāt dzelzs sāk trauku traukā plāksnītes plāk- strāva šķīst. šķīšana elementi tēraudā, dzelzi plūst vadu, savienojumos. starp un un Notur- lēnāk. daudzos dojas stikla skābi (cinka) savienojošo Sādi Ja tad, savienojot un tikai pinās, galvaniskais dažādu metālu plāksnīte ko- elektroķīmiskās par procesu piepilda korozija; šķidrumos, un rozijas elements elektroķīmiskā Ķīmiskā Pie me- t. gaiss. pamatgrupās: ķīmiskā strāvu. šķīdumi, Priekšstatu korozijas Pēc notiek, elektrolītā, vada pieder sārmu šķīšana korozija atrodoties un izšķīst. Tā, izveidojas piemēram, elements dzelzs izvei- karbīdu, Otrā daļa. PIELAIDES UN SĒŽAS APMAINĪBA SAVSTARPĒJĀ 1. Sērijveida tiktu masveida un lai svarīgi, attiecīgās detaļas kaut izgatavot, arī apstrādātu visprecīzākajiem darbgaldiem visprecīzākajiem darba Piemēram, nādas absolūta formas v. kā vie- izmēru, Praksē robežās tās ar to mašīnas un uz atšķirības. zināmu jo kļūdu derīgas hānismā c. arī identitāte detaļu nepieciešama, būs it detaļas, konstatējam formas, cietības un paņēmieniem. divas pārbaudot pil- iespējams nav tās ir detaļas vienādas. Tomēr izgatavotas vienādas nīgi ražošanā mašīnu nav izmēru šādas vai un detaļas me- aparātu iespējams savstarpēji apmainīt. Detaļu des iemontēšanu mašīnā starpējo papildu izvēles un sauc Mašīnbūvē lieto Viens nodrošina detaļu no vietās, dīgi kurā Sajā sastipri- pārvadu detaļas bet rūpnīcā, v. c), detaļas no- veidā. panāktu savstarpējo ražošanā apmainā- šādi jāievēro pamat- nosacījumi: noformēšana; rasējumu sēžu un (daļējo) precīza tehnoloģiskā gadījumā pareiza darba šķiro saliekot detaļas sistēmas ievēro- procesa izpilde; pa mašīnu tikai kurā no detaļu saimniecības vietas un instrumentu organizācija; detaļu mērīšana; precīza mērvienības ievērošana; ražošanas kultūras ievērošana. Mūsdienu tehnikas laikmetā PRECIZITĀTE pamatnoteikumiem, savstarpējo apstrādes kas apmaināmību, precizitāte. Tā un vietojuma pareizību; metros negludumu. tiskās savstarpējā no- precizitāti apstrādes un apstrādes formas masvei- uzgriežņus, mašīnu, šīs samontē gatavā Lai (skrūves, gultņus at- Piemē- rūpnīcās. rūpnīcās c), v. (zobratus, de- turklāt standartizētas detaļas paplāksnes nāk cehos, izgatavo nāšanas masveida izgatavot dažādās var specializētajās ram, pielaižu izmēru precizitāti; virsmas detaļas pareiza sav- ietver virsmas darba un ražošanā, paātrinātā pilno nepilno grupas, APSTRĀDES sērijveida piestrā- sākumā un, izvēlas noteiktas ir arī detaļas grupām (mezglu), taļu sevišķas ir apmaināmība savstarpējā nozīmīga nepieciešamā šana; apmainību. izgatavotās 2. par tās vai apmaināmību. savstarpējo izmēru Tātad atbilst raksturam. salāgojuma mību, bez mezglā visvairāk izmēri pat nodrošināšana aparātus daļās. precizitātes vērtības Turklāt, to novērtē ļoti un visu fak- tehniskā darbietilpīga. modernizējot un Tādēļ parametru noteikšana ir detaļu mikro- paņēmienus, darbgaldus, ievērojami 70 Tehniskais minimums metālapstrādē 2. 1. Vienotas pielaižu sēžu sistēmas un Starptautiskais Apzīmējuma D D Urbuma (d) maks min ES Lielākais robežizmērs (flmin) Mazākais robežizmērs Augšējā (ei) Pielaide S Sprauga novirze N Uzspīlējums ITOl, nO, ITl,... IT 17 Kvalitātes A (a), Sēžas H (h) B (b), ...Z Rasējumiem Pamaturbums samazinās augstas izgatavošanas nosaka iespējas novērtē un dartu sistēma pielaižu stīm» un SEPP precizitāti valstu nosaukumu pamatojoties Sos «Vienota val- standartus Starptautis- uz standartizācijas stan- SEPP sistēma (VPSS-SEPP). sastāda, kās ar sēžu Mašīn- pieaug. detaļu un detaļu precizitātes aparātbūvē un darbietilpība šo procesu to ar būvē (z) organizācijas Aprēķiniem novirze Apakšējā T līdz diametrs (vārpstas) {ū maks) (es) EI Lietošana nosaukums apzīmējums D tabula starptautiskie apzīmējumi (pamatvārpsta) (ISO) izstrādātajiem starptautiskajiem standartiem. Vienotā arī pielaižu valstīm SEPP sistēmas to un nus tautiskie tātes sistēma galvenos starptautiskos Rasējumos mus. sēžu un nosaka (VPSS-SEPP) jēdzieapzīmēju- nepieciešamie izmēru apzīmējumi aprēķināšanai starp- precizi- uzrādīšanai un doti 2. I. tabulā. 3. NOMINĀLIE, ROBEŽU UN FAKTISKIE IZMĒRI Katrai detaļai lāgojamos) izšķir izmērus un saistītos brīvos (saizmē- mēru rus. Par rus saistītiem tām detaļu detaļas izmēriem sauc izmē- kuras virsmām, iemontēšanas detaļas saskaras ar pēc citu brīviem izmēriem kuras virsmām, iemontēšanas (nesaskaras) Divu jāaplūko (apzīmē aptvertā (apzīmē ar abas ar ar pēc konstrukcijā detaļu aptverošā sauc citu izmērus detaļas nesaistās detaļu virsmām. savienojumā vienmēr saistītās virsma — virsmas: «urbums» apzīmē virsma tā — «vārpsta» s. 2, bet mam» un t. 2 un pati bet D, iz- / detaļa tās ir iz- vārpstas d. «urbums» ir ir urbuma (aptverošā (aptvertā vir- grūtāk nosakāmi priz- detaļām. Piemēram, pielikts tās «vārpsta» un matiskām ar — dažreiz sma) a un un 2 dētajā zīm. ar detaļa Jēdzieni sta», D); d). apzīmē mēru stai» 2.1. detaļa aptvertā virsma) virsmām. Par tām Piemēram, aptverošā 2.1. zīm. b «vārpstai» izmērs b izmērs / pielikts «urbumam» 1. detaļa var un būt ir «vārp- Tātad gan a «urbu- viena «vārp- gan «urbums». Detaļai izmērus gan nosaka saistītos, gan pēc izturības brīvos aprēķinu Tehniskais minimums metālapstrādē 2.1. a rezultātiem miem. vai Sos praktiskiem aprēķina tūra) un apsvēru- noapaļo parasti vai skaitļu šai, un gan tādēļ līdz par mazāko nomi- nominālizmērs gan virsmai ir aptvero- (urbumam attiecīgu detaļu detaļas precizitāti. savstarpējo jāizgatavo Novirzes no t. lielāko robežizmēru, mazāko s. sauc bet robež- izmēru. tiskajam un tieši no- pret jāatrodas praktiski t. nominālizmēru iedalās apakšējā novirzē. Par starpību lielāko un (ci) mēru un izmērs mazāko var novirzi un ES nomināliz- novirzi EI nomināliz- starp robežizmēru. redzams, neatrasties arī novirzē robežizmēru. starpību zīmējumā ne- attiecībā zīm.). Robež- starp apakšējo sauc 2.2. 2. (2. augšējā augšējo sauc Par lie- robežiz- tos parāda robežnovirzēm s. novirzes mēru Fak- starp rasējumos grūti parādīt, ir ar (es) izmēru, rezultātā. mazāko robežizmēru. kā mērus ar izmēram to sauc mērīšanas iegūst lāko izmēru faktisko kuru Tā nodrošinātu kuriem par — robe- noteikti detaļai no lielāko veseliem nepilnības zināmas pārsniegt katrai robežizmēri, standar- par detaļām (apstrādes žas, sauc izmērs aptvertai apmaināmību, minālizmēra dēļ (samazinās vārpstai). Lai savienojums: prizmatiskām Par izmēros kopējais — nedrīkst nālizmēriem. Saistītos b dēļ) tuvākajam rindā, detaļu kurus mērinstrumentu nomenkla- milimetriem tizēto Divu detaļām; izmērus, ekonomisku apsvērumu griezošo zīm. cilindriskām — 71 ka nomināl- starp abiem robežizmēriem. Rasējumos indeksus robežnovirzes pie uzrāda kā nominālizmēra. Piemērs. +0,05 /5 +0,01 kur 25 + 0,05 2.2. zīm. Robežizmēri un novirzes + 0,01 — — — • nominālizmērs augšējā apakšējā (mm); novirze novirze (mm); (mm). metālapstrādē Tehniskais minimums 72 kāda Ja sakrīt (nominālizmērs to bežizmēru), 30 0,05 + + robežizmērus Dētajās rasējumā pēc Dmi*=D + ES; robežnovirzēm (din!i x =d + es); (mm); novirze (mm); Dmin D+El; (dmin = = d+ei). vienlī- novirze apakšējā aprēķināt var dotām (ES, El): 0.05, augšējā — ro- neraksta, nominālizmērs — nulle attiecīgo ar nemaz 30 kur ir robežnovirzēm no trīs lepriekšējie piemēri: dzīga nullei. Plus norāda, ka bet tā ir 30+0,05=30,05 (mm); (mm); 25+0,01=25,01 (mm); ro- lie- skaitlī, vienā + 0,15=45,15 45 un augšējai vienādi, abas apvieno abas priekšā 25+0,05=25,05 (mm); skaitļi novirzei bežnovirzes robežnovirzes nominālizmēru, samazina. (—) absolūtie apakšējai kot pie palielina zīme mīnus Ja (+ ) zīme 30+0=30,00 (mm); 45+(-0,15) =44,85 (mm). zīmes, 46*0,15, kur 45 0,15 + — 4. 0,15 — augšējā (mm); novirze novirze apakšējā — Tātad (mm); (mm). lielāko EI (ci) virze novirze ES augšējā robežizmēru, bet no- robežizmēru. mazāko — veido (es) apakšējā PIELAIDE Par pielaidi lielāko zīm. nominālizmērs — starpību sauc mazāko un grafiski starp robežizmēru. 2.3. un novietojums. Laukumu, lielākais un aprēķināt mazākais -0,01 - 0,03' ko robež- lielākais robežizmērs — mazākais robežizmērs izmērs, sauc pielaides par robežizmē- no 60 pielaides kur ierobežo var nominālizmēra, parādīts robežizmēra, robežnoviržu savstarpējais Pielaidi riem. — lauku. pielaide: Tomēr = visvienkāršāk aprēķināt no vienlīdzīga starpībai 59,99-59,97 59,99 mm; 59,97 mm; 0,02 (mm). pielaidi robežnovirzēm, robežnoviržu var pielaide algebriskai (ievērojot zīmi) T» = ES-EI; Tv kur / — v =es — ci, pielaide urbumam (mm); 7v — pielaide vārpstai (mm); 2.3. zīm. Urbuma lauka a b — — urbuma urbuma un (Φ60 -0,01,-0,03) pielaides ES (es) — attēlojums: tā pielaides pielaides shēma lauka augšējā mam lauka novirze (vārpstai) urbu- (mm); shēma; vienkāršota EJ (ci) — apakšējā mam novirze urbu- (vārpstai) (mm). Tehniskais minimums metālapstrādē 1. Vēlamo izmēru piemērs. -0,01 Urbums -0,03) = Tv Ja (- es-ei=o,ol- (-0,01) = 0,01+0,01= 0,02. izgatavo absolūti sties dažādu divu kurš dota pielaide Praksē izmēru no brīdī pie- izmēriem ir vēlamais izmērs: D ka ka precīzāk reizes izmērs precīzāks, lielāka. lielāku ar lielākus jo = 24,84- ir mēru izmē- jāizsaka bās — no dažādu salīdzinātu precizitātes pakāpi, izmēra pielaides iz- precizitāte vienī- atkarīgās vienībās Pa tāpēc tā nālizmēram, bulas. vienība ir sastādot 24,72 lielums, katram pielaižu nomita- dajai /=0,453 Lai vai (mm). pielaides vienību stādīšanu, līdz 500 visus mēru 13 vienību Lai 2.2. normētu kārtībā skaitu ar (sk. tiskā vienību 19 lielumus ITO; no- (2.4. tab.), skaitu — a pieaugošā vienību pielaides kvalitātes apzīmē un tTt; apzīmējumos numuru. nomināliz- tabulu). apzīmējumu pielaide) ITOl; 1 un vērtībai katrā kvalitātes pieaugošu 2. 3. intervālos intervālam pielaides nosaka sa- no tab.). pielaides izmēru tabulu aprēķina ģeometriski vidējai intervālā (sk. sēžu pielaižu nominālizmērus sadala mm pielaides un j/~D + O,OOID. vienkāršotu Atsevišķi (i). mainīgs jāaprēķina = lielākai tautisko Pielaides (mm) (i) aprēķina normē lai 24,72 0,24 grūtāk izgatavot. Tātad, = = D v = 24,60+ teiktam rus (mm); 0,24 divu un liekas, jāizgatavo četras izrādās, pielaidi = -0,16-(-0,40) =0,24 KVALITĀTE 0200+0.04 , jo otrajam izmēram nekā Tn =ES—EI pielaide = kļūdas. 02+0.01 pirmajā 02+ū,oi kura salīdzina Ja precizitāti: izmērs mm; 2 daļa, VIENĪBA. precīzāk. 0200+0,04 24,84 24,60 mm; iz- abiem starp apstrādes visas laides, grūti spriest, izmēru = = abām pusēm uz pielaides 5. PIELAIDES jāizgatavo cen- vidējā pēc izmērs) vienāda Salīdzinot ir £min v robežizmēriem, jo tad kompensēt ka detaļas precīzas detaļu (vēlamais paliek nozīmē, Visekonomiskāk izgatavot mēra no ti- izveidojas Tas 025lJ;JJ; = £>max viena pēc pielaide pusi. iespējams. nav Urbums = vienu izgatavot pusi pielaides Piemērs. detaju uz pieskaita lielākajam mazākajam -0,01+0,03= 0,02. robežhzmēriem, kai vai atņem robežizmēram - 06O±O,O1; pielaide var _q Q3* piemērs. Vārpsta nosaka šādi: robežizmēram T U = ES-El= -0,01 pielaide. 2. 060 73 — IT kārtas ar IT2 — ... tikai ar starp- (starptaunumuru: IT17, ar bet kārtas Tehniskais minimums 74 metālapstrādē Pielaides vienības vertības(um) 1 no līdz Nominalizmēru Pielaides vienība <3 3 6 6 ... 10 10 ... 18 18 ... ... 30 30 50 ... I I 0,55 0,73 0,9 1,08 1,56 1,31 i Pielaides vienību skaits Kvalitāte a 5 6 7 10 8 9 25 40 7 16 a 10 I 64 Starptautiskas pielaides 77 6...10 Kvalitāte a IT = 0,9a Visas 5 6 7 7 10 16 6 9 15 kvalitātes iedala trīs grupas: 9 10 25 40 64 22 36 58 8 1980. gadam totās 1T01... IT4 — kvalitātes laidēm kalibru un pie- mērīšanas kļūdām; IT5... IT 13 — saistīto IT 14 ... iz- a nosaka izmē- IT 17— kvalitātes mēriem brīviem iz- (salāgojamiem Detalizēta veidi, tātes pat kā kvalitāšu jāapstrādā detaļa, pielietošana izdevīgākie parādīti salīdzinoši ar attiecīgās kvali- 2.5. tabulā. IT un apstrādes parādītas Turlīdz un vienība 6... 10 1 i e- skaita nību skaitu un a pielaides (sk. Šādus izdarīti noviržu aprēķinam vērtību IT nav speciālas tabulas, nevis veidā. (2.2. tab.). pielaižu vie- starptau- katrā kva- tab.). aprēķinus sastādītas sēžu 2.4. diapazonam ī=o,9u.m No 2. 3. tabulas izvēlamies litātē ekonomiski vienības T = ai. Piemērs. Izmēru tiskās izmēriem). kvalitātēm 5... pielaides reizinājumu pielaides ; lie- klases. (mikrometros) i v m a kā sēžās pielaidēm (salāgojamiem riem) Pielaides lielumus T 17 -1 kvalitātes mēru Savienībā Padomju precizitātes kurās pielaižu, jo jāizdara, pielaižu šie bet aprēķini gan ir un jau robež- Tehniskais minimums metālapstrādē 75 2.2. tabula nominālizmeriem 500 m intervāli, 50 mm 80 . . . 120 80 ... 120 . 180 180 .. 1,86 2,52 2,17 .. . 2/0 2,9 250 .. . 315 315 3,23 .. . 400 400 3,54 ... 500 3,89 2.3. tabula biežāk lietotam kvalitātēm 11 13 14 15 250 400 640 12 100 160 16 17 1000 1600 2.4. vertība(um) tabula nominālizmeru diapazonam 11 400 640 1000 1600 220 360 580 900 1500 GRUPAS. SPĒLE SĒŽU sēžu sauc kustīguma divu vai detaļu UN UZSPĪLĒJUMS salāgo- nekustīguma pa- vārpstu, 4. pret nav otru, sēža. — viegli tā t. s. Starpību bet uzspīlējums starp diametru, ja sauc S, par Starpību diametru, starp ja nekus- raksturo sē- N. un vārpstas lielāks par spēli S= D-d, — nekustīgās urbuma urbums sēža, kustīga sēžas Kustīgās — uzspīlējumu pārvietojamas ir viegli pārvietojamas spēle par N=d-D, ja D<d. ir detaļas sauc zīm.): (raksturu). Ja stu, 17 250 viena žas 16 150 kāpi s. 15 160 Par tīga 14 90 juma t. 13 100 6. ja 12 vārp (2.4. zīm.): ja D>d. urbuma urbums un vārpstas mazāks par 2.4. zīm. Spēles un uzspīlējuma shēma (2, 76 Tehniskais minimums metālapstrādē Kvalitāšu raksturojums Kvalitāte (CTC3B lieto no Precizitātes 145-75 1980. (CT 45-73 līdz gada) 1T01 ...IT4 klases Galvenā lietoja 1980. lietošanas nozare g.) 02...08 Mērinstrumentu ražošana 1T5 (vārpsta) JT6 (urbums) IT6 (vārpsta) JT7 (urbums) JT7 (vārpsta) JT8 (urbums) JT8 un 1 2 Vispārējā mašīnbūve 2a 9 3 mašīnbūve Smagā («vārpsta») 179 (urbums) 1T10 («vārpsta» un «urbums») 3a 1T11 Lauksaimniecības 4 mašīnbūve 1T12 13 un 7 1T15 8 JT16 9 1T17 10 Tā lūti panākt detaļu izveidot nevar spēli vai Spēles kāpe iespējams salāgojamo nav precīzus rus, arī kā vai absolūti absoizmē- pību viržu precīzu izmaiņas padetaļu salāgojamo no (2.5. vēl nozares vienkāršāk zīm. a) un ieda- — d m \a lielāko robežno- ) min ES — £/ sēžām ei\ es. (D<d) uzspīlējumu mazāko un N — = Nekustīgām (iVmai, šādi: kā starpību: smi D m\\\ uzspīlējuma atkarīga vai Smai = Dmai uzspīlējumu. robežnovirzēm lās Dažādas 5 1T14 kā līdzīgi aprēķina spēli: lielākā spēle Sma x vai uzspīlējums A/max= dmax N m mazākā spēle Sm m vai i a= dm \n Vienkāršota lielāko Smīn) un aprēķina sēžām mazāko kā D min = es-EI; = ei-ES. uzspīlējums redzama Kustīgām — —M mci x (D>d) spēli mēru (S ra ax, robežizmēru star- 2.5. pieņem parāda tikai sēžu par raksturu b, zīm. 0 kad līniju, pielaides shēma nomināliz- pret laukus un kuru pieraksta robežnovirzes mikrometros (um). Tehniskais minimums metālapstrādē 77 2.5. tabula lietošana un Galvenie apstrādes Lietošanas veidi piemēri Kalibru Sevišķi gluda lepēšana Lepēšana, virpošana sevišķi gluda ņiem, vēšana Gludā trim ar plastiskā dimantgriežslīpēšana, izrī- ar rīvurbjiem, Ne sevišķi precīza virpo- automobiļu, mašīnu rullīšiem Slīpēšana, gludā lietotās kvalitātes Visplašāk gludā piestrāde, izrīvēšana ar diviem rīvurbjiem, plastiskā gludiar mērinstrumentu iz- vošana gluda šana, nāšana pārāk atbildīgu augstas gatavošana, precizitātes darbgaldu atbildīgu detaļu izgata- gludināšana slīpēšana, izgatavošana aviācijas atbildīgu u.c. darbgaldu, elektrisko un detaļu izga- tavošana virpošana, izrīvēšana, caurvilkšana šana, frēzēšana un gluda pusgludā slīpēšana, gluda ēvelēšana, Sevišķi aukstā Rupjā parastā šāberē- sevišķi virpošana, Tvaika mašīnu, iekšdedzes turbīnu, tekstilmašīnu dzinēju, detaļu izga- tavošana štancēšana aukstā slīpēšana, virpošana štancēšana, revolvervirpām uz tomātiem, precīza un au- spiedliešana Lauksaimniecības mašīnu, dzelzceļa lokomotīvju, detaļu vagonu izgatavo- šana Mazatbildīgu Sagatavošanas liešanai, operācijām: štancēšanai kalšanai, Praksē 1. piemērs. Urbums vārpsta 025 = 0,021- (-0,020) vēl Izšķir =El-es = 0- (-0,007) =0,007. Urbums 025+0.021 , 025+S;S2 ?; = - D<d. ES - 0,027 -(+0,021) = stas pielaižu ma- — summa. urbuma un kad sēžu, = vārp N pielaižu (D>d gan un D<d) tikai uzspīlējumi un at- mak- uzspīlējumi, un spēles robe- 5, (2.6. zīm.). robežnovirzēm ir spēles faktis- detaļu spēle gan sēžām no minimālās bet ir nulle. 2. 6. pielaide pārejas deta|u iespējama simālās 0=0,035; 0,006. Sēžas ir Pārejas = es-£/=0,035 Amm=ei žās karībā 3 max s. uzspīlējums piemērs. vārpsta t. izmēriem kajiem 2. neap- un uzspīlējumu. salāgojamo no 0,041; mln pielaidi lielāko = atkarībā Ar vai spēli tikai gan D>d. S m ai = £S-<?i = sēžas parasti bet rēķina, 025+0,021, zāko S detaļu izgatavošana Detaļu brīviem izmēriem zīmējumā pārejas lauku shēma kad urbuma parādīta vidējais sēžu divos pielaides piemēros, diametrs ir 78 Tehniskais minimums metālapstrāde zīm. 2.5. nimālās juma a raksturs; lauku lielāks stas un kad vidējo tas ir mazāks un b un mi- uzspīlē- un noteikšanas kustīgo — sēžu Maksimālās spēles shēma: nekustīgo — pielaižu attēls par vārp- diametru. (vēlamo) 1. piemērs. Urbums 015+ ū .° 18 ; D v >dy. vārpsta S mai = £S-ei = 0,018- (-0,0055) = 0,0235; = M = max 2. es-E1= 0,0055 0=0,0055. piemērs. 015+0.018; Urbums D v <d vārpsta 015 Smax = - = . v £S-e/=O,OlB- ( + 0,012) = 0,006; A'max = Tātad stura es- atkarībā sēžas kustīgās lei, viegla vienai £7=0,023-0=0,023. no iedala sēžas, iespējama kad, lielās grupās: pateicoties salāgojamo pārvietošanās pret otru: rak- salāgojuma trīs spē- detaļu attiecībā 2.6. zīm. Pārejas sēžu pielaides lauku shēma 79 Tehniskais minimums metālapstrādē nekustīgās sēžas, uzspīlējumam, jamo detaļu pārejas kad, iegūst kad sēžas, Mašīnbūvē šams lāgojuma salāgo- iespējama iegūst savienojumu; atkarībā aparātbūvē un katras sēžu no rāk sa- grupas sēžu pielaižu valstīm sēžu un / visas nosakot t. iegūtu b, c, nulles lauka pielaides to. 2.7. un D<d) stas zīm. vai vai ES). ci) un pamatnovirzes Standarts b zīm. (plus r, s, novirzi apzīmē Z), (A, B, Ar arī 2.7. diviem zīm. virzes a — kad D>d burtiem Noviržu abās tās C... ar un pamatnovirzes v, — pārejas v, x, lauku ar zīmējumā ir y, z sēžu sēžu veido- nekustīgo — veido, kādu kombinējot kvalitātes redzam, ka otrā pamat- nemainīga attiecīgās (a, apzīmējumam izmēru b, c...z) bet diapazonā, robežnovirze līnijas) ir Izņēmums virze ties /, kuras novieto līniju, burtiem un bez lauka ej, fg, za, pamatno- shēma: pielaides kad rindās cd, pakāpes sakarības novirzes kustīgo — atkarībā mai- (tālākā kvalitā- no t. pārejas sēžu pielaižu simetriski i., pamatno- lauku lielāko- pret nulles nosaka pamatnovirzi IT —. Lai atšķirtu pielaides lauku 2 sēžu papildu t, nulles no ± starpvērtības sēžu h g, tes. (a, b, c.. .z). zīmē nās vei- galveno pamat- maziem ar — tikai mīnus). lieliem burtiem vārpstai {es urbumam (2. 8. zīm.), ar sēžas katrā 145-75 sēžu došanai rekomendē 21 2. 9. pozitīvas, parādītas paredzēta: veidošanai. novirze pamatnovirzes, un CTC3B D<d; lauku, b i., pā- pielaidi. vārp- negatīvas f, n m, Pielaižu (D>d un rinda c, pamatnovirzi pret attiecībā gan gan 2.7. nosaka variantos urbuma lauki būt robež- tā un stāvokli parādīti var (£7 tuvākā abos a pielaižu kuras ir ne s. p, līnijai, un uzspīlējumus. pastiprinātus d, (/*), k, sēžu Pamatnovirze stingru šanai; pamatnoviržu rindu. novirze t. uzspīlējums, veidošanai; sistēma (VPSS-SEPP) iedala sīkāk, grupas vai pārāk ne Pamatnoviržu ieda- a, Vienotā spēle kustīgu savienojumu. lai nepiecie- sīkāks lījums. SEPP izmēriem detaļu faktiskajiem RINDAS PAMATNOVIRŽU 7. pateicoties stingru — pielaides zb, apkā zc, simetrisko novietojumu riskā, pamatnovirzei s — no nesimet- / pievieno indeksu 80 Tehniskais minimums 2.8. zīm. Pamatnoviržu rinda urbumam metālapstrādē un vārpstai 2.9. zīm. shēma Pielaides (apakšējās novirzes litātes 8. SALĀGOŠANAS Salāgojumā gām sēžām tāpēc sēžu jebkuru var vajadzī- no divējādi, lieto divas pamatsistēmas: urbuma sistēmu vārpstas ar sistēmu pamaturbumu ar H, pamatvārp- visām Urbuma sistēmā robežizmēri urbumam paliek (robež- nemainīgi sēžām, robežizmērus vārpstai lieluma un 5...7 S kva- pielaidēm bet pēc sēžas veido, mainot pamatnoviržu rindas (2.10. zīm.). Vārpstas novirzes) visām stu h. novirzes) ei) veidošanas SISTĒMAS iegūt veidošanai lauka pamatnovirzes no sistēmā robežizmēri vārpstai sēžām, bet robežizmērus pēc paliek sēžas veido, mainot pamatnoviržu urbumam (2.11. zīm.). (robež- nemainīgi rindas Tehniskais minimums metālapstrādē urbuma Nominālizmērs sakrīt ar bet izmēru, kurām sauc attiecīgos H vārpstas detaļas, izmēri, un 2.9., par pielaides sistēmā mazāko lielāko vārpstas pēc urbuma robež- sistēmā ir minētie robežto pamatdetaļām; laukus ar tā- robežizmēru, apzīmē sēžas vai 2.11. 2.11. zīm. zīmējumā Pielaižu lauku tikai parāda pamatdetaļai bet kvalitātes pielaides sēžu un norāda uz garantēto spēli — nu- lielumu veidojošai deta- ļai. Bez rāda un apzīmējums pamatlielumu uzspīlējumu,, murs ar h. 2.10. pamatnoviržu 81 mējums shematisks pamatlieluma, sēžas tikai sēžas detaļai attēlojums ar ko pamatnovirzes sēžu, vārpstas ir vēl sistēmā no- apzī- sēžas 82 Tehniskais minimums metālapstrādē 2. 12. sēžas mējuma tēmā. vispārējā atšifrēšanai Sēžas daļas des parādīta shēma zīmējumā vienojuma ir lieluma urbuma pielaiapzīmē- vārpstas pie- — un sis- apzīmējuma novietojuma un bet saucējā jums, laides urbuma vispārējā skaitītājā lieluma sa- apzī- novietojuma apzī- mējums. Pamatdetaļas H zīmējums 2.12. zīm. vispārējā juma sēžas Savienojuma apzīmējuma shēma konstruēts atšifrē- urbuma dots un vārpstas kas sastāv pielaižu no (pielaides urbuma h zīmējums lauku) un summas. un (sk. zīm.). Pamatdetaļas pielaide, sistēmas, daļas skaitītājā sistēmā 2.12. ap- savienojums urbuma pēc vienmēr tiek urbuma — ka norāda, norāda vienmēr tiek vārpstas — parādīts ap- sistēmu vārpstas daļas sau- cējā. Galvenās izmēriem 1 no un optimālās 500 līdz mm Pamatnovirzes Pamaturbums a b I c \ I d Kustīgās g I h sēžas H5 H5 H5 h4 g4 H6 H6 H6 h5 H7 H8 H7 H7 H7 c8 d8 c7 ē8~| H8 H8 H8 d8 e8 H8 H8 H8 e9 f9 H8_ c8 d9 H9 UO H9 H9_ d9 e8 HlO dlO Hll Hļl all H\2 [H7 H7 h_LL Hll Hll bll cli dll ; f7 H9 : H9 f7 H7 H7 _g6 h6 H8 H8 f8 h7 [H8 ; h8 H8 h9 H9 H9 f9 h8 H9 , : e9 f8 ; HļO h9 ' , h9 HļO 'hlO Hll hll Hļ2 H12 bl2 hl2 Tehniskais minimums metālapstrādē Apzīmējums H vai detaļas (urbuma vai lauka novietojumu minālizmēra), norāda h norāda 0 pie bet attiecīgās pamat- līnijas (no- pielaides lielumu kategorijas cipars pie H vai h (piemēram, H7 2. 12. zīm.). Savukārt, 9. ja Standartam atsevišķas kurās CT atrodami SĒŽU UN C3B pielaižu detaļa veidojošā sēžas PIELAIŽU ir sekojoši un novieto Ja 145-75 dotas tabulas, elementi katrā diapazonā: atkarībā pielaides ar lielo burtu daļas skaitītājā. veidojošā raksta ir detaļa vārp- (a, apzīmējumus ar mazo burtu un b, no- daļas saucējā. vieto sēžu pamatnovirzes sēžu pamatnovirzes Šādas kvalitātes; atsevišķu tabulas teiktu no apzīmējumos raksta attiecīgos c...z) nas izmēru sēžu sta, attiecīgos C...Z) B, TABULAS sēžu un urbums, (A, vārpstas) pielaides 83 vārpstām; urbumiem. elementu galvenokārt robežnovirzes noteikša- lieto, dažādu lai sēžu no- ga- dījumos. 2.6. tabula r sēžas urbuma (CT C3B sistēmā 144-75) vārpstai /s HS H5 js4 k4 H6 H6 j s5 H7 k5 H7 k6 IJ8 J's7 I I Pārejas H8 k7 sēžas H5 m4 H6 in5 H7 in6 H8 m7 Nekustīgās t u I LlJ z sēžas H5 n4 H6 H6 n5 5 P H7 H7 n6 _p6 H8 n7 H6 H6 s5 r5 H7 r6 H7_ H7_ s6 : s7 H8 s7 H7 H7 16 u7 H8 u8 H8 H8 x8 z8 Tehniskais minimums 84 metālapstrādē Galvenās un optimālas sēžas vārpstas (CT C3B Pamatnovirzes Pamat- vārpsta 4 I I I C Kustīgās G sēžas h4 G5 h4 /«5 ne hl ITT 07 h6 h6 E8_ F7_ h6 h6 D8 E8 F8_ h7 h7 h7 ' D9 E8 h8 h8 D10 D9 /ilO h5 h6 h8 h9 G6 h5 D8 D8 M F7 : ' ; E9 F8 h8 h8 F9 ' F9 _E9 h9 h8 h9 h9 D10 hlO h\\ All Bil Cl 1 Pil hll hll hll hll /i 12 B12 hl2 Optimālie pielaižu lauki Robežnovirzes, Izmēru tf6 /i6 iapazons 1...3 -2 -8 3...6 -4 -12 6...10 -5 -14 10...14 -6 14. .18 -17 0 -6 0 -8 0 -9 0 -11 /s6 + 3.0 fe6 + 6 0 -3,0 + 4,0 -4,0 + 4,5 -4,5 + 5,5 -5,5 n6 + 10 + 4 16 p6 r6 s6 + 16 + 20 + 10 + 14 + 20 + 23 + 27 + 12 + 15 + 19 32 + + 12 6 + 9 + + 1 + + 10 + 19 + 24 + 28 + + 1 + 10 + 15 + 19 + 23 + 12 + 23 + 29 + 34 + 1 + + 18 8 12 + 23 + 39 + 28 H7 + 10 0 + 12 0 + 15 0 + 18 0 \7 -6 -16 0 -10 -10 0 -22 -12 -13 0 -28 -15 -16 0 -34 -18 Tehniskais minimums 85 metālapstrāde 2.7. sistēmā izmēriem no 1 līdz 500 tabuta mm 144-75) urbumam I Pārejas K M5 N5 h4 h4 H6_ Js6 K6 M6 N6 P6 h5 h5 h5 h5 h5~ h5 HŠļ h9 S I T U sēžas Ķ7 A\7 N7 P7 R7 S7 IZ h6 h6 h6" h6 h6' hG h6 J%8 K8 M8 N8 h7 h7 h7 h7 U8 H9_ : h8 H9 • \ h6 H7 H8 R Nekustīgās K5 h7 \ P h4 Js5 h6 H8_ N h4 H5 h4 h8 I I sēžas HļO * h9 h9 HlO hlO Hll hll H12 hl2 2.8. tabula urbuma sistēmā um is7 + 5 H6 -14 0 +7 -20 0 + 12 + 60 -20 -28 -14 -7 0 -45 -25 -12 0 -80 + 9 + 30 -30 0 -9 0 -60 -30 -6 +7 -7 + 9 -9 AI ;'s9 0 + + 18 -20 0 -38 22 -25 0 -47 +27 0 -32 -59 0 -18 0 -22 0 + 11 -11 + 13 -27 -13 + 25 h'j + 14 -5 +6 d<J /s8 f8 36 -40 0 0 -76 -36 + 43 -50 0 -93 + 0 —43 + 15 -15 + 18 -18 + 75 0 + 90 0 +21 + 110 -21 0 -30 -105 -40 -130 -50 -160 hll 0 -60 0 /sll + 30 -30 + 37 -75 -37 0 + 45 -90 -45 0 -100 + 55 -55 86 Tehniskais minimums metālapstrādē Izmēru diapazons 18...24 £6 M k6 /s6 0 + 6,5 + + 41 + 48 -6,5 +2 15 + 15 + 22 + 28 + 35 + 18 + 33 + 42 + 50 + 59 17 + 26 + 34 + 43 + 60 + 72 + 41 + 53 -20 30...40 -9 40...50 -25 -16 -8,0 + 50...65 -10 0 + 9,5 + 2k 80... 100 100...120 s6 -13 -7 24...30 65...80 n6 0 + -19 -29 0 -12 -34 8,0 -9,5 + -22 + 2 2 + 25 11.C +3 -11,0 + 28 + + 39 +20 + 45 + 23 + + 35 51 -14 0 -39 -25 + + + 32 12,5 -12,5 +37 + 28 + 52 + 68 +3 + 27 + 43 43 + 59 + 73 + 93 + 51 + 71 + 76 + + 54 + + 59 180...200 + 117 + 63 + 92 +90 + 125 +65 + 100 93 + 133 +68 + 108 106 -44 -29 + 14,5 -14,5 + 33 + 60 +79 + +4 +31 + 50 + 225...250 250...280 -17 0 + 16,0 + 36 + 66 + 88 280...315 -49 -32 -16,0 + 4 + 34 + 56 315...355 -18 0 +18,0 + 40 + 73 + 98 355...400 -54 -36 -18,0 + 4 + 37 + 62 400...450 -20 0 + 20,0 + 45 + 80 450...500 -60 -40 -20,0 + 5 + 40 + + 108 68 109 + 25 -20 0 -41 21 -25 0 -50 -25 -30 0 0 -60 -30 35 -36 0 0 -71 -35 + 40 -43 0 -83 -40 0 + 30 80 + 130 112 + 169 + 84 + 140 + 126 + 190 + 158 + 94 13C 0 + 46 -50 0 0 -96 -46 -56 0 + 52 + 202 + + 98 + 122 + 159 + + 0 + 151 + + 77 0 + 21 79 88 + -15 H7 101 + + 160...180 200...225 !7 + 78 + 62 120...140 140...160 117 i 0 170 + 144 + 226 + 108 + 190 + 150 + 244 + 114 + 208 + 166 + 272 + 126 + 232 + 172 + 292 + 132 + 252 -108 + 57 + -62 0 -11S 63 -68 0 -131 -52 0 -57 0 -63 Optimālie pielaižu Robežnovirzes, Izmēru diapazons 1...3 /16 0 -6 3...6 0 -8 h7 H7 Js7 K7 N7 P7 0 +10 +5 0 -4 -6 -10 0 -5 -10 -14 -16 0 +12 +6 +3 -4 -8 0 -6 -9 -16 -20 -12 0 -14 0 -18 87 Tehniskais minimums metālapstrādē 2.8. + ' 10 + —10 | + 12! + -12' + " 15 + 15 | + + 20 -20 + + 23 -40 -73 39 -50 0 -89 46 -60 0 -106 -126 63 -85 0 -148 72 -100 + 81 26 -26 -72 0 0 -23 + 33 0 + 54 17 -17 + e8 7/8 /s7 0 -172 + 110 -191 h» 0 7/9 /s8 + 16 0 + 19 0 + 23 + 74 46' -23 0 0 + — -54! 0 27 + 87 -27 + 31 0 + -63 -31 0 -72 0 -81 + 36 + 40 + 44 -28 0 -214 -89 -44 + 31 + 97 -135 -97 + + 48 -100 -174 -12C 0 0 — + 37 + 160 0 + 43 0 0 + 220 0 -43 0 0 -350 -140 12 -15?' /sll 0 + 65 -65 -130 -65 0 + 80 -240 -160 -80 -100 0 -290 -190 -195 -80 + 95 -95 -120 0 -340 -220 -110 + 110 -145 0 + 125 -395 -250 -125 290 -170 0 0 -460 -290 -145 320 -190 0 + 160 -65 0 -510 -320 -160 + 70 + 360 -210 0 + 18C -70 0 -570 -360 -180 + 400 -230 0 + 200 0 -630 -400 -200 + -57 + 65 -320 -13C hU 250 + -50 + 57 0 dl] 0 + 50 0 190 + -37 -74 285 -115 -385 31 0 -31 0 + 130 + -26 + -245 -100 + 155 -230 -48 + 26 -207 -87 14C -210 0 0 -142 -62 130 -190 0 + -80 115 -170 0 -40 0 0 + -65 -117 -52 10C -145 0 -36 -125 -232 +62 0 + 89 0 0 -39 -19 + 28 -31 + 52 -33 -16 7/11 /s9 h9 tabulas turpinājums + 77 + -77 2.9. + 145 tabula sistēma lauki vārpstas um F8 + 20 +6 + 28 + 10 HS JsS /i9 /s9 £9 + 39 + 25 -7 -25 + 14 0 -12 + 18 +9 0 + 50 30 + 0 -9 -30 0 -15 + 14 0 + 7 0 + 20 + + 12 15 Ml 0 -60 0 -75 Wll + 60 0 + 75 0 /sll +30 -30 +37 -37 88 Tehniskais minimums metālapstrādē Izmēru h7 diapazons 6.10 0 0 -9 10...14 + -18 18...24 0 0 24...30 -13 -21 30..40 0 40...50 -16 50..65 — + 21 0 + 25 80... 100 0 100...120 -22 +5 -4 -9 -10 -19 -24 +9 +6 -5 -11 0 -9 -12 -23 -29 -27 + 10 +6 -7 -14 0 -10 -15 -28 -35 -33 0 -22 +7 -8 -17 0 -12 -18 -33 -42 0 + 30 + 15 +9 -9 -21 -30 0 -15 -21 -39 -51 0 19 7 P7 -25 0 65.. .80 18 0 A7 K7 -7 + 0 0 -11 /s7 15 + -15 0 14.18 117 + 12 0 -39 0 -46 + 35 + 17 + 10 -10 -24 0 -35 0 -17 -25 -45 -59 -54 + 40 0 120..140 0 0 140...160 -25 -40 20 + 12 -12 -28 0 -20 -28 -52 -68 -63 + 23 + 13 -14 -33 0 -23 -33 -60 -79 -72 + 0 160...180 180..200 200..225 0 225...250 -29 250...280 0 280..316 0 + 52 0 355..400 -36 0 0 0 450...500 -40 -63 sēžu noteicis vārpstām papildu CT galveno un -14 -36 -36 -66 -88 + 57 + 72 + 17 -15 -41 0 -28 -40 -73 -98 -89 63 + 18 -17 -45 0 -31 -45 -80 -108 un C3B 31 19 144-75 arī vārpstām liels apzīmējuma stai daudz trumentu (rīvurbju, standartizmēra dorņu, kāršotu ražošanu, kuru mazinās: un 10 16 Standarts lauku v. c). Lai standarts kopskaits pielaižu lauki CT C3B novietojumu ins- un robežnovirzēm, kas vien- CT optimālākos pielaižu ne- paplašinātājurbju, ierīču kalibru, nosaka jo ievērojami lauki sa- vārpstām urbumiem. 144-75 praksē ir uzrāda daudz parocīgāk. 2.6. darta un CT 2.7. tabulā C3B parādītas 144-75 vieglāk grupā stan- rekomendētās mazāka vārp- izvēlas jo lieto ar ma- precīzāka Pār- izgatavojama. savienojumus ir tikai precīku- deta|ām, pielaide (4. .8. kva- litāte). Praktiskām 2.9. optimāliem sistēmā pielaižu un 10 vārpstas Robežnoviržu bulas ka ir šāda zes dotas pie izmēra (1 um = 2.8. vajadzībām tabulā sakopotas laukiem pielaižu lielumu ir zākos rām C3B pielaižu urbumam, sēžu vārpsta ejas vispārējā redzam, ka galvenokārt nekā sistēmā. sēžu pēc uzbūves pielaidi (ierāmē- vārpstas un tabulās un lauku pielaižu ražošanu, apgrūtina pieciešams laukus, Sajās 0 -97 sēžas optimālās un urbuma jumā) zāku Neierobežoti 144-75 galvenās 36 urbumiem. daudzums + lauku pielaižu laukus 0 -81 + 28 urbumiem, kā pielaižu + 0 pamatnovirzēm standarts 81 + 16 -26 -57 400...450 28 26 0 -52 315..355 No ar + 46 0 -32 kvalitātēm 32 0 -46 Joti tipa robežnovirzes laukiem optimāliem un 16 urbuma pielaižu sistēmā. nolasīšana vienkārša. tabulās mikrometros tās 0,001 mm). uzrāda no ta- Jāievēro, robežnovir- (um), bet milimetros Tehniskais minimums metālapstrādē 89 2.9. Ft f/8 + 35 + + 22 13 16 -13 0 + 20 0 + 39 + 25 0 + 76 + + 137 32 -52 + 0 + -62 0 0 -27 -87 63 + 0 -31 + 72 + 36 0 -36 + 97 0 + 0 -40 -130 0 Kopskata un tiek darba + Pilnīgu pie- skaitlisko sniedz robežnoviržu mējums Detaļu šams ar apstrādes vērtību veidā. Lai reizi ciparu precizitāti vispārējais apzī- burtiem—cipariem. robežnovirzes robežnoviržu salāgojuma par procesā + 250 + 50 0 -50 robežnoviržu ar h. -95 + 220 110 + -110 + 125 -125 0 + 290 + 135 + 65 0 -65 -320 Salāgojamo atbilstošās burtu 0 -135 + 320 + 160 0 -160 + 360 0 + 180 0 -360 0 -180 + 400 -400 + 200 -200 0 b, (a, Lai aiz pamatnovirzes c...z), Kopskata ar urbumu salā- un precizitātes pakāpi, liek kvalitātes attiecīgo ar parāda apzīmējums ap- ciparu. rasējumos pamatdetaļu sēžu ar mazo C...Z). pamatdetajas detaļas atbilstošā burta detaļu bet (A, B, parādītu gojamās apzīmē vārpstu sēžas lielo burtu daļskaitļa burtu ar lieliem burtiem, — un veidā: daļas skaitītājā bet — burtiem apzīmē lielo burtu ar + 95 0 0 + 77 — mazo daļas apzīmējumu, skaitlisko rot šādu vārpstas saucējā ar apzī- maziem (2.12.zīm.). atšifrētu minālizmēra — + 190 -290 -77 80 -80 -250 + 70 155 0 0 -70 -65 + pa- H; pamatvārpstu + 160 + 65 RASĒJUMOS Lai — 0 57 + 130 0 -160 -57 mējums salāgojumā pamaturbumu 115 urbuma vērtības, šādi: burtu 0 + 100 0 nepiecie- apzīmējumi. Pamatdetaļas 0 zīmējumu pēc tabulām noteiktu skaitliskās jāatšifrē -220 + skaitlisko aplūkot -43 0 robež- divējādi: izgatavošanas 0 0 ar pārskatu un 0 135 vērtību veidā. raksturu + 43 + 140 + 290 rasējumos un 87 125 + -155 ņemto burtu—ciparu veidā -190 + + 265 0 parādītas -37 0 10. ROBEŽNOVIRŽU APZĪMĒJUMI novirzes + 37 0 110 + -140 -48 + 74 + + 240 0 48 -31 100 + -55 130 -130 31 + 55 0 + 0 0 85 + 215 -115 -110 + 26 -45 110 + + + 185 + 45 62 + 72 + +90 -26 + + 159 /sll 0 0 -21 mi 0 +60 + 44 + 112 + 134 0 -44 0 0 40 21 + + 52 + 50 -100 + 40 0 + 68 31 + + 92 + 27 + 89 165 + + 54 +62 + + 43 0 -19 + 81 151 75 0 + 56 + + -74 + 50 + 0 + 23 + 122 -90 -23 + 43 + 0 -18 0 35 106 + 18 0 19 + + 46 + 30 + 90 36 25 -43 -16 + 64 +61 hll + 16 + + 33 A9 -36 13 + £9 0 -11 + 27 + 53 h9 11 + 0 + 43 + /sfl tab. turpinājums vispārējo t. i., lai burtu—ciparu pēc tabulas robežnovirzes vērtību veidā, secību: no- parādītu ieteicams ievē- 90 Tehniskais minimums tabula T- " = = mm = (h) 2.10. metālapstrāde 50fl h6 50 (im 1 vārpsta vārpstas -0.017 -0,042 -0,016 0 0U 16 iES" 5° c »EI P7 l 1 -17l -42 0* ES-I=17- - =25 mm (-42) 0,025 = 0-( 16) 0,016 = = es-ei mm |un- 0-( 42) 49,9705 49,9 2 = um es-EI 16 = u.m=0, 42 42 ei-ES=16- — l mm = (—17) 0,001 = = = '" mm (H) 6 P 50 Urbums urbuma +0,025 +0,042+0,026 5fJ 0,025 «»' n piemēri 1« = mm j 50 50 un urbums 42 = = ei-ES = u.m 1 = jim= = mm 8 (H) s es-EI = 'e, mm = nm u.m 16 mm 6 + = ES-EI es-ei 25) 42-0 0,042 26-(0,001 42-26 0,016 50,0125 50,034 = • MI = c 25, aprēķinu mm = = = ou mm 025 urbuma ' +0 50 008 | 1 8 - -8 - ,ES ±0 H7 50 ES-EI analīzes = = = .25, 25-( 8) 25-0= 0,025 8-(-8) 0,016 50,0125 nm 25 = = es-ei = u.m ES-ei 16 = p.m=0, 3 8-0 0 mm = es-EI 0,008 33 = = = = ,es Izmēru ei 1 e8 (H) ŠO»» e8 50 urbums urbuma +0,039 50 -0,089 r ,ES Iii -50 -89' = 39-0 = ou I �39. 0±— ES-EI mm u.m=0, 39 39 = es-i=50(89) 0,039 = um = mm mm 50,0195 mm 0,128 0-( 50) 3 9 ( 8 9 ) 49,855 nm=0, 50 39 = = = u.m = ES-ei 128 EI-es = 50 = ļ ) ) si tēma Piemēri robežnvirzes robežnvirzes Nominālzērs Pamtdeaļ Salāgošans Urbuma Vārpstas max lauku pielaide pielaide vēlamais vēlamais Pielaides novietojums Urbuma Vārpstas Urbuma izmērs Vārpstasizmērs max min max (S min Spēle max (N min (N Virsmērs Tehniskais minimums noteikt H vai (urbums pamatdetaju izvēlēties tabulu noteikt sistēmas pareizās vai vārpstas sistēma); salāgojamās detaļas (urbuma Standarts tot vārpsta h); sēžas pamatnovirzi A, B, C...Z); (a, b, rekomendē jumu blakus un skaitliskos robežnoviržu piemēram, vai c...z ļ ļ +0,023 detaju kvalitāti; atbilstošu nominālizmēra Darba diapazonu; jums tabulas pēc apzīmē- \ + 0,012 / noteikt abu nolasīt iekavās lielumus, lie- rasējumos burtu—ciparu vispārējo n6 izvēlēties 91 metālapstrādē 2.6. (piemēram, nominālizmēram abu rasējumos vienkāršāks, ir veidu apzīmē- piemēram, tab.) atbilstošas ' 15//7( +ū 018 >un ļ+ļļ;^) 15 n6 robežnovirzes. Lai tas apzīmējumu, abām sevišķi vispirms salāgojuma iegūstam dējādi burtu —ciparu kopskata atšifrētu at- jāsadala Tā- dētajām. katras apzīmējumu 2.12. Piemēram, detaļu rējais las redzams zīmējumā savienojuma bet apzīmējums, noteikt 15/77 sēžas 15n6 H7 n6 žādu un 11. PIELAIŽU UN SĒŽU SISTĒMU standarta jaunās pielaižu stīm» un sēžu pārejas sistēmas sistēma (VPSS-SEPP) Savienības domju tam beidzās gadā SEPP val- ieviešanai Pa- Pirms rūpniecībā. nacionālo izmantoja periods «Vienotā sēžu jošos jiem OCT sistēmas Tomēr ar sēžu un sistēmas. urbumu apzīmē pamatvārpstu un laiku ilgu pielaižu OCT standartiem ražošanā literatūrā no ar arī varēs g.). tehniskajā sastapties apzīmējumiem Sajā ar sistēmā burtu burtu B. pēc pamatA, Sēžu sistēmu da- analīzes nosacītā (pielaižu apzīmējumus galvenokārt apzīmē nosaukuma sēžas ar bur- pirmajiem tiem. tabulā 2.11. parādīts aptuvens abu salīdzinā- apzīmējumu sēžu Šādas vienkāršotas salīdzinošās — pirma- 1929. savienojumu un vienkāršoti apzīmē (apzīmējums un piemēri. galvenos laukus) tabulas sistēma (ma- SALĪDZINĀJUMS sistēmu pielaižu pamat- nav burts). grupu aprēķinu jums. sēžu sistēmu, ko ka tam norāda, ka dotā n sēžu ar aplūkoti 2.10. tabulā +0,012 1980. apzīmējums zais +0,018 . +0,023 pie detaļa, pie tam vārpstas nosakām robežnovirzes: 15——� 15 norāda, pamatdetaļa, detaļa tabu- H ļoti ir piemēram: (lielais burts); — vispā- 2.8. pēc ir detaļa 144-75 pamatsistēmu, apzīmējums — dotā urbums detaļas darba rasējumā. divu Pēc standarta CTC3B viegli bet veido- 2.5. (arī rūpniecības tab.) apgūt tēmas apzīmējums. jaunās Konstruktoru Tajās das ievērota tabulas ieviešanas nodaļās salīdzinošās arī dotas palīdz VPSS-SEPP birojos, sēžu daudzos Tās uzņēmumos. ātrāk precīzākas lieto sēžas rekomendācijās. lieto tabulas. pielaide. speciālās sis- Šā- standartu 92 Tehniskais minimums metālapstrāde 2.11. Aptuvens sēžu (CT C 3B veidojošo 145-75) Sēžu un eidojošo Sēžu v (CT C3; B 145-75) apzīrrlējumi i veidojošie ga Ivenie apzīmēi jumi agrākā (CT pēc standarta 45-73) vārpstas sistēmā sis- savienojuma Deta|u un grupas urbuma tabula jaunā pēc agrākā (CT 45-73) standarta pamat noviržu Sēžu galveno apzīmējumu salīdzinājums darba Lietošanas raksturs piemēri apzīmējums nosaukums tēmā \ Kustīgās sēžas 3 a A b R c C Siltuma skrej- Strādā augstā tem- Turboģeneratoru vārpstas peratūrā sēža d D III Plašā skrej- Rotē lielu ar āt- Vārpstas sēža vairā- ar kiem rumu gultņiem, darba slīpmašīnu vārpstas e E Vieglā skrejsēža f F X Skrejsēža Rotē āt- vidēju ar bez rumu triecieniem s G Kustības sēža Rotē Vārpstas gliemežberzes pārvados, sajūgi ar šama āt- Klanis mazu nepiecie- rumu, neliela, bet kloķ- uz darb- vārpstas, galdu gultņi precīza h H c Slīdsēža spēle viegli pār- Detaļas bīdāmas viena n Pārejas Blīvsēža sēžas pret Savieno vai k I! Spriegum sēža ar otru Savieno vai koka sitieniem ar rokām viegliem sera skriemeļi, Maināmie lodīšu gultņu ārējie gredzeni rokām Maināmie viegliem vesera K attiecībā ve- sitieniem zobrati, noņemamie spa- rarati Skriemeļi, rati, tņu spara- lodīšu gul- iekšējie gredzeni m M T Dzensēža Savieno liem vesera sitieniem n N r Ciešseža Savieno P TIa Vieglā Savieno tīgās spied- riem sēžas sēža niem gultņu iekšējie gredzeni ar vesera ar vesera Gultņu jūgi sitieniem Nekus- lodīšu vieg- Skriemeļi, ar ieliktņi, stip- Zobrati sitie- stām, uz vārp- gultņu liktņi, gultņu gredzeni r sa- vārpstām uz ie- velšanās ārējie Tehniskais minimums metālapstrādē 93 2. it. \ tabulas turpinājums 2 np Savieno Spied- ses, lielu ar spiedienu sēža uz pre- papildu no- stiprinājums Vagonu asīm, riteņi gultņu u; vainagi ua ie liktņi nav vajadzīgs T t x z Brīviem mos saistītiem spiedienu sēža stāvoklī karstā riteņiem X y z 12. PIELAIDES no lielu Tērauda ar spiedu N 9 Savieno Karstā BRĪVIEM izmēriem izmēriem neliek nekādas IZMĒRIEM dod atšķirībā darba kopīgu pierakstu robežnovirzes rasēju- «Neuzrādītās izmēriem pēc...». robežnovirzes, bet 2.12. tabula Pielaides brīviem izmēriem Nominālizmēri, mm Precizitātes klase 0.5...3 3...6 I 6...30 | 30... 120 Pielaides, Precīzā 120...315 315...1000 1000...2000 mm 0,1 0,1 0,2 0,3 0,4 0,6 1,0 Vidējā Rupjā 0,2 0,2 0,4 0,6 1,0 1.6 2,4 0,3 0,4 1,0 1,6 2,4 4,0 6,0 Ļoti rupja 0,3 1,0 2,0 3,0 4,0 6,0 10,0 2.13. tabula Robežnovirzes noapaļojumu rādiusiem un nofāzējumiem Nominālizmēri, Precizitātes klase 0.3...1 ļ 1...3 3...6 6...30 I 30...120 Robežnovirzes, Precīzā, ±0.1 mm ļ 120...315 315...1000 mm ±0,2 ±0,3 ±0,5 ±1 ±2 ±4 ±0,3 ±0,5 ±1 ±2 ±4 ±8 vidējā, rupjā Ļoti rupja — 94 Tehniskais minimums Neuzrādītās izmēriem, diusus robežnovirzes izņemot izmēriem<l rā- uzdod: fāzītes, un lineāriem noapaļojumu klase vidējā rupjā litātes, izmēriem> Imm pēc IT 12... 17 kva- klase četrām cizitātes klasēm. litātes. tā, 77/7. — dotas brīvo visām izvēlas ITI6, — 2.12. tabulā laides ITI4, — klase ļoti rupja pēc IT 11 .../<? kva- mm metālapstrādē lai Pielaides pielaide nominālizmēra metālā, Standarts nosaka pielaidēm» t. s. CT C3B 302-76 izmēriem novirzes nosacītām robežnovirzes vērtības no- šādām no kvalitātēm: 13. — detaļām salāgojumu dernās mašīnās ritgultnis, t. i., mezglos, — aparātos un lodīšu UN precīzu visizplatītākajām no vai mo- — rullīšu «urbums» ir (pēc CT C3B 2; (0; otrās — galvenokārt miem. -201 Arī izvēlas simetrisku, (sk. 2.13. (5 — Gultņa — tab.). SĒŽAS Ritgultņu mus. rāk lietotās visvai- salāgojumiem sēžas parādītas 2.14. ta- bulā. manto laižu Ritgultņu pielaižu Pielaižu Pielaižu piegādā pasūtīju- piemēram, precizitātes 5- VPSS-SEPP sēžu iekšējā veidošanai sēžu pielaižu standarta tātes OCT sistēmā vārpstai klase urbumam vārpstai korpusā un urbumam korpusā klase, realizē un 6 gredzena nav lauki, CTC3B sēžas izvēlas, darbojošās griešanas temperatūru, slodzes frekvenci, montāžas N7 r m6 M7 T K6 K7 H /s6; /6 JJ; J7 77 H7 h8 iz- gG 144-75 pie- ievērojot n6 /16; pare- bet un gultni lauki sistēmā precizi- laukus. virzienu, lauki Gultņa urbuma sistēmā. Gultņa tabula lauki Visprecīzā- norāda cipars gredzena ārējā speciāli pie- numurs). sistēmā, bet Gultņa dzēti 6). numura, no- un tikai simetrisku precizitātes gultņus klasi gultņa gultņa vārpstas tipu, ± rādiusiem noapaļojumu uzdod t. i., gult- ritgultņus speciāliem pēc gultņa — sēžu 5; 4; klases Precizitātes pirms 773-77 iedala 5 izpildījuma) klasēs 201 izmērs «vārpsta», 2.14. Standarts no urbumam detaļas vai nis. kos parasti vērsta proti, Ja « —». zīmi būtu IT pielaidi laidi ITI2, RITGULTŅU PIELAIDES Viena vārpstai izteikts nav fāzējumiem klase precīzā «+ », piepre- pēc klasēm, precizitātes skaitliskās apaļojot «Robež- neuzrādītām ar izmēru nosacītajām 5 H7; H8 gultņa noteiku- C G7 f7 F8 n5 /V6 m5 M6 kh ke /■5; ;5 / s6; 76 h5 H6 £5 G6 uz lielumu, C; H9 7", #1 3 Tehniskais minimums metālapstrāde 14. VIRSMU FORMAS UN SAVSTARPĒJĀ 95 NOVIETOJUMA PIELAIDES No forma kā tisko mai savstarpējais virsmas ģītākā un Tāpat solūti noteikšana savstarpējam kā nav precīzus metrisko fak- virsmu for- Par kļūdu kās) novietojumam. iespējams izmērus, panākt vēl detaļas sevišķi ģeometriskās (novirzi) nominālajai ir grūtāk it savstarpējā sauc ģeometriskās savstarpējā ab- un ģeo- virsmu novietojumu. detaļas virsmu un pareizu formu savstarpējo vissarežir absolūti iegūt gal- virsmu novietojums, negludums) visdaudzveidīgākā vērtību un (izmēri, parametriem un arī trim precizitātes apstrādes venajiem reālās virsmas stāvokļa formas novietojuma vai (faktisvirsmu atbilstību (teorētiskajai), t. i., rasē- 2.15. tabula Pielaižu apzīmējumi Pielaižu Pielaides veids Zīme grupa Taisnuma pielaide Plakanuma pielaide Formas ielaides Apaļuma pielaide Cilindriskuma pielaide Profila garengriezuma pielaide // Paralelitātes pielaide Perpendikularitātes pielaide Slīpuma pielaide Novietojuma pielaides Asu Asu sakrišanas @ pielaide krustošanās pielaide Simetriskuma pielaide Pozicionālā pielaide Radiālās mešanas pielaide Gala mešanas pielaide Formas un Mešanas pielaide dotajā šķēlumā novietojuma summārās pielaides mešanas pielaide Pilnā radiālās Pilnā gala mešanas pielaide Dotā profila Dotās formas virsmas pielaide formas pielaide Tehniskais minimums 96 metālapstrādē kopā atsevišķiem ar daudz ir miem Formas apzīmējums mējumā. Taisnstūra dala divās 2.13. Virsmu zīm. savstarpējā formas un novietojuma zīmējuma šifra vai vai niju, ap- atslēga vai mīša jumā vai dotajai, ģeometriskajai savstarpējam virsmu novietoju- SEPP standartā (rOCT lītas trīs novirzes un un bet mos stisks no- un pielaides. pielaides apzīmējums daļā ar citas trešo — lieburtu virsmas attiecas papildnorādījumu daļu nemaz ne- bet, izstrā- vietas pats 2. rasēju- nekā rak- galvenais, 16. tabulā vērtību rāda — apskats mas cas rāmīša otrajā arī Af, — pielaižu veidi, otrajā atkarīgās ko 15. apvelk apakš- ir plakanām uz- virsmas pielaides. un skaitlisko kurus daļā. vienkāršākās novirzes uz doti apzīmējumu Pašas tab.). (2.15. (sīkāks rāmīša uzrāda apzīmējumu aplīti ar gadījumos daļā nodaļā). (noviržu) apzīmējums mazāk pieraksts, rāmīša trešajā un grupa dalās atseviš- simbolisks aizņem daļā kuriem uz šādu rā- novirzes skaitlisko kādas vai Ja pielaides novietojuma katram veidam starptautisks simbolisks uzrāda rāmīša bāzes kon- mērlī- asi. Taisnstūra novirzes Atsevišķos novietojuma savstarpējā katra veidos, nav, iznesuma apzīmējumu, otrajā Trešajā novirze. ar virsmas parametra daļā apzīmējumus, pielaides; un novirzes Savukārt Sāds sada- pielaides; summārās dāts ir un da]ās, zīsa- uzrāda. savstarpējā formas ķos novirzes stāvok|a 368-76 formas grupās: virsmu virzes CT C3B visas 2.308-79) savstarpējā formas lumu. kuru rāmīti, detaļas simetrijas 2.13. parādīts izmēra pieļaujamās parāda mam. ar pirmajā simbolisko formai trīs savieno tūrlīniju novietojuma savstarpējā un vispārējs līniju papildapzīmēju- uzskatāmāks. un Tās forattie- cilindriskām vir- smām. 2.16. tabula Pielaižu skaitlisko Veida vērtību apzīmējumu veidi Apzīmējuma veidi Skaitliskās (piemēri) 1. 2. — — •• ļ 0,1 uz visu 10,1/100 uz uzdotu (100mm) uz uzdotu laukumu uz visu 3. 4. vērtības attiecas 0,06 0,01/1 garumu garumu un uz garumu uzdotu 97 Tehniskais minimums metālapstrādē 2.17. tabula Papildsimboli pielaides skaitliskas vērtības apzīmējumos Apzīmējums lelaides veids diametrālajā rādiusa izteiksmē izteiksmē Pielaideasu sakrišanai Simetriskuma ļ@ļgQ,2j ?@|R0.1 i XļTQ,2ļ |x"iT/2 0,1| pielaide Asu krustošanās pieiaide Pozicionālā pielaide <frļT/2 0,1 4-ļTQ2j Plakanām novirzes kanuma pielaide: piemērs 2.18. (taisnuma ir numa) plaknes ir 1. 2.14. Loti noviržu reālas līdz zīm. piea). paveidi ir 5. 2.15. tab. tab. teiktu pa- koniskums, muc- Apaļuma pielaižu apzīmē- (ass Asu var parādīti Virsmas no plaknes; apaļuma b — novirze no- nominālā stā2. atsevišķā piemēri simetriskuma, kā trešā bet diametrālajā rasējumos no- skait- 2.17. tab.). un savstarpējā pielaides pielaižu pielaižu 21.—23. piemēram. vai starp izteiksmi pirms pielaides (sk. asu pielaides Atšķirību rādiusa sumārās 15. tabulā, no un formas vietojuma novirze no- uz Pozicionālā pozicionālās uzrādīt vērtības Virsmu — un papildzīme liskās a no pie- novirze Slīpuma sīkāk izteiksmē. diametrālo rāda novirzes: novirze slī- 19. vienībās garumu. sakrišanas, krustošanās rādiusa formas lielāku ir tab. piemērs). lineārās pieaug- apakšnodaļā). rasējumos 2.14. zīm. daudz (2.18. aplūkota vokļa 16. 20. (sk. 7.—20. īpatnēja slīpuma novirze savstarpējā pozicionālā un izsaka noviržu 4.; izpildītāja un Sevišķi novirze mērs) tab., no prasa kvalifikāciju pieredzi. virzi cilindriskuma tab. noteikšana 2.18. un mēram), kas stāku virsmu noviržu (2.18. bet ir Sarežģītāka novietojuma puma novir- 2.18. doti piemēri piemērā. šķērsgriezumā seglveidīgums. cilindriskuma šanas garengriezumā apaļuma ovālums, veidīgums, no pielaide). izplatīts ir un tais- (vai formas normētas cilindra pielaide) 2.18. piemērs detaļām 3. 2.; un punktiem (sk. (pla- taisnes no lielākais attālums (cilindriskuma un tab. plakanuma no plaknei (apaļuma veids un pielaide: Cilindriskām zes 2.15. (taisnes) guļošai plāksnes tab.) Novirze tab.). raksturīgas ir virsmām ideālas no doti no- simboli grupa 2. apzīmēšanas 2.18. tabulā Tehniskais minimums metālapstrādē 98 2.18. tabula Virsmas formas un novietojuma pielaižu Pielaides CO veids Nosacītais Cl ar apzīmēšanas piemēri apzīmējums Tekstveida simboliem pieraksts 2 ' I Virsmas Taisnuma 0,05 pielaide 0,01/100 A i A laide taisnuma vairāk ne 0,05 visā mm un garumā vairāk ne 0,01 100 mm piepar — par mm ga- rumā Plakanuma 0,05/100x100 _A_ Virsmas A pielaide pielaide 0,05 X plakanuma vairāk ne mm 100 laukumu mm Virsmas A plakanuma 0,01 pielaide 0,01 par 100X uz vairāk ne par visu lau- apaļuma pie- vairāk par mm uz kumu Apaļuma A pielaide Virsmas 0,03 \ \ laide • \ Cilindriskuma 0,03 \ 0,005 pielaide 0,01 pielaide _A cilindriskuma ne mm rumu, ne Profila A 0.01/50' \ apaļuma mm Virsmas A un A ne uz vairāk par 50 ga- mm apaļuma vairāk Virsmas A par pielaide 0,005 garengriezuma 0,05 profila garen- rāk griezuma mm pielaide ne vai- par 0,05 pielaide II Paralelitātes _A Virsmu A // 0,1 pielaide tes par // 0,1 un B pielaide 0,1 mm paralelitāne vairāk Tehniskais minimums 99 metālapstrādē 2.18. tabulas • I 3 turpinājums 5 A Virsmas // v 0,05/100 A paralelitātes attiecībā pielaide virsmu B 0,05 100 mm mm Urbumu kopējās i |//iao2t— lelitātes cībā ass pielaide pret matni II Perpendiku- B_ 11 K laritātes pielaide }, y^ UlftllAļ perpendikularipielaide pret pa- tātes matni A vairāk ne perpendikula- ritātes pielaide pret 0,01 _A 01 ne ur- vairāk par mm Urbuma perpendikula- ass ritātes pielaide pret smu 0,1 par mm bumu 02 13 papar mm Urbuma 0t Ķ vairāk ne Virsmas B 0,1 12 ne mm 0 perpendikula- ritātes 0,1 attieA virsmu pret Virsmas r-r-^t —nr0.1 para- pielaide vairāk par 0,02 10 ga- rumā i āS pret vairāk par ne A vairāk ne (atkarīgā mm virpar pielaide) 14 0 0.06 Urbuma pret 0i 02 par 0,08 II Asu sakrišanas pielaide 15 sakri- ass pielaide attiecībā šanas Urbumu asi ne vairāk mm 0i 02 asu pielaide pret kopējo atun sakrišanas tiecībā ne vairāk (atkarīgā par 0,01 pielaide) asi mm 100 Tehniskais minimums metālapstrādē 2.18. i I tabulas turpinājums 2 16 Virsmas 101 A vairāk krusto- šanās 17 Urbumu pie- II Simetriskuma 0,05 18 0,01 par vairāk A un 0,1 par B pielaide pret urbuma asi rīgā par mm simetriskuma rāk ne mm krustošanās ne Padziļinājumu AB pielaide sa- pielaide) asu pielaide laide asu pielaide (atkarīgā Asu B un krišanas ne mm vai- (atka- pielaide) LH- II Slīpuma pie- Urbuma 19 slīpuma attiecībā laide vairāk ne (atkarīgā pielaide pamatni pret 0,08 par mm pielaide) 0.08 Pozicionālā 20 Četru 0.1 pielaide urbumu pielaide 0,1 ■■■0- 0 ļoļ II Radiālās mm 21 0.04 Virsmas AB pielaide smu par pie- li/10051 22 mešanas 1 J I | un vairāk šanas pret _a y A B meša- pret vir- kopējo asi 0,04 mm par Galavirsmas A pilnās 4 pielaide < radiālā tā VQ_ 0 C pielaide nas gala vairāk (atkarīgā 7^Ax15=j60l mešanas Pilnā pozicionālā laide) ne II ne rāk v \^b_ virsmu par B 0,05 me- attiecībā pielaide ne mm vai- metālapstrādē Tehniskais minimums 101 2.18. tabulas turpinājums I III I Profila formas »l 23 Profila T0.05 R, pie- Ri laide 0,05 formas R2 un pielaide vairāk ne (atkarīgā mm par pielaide) i* ATKARĪGĀ PIELAIDE 15. Virsmu karīgās savstarpējā pielaides salāgojas pa starpējai novietojuma lieto dētajām, virsmām kuru un visām pa sav- jānodrošina apmaināmībai savienošana at- kuras vienlaikus pretdetajām ar vairākām detaļu salāgo- Atkarīgās spraugu to buma» pielaides starp ir saistītas salāgojamām robežnovirzēm mazākajam «vārpstas» Par minimālo jumos, des ir ar virsmām jāatbilst robežizmēram «ur- un robežizmēram. lielākajam pielaidi atkarīgo savstarpējā to vērtību drīkst mēra Tm m faktiskā papild., izmēra (vārpstas vietojums virsmu pējā novietojuma rāmītī parādīts rasē- par kas atbilst novirzei no robežiz- robežizmēra). simbola pielaides kuras pielai- lielākā vai urbuma mazākā Atkarīgās norāda pārsniegt I papilddaļu detaļas virsmu sauc novietojuma pielaidi, robežizmēra jamām virsmām. un * i formas M no- savstar- un pielaides apzīmējuma 2.19. tabulā. tabula 2.19. Atkarīgo pielaižu apzīmējumi Simbola Grupa Atkarīgā pielaide saistīta [MJ Piemērs ar novietojums 0,01 aplūkotā elementa faktiskajiem pēc iz- pielaides skaitliskā mēriem apzī- mējuma pēc bāzes mējuma A apzī- 102 Tehniskais minimums metālapstrādē 2.19. I l turpinājums 3 {± [0.01/5 bf®} II tabulas bāzes ' 1 elementa faktiskajiem bāzes iz- apzīmējuma vietā mēriem aplūkotā un elementa kajiem bāzes j@lO,01®|A ©] pielaides pēc faktis- liskā izmēriem skait- apzīmē- juma un bāzes apzīmējuma Ē pēc ļ@ļQļ0l"®|®h "1 pielaides skaitliskā mējuma apzī- un bā- apzīmējuma zes vietā 16. ASS NOVIETOJUMA PIELAIDES URBUMIEM, KUROS IEVIETO Divu detaļu SASTIPRINĀŠANAS plākšņu sastiprināšanas ar skrūvēm, savienojumos elementiem tapskrūvēm, kniedēm) (bultreko- mendē spraugas jām DETAĻAS tikai spraugas mām detaļām (savieno ar savienojamām bultskrūvēm, Ja, dētaknie- jās tad ar urbumu Urbuma pieņem ' 2 = diametrs detaļu sastiprināšanas ur- 0,5 (mm). kompensācijai novirzes ass spraugu 60% garantētās spraugas, 0,6z=0,6 • 0,5 = 0,3 (mm). ass novirzi kur K= 0,5 no minimālā aprēķina: Aapr. shēma 012,5, starp = kompensējošo Urbuma Divu dēta- sastipri- ir (z) sprauga 12,5-12 novietojuma zīm. divas Ml2un skrūvi: un z= no savieno bultskrūvēm garantētā bumu 2.15. tapskrū- ar shēma. piemēram, nāšanas dēm) ; savienoja- no vēm). 2.15. attēlā parādīta pirmā veida sastiprināšanas abām vienai (savieno — miem; = 1. /<z\ veida savienoju- Tehniskais minimums metālapstrādē X — 0,25 2. — veida 103 savienojumiem. lepriekšējā • 0,3 = piemērā Aapr. = Kz'=o.s • 0,15 (mm). Urbuma novirzes asu (pielaides) tu- vākā standarta robežvērtība ir 0,16 mm (CTC3B 637-77), kura jāuzrāda jumā kā (2.16. pozicionālā zīm. atkarīgā rasē- pielaide a divu novietojuma novirzi asu (ar pielaižu pielai- izmēru uzrādīšanas Asu abi (koordi- novietojuma varianti pa- rādīti 2.16. zīmējumā. lepriekšējā zīm. piemēra b) 0,16 mm atbilstošo robežnovirzi Apstrādes ideāli cik tās instrumentu riālu) smas procesā pēdas. detaļu Ar negludums Vispirms pielaides varianta pirmā Sajā variantā nālizmērs pielaidei a). iespējams nav detaļas virsmu, vienmēr (arī koordināarī mm nosaka — gadījumā jāuzrāda pēc jāuzrāda pozicionālai starpasu rāmītī pienomi- (2.16. zīm. NEGLUDUMS gludu rūpīgi virsmas starpasu 0,22 pēc standarta CTC3B 637-77 tabulām. laidei. otrajā pozicionālai 17. VIRSMAS arī — nomināl- no pozicionālām robežnovirzēm. iegūt b novirzēm urbumiem pielaidi urbuma starpasu (2.16. novirzēm; koordinātu dēm); ar no- pielaides: pozicionālām ar tes nātu) savstarpējā asu divējādi: urbuma ar ar — detaļu sastiprināmo novietojuma asu Urbumu vietojuma a). Rasējumos uzrāda zīm. 2.16. apstrādātu, paliek uz griezēj- mikroabrazīvo nosaukumu lai mate- — vir- (virsmas raupjums) 2.17. Virsmas zīm. jāsaprot bieži aci. virsmas nav levērojamā logramma) mikroģeometrija, saskatāma tā ar palielinājumā redzama kas neapbruņotu 2.17. (profizīmē- jumā. Virsmas noteikti negluduma divi rādītāji: negludumu profilogramma raksturošanai 104 Tehniskais minimums metālapstrādē negludumu aritmētiskā vidējā no- iedobumu Negludumu R augstumiem vienādos yi, (CT kon- Novirzi līnijai. = standarts R standarta kot Rz &, TOCT n rocību virsmas Lai noteiktu maksimālo bas R , aprēķina minimālo no negludumu summu pēc uzrāda •■ pēc + /lsmin 5 augstāko brīvi no paralēla Virsmas (rOCT — punktu izraudzītas profila līnijas, vidējai iz- pieCU kas līnijai; negluduma parametra R šīs skaitliskas a lielumu vērtības, priekšroka, kuras galveno- rasējumos. Tāgan konstrukto- strādniekiem ir tādēj, ka nepiecie- lai aizmirstu (skaitļus) 2.21. tabulā un agrākos iegaumētu parādīti jaunie 2.20. tabula vērtības 2789-73) 100 10,0 80 8,0 1,00 0,100 0,010 0,008 63 6,3 50 5,0 40 4,0 32 3,2 2,5 |25j 20 16,0 12,5 lerāmētajam vērtībām 1 0,80 0,63 0,50 0,40 0,32 0,25 0,080 0,063 0,050 0,040 0,032 0,025 2,0 0,20| 0,020 1,60 0,160 0,016 1,25 0,125 jādod priekšroka. jā- standarta 2.20. tabula vēl ilgs laiks, jaunos. Ra vērtības arī Valsts zīmējumus priekš- novērtēšanā turklāt ierāmētajām jāuzrāda praktiska nav šams attālums sā- rasējumos. tās gan iegaumē. ItUr Almai,/l2max .../lsmax ciļņu tieši riem, izmaiņa, skaitlisko /? a arī /, R z. Valsts nosaka negludumu jādod tikai kārt Vl]mln + /l2min-t- • • . gadu, vir- para- garumu un 2789-73 rasējumos, vērtībām +^smax • g bāzes un 2.20. tabulā dotas starpī- = z kā Rtn, uzrādīšanai un (2.17. zīm.): ftiraai+''2mai+ R vidējo z lielumu aritmētisko 2789-73 galvenos novērtēšanas nosaka i? a 01.01.81. ar attā- izraudzī- TOCT nosaka negludumu metrus: ——" — pieCU punktu pašas brīvi 638-77) kura robežas yi+y2+y3+y4+• • •+yn-l+y n Aa . . h min . līnijas. C3B smas (2.17. zīm.): + zemāko tās no Valsts novilkti profila no tās no- negludumu kas y2-.-yn, vidējai tā šādi aprēķina vērtība atstatumos līdz tūras aritmētiskā vidējā vidējā ir & lums augstums R z. negludumu virze min "lmln virze /? a ; 0,012 105 Tehniskais minimums metālapstrāde 2.21. Virsmas negluduma /?,, līdz 1975. g. salīdzinošie apzīmējumi 1981. g. līdz pēc TOCT 1981. g. no tabula 2789-73 Ra 80 71 50 /?z320/ 63 50 40 25 /?zl60/ 72 32 25 20 73 12,5 /?z80/ 16,0 12,5 10,0 74 6,3 RJO/ 8,0 6,3 5,3 3.2 K,20/ 75 4,0 3,2 2,5 1.6 2,5/ 76 2,0 1,60 1,25 0,8 1,25/ 77 1,00 0,80 0,63 V8 0.4 0,63/ 0,50 0,40 0,32 0,2 0,32/ V9 0,25 0,20 0,160 0,1 0.16/ V10 0,125 0,100 0,080 Vil 0,05 0,08/ 0,063 0,050 0,040 0,025 0,04/ V12 0,032 0,025 0,020 V 0,012 13 0,016 0,012 /? V14 Virsmas duina ne 2 lu- 0,008 0,05/ 0,008 R, R. klase Virsmas 0.010 negluduma parametri Novirzes, 106 Tehniskais minimums virsmas negluduma salīdzinājumā jumi /? a — klases. agrākajai sei atbilst ram, 2,0 trīs z jumu vietā (V6) y , proti, bet gradāciju, norāda, redzam, duma kla- piemē- R 2,5; & klases lietoja ap- apzīmē- maksimālo 1981. g. apzīmē- — grupas minimālo gra- , proti, dāciju. 2.22. ir arī gluduma virsmas apzīmējuma kurus veidi, lieto — negludumu kuras virsmai, apzīmējums apstrādes veidu konstruk- virsma smu — negludumu <ģ/ materiāla slāni, piemēram, negludumu kuru veido, slāni, velkot, Valsts (CTC3B virpojot, ar virsmai, materiāla neatdalot lejot, spiedienu, standarts velmējot, detaļu mentu TOCT 2789-73 rekomendē zīm. arī vai- pierakstus Virsmas 1,6) ir /? a O,IO presformu formvei- matricu apstrādē. virsmas lieto ne- līdz mērinstru- apstrādē negluduma virsmu /?aO,OIO līdz ar /?a 0,025 virsmu virsmu gludā precīzāko galvenokārt bet apstrā- gludo vir- lieto parametriem lepēšanu, raksturo- un sevišķi — galveno speciālu a kvalitātes Visaugstākās gludumu (/? plaši un vissarežģītāko #a O,OOB apstrādi ar paraar iegūst — superfi- nišu. jāpiemin sevišķi Atsevišķi veidus: iegūšanas Abi lepēšanu. iegūt virsmu mazāku /? a 0,025, risko utt. negluduma parametru 2.18. kaļot, tās visu uz tiek visizplatītākās grupas neglu- kontūriem). virsmu No (riņķ- ka (piemēram, ražošanā (/?a 0,8). /? a0,05, smu apzīmējums gludinot 638-77) frēzē- utt.; piemēram, veidojot rāku virsmai, atdalot veido, jot, slīpējot — apzīmējums kuru dots pusgludā s. metrus tors nenosaka; ,-/ t. 7?a 0,012 rasējumos: %y tabulā lieto neglu- zīmi garumu presformu Visbiežāk jums. dojošo Atšķirīgi jaunā vai tās pie attiecas apzīmējums kontūra 1 štanču dāta kas līniju), dotā un jumu gan Visbiežāk papildu grupas no lai zīmes, (2.18. zīm.) . veida grupa 1981. g. simbola reti duma simbola lieto gradācijas, /? a atbilst Līdz 1,60. zīmējuma visbiežāk pie negluduma negluduma virsmas 6. klasei un virsmas tabulā uzskatāmi Sajā ka un apzīmē- arī R z, kā un lietotās praksē parametri (/? a) iepriekšējie metālapstrādē ar un ļauj negludumu augstumu par negluduma parametru bet pareizu ģeomet- iegūt; ar mentiem vir- veidi apstrādes formu iespējams lepējot šie gludo pulēšanu ar to var speciāliem un negluduma apzīmējuma lepēšanas struktūra pulēšanu panākt, lepēšanas nav tikai instru- paņēmieniem. Tehniskais minimums metālapstrādē ' Virsmu raksturojums un 2.22. tabula iegūšanas paņēmieni Apzīmējums Virsmas iīdz no 1975. g. raksturojums Raksturīgākie virsmas 196i.g. iegūšanas paņēmieni Kalšana Virsma bez V materiāla Liešana atdalīšanas Štancēšana Vi i i I V7 0.8/ o.Aoy V9 0.20/ V11 V12 V13 Rupja virsma ēvelēšana Rupjā frēzēšana Rupja virpošana Rupjā urbšana Pusgludā Gludā ēvelēšana Gludā frēzēšana Gludā virpošana virsma V V8 V10 Rupjā 'V V V5 V6 / V V2 _V3_ 5p Gludā urbšana Rupjā slīpēšana Slīpēšana Gluda virsma Gludā Sevišķi izrīvēšana gluda virpošana 0.10/ v Sevišķi gluda slīpēšana 0.05/ V 0.025/ Sevišķi gluda virsma Pulēšana Lepēšana o.oiy 0,010/ Trešā daļa. TEHNISKĀ MĒRĪŠANA UN MĒRINSTRUMENTI MĒRĪŠANAS METODES UN MĒRINSTRUMENTU KLASIFIKĀCIJA Lai pārbaudītu metriskās vietojuma detaļu cesā, ģeono- savstarpējā un pareizību, izmērīt nepieciešams izgatavošanas gan dzināšanu izmēru divas izšķir pēc absolūtās mērīša- mērinstrumentu izvēles mērīšanas ir arī kuriem ar mē- to lielāka nekā darbojas metodes. atbilstību mērī- sauc detaļas pa- izmēram. Atkarībā vēl mērīšanas no tiešo apstākļiem mē- netiešo un metodi. metode; mērīšanas Pēc relatīvā mērīšanas tāpēc mērīšanas rezultāta izšķir metodes: novirze. Par mērīšanas precizitāti šanas rīšanas absolūtā mazāks, precizitāte tiesajam no ir diapazons salī- mērvienību, mērinstrumentu vai Atkarībā faktiskā mērinstrumentiem rīšanas aparātu. nas Šādiem mērinstrumentiem, detaļas noteiktu ar ar nolasītā zīmi) pro- pēc tā. gan Mērīšanu, t. i., izdara izmēru, detaļu formas tiešās mērīšanas metodes iz- mērīšanas (salīdzinošā) mēra tieši uzdoto izmēru, netiešās mērīšanas metodes izdarīt, piemēram, bet pēc metode. mērīšanu Izdarot metodes, ar doto mērinstrumentu universālais mērs, metrs v.c.) Mērot detaļu ar kuri rīšanas Lai 1. visu mēra tikai izmēru, Par noniusu sauc paaugstina precizitāti uz mēra. pie iepriekš (ievērojot jāpieskaita NONIUSA mē- novirzes iestādīta AR uz noniusa mērīšanas metodi tīvā mērīšanas mērīšanas t. i., speciālu skalu, ar nolasīšanas mērinstrumenta praktiski klasifikācija un lie- līdzekļu, mērīšanas mērinstrumentu pamat- nolasa skalas rus, bet ar mērīšanas redzama (sākuma) (bīdmēra) iedalu pamat- veselos pārējām nolasa milimetra instrumenta mērinstrumenta rela- netiešā augstāku prasa strādnieka galveno aparātu, kā arī kvalifikāciju. Kvalificēta tojamo metode, metode strādnieka parasti Tāpat v. c. lieto shēmā. UZBŪVE izmēra nulles ražošanā. to starp ekscentricitāti centriem, Netiešo nevar atstatumu NONIUSU skalas. Ar urbumu individuālajā plāksnītes relatīvās MĒRINSTRUMENTI 1.1. kuru galamēra darbojas pēc kāda iegūtu iestādītā izmēru. mērinstrumentiem metodes, nolasa kaut no visu (bīd- mikro- leņķmērs, nolasa (mērpulkstenis, v.c), absolūtās pēc sabīdītas jāsakrīt dajas. (bīdmēra) Ja mēr- mērvirsmas noniusa nulles iedaļai pamatskalas nulles iedaļu. kopā, ar milimet- noniusa iedaļām Tehniskais minimums metālapstrādē 109 110 Tehniskais minimums metālapstrādē 3.1. 3.1. zīmējumā nolasīšanas pību garums /=9 līts desmit Tā mm. kā tas ir iedaļas vērtība a= vēl noniusa noniusa iedalu noniusa aprēķina noniusa = 0,9 ir nolasīšanas noniusa (mm). v ' 1. iedaļa skaitam a skalā veselo iedaļu, 1 • sakrīt skaitam 6. 2 noniusa iedaļa pamatskalas skaitam veselo iedaļu, jāpieskaita iedaļu, jāpieskaita / ar Pilnu aprēķina iedaļas daļas, tošās izmēru skalā sakrīt milimetru uz ko nosaka pamatskalas nolasa iedaļas uz veselo noniusa plus x noniusa mili- skalas. sakrī- = noniusa — m m—a, nolasīšanas precizi- noapaļota — a vērtība (1, 2, 3...). (mm) nulles preci- tāte, ar milimetra pēc attiecīgās (mm); noniusa nolasīšanas x kur • 0,1 =0,2 (mm); veselo pirms garums iedalu skaits; (x): pa- milimetru 6-0,1=0,6 noniusa — Visbiežāk uzbūve skaits noniusa — n milimetru (3.1. zīm.). metru vērtība ar 0,1 =0,1 (mm); noniusa skalā sakrīt iedaļa iedaļas 1 (mm); zitāti 2. noniusa — ja jāpieskaita matskalas —, n kur noniusa pamatskalas (n); vērtību / precizitāte (mm). Tā, piemēram, skaitu iedaļas 1 (a): — a= 1-0,9 = 0,1 līdzīgi: milimet- garumu 10 Sāda kuru veidi, precizitāti aprēķina (/); nosaka sada- citi arī nosaka ros tad noniusa (n=10), 9 1 Ir nolasīšanas un vērtību. Noniusa iedaļas dajās star- iedaļas pamatskalas noniusa vienas uzbūve Noniusa noniusa nosaka kā precizitāti starp ka parādīts, zīm. un redzama 3.1. cizitāte var 1 būt lietoto nolasīšanas tabulā. dažādas noapaļotā noniusu precizitāte Nolasīšanas uzbūves vienāda, bet iedaļas sauc praksē to atšķiras vērtība par noniusa moduli. pre- noniusiem noniusa m, kuru Tehniskais minimums metālapstrādē 111 3.1. Noniusu uzbūves Noniusa Noniusa garums iedaju /, 1 Noniusa iedaļas n vērtība a / O" mm —, Noniusa Noapaļotā vērtība skaits mm tabula varianti n, nolasīšanas precizitāte mm x—m-a, mm n 9 9 10 19 10 29 10 Ī0 = Ū '9 1 1 9 2 2-1,9 =0,1 3 3-2,9 1-0,9 =0,1 19 nr ' 29 nn 2 9 īo= - =0,1 19 19 20 39 20 49 50 0,95 1 25-1.85 2 2-1,95=0,05 1 1-0,98 = 0,02 25 = 1-0,95 = 0,05 39 49 1.2. 50 0,98 BĪDMĒRS Visvienkāršākajam tam = — mērlineālam, precizitāte vienojot piemērojot ārējo mērīšanai, un un iegūstam mērlineāla, mērīšanas 3.2. precizitāte zīm. mērīšanas 0,25 nepārsniedz noniusu uzlabota mērinstrumenkura Ārējo Sāda neālu bīdmēra vienlīdzīga Mērīšana ar no- bīdmēru, kura precizitātei un 3. ar sastāv (3.2. zīm.) tīgā mērlineāla / izmēru bīdmēru. proti, to nolasīšanas Bīdmērs pie- mm, konstruktīvi iekšējo niusa (0,1; 0,05; 0,02). un virsmu mērīšanai saistīto nekustīgo bīdni saistīto, lekšējo nolasīšanas no kustīgā nekus- bīdņa lieto mērtaustu kustīgo ir 0,1 5. li2 mērtaustu izmēru mērīšanai lieto precizitāte ar mm divus 3.3. citus zīm. mērtaustus saistīti 6 Bīdmērs, kuri 7, un mērlineālu ar kura tītu stienīti 9, kas Izmēru lineālā. pārvietojas nolasa milimetru skalu noniusu 4. nāšanai lieto un Bīdņa piesaisgropi pa t. skalu, nekustīgai darbā Dzi- mērlineāla ar bīdņa s. nostipri- Lai lieto vēl citus // No mērīšanas precizitāte ļām vai Sāda ļām. konstruktīvais dīts 3.3. iepriekšējā mērīšanas tikai 10 7 lieto kur mēru nai ārējo ārējais virsmu iespējams nedrīkst 1.3. to bieži pārveidots mienu: šas ar Tāpēc grūtāk, jo no no noniusa trīs iedaļa no nav ieda- mērlineāla ieda- pilnīgāk kurām paņē- sakrīto- vidējā būs (3.4. zīm.). izmēru mērīšanai ar 3. un detaļu — 6un vietās, paras- So bīd- aizzīmēša- 3.4. zīm. Izmēra shēma pēc nolasīšanas noniusa BĪDMĒRS bīdmēru, dažādu kādu ir ieteicams lietot šādu iedaļas, pareizā līdz bīd- precizitātes kura jāatrod dara). DZIĻUMA Parasto pakāpju lietot sakrīt bīdni 5 pabīda nolasīt atšķirt, nostip- uzgriežņi izmēram. paaugstinātas izmēru 9 ar virsmas, izmērs piekļūt 2 12 un padeves jāpieskaita izmēra kopējais mērtaustiem (kā ārējās Sašaurinātos mērtaustus nav tajiem 3 no dziļuma nav lekšējo stienīša. nolasītā pie mm. tam un parā- Atšķirībā zīmējumā. bīdmēra mērīšanai lieto 2 mērtaustu veidojums 10 iestā- precīzu sprostskrūvi ar skrūvi viegli (0,05 mēra izmēra papildbīdni un mm mikrometriskās nepieciešamajam kuru bīd- 0,02 atvieglotu mehānisms: rina ir 0,02). ir dīšanu, jālieto bīdraērus, lielāka precizitāte mēra 8. sprostskrūvi Praktiskajā nolasīšanas līdzīgi bīdni. un ļuma mērīšanai lieto pie bīdņa / metālapstrādē Tehniskais minimums 112 kurš konstruktīvi dziļumu, izciļņu augstumu mērīšanai, sauc un par dziļuma bīdmēru matuzbūve uzbūvei. ir (3.5. zīm.). līdzīga parastā Tā pa- bīdmēra Tehniskais minimums metālapstrādē 3.5. 1.4. AIZZĪMĒŠANAS 3.6. Aizzīmēšanas nokārt retāk būve — detaļu izmēru augstumu (3.6. zīm.) precizitātes Aizzīmēšanas lieto galve- aizzīmēšanai, mērīšanai. līdzīga bīdmēra Dziļuma bīdmērs BĪDMĒRS zīm. bīdmēru zīm. 113 Tā uz- paaugstinātas uzbūvei. Nekustī- bīdmērs gās mērkājiņas bīdmēram rāmīti 3 mēšanas jiņa 5, ir vietā pamats piestiprināta velce 4 uz kuras vai 1. aizzīmēšanas Bīdnim 2 ar maināma aizzīmaināma mērkā- atzīmēts tās izmērs A. Tehniskais minimums metālapstrādē 114 Universālo ārējo Citi ir universālo leņķmēru 5yM), ir 130° Par lokā piestiprināta veida pamatu saistītā 4 un pārbīdāmā las. Sektoru vairāk leņķu 320°, kuru un par var 3, jālieto pie sektora ne- skala ar /, 2. lok- lineāla 3 ārējās ma- tikai nedaudz tuvākā Leņķu un lieto līdz lineāls aptveri nekļūdītos pēc Leņķu ar ar tās jāpiemēro dam. novietojums pārbaudāmās Atkarībā no detaļas stūreņa un Leņķmēra vei- 90°, 180°, grādos nolasa iedaļu. (3. leņķiem grādos (minūtēs) noniusam: no- kas nolasīšanas noniusa 3.7. niusa garums daļās. Vienas līdzīgs ir zīmējumā /=29°, iedaļas • 60' sa- pre- bīdmēra parādītā tas sadalīts no- 30 vērtība 1740' =58. = 30 Noniusa iedaļas, (3.10. zīm.). aprēķins ir lineāla o°, noniusa 0 noniusa skalu 29° Stūreņa da- leņķi nolasīšanā, arī jāorien- a= lineāla leņķa: taisnajiem lielumu lasa pēc 8. un iestādīt zīm.). 6, 7 skalas Lai 9. šā- ieteicams orientēties lielumu veselos paplašinātu 0 taisnā grādu tējas veic 50°... 140°, (3.9. zīm.). pēc cizitātes no varētu diapazonos, 270°, 360° krīt diapazonu piestiprināšanai pēc 0°... 50°, 230°... 320° (3.8. zīm.). vieglāk žādos un kura lieto lai 5 Lai mērīšanu leņķu diapazonos: 140°... 230°, sastāv- nekustīgā stūrenis 2yM, skala noniusa tāpēc, mērīšanas ir pamats grādu pārbīdīt 90°, (mod. neapskatīsim. mērvirsmām izejas dos veidi galvenā ir novietojuma (3.7. zīm.). lokveida sektors pārbīdāmais kustīgi tāpēc leņķmēra nekustīgs kura tos tipa mod. yM, (tips Universālā uz «y//> leņķmērs vienkāršāki dažādu mērīšanai. leņķu universālais 4<VAf, daļa lieto leņķmēru iekšējo un Visizplatītākais 127) LEŅĶMĒRS UNIVERSĀLAIS 1.5. 30 nolasīšanas precizitāte ir 1° — -58'=2'. 3.7. zīm. Universālais leņķmērs Tehniskais minimums metālapstrādē 3.8. zīm. Mērīšana ar universālo 3.9. zīm. leņķmēru atsevišķos Taisno leņķu novietojums diapazonos 115 Tehniskais minimums metālapstrādē 116 3.10. zīm. nolasīšana mēra 2. Leņķa 256° 42' pēc universālā skalas grādu un lieluma leņķ- noniusa MIKROMETRISKIE MĒRINSTRUMENTI kuru Mērinstrumentus, matā lieto skrūves cipus, sauc par mikrometriskiem instrumentiem. Atkarībā 2.1. darbības pārvietošanās no mās virsmas veida pa- prin- metriskos mēr- metrs, mikrometriskais ļuma mikrometrs pārbaudā- šādus mikro- izšķir mērinstrumentus: un mikro- iekšmērs, vītņu dzi- mikrometrs. MIKROMETRS Mikrometru mēru — rumu — metra redzama lieto diametru, precīzai darbības detaļu ārējo biezumu mērīšanai. un Mikrometra iz- nekustīgi ga- Mikro- kurā shēma principiālā t. 3.11. a — mikrometra uzbūves zīm. ieskrūvēt mikrometrisko mikrometriskā korpusā uzgrieznis vai skrūvi skrūve b — mm) izmēra nolasīšana 3 4, izskrūvēt 5. Tā izgatavota Mikrometrs shēma; 7,91 iespējams s. kā 3.11. zīmējumā. cauruļveida nostiprināts (izmērs 117 Tehniskais minimums metālapstrādē vienlaidus 2 6, kustīgo ar tad, pagriežot Lai mērstienīti savienota nekustīgi un čaulu ar čaulu par vienu pilnu deta|as virsmām izveidots Izmērus nolasa tieši ves kāpi Ph. kustīgo nolasa Līdz / to ar mainās tāpēc mm, līdzīgs 0,5 sadalīta 50 arī tādu ar starp nekustīgo un pašu skrūves kā tikai par mikrometriskā ir vien- čaulas daļās, lie- kāpe pārvietojums Tā vienādās čaulu griežot tās mm. sprauga 2 lumu. Mikrometriskās 0,5 aploce tad, mērstienīti mazāku lielumu nekā bet lasot izmērus, lai pareizi un 2.2. iedaļu, veselos par milimetrus mērīšanas mikro- jāpārbauda proti, vai pārvieto 50 sakrīt reizes korpusa iepriekšējā gadī- preci- ar sākotnējo čaulas uz 0 uz gare- ar Lielāku piemēram, sākumstāvokli pēc slīpā iedaļu iedaļas korpusa. mikrometriem, 3.11. 7,91 un svītru nisko 50 mm, mērīšanas No- jāuzmanās, tīru mērvirsmu sabīdīšanas čaulas mm. iz- 25... pārbauda ar etalonu. zīmējumā 2 parādīts izmērs mm. MIKROMETRISKAIS IEKŠMĒRS Mikrometrisko iekšējo galvenokārt sākumstāvoklis, speciālu mikrometra mili- desmitdaļas. un nolasītu atrodas nolasa 6, pusmilimetrus. Pirms 0,5:50=0,01 (mm). 0,01 3, pusmili- un kas skalas, čaulas simtdaļas metru mēru Tātad skalām. korpusa uz milimetrus pa- jumā, zitāte ir divām pēc atrodas pēc grozāmās uz metra vienu skrūve 2 veselos metrus, mala kustīgo 6 mikrometriskās skrū- par mērstienīti mērstienīti kas mēr- čaulai slīdmehānisms. speciāls Pēc skalas, starp vienmērīga, mērstienītis pār- apgriezienu, kustīgais vietojas saspiešana būtu izmēru iekšmēru precīzai darbības princips ir lieto detaļu mērīšanai. līdzīgs Tā ram, bet nedaudz konstruktīvais atķķiras mikromet- 3.12. zīm. Mikrometriskais iekšmērs (3.12. zīm. veidojums a). 118 Tehniskais minimums metālapstrādē Mikrometriskā robežas ir diametru lieto 12. līdz zīm. mērīšanai (3. uzskrūvēt pagarinātāju, iekšmēra Uz vai rievu šanai. Dzijuma precīzai izveidota veidā. ur- mērī- darbības mikro- veidojums parā- Nekustīgā mēr- zīmējumā. 2 slēgtu parastā no metra. Konstruktīvais plāksnes zīm. a dzijuma mikrometra neatšķiras virsma dīgais gals. nepietiek, Ja nosedz ar metriskā pagarinātāju skrūvj- uzskrūvēt Brīvo vēl pagarinātāja noskrūvēto iepriekš iekšmēra pa- uzgriežņvei- pagarinātāja var pagarinātāju. b) vienu ar pirmā galam jāuzskrūvē zīm. (3.12. otru vītni mikro- uzgriežņi. MIKROMETRS mikrometru lieto bumu 3.13. atbrīvotās vītnes garinātāja mikrometriskā iekš- DZIĻUMA princips jānoskrūvē (3.12. aizsarguzgrieznis Dzijuma mēra veida kreisajā pusē). dīts Lielāku pagarinātājus mikrometriskā 2.3. mērījumu mm. b). varētu vītnes 63 1500 mm) (līdz maināmus Lai no iekšmēra 50 no stabilākas Lai būtu atbalsta iespējams dzijuma mikrometru izmēru stienītis / iespēju 25, lietot diapazoniem, ir mērīt 25... 50, Dzijuma maināms, šādos mēr- tas un diapazonos: 50... 75, mikrometra iestādīšanai lieto dažādiem kustīgais 75... 100 katra speciālas dod 0... mm. diapazona iestādīšanas čaulas. 3.13. zīm. Mikrometriskais dziļum- mērs 2.4. VĪTŅU Vītņu mikrometru metriskās diametra parastā MIKROMETRS (arī lieto collu) mērīšanai. mikrometra galvenokārt vītnes Tas tikai vidējā atšķiras ar to, no ka mērstienīšu tam ir (3.14. zīm.). rievu, gludo īpaši kura mērvirsmu uzgāji maināmi Uzgali vienāda / ar ar vītnes vietā / un 2 ķīļveida profila Tehniskais minimums 3.14. leņķi, iestiprina urbumā. izcilni, kurš fila nīša leņķi, arī 2 urbumā. konusveidīgu ar vienāds iestiprina Arī vītnes ar kustīgā šajā pro- obli- gadījumā sā- nulles jāuzrāda lieto uzga|i rodas maināmo mikrometra skalai vītnes solim 3. GARUMA UN LEŅĶU GALAMĒRU 3.1. tām graduē darba ierīces arī un mērus. dažādas lieto kā galAr iestāda precīzas mērinstrumen- ir 30x9 (mm), virs lOmm — Galamēru plāksnītes galodiņu laukumi veidā, mm. izgatavo kuru nominālizmēram taisn- mērvirsmu līdz 10 mm bet sta uz 5,5 par ras sabīdot mm, mērvirsmas, un ar nominālizmērs bet pārējām nominālizmēru, gludi pielepētas, mērvirsmām nav rak- apzīmējumu — Galamēru mērvirsmas, nosaka precīzi nominālizmēram 35x9 (mm). Plāksnītēm, kuru lielāks sānvirsmas. tus. stūra komplektam 6 GALAMĒRI plāksnītes izejas mērinstrumentus, mašīnas un kā līdz mik- jāat- PLĀKSNĪTES Mašīnbūvē galamēru venokārt izmanto uzgāju 0,4 no kastītē 3. vīt- pēc vītņu ar mērinstrumenta sabīdot maināmos etalonu jāizvēlas so|a lieluma. Kopā nes rometru Lielāku iestādīšanai iestādīšanas speciālu Maināmie uzgaļus kopā, stāvoklis. (25... 50) kumstāvoklis, proti, cieši 119 mikrometrs mikrometru mērstie- vītņu mikrometra gāti jāpārbauda Vītņu mērstienīša nekustīgā Uzgali zīm. metālapstrādē ir ka, kopā, uz kutik cieši to 120 Tehniskais minimums metālapstrāde atraušanai liels Izraudzītās pirms vienas otras sabīda zīm. Galamēru plāksnīšu t. praktiski snīšu Galamēru plāksnīšu 1. mikrometru simtdaju desmitdaļu plāksnītes desmitmilimetru plāksnītes blokus jebkuru zīm divi ), Jauj izmēru bloku. mm 1,02 1,03... 1,49 mm 1,6 1,7 1,8 ... 1,9 mm 1 1,5 ... 9,5 mm 20 10 30 ...100 mm — — — plāksnītes gab. gab. 2 gab. 1,005 mm 1,09 mm desmitdaļu plāksnītes 1,1 1,2 1,3 1,9 milimetru 1 desmitmilimetru aizsargplāksnītes plāksnītes 10 gab. plāksnītes) 1,03... plāksnītes gab. 19 gab. 87 1,02 plāksnītes gab. 2 — 1,01 simtdaju 4 gab. —10 — (42 1 —49 Kopā: mikrometru tām Visvai- (87 plāksnītes) 1,01 komplekts kom- no komplekti: 2 2. plāk- izgatavo kas 1,5 aizsargplāksnītes (3.16. izmērs atsevišķu plāksnītes izveidot 0,5 plāksnītes veidā plāksnītēm summai. (3.15. izplatīti uz lai to spiedienu kopējais 1,005 plāksnītes plāksnītes pusmilimetru komplekts galamēru vienlīdzīgs plektos rāk bloks jātam uzliek Sādā kopā. bloka izmēru Pēc apmēram par vienu galamēru s. Galamēru zīm. N vis- un tā, nelielu rokas pilnīgi Tāda zīm.). 3.16. ar saņemtajām sastāda komplekts lupatiņu. mērvirsmas pārsegtos un benzīnā mērvirsmu plāksnītes trešdaļu, no 1000 plāksnītes tīrā mīkstu ar plāksnītes laukumi 3.15. galamēru jānomazgā noslauka tās līdz nepieciešams spēks. 2 20 1,5 3 30 ... 9 — — gab. — 9 gab. mm — 9 gab. mm —10 gab. 2 gab. 2 gab. 42 gab. ... ...100 — Kopā: gab. mm — 2 1 9 Tehniskais minimums metālapstrādē 2. 3.17. Galamēru zīm. izmēriem izmēru Precīzāku sastādīšanai mikrometros) lieto stāv mikrometru 18 no 1,001 123,73 bloku 0,991 0,992 0,993... 0,999 Lielo izmēru - 121 - =122,7 1,7 =121 1 =120 kurš 120 -40 = 80 -80 = 80 sa- 0 mm; mm. veidā stieņu 124,735 mm Kopā: galaizmēri komplektā cilindrisku izveidoti 122,7 papildus jā- komplekts, 1,003... 1,009 1,03 - (izmērs plāksnītēm: 1,002 komplekts 124,735- 1,005=123,73 lieliem izvietojums 121 (sk. 3.17. zīm.). Galamēru plāksnīšu mēru bloks plāksnīšu skaitu. sastādīšanā pirms (ja ir snītes, mikrometru tad vajadzīgs), 1. vis- Sastādīt Atsevišķos plāk- laikā nas bloku obligāti izmēram kurām jālieto jānosedz pusēm. Tāpēc plektos atrodas 123,73 =122,5 plāksnīšu. =120 nofāzēti. 120 1,23 - - 2,5 komplekts —40 80 -80 Sajā 124,735 (2 gab.) — — simtdaļu plāksnīte — pusmilimetra plāksnīte — desmitmilimetru plāksnīte 4 detaju, plāksnīšu kategorijas. arī iespējams abos pāri dēj ar abām no kom- minētajos divi arī aizsarg- to sastādot gadījumā, stūri ir atlik. jārīkojas galamēru izgatavot kā pirmā 124,735- 4 =120,735 120,735- 1,005 =119,73 1,23 „ 119,73 =118,5 8,5 „ kla- jebkuru plāksnītes absolūti no šādi: „ —40 precizitātes Tāpat iepriekšējā minēto izmēru bloku „ 118,5 nav precīzas, - - 1,23 =110 8,5 100 -40 =70 70 -70 = „ 0 124,735 mm Kopā: un aizsargplāksnītes, 1,005 —70 Galamēru mērīša- saskrāpēt, izmēru bloks Atšķirības komplekta, mikronu plāksnītes ses kad var 0 mm aizsargplāksnītes plāk- 80 = = piemērā Kopā: izmantot 87 no gadījumos, plāksnītes 124,735- 1,005=123,73 122,5 sastāv plāksnītes simtdaju mm. 1. izdevīgāk kas komplektu, snītēm. utt. desmitdaļu Piemērs. secība: ka Redzams, bloku izmēru šāda Iz- minimālu ar Tāpēc jāievēro jāizvēlas 124,735 sastādīšana. jāsastāda Atkarībā atšķirības uzdotā snītes no plāksnītes (faktiskā nominālizmēra iedala sešās faktiskā izmēra robežnovirze) galamēru precizitātes no plākklasēs 122 Tehniskais minimums (00, 01, 0, 1., klasei (00) drīkst klasei (3.) Bez arī 2 — ... 16 izgatavošanas kļūdas (1., 2., 3., kategorijas kļūda 0,05 snītes t. ... iedala lieluma) absolūtās s. t. i., jas) viļņa garumu lieluma um cīzi (mērīšanas mērot izmēru (sarkanās no plāk- tās pēc metodes, salīdzina (0,64385033 um). ar līni- kadmija Tik pre- izmērītas rija), kuras stākās plāksnītes precizitātes etalonus, mēru sistēmu plāksnītes (5.) lai zāk zemākās kļūda pārbauda mērīšanas precīzu Galamēru pēc (mērīšanas tās kā vienotu saglabātu kategorijas aug- lieto mašīnbūvē. ja kategopēc klases, klasificējamas 1...11pm), (1. izgatavotas arī mēru ar aparātu ma- — optimetru. Praksē, 5.). Augstākās atkarībā iegūst, ka- piecās interferences plāksnītes gaismas 4., izatka- tāpēc plāksnītes 0,6 jāievēro kļūdas galamēra plāksnītes tegorijās atkarībā plāksnītes mērīšanas no ne- um. kļūdām noteikšanā, mēra (1.) Visaugstākajai robežnovirze lieluma, bet viszemākajai iespējamās rībā 3.). 0,1... 2,0 pm pārsniegt plāksnītes no 2., faktiskā metālapstrādē snītēm, galamēru tātu, rīkojoties obligāti plāksnīšu galamēru plāksnītes izmēru un precīzāku kurā faktisko faktisko nominālizmēra. Ja plākdotā ar komplekta dokumentu, proti, katras dīt ar jāiepazīstas ieraksta (izmērīto) novirzi nepieciešams izmēru ates- bloku no sastāar ze- Galarneru Atestāts 5. kategorijas Galamēru un l.precizi tātes plāksnītes Nomināl- Faktiskais izmērs, izmērs, mm klases pārb>audītas pēc Novirze, um jaruma 1. galamēru kategorijas; Nomināl- Faktiskais izmērs, izmērs, mm mm plāksnītēm. galamēru plāksnīšu Novirze, u.m mm 0,5 0,5000 0 1,20 1,2002 + 0,2 1.0 0,9999 -0,1 1.21 1.2102 + 0,2 1,005 1,0048 -0,2 1,22 1,2202 + 0,2 1,01 1,0098 -0,2 1.23 1,2302 + 0,2 1,02 1,0200 0 1,24 1,2403 + 0,3 1,03 1,0300 0 1,25 1,2502 + 0,2 1,04 1,0399 -0.1 1,26 1,2603 + 0,3 1,05 1,0500 0 1,27 1,2703 + 0,3 1,06 1,0600 0 1,28 1,2805 + 0,5 1,07 1,0700 0 1,29 1,2908 + 0,8 1,08 1,0800 0 1,30 1,3007 + 0,7 1,09 1,0899 -0.1 1,31 1,3106 +0,6 1,10 1,1000 0 1,32 1,3208 + 0,8 1.11 1,1100 0 1,33 1,3305 +0.5 1.12 1,1200 0 1,34 1,3402 + 0,2 1,13 1,1301 + 0.1 1,35 1,3508 + 1,14 1,1400 0 1,36 1,3603 + 0,3 1.15 1,1501 + 0.1 1,37 1,3707 + 0,7 1,16 1,1602 + 0.2 1.38 1,3802 + 0.2 1.17 1.1701 +0.1 1,39 1,3905 + 0.5 1,18 1.1800 0 1,40 1,3997 -0,3 1.19 1,1901 0.1 1,41 1,4097 -0,3 + 0,8 Tehniskais minimums metālapstrādē Precīzāku Bloka nominālizmērs, Koriģēmm šana, stādīt, um vietā 124,735— 1,005=123,73 -0,2 123,73 — + 0,2 122,5 — 1,23 =122,5 =120 2,5 120 —40 = 80 —80 = ā: 124,735 + 0 izvēlas mākas klases mazāk palielina izmērs faktiskās Piemērs. 2. Sastādīt mm, tab.) bloka atestātā novirzes bloku ievērojot dotās faktiskās mm 100 un +1,3 var komplekta Nominālizmērs, mm mēra plāksnītes, mēru plāksnīšu no- (3.2. tab.). ārējo novirzes. speciālus gala- kas izmantot iekšējo virsmu mērīšanai, aizzīmēšanai (3.18. zīm.). niecība izlaiž derumu ĪJK-3 višķi galamēra ĪIĶ-1; komplektus: ar aizzīmēšanas Galamēra (3. vairākus Rūppie- Ī7K-2; turētāju. lietošanas plāksnīšu varianti ļauj precīzai precīzai izmēram atestātā lieto Lai gala- redzami atse- 3.19. zīmējumā. tabula atestāts Jfo 8000007-14 Faktiskais Novirze, Nomināl- Faktiskais izmērs, izmērs, izmērs, mm mm mm Novirze, um 1,4199 -0,1 6,5 6,5000 0 1,43 1,4299 -0,1 7 7,0010 + 1,0 1,44 1,4399 -0,1 7,5 7,4997 -0,3 1,45 1,4499 -0,1 8 7,9998 -0,2 1,46 1,4599 -0,1 8,5 8,5000 0 1,47 1,4700 0 9 9,0000 0 1.48 1,4800 0 9,5 9,4999 -0,1 1,49 1,4899 -0,1 10 10,0002 + 0,2 1,50 1,5001 +0,1 20 20.0001 +0,1 1,60 1,6000 0 30 30,0025 + 1,70 1,6999 -0,1 40 40,0016 + 1,6 1.80 1,8000 0 50 50,0024 + 2,4 1,9001 +0,1 60 2,0001 +0,1 70 70,0040 + 2,5 2,5000 0 80 80,0020 +2,0 3 3,0001 90 90,0022 + 2,2 3.5 3,5000 100 100.0012 + 0,1 0 3,9997 -0,3 4,5 4,5002 + 0,2 5 5,0001 + 5.5 5,5000 6 5,9999 1,5 1,5 60,0022 2,5 2 4 3. izmantot piederumus, plāksnītes un lietošana. varētu 1,42 1,90 kas (sk. 3.2. plāksnīšu plāk- mm izmēru kopējo sa- plāksnīšu korekciju, plāksnīšu daudzveidīgāk plāksnīšu plāksnīšu jākoriģē, ievērojot rādītās 124,735 galamēru 80 un mm dod Galamēru 1.6 + 3,6 galamēru 20 kuras galamēru komplektu, mm snītes, +2 mm bloku plāksnīšu 40 2. tab.). 0 80 ja 123 1,5000 1,4999 + 2,2 + 4,0 1,2 0 -0,1 0.1 2 2,0001 + 0,1 0 2 2,001 +0,1 -0,1 Piezīmes 124 Tehniskais minimums 3.18. zīm. 3.19. zīm. 3.2. plāksnītes atsevišķos cīzu aparātu pārbaudei, izmēru. izgatavo (3.3. tab.). detaļu arī Arī var bet no 94 stūru 30. (ar vienu četriem (ar pre- plāksnītēm, sastādīt leņķu komplektos. ir lietošana jeb- Leņķu plāksnītes ar merleņķi) un mērleņķiem) četrstūru veidā (3. līdzīgi kā zīm.). sastāda plāksnītes galamēru galamēru ar plāksnītēm komplekts mērīšanas pārbaudei. kā leņķu kuru un piederumi Galamēru galvenokārt leņķu gadījumos leņķu Tāpat ar lieto šablonu, skalu, instrumentu Galamēru PLĀKSNĪTES LEŅĶU Leņķu leņķu metālapstrāde izmēru speciālu bloku. turētāju. ietilpstošo lineālu kuru (3.21. zīm.). leņķi Tās Ar var savieno komplektā sastādīt jeb- Visizplatītākais leņķu Plāksnītes plāksnītēm izgatavo trīs- Piemērs. Sastādīt rādīto iekšējo 3.21.zīmējumā leņķi 5° 11. pa- Tehniskais minimums 125 metālapstrādē 3.3. Leņķu plāksnīšu tabula izmēri Leņķu Leņķu plāk- Leņķu plāksnīšu snīšu plāksnīšu forma Plāk- darbīgo leņķu snīšu nominālizmērs skaits gradācija Trīssturveida 1° 10° 10' 15°10' I' 15°01' veida 5.20. zīm. Leņķu 70 ... 15°50' 5 15°09' 9 10W30" 30" CetrstūT- 79° ... ... 1 80° -81° -100° -99° 82° -83° -98° -97° 84° -85° -96° -95° 86° -87° -94° -93° 88° -89° 92° -91° 89° 10' -89°20' -90°50' -90°40' 89°30' -89°40' -90°30' -90°20' 89°50' -89°59 30 -90° 10' -90°oo'30" 90° -90° -90° -90° — , 3.22. mērplāksnītes ,/ Mazu zīm. no Lai leņķu sastādīšana mērplāksnītēm lineālu iestādītu šo ar plāksnītēm (ārējais ārējo leņķu jāiestāda leņķi, atlikums no ar 180° leņķis): 180°—5°11'= 174°49'; 0 minūšu 174 49'-15°09/=159°40' plāksnīte desmitminūšu 159°40'-89°40'= 70° plāksnīte grādu 70° -70° = plāksnīte 3.21. zīm. Iekšējo leņķu leņķu sastādīšana mērplāksnītēm no Kopā: 174°49' 0 126 Tehniskais minimums Grūtāk ir maziem plāksnītes sastādīt Tā ārējiem leņķiem. Piemērs. metālapstrādē ka leņķa s°ll'. ārējo leņķi Sastādīt c 5 11 Papildplāksnīte , +25° 30° = tik mazu veselie leņķu komplektā grādi jāpapildina nav, līdz (3.22. zīm.). 30°11' (plāksnīte novietojama otrādi) minūšu 30°1 V- 15°GT= 15° 10' plāksnīte 15°10'—15°10'= 0 desmitminūšu plāksnīte s°ll' Kopā: 4. MEHĀNISKIE 4.1. MĒRPULKSTENIS Mērpulksteņa griezes kustībā, un zobratu Uzgaļa bilst zienam. pēc / lielās darbība ko pārnesumu šautriņas Skala šautriņas 2 sadalīta 2 uz ar par 1 0,01 lieto novirzes noteikšanai, vienmēr jāiestāda att.). mm at- apgrie- daļās, pagriešana tā- par 3.23. zīm. lielam mm detaļu 1 pulksteni lieto formu virsmu tojuma un noviržu Mērpulkstenis tā tāpēc kādu ar (galamēru plāksnītēm). pilnam 100 atbilst Mērpulksteni zobstieņa (3.23. iedaļu uzgaļa pārvietojumam. pārveidošanu panāk pārvietojums (INDIKATORS) pamatojas kustības taisnvirziena MĒRINSTRUMENTI SVIRU izmēru izmērs etalonu Visbiežāk detaļu mēr- ģeometrisko savstarpējā noteikšanai. novie- Tehniskais minimums 127 metālapstrādē Attiecībā virsmu ciālu pret detaļas mērpulksteni galis / virsmai stāvokli. skalas (simtdaļu lielo pret Mērpulkstenis 4.2. SVIRU ar turētāju 2. novirzes. uzgalim ir lokveida Sviru zīm.). 2, korpusa virziena to veidīgi, tāpēc robežās. slēgs Darba aiz Sviru turētāja Sviru ļas Sviru vērtība robežas mērpulkstenis parastā no sviru URBUMA jau pats mērītāju mērīšanai. Ar pret konstatēt šīs mēr- ir iestādīt 0,01 mēr- šarnīr- 180° loka virziena indikatoru skalas mm piestiprina korpusa vai pār- spiediena vienas 2. ieda- mērīšanas un mm. indikatoru lieto iestādīšana grūti detaļu pārbaudei virsmu centrēšana, šīnas nostiprināta var darba un uz (detaļu darba ma- v.c). MĒRĪTĀJS nosaukums lieto to indikatora indikatora 7 no skalas 6, šautriņas 3, kustības (3. sastāv tapas tapas 6 ±0,5 Sviru Kā iedaļu pamatu virzienā pārslēga indikatora pieejamu bumu nulles mainīt mērīšanas Jauj virzienu. 4.3. lielās darba kustība turētāja /. Mērsvira sviras Atšķirībā 3 gredzenu indikators ietveres 5, skalas 4, kustības (mērpulksteņa) mēr- INDIKATORS 25. 3.25. zīm. mazā ar Bīdot iespējams virsmas mazās (pagriež) atbilstošā (3.24. zīm.) detaļas virsmu, tam skalas) šautriņu uz- uzspies- ievēro rievoto iestāda (3.23. zīm.) lai pēc un Pēc ārējo pulksteņa spe- iestādītā tā, nedaudz (milimetru skalas) rādītāja ar no novieto (3.23. zīm.) mērāmajai skalas zīm. novirzi mēra, tos detaļas iestāda (3.24. zīm.). turētāju Mērot 3.24. pārbaudāmo mērpulksteni var rāda, urbumu noteikt ur- precīzai arī urbumu formas mērītāju nojūmu sauc ar kļūdas. Par mērpulksteņa speciālu ierīci urbumu savie- sānspiediena 128 Tehniskais minimums 3.26. zīm. pārveidošanai 26. urbumu latīvo kā mērītāju novirzes. urbumu izdarīt iestādīt nosaka vai zīmējuma. Parasti tajā mērīšanas mērītāju izmēru diapazonu 18... 35, 160, mērīšanai: 35... 50, 160... 250, šādu izgatavo 6... 18, 50... 100, 250... 400 100... mm. bīdmēru ar iestādīšanu satver nominālizmēram, kreisajā plaukstā, pieturot urbuma diviem ar mērītāja diviem mēruzgaļus pulksteņa mazāko skalas rādījumu. iestādīšana metru Arī nulli urbuma minimālais Urbuma t. i., plektā, Urbumu mērīšanā, mērītāja izmērs mikro- ja statīvā. kā tāpat iestādīšanā, mērītāja mēr- šautriņas mikrometra iestiprina bumu pret vienkāršāka, ir labās ar iestāda pirkstiem to pirkstiem mikrometra mērsvirām, rokas ur- jāmeklē (3.27. zīm.). mērītāju urbuma kom- izgatavo ir mērītājam klāt 3.27. vairāki vienu maināmi mēruzgaļi 4.4. jo mēruzgaļi, mērīt nevar visā ar tāja zīm. Urbuma pareiza do- mērī- stāvokļa no- teikšana SVIRU MIKROMETRS Sviru mikrometru, lieto mikrometru, šanai, Urbumu diapazonā. komplektus mikrometru. Mikrometru iestāda ar atbilstoši starp mērītājs nominālo uz izmēru, ko veic re- nepieciešams urbuma pēc tikai ar mērīšanu, t. i., kon- Tāpēc mērītāju Urbuma (3. mērpulksteni, ar var (salīdzinošo) statēt spiedienā vertikālā zīm.). Tāpat metālapstrādē tikai Parastā ar ar zobratu-sviru kā parasto virsmu mikrometru mikrometra papildināta tāpat ārējo mērī- precizitāti. konstrukcija 3.28. zīmējumā mehānismu. ir redzamo Sviru mērpēda ras 3 mikrometram 1, kura, un nots ar 5, kas šautriņu mērskalas 7 kustīga pārvietojoties zobsektora griež zobratiņu ir 6. 4 ar palīdzību, arī svi- pa- nekustīgi savieUz nolasām šīs mikrometra pārvietošanās Tehniskais minimums / metālapstrādē 2 un (3.29. zīm.). Lēni rometrisko līdz skrūvi, detaļa tojas līdz šanas līniju paliek uz (garenlīniju) los nolasījumiem. milimetrus kā tāpat 3.28. zīm. Sviru kās daļas Mērskala rezultātu. ir mehānis- iedaļas turklāt abām uz kā Tāpat sviru ar katras iedaļas zīm. 4.5. Sviru nav un nolasa simtdaļas atkarībā stāvokļa pret nulles pieskaita vai atņem šautriņas no iedaļu (+vai —) mikrometra no 10 Sviru vērtība mikrometru, veikt var abām arī zās abso- iestādīšanas). De- mērpēdām lietot, izdevīgi jāpārbauda detaļas ja ma- partijās. Sviru mikrometrus 0 diapazoniem: nas 50 mikrometru precīzi mērīša- izgatavo ... 25 un 25... mm. mikrometrs mehāniskās ir līdzīgs (3.28. zīm.), mikrometra simtdaļu metra abu vese- PASAMETRS princips metram (bez starp Pasametra ves parasto mikrometru novieto 3.29. Tātad izmēra un ieda- no parastajam mikrometram, bet mikrometrus sevišķi lūto mērīšanu taļu summa vidus no pusēm 0,002 mm. ar ir shēma sadalīta šautriņa un nolasījuma. (nulles) daļās, mikrometra uzbūves simt- nolasī- ar mikrometru izmērs ļām. Detaļas skalu sakrīt no un griešanu pār- mikrometra no precīzi kādas / mērskalas. uz skrūves kāda daļu iedaļām mērpēdu ar šautriņa Mikrometriskās griežot mik- nepārtraukti pārvie- kopā arī to ar trauc, 129 tikai skalas iedaļu, daļas sviru 3.30. galvenā atšķirība no uzbūmikro- pasametram (mikrometru zīm.). Pasa- sviru mikro- ir metra uz tā, vajadzīgo Lai šana). sīšanas metru sviru ka pasametrs izmēru paplašinātu diapazonu, skala ir noviržu lielāka mērskala mērī- nolamikro- pasametra četrreiz mikrometram; jāiestāda (relatīvā nekā sadalīta 130 Tehniskais minimums metālapstrāde 3.30. no nulles 40 iedaļās, tība ir 5. iedaļas 5.1. vēr- Instrumentu šablonu, štanču lākās detaļu lieto (sarežģītu griezējinstrumentu, presformu lineāro c.) *HM» mikroskopu matriču un puanizmēru leņķu un mērīšanai. lieto Ražošanā mikroskopu tipus: uzbūves tipi strumentu instrumentu mazo un lielo instru- līdzīgi. ir (lielāks ērtāka un darbības un izmanto abi ir detaļas jāpārbauda mērīšanas arī Ir jebkurā apakšējo apgaismo leņķī ar 3' detaļas atklātās avots bet starojošo gaismu (uz stiprināts speciāls apgaismotājs, transformators) gadījumā apgaismo virsmas, kuras apakšējo gaismu. ar augšējo objektīva Lielā un las 30 mikroskopa sastāvdaļa maināms atkarībā un kuru nepieciešamības augšējās nevar mērāmās apgaismot in- tāpēc pro- skalu (3.31. zīm.) okulāra objektīvs no 11, gal- galva kuru palielinājuma 6 izvē- (10, 15, 50 reizes). Mērāmo skopa ir detaļu grozāmā 18 un novieto galda noniusu 16 uz 12, var mikro- kuru ar pagriezt 3.31. zīm. at- no- diapa- neliela 2) (ārējās) mērāmās kontūras, baro Ar precizitāti. (gaismas gaismu jicēšanas palīgierīce. venā ja lie- partijās. dažādas apkalpošana), plašāk. mik- Lielajam mikroskopam priekšrocības to divus mikroskopu. roskopu zons lieto, galvenokārt precīzi APARĀTI dažādu vītņu, un v. Pēc sevišķi Pasametrs INSTRUMENTU MIKROSKOPS galvenokārt mentu Pasametrus pusēm iedaļas 0,002 mm. MĒRĪŠANAS sonu abām uz turklāt katras zīm. Instrumentu mikroskops ar 131 Tehniskais minimums metālapstrādē 3.32. zīm. Okulāra tīkls 3.34. Lineāro lāros mērīšanu detaļas pārbīdi 13 vadotnēm. ar Lai atvieglotu dzenu 7. Leņķus ar okulārā 8 var 50 vie- iestā- iezīmēts Okulāra skaokulāra gre- okulāra 9 pēc grādu ska- grādu Lai galda, skalu grādu iestāda apgaismotās uz asuma mikroskopa pa galvas 3.33. zīm. kā virsmas iestādījums, kronšteina galda un pārbīdīšanu mik- uz nulli, statnes 4 vadotnēm tuvens ar okulāra iestāda kronšteina 5 kālās uzstādītu detaļu pareizi roskopa bīdi 3.34. kāršu arī asumu. pa verti- ko turētāja centrs nostādīšanas līniju izmēru mērīšanai. iestādīšanas detaļas / skrūvju sākumstāvokli. kamēr detaļu, ar nolasa abu mikrometrisko ziena tās okulāra centrālo skalas rometra rezultātu. sītos vokļa, l\, pārbīdot ar pārbīdi ir pēc mik- lļ, un detaļu visus pra- U mikrometrisko virzienā. 25 Ja kop- mm, galda galamēriem. rādiusu netiešās ap- precizē 10 pār- iestādīšana 3.35. zīm. Rādiusu mērīšanas (3. mērīšanas vadotnēm. Detaļas no- sākumstā- no detaļas jālieto sakrīt pārbīdījuma Izmēru 13. lielāks par kādas zīm.), pārbīda līniju, nosaka ar garenvir- // šķērsvirziena palielina Mērot Ar skrūvi stāvoklis perpendikulārā garums L Vis- pareizā mikrometrisko nolasa Tādējādi izmērus skrūvi vien- zīmējumā parādīts piemērs pēc ar tīkla (3.33. zīm.). garumā lineāru sa- galdu griežot stāvoklī 35. jāpanāk panāk, detaļas ar tās saka, las. Ar visā pirms precīzu nolasa sakrīt mm. griežot okulāra rezultātu nolasīšanas 15, kamēr okulāra līdz disku speciālu un rokturi šķērsvir- jānonotiek pārbīdīšana, / okulārā mērī, galda un pamata pārbīdi ar mērīšana shēma galda kuros virzieni, To 0,005 mm. iestāda lai kristu. mērskalas izmēru mikroskopa uz tā, mērīšanas 3 bet (3.32. zīm.). las redzamību galvā, pa — ir mērīšanu, un speciāls tīkls tīklu 14 skrūvju vērtība iedaļas dīšanu mm 150 mm, galamēru Mikrometrisko nas 25 stāda izmēru galda panāk Garenvirzienā līdz palielināt zienā līdz 0 no Lineāro Detaļa proti, mikrometriskajām 17 un perpendikugalda, ar Ar pārbīdi. skrūvēm divos veic virzienos zīm. shēma Tehniskais minimums metālapstrādē 132 Okulāra rīšanai mērīšanas Leņķu nolasa pēc hordu augstumu un rādiusu R: aprēķina + *-2- MĒRĪŠANAS Par projektoriem kas iekārtas, attēlu tām ekrāna. uz izmērīt var dētajās kārtējā dētajās ar attēlu tādām jauni TOCT 8074-82 instrumentu nākie un mikroskopu //Ml5Ox5OA, kuri kā iepriekšminētos, #AfZ7;iooxsoA ciparu atskaites iekārtu, arī kā Pirmais paņēmiens (3.38. zīm.), mēriekār- galvenokārt profilu bet otro ir Ražošanā pārbaudāmajām kajām detaļām, kuras uz optiskā (modelis shēma Gaismas precīzu Bīl). 2 guļa 3 no šas, kura novietota ļas stikla galda atstarojas jektīvu 7 un Atkarībā virsmas trīs projektora 4. un Lai uz ob- novadītu spoguli detaļas no deta- caur ekrāna 9, galveno spo- apak- attēls Detaļas 5 veidojuma dētajās uz diviem no no palielināts. attēlu palielināto prizmu horizontāli caur detaļu spoguļa no 6 tiek 1 atstarojas apgaismo un lielais Projektora 3.38. zīmējumā. kūlis novietota gaismas avota kondensatoriem projektoru redzams parādīta staru ievēmē- izmanto 8. pārbaudāmās projektorā ar caurejošu gaismu no ar caurejošu gaismu no ar apstarojošu gaismu lieto veidus: apgaismošanas apakšas; sāniem; no augšas. 3.37. zīm. Projektors lieto cilindris- galda salīdzināt daudzus 3.37. zīmējumā projektors kas visizplatītākais daudz- palielinātu lieto moder- paņēmienu zīmējumu. veidus. arī //AfZ/150x50A un nolasīšanu. profila ... 4pm 2 mēr- optiskās vissarežģītāko ar okulārā PROJEKTORS Ar palielinājumā, grādu V. standartu //AflooxsoA rījumu palielinātu precizitāti mērāmo rojami paātrina mērīšanu, atvieglo 8T sauc dod līdz Valsts aizvieto ar 2 a h 5.2. izmēra pēc kuriem h, par shēma izvēlētajam segmentam a skalas mē- Oku- zīmējumā. pagriešanos precizitāti tipi: metode: parādīta leņķi noteikti zīm. 3.36. tīkla Ar leņķu iestādīšana lāra ar 3.36. tīkla nostip- Tehniskais minimums 3.38. zīm. rina centros vai mienu lieto, ja sīks vai reljefs tors) mērīšanas nājumu, lielināšanu šīs tos ļas iedaļas pat 0,1 5.4. šo vērtība gaismas 0,05 tipu ku- sasniedz aparāieda- ekspluatācijai rūpnīcu VIRSMAS negluduma ne- spe- cehu sevišķi izmanto cehu plaši universālo (mērīša- vērtība iedaļas kās konstrukcijas -23» un va- mērīša- 1 v.m) jaunā- un «ļ/LļM- mikroskopus (AByxKoop,innaTnpnCop). H3MepnTe«ibHbiH Atzinīgi jānovērtē universālās variants mikroskopa izgatavo «JIOMO». jaunākie Ļeņingradas šajā precizitātes kontrolieris punktiem centru un mērot diametru, mikroskopa bet trim mikroskopa aprēķina rezultātu oku- aploces uz iekārta skaitļošanas diametru urbuma kārtas, pēc mērīša- Piemēram, iestāda tīkla izmantoti sasniegumi automatizācijā. augstas apvienība mikroskopā tehnikas mērī- «ūHīī-1», aploces nodrukā uz pa- NEGLUDUMA MĒRĪŠANAI labo- nosaka profilometra profilo- negluduma apstāk- metros, bet atšķirībā no koordinātēs. ne skaitliskās arī nelīdzenumu profilometru. Profilogrāfs-profilometrs izmanto spoguļus. pīra. mērīšanai izmanto bet virzīšanas mikroskopu nas kuru nostiprina arī APARĀTI jadzībām lāra v.m. laboratorijās. apstākļos kā galda, Laboratorijās nas koncentrē grāfu-profilometru, — citus BbiA avotu gaismas detaļas šanas augsti kvalificēti speciālisti, APARĀTI Virsmas pa- optikators, precizitātes aparātu mērīšanas ratorijas ļos gadījumos mehāniskā v.m. sasniedz aparātus ciālās palieli- interferometros mērīšanas pieciešami tad augstāku vairāku pieder augstākas kā tipa principus. mikrolukss, vērtība Tā izmantojot grupas mērīšanas — vēl optisko ar citus un optimetri, cita 133 shēma virs nas pārnesuma attiecības pārvietojuma un iegūst, tikai arī bet projek- virsmas aparātos iegūst ne (instru- objekta palielinājumam, precizitāti Vēl Abos precizitāti mērīšanas optiskajam um vieta. mērīšanas mērīšanas Pie paņē- jāpārbauda mēraparātos mikroskops, pateicoties 1 aizzīmētā optiskajos mentu ros virsmas optiskā SEVIŠĶI SAREŽĢĪTI MĒRĪŠANAS 5.3. Ja Trešo prizmās. uz Projektora metālapstrādē uzzīmē tikai vērtības virsmas mikro- virsmas mikro- palielinātu profilu x-ij Tehniskais minimums metālapstrādē 134 3.39. zīm. Profilogrāfs-profilometrs, Aparāta 39. galvenie kas ļauj dāmo vēm ar 3. motora lasa arī izdarīt pa- jutīgāko tajā daļu adapteru — mēradatu iestiprināto pārbīda detaļas kura uz virsmu iekārta speciāla skalas negluduma — no- rezultātu mikrometros. noder ronelīdzenumu Palielinātu grafiskais pieraksts. (200 ... mikronelīdzenumu uzzīmē automātiski attēlu grafisko 80 uz aparāts platas mm papīra lentes 6. Sis kā un profilogrāfs kā aparāts negludumu 0.02...250 profilometrs — nosaka diapazonā um 0,02...100 um diapazonā. pievads 5, Plašākai 6. pārbau- suportskrū- ar kā 2, galdiņš Z asi. virsmas (R a ) nostiprināts nostiprināto pārbaudāmās pa vienmērīgi / pārvietot virzienos, x-y kopā tā uz detaļu Aparāta zei statnes universālais griezienu ap 4 252. 252 100000 reizes) aparāta suportveida 3 mod. mezgli parādīti zīmējumā. Uz mod. Profilogrāfs-profilometrs Profilometrs, metrs negluduma pārbaudāmās analī- Mērīšanas virsmas apstākļos R& ir Sis profilo- negluduma detaļām HB par 10, ar kuru taisne. rezultātu sistēmas graduēta virsmas mazāku ne griezuma līnija tronu virsmas ceha mērīšanai cietību mod. 283. paredzēts uzrāda skala, aparāta elekkura noteikšanai. mik- Mērīšanas mēr- normālie kalibri; diapazons 0,02... 10 um. KALIBRI Par kalibriem instrumentus, teiktiem izmēriem. venokārt tošana jo ar nepieciešamo neprasa bezskalas izgatavo Kalibrus sērijveida ražošanā, teikt sauc kurus lieto var izmēru. augstu no- gal- masveida un tiem pēc iedala: rus ražošanas salāgojuma no- gludie kalibri; To lie- koniskie strādnieka lieluma veida kalib- kalibri; vītņu kalibri; speciālie pēc pēc iedala: ātri kvalifikāciju. Kalibrus robežkalibri. Turklāt Kalibru kalibri. konstruktīvie 3.40. zīmējumā. veidi parādīti Tehniskais minimums metālapstrādē 3.40. zīm. Kalibru konstruktīvais 135 izveidojums Kalibru klasifikācija 6.1. Par rus, ļas rus NORMĀLIE KALIBRI normāliem kalibriem kuru izmērs izgatavots nominālā izmēra. lieto pārbaudei galvenokārt (gludie sauc pēc kalibdeta- Normālos kalibcilindrisku kalibri) un detaļu tos izgatavo tapu, gredzenu vai skavu veidā. Normālos duālajā un kalibrus izmanto indivi- sīksēriju ražošanā, jo izgatavot robežkalibrus katram atsevišķam 136 Tehniskais minimums metālapstrāde gadījumam tiem praksē neekonomiski. ir varētu izmērīt attiecīgajā kalibrus mālos Lai ar izmēru jebkuru diapazonā, nor- nosaka salīdzinot 0,01 ar to Pirms kalibru 0,02 atšķirību, mm detaļas tāpēc robežkalibri. Gludie robežkalibriem vārpstu ar iz- gludiem kurus urbumu Parasti pārbaudei. vienas virsmas un tos lieto mērīšanai, bet mērīšanai kompleksai Par kalibrus, sauc cilindrisku gludu tikai sastāv parasti — ne libriem no gludos Tā kā un jābūt diviem. robežkalibrus (3.40. zīm. Mērot 2, ar kāta nam par ram istabas — lielākā jā- jāizdara lietošanas). detaļa būtu Turklāt atdzisusi temperatūrai. ieiet galos kāta (3.40. galā vienā ar (3.41. zīm.). izmēram robežizmēriem, detaļas to di- Fak- jāatrodas tāpēc jābūt izmēru, vie- lielākam bet ot- urbuma Pārbaudot kalibra mazākā izmēru un apzīmē libru to apzīmē un nesauc ar HE kalibrs Lai kāta skavai (divgalīgie ir ma- HP un un daļu darbīgo ar gatavo «ne- un uz ka- iegravē Robežkalibra detaļu, tāpēc īsāku nekā daļu. kalibra minālizmērs galā 77P. nesavienojas darbīgo «der» kalibri), attiecīgajā apzīmējumu HE 77P analogi, apzīmējums kalibru nejauktu libra tā spriežot HE HE un (3.41. zīm.). galus gals ka- izmēru ĪIP skavām, robežkalibra der» HE «der» par faktisko vārpstas gadījumā pēc ieiet tapa ĪIP (npoxo.nsmi.HH). nosakāms, zākais izmēru izgatavota sauc ar robežkalibru šajā kas robežizmēra, kalibra Pārbaudot ar faktisko urbuma tapu, urbumā, tāpēc Uz faktisko praksē to tāpēc tapa (HenpoxoAsnn.HH). detaļas salīdzinot mazākam. Pārbaudot urbumā, pēc izgatavota kalibra «neder» kalibru par (lie- izga- kas tapu, robežizmēra, lielākais robežkalibram faktisko tos robežkalibriem, detaļas abiem divi 4). robežkalibriem tiskajam starp abos kalibra derīgumu nosaka, viem ir arī kalibriem Konstruktīvi vai 3) tad izgatavo robežizmē- detaļas mazākais), kalibra /, normāliem ka- robežizmēri lākais zīm. gludiem pārbaudāmās tavo lai kalibra ar ar Atšķirībā riem. līdz spēka (bez jāraugās, (piemēram, vītņu kalibri). pēc viegli rūpīgi kalibriem ar ROBEŽKALIBRI 6.2. lieto komplekti kalibriem atsevišķiem tuvāko izmēru kalibri mērīšanas notīra. Mērīšana Normālo precizitāti, mm diviem ar kalibriem. komplek- izgatavo tos. no mēru kāta un 3.41. jāiegravē arī no- robežnovirzes. zīm. ar Detaļas pārbaude robežkalibriem Tehniskais minimums 3.42. zīm. Ar ātri robežkalibriem noteikt kontrole lieto plaši Vītņu robežkalibra un vēšanās viegli var turklāt derīgumu, kvalifikāciju, augstu neprasa tos tāpēc detaļas sērijveida Gludos robežkalibrus attiecīgajā diapazonā mēru kalibra Vītņu robežkalibri. atkarībā lieto Ar vītņu robežkalibriem Atšķirībā libriem vītņu galu ar {ĪĪP) pārbauda gludos skavu veidā. pārbauda ro- gludiem ka- kompleksi «der» vairā- kus vītnes izmērus: vītnes vītnes ārējo vītnes profila pusleņķi. diametri bet rus. vidējā Vidējā trīs 3. izveidots daļu (3 ... 3,5 cilindrisku uzņemošo vītņu varētu gredzena jumā, Vītni dīt 45. ar vītnes kalibra gredzenus tapām. gadīrobež- vītņu (3.44. zīm.). un ātri robežkalibru pārbau- skavām nenoņemot skrūvi zīm.), kalibra izdilšanas vienkārši vītņu veidojums vītņu regulējamos var redzams gredzens atjaunot izmērus lieto kalibru kurā (3. darb- no normālie soli kalibri. normālo gludo Vītņu nor- tapas vienu galu izveidokalibru pārbaudei (3.46. vītnes zīm.). ar vītnes lielākos, robežizmē- profila un vienlaikus ar vītnes pārbaudi. diametra HE saskrūvējas visi mazākos vītnes konstatē ar ka nepārsniedz — diametra konstatē Lai priekšurbuma skrūvē Pareizu pusleņķi līdzīgs ir Vītņu diametru; vītņu kalibrs uzgrieznī vītņoto robežkalibra Vītņu kā vidējo nozīmē, gals daļu. iekšējo diametru; tas mazāks redzama tapa «Neder» un mālā kalibra soli; ĪĪP skrūves ka nav galda. vītnes Ja robežkalibra zīmējumā. saīsinātu ar diametru; vītnes detaļu, liecina, diametrs 3.43. zīmējumā, veida robežkalibru skrūvi ar vidējais vijumiem) iz- izmēra no tapa Vītņu robežkalibrus vai bežizmērus. kā Tāpat vītņu gredzenu jebkuru gadījumā. pārbaudāmā no tapu, arī ļauj atjaunot arī nodilšanas robežkalibrus, arī re- Tie 8). iestādīt kā kalibram, izveido 7, zīm. 137 par mazāko robežizmēru. 42. (3.40. izmēru vītnes un masveida ražošanā. gulējamus metālapstrāde otru vītņu robežizmēru kalibru. mēram, HE kalibra-gredzena Tā, pie- nesaskrū- 3.43. zīm. Vītņu robežkalibra gredzens. Tehniskais minimums metālapstrāde 138 3.44. zīm. Regulējamais vītņu kalibra gredzens mazākā nusa izmēram Lai pārbaudītu lākā (3.48. zīm.). niskā zīm. robežkalibra Vītņu 3.46. zīm. Skrūves dos, arī normālos vītņu Koniskie robežkalibri. lieto dētajās kompleksai pārbaudei. diametru Lai zākā nor- glulieto tāpat kā virsmu kalibra ar zīmuli pēc un tam, uz izveido ko- pakāpi pārbaudei. vai koniskuma šādi: pirms konusa uzvelk pārbauda detaļas krītu kalibru savstarpēji par izmēram vietā tapa Koniskumu pārbaudes svītras, dažas savienojot pagriežot, līnijas, ar varētu lai detaļu spriest pareizību. izmēru koniskiem vienlaikus konusa koniskumu. pārbaudītu diametra kalibra kuras pārbauda un Tos, konisku Ar normālā ražošanā. vairāku pārbaudei, kā kalibrus sīksēriju un kalibrus, kalibriem vītņu gredzenus. Tāpat individuālajā vītņu lieto pārbaudei mālo kalibru Vītņu divas svītru tapai diametra lie- koniskā faktiskajam Dažreiz kalibra mazākā skava konusa urbuma konusa jāatrodas diametra lielākā urbuma iezīmētas tapai kurām starp faktiskajam robežizmērus, izmēra kalibra 3.45. diametra (3.47. zīm.). vārpstas gredzenam robežās konusa robežizmērus, izveidota jāatrodas ma- koniskā pakāpe, vārpstas ko- 3.47. zīm. Koniskais robežkalibra gredzens Tehniskais minimums metālapstrādē 3.48. zīm. SPECIĀLIE 7. 7.1. vītnes jo pareizus mērīšanas rezultātus, noteikšanā iegūst diametra Stieplītes 49. trim un izvēle metriskās vītnes vidējā diametra noteikšanai ar vidējā parasto Izdevīgais Vītnes solis, mikrometru tabula deformējas. vītnes mērījumus 3.4. ar iegūt vienmēr nevar mēruzgaļi maināmie Precīzākus tapa AR STIEPLĪTĒM diametru vidējo vītņu mikrometru, sevišķi robežkalibra MĒRĪŠANAS PAŅĒMIENI VĪTŅU MĒRĪŠANA Mērot Koniskā 139 stieplītēm (3. mm stieplītes diametrs, Vītnes solis, Izdevīgais stieplītes diametrs, mm mm mm zīm.). Stieplītes vispārējā diametru izdevīgāko gadījumā aprēķina šādi: P d= , a 2 cos «d» 0,2 0,118 1,25 0,724 0,25 0,142 1,5 0,866 0,3 0,170 1,75 0,35 0,201 2,0 1,157 0,4 0,232 2,5 1,441 0,45 0,260 3,0 1,732 0,5 0,291 3,5 2,020 0,6 0,343 4,0 2,311 0,7 0,402 4,5 2,595 0,75 0,433 5,0 2,886 0,8 0,461 5,5 3,177 1,0 0,572 6,0 3,468 1,008 „ 2 kur P — — bet — vītnes vītnes solis (mm); profila pusleņķis; metriskajai vītnei = rf=0,5774P. 3.49. zīm. Stieplīšu komplekts 3.50. zīm. Mērīšana ar stieplītēm 140 Tehniskais minimums Katram metru solim vītnes vai aprēķina dia- stieplīšu izvēlas 3.4. ta- pēc metālapstrāde M vispārējā bulas. rf T Lai noteiktu jāizmēra lielums M rasto mikrometru (3.50. zīm.) (precīzāk ar ar minimetru Vītnes 7.2. faktisko lai lineāls precīzai (iestādītu) plakni vai AR + pa- vītnei metriskajai procesā detaļu leņķī attiecīgajā LINEĀLU ko ierīce, mērīšanai, arī kā orientētu kādu pret d y =M-3d+0,866P. ap- SINUSA speciāla leņķu apstrādes diametru vidējo ir _ĻA i.ctg|; optimetru). MĒRĪŠANA Sinusa lieto vai -M_,/I+ Galamēru aprēķina 52. zīm. plāksnītes c) žāk lieto trigonometriskajām ļoti konusu , /i (galdiņam) un stiprināti vienādā to leņķi, sagāžot pa- atsta- precīzā H augstumā par var Lsina. no- Lai vienkāršotu lineāla bāzes zēts: L=loomm, ķina garums 200 100, un sinusa aprēķinu, L 300 galamēru ir standarti- mm. Lietojot plāksnītes aprē- šādi: h= 100 sina. galdiņa galamēriem mērpulksteni pareizību. ierīces pārbaudāmo lineāla ar si- uzbūve divi rullīši. Nostiprinot sinusa un plakanajai vienkārša: tumā L redzamo lineāla Sinusa = visbie- mērīšanai 3.51. zīmējumā matdetaļai (3. pamat- h lineālu. nusa leņķa trīsstūra sakarībām: asi. un dotā pēc taisnleņķa pēc —=sina; Leņķu lieluma šādi: izmē- var bet rīt izmērītā no gadījumā diametru, vidējo vītnes atkarībā rēķina detaļu (3.52. detaļas (3.52. pārbaudīt zīm. uz a) konusa zīm. b) dotā un leņķa Urbumi lineāla tas un speciālu vītnes iegrieztās (3.51. zīm.) galdiņā palīgierīču sinusa paredzē- nostiprināša- nai. lepriekš (mod. 136) aplūkotais bez 3. sinusa atbalsta 51. zīm. lineāls plāksnes Sinusa ir lineāls Tehniskais minimums metālapstrādē 3.52. zīm. mērīšana Leņķu sinusa ar 141 lineālu 3.53. Sinusa zīm. metodes lietošana pats vienkāršākais. neāli, kas aprīkoti (mod. 138, (mod. 135). 142) plāksni vienāda izmēra zināmā sētas mērīšanas , paņēmienu . gadījumos, l , . butu Galamēru vienlīdzīgs nav iespējams 3 lietot ~ mikrometru citas v.c. kāršs mērīšanas Pec _ paņēmiens liela parādīts izmēra tam noteikšanai. Detaļu / . kopēizmērs ... (var . detaļas _~ aprēķina detaļas novieto 4 tāds, lai merit ar mērinstrumentiem). vien- s leņķa D B iepre- ieurbtos , _ metodes. 3.53. zīmējuma L plāksnīšu , ~ kuras atstatumā . ... „ A kad &J divām iestiprinātām tapām 3, jais izmērs h jāizvēlas . daudzos 2 plāksnē pret urbumos. lineāla izmantot li- centriem papildu .... var sinusa atbalsta ar un _, binusa arī Ir j L' f / , . lenki 142 Tehniskais minimums metālapstrāde 7.3. PĀRBAUDE PLAKŅU Plakņu kontrolei lieto paņēmienu. kontrole ar kontrole ar kontrole ar kontrole ar gaismas neālu un lineāliem; las lineāliem var spriež pēc divējādi: plakni lieluma (gaisma li- starp novērojama vieglas taisnumu plaknes nospieduma lineāls, pārbaudes renvirzienā. nepārtraukta, Ja spriež pēdas, ja to kuru nospieduma plakne atstāj pārvieto tajā virzienā ir Ar kārt mentu Plakņu lineālus mēršķautnēm plakanām izgatavo (3.54. mēršķautnēm ar zīm. (3.54. naž- a) zīm. un b). ne — un preciNulles platēm» mazākam par ne — trešās plates līmeņrāžiem plakņu Sevišķi ir taisna. veida platēm 4 3.). klases platēm un šo plates un ne ma- no mazā- precizitātes mazākam par izmanto arī 12. mēr- instrumentu uzstādīšanai. ga- līnija 20 par Pārbaudes pēc jābūt pa- kura iedala 2. precizitātes klases otrās kam (0,1., zīm.) punktu Atkarībā virsmas skaitam klases jau 0,003 mm spraugai); par pirmās pēc krāsas pārbaudes klasēs punktu 25, plakņu mm. skaita zitātes un taisnumu (3.55. lielāko laukumiņā, 25 garums pārbaudāmās stikliem. plaknes platēm ko konstatē punktu interferences deta|u kvadrāta skaita platēm; līmeņrāžiem; spraugas pārbaudes kontrolē reizību, pārbaudes plaknes par kon- šādi: pārbaudes pārbaudes kontrolēt ir Ar dažādu Visizplatītākie plakņu troles paņēmieni Ar daudz t. s. pārbauda horizontālo precīzas plaknes stiklus Pārbaude notiek šādi: plaknes virsmas 3.54. a b 3.55. zīm. uz uzliek zīm. (mērinstru- pārbaudei mērvirsmas) interferences galveno- novietojumu. pārbaudāmās interferences Pārbaudes — ar nažveida — ar plakanām Pārbaudes lieto» (3.56. zīm). lineāli: šķautnēm; plates šķautnēm Tehniskais minimums metālapstrādē MĒRINSTRUMENTU LIETOŠANAS NOTEIKUMI Lai palielinātu pošanas mērinstrumentu ilgumu mērīšanas iegūtu un rezultātus, kal- pareizus šādi jāievēro pamatnoteikumi: mērinstrumentu zīm. 3.56. Interferences stikli mērīšanas tīru lai tā, mērīšanas virsmām (3.57. sies t. joslas. neliels izveidotos zīm. /), un bauda s. interferences Ja pārbaudāmā ķīlis gaisa parādī- virsmas uz (krāsainas) ir virsma lis; nedrīkst ratūra mērīt stipri joslu zīm. līnijas arī leliektai 2). būs ferences joslas ieliekums virzīts sākumu, otru bet pusi izliektai (3.57. zīm. taisnas virsmai interuz virsmai 3 un ķīļa — uz tempe- istabas no tem- peratūras; zīm. nedrīkst mērīt mērinstrumentu Mērīšana ar interfe- stikliem rotējošu detaļu mērvirsmas vai bīdīt pa detaļas virsmu; jāievēro pareizs 4). kuru detaļas, atšķiras rences (3.57. jāpār- sākumstāvok- mērinstrumentu 3.57. taisna, pirms mīkstu,, ar katrreiz saskares abām starp mērvirsmas jānotīra lupatiņu; pirms stiklu rūpīgi mērinstrumenta mērvirsmas novietojums pret detaļas pār- baudāmo virsmu; Zinot, ka kajām atbilst slām 0,3 vai atstatumam / vienas pm, krāsas ķīļa varam izliekuma daļās. starp tuvā- interferences augstumu spriest lielumu par h jo- starpība ieliekuma mikrometra pēc mērīšanas mērinstruments rūpīgi jānoslauka, jāieeļļo un fut- jāievieto rālī; nedrīkst aparātu mitra instrumentus tuvumā, tie gaisa un glabāt jāpasargā putekļu sildarī no> piekļūšanas. Ceturtā daļa. MAŠĪNBŪVES VISPĀRĒJIE 1. 1.1. LĪNIJU Darba VEIDI (griezumu, vītņu pieciešami v. arī bez noformējumā un RASĒJUMOS NOZĪME UN TO attēla kopējā elementu vumu, APZĪMĒJUMI rasējuma detaļas RASĒJUMI izmēri atsevišķu šķēlumu, c.) attēlojumiem citi apzīmējumi: izrāir robežnovirzes; un formas ģeometriskās novietojuma virsmas ne- un savstarpējā apzīmējumi; negluduma apzīmējumi; materiāla apzīmējumi; 4.1. tabula Līniju veids un Līniju Bieza nija biezums mašīnbūves rasējumos veids Līniju biezums, lī- nepārtraukta SrO.5 l.tlOT pamatlīnija — ļ Lietošana mm Redzamās kontūrlīnijas krustošanās un līnijas, iznestu šķēlumu un šķēlumu kontūrlī- nijas. Tieva nepārtraukta līnija S/3...S/2 Uzlikto mēr- kontūras, šķēlumu līnijas un palīglīnijas, svītrolīniiznesuma juma līnijas, jas, pozīciju pasvītrošanas blakus esošo cīto) S/S...S/S un no Svītrlīnija Tieva svītrpunktu līnija svītrpunktu S/2...2/3S līnija līnijas atdalīšanas līnijas griezumiem Neredzamās kontūrlīnijas Simetrijas asis, centru kas līnijas, asis simetrijas asis, ir arī uzliktiem un šķēlumiem iznestiem Pabiezināta (nosa- detaļu ierobežojošās skatu šķēluma S/3...S/2 uz- līnijas, kontūrlīnijas Norāvumu līnija Viļņota un plauktiņu rakstu Termiskai apstrādei jumiem paredzētu zīmēšanai, pārklā- un virsmu atšķelto ap- elementu uzrādīšanai griezumos Pārtraukta S... 1,5 S līnija Griezumu Nepārtraukta ar Tieva ar tieva līnija S/3...S/2 svītrpunktu šķēlumu šķēlēj- Norāvumu atzīmēšanai, ja norā- līnija ir ļoti gara Locījumu līnijas izklājumos, lauzumiem diviem un uzrādīšanai plaknes vuma līnija punktiem S/3...S/2 ar skatu apvienota izklājuma kontūrlīnijas, mentu vokļu kustīgu galējo (rokturu) starpstāvokļu un lošanas līnijas elestāattē- 145 Tehniskais minimums metālapstrādē 4.1. tehniskie vaniskās apstrādes pielaides izmēru Lai noteikumi vieglāk 1.2. Griezumus lai tikai par bilstošu materiālam (4.2. kuras darts atļauj jumam svītru un tā būvē, ar standartu Sāds veidi elementu atsevišķu un piemērs to dots noteikti biezums 4.1. uz- dažādu (4.1. tab.). zīmējumā. GRIEZUMOS ne par Plastmasas, Valsts tāla TOCT nosaka veidu neme- materiāli, kuriem nav standartizēta at- apzīmējuma katram dažādām atrodas detaļām, blakus, uzskatāmības dēļ mainīt virzienu, attālumu attēla tab.). materiāla griezumā ari standarts 860-78) iesvītrojuma Viena bet materiālu. (CTC3B rasējumā iesvītro da- pārskatu konstrukciju, (starptautiskais) 2.306-68 APZĪMĒJUMI labāku detaļu veidi līniju detaļas kopējā šķēlumus iegūtu ■atsevišķu galbrīvo v.c). orientētos un Līniju (termiskās, apzīmējumi, MATERIĀLU žādi, zīm. kā Stikls stan- un citi caur- materiāli spīdīgi iesvītro- Šķidrums dažādu arī detaļām. atsevišķām Koks -■ 4.2. I i i / I > li Keramika tabulu . Materiālu grafiskie apzīmējumi Apzīmējums un Betons Dabisks akmens Jebkura materiāla ciet- kausējumi; vispārīgs apzī- /// '// '■// /// //, bērums mējums neatka- rīgi riāla no sili- mūrējumiem Materiāls Metāli un kātu materiāli - mate- Grunts 146 Tehniskais minimums Ja mazāk iekrāsot ļas MĒRU 1.3. Valsts tos deta- (<o,Bmm). lielu Sevišķi atļauts iesvītrojumu izdarīt laukumu tikai gar kontūru malām. spraugu TOCT 2.307-68 izlikšanas izmērus neuzrādot ar skaitļiem, mērlīnijām Mērlīnijas uz- mēr- ja vietas novietot ierobežo trūkuma N° Piemēri Piemēri pk I Mērlīniju L ierobežoša- ļ na ar bul- Izmēru tinām . 10 izlikšana ļ —■ ' -_ cilindriskierr j .1 Ļ*° 232 elementiem Bultiņu aizvietošanaar punktu vai svītru šau- rās izmēru ķēdēs Izmēru izlikšana rādiusiem 10 Mērskaifļu iznešana ārpus mērlīnijas I gc— —,— J^><^—. Izmēru i izlikšana kvadrātam — 3 a s2 //*f*VY~ V vL/7 Detaļas biezuma parādīšana 30° LW \ I \ Slīpuma mērskaitļa apzīmēšana I \ J[ bultiņas tabula izmēru izlikšanai N° p.k citiem apzī- bultiņām, bet, ar dēļ mērlīnijas, uz 4.3. Apzīmējumi un mējumiem. vienību. uzrāda rasējumos no- noteikumus. rasējumos milimetros, Izmērus šauras nelielu ar (zīmē- atļauts IZLIKŠANA standarts mēru Mašīnbūves rāda atdalot citas no laukumi 2 mm), par melnus, citu saka šauri jāiesvītro jumā metālapstrāde 180 Detaļas garuma parādīšana tad to nevar paga- Tehniskais minimums metālapstrādē 4.4. Urbumu 147 tabula izmēru apzīmēšana Apzīmējumi Apzīmējumi griezumā ja nav virsskatā, griezuma «5 »5i h6 4.2. zīm. 90» apzīmēšana zīmēm � 5.h2.90° mērlīnijas, .i Urbuma nosacītām ar i raksta tos kurus plauktiņiem, "5 iznestiem uz ērtākas zīmējuma ._ lasīšanas 90» *s. »e»90* lēli (4.3. tab. 0~ ņemti speciāli apzīmējumi, attiecīgā mērskaitļa: bultiņas tab./). jām nav bultiņu (45°) Ja vietā Mērskaitļus iespējami nav vidū Slīpuma raksturo paralēli UN 4.3. leņķa apzīmējumu mērlīnijai. izvietot — . zīmējumā. (4.3. Ja samazina uz miem R. Kvadrāta līni- diagonālas (4.3. tab. 7). tab. kopējo un Līdzīgi izmēru un nosa- garuma vienkāršo arī 8). (4.4. tab. uzbūves stūmu. Slīpumu teikti tangenss pret liek 4.2. rasē- nosacījumi skaitu urbu- zīm.). KONISKUMS Koniskumu nosaka attiecība ievelk apzīmējums jumu (tga konusa koniskumu pa- konusa aug- Slīpumu kā koniskām Parasti nošķeltā = AB matnes kurus tabulā. 4.3. biezuma Detaļas AC = un pie- jas, bet pirms mērskaitļa liek kvadrāta slīpu mērlīnijas virs koniskuma un tā vai doti apzīmējumam cīts mērskaitļus SLĪPUMS shēma parādīta bultiņas, tab. 2). raksta iespējams 1.4. punktu atzīmē (4.3. (4. mērlīni- uz iezīmēt iespējams svītru ārpuses no ķēdē izmēru dēļ apzīmējums 0; apzīmējums Piemēri 3. malai cilindriskām uzskatāmības pirms diametra liek novietot para- apakšējai apzīmēšanai virsmām rādiusa un lapas #10.4 -4- cina ieteicams 3). Izmēru loka #5; dēļ rasējuma konusa detaļām pamati d, D no- un aprēķina—^ bieži attiecību, bet vien arī nosaka ne procentos tikai (attie- 148 Tehniskais minimums metālapstrādē 4.5. tabuta Visizplatītākie slīpuma leņķi Slīpuma Slīpums, leņķis, grādi ļ 7,0 4 5 8,7 6 10,5 7 12,3 8 14,0 10 17,6 12 21,3 15 26,8 20 zīm. 4.3. Slīpuma kuma čību pret leņķu puma procentos Praksē (grādos) ar Valsts pārvēršana slī- 25 46,6 30 57,7 35 70,0 40 83,9 45 100,0 slī- dota 4.5. tabulā. lieto visbiežāk (cilindriskām konis- shēma Visizplatītākā simtu). puma un uzbūves 36,4 detaļām). koniskumu 4.6. tabulā doti noteiktie standartu konis- kurni, konusa puma leņķi. pirmajā rindā leņķi un Konusa ir attiecīgie jādod priekšroka. 4.6. Normālie koniskumi Konusa 1. rinda un apzīmējums : 100 1 : 50 Konusa Koniskums 1 : 200 1 I : 500 1 : 200 1 1 1 1 : 30 1 : 15 leņķis 1 : 12 1 : 8 1 1 : 7 1 1 : 6 1 1 : 100 50 : : 30 0° 1 : 10 : 5 1 1 : Slīpums leņķis a/2 6'53" , 0°17 11" 0°34'23" 1° 8'45" 1°54'35" , 1 : 20 1 : 4 1 : 20 2°51 51" 1 15 3°49' 6" 1°54'33" 1 : 12 4°46'19" 2°23' 9" 1 10 5°43'29" 2°51'45" 8 7° 9'10" 3°34'35" 7 8°10'16" 4° 5' 8" : 6 9°3r38" 4°45'49" : 5 11°25'16" 5°42'38" 4 14° 15' 0" 7° 7'30" 3 18°55'29" 1 1 3 : : : : : : 30° 1°25'56" 9°27'44" 15° 30° 1 : 1,866 45° 1 : 1,207 45° 22°30' 60° 1 : 0,866 60° 30° 1 : 0,652 75° 37°30' 75° 3 tabula leņķi 2. rinda 1 :500 1 konusu slī- apzīmējumiem 90 1 : 0,500 90° 45° 120° 1 : 0,289 120° 60° Tehniskais minimums metālapstrāde 149 4.7. Visizplatītākie instrumentu turētāju konusi Konusa Konusa Koniskums Metriskais Morze Mazos lieto konusus šanai un an,ici;^^ n, o 9,015 1 : 19,212 2° 58'54" 1 12,065 1 : 20,047 2° 51' 26" 2 17, 780 i: 20,020 2° 51' 3 23,825 1: 19,922 2° 5 2' : 19,254 2° 1 •• 19,002 3°00' 53" 6 63,348 1 : 19,180 80 80 100 100 120 120 160 160 200 200 līdz bāzē- nostiprināšanai „■-.,- rīvurbju) (dorņu, tāja un dažādu centru, dajas plaši (kāta Sevišķi pārejas izplatīti kurus nusi, mūriem zes lieto frēžu, dažādu urbju, čaulu) turē- 59' 12" 2°51' 51" (N? konusa ir nosacīti 0...6). numuru veikšana. palīginstrumentu izveidošanai. 2° 1 : 20 1:50) precīzai operāciju 1 :20 58" 31" 1 44,399 teikt Koniskumu " 41 32" 31,267 detaļu griezējinstrumentu 51' 51" 5 nekustīgai apaļsnpesanas 2° 6 (1:500 cilindrisko 20 I: 6 leņķis oc apzīmējums Metriskais tabula pec lielāka t. s. Morzes apzīmē ar Visvieglāk (lielumu) diametra nu- Mor- var D ko- no- 4.7. ta- ļ)U jValsts 9953-82, mentu izmēri. standartos TOCT koniskās (piemēram, 25557-82) da]as doti visi TOCT instru- galvenie 150 2. Tehniskais minimums ATTĒLI. 2.1. GRIEZUMI UN TAISNLEŅĶA PROJEKCIJAS. Mašīnbūves pēc SKATI, rasējumos taisnleņķa Priekšmeta dētajās projekciju attēlus — skatus attēlo metodes. — pro- metālapstrādē ŠĶĒLUMI ATTĒLI, SKATI UN jicē rām uz trim savstarpēji projekciju plaknēm frontālo (/), zīm. šana Projekciju izvietojums perpendikulā(sk. horizontālo 4.4. 4.5. zīm. PAPILDSKATI 4.4. zīm.): (2) un Attēlu sešās pro- projicē- plaknēs Tehniskais minimums filā Vēl (3). paralēlas Attēls iegūst pēc metodes jicēšanas mērogā, 5, (4, tām grafisks attē- taisnleņķa pro- izpilda un ievērojot trīs 151 6). priekšmeta — ko lojums, izmantot var plaknes metālapstrādē noteiktā noteiku- attiecīgus mus. Atkarībā lus veida izpildījuma no attē- iedala: 4.6. skati; a Detaļas zīm. bez — attēlojums papildskata; b slīpu plakni: ar — papildskatu ar griezumi; šķēlumi. Skats skatītāju pret — nobīdīti, tad skatā stošajā redzamās priekšmeta vērstās pretskats skats, TOCT standarts galvenos skatus (galvenais 3 — labais sānskats, 5 2.305-68 skats), — 2 no- / (4.5. zīm): kreisais alfabēta atkarībā un 4 apakšskats, 6 — — skatus projekciju galvenā skata nosaukumu vai izvieto (4.5. zīm.) tā apzīmē- jumu neuzrāda. Dažreiz vietas trūkuma dēļ rasējumā 2.2. kādu Par griezumu tēlu. Sajā šķelto skatiem novieto iedomātu ar priekšmeta attēlā iesvītro kā arī virsmas Izmantojot griezumiem, iekšējie sauc pāršķelta da|u, priekšmeta iedomāti parāda bet 6. zīm. nevis gan kādas daļas var at- projek- projekcijā attēls priekšmeta — (4. virsmas papildprojekciju kas nav ciju pamatplaknēm. paralēla nevienai no un at- paralēla horizontālajai projekcijas plaknei un plaknē, projek- vertikālajai (4.10. zīm.). sa- pārējās attēlu redzami ir elementi Atkarībā un uz- uzskatā- taisnleņķa slīpā un kļūst rasējums ērtāk ar priekšmeta lasāms (4. zīm.). izšķir ar virs b). Papildskats daļas attiecīgs pro- Skats A. (papildskatu) parādīt māk bet burtu, jāliek priekšmeta tēlu-skatu atbil- jāapzīmē (4.7. zīm.). priekšmeta uzskatāmāks šķēlējplakņu no vienkāršus saliktus griezumus (vairākas attēli, skaita šķēlējplakne) (viena šķēlējplaknes) (4.9. zīm.). Horizontālie ir no skata piemēram, Dažreiz un lielo citā jāparāda GRIEZUMI šķēlējplakni 8. raksts, cijā, no skatu nobīdītā virs- — sānskats, — mugurskats. Rasējumā vai bultiņu virziens jicēšanas krievu Valsts ar taisn- virsmas leņķa projekcija. saka galvenajā kuros un vertikālie griezuma griezumi šķēlējplakne 4.7. zīm. zuma Nosacītā veidošanas grieshēma 152 Tehniskais minimums metālapstrāde Slīpā tota vai griezumā vertikālo atdala tikai bežo 4.8. zīm. Vienas tēla a 4.9. — bez zīm. detaļas projekcijas divi griezuma; Griezumu — lieto ar griezumu tā vai ko noro- viļņotu līniju nepārtrauktu Daļēju uzbūves priekšmeta tievo griezumu raksturošanas daļā. klasifikācija Cilindrisku zīm. Horizontāls vertikāls griezums citu un virsmas pusgriezumus, 4.10. ar lauzumiem. atsevišķā iekšējās un skata šķēlējplakni daļu, at- veidi: b ar ar priekšmeta (4.11. zīm.) līniju horizontālo* (4.11. zīm.). plakni pārējā no pret griezumos Daļējos novie- šķēlējplakne attiecībā slīpi 4.11. kad zīm. simetrisku attēlošanai var standarts Slīps un griezums daļējs detaļu lietot atļauj Tehniskais minimums metālapstrādē 4.12. zīm. apvienot abām Pusgriezumi pusi priekšmeta skata (4.12. zīm.). Robeža griezuma tēlošanai simetrijas ir pusēm Rasējumos sarežģītu lieto griezumus, kas samazina Visizplatītākie rākas Otrs salikto 1 veido vai- šķēlējplak- 1 ē Šādos a kurus atšķirībā veido griezumiem iedomātās s griezumos nēm nosacīti otru plakni, rāda tāpat vienu pagriež, un kā ir lauz- no pa- šķēlējplaknes. no šķēlējplak- savienojot to ar rasējumā griezumu pavienkāršā Pakāpjveida Lauztais griezumā (4. veida griezums griezumā, šķēlējplakne plānas bas), plaknē (ri- nosa- tādējādi un uzskatāmāks, kļūst lasāms ra- vieglāk (4.14. zīm.). Trešais izvērstie attiecīgus lindrisku salikto griezumu griezumi, ko priekšmetus virsmu. griezumu 4.15. — nesagro- projekcijas skatā, izvērsts Izvērsts ir šķeļot iedomātu ci- iegūtu plaknē savieto uzrakstu veids iegūst, ar Lai zītu attēlu attiecīgajā griezumi sieniņas griezuma neiesvītro iedo- ja garenvirzienā. šķej pastiprināšanas tās sējums ar 4.13. zīm. Par Jebkura mātā nepa- 14. zīm.). 2.3. 4.14. zīm. cīti veids griezumu griezumi, kāpjveida r a iedomātās pa- — (4.13. zīm.). nes tie at- saliktus nepieciešamo kurus griezumi, paralēlas starp ass. attēlu kāpjveida pusi ar priekšmetu galvenokārt skaitu. 153 un apzīmē- (4.15. zīm.). griezums ŠĶĒLUMI šķēlumu lējplakni šķēluma sauc pāršķelta vietā. ar iedomātu priekšmeta Šķēluma vietu šķē- attēlu iesvītro, bet atšķirībā rāda no griezumiem redzamo attēla lējplaknes (4.16. zīm.). virsmu nepa- aiz šķē- 154 Tehniskais minimums metālapstrādē 4.18. zīm. 4.16. a zīm. Priekšmeta b — attēla attēls priekšmeta — griezums; c trīs divos — Iznestie šķēlumi veidi: skatos; divus Izšķir šķēlums šķēluma veidus (4. 17. zīm.): uzlikti šķēlumi, grieztus skata velk tievu iznesti ar a un c), arī — uzlikts c šķēlums; b iznests — pārrāvumā — Lai IZNESTIE izgatavotu rasējumā uzrādīt dažādu sīku izmērus, skatā. virsmu Tādos un gadījumā šķēlumus šķēlums tāpat šķēlējplakni bet E-B), šķēluma brīvajā A-A), jāliek (4. pēdējā pie- uzraksts — ELEMENTI nepieciešams parādīt (4. pagriezts. detaju, iespējams pie uz papilduzrakstus pret šķēlumi zīm. mērā zīm. leņķī citā novietots šķēlums 2.4. (4.18. novieto vai pārrāvumā jebkurā rasējuma novietot vietā šķēlums; apvelk neliek. Nepieciešamības var a ap- līniju; kuru kontūru līnijas apzīmējumus 18. bet kontūru šķēlumus iznestos 17. zīm. veidi: pa- attiecīgā kontūrlīniju. Ja Šķēlumu novieto uz nepārtrauktu šķēlumi, šķēlējplaknes 4.17. zīm. tieši vietas, šķēluma ar kurus 90° par kopējā gadījumos attēli redzamo višķi papildu daudzus menti palielinātā mērogā. ko nav detaļas jālieto atse- Ļoti bieži iznestos — elementus cilindriskas vītņotas un nojuma raksturošanai iznestie virsmas ele- lieto savie- (4.19. zīm.). Tehniskais minimums metālapstrādē 4.19. zīm. a 3. VĪTŅU 3.1. vītnes parasti speciālas ļoti plaši trīs kustības VEIDI lieto Vītņotās UN b elementi: — iekšējām virsmām APZĪMĒJUMI grupās: detaļas nāšanas detaļas tapskrūves, sastiprinā- nodrošināšanas nozīmes vītņotās Visizplatītākās Iznestie virsmām; JĒDZIENI virsmām. iedala šanas, ārējām PROFILU VISPĀRĒJI Mašīnbūvē ar — 155 ir un vītņotās 4.20. zīm. sastipri- Vītnes līnijas ram, skrūves, nodrošināšanas lieto griezes taisnvirziena darba veidošanas bultskrūves, uzgriežņi. Kustības detaļas došanai detaļas. detaļas: skrūves, shēma vītņotās kustības pārvei- kustībā, piemē- mikrometriskās 156 Tehniskais minimums metālapstrādē Svarīgākie vītnei ir jiens Ph. parametri Vītnes solis rīts paralēli divām kuma blakus Vītnes 21. zīm.). punkta Vairākgājienu zīm. (divgājienu) vītne Ph kur = kad kustību griezes vada gliemežrata Pie instrumenti, piemēram, kā spirālzobiem, taļas, ķis slīpiem ar ir veidošanas P, s. vītnes soli. veidošanas dažādu Izšķir vītnes šo izmanto iestādīšanai. vītnes pilna ap- gājienu vītnes gājiens; vītnes solis; vītnes gājienu — vītni kreiso un Labās griežņi ir parametrs atkarībā vītnes ur> skrūve kustības Standarts vijumu labo- izšķir vītni. skrūve ieskrūvējas pretēji bet uz- rādī- pulksteņa virzienā, — skaits. vītnes tā no otrādi) (arī tāja kustības tāja viena (4. veido gājienu vītnes starp virziens, nes vienai kontūrai — kreisās vītrādī- pulksteņa virzienam. vēl paredz vītni veido bet šādus vītņu Skrūves Pie- divgā- 2 (D 2); (pusleņķis). vītnes burtu, d\(D{)\ d diametrus uzgriežņa apzīmē — ar lielo ar burtu. ap daudzgājienu vītņu kontūras. shēma. profila leņķis un viena diametrs vidējais mazo d(D); diametrs iekšējais diametrs d ārējās vītnes apvilktā sotnēm tikai diametrs ārējais Ārējais vītni mēram, 4.21. zīmējumā parādīta jienu leņ- leņķis, vītni. kontūra, vairākas savukārt Trīsstūra viengājiena Viengājiena — kas principu darbmašīnu daudzgājienu vītnes vītnes — Svarīgs līniju pamatu ar slīpuma vītnes arī princips Vītnes trīsstūris augstumu t. vītnes vītni ar dažādas mašīnde- 4.20. zīmējumā. un a un frēzes vienādno- pieder galvenos parametrus: taisnleņķa veido vītņurbji zobrati līnijas Vītnes veido de- v. c. parādīts īid arī piemēram, zobiem vītņotām metālgriešanas spirālurbji, ripiņas, vītņu griešanai. dažādi pieder pār- gliemeža no nozīmes speciālas taļām gliemežpārvads, kuras kas pro- Pn, Ph n ir Izņēmums starp soli: P skrūves. attālums, asij laikā. Sakarība 4.21. — pārvietojums grieziena vītnes mē- profila vienādnosau- tuvākajām Tātad gā- (4.21. zīm.). Ph pašai kas starp asij vītnes malām, tai vītnes un esošajām gājiens divām daudzgājienu P attālums, — malām paralēli saukuma un P vītnes sānu mērīts fila solis vītnes (uzgriežņa) (D) (skrūves) vai rievās ir iedomātā, izciļņu ievilktā vir- vītnes iekšējās cilindra diametrs (4.22. zīm.). lekšējais mātā, ārējās ievilktā vai diametrs vītnes ap dx(D{) ir (skrūves) iekšējās vītnes iedorievās (uz- 157 Tehniskais minimums metālapstrādē griežņa) izciļņiem diametrs cilindra apvilktā Vidējais diametrs vītnes profilu tums (4.22. zīm.). d 2 ir (D 2) iedomāta cilindra diametrs, kurš tāda {Pļ2) ciļņu lai tā, būtu platumu rievu vienāds (P/2). krusto 4.8. tabula Galvenie vītņu veidi N° p.k. Vītnes nosaukums (apzīmējums) Vītņotās detaļas attēls Vītnes profila galvenie Standarts parametri toct Metriskā 9150-81 vītne (CT (M) C3B 180- -75) 55° Cauruļvītne toct cilindriskā (G) 6357 E3B (CT -81 C3B 1157-78) •oļ rocT Cauru! vītne 621 koniskā 1-81 (CT C3B (R) 1159-78) roci 9484-81 Trapecvītne (CTC3B (Tr) 146-78) poct 10177-82 Atbalstvītne (CT C3B (S) 1781-79) 30° Nestandarta Taisnstūrvītne ar vītne plaiz- 158 Tehniskais minimums metālapstrādē Profila sānu leņķis malām. profila leņķis starp profila» — Praksē bieži a/2, pusleņķi lai pārbauda konstatētu, profila sašķiebuma kļūdas. Atkarībā metriem no vītņu mašīnbūvē Visizplatītākajām nes. formu diametrus standarts, zīm. 4.22. Vītnes METRISKĀ 3.2. mašīnbūvē nāšanas sastipri- Turklāt CT C3B bultskrū- 9150- 6 standarts TOCT standartizētos diametri Vīti un metriskas vītnes standartizētie soļi ies me 8724-81 metriskajai diametrus soli attiecīgo un parādīti 4.9. tabula Visizplatītākie dl) 4.23. zīmējumā. 181-75 nosaka 600 mm nosaka Valsts veidi vītņu 4.8. tabulā. Vītnes solis rs un vīt- ra ra pamata nei soli vīt- profila uzgriežņiem. profils (standarts TOCT parādīts vītnēm visizplatītākā skrūvēm, detaļām: Vītnes -81) ir galvenokārt tapskrūvēm, vēm, galvenie parametri un šādu para- dažādas VĪTNE vītne Metriskā vītne profila galvenajiem lieto 0,25... smalkais solis solis 0,075... mm. Atkarībā detaļas no vītnei kajai smalko soli metris- nozīmes paredz vai pamatsoli 5 0,8 6 1,0 8 1,25 1; 0,75; 0,5 1,5 1,25; 1; 0,75; 0,5 1,75 1,5; 1,25; 1; 0,75; 0,5 2 1,5; 1,25; 1;0,75;0,S (4.9. tab.). 10 Metrisko ar burtu vītni AI attiecīgā un apzīmē pamatsoli ar diametra 12 pie1-1 rakstu, piemēram, M 12. 16 Metriskās zīmējumam vītnes ar smalko uzrāda papildus soli arī soli, 2,5 2; 1,5; 1; 0,75; 0,5 A5 2; 1,5; 1; 0,75; 0,5 18 P jumu mēram, ar _ metriskās papildus gājienu skaitu un tā uzrāda vītnes skaitlisko 22 vītnes soļa ap- vītnes 24 27 apzīmē- vērtību, pie- Piezīme: vītnei 2\5_ 2; 1,5; 1; 0,75; 0,5 3_ 2; 1,5; 1;0,75 3 2; 1,5; 1; 0,75 Priekšroka vītnes M24X3(PI). Kreisajai speciāls piemēram, Standarts mam trīs vidēji dījumā ar M42x3(P2)LH. vītnes paredz precizitātes precīzo un vītnes attiecīgā (uzgrieznim neprecīzo. apzīmējumu pielaižu — ar savienoju- klases: lauka lielo nav 15, kā arī rindas ram, tiek dota 1. rindas standarts diametriem; paredz apzīmējums 3. LH, 1,5; 1;0,75; 0,5 ap- 20 Daudzgājienu 0,75; 0,5 2_ piemēram, M12x1,5. zīmējumam 0,5 izņēmumu» diametrus, 17, 25 v.c. piemē- (tabulā parādīti). precīzo, Sādā vei papildina apzīmējumu burtu, -m ar mazo burtu). lepriekšmi- ga- skrū- nētā piemēra apzīmējums skrūvei precizitātes norādījumu: M42x3(P2)LH—6h. ar Tehniskais minimums metālapstrādē 159 4.23. zīm. Metriskās CAURUĻVĪTNE 3.3. Izšķir cilindrisko konisko un (TOCT (rOCT 6357-81) 6211-81) 3/4 — B Cilindrisko cauruļvītni savienošanai cauruļu-uzmavu kārt lieto dažādām galveno- sanitārtehniskajām nosacīti, to apzīmējumus nosaka caurules pieņem iekšējais diametrs collās — un collu vītnes šējo ar vispārējais ap- — diametrs ārējais diametru. Ja A — nesa- caurules iek- nestandarta caurulei jālieto caurujvītne, šķirībā precizitātes klases (divas apzīmējumu tad jāizmanto spe- tabulas (4.10. tab.). Cauruļvītnes no nādsānu zīmējums; diametrs B). Cauruļvītnes ciālas G3/4-B, G iekšējais cauruļvītnes klase skan Cauruļvītnes — blīvai iekārtām. caurules (collās); cauruļ- vītni. kur vītnes parametri profila profilu metriskās profils ar at- (4.24. zīm.) vītnes virsotnes vie- veido 55" leņķi 4.10. tabula Cilindriskas cauruļvītnes galvenie izmēri Vītnes diametri, mm Cauruļvītnes apzīmējums ārējais iekšējais Solis P, mm 4-0, (Tpy6 VV')* (Tpy6 i/ 2 ")* 13,157 11,445 1,337 G>/ 2 20,955 18,631 1,814 G3/4 (Tpy6 3/ 4")* 26,441 24,117 1,814 G (Tpy6 33,249 30,291 2,309 G'A 1 1")* G1V4 (Tpy6 I VV')* 41,910 38,952 2,309 GV/2 (Tpy6 I V2")* 47,803 44,845 2,309 G l»/4 (Tpy6 I 3/4 ")* 53,746 50,708 2,309 G2 (Tpy6 2")* 59,614 56,656 2,309 • Vecais apzīmējums. 160 Tehniskais minimums 4.24. zīm. visu (kā arī veidu virsotnes kā noapaļo- blīvai lieto cauruļvītnes cauruļu savienošanai. 3.4. KUSTĪBAS kas Visizplatītākās ko- mēram, celšanas nas taisnvirziena kustībā. kustības mē (TOCT darbmašīnu s. vītnes ir tra- taisnstūr- un sevišķi gadījumā (4.25. trapece zīm. lieto 9484-81) virzienos, pie- suportu Tr. Vītnes diametrs d, D vītnes ar a). skrūvēm, profils virsotnes leņķi apzī- Trapecvītni Šādas vītnes vītnes solis P. Atbalstvītni lielas profils mala ir 3° H =H, + 2 (TOCT vienpusīgas a Bez riem P leņķī, ar slodzes celša- domkratos. (4.25. zīm. — bet b) diametra d, D — sān- sānmala otra apzīmē galvenajiem vītnes un — 5. — parametvītnes soja nosaka sakarības: pārējos h = 0,75P; Pārējos ārējo r-0,12P. Pā- logi . vītnes nav uzņemšanai. pie vītnes dod vītnes gājienu precizitāti metriskās rasējumos lieto elementus: apzīmējuma diametru, soli, kreisās c 10177-82) dažādās Atbalstvītni leņķī. vītnes Taisnstūrvītne, 0,5P; apzīmē nevienādsānu trapece, kurai viena plašāk, = ārējo iekšējo cilindrisko cauruļ- cauruļvītni piemēram, — rējie parametri: 7Y, īsu bet — galvenie parametri un kā : 16, piemērota mašīnās, mehānismos, dažādām presēm Sajā — R. kas pārnešanai abos vienādsānu 30° burtu 30° kustības 1 parasto Konisko darba t. vītnes. Trapecvītni kā — vītni. kustības lieto atbalstvītnes pecvītnes, Bieži tikai koniskumu ar VĪTNES kalpo pārveidošanai sevišķi izveido vītni vītni griezes vītnes Kustības skrūvēs, v.c. nisko vītni jumiem. Koniskās parametri Cauruļvītnes profila collvītnēm), trīsstūru ar metālapstrādē liek un ana- apzīmējumiem. kuru agrāk standartizēta netiek skaitu uzrāda speciāli pierakstu un lietoja darba apzīmēta, bet vītne un — profila rasējumu. Tehniskais minimums 4.25. zīm. a 4. IZJAUCAMIE Dažādu nismu mašīnu, atsevišķu izjaucamos skrūvju, aparātu detaļu un un mehā- savienošanai savienojumus: tapskrūvju skrūvju detaļas vītņotās (paplāksnes, Bultskrūves bultsavie- detaļas skrūves); izjaucamo iedalās divās (bultskrūves, detaļas bez savieno- grupās: tapskrūvītnes atsperplāksnes, sprostta- pas). lieto nošanai, kurām 26. Standartizētās ves, profili: atbalstvītne — SAVIENOJUMI nojumus. jumu vītnes b 161 SASTIPRINĀŠANAS ELEMENTI 4.1. lieto Kustības trapecvītne; — metālapstrāde ar zīm. a). lieto un bieži parasto savienojumus. detaļu detaļu skrūvju, Sādā (4. lieto bultskrūves kvadrāta divu savie- vītņotās daļas Visbiežāk sešstūra Ļoti divu nav t. s. galvām. savienošanai galvskrūvju savienojumā vienā Tehniskais minimums metālapstrāde 162 detaļām no zīm. (4.26. žādākie jābūt ir Tapskrūve vītni var abos mazāka (ar (4.26. Valsts jumos: šotu ar un 4.27. parādīti savienojuma jumiem ves 2.315-68 jumus vienkār- shematiskā zīmējumā. rasējuma un nosacītiem vienkāršo- vienkāršotā izpil- visā skrū- līniju parāda starpdetaļu Otrā vienu netiek bet kontūru, paplāksne parādīta. shematiski (4.27. zīm.). standarts Līdzīgi Parasti mentus skrūves s. skrūves, kā plaši detaļas un diametri attēlo mm, vienkāršot galvskrūvju (4.28. zīm.). sastiprināšanas — rijveidā 2 atļauj t. visizplatītākos savienojumus kuru detaļas, nepārsniedz zētas projekcijā vītņotā daļa redzama tikai apļa Savienojuma arī neuz- spraugas savienojuma rasējumā un standartu vītnes (virsskatā) ar izjaucamo rasē- bez (4.26. zīm.), garumā, bet nofāzējumus, noapaļo- rāda. pir- Bultskrūvju savienojumi ar pie izpildījumu vienkāršotā Salīdzinot detaļu paredz dažādu shematisku. izpildījumā vītotra uz uzgriežņi, vienkāršojumiem, bez tapskrūvju ieskrūvē bet TOCT 1978-79) un atļautā otro standarts (CTC3B galu c). zīm. savienojumu solis uzskrūvē gala ar vītnes urbumā, piestiprinātu mās stienis tapskrūves vītni) soļa detaļas tapskrūves lai turklāt galos, izpildījumu dījumā veidi. cilindrisks būt dažāds. Vienu ņotās būt visda- var formas galvas urbumam vītņotam Skrūvēm fe). vītņoto bultskrūves, izplatītas rūpniecībā masveidā ele- tap- standarti- izgatavo sē- specializētās 4.11. tabula Metriskas pamatvītnes galvenie izmēri, mm (fOCT 8724-81) viItnes Vītnes diametrs diarr netrs Vīt Vītnes tnes rs diametrs diametr Vītnes ārējais vidējais iekšējais solis P Di D Vītnes ārējais D vidējais iekšējais 0j 01 solis P 1 0,838 0,730 0,25 12 10,863 10,106 1,1 0,938 0,830 0,25 14 12,701 11,835 2 1,75 1,2 1,038 0,930 0,25 16 14,701 14,835 2 1,4 1,205 1,075 0,30 18 16,376 15,294 2,5 1,6 1,373 1,221 0,35 20 18,376 17,294 2,5 1,8 1,573 1,421 0,35 22 20,376 19,294 2 1,740 1,567 0,40 24 22,051 20,752 2,5 3 2,2 1,908 1,713 0,45 27 25,051 23,752 3 2,5 2,208 2,013 0,45 30 27,727 26,211 3,5 3 2,675 2,459 0,50 33 30,727 29,211 3,5 3,5 3,110 2,850 0,60 36 33,402 31,670 4 4 3,546 3,242 0,70 39 36,402 34,670 4 4,5 4,013 3,688 0,75 42 39,077 37,129 4,5 5 4,480 4,134 0,80 6 5,350 4,918 7 6,350 8 7,188 P 0 1 45 42,077 40,129 4,5 1 48 44,752 42,587 5 5,918 1 52 48,752 46,587 5 6,647 1,25 56 52,428 50,046 5,5 8,188 7,647 1,25 60 56,428 54,046 5,5 9,026 8,376 1,5 64 60,103 57,505 6 10,026 9,376 1,5 68 64,103 61,505 6 Tehniskais minimums metālapstrādē 4.26. 163 zīm. Izjaucamie nāšanas a zīm. Bultskrūves kāršots un tapskrūves rasējums vien- 4.28. savienojums; galvskrūvju — c 4.27. bultskrūvju — b — tapskrūvju zīm. un savienojums; savienojums Skrūvju vienkāršots sastipri- elementi: (galvskrūvju) shematisks jums rasē- 164 Tehniskais minimums metālapstrādē vai rūpnīcās urbumi rināšanai (4.26. kurš priekšurbumu, zāks iepriekš par teorētisko iestip- iegriež izurbjot nedrīkst vītnes būt kā plaši t. dia- — P s. — diametru (sk. lieto tikšādus Izšķir izjaucamos. neizjaucamo ārējais vītnes solis. metriskās nosaka nojumi lodētie Valsts standarts, kniežu veidus, arī vieni neiz- vissenākajiem no savienojumiem, jaucamajiem kurus se- galviņu normālas cauruļkniedi, ar 29. zīm. — dažādu tehnikas attīstība knie- straujā dētos savienojumus arvien vieto ar mazāk jaucamiem līmēti). Tomēr nojumus, riem nevar savienojumu vēl ir izmanto un arī biežāk darbietilpīgiem savienojumiem kurās konstrukciju vei- kniedi, puscauruļkniedi ar precizitātes noapaļotu b galvu; c — izstrādājumu knie- iegremdētu — cauruļ- puscauruļkniede dokumentācijā specifikācijā) savienojumu un visizplatītā- elementus (izjauca- aizneiz- savie- materiālu, ku- neizjaucamo Kniedētie savie- (4. savienojumi: Kniežu daudz konstruk- citus veidus. savienojumu (metināti, kniedētos tādu lietot Dažādu (rasējumos, kos gal- normālas kniede; detaļu savienošanai. Zināt- un precizitātes ar kniedes plaši lietoja tikai ne formu, izmērus, zīm.). des mašīnu starptautiskais materiālus kniežu trīs ar 4.29. ciju, tabu- pārklājumus. a un iekšējo aviācijas nosaka kniežu — SAVIENOJUMI dus: ir lomu arī standarts Izšķir KNIEDĒTIE 4.2.1. vadošo ieņem vaniskos nes vītnes speciālām 4.11. tab.). (SEPP) bet un pēc diametrs; būvē. savienojumu metinātie, līmētie savienojumi. Višķi priekšurbums; vītnes Precīzāk ma- iekšējo savienojumus kniedētie, veidus: Tie priekšur- NEIZJAUCAMIE SAVIENOJUMI galvenos un vītnes aptuveni: vītnes — D lām Neizjaucamos pat kur Di ar metru Dļ. 4.2. metriskas bumu nosaka jāizatse- pat Vītnes Praksē vītņotie bieži c) vai sērijās tikai vītņurbjiem, b, zīm. detaļai. vienai Turpretī tapskrūvju un nelielās gatavo višķi cehos. skrūvju 4.30. zīm. Kniežu rēšanas apzīmējuma shēma atšif- Tehniskais minimums metālapstrāde 165 4.12. tabula Kniežu veidu standarti Kniežu Kniedes veids galvas forma Normālas precizitātes Puscaurulkniede Caurulkniede kniede TOCT 10299-80 rOCT 12638-80 TOCT 12641-80 rOCT 10300-80 rOCT 12640-80 TOCT 12643-80 Pusiegremdētā TOCT 10301-80 Plakanā rOCT 10303-80 TOCT 12639-80 rOCT 12642-80 Noapaļotā Iegremdētā 4.13. tabula Kniežu materiāli pārklājumi un (rOCT Materiāls j Marka tērauds Oglekļa 10304-70) 0 Pārklājuma 1 tērauds Nerūsošais tērauds Ct3 02 15 03 Misiņš 3 Alumīnija sakausējumi 00, 01, 02, 10 X18H9T 21 00, JĪ63 32 00, 01 J163 Varš tab.) 05, 06 01 09IT2 2 (4.14. 00 Ct2 10, IOkii Leģētais veids Grupa 11, 33 03, M3 38 00, 03, AMr511 31 00 JU8 36 10 (antimagnētisks) 12 11 11 37 mos uzrāda neizjaucamos) un nokārt tikai nosacītiem ar miem, kuros 4.14. tabula galve- apzīmēju- jāievēro forma, materiāls, Izjaucamo savienojumu detaļu pārklājumu (rOCT kā kniežu izmērus un veidu, nerasē, uzrāda standarts, bet pie stan- noteicošie standarti uzrādīti 4.12. tabulā. Tātad 30. zīm.) juma ar kniežu veidu speciālu (4.13. 00 un grupu Valsts šifru un standarts — (4. apzīmē skaitli divciparu un veida apzīmējumā kniedēm neliek, ram, kniede 6xlo rOCT 10299-80. I Pārklājuma 00 Bez 01 Cinkošana veids pilnu pārklājuma ar hromatē- šanu 02 Kadminēšana 03 Daudzslāņains (varš 04 niķelis) Daudzslāņains (varš pārklā- 4.14. tab.). grupas pierakstu apzīmējumā materiāla jums tad kniedes attiecīgo To (4.30. zīm.). formu galviņas nosaka nemaz apzīmējuma dartu veidi 1759-70) Apzīmē- kniedi neizjaucamo veids. pārklājuma Tā un — — niķelis—hroms) 05 Oksidēšana 06 Fosfatēšana 07 Alvošana 08 Kaparēšana 09 Cinkošana 10 Elektroķīmiskā oksidēšana 11 Pasivēšana 12 Sudrabošana piemē- ar hromatēšanu 166 Tehniskais minimums metālapstrādē 4.2.2. METINĀTIE SAVIENOJUMI Metinātie tākie būvē nekustīgie un ir savienojumi visizplatī- savienojumi celtniecībā. Tos mašīn- izmanto vis- dažādākās formas detaļām strukcijām, tādējādi ietaupot un darbaspēku, šo detaļu kas būtu izgatavošanai 4.31. nepieciešams viena no zīm. Metinājuma zīmēšanas bala. 4.15. tabula Metināto savienojumu Metināšana pīga nekā veidi kon- un materiālu ap- shēma mazāk ir kniedēto ga- darbietil- savienojumu izga- tavošana. Valsts standarts nosaka apzīmējumu shēmu Pēc pa ka ar pamat- plauktiņu plauktiņa un nosacītu norāda, noslēgtu smas metinājuma pusbultiņa ka krustpunktā zīmi, riņķveida metinājums kontūru negludumu). metinājums Ar izpildāms (līdzīgi kā zīmi norāda, izpildāms ~ļ 4.16. tabula un Metināšanas Elektroloka paņēmieni veids metināšana Gāzmetināšana 3 r Kontaktmetināšana Metināšana Metināšanas zem K Metināšana Metināšana aizsarggāzēs ar ultraskaņu ar lāzeru P metinā- 3 n šana Automātiskā metināšana kušņu kārtas Metināšana paņēmien Rokas metināšana Pusautomātiskā vir- montāžas laikā. Metināšanas veidi un papildapzīmējumi. Zīmes uzrāda vispārējo (4.31. zīm.). ir dažādi metinājumu apzīmēšanas standarta zīme kas un A Tehniskais minimums metālapstrādē Pēc standarta metinātiem miem pie apzīmējuma juma šuves veidu bulā morāda veidi Ciparu šuves izpildījumu 50 _o- kas — c), v. valsts ar noteikt var Pēc šuves veida attiecīgām pēc šuves un uzrāda veida laidsavienojumiem zīmi un Atsevišķos rasējumā Ja pusē, plauktiņa zīmes liek šuve redzama nav vai aptās kreisā puse, apzīmējumu attiecīgu zīmi un LODĒTIE sakarsēt lodē. tūrai, (pārtraukta šah- savieno SAVIENOJUMI kuras detaļas, Savienojamās drīkst ķēž- speciālā līdz Arī kušanas ļoti ne- temperametālus plānus lodējot. apzīmējuma (šuve (šuves -O- vai jānoņem) jāpiestrādā, garumu (pārtraukta kontūru), stiprinājums paredzēta tās palīgzīmes nenoslēgtu 4.2.3. soli. Metinājuma liek / Z vai šuve) veida šuve) ja uzrāda plauktiņa. zīmes uzrāda izmēru. gadījumos, zem pār- un apzīmējumā katetes šuve, pārtraukta beigās negludums. virspusē vai labajā apzīmējumus. attiecīgos raksta T veida Leņķsavienojumiem, veida jāno- (4.16. tab.). zīmējumu ar virsmas šuve ir metinājuma uz apzīmējuma paņēmiena Ja redzama arī pastiprinājums nofāzējuma standartu tabulām. metināšanas solis mm; (vienpusēja, bez un garums šuvju ņem; — •divpusēja, šuves šuves mm, 100 burtu to un šuve, 4.15. ta- apzīmējumu, šahveida pārtraukta — (nav izmērus rasējums). šuvju parādīti apzīmējums. 100 l. norāda savieno- un ■vajadzīgs atsevišķs 50 savienoju- 167 izveidojot _lu_ pa pa- (šuve pakāpenisku pāreju). Dažreiz mējuma smas metinājuma liek beigās negluduma vispārējā apzīvir- metinājuma zīmi. 4.32. a zīm. - Lodēta pa apzīmējums: savienojuma sadursavienojums; visu b savienojums — kontūru Piemērs. rOCT 14806-80-T5-Pu3&6-50Z 100 4.17. tabula 20/ leteicamas spraugas starp kur rOCT 14806-80 metinājuma stan- salodējamām detaļām darts; Savienojami 7*5 — T veida sēja P 3 — — rokas bez šuve, divpu- nofāzējuma; - metināšana vara mm; sakausējumi tērauds aizsarggā- šuves katetes augstums 6 detaju materiāls metināšana; zēs; 6 j mater iāli Lodes Alva—svins 0.07...0.2 0,05...0,5 Varš—cinks 0,04..0,2 0.05...0.25 Sudrabs 0,04...0,25 0,02...0,15 168 Tehniskais minimums metālapstrāde Lodeto nosaka -68 savienojumu valsts standarts viegli metāla 2.313- lodējuma (25) paresninātu attēlo līniju nepārtrauktu ar līniju Lodēšanā uzrāda rasējuma tehniskajās ieteicamās 4.2.4. Līdz palielināšanos jumus izmanto savienojumi ir ar ne- savienot nekā spraugām Līmētos pēc 2.313-68 Līmju cifikācijā savienojumus Valsts attēlo standarta un ap- TOCT (4.33. zīm.). markas uzrāda vai tā 4.33. zīm. rasējuma tehniskajās spe- prasībās-. savienojalodes no un SAVIENOJUMI sintētisko ar tā dotas arī materiāla. detaļu svara camie starp atkarībā LĪMĒTIE vai tabulā 4.7. spraugas savienojamo marku specifikācijā prasībās. detaļām mām lodes lietojamās lielākām ar detaļas kā lodēšanā. zīmē zīm.). (4.32. metāla (4.33. zīm.), detaļas (4.32. zīm.). Rasējumā savienot apzīmējumus TOCT materiālu līmētos arvien Līmētie plašāk. visvienkāršākie savienojumi. Turklāt ar īpat- savieno- neizjaulīmi Līmēta savienojuma apzīmējums var PĀRVADI 5. Mašīnbūvē sevišķi zobratu lieto plaši seko- veidus: jošus pārvadu pārvadi; gliemežpārvadi; ķēžu 5.1. pārvadi. PĀRVADI ZOBRATU Zobratu ir pārvadi veids pārvadu visizplatītākais mašīnbūvē, gan gan aparātbūvē. kajos un Atkarībā vēl un koniskajos zobu no iedala ar iedala cilindris- zobratu pārvados. pārvadus Zobratu slīpuma zobratos slīpiem ar leņķa tos taisniem zobiem. CILINDRISKO ZOBRATU PĀRVADI Cilindriskos kustības lēlās ass zobratu pārvadīšanai uz otru. pārvadus no vienas Galvenais lieto para- zobrata 4.34. zīm. Zobratu zoba galvenie parametri Tehniskais minimums metālapstrādē 4.35. elements ties (bez vienam darts zoba atsevišķa ir vente, kas to slīdes) otru. pret līkne-evol- zobratu zobiem novel- ļauj kustībā griezes Tādēļ valsts stan- zobrata stingri reglamentē galviņas zoba kājiņas ar da = diametru da, d, savukārt atkarīgi parametriem, /i stuma ht t. un a diametru dt. galviņas zoba aug- kājiņas augstuma praktiskos aprēķinos zoba (4.34. zīm.). Zobu nav solis ērti aploces lietojams. garuma zobu ar d, = skaitu z Nosakām nd dalījuma diametrs aploces diametrs aploces Cilindrisko tēlā bez taisnie, — zobi zobu attēlojums 4.35. zīmējumā. uzrāda griezuma skujveida tām zobratu parādīts slīpie (tos arī vai zobi parāda ar 4.36. zīm.). līnijām soli P, nd=Pz, d=— z. it P Lielumu— apzīmē ar (moduli) m JT un standartizē, ķinus, kur d lai vienkāršotu aprē- d=mz, — dalījuma diametrs aploces (mm); m — zobrata zoba modulis zobrata zobu skaits. (mm); 4.36. z Pēc — standartizētā moduļa nosaka a arī pārējos diametrus, ja zobrata zoba parametri: ir zīm. Cilindriska attēlošana atbilstoši b ar — — ar ar bez skujveida zobrata griezuma: taisniem slīpiem zobiem; zobiem; zobiem c Atzobu t. s. pieņem- izteiktu sakarību, un m. m(z-2,5). rasējumā veidu P ārējās =m; ht= 1,25 Tie standartizētajiem no s. diametru aploces aploces ha augstums augstums sazobe m(z +2) iekšējās dalījuma aploces ārējās iekšējās to zobratu zoba un galvenos parametrus: Cilindrisko zoba Līdz 169 — 170 Tehniskais minimums metālapstrādē KONISKO ZOBRATU PĀRVADI zobratus Koniskos tības pārnešanai, tojas. Visbiežāk tus, kuru rati ir asis daudz līdz zobratu zoba jās aploces augstums . zoba ja 4.37. mežrata ārē- galviņas lieto kustības Ar skaita zobrata galvenie parametri hte. Stiprības mālo moduli aprēķinos m , ko izmanto nor- zoba pla- mēra a tuma vidusšķēlumā. — zobratam Gliemezim vītnes izmanto Glie- jāizveido deficītiem krāsaina- no bet rumba no vienlīdzīgi kā no tērauda. zobratiem ko skaits, ja un līdzīgs (4.38. zīm.). atšķirībā Piemēram, detaļas ir konstruktīvi gājienu glie- detaļa uzbūves pēc bieži vainags pret skaitu). galvenās mežrats jiem metāliem, (gliemeža attiecība slīpzobu pār- gliemežpārvadu skrūvveida — gliemežrats zobu gliemeža ir aprēķinos skaitu vītnes — gā4.38. nes Koniska nekrustojas, lielus pārnesumus Gliemežpārvada dalīts: asis apgriezienu gliemezis jienu zīm. tad zoba augstums kājiņas vārpstu šķērsojas. gan iegūt apgriezienu Z\. kā mainās aplocē: zoba mc Gliemežpārvadus nešanai, var izmēri pa- Tā GLIEMEŽPĀRVADI 5.2. bet galvenie ārējā modulis kon- vairāk. 4.37. zīmējumā. tikai /lae, zobu cilin- tiem aploces maiņu, uzdod zob- un nekā daudz šķēluma konusa ar sazobe ir zoba zobra- un zobiem. sarežģītāka parādīti izmērus leņķi parametru Konisko zobrata asis krus- zobratiem, tāpēc driskajiem rametri griezes kus- koniskos veido 90° zobratu Konisko struktīvo lieto taisniem ar forma lieto ja vārpstu skaits ir 3, profila leņķis 2i ir =3. 40°. Gliemeža zīm. vīt- Gliemežpārvads (galvenie metri) : a — gliemežrats; b — gliemezis dia- Tehniskais minimums metālapstrāde 171 ĶĒŽU PĀRVADI 5.3. Ķēžu starp attālumi ir visiem ķēžu lieto pārvadus nešanai lieli citiem (4.39. zīm.). nezīmē, kā zobratiem, rata ķēdes 4.39. zīm. Ķēžu pārvada tavotu uzņēmumā izga- rūpniecības vai priekšmetu komplektu sauc veidi dājumu tām ir priekšmetu dētajās atsevišķas veidotas t. izstrā- sastopamie un vie- kopsalikuma s. Detaja ir bez v. zoba profila tabulā, galve- uzrādot pro- salikšanas galvenokārt jumi. Svarīgākie kura jums, salikšanas Jaunu detaļas 25 dokumentus. dažādus No tekstveida tiem TOCT 2.102- konstruktoru lielākā daļa kas dokumenti, izstrādājuma apir jāno- projektēšanas sā- (patenta formulārs, izstrādājuma tehniskā līmeņa vai kvalitātes projektēšanas beigu (izmēģināšanas 6.1. un programma karte stadijā un meto- rasē- kopskata rasējums ar rasējums — dokuments, izstrādājuma konstrukciju, galveno sakarību rasējumi: detaļu rasējumi. un sastāvdaļu savstarpējo paskaidro un izstrādājuma darbības principu. Kopsalikuma ražošanas izstrādājumu paredz formē lietojot operācijas. gūšanai Valsts standarts kumā tās izstrādā- savieno, nosaka izgatavo- nepieciešami kopsalikuma rasējums, kas — instrukcijas izstrādājuma šanai izgata- operācijām. vienība noteikumi, c.). Kopskata kas izstrādājums, Kopsalikuma v.c.) tehniskie dika, specifikāciju nības. -€8 ra- diametrus, bet standartu. Strādniekiem izstrādājumu. par Galvenie ražošanā vots dod Ķēdesratam, KONSTRUKTORU DOKUMENTU VEIDI 6. Jebkuru no fila attēlojums tā un izmērus nos speciālu ar gliemežratiem sējumā uzrāda galvenos arī zināms Piemēram, uzrāda standartizētu apzīmējumu. tāpat kā ir raksturs. bet to Tāpat veidiem, attēlojumam nosacījuma pār- ja asīm, pārvadu pārvadu ķēdi kustības paralēlām attēlus rasējums satur ments, kas un un Specifikācija saka plekta vienības nepieciešamas kontrolei. — dokuments, kopsalikuma kas vai vienības no- kom- sastāvu. Detaļas satur kas ziņas, tās salikšanai doku- — kopsalikuma rasējums detaļas nepieciešamas — attēlus tās dokuments, kas un ziņas, izgatavošanai kas un kontrolei. KOPSKATA RASĒJUMS Kopskata tehniskā strādājumu rasējums ir t. projekta sākotnējās venais konstruktoru bilstoši standartu s. skiču un iz- (jaunu stadijas) gal- dokuments. TOCT 2.-119-73 Atun rOCT 2.120-73 prasībām kopskata ra- sējumā ietilpst izstrādājuma šķēlumi), raksti, attēli tekstveida kas (skati, griezumi, materiāli nepieciešami un uz- izstrādājuma 172 Tehniskais minimums metālapstrāde 4.41. zīm. Kopsalikuma rasējums Tehniskais minimums konstrukcijas, galveno darbības savstarpējas cipa prin- -40. nosaukumi sastāvdaļu nepieciešamie shēma Parasti 6.2. Kopsalikuma ir salikuma rasējums Tā kā rasējumā skaitu kopā darba to (4. ar spe- rasējumu papildina tajā tad kop- minimālo parāda griezumus, šķē- (skatus, lumus). Atbilstoši standarta TOCT 2.109-73 rasējumā kopsalikuma ietilpst rāda vienības attēli, sastāvdaļu saistību veikt kopsalikuma kas nodrošina un vienības pa- savstar- novietojumu, pējo iespēju salikšanu kontroli; un izmēri, metri, pēc dotā jāizpilda kopsalikuma norādījumi par un vai citi para- jākontrolē rasējuma; detaļu salāgojuma kopsali- specifikāciju ar un numuri; detaļu pozīciju gabarītizmēri; iestādīšanas iz- pievienošanas un mēri; norādījumi nojumu par paņēmieniem tehniskie raksturojumi nepieciešami). tie rasējumos ļauti vienkāršojumi. arī lepirktos parasti izstrādājumus ir at- tipveida parāda tikai ar kontūrām. ārējām Kopsalikuma bas (me- līmēti v.c); izstrādājuma (ja savie- neizjaucamo iegūšanas lodēti, sastāvdaļu kopsalikuma — numuriem pozīciju pretī kopskata lieto detaļu galvenā rasējuma sekojoša: ir ciālus raksturu; 6.3. proti, detaļu rasējumus. zīme robežnovirzes kuri sagatavo rasējuma rasējumus Kopsalikuma kopsalikuma ku- piemē- griezumos apzīmējums dokumentāciju, tināti, prasībām standarts, RASĒJUMS rasējumi, detaļu izpildīt B-B 4.40. zīmējumā. kopskata darba kuma rasējumā galvenais dokuments. ietilpstošo attēlu raksturojums KOPSALIKUMA cifikāciju un Pēc kopskata izpratnei. atļauts vienkāršojumiem, Valsts skrūves A-A nepieciešama). ir (ja ra- nepieciešami savienojumu izmēri); un pilnīgākai rasējumu nosaka ram, salāgojamo tehniskais Tie izmēri, pievienošanas izmēri, griezumi, šķē- kopsalikuma (4.41. zīm.). maksimāliem rus izstrādājuma nekā (gabarītizmēri, izmēri un (skati, vairāk izstrādājuma ar uzstādīšanas ir Kopskata apzīmējumi; ekspluatācijas attēlu zīm.) lumi) sējumā izpratnei; izstrādājuma un sastāvdaļu darba un 173 metālapstrāde detaļu apzīmē (4.41. zīm.), rasējumos pa- vienīar tur- galvenokārt retāk nosaukumus, spe- apzīmējumus. SPECIFIKĀCIJA Atbilstoši nosaukumus pozīciju un ar noteiktos apzīmējuma kopsalikuma numuriem valsts numurus rasējuma detaļu standartu uzrāda papilddoku- mentā, t. rasējuma s. specifikācijā. specifikācijas 4.42. zīmējumā. cijā uzrāda ne Redzam, tikai Kopsalikuma piemērs ka dots specifikā- oriģināldetaļas, 174 Tehniskais minimums 4.42. zīm. metālapstrādē Specifikācija 4.43. zīm. tēlošanas Pozīciju at- variants sastiprināšanas grupai detaļu Tehniskais minimums metālapstrādē 175 rasējums Detaļas zīm. 4.44. Tehniskais minimums bet atsevišķā Jas, kurām tās jo pēc standartos. tās grupā detaļas iepriekš atbilstošos (dotajā uzrāda piemērā DETAĻU Visām nepieciešami (4.44. zīm.), kuros ob- ligāti jāuzrāda detaļu attēli rasējumos pozīciju sastiprināšanas 43. zīm.) un nosaukumiem kurām uz detaļu specifikācijā var detaļām Valsts atļauj numurus viegli stan- parādīt grupai pēc (4. detaļu orientēties, pozīcijas numuri RASĒJUMI oriģināldetaļām detaļu rasējumi Kopsalikuma darts attiecas. paredzētas) nav 6.4. rasējumi, izgatavotas rasējumiem Atsevišķā iepirktās standartdeta- arī nepieciešami tiek parasti sērijveidā ari grupā nav metālapstrādē (skati, griezumi, šķē- virsmas negluduma apzīmējumi; papildnorādījumi; detaļas nosaukums, apzīmējums un mērogs; lumi) ; materiāla detaļu izmēri formas laides (ja un ar pielaidēm; virsmu tās konstrukcijai); novietojuma nepieciešamas pie- detaļas Valsts apzīmējums. standarts saka sīkākus ļas rasējumu. TOCT 2.109-73 papildinājumus no- par deta- Piektā daļa METĀLGRIEŠANA 1. METĀLGRIEŠANAS 1.1. PAMATJĒDZIENI Jebkurā mašīnbūves detaļas izgatavo sagataves šana, PAMATI PAR nozarē (liešana, kal- velmēšana, štancēšana vai meti- mehāniskā Tās galvenais termiskā izmērus Metālgriešanas apstrādes uzdevums un ar vis- apstrāde. griezēj- detaļai vajadzīgo virsmas gludumu. griezējdajā griezējšķautnes veidi detaļu mehāniskā Griezējinstrumentu apstrāde. speciālas 5.1. zīm. mašīnu ir instrumentiem veidot formu, un daļai darbietilpīgākā nāšana); tās Lielākai mašīnu šādi: iegūšana GRIEŠANU METĀLU ir (griežņi, 178 Tehniskais spirālurbji v. cietu asu, daļiņu Turklāt menti). vai c.) Apstrādājamo būt tas mas pievirzīšana, Metālu var sarežģī- vai un for- griezējinstru- darbmašīnā, kuras jānostiprina daļas attiecīgas tikai griezējinstrumentam nepieciešamo kustības, Metālgriešanas iedala darba kurās mašīnu darbīgo darba kustībās kustībām sagatavei 1.2. tiek SKAIDAS Jebkura griežņu, zāģu, frēžu strādājamā jāievēro mašīnu darba iedala griešanas dzīgo kustības galve- un Galvenās daļu un pa- darbība un Virpošanā kustība zēšanā (2), kustība materiāla, ķīļa piemē- abrazīvo 5.2. zīm. a — ir ķīļa no ap- veida Ķīla un darbība šauram skaidu. kustības pa- un un ir ēvelēšanā sagatavei, urbšanā (<?), (4) frē- apaļslīpē(6) plakanslīpēšanā ir bet gal- griezējinstrumentiem. PROCESS vītņurbju, atkarīga padeves bet veidot — padeves (/) galvenā venā slīpripu ātrumu, 5.1. zīmējumā. nogriezta skaida, VEIDOŠANĀS pat Galvenās ir nodrošināt vaja- uzdevums (5) spirālurbju, kustībā. padeves šanā griezošajām šķautnēm Ķīļa skaida v.c). procesā savukārt uzdevums kustības, sauc griezējinstrumenta, ram, graudu griešanas un kustības kus- līgkustībās. Par atvirzīšana kuras kurās (griezējinstrumentu metālgriešanas rādītas kustības — vai sagatavei piešķir tību. forma. nogriezta najā detaļai virsmu, sagatave darbīgās arī virsmas detaļu izveidotu ments palīgkustībām netiek formas. līklīniju Lai bet par instru- atdalīt var metālapstrāde paņēmienu. vienkāršas plakanas, daudzums (abrazīvie skaidu elektroerozijas ar liels minimums ķīlim; tā stāvokļa attiecībā detaļu. darbība Tā pret apstrādājamo parādīta 5.2. zīmē- jumā. Redzam, P uz materiālu dažādiem b — ka vienādas gadījumā, ja iedarbojas ķīļleņķiem: platam ķīlim slodzes ārējās ķīļleņķis ir mazāks, lielāks defor- Tehniskais minimums 5.3. zīm. mejošais N spēks Skaidas ķīlis un veidošanās karīga bām. Ja griezējinstrumenta veidošanās Plastisku iedarbe P riāla virsējo deformējas smas veidā (5.3. Jebkura kajiem vir- skaidas griezējinstrumenta forma. griezējdajā Griežņa galvenā redzami arī elementi sma, visi ir GRIEZĒJDAĻAS skaida, kā Trauslu metālu apstrādē elementu skaida veidā. GALVENIE ELEMENTI griezgrie- gal- — zīmējumā. Tajā griezējdaļas galvenie griezējšķautnes čuguna) atsevišķu plas- tērauda) elementi. sastāvdaļa 5.4. šķelta 5.3. zīmējumā. (piemēram, Mazāk cieta nesi- visi ietilpst skaidvirsma, — apstrādē veidojas parādīts vei- atsevišķie visizplatītā- no raksturojošie parādīta — redzami. (piemēram, īpašī- apstrādē kuras skaida, nav tisku metālu metāla griezēj- ģeometriska, Viens zējinstrumentu elementi atdalās griezējinstrumentiem kura viņa mate- pret spiedienu, atdalās un tā /). zīm. sarežģīta ir metriska nis, lielu 2, zīm. GRIEZĒJINSTRUMENTU 1.3. daļai apstrādājamo izraisa slāni metālu ķīļveida 5.3. parādīts kā tā, spēka pret novieto detaļu at- galvenokārt apstrādājamā no dojas plūstoša šķautni 179 process Skaidas dziļāk materiālā. iespiežas metālapstrādē mugurvir- un griežņa virsotne. Skaidvirsma tā griežņa (priekšējā virsma, pa virsma) kuru ir 5.4. zīm. Griežņa noslīd 1 skaida. — sma; Mugurvirsmas smas, kuras tiek ir tās vērstas griežņa pret skaidvirsma; 3 — apstrā- — asmens; 5 — griežņa elementi: galvenā palīgmugurvirsma; virnais griezējda|as 2 4 mugurvir— palīgasmens; virsotne galve6 — 180 Tehniskais minimums dājamo vērsta Galvenā detaļu. virsma — bet asmens bet palīgasmens Sagatavei, kuru izšķir apstrādātā apstrādā virsmas: šādas skaid- veidojas, ar griežņi, virsma (5. 5. zim.). Par ļas apstrādājamo virsmu, kura virsmu sauc apstrādē tiek detano- šķeļoties skaid- ar virsmu. virsotne ir abu asmeņu sa- laiduma vieta. Lielākā šo daļa elementu ir visiem griezējinstrumentiem. PLAKNE GRIEŠANAS apstrādājamā, griešanas un galve- ar PAMATPLAKNE UN 1.4. palīgmugurvirsmai Griežņa veidojas, najai mugurvirsmai šķeļoties virsmu, palīg- virzienā. pretējā Galvenais mugurvirsma virzienā, padeves metālapstrādē uzrādītu Lai mentu mugurvirsmas ķiem) ņem šādas un galvenās novietojumu (ar leņ- detaju, pie- griešanas izejplaknes: (5.5. zīm.). pamatplakne griešanas plakni Par ele- griežņa un apstrādājamo pret plakne atsevišķu skaidvirsmas — sauc iedomātu griezta. plakni, Par virsmu, apstrādāto kura virsmu rodas pēc sauc detaļas skaidas smai res virsmu, ko galvenais vietā) virsmu veido asmens. sauc dētajās griezējinstrumenta paralēla ļas asij) kulāra un iet caur pamatplakni galveno sauc garenpadevei un vir- griešanas rādiusam (perpendikulāra Par griešanas pieskaras no- griešanas. Par kura pieskaasmeni. (paralēla šķērspadevei kas plakni, deta- (perpendi- detaļas asij). 5.5. zīm. ne, pamatplakne Griešanas strādes plak- un virsmas ap- 181 Tehniskais minimums metālapstrāde 1.5. GRIEŽŅA LEŅĶI darbība pret juma ir plakni. Tāpat kā riskam ķīlim, arī nei). ķus Tā tos kurš kā leņķi Bi; palīgleņķis jāizdara slīpie leņķu leņgrie- leņķi plānā: daudz, ir zināma iestādīšanas galvenais iestādīšanas se- cība. virsotnes leņķis galvenā asmens Galvenie galvenais c leņķi. leņķi: (galvenajā galvenais palīgleņķis leņķis (fi); ap cpi (epsilons); slīpuma leņķis X (lambda). Galvenie galvenais 6i; griešanas palīgleņķis (griezējšķaut- jāievēro yii cti; perpendi- ir griežņa griežņa palīgleņķis palīgmugurleņķis ģeomet- visus apskatot, palīgleņķi: skaidas pamat- ķīlim asmeņu asmenim zīm.), un vienkāršam parādītu (5.6. zumi. tad, ķīļa Lai novieto- no plakni šķēlumā, jāuzrāda kulārs atkarīga griešanas veids. ķīja ir asmeņiem Griežņa Ķīļa skaidleņķis mugurleņķis ķīļleņķis B dikulārs (gamma); y a 6. (alfa); galvenajam šķēlums Galvenais (beta); galvenais griešanas leņķis 6 zīm. (delta); 5.6. zīm. leņķis) Griežņa leņķi Tos — mēra šķēlējplakne), kas šķēlumā perpen- asmenim (5. NN). skaidleņķis veidojas y starp (priekšējais skaidvirsmu 182 Tehniskais minimums metālapstrādē zīm. 5.7. un kas plakni, nas Skaidleņķa perpendikulāra noteikšana Ja pret iet leju uz skaidvirsma vērsta (šaurs augšu uz (plats skaidleņķis. mugurleņķis plakni ja a leņķis) ķīļleņķis veidojas galveno mugurvirsmu B=9o- Galvenais jas (5.7. zīm.): leņķis plakni 6 un veidoskaid- (5.7. zīm.): 6= Līdzīgi plakne un -a. griešanas griešanas starp virsmu Y šos var leņķus aplūkot instrumentiem 6. 6. citiem (5.8. zīm.). nosaukums galveno leņķu un no- noteikšanai. Tos (virsskatā) virzienu projekciju Galvenais starp mēra grie- un plaknes uz iestādīšanas (5. starp projekciju palīgleņķis projekciju asmens jekcijām uz Galvenā šķēlēj- sotni griezēj- skats plaknē. (pi c un un plaknes. veidojas un palīg- veidojas starp palīgasmens pro- pamatplaknes. slīpuma asmens starp galveno novilkta paralēli A) uz pamatplaknes. uz leņķis Virsotnes galvenā virzienu virzienu garenpadeves asmens leņķis op vei- garenpadeves asmens taisni, kura galvenajā arī AV šķēlums zīm.). veidojas a+ un plānā. zējšķautņu galvenā skaidvirsmu zīm. garenpadeves galveno (asinājuma (pa- perpendikulārs palīgleņķu lestādīšanas 6 starp starp dojas mugurvirsmu (5.7. zīm.). Galvenais Leņķi veidojas un (5.6. līdzīga saukumam vir- veidojas bet, skaidleņķis, griešanas no ķīlis), negatīvais — Atsevišķu caur skaid- negatīvo un vērsta Galvenais palīgasmenim šķēlumā kas Mi). noteikšana skaidvirsma pozitīvais starp kas pieskari, pozitīvo Ja sotnes ķīlis), virsma, attiecībā (5.7. zīm.). Izšķir leņķi. liekta ir jānosaka virsmas asmeni mēra Tos līgšķēlējplaknē), skaidvirsma liektās skaidvirsmai Palīgleņķi. grieša- plaknei. skaidleņķis liektai caur griežņa pamatplaknei galvenā asmens leņķis asmeni (5.6. X un virzīm., projekcijas Tehniskais minimums 5.8. zīm. Izšķir par asmens pozitīvu, zemāka par negatīvu — augstākais 1.6. un pozitīvo Galvenā slīpuma ja ja GRIEŽŅA Pareizi izvēlēti griežņa ātrumu un X. pieņem virsotne virsotne galvenā ir par ir galvenais matplaknei punkti griežņa leņķi kalpošanas uzlabot var ilgumu, nepieciešamo palielināt apstrādes detaļas skaidleņķis veidošanos. skaidleņķis, ir asmens (visi atrodas pamatplaknes), paralēls galvenā vienādā tā pa- asmens augstumā slīpuma no leņķis ir nulle. atdalīšanai nepieciešama mazāka (5.9. Tomēr drīkst pārāk Jo jo mazāk griešanas procesā. y lielāks ir deformējas Tādējādi tās arī lielu izvēlēties, virsmas atvieglo jauda zīm.). samazināsies Galvenais skaida griezējinstrumentiem asmens. kvalitāti. skaidas Ja 183 LEŅĶU GALVENIE UZDEVUMI griešanai jaudu, un uz leņķi punktiem, griežņa punkts samazināt leņķi griežņa palielināt spēku negatīvo pārējiem dažādiem Griezējdaļa metālapstrādē griežņa ķīļleņķis un veno skaidleņķi plastiskiem un skaidleņķi tādā p* griezējdaļas stiem cietiem jo y līdz ar to izturība. Mīk- materiāliem ņem trausliem. un ne- gadījumā lielāku galnekā Tehniskais minimums metālapstrādē 184 zīm. 5.9. Galvenais mugurleņķis samazināšanos zes griezējinstruments ātri kļūst kvalitāte smas Tātad ties lielu, B ķim taču, izturībai, Tā tad tas galvenā jamās Tomēr cp, īpaši un gludumu. ir horizontāls saritinās tīvais skaidu pakaļ), otru spirālē apgrūtināta novirza pretēji bet pusi un skaida (>- = tās 0). vītņveida padeves negatīvais (5. griezējasmens pamatplaknei, taisnā ir X vai galvenais nova- Pozi- spirāles virzienam X — (at- padeves ir leņķis mazs jāņem Jo mazāks <pi, virsma galveno- virsmas apstrādātās apstrādājamā arī ir vienu Ja X. novadīt ir stabilitāte. detaļas ietekmē uz zīm.). leņķis slīpuma uzdevums apstrādā- lestādīšanas palīgleņķis (pi kārt skaidu 11. asmens galvenais detaļas un izvēloties tāpēc, darbmašīnas Galvenā Tā procesu dilšanu, asmens griežņa atspiešanos vibrēšanu, vērā veidošanās lielāku. ņem mazs. skaidas plastiskiem un iestādīšanas jāizvēlas (p rada griezējdaļas palielināšana mugurleņķi palielina (p ķīļleņ- to ar uz dīšana samazinoties galvenais kā un vir- izvēlē- Mīkstiem materiāliem sasilst apstrādātās mugurleņķa ierobežota. mazs, ietekmē vajadzētu a līdz un un pasliktinās. leņķi ari ir a kuras strauji bet neass, sagatavi Ja berze, palielinās ietekme veicina ber- a starp mugurvirsmu. galveno stipri Skaidleņķa jo ne- gludāka (5.10. zīm.) un griežņa dilšana ir mazāka. Gludā griežņa dažreiz apstrādē nullei, vienlīdzīgu atspiešanos šanu, kas šajā iestādīšanas un izveido daudz pārsniedz tikai izveido mazinātu detaļas vibrē- gadījumā palīgleņķi, nullei, <pi lai bet, var posmā, padeves rasties, vienlīdzīgu kas lielumu. ne- 5.10. zīm. uz Iestādīšanas apstrādātās palīgleņķa virsmas ietekme gludumu Tehniskais minimums zīm. 5.11. virzienā izvēlas, ja un (uz priekšu). kvalitāti. apstrādājot trauktas triecienam, zīm. it asmenim ir ar uz skaidas veidošanas virzienu X >» kā izvēlas, arī pār- pak]auti lietojot cietsa- (5.12. zīm.). Pārtrauktu (triecienveida) 1.7. sevišķi griežņus ietekme metālus, griežņi ja leņķa 185 apstrādātās par Pozitīvu cietus metālus, virsmas, kausējumu Negatīvu mīkstus jārūpējas īpaši pacēluma asmens apstrādājot virsmas 5.12. Galvenā metālapstrāde pozitīvs apstrāde virsmu griezni, kura galvenajam pacēluma leņķis GRIEŽŅA LEŅĶU IZMAIŅA ATKARĪBĀ NO TĀ IESTĀDĪŠANAS Griešanas procesā griezējinstrumenta pieņemt dažādas leņķi no leņķu var jumā, Galveno šanās atkarībā iestādīšanas vērtības. veidošanās bet — parādīta iestādīšanas 5.14. zīmējumā. 5.13. leņķu zīmē- veido- Tehniskais minimums 186 5.13. zīm. Galveno a izmaiņa leņķu — virpošana; metālapstrādē atkarībā b — no griežņa iestādījuma: izvirpošana 5.14. zīm. maiņa Iestādīšanas atkarībā no leņķu griežņa iz- iestā- dījuma 1.8. GRIEŠANAS Siltums kārt griešanas SILTUMS procesā galveno- izdalās nogriežamās mācijas berze); dēļ no smu skaidas (skaidā stipras attīstās defor- iekšējā no smu berzes un berzes un starp skaidvir- griežņa skaidu; starp griežņa apstrādājamo Visvairāk mugurvir- detaļu. siltuma rodas, skaidai sa- Tehniskais 5.15. zīm. karstot sas). redzēt (var stipri nesakarst siltuma daļu liela un Par griežņa sauc kamēr Griežņa noturību lielāko savukārt siltuma das skaidas sil- siltums. ietekmē galvenokārt izdalītais siltums, Tā griešato Griešanas tors, kas apstrādājamais materiāls; materiāls; Oglekļa skaidvirsmas forma; griezējdaļas lielums; nogriežamās skaidas °C). urbšana noturība daļu ir 500... 600 °C. griežņiem zema 200... (1000 drūp asmeņi. Lai griežņi ... pie- sakaršanu Vislielākā ir trauslāki, griežņu cietības pie asmeņu izturība fak- noturību. ļoti Ātrgriezējtērauda līdz ir galvenais instrumentu tērauda instrumentu tie ir griežņa ļauj kā veids; ātrums lielāko ratūras griešanas leņķis; (virpošana, ietekmē temperatūras 250 griešanas ātrums; griezējinstrumenta berzes c.). (zaudē — veids apstrādes v. neass. bet līdz un radītais grieznī ma- skai- plastiskās skaidvirsmu uz mazāks griežņi, uz NOTURĪBA darba minūtēs. pāriet sakarsētās, spiediens to ar kļūst mēra arī ir Pie nepārtraukto grieznis nepaspēj zāks 187 sadalījums tums (griezējinstrumenta) tā noturību procesā tik metālapstrādē skaidas. GRIEZĒJINSTRUMENTA noturību laiku, krā- turpretī no ātruma Griešanas oksīdu (5.15. zīm.) saņem griešanas 1.9. nas pēc Griezējinstruments minimums tempe- cietsakausējumu 1200 °C), tad bieži bet, vien tā iz- novērstu izdrupšanu, 188 Tehniskais minimums metālapstrāde 5.16. zīm. Skaidas rībā apstrādājamā no spiediens uz griezni metāla atka- griežņa un skaidleņķa negatīvs jāizveido 16. zīm. 5.16. zīm. metālu, 1 un griežņa darbojas 2). Tieši 2 čuguna) uz skaidas skaidas no tāpēc, 5.17. (5.16. virsotnes apstrādājot zīm. griežņi. kobalta /), no bet spiediens (5.16. zīm. krāsainos Skaidvirsmas čugunu arī mazāk (BK) cietsakausē- ar izvēlas vairāk cietos grupas izturī- volframa- cietsakausējumu griežņus. Apstrādājot darbojas zīm. (tērauda) kaut gos, netālu vai griežņiem, dažāda (krāsaino spiediens skaidvirsmai virsotnes tālāk parādīta ietekme drūpošas perpendikulāri elastīgas metālus jumu materiāla skaidas Mīkstas, (5. skaidleņķis 3). diens tikai pēc uz griešanas tam virsotnes. tādu izveidojuma tēraudu, griežņa tas sākuma tiek Tādējādi skaidvirsmas ietekme uz griežņa skaidas spie- darbojas asmens momentā, bet tālāk no pārnests iespējams formu, izturību kas izveidot visma- Tehniskais minimums metālapstrādē 5.18. zīm. zāk Griešanas deformē skaidu jina (liels y) mehānisko asmens siltuma novadīšana nevā- un izturību (5. 17. zīm.). labāk asmens. ietekmē griezējdaļas aizvada skaidu siltumu Līdzīgi arī griezuma griez- griežņa no noturību griežņa ražīgumu, ja dziļumu (t) un vie- sasniegt izvēlas un lieluma lielu mazu grie- padevi 1.10. GRIEZĒJINSTRUMENTU dzesēšanas uzdevumi ir gal- dzesēšana; samazināšana kon- virsmas negluduma uzlabošana; Atkarībā izvēlas no tā, svarīgāks, griežņiem no notu- parasti — 15 min; griežņiem — 60 min; griežņiem cietsakausējumu 120 — min. nas šķidrumus iedala trīs galvenās šķidrumi, šiem eļļojošos uzde- dzesēša- kurus lieto tikai instrumentu dzesēšanai; virsmu mentu virsmu kurš griežņa šādu: tērauda griežņiem kurus kurus dzesēšanai eļļošanai Dzesēšanas ]oti lieto tikai kontakt- eļļošanai; šķidrumi, materiāla apstrādājamā sagraušanu. vumiem Virpošanas rību šķidrumi, apstrādātās no to tad grupās: taktvirsmās; atvieglot siltumu ar jo DZESĒŠANA sekojoši: griezējinstrumentu berzes šķidrumu Līdz lielāka, asmens. ātrgriezējtērauda šanas Eļļojošo novada ir oglekļa Vienāda formas (5.18. zīm.). noturība nogriežamās skaidas šķērs- nādu venie skaidas forma. nogriezt var masīvāks no otrādi un griežņa labāk Griežņa nis (S) atkarībā 189 labi lieto un kontakt- (emulsija). šķidrumi. novadīt griezējinstru- daJējai siltumu Ar no tiem var griešanas 190 Tehniskais minimums metālapstrāde vietas. lina ūdeni ūdens testību v. c.) dzesēšanas Kā manto iz- palie- (ziepes), ūdens šķidrumi. eļļojošas kontaktvietās kas pre- (sodu, boraku, potašu samazina Eļļojošie turīgas slapināmību korozijai un šķidrumu piedevām, ar Tos plēvītes starp cietību. izmanto līdz to ar arī Pie Tādas detaļu. samazina iz- un instrumenta starp un rojami kā izveidošanai skaidvirsmu skaidu, smu berzi samazinās mugurvir- plēvītes siltuma rašanās, dilšana. griezējinstrumenta šīs pieder grupas nešķīstošas Apstrādājot eļļas ievē- kontaktvietās, dažādas ūdenī dzīvnieku un krāsainos metālus tauki. ar lie- Eļļojošo dzesēšanas šķidrumu Nosaukums Grupa Dzesēšanas Ūdens—sodas Sastāvs šķīdums - šķidrumi Ūdens—ziepju šķīdums Sulfofrezols P Eļļojošie Sers (pulveris) 0,9... 1,2% šķidrumi Sulfofrezols B Sers (pulveris) 1,5...2,5% Nigrola eļļa — 17,5... 18,5% Linejla Nr. 3 — 79...81% Jauktā eļļa Lineļļa Nr. 3 — 75...90% (kompaudeļļa) Rapšu eļļa 10...25% Petroleja Terpentīns Eļļojošie šanas dzesē- šķidrumi Emulsija Ūdens — Emulsols 94...97% — 3...6% Emulsola sastāvs: sulfinētā ar sēru rīcineļļa apstrādāta — 13,5%; ļa mineraleļļa 25%; sojas eļ- — — ūdens — kaustiskas 12,5% 17%; 32%; sodas šķīdums — Tehniskais minimums metālapstrāde liem lās ātrumiem, griešanas (šķidrās) griešanas tēraudus eļļas, zonai. ar vairāk eļļas. Sevišķi plēvīte jālieto smagās nepieciešams, eļļas sēra ar vai hroma saturu. piekļūst augstām griešanas cietos šie elementi izveido ātru- (biezās) griešanas izturētu lielu skaidas lieto Pie griešanas smagos kad vieg- jālieto labi Apstrādājot maziem miem, stākļos, kas 191 lai ap- eļļas temperatūrām* detaļas uz uzķepuma novērš tākais zols šīs grupas rašanos. pārstāvis Visizplatīir sulfofre- (5.1. tab.). spiedienu. 5.1. sastāvs un un instrumenta virsmas savienojumus, kas tabula lietošana Apstrādājamais materiāls leģēLietošana oglekļa tērauds Rupja apstrāde tē- alumīmisiņš varš bronza nijs + + + + + + + frēzēšana, slīpēšana) (virpošana, Gludā tais rauds apstrāde: virpošana, frēzēšana, izvirpošana, vītņu griešana, vītņu slīpēšana, vītņu velmēšana virpošana + + + + + + (gludā), + urbšana, + uzrīvēšana, + + + + izvirpošana, vītņu griešana virpošana vītņu + + + + + griešana, + + uzrīvēšana, + urbšana Dažādas + + apstrādes: rupjā virpošana, gludā virpošana, vītņu + (gludā), griešana, + + + + +- + T + + + + + + + + + + +■ + + + urbšana, + + uzrīvēšana, + + rupjā frēzēšana, izvirpošana, + + + + gludā frēzēšana, zāģēšana, + + vītņu slīpēšana, + + vītņu + velmēšana, plakanslīpēšanā + + + + + + + + + + + + + 192 Parastām Emulsijas. venokārt bet piemīt tās iztur izveido tikai Vidēji 5. 1. •dzesēšanas 1.11. Par GRIEŠANAS jamo virsmu Visiem un ātrumu (m/min), sekundē Lai nais faktors tomēr pret bet iestāda parasti slīpēšanā (n). diametri (n), Ja nedod ir režīmu noteiktu ātrums apgriezienu detaļa, kurai rotē ir d turklāt vēlamo efektu. dze- bez kta izvēlē, vienā nevar. vai skaitu ir dažādi vienu A ndn par nekā ir mazākajam. v). dia- apgriezienu, aploces punkts n izdara minūtē, pun- apgriezienus minūtē ir (mm/min). ceļš pārvietošanās reizes n Tā skaitliski ātrumu pārvietojumu kā 1000 milimetrs lielāks, ātrums reižu minūtē, t. i., metrs mazāks galīgā sakarība: 1000u ~ v = n= ; kur v d — — , nd 1000 minūtē lielāks d, vienā minūtē izdara kopējais minūtē sakarību (n, kuras (5.20. zīm.), laikā šajā noteikt lielumiem (mm), pilnu vienu galve- ar skaitu diametram (v) bīstamas apstrādā svarīgi trim dētajā ad. detaļas ir šiem Ja A to ar starp Izdarot apgriezienu ir maiņas, arī parasti n dn lielākajam aploces Līdz met- — ātrums (5.19. zīm.), noteiktu mi- darbmašīnu noteiktam griezējinstrumenta minūtē sauc metros griešanas ātrumam tieši iestādīt Tāpēc tiem sēšanas. metrs mēra griešanas griezējinstrumentus jo temperatūras Čugunus (m/s). praktiski nedzesē, straujās apstrādā- veidiem griešanas gan {v) pārvietošanos otrādi. apstrādes griešanas un rezultātu. izdevīgāko Cietsakausējumu parasti attie- dod ekono- ĀTRUMS asmens attiecībā miski eļļojošie lietošana ātrumu griešanas vienībā nūtē to kuriem materiāli, cīgais dzesēšanas šķidrums dzesēšana piedevas. galvenie šķidrumi, laika apstākļos eļļu doti instrumenta spiedienus. metālapstrāde apstrādājamie emulsijas skaidas jāpievieno tabulā šīs griešanas smagos gal- īpašības, kontaktvirsmām arī Tomēr mazus •emulsijai emulsijām dzesējošas slānīti. eļļojošu ros minimums Tehniskais ātrums griešanas dētajās (mm); diametrs n — dētajās (m/min); (griezējinstrumenta) (griezējinstrumenta) apgriezienu skaits minūtē (apgr/min). 5.19. zīm. Griešanas detaļas ātruma diametra atkarība no 5.20. zīm. Aploces punkta noteikšanas shēma A ātruma Tehniskais minimums metālapstrādē 5.21. zīm. Sakarība ātrumu griešanas 193 starp griežņa un noturību: 1 — 2 — 3 griežņa materiāls Y12; griežņa materiāls P18; griežņa — materiāls Piemērs. T15K6 Aprēķināt zienu skaitu minūtē, 100 mm griešanas un detaļas tās ja apgrie- diametrs — ātrums — 90 m/ min. 1000u nd 1000 •90 = , OS7 287 * aprēķinātais bauda, ātrums izvēlētā no n, bet formulas pār- pēc un faktiskais vai neatšķiras n tieši nav skaits apgriezienu izvēlas tuvāko stipri griešanas āt- noturību starp griezējinstru- un noteikta pastāv saka- (5.21. zīm.). Pēc pirmajām zīmējuma redzam, nēm rauda ka griežņu pieaugot 1.12. oglekļa noturība griežņa tinās) ko sauc Uzķepuma ar to, par Sis palielinot arī samazisasniedz pieaug, vērtību nokārt process atkal un samazi- izskaidrojams galve- palielinoties grieša- to, ka, ar skaida siltumam, nas atdalāma griešanas vienādai arī (50 min) atbilst (50 m/min divi izdevīgāk strādāt ātrumiem, kas redzam, griešanas ātrumi 160 un as- paze- noturībai griešanas m/min). tiem ar vienādi noturības Tātad griešanas vai lielāki par maksimālas pie lau- (iesvītrotais kums). GRIEŠANĀ metālus, (piemedaļiņu kulu izskaidromole- savstarpējie notur atsevišķas zināmā divus smā uzķepumu. cietos ķermeņos kā to noturība. Pēc līknes ka griešanas pielīp vieglāk pieaugot instrumentu zaudēt cietību, samazinās, Pēc ir pārāk siltumam, sāk meņi tikai un, ātrumu metāla veidošanās ka līk- skaidvirsmas tuvumā apstrādājamā sākumā griešanas mīkstus apstrādājot asmens divām METĀLU griezējinstrumenta kārta, maksimālo ka, cietsakausējumu tam pēc ātrgriezējtē- ātrumam. griešanas UZĶEPUMS Bieži, jama ka noteikts, ātrumu griešanas menta uz bet minās ruma. Eksperimentāli noturība griežņu nās. darbmašīnas uz redzam, ātrumu, (apgr/mtn). vFS ' 3,14 -100 Parasti līknes griešanas nās, „ n=. —-—= rība trešās pievilkšanās daļiņas atstatumā. metālus, to vajadzētu pievilkšanas Tādējādi, daļiņām rasti tā nenotiek, jo iedarbē. uz saspiežot kontaktvir- savienoties spēku spēki (molekulas) metālu molekulu Taču pa- virsmām 194 Tehniskais minimums metālapstrādē 5.22. Uzķepuma zīm. nās atkarībā veidoša- griešanas no ātruma oksīdu izveidojas atdala abas skares virsmas lielākā daļa kulu kā ideāli molekulu lai atstatumā, nav arī sa- gludas neatrodas darboties sāktu pievilkšanās kas plēvīte, virsmas, daudz Gludā un tādā mole- lams, apstrādē plēvīti noberž spiediens 2 mm Līdz nelīdzenumus to ar metāla strumentiem gan uz virsmas 1.13. dažreiz ir virsmā. griezējin- detaļas uz vēlams, skaid- jo REŽĪMA apstrādē ne- strādājot Darba parasti griešanas režīma izvēles. ar un vislie- ražīgums atkarīgs nevē- virsmu, veidoties arī vai m/min) nu lieliem griešanas (līdz maziem ar sevišķi (80... ātrumiem (5. zīm.); jāsamazina 6 = 45°, jālieto (sk. griešanas uzķepums nemaz izturīgi nodaļu par leņķis (ja nerodas); eļļojošie šķidrumi instrumentu dzesē- šanu); menti, jo uz tiem griezējinstru- uzķepums veidojas retāk. IZVĒLE izgatavošanā svarīgi nepieciešamo precizitāti kvalitāti, sāk jālieto cietsakausējumu pat darba ražīgumu. jebkurā 22. apstrādājamā uzķepums GRIEŠANAS panākt virsmas 90 piepilda mugurvirsmas, uz apstrādē Katras lāko gan skai- 2500 N/ pa- samazināt šādi: var vai m/min), skaidvirsmas. Rupjā ir blīvi pielipt var kā pat saskares atsevišķas daļiņas Tā sasniegt skaida , plastiskā visus skaidu. ar var 3 ir apstrādāto kaitīgs, ja jāstrādā skaid- arī mugurvirsmas. oksīdu procesā griezējinstrumenta no virsmas das veidošanās kā uzķepums jo pasliktina Uzķepumu Skaidas skaidleņķi, dilšanas. no sevišķi un uz spēki. palielina sargā to no Griešanas režīmu galvenokārt ietekmē griešanas dziļums; padeve; griešanas Izvēloties ātrums. griešanas režīmu, sastāv- Tehniskais minimums lielumi daļu jāsalīdzina Sakarība attiecīgiem ar lielumiem darbmašīnas pasē. Griešanas starp dziļums apstrādājamo perpendikulāri Virpošanā ~ z dzīgs diametru z (pirms vienu uz pusei apgriezienu izdevīga izvēlas zobu griešanas — D das d (mm); galvenokārt skai- pirms noņemšanas (mm); diametrs detaļas — dziļums diametrs detaļas — pēc arī skaidas noņemšanas (mm). Rupjā apstrādē tāds, jāņem lai vienu dziļums gājienu rupjā izvēlētā Padevi griešanas izvēlas (S) vienmēr nosaka ir iepriekšējās pēc urbšanas d). Ja gandrīz Padeve atkarība dziļumu formulas (ja sotnes priekšurbuma urbja instrumenta padevi relatīvo laika sauc griezēj- pārvietošanos virsmu apstrādājamo gar Ra 3,2 diametrs. Par Padeve. pieņemts uz vai — vienu apgriezienu griezējinstrumenta); (deta- rīgs vienā minūtē; ap- 0,30..0,50 1,0 0,45...0,60 2,0 0,55...0,70 0,5 0,20...0,35 1,0 0,25...0,45 2,0 0,30..0,55 0,5 0,15...0,20 1,0 0,18...0,35 2,0 0,20..0,40 to apzīmē arī arī m pēc padevēm — n Padeve zēšanā); apgriezienu uz to vienu apzīmē frēzes — S z Tabulā minūtē. zobu apstrādājamās (frē- (mm/zob). bulā zina dotie dotais ar cientu. dekā Tāpat ātrumu izvēlas vir- 5.3. tabula. =Sn, skaits atka- dziļuma, tabulām, piemēram, speciālām Mainīgiem — no griešanas tikai noteiktos S (v) savukārt griešanas — pošanā abām ātrums griezējinstrumenta. un padevi, (mm/min). starp kā padeves, to (mm/apgr). Sakarība kur 0,5 izvēlētā no taļas S Padeve m S, mm/apgr dažādās apzīmēt Griešanas Padeve S Padeve sprīdī. Padevi zīmē Ra 1,6 noteiktā vienībās. ļas virnoapa- dziļums 2 — tabula virsmas rādiuss lojuma Ra6,3 D detaļas no Griežņa Virsmas negludums t=2, kur — 5.2. tabula. negluduma arī griešanas speciālām pēc gludā virpošanā no- gājienos. griešanas priekšurbums nav, divos jānoņem Urbšanas kā dziļuma. 5.2. uzlaide apstrādē vir- apstrādē griezējinstru- ņemtu visu atstāto uzlaidi. Gludā laika apstrādē apstrādātās bet detaļas, no padeve darbmašlnas stabilitātes, un no gludā no tabulām, piemēram, griešanas ar menta uz frēzēšanā nepieciešamā Padevi atkarībā padevi bet Minūtes (S z ). kvalitātes, smas t skaits. uzdod (S), apstrādes noteikšanai. kur zobu parasti vienlī- pēc skaidas un frēzes — Virpošanā dziļums starpības ' nz vir- vienu noņemšanas) padevēm virzienam. padeves griešanas trim Sm atstatums apstrādāto kur smu visām starp 5 ir (t) un 195 metālapstrādē ātrumi ir optimāli apstākļos. darba attiecīgu 5.4. apstākļiem griešanas ātrums korekcijas v ta- jāreikoefi- Tehniskais minimums metālapstrādē 196 5.3. Griešanas atrumi, (darbs bez virpojot PlB ar noturība dzesēšanas, griežņa tabula griežņiem 60 — min) Tērauds Bronza Griešanas dziļums Padeve /, Čuguns S, vidēji mīksts mm/apgr mm ob =450 N/mm 2 ciets ciets 0"B= 0,5 1,0 1,5 2,0 3,0 4,0 5,0 ātruma N/mm2 750 133 80 65 56 138 128 76 63 51 118 0,1 125 76 61 50 128 0,2 119 71 58 45 110 0,3 109 67 54 40 92 0,2 111 67 54 40 98 0,3 102 62 50 34 92 0,5 84 51 42 28 64 0,3 98 58 48 31 77 0,4 91 56 45 28 68 0,5 80 49 40 26 60 0,3 94 57 46 30 74 0,5 78 48 38 25 57 0,6 69 42 34 23 50 0,3 83 50 40 26 62 0,5 68 42 33 22 48 0,75 53 33 26 0,5 61 38 30 0,75 49 30 24 17 34 1,0 40 25 20 15 28 0,5 58 35 28 19 40 0,75 46 28 22 16 30 1,0 38 23 18 14 26 1,2 34 21 16 13 23 tabula no Piemērs. (n) korekcijas darba apstākļi 100 uz Virpošanā gludumam 0,25 P9 T15K6 R 1,0 4,0 tērauda a lējuma, kaluma darbs Virpošanas virsmas Detaļas jābūt mazākam ne ne- par izvēlamies Vispirms _ _ = kop" 5 , . ( mm)- 2 0,75 apstākļi: dzesēšanu dziļums 110-100 , ' virskār- griešanas Lai izveidotu ar (mīksts). cietsakau- dziļumu. Kopējais 0.8...0.9 ta Apstrādes ar 3,2. griešanas materiāls: lējuma 30 griežņi Atrisinājums. virskārta čuguna mm BK8; cietsakausējums Apstrādājamais skaitu 110 diametru. Deta- tērauds — lieto no koeficients materiāls: oglekļa tērauds ātrgriezējtērauds 43 apgriezienu mm sējuma plāksnīti. Griežņu 38 21 izvirpošanā materiāls ļas Korekcijas 18 Noteikt detaļas diametra apstākļiem Darba N/mm2 0,2 atkarībā koeficients 300...380 0,1 5.4. Griešanas 0"B = = 160...200) 0"B = 650 N/mm2 0,3 (HB uzlaide 1,15...1,25 operācijas pirmajā tx veids: = 4 0,8 otrajā nogriešana 0,5 t2 1 vajadzīgo jānoņem gājienā virsmu, visa divos (rupjā gājienos: apstrāde) — mm; izvirpošana = (5 m) gājienā mm. (gludā apstrāde) — Tehniskais minimums metālapstrādē (Gludai Pēc tam dziļumu griešanas apstrādei 0,5 izvēlas parasti 1 mm.) ... izvēlamies pirmajam gājienam 5 = pirmajam gājienam otrajam (5.2. gājienam 5 0,5 mm/apgr Griešanas mm/apgr 0,3 = izvēlamies pēc 1000 — Uz v = tab trīs dikulāros venais spēks ruma šas šiem (F z) grieznis): t. s. atbalsta vērsts liec padeves pusi. perpen- uz Pretēji = leju uz Fx . . Gal- uz kas vērtības līdz jānoapaļo lielumam pēc mašīnas pa- ses. SPĒKI radiālais darbojas šas spēks griežņi atspiest Ja ir zināms aptuveni no Fy kas , cen- detaļas. griešanas noteikt var arī (Fz ), spēks abus pārējos spēkus: FX griešanas — virzienam spēks atspiest 2= . , (apgr/min). F& ; __ 1275 — tuvākajam garengriezni griežņi garenpadeves griežņi jāpie- (5.23. zīm.). spēkiem un UN nogriešanai. savstarpēji —ir virzienā) Pretēji bojas virpošanas virzienos no pēc JAUDA skaidas spēki n 10 = -— Aprēķinātās spēks V2 gājienam 3,14 -102 2 koriģējam ātrumu parasto (m/ īid = — GRIEŠANAS darbojas 408 -= ti\= 1 (cietsakausējuma zināms = = tab. Jebkuram griezējinstrumentam liek 4 (m/ . AC 1000 -408 Griešanas • 244 . . . (w/mm); - 705 = otrajam v m/min. 1.14. 244 3TĪ4TTĪO- gājienam 5.4. tabulas • = m/min; 102 = ītD ātrumu otrajam gājienam 4 1000u, pirmajam gājienam 5.3. tabulas: pirmajam • skaitu: apgriezienu 5.3. tab.). un =61 61 min). Nosakām = = u2 =102 gājienam otrajam (5.3. tab.); — Uj min); padevi: — 197 = 0,25FZ ; F y -0,4F,. (ātleju. Griešanas darcen- karīgs spēks galvenokārt apstrādājamā no ir at- materiāla me- , pārvietojamā šķērspadevei hāniskajām īpašībām un skaidas šķērs- griezuma laukuma. šķērsgriezuma Skaidas laukumu / nosaka (5.24. zīm.) f=ts, kur f — skaidas / S — — Dažādu uz Spēki, kas nas darbojas griezni uz virpoša- padeve cik liels attiecīgajam 1 2 mm lielu lau- dziļums (mm); (mm/apgr). metālu griešanas rāda, zīm. griešanas griešanas spēka t. s. 5.23. šķērsgriezuma (mm2); kums mehānisko koeficientu spēks kas X, nepieciešams, materiālam skaidu ietekmi izmaiņu nosaka ar no- lai nogrieztu (5.5. tab.). 198 Tehniskais minimums metālapstrādē 5.24. zīm. Skaidas 5.5. tabula kur Ng griešanas — šķērsgrie- forma zuma jauda (kW); Griešanas koeficients Fz dažādiem materiāliem v Izturības Apstrādā- Bri- materiāls koeficients cietība Ob, gurns Griešanas nella robežsprie- jamais N/mm 2 kā darbmašīnai spēks nas (zobratos, jaudai Tērauds gultņos 1300 elektromotora 600 1600 berzes 700 1950 800 2300 900 pārvados arī v.c), kopējā Darbmašīnas nosaka, jaudu grieša- jāpārvar lielākai. ievērojot formulas zudumus, pēc 2700 130 (m/min). berze mašīnas jābūt 500 Čuguns M 650 kur Bronza un (N); ātrums griešanas — Tā K, N/mm2 HB griešanas spēks — 170 900 220 1200 150 600 400 1000 A elektromotora — m (kW); (kW); lietderības — iļ jauda griešanas jauda — koeficients (0,7... 0,9). Griešanas leņķiem y, ir spēks qp, riem. Griešanas šotā formā, spēku lietojot dotās vērtības, atkarīgs dzesēšanas v. stipri tikai ari no fakto- c. vienkār- 5.5. tabulā var noteikt pēc F1 Kf, formulas fi kur X — — (N); = = (N/ 2 aptuveni apstrādā f=4,o materiāls virpas detaļas režīmiem: 0,5 mm/apgr, strādājamais /=/S koeficients griešanas S min, tās uz griešanas — v ar 30m/ = mm; ap- tērauds 700 N/mm2). Skaidas griešanas spēks mm ja šādiem (rj B = Noteikt Piemērs. jaudu, = 4 laukums šķērsgriezuma -0,5 2 (mm ). 2 = koeficients Griešanas (5.5. tab.) ); 2 / skaidas — (mm ). Griešanas spēku lai manto, ciešamo tiek izsaka jaudu. galvenokārt griešanai Jauda laika iz- nepie- darbs, (vienā FZ = A7= spēks 1950-2 Griešanas kas 3900 (N). jauda Ft v se- = 3900 •30 _ kilovatos pēc ir vienībā Metālgriešanas Griešanai saka Griešanas noteiktu padarīts kundē). lau- šķērsgriezuma 2 kums Ķ=\9so N/mm . mašīnu jaudu Ng= ~ = 1020-60 1,9 kW^ (kW). Mašīnas nepieciešamo jaudu no- ņem formulas Fz v Ars== 1020-60 1020 •60 Ng ? 1 (elektromotora) minimālo *1) A' m n 1,9 =_l_=2,7 (kW). 0,7 jauda (pie- Tehniskais 2. minimums metālapstrādē GRIEZĒJINSTRUMENTI Atkarībā no lietošanas veida griezējinstrumenti, visus kārt iedala: griezējinstrumentus kurus griezējinstrumenti, izmanto izmanto dīšanai atslēdznieku (pēdējā veidot šos laikā ir darbu izpil- arī Visi par kurus atslēdznieku gan galvenomašīnās; vienādi darbos, gan metālgriešanas mašīnās. arī tendence pār- griezējinstrumentus kurus metālgriešanas griezējinstrumenti, galveno- izmanto kārt 199 galvenie zējinstrumenti praksē minētā lietojamie doti 5.6. tabulā. mašīninstrumentiem); 5.6. Galveno grie- iedalījumā tabula griezējinstrumentu iedalījums Atslēdznieku Cirtņi Sāberi Metālšķēres Zāģi griezējinstrumenti Vīles Mašīnu Spiralurbji griezēj- Rīvjurbji Vītņu instrumenti griešanas instrumenti Plakanurbji Centrurbji, paplašinātājurbji Lielgabalurbji Caurvilces, caurspiedņi Griežņi Frēzes Abrazīvie 2.1. CIRTŅI 2.1.1. CIRTŅU instrumenti CIRTŅU GRIEZĒJDAĻAS 2.1.2. VEIDI LEŅĶIS Cirtnis un ir viens vienkāršākajiem tiem, to ciršanai galvenokārt un visvecākajiem no Metāla skārda griezējinstrumenlieto metāla (skaidas izciršanai pār- veido- ir nais leņķis žāk izvēlas 8 cirtnis metālā, bet Tā kā cirtņu darbietilpīga, dījumos, ja tos lietošana lieto tikai veikt nevar ir sevišķi retos apstrādi gaar zas, mašīnām. Cirtņu lietošana Atkarībā cirtņu 50° ne šanai) . arī no ķījleņķi cietu ciršanā ķīļ leņķis lielu, tikai ātrāk cirtņa galve- kuru visbie- 6, jo mazāku ar iespiežas vieglāk nodilst. apstrādājamā izvēlas tēraudu čuguna, apstrādei — metāla bron60... 70°; iedalījums, parādīta konstrukcija 5.7. tabulā. un vidēji cieta 50° . .. 60°; tērauda apstrādei — 200 Tehniskais minimums metālapstrādē 5.7. Cirtņu veidi un lietošana Cirt a veids Lietošana Skārda ciršana Plakanais cirtnis i Plakanu virsmu ciršana I I I Izcirstais cirtnis j ļ ! Liektu vai apaju kontūru izciršana ļ Starpurbumu šana biezā slāņa izcir- materiālā 4-1 I Apaļcirtnis Apaju vai izciršana ovālu urbumu tabula Tehniskais minimums metālapstrādē 201 5.7. tabulas Cirtņa veids turpinājums Lietošana ļ i Spraugu, Krustcirtnis i stūru asu izcir- šana ļ Izciršanas f krustcirtnis Eļļošanas rievu izciršana mīksta tērauda misiņa apstrādei alumīnija apstrādei — cinka un 50°; — 45°; apstrādei — 30 ... 35°. Metāla virskārtas svarīgs ir arī apstrādājamo izveidotie Ja cirtnis V), tas šas 5.25. zīm. Cirtņa griezējdaļas ŠĀBERI 2.2.1. ŠĀBERU VEIDI plānu ar Par šāberēšanu sauc kurā (lielāks materiāla y līdz to (mazāks metālā, \) — virspusē. jāietur, pret ar (5.25. zīm.). stāvāk iedziļinās stāvoklī leņķis 6 y, novietots izslīdēt zākais a, un bet cen- Parei- vadoties no vienmērīgi veidotas skaidas. leņķi 2.2. leņķi cirtni ar novietojums virsmu vairāk lēzenākā apstrādei cirtņa precīzu virsmas apstrādi, virsmas iecirkņiem nogriež no detaļu atsevišķiem (noskrāpē) (0,002 ... 0,05 mm) griezējinstrumentu ■ berēšanu mašīnbūvē slīdvirsmu strādei, un lai — lieto vadvirsmu izveidotu metāla kārtu šāberi. Šā- galvenokārt galīgai ap- minētajām Tehniskais 202 minimums metālapstrādē Saberu veidi Plakanais Sāberu Plakanais nosaukums šaberis ar šāberls izlocītu galu Saberu forma Plakanu virsmu Plakanu apstrāde virsmu apstrāde i Sāberu lietošana virsmām pareizu ģeometrisko formu Pēc šāberu plakanos, bet pēc bērus liektos un izliektos, viengabala un sastādītos. (5.8. tab.). darba trīsmalu konstruktīvā iedala virsmas un izšķir fasonšāberus, izveidojuma viengala, divgalu, šāneiz- 2.2.2. ŠĀBERU Sāberim, GRIEZĒJDAĻAS LEŅĶI tāpat kā instrumentam, jebkuram griezējdaļa griezējizveidota Tehniskais minimums metālapstrādē 203 5.5. un tabula lietošana Div galu Trīsmalu Liektu šāberis Fasonšāberis virsmu Liektu apstrāde virsmu is plakanai Plakanu apstrāde grūti pieejamās šāberis vietās virsmu apstrāde / 1 •iv. ķīļa daļā B, 6. formā gandrīz Ķījleņķis B asinā leņķi ar apskatītajiem j a, ir atkarīgs formas, v m a y, 6 visiem leņķiem no novietojuma šābera pret pirmajā — no bet a, y, virsmu. Tā kā ietekmē skaidas minētie šābera šāberēšanā, tad sevišķi pārējie pareizu griezējdaļas apstrādājamo attiecībā Dažu šābera pret šāberu leņķi stipri vienmērīgu atdalīšanu svarīgi griezējdaļas apstrādājamo leņķi parādīti ievērot stāvokli virsmu. 5.9. tabulā. 204 Tehniskais minimums metālapstrādē Saberu Plakanais Sāberu nosaukums Plakanais šāberis Sāberu šāberis izlocītu ar galu griezējdaļas novietojums Saberu griezējdaļas leņķis 0 105...125° (3 90... 100° a 15... 25° V -( 15... 35°) čugunam 90... 115° 75... 65...70° 90° 35...40° 15... 25° — ( 30° 0 0...25 20...25° ) tēraudam mīkstiem bronzai materiāliem Metālšķeru Nosaukums Nemehanizētas šķēres Rokas Zīmējums Lietošana Līdz 1 mm griešanai tiem šķēres bieza tērauda skārda — īsiem, nesarežģī- griezumiem Elektriskas Mehanizētas šķēres (pneimatiskās) šķēres Zīmējums Lietošana Kontūru izgriešanai materiālos 1...1,5 mm dažādos biezumā Tehniskais minimums metālapstrādē 205 5.9. tabula leņķi Trīsmal šāberis Faso šāberis V 100.. .120° 60.. 80° 20.. . 60° -( o. . 30°) 5.10. tabula veidi Galda Sviras šķēres šķēres Paralēlšķēres Bļļiiļiiļiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiļ.iiii,», & ;»:;,»■ 2 Līdz 1,5 mm bieza rauda skārda na i _ īsiem, tē- Līdz kiem, nesa- paralēlšķēres Tāpat kā parastas ralēlšķēres pa-ļ | mm bieza tērauda Līdz griešanai nesarežģītiem — ļ Rullīšu Līdz 10 mm bieza mm tērauda skārda taisniem, griešanai gariem griezumiem grie- — šķēres slokšņu griešanai 2 bieza garā- zumiem režģītiem griezumiem Mehāniskas 2,5 skārda grieša- tērauda! Virs ļ Štanču šķēres 4 bieza mm riāla sagriešanai mate- 206 Tehniskais minimums metālapstrādē METĀLŠĶĒRES 2.3. 2.3.1. METĀLŠĶĒRU VEIDI UN tomēr LIETOŠANA ir griezējdaļai griezējinstrumentos lieto metāla Metālšķēres gadījumos retos sadalīšanai atsevišķās atdalīšanas. das sērijveida šķēres. 5.10. tabulā. indivi- ražošanā 5.10. tabulā materiāla biezums sagriežamā skai- ražošanā, masveida un mehanizētas bez lieto šķēres sīksēriju un un dzelzs visizplatītāko parādīti Nemehanizētās duālajā daļās Praksē veidi metālšķēru skārdu profilu arī bet lieto metālšķēru robeža. galīgā lieto rūpnīcās griež 500X500 mm pat tērauda Lielās visi leņķi sastopamie Tā kā liels. jāņem metālšķēru uz liels darbojas spiediens, Lai mazinātu un griezējdaļas mugurvirsma ķinām slīpumu. Leņķus pēc ķīļleņķis berzi pārgriezto griezējdaļu nelielu griezējdaļu arī starp materiālu, jāizveido y 6 un ar aprē- sakarībām: parastām dotais V atseviš- konstrukcijām = 90°-(a = 6 + + B); a. nav metalurģiskās metālšķēres, štanču arī gandrīz (5.26. zīm.). 6 ķām kā metālšķēru, arī matricu kas sa- Parasti metālšķēru veido šādus griezējdaļai iz- leņķus: šķērsgriezuma <x=1,5...3°, bluķus. 6 75... 85°, = V= 2... 13°, 6 = 78... 87°. METĀLŠĶĒRU GRIEZĒJDAĻAS 2.3.2. Liela LEŅĶI Lai jau pašos šanas ar (griežot daļiņu griešana gan pamatos citiem ar metālšķērēm atšķiras no grie- griezējinstrumentiem šķērēm, nobīdīšana ar notiek materiāla pārgriešanas 5.26. zīm. vietā), Metālšķēru lāks par 30°, griežamais rēm c ir nozīme leņķim ruma c, gabals mainās 8... 9°. griezējdaļas leņķi būt gadījumā izslīdēs. no bet atvē- metālšķēru nedrīkst jo pretējā šķērēm e=ls°, pārsniedz arī kas 20°... 40°, sa- šķē- Rokas paralēlšķērēm lie- sviras c ne- Tehniskais minimums Pēc ir griešanas ko štance, stāvdaļas kuru ir parādīta var redzēt puansonam to jo matrica darbības nai izmanto Štances (5.10. tab.). nai griezējinstruments dažreiz arī shēma 5.27. tos gan urbumu izciršaArī leņķus. šeit Parasti arī gan sa- puansons, zīmējumā. a, izveidošana — grieša- galvenās un pašus ir y sadārdzina o°, štances zīm. 5.27. 2.4. ZĀĢU Zāģus dalās, tos Tāpat veidi var urbumu sarežģītu sadalīšanai skaidas rievu izgatavošanai. lietošana un veidošanās izmantot parādīta 5. tabulā. 5.28. zīm. Loka ĢEOMETRIJA Rokas 350 mm 710 mm. loti pusē. bumu griezējdaļa zāģu plānas Šādai abus lentes Lieliem diska aplūkot var visiem tā zobu leņķi darba zāģa pamatā zāģa zobam ir zāģim liskās vērtības. lentes riālu, skaidrieva pēc salodē, pilnīgi izvērša- izurbtu un līdz ur- ar sagatavots pietiekoši kura tikai apstākļus šādi faktori: pareizi izveidoti izlocījums; zoba solis. ietekmē P. platu mate- (5.28. zīm.) das leņķi; jāizveido visā tajā ievietotos noņemtā kad no no zobs savukārt skaida, skaidrievas izgājis lielums mugurleņķa Skaidleņķis jo Zāģējot materiāla. Skaidrievas griešanas pa- skait- atdalīties tam, no apstākļiem, leņķu platumā var pēc atšķiras ar Taču atšķirīgas lai liela, materiāla griežņi leņķiem. darba 5. zobu zāģa virpošanas apstākļi griežņa galvenokārt Zāģa kā rastā parādīti leņķi atsevišķu attiecīgiem disku darbam. zoba zāģa zoba Katru Lentes lentei ir zāģu zīm. metāla iepriekš galus zāģis — mainās diametri segmenti. sagatavē izveidota mašīnzāģiem iestiprināti izvietoti pa 28. robežās. atsevišķi vienā to Disku zobi zāģiem nas zāģiem garumā, loka plašās zobi Loka ZĀĢU GRIEZĒJDAĻAS 2.4.2. kā darbības LIETOŠANA UN materiāla lieto procesu. 11. VEIDI izmantojot Zāģu štances shēma ZĀĢI 2.4.1. un Izciršanas izdevumus. ekspluatācijas 207 metālšķērēm procesa cits radniecīgs metālapstrādē a no- atkarīgs un ietekmē soļa skai- veidošanos. Loka zāģu 5.12. tabulā, 13. tabulā. galvenie bet soļa P leņķi aplūkoti lielumi — 5. 208 Tehniskais minimums metālapstrādē veidi Zāģu Rokas Loka zāģis mašīnzagis ! ttēls 1 2 3 5 3 4 3 4 5 6 2 1 Shēma Neliela tavju šķērsgriezuma griešana Vidēji saga- individuāla- liela vai vairāku neliela šķērs- griezuma sagatavju griešana jā ražošanā Zāģēšanas griezējdaļas izveidot ģiem procesu dažādi lieto ietekmē paplašinājums, 5.29. (5.29. zīm.). zīm. / arī zoba kuru var Disku parādīto formu, ko centru pakāpeniski Diska zā- zoba venos izveido, zāģim griešanas disku ieslīpējot grūtāk leņķus saskatīt gal- (5.30. zīm.), 5.12. Loka uz plānāku. tabula zāģa leņķi Zāģu zoba leņķi Apstrādājamā materiāla cietības rak- Skaidas kīļleņķis galvenais mugurleņķis sturojums griešanas skaidleņķis raksturojums leņķis a° 6° Normāls 50 40 90 0 Sīka skaida Ciets 65 20 85 5 Sīka skaida Mīksts 50 30 80 10 Rupja skaida Tehniskais minimums un metālapstrādē 209 5.11. tabula lietošana Disku zāģis Lentzaģis d 3 i : ļ=3 Liela šķērsgriezuma 1 sagatavju grie- Sarežģītu figūru izgriešana sagatavēs šana ja tam diusu veidota mugurvirsma R. jānosaka Tādā attiecībā pret ar rā- pieskari MM. mugurleņķis kuru vienmēr mugurvirsmas rāda diska gadījumā Griešanas nosaka plakni, pret mugurleņķi, no- NN. pieskares 5.13. tabula Loka zāģu Zobu solis zobu P, soļa P lielumi dažādu materiālu apstrādāšanai solis mm P, izteikts zobu uz dažādās skaits 10 mm sistēmās zobu uz skaits Zoba Apstrādājamais izlocījums materiāls 1" I 4...2 3... 5 6...12 3,15...1,6 4... 7 8...16 1,6 ...1,25 7...10 18...22 1,6 ...1,25 7...10 18...22 11...14 28...32 1,0 ...0,8 izlocīti zobi I Alva, ' cinks, svins, tērauds, čuguns, koks, tērauda lējums viļņveidīgi zobi Varš, misiņš, caurules, les alumīnija skārds, stiep- Tehniskais minimums 210 5.29. zīm. a 2.5. VĪLES 2.5.1. VĪĻU Vīle ir ar vīli griezējdaļas paplašinājuma b darba izveido — UN LIETOŠANA VEIDI viens slēdznieka Zoba paplašināta griezējdaļa; — no galvenajiem rīkiem. formu un detaju ar at- virsmērus vajadzīgo var izveidojums: zobi; viļņveida Atslēdznieks dētajām metālapstrādē c — izlocītie izmērus, kā otru. 1,0 0,05 arī salāgo vienu Parasti vīlēšanai atstāj ... 0,025 mm, mm, un izmēru iegūt atsevišķu līdz zobi atsevišķos tādējādi precizitāti gadījumos Viju veidi Vienkāršās vīles Nosaukums rupjās Nt Vīles iecirtuma JSfe parastas Xe 0...1 (5... 14 iecirtumi 10 vīles mm ga- rumā) Rupjā Lietošana 2...3 N? iecirtumi (10...28 10 vīles mm Gludā apstrādē mm 10 ga- uzlaide) mm vīles apstrādē Sevišķi 0,1...0,4 mm gluda apstrāde liela (jāno- vīlē uzlaide) 0,02...0,08 mm liela uzlaide) Vīles šķērs- griezuma forma un I i. . 6 tās nosaukums i» V) dl > > to > ICO t_ T3 CO > D o co M > C H CO J > co co s ga- rumā) (jānovīlē liela 4...5 (20...56 iecirtumi rumā) (jānovīlē 0,5...1,0 smalkās 2 < Tehniskais minimums metālapstrādē 5.30. 211 zīm. nāmā pat līdz 0,01 konstruktīvā 14. iedalījums Vīļu mm. pēc redzams izveidojuma 5. no -80 garuma, kas ir iecirtuma vīles standarts vīlēm TOCT nosaka iecirtumu skaitu uz 1465- 100 -77) mm iecirtumu skaits iecirtuma atkarīgs tikai bet (rOCT atkarīgs leņķi ne arī 1513- tikai no numura. 5.14. un mai- zāģa zobu numura, vīles garuma. Adatvīlēm tabulā. Valsts vīles Diska segmenta tabula lietošana Rašvīles Adatvīles Speciālās I parastās rupjās N? 0...2 smalkās M> 6...8 N-3 3...5 (25.. .40 (48...67 (80... 112 iecirtumi iecirtumi iecirtumi 10 les mm 10 vī- les ga- Neliela iz vī- mm lēra 10 mm vī- les ga- ga- rumā) rumā rumā) vīles smalkās rupjās, urbumu i vīlēšana Svina, cinka, bita, koka ba- gumijas, sevišķi u. c. mīkstu materiālu vīlēšana (pārē- vīles nevar jās tās sarež- ģītu virsmu apstrāde (parasti nepieciešama me- hanizētā pie- dziņa) lietot, jo Sevišķi pieķep) I sk. CO B co co tz: > b co co lO c 3 o & co 0 > > > O. (O -c B .2 ico > O 5. 37. zīm. 212 Tehniskais minimums metālapstrādē Vīles 5.31. zīm. a vienrindu — iecirtums; b iecirtuma veidi: dubultiecirtums; — c speciāls — iecirtums (rašvīlēm) Pec iecirtuma veida vīles iedala (5. 31. zīm.): vienrindu iecirtuma vīles; dubultiecirtuma vīles; speciālā iecirtuma vīles Vienrindu iecirtuma stu v. metālu c.) jo neizveidosies (misiņš, bronza, veidots nevienmērīgs ar asij. kurai vīli, iz- palīgiecirtuma solis. lieto mīk- alumīnijs 2.5.2. vīles strādāt zobu vīles paralēla ir apstrādei. Dubultiecirtuma vīles gadījumā Vislabāk (rašvīles). vīles tādā soļa, rinda lieto VĪLES GRIEZĒJDAĻAS cietu ĢEOMETRIJA metālu (tērauds, čuguns) apstrādei. Dubultiecirtuma vīlēm (apakšējo) pamatiecirtumu veido 65° vīles asi, tumu — izveido bus, tiek t. augšējo, 45° leņķī. pamatiecirtumā tāpēc ar Ir s. lielāks svarīgi, atšķirtos ciršanas var frēzmašīnām slīpmašīnām zo- caurvilkšanas spēku dau- Vīļu uz ar speciālu ar ar speciālu profilētu mašīnām frēzi; slīpripu; ar speciālu caurvilci. Katrs palīgiecirtuma iecirstam izveidot mašīnām cirtni; diem pamatiecirtumā — zobus vīļu Palīgiecirtums 5.32. zīm. a Vīļu atsevišķus skaidas lai no s. pret palīgiecir- vienādu vīlēšanas noņemts dzums. solis bet t. leņķī zoba zobam; b galvenie — no dod iepriekš dažādu leņķi: frēzētam zobam minētajiem zoba profilu. vei5.32. Tehniskais zīmējumā forma, kā p\ 6) y, tus 63°, v = tādi 20°, 6 = ir leņķi 213 (a, rezultā- leņķu ekspe- dod pārbaude) tikai 7°, = dažādu (to pierādījusi 6 leņķu Vislabākos metālapstrāde frēzēta un galveno arī vērtības. rimentāla kuriem iecirsta parādīta zoba minimums zobi, vīju 83° = grūti un \ = izveido- jami. LIETOŠANAS VĪĻU 2.5.3. NOTEIKUMI Strādājot jāieņem 5.34. vīli, ar zīm. 5.33. zīm. Skrūvspīļu augstuma pār- baude / parādīto stāvokli strādājamo detaļu. 5.34. parādīta Jācenšas zīm. attiecībā pret 2 3. un izmantot ap- kustība Ķermeņa visu vīles garumu. Čuguna jāizvēlas Vīle virsmas rasti mās virsmas par pa- vīlēja- jāpielāgo vīlē- (5.33. zīm.). MEHANIZĀCIJA ir operācija, lieto vīlējamās garumu lielāku augstums vīlēšana kā grūta bieži ar garumu). augumam Tā (vīles 150 mm ņem VĪLĒŠANAS un jānovīlē atbilstoši garumam Skrūvspīļu tāja virskārta lējuma vīli. nodilušu darbietilpīga ļoti tās mehanizācijai vīlēšanas speciālus darbgaldus. Dažādas lēšanai urbumu konfigurācijas izmanto izvīlēšanas izvī- darbgaldu (5.35. zīm.). Dažādu izmanto fasonvirsmu pārvietojamu apstrādāšanai mehanizētās vīlē5.34. šanas iekārtu (5.36. zīm.) ar zīm. auguma vārpstu, kurā fasonvīles var iestiprināt (5.37. zīm.). Kāju lokanu dažādas lējot (H stāvoklis — un vī- vīlētāja augums) 214 Tehniskais 5.35. 5.36. zīm. minimums zīm. Izvīlēšanas Mehanizēta metālapstrādē darbgalds vīlēšanas iekārta Tehniskais 5.37. zīm. minimums Fasonvīles metālapstrādē mehanizētai vīlēšanai 215 Tehniskais minimums metālapstrādē 216 2.6. 2.6.1. GRIEŽŅI ēvelēšanas VEIDI GRIEŽŅU tēšanas Griežņu iedalījums konstruktīvie ir ļoti veidiem griežņus virpošanas izveidojumi plašs. Atkarībā un mašīnu Pēc ņus iedala: griežņi labais 5.38. zīm. a 5.39. iedala Ēvelēšanas — zīm. un ēvelēšana; Labais un b tēšanas — no process: tēšana kreisais padeves grieznis. grieznis (5.38. (5.38. (5.39. zīm.): grieznis; kreisais (5.15. tab.); griežņi griežņi zīm. zīm. 1): 2). virziena griež- Tehniskais minimums 217 metālapstrādē 5.15. Virpošanas griežņu tabula veidi Garenvirpošanas griežņi Galu apvirpošanas griežņi Iegriešanas nas un nogrieša- griežņi Izvirpošanas griežņi Noapaļotu pāreju griežņi Vītņu griežņi 1 Fasongriežņi: radiālais; tangenciālais; apaļais 2.6.2. GRIEŽŅU GALVENIE LEŅĶI iapat virpošanas arī cienapstrādē Griežņu iepriekš, leņķu bet dotas 5.16. un Ēvelēšanas to izveidojums parādīts skaitliskās vērtības 5.17. tabulā. un tēšanas 25° uz Parasti šanas griežņiem, 12° a, = y un l ...2. no trie- 20° un 20°. palīgleņķis un griežņiem, jāsamazina ai nogriešanas = a, bet iegrie- griežņiem — Tehniskais 218 minimums metālapstrādē Ātrgriezējtērauda Apstrādājamais zturības Tērauds materiāls robežspriegums griežņu skaidleņķa un 350 350...500 500...700 700 25 20 12 5 8 8 cie- tība HB galvenie leņķi riežņu Y 10 ci 8 5.17. tabula vērtības lestādīšanas leņķu Iestādi šanas leņ ķis Apstrādes apstak|u raksturojums Vi Sevišķi stingrām dētajām ar 10...30° 5° 45° 10° ma- zām padevēm Stingrām detaļām 0 Virpojot trie- ar cieniem un 60...75 15° 80...90° 20° nepie- tiekami stingrām detaļām Garu tievu un detaļu virpošana 2.7. PLAKANURBJI Plakanurbji urbju leņķis ir sevišķi nav (6>9o°), Plakanurbjus pošanas lieto lieto jo skaidas spirāles spirālurbju bet, izdevīgs tos automātos apstrādei, rālurbju citiem ar visvienkāršākie izgatavojami, visvieglāk tiem salīdzinājumā veidiem krāsaino mējumā. iestrēgšana nedrošu. vir- metālu spi- padara plakanurbja galvenie kā griešanas galvenokārt tā un diezgan reti. skaidrievās lietošanu tā Vienkārša un leņķi konstrukcijas Plakanurbju daudzveidīgas. priekšrocībām var apstrādāt urbumus. konstrukcija parādīti Viena ir no tā, ka ar pakāpjveida 5.40. ir zī- ļoti plakanurbju tiem un viegli fason- Tehniskais minimums 219 metālapstrādē 5.16. tabula vērtība mugurleņķa un Alu- Cugun 150 Misiņ Bronza mīnijs 200...250 150...200 mīksts ciets mīksta cieta vidēji cieta 20 12 6 6 8 14 6 0 8 5.40. zīm. 2.8. 20 10 0 40 8 8 6 10 6 Plakanurbis SPIRĀLURBJI Spirālurbis ir visizplatītākais urbju SPIRĀLURBJU 2.8.1. veids, kuru lieto metālu urbšanai. Spikonstruktīvā rālurbju galvenā ir skaidrievas, divas šķērso bim cilindru, urbja ir piemērotāks (6<9o°), izvadīt kā no griezējdaļas mējumā. kas arī urbuma. īpašība spirālveidīgi tāpēc spirālurleņķis griešanas skaidu var Spirālurbja elementi parādīti GRIEZĒJDAĻAS LEŅĶI labāk un 5.41. tā zī- raksturo Spirālurbi leņķis un smailes rievas leņķis punktā 2 <p, slīpuma Skaidleņķis virsmas \ pieskari un ne mugurleņķis, cd leņķis urbja skaid- (5.41. zīm.). starp apskatāmajā asmens skaid- arī spirālveidīga leņķis ir tikai bet veidotās skaidasmens rotācijas 220 Tehniskais 5.41. punktā. kurš Skaidleņķi aplūko tai daļas pašā šķēlumā, galvenajam as- un metālapstrāde griezējdaļas jāmainās aplocei pie elementi pretēja tas serdes ir secībā: mazāks lielāks tuvāk ārējai (8... 14°), (20... 27°). bet 5.43. zī- (5.42. zīm.). Spirālurbim mugurleņķis punktā. = novilkta perpendikulārs menim (V Spirālurbja zīm. normāli, kas virsmas minimums w) citāds vislielākā punktā asmens bet šķērsasmens vērtība urbja uz tuvākajos centram samazinās. y skaidleņķim gan asmens ir punktos asmens leņķis, katrā Skaidleņķa malas, ārējās skaidas gan ir ir Pie negatīva vērtība. Mugurleņķis gurvirsmas mens a punktā un pieskari aplocei, punktam rotējot atšķirībā aplūko urbja leņķis rumā, nādu no leņķis šai punktā kas ap kurš tad, zoba vienāds lai asi. Tā visā ķīļ leņķī, as- šim Tātad mugurleņķi paralēls iegūtu mu- novilkto veidojas, urbja (5.42. zīm.). nav starp apskatāmajā skaidleņķa šķēlumā, asij ir pieskari kā spirālskaid- asmens apmēram gavie- mugurleņķim 5.42. zīm. Spirālurbja skaidleņķis gurleņķis un mu- Tehniskais minimums 5.43. parādīta mējumā baude B, tp Lai las Praktiski noteiktu kas ir rievas = no atkarībā (5.43. galvenā leņķi vērtības leņķis 2 atkarīgs leņķis ir cp galvenajiem galvenokārt asmeņiem apstrādā- no materiāla. jamā 5.19. tabulā dotas galveno asināša- veido leņķu nas urbja vērtības dažādiem mate- diariāliem. starp asmens kas \p uzasināta zoba leņķis projekcijām šķērsasmens uz lumā ir ip šķērsasmens šādu un no konusa virsotnes mugurvirsmai spirālurbja slīpuma speciālu virsmu izveido ģeometrisku ierīci var Parasti rokas. no formu izveidot, zoba lietojot (5.45. zīm.). 55°. 5.18. Urbja ar 1,9 d attā- = Spirālveida skaidrievas slīpuma leņķa diametrs, atse- jāsakrīt (5.44. zīm.). mugurvirsmu Pareizāku plak- spirālurbja mugurvirsmai ģeometriska perpendikulāra Parasti asina Pareizi višķa slīpuma /). slīpuma leņķis neatka- skaidrievas zīm. šķērsasmens šaurais asij. no un y, skaid- asināt arī var y spirālveida co nes, formu- co smailes abiem leņķu (5.18. tab.). Skaidleņķi leņķa Leņķi co. galveno Urbja pār- jāzina spirālveida ar leņķi lielu spirālurbja starp mugurleņķi pēc vienāds metra rīgi leņķu 90°, vispirms slīpuma 18... 30° galveno 2q>. un a+6+ y nosakāmās vieglāk 221 metālapstrādē tabula vērtības 0j 25. 0.4... 0,5... 0,75... 1,0... 2,0... 3,0... 3,5... 4,5... 6,5... 8,5... 0t35 0>45 0 7 0,95 1,9 2,9 3,4 4,4 6,4 8,4 9,9 10... 80 mm i G)°«Y° 18 19 20 21 22 I 23 24 25 26 27 28 30 222 Tehniskais minimums metālapstrāde 5.19. tabula Spirālurbja galveno asināšanas leņķu vērtības Galvenie asināšanas leņķi Spirālurbja Apstrādājamais materiāls smailes leņķis 2(P° mugur- leņķis ct° skaidleņ- griezējdaļas ķis Vi" izvietojums 10° , Sevišķi ciets tērauds (HB>240) un arī 5... 6 22...25 140 6... 8 25...28 plāns skārds Pelēkais 150 čuguns 12-15° , 130 6... 8 22...26 Varš 130 7...10 40...45 Misiņš 130 7...10 118 6... 8 22...28 118 7...10 10.15 Vidēji ciets tērauds 170...240; (HB 6B = 700...1200) Mīksts tērauds, (HB 6 B = 10...12 100...170; 400...700) Bronza 12-15° Alumīnija sakausējums Alumīnijs u. plastmasas c. mīksti metāli, 90 7...15 12.15 60 7...15 12.15 ļ Tehniskais 5.44. zīm. minimums Spirālurbja metālapstrādē zoba mugurvirsmas forma 5.45. zīm. Spirālurbja tās asināšanas darbības shēma ierīce un 223 224 Tehniskais 2.8.2. GRIEŠANAS REŽĪMU minimums IZVĒLE metālapstrādē koriģē 22. režīmu Griešanas līdzīga kā Izvēlas izvelē urbšanā ir virpošanā. padevi v kur (S) atbilstoši v' v mazāko padevi un gludai padeves palielināt var Izvēlas griešanas X izvēlētais ātrums praktiski lietojamais (r/) pēc ātrums koeficients. korekcijas — Nepieciešamo 50%. ātrumu v'K, (m/min); Pārurbšanai par — lieto urbšanai vērtību. 5. pec (m/min); las. Precīzai = tabulā — 5.20. tabu- pēc materiālam tabulas apgriezienu skaitu ap- pēc formulas rēķina 1000u 5.21. tabulas. n= , Tabulā rālurbjiem, tes par un kuru urbšanas trīskāršotu minētie ātrumi griešanas lielumi noturība 100 ir dziļums nav lielāki, nZ) spi- minū- kur ja v praktiski — griešanas lietojamais ātrums (r/) — ji urbja diametrs; 3,14. - Padeve, Spirālurbja Padeve S, mm/apgr D, 04 mm 08 0.04...0.08 0,08...0,16 Čugunam 0.06...0.12 0.12...0.24 Alumīnija 0,1 0,2 ...0,2 ...0,4 sakausējumam Griešanas ātrumi, Tēraudam urbšanas urbšanas urbšsana U mm Padeve S, nirii/apgi mm/apgr 1 12 I 16 urbjot Čugunam diametrs, Padeve S, 8 urbjot Tēraudam | 4 skaits (m/min); D ātrumu griešanas spirālurbja apgriezienu — (apgr/min); ātrums jāsamazina. Izvēlēto n lielāks diametru; urbja ir doti I 20 25 32 _ 4 T 12 22 30 36 42 27 30 17 23 28 32 38 40 44 0,1 18 22 24 20 24 27 30 33 35 0,15 15 18 20 0,2 17 20 23 25 27 30 0,2 16 18 0,3 14 17 19 21 23 25 0,3 14 1G 14 16 21 0,4 <0,06 0,1 0,15 0,4 0,6 <0,06 18 19 14 15 17 0,6 0,8 22 8 14 Tehniskais minimums Piemērs. (n), ja mais Noteikt urbuma 0 skaitu apgriezienu 20 mm, metālapstrādē Aprēķināto v materiāls X12^50. ātrumu = v'K=2l Aprēķina Atrisinājums. lamies Pēc 5.20. tabulas Pēc (m/min). nepieciešamo 1000 -15 1000u mm/apgr. 5.21. tabulas Aprēķinātais nosaka 5. pec apgriezienu skaitu izvē- padevi 5 = 0,3 koriģē tabulas 22. apstrādāja- 225 noapaļojams griešanas aprēķinā v'=2l m/min. var tuvāko ir noapaļot skaits uz (tādēļ vienkāršības :n n apgriezienu darbmašīnai lielumu v ~ apgriezienu uz kāds skaitu, ātrumu aan i n dēļ 3). 5.20. tabula ātrgriezējtērauda spiralurbi ar 012 016 020 025 032 0,14...0,28 0,17.0,32 0,2 0,22..0,45 0,25...0,5 0,18...0,35 0,22...0,45 0,25...0,50 0,27...0,55 0,3 ...0,6 0,3 ...0,6 0,35...0,7 0,4 ...0,8 0,45...0,85 0,5 ...1,0 ...0,4 5.21. ar tabula ātrgriezējtērauda spiralurbi Alumīnija sakausējumiem diametrs, urbšanas mm Padeve I l diametrs, mm S, mm/apgr 4 I 8 I 12 l 16 I l 25 32 33 34 35 70 92 100 26 27 28 30 0,15 53 69 81 22 23 25 26 0,2 43 56 67 74 82 19 20 21 22 0,3 48 56 62 68 75 17 18 19 19 0,4 40 48 53 59 64 15 16 16 17 0,6 39 44 48 52 56 13 14 15 15 0,8 38 42 46 49 13 1,0 32 <0,1 18 I 18 16 25 32 90 69 43 Tehniskais minimums 226 metālapstrāde 5.22. Griešanas ātruma koeficients korekcijas atkarība tērauds Konstrukciju no apstrādājama Instrumentu tērauds Korekcijas Cietība koeficients HB oglekļa 137...207 10, 170...220 I leģētais oglek)a 1,3 30 35 20XHM 6XC V'7. ..yi3 40, 50 170..229 K leģētais 15X, 20X 15, 20, 1,1 X 1,0 179...255 12X2H3A xr 0,9 197...269 40XHMA, X12, 0,7 30XIT 9XC 2.9. PAPLAŠINĀTĀJURBJI 2.9.1. PAPLAŠINĀTĀJURBJU GREMDURBJU UN GREMDURBJI R a 6,3). UN VEIDI Strādājot urbumus ar spirālurbi, atbilstoši virsmas var 13... 11 negludumam panākt var 11... 8 kvalitātei (R a 6,3 ... Ra o,B) iegūt t. ar s. urbu- paplašinātāi- urbjiem. kvalitātei (Ra 12,5... Precīzākus gludākus un mus un tabula materiāla Paplašinātājurbjus ja jāapstrādā galvenokārt lieto, urbumi, kas iegūti pēc Paplašinatajurbju Urbja Nosaukums Paplašinātaj- un Viengabala paplašinatajurbis urbji Uzmaucamais viengabala Uzmaucamais miem nažiem paplašinatājurbis paplašinatajurbis ar ielieka- Tehniskais atliešanas, urbšanas asu karstās nesakrišanas Pēc les, jas dēļ nav no šādos ar šķērsasmens, 5.46. Konisku priekšurbuma (tam ir nav lielāks smai- galvenajiem kuriem plašinātājurbjiem zobu konstrukci- griezējdaļas. zīm. nav Gremdurbju Paplašinātājurbja griezējdaļas leņķi tabula veidi Lietošana veids Urbumu paplašināšana pēc atlie- šanas, karstās štancēšanas vai urbšanas lieto atšķirībā dīti 5.23. tabulā. 5.23. leņķiem padziļinājumu, izveidošanai 5.23. tabulas zīmējumos, 5.46. gremdurbju ar plakanu un gremdurbjus, 227 zīmējumā. atbalstlaukumu Paplašinātājurbju redzamas griezējdaļa redzama paplašinātājurbis spirālurbja metālapstrādē bet vai gadījumos sāņus). konstrukcijas atšķiras skaits). štancēšanas (spirālurbis centru novirzās minimums no t. s. pa- kalibrējošās veidi parā- 228 Tehniskais Gremdurbji minimums metālapstrādē Cilindrisku padziļinājumu gremdurbis urbis) Konisku padziļinājumu Galavirsmu Kombinētie gremdurbis Spirālurbis-paplašinātāj gremdurbis (capurbis) urbis urbji Spirālurbis-gremdurbis Paplašinātajurbis-gremdurbis (cap- Tehniskais minimums 5.23. tabulas Skrūvju galvu ļinājumu 229 metālapstrāde turpinājums atbalsta padzi- izveidošana 1 Vairāku laicīga urbšanas veikšana veidu vien- 230 Tehniskais minimums 2.9.2. CENTRURBJU Sagatavojot dētajās (virpas gāti darbmašīnām apaļslīpmašīnas), jāizveido centri. vārpstveida atsevišķām uz un LIETOŠANA precīzas speciāli metālapstrādē tām obli- tehnoloģiskie Šādus rālurbi un centrus konisko izgatavo gremdurbi speciālu centrurbi. Centru trēšanas veidi un ar izmēri, centrurbju spi- vai veidi ar cen- pa- rādīti 5.24. tabulā. 5.24. tabula Centrurbju lietošana Nt p. k. o Sagataves diametrs D L i 2,5 1,2 D0 1 _o o O Centrēšanas - — —H 1,0 2,5 8...12 1,5 4,0 4,0 1,8 0,6 12...20 2,0 5,0 5,0 2,4 0.8 20...30 2,5 6,0 6,0 3,0 0.8 30...50* 3,0 7,5 7,5 3,6 1,0 50...80 4,0 10,0 10,0 4,S 1,2 80...120 5,0 12,5 12,5 6.C 1,5 urbumu formas izmēri, un mm o" o U3 lentrēšana ar spirāl- urbi 0,4 5...8 i s± un gremdurbi Kombinētie centrurbji ■ o o O O CSI Tehniskais minimums Ar rlvurbi izveidot var kvalitātes) (7... 9 (Ra 0,8 ... Ra 0,4) tālapstrādes rokas Pēc bet cilindriskie ir 6... 12 ļas zobu bet veida rīvurbjus formas leņķi tam jāno- leņķis parādīti C un Griezējdaļas cp. asi darbīgās zīmē- sastāv da- kalibrējošās zobiem izveidots Kalibrējošā daļas 5.47. daļa darbīgā daja samazināt berzi. Ka- zobiem atšķi- vadlentīte ir precīzākus izmērus f, un urbumā. RĪVURBJA attiecībā iestādīšanās sastāv 5.47. zīm. GRIEZĒJDAĻAS GALVENIE LEŅĶI galvenie leņķi Rīvurbja (visbiežāk skaits un pretkonusa, — paplašinātāj- no uzlaide rīvurbja Rīvurbja pret rīvurbja 2.10.1. uzmaucamie un šķēlējplakne griezējdaļā jošā no Galvenās un 5.47. zīm.). daļā V ir un visi parādīti B — B galvenie A — kalibrē- Tāpat kā arī gal- A (šķēlums šķēlums griezējinstrumentiem, biem griezējdaļas E. panāk venajā lielāks ir F daļas s. rīvurbja griezējdaļas kuru ar daļā no koniskie. zobi), galvenie librējošā t. roku). mazāka. jumā. no ar urbuma pēc atšķirībā Cilindriska un me- G, daļas labāku vadīšanos (darbina rīvurbji un Rīvurbim ņem kura uzdevums ar rīv- mašīnās); kāta cilindriskās nekā dažādās (izmanto dalām: koniskās lietošanas iestiprinājuma — divām rībā rīvurbji rīvurbji, urbja precīzā- gludākus iedala: mašīnrīvurbji iedala vēl un urbumus Pēc paplašinātājurbi. urbjus 231 RĪVURBJI 2.10. kus metālapstrāde citiem rīvurbja leņķi zo- cx, 8, 6. Skaidleņķis virsmas kas iet ktu (5.47. zīm.). vēšanai caur y iepriekšējai rīvurbja ir \ pieskari = leņķis un aplūkojamo o(*s Gludai = 90°)> izrīvēšanai daļas plakni, asmens pun- urbuma bet y skaid- starp aksiālo = izrī- rupjai 5...10°. un 232 Tehniskais 5.48. zim. skaidrievas Rīvurbja minimums metālapstrādē 5.49. virziens zīm. Rīvjurbja zobu gais Mugurleņķis zoba urbja a = zoba caur 6...12° lākas (mazākiem rīv- aploces un kas plakne), Griezējda|ā asmeni. vērtības). starp leņķis (griešanas pieskarplakni iet ir a mugurvirsmu lie- rīvurbjiem a= 0 daļā Kalibrējošā nosaka Ja skaidrievas rieva urbji ar vai labo pusi Cietu = pret co = skaita, gan aploci. mazinās zobu bet rīv- Lai pašiegrie- uz urbumu urbja pret rīvurbjiem cp to ar sa- katru uz rīvurbis strādā urbuma izrīvējamā paaugstinātu virsmas gludumu, standarta izveido nevienmērīgu rīvurbjiem zobu soli (5. Tas nodrošina garenisku pret gadīties teriāls tāpēc, ir ka urbumu izrīvējamo rašanos, kas rievu apstrādājamais var ma- nevienmērīgs. uz — co = ir 2.10.3. GRIEŠANAS REŽĪMU rīv- at- Rokas Izvēloties šanā izrīvē- režīmus, tāpat kā virpošanā. mašīn- Griešanas dzi|uma izvēle (tērauda apstrā- Griešanas dzijums izrīvēšanā 4...5° karīgs dās no ZOBU SKAITS apstrādes (galīgās) izvēlas 2.10.2. RĪVURBJA griešanas rīkojas I°3o', bet dei). pēc izrīvēšanai apstrādes var ir ko uzlaides, 5.25. tabulas. uzlaidi (/). at- glu- rīvurbjiem lepriekšējai ņemt 2...3 rei- SOLIS zes Izrīvējama lielāks, biezums kreiso leņķis asi. rīvurbja = cp slīpuma cp = 30... virsmas līdz un novietojuma skaits izrīvēša- mīkstu plānā rīvurbjiem UN skaidas to no IZVĒLE leņķis griezējdajas tiecībā arī zobu vienmērīgāk. 12... 20°. Galvenais Ja 49. zīm.). gare- kustībā jāveido tērauda 6...8°, ir jālieto rīvurbja spirāle =0. skaidrievām. griešanās co (5.48. co kuros izgriezumi, urbumā, pusi. nai slīpumu spirālveida nodrošinātos leņķis skaidrievām urbumi, jāizrīvē niska šanos slīpuma asmens Taisnām zīm.). zobu pa Lai (ir Vadlentīte). Galvenā nevienmērī- solis urbuma gludums ir precizitāte atkarīgs gan un no lielāku. Padeves (S) izvēle. pēc 5.26. tabulas. Padevi izvēlas Tehniskais minimums metālapstrādē Griešanas nas citiem rojot ātruma ātrumu apstrādes vajadzīgo precizitātes izvēle. izrīvēšanā Grieša- atšķirībā veidiem izvēlas, virsmas klasi Griešanas nekoriģē, no tā ievē- gludumu ātrumu izrīvēšanā kā jo, redzam palielināšana virsmas un 233 pasliktina parasti tabulas, urbuma gludumu. (5.27. tab.). 5.25. Griešanas dziļums (uzlaide Rīvjurbja Uzlaide no diametrs, katru uz <5 mm 6...11 0,05 pusi, katru pusi) uz 0,075 izrīvēšana 11...15 0,10 tabula 16...30 0,125 30...50 0.15 mm 5.26. tabula Padeve (S) dažādu materiālu izrīvēšanā Diametrs, mm Apstrādājamais materiāls 4 8 12 16 20 25 32 Tērauds 0,3 0,5 0,75 0,9 1,0 1,1 Čuguns 0,5 0,7 0,9 1,1 1,3 1,7 2,0 Alumīnija sakausējums 0,3 0,55 0,7 0,8 0,9 1,0 1,1 5.27. tabula Griešanas ātrums, izrīvējot ar 1,35 ātrgriezējtērauda rīvurbjiem Apstrādājamās virsmas Griešanas Apstrādājamais ātrums materiāls kvalitāte 6...8 Tērauds 8...11 6...8 Čuguns raupjums Ra Ral,6...RaO,8 1.5...3.0 Ra3,2...Ral,6 4...5 Ra3,2...RaO,8 4...8 Ra6,3...Ra3,2 9...16 RaO,8...RaO,4 (dzesēšana ar 7...11 petroleju) Ra3,2...Ral,6 (bez Alumīnija sakausējums ne dzesēšanas) 12. .16 6 RaO,8...RaO,4 8...12 6 Ral,6...RaO,8 15...20 mazāk par 9 V, m/min ne vairāk par Ral,6 25...50 Tehniskais 234 2.11. Par lielgabalurbi ir kuram lai nekā žāk kura skaidvirsma par 0,2...0,5 ir lielumu neatstāj tība, centra, bet noslīpē pilnīgi diametra pusi. lieto Lielgabalurbi urbuma individuālajā viduālajā kas ražošanā Griešanu līgasmens, mugurleņķis bez dēļ veic indi- Tādā no (y = 0). bieži trūkums tādēļ urbuma, dzesēšanas galā kā — arī neliels Ad), jo, noslīpējot Vien- pusi, lielgabalurbja gadījumā ka- 5.50. zīm. spriegumu (izliekties). Lielgabalurbis labi va- un lielgabal- skaidas bieži no- jāizvada intensīvi griezējdaļas izvēlēties izveido mu- slīpumu, jālieto šķidrums. Lielgabalurbja pa- slikta urbis berzi, precīzu Galvenais nedrīkst un izveidots skaidvirsmu rādiusa. urbja urbumu. ir iegūt var no- urbuma. daļas 30° ar bet kus- urbja izurbtā kalibrējošās to Vi- detaļai, samazinās iepriekš 90°. svarīgi, padeves lielgabalurbis ar vadīšana, rīvurbjus. asmens un gludu svarīga skaidleņķis būtu izveido šāds dāms lielgabalurbi ar 8...10° 5 ātra un lielgabalurbju kuriem = tādēļ Parasti izmēra galvenais a nekā priekš- = (5.50. zīm.) samazinātu atbalstvirsmas gurvirsmu ārkārtīgi ražošanā. speciāla izveidotais kāršības lēta Lai no lielgabalurbja dziļu 6i un tikai — jo tādējādi diametrs lielgabalurbja vienkārša, — izgatavošana, aizvieto vairāk garumu Galvenā rocība kuru izveidošanai, pārsniedz reizes. gludu, neliels kustība galvenā virzīšanās f Ū lielgabalurbjiem, ar lielgabalurbim Visbie- (5.50. zīm.). mm lai vienlī- = Vi rādiusu ar arī izveidojas Urbjot augstāk kas /, daļai Skaidvirsmai noslīpēta atrastos lielumu librējošai ap- grieforma stieņa diametra lielgabalurbim virs -arī cilindra gluda puse centrs dzīgs urbuma sauc griezējinstrumentu, zējdaļai tā, metālapstrāde LIELGABALURBJI strādes un minimums iedarbē pārāk garumu garu cilindra diametra griezējdaļa var iekšējo deformēties Tehniskais minimums metālapstrāde 2.12. FRĒZES Frēzēšana kās ir viens visizplatītā- no augstražīgākajiem mehānis- apstrādes veidiem. frēzēšanu apstrādāt visdažādākās kajiem var tāpēc un arī frēžu veidu Ar Frēzes grūtāk virsmas, Frēzes kas atšķiras pēc divās zobu virsma apstrādes tādēļ, ar frēzes; Smailzobu frēžu kuru aizmugurētiem zobiem. grupa; frēzes tās ir ir pa Frēžu Galafrēze un tās zoba jo zoba ir mu- mugur- slīpēta frēzes sarežģītais iegūt (asi- izgatavo pēc asināšanas (asina šādām frēzēm zoba profils, tikai uz aizmu- virpas. sīkāks shēmā. izgatavoja- 5.51. zīm. ka zobiem (sarežģītās netiek grupas iespējams gurēšanas visizplatītākā viegli apstākļi griešanas apstākļi skaidvirsmu) nemainās frēzes un sliktāki, parasti mugurvirsmas apstākļiem: smailzobu dēļ) ir Sīs nāta). tikai un darba aizmugurētiem pamatgrupās, ekspluatācijas izgatavošanas, ar arī tikai veida, arī izgatavojamas gurvirsmas tām iedala kā labāki. ir konstrukciju un asināmas, mas, ļoti daudz. ir 235 ģeometrija iedalījums parādīts 236 Tehniskais minimums klasifkācija Frēžu metālapstrādē Tehniskais minimums FRĒZES, 2.12.1. STRĀDĀ KURAS GALVENOKĀRT GALAVIRSMAS vietā ZOBIEM ir Sīs grupas frēzes galvenajām lieto galvenokārt apstrādāšanai virsmu un pēc atšķirī- konstruktīvajām izšķir bām biem frēzgalvas. kura zes zobiem zoba pošanas leņķis sauc griežņa atšķirībā strādā ļoti Šādas līdzīga nevis galvenajam šana frē- veids virsmu So ir daudz frēzgalvu analoga frēžu attīstīt iespēju lietošana apstrādes vir- plakanu ar tāpēc deva Atrfrēzē- augstražīgāks ēvelēšanu, zo- virpošanas ātrfrēzēšanu. salīdzinājumā vai plāksnītes. garenēvel- arī Mugur- mašīnas, ko lietoja sagatavošanas ope- griežņa rācijām, virpošanas perpendikulāri frēzi, galavir- ar ģeometrijai. no jānosaka perpendikulāri gan viengabala (5.51. zīm.). ģeometrija galafrēzei bet griežņiem. galafrēzi galvenokārt smas noteikšana tās būt griežņi cietsakausējuma pilnīgi ka (var tā, vairāki cietsakausējuma ir atzobu ātrgriezējtē- ir atšķirība iestiprināti viens) galafrēzei; viengabala iestiprināti Frēzgalvas korpusā arī ka (5.52. zīm.). Griezējleņķu frēzes; nažgalvas Par ir naži maināmās galafrēzes; līdzīga tā, tajā rauda plakanu ir Nažgalva šķirība AR 237 metālapstrādē šķēlumā daudzās rūpnīcās izzudu- ir šas. asmenim, rotācijas asij. 2.12.2. FRĒZES, STRĀDĀ KURAS GALVENOKĀRT AR CILINDRISKĀS VIRSMAS ZOBIEM Atkarībā lietošanas no veida frezes iedala: cilindriskās frēzes; leņķu frēzes. Cilindriskās virsmu 5.52. zīm. Nažgalva griešanas pro- no 5.53. zīm. Frēzgalva frēzes galafrēzēm griešanas arī apstrādāšanai, (griešanas cesā frēzes; diska — tikai dziļums) procesā lieto bet plakanu atšķirībā nelielu uzlaižu nofrēzēšanā ar 238 Tehniskais minimums 5.54. zīm. 5.55. zīm. nelieliem arī ātrumiem. noteiktu lieto izmanto plektos Diska gan malu, frēžu var bieži kom- rievu lietot gan tās plakanu frēzēšanai. Arī (5.54. zīm.). ir lieto frēzēšanai Vienā FRĒZES, KURAS IZGATAVO gabalā ar kātu AR KĀTU izgatavo tris veidus: kāta frēzes; rievu frēzes; vienzoba Kāta noteikta leņķu rievu attiecīgu slīpu (5.55. zīm.). ģeometrija VIENĀ GABALĀ kanu no zoba 2.12.3. diska atšķirībā galazobiem tāpēc tās un kā izmanto sastādītajos frēzēm frēze frēžu rievu komplektos Leņķu forma, frēze galvenokārt ieturēšanai, sastādītajos frēzes diska frēzes frēzēm Sastādītā (5.54. zīm.). virsmu, frēžu Tās platumu Leņķu metālapstrādē nai, virsmu, un tāpēc frēzes frēzes. frēzes pat var gan izmantot pakāpjveida izliektu virsmu pla- virsmu, frēzēša- ražošanā kāta Kāta frēzes kāts individuālajā lieto visvairāk. gan Tehniskais minimums metālapstrādē būt var konisks cilindrisks (5.56. zīm.) 239 un lieto liela izmēra kāta (pēdējo frēzēm). frēzes Rievu izveidojums, taisnu zīm. kāta ir tās frēžu speciāls iedala: divzobu rievu frēzes (5.57. /); /"-veida rievu frēzes zīm. (5.57. 2); veida rievu bezdelīgastes 57. zīm. profilētu frēzes rievu Taisnu (5. sākot atjauj tās Tā apstrādei. kā to izgatavo 2mm ar lietot zīm. (5.57. frēzes rievu standarta, kas frēzes 3); diametru, sīku arī 4). pēc izmēri ir detaju 5.57. zīm. 1 — taisnu rievu astes tizēti tikai viduālajā ciāliem veseliem ražošanā darbiem lepriekš ir minētais vienzoba frēzēm. frēze; veida rievu milimetriem, to lietošana stipri 2 — T-veida frēzes; indispe- trūkums nepiemīt konstruk- 4 — zīm. Kāta frēze frēzes: Rievu ierobežota. Vienkāršās 5.56. standar- rievu frēze; profilētas cijas var dēļ šīs (D Šādas — bezdelīg- dažu jebkurā parādīts izveidojums. gataves — frēze frēzes izgatavot zīmējumā 3 rievas minūšu laikā izmērā. vienzoba 5.58. frēzes vienzoba frēžu veseli milimetri) sa- var 240 Tehniskais minimums metālapstrādē izgatavot pēt uz Vienzoba asināšanai). garumā h, diametru, kas lielgabalurbim) mugurvirsmu stājot nelielu un 5.58. zīm. 5.59. zīm. Vienzoba frēzes pēc fāzīti f. ar (tāpat kā tam Vienzoba lietošana Sādi strādā parastā kāta galu vienāds pieslīpē (5.58. zīm., skats griezējinstruments zobu kā frēzes pusi uz (tādas instrumentu apmēram noslīpē noslī- precizitāti frēzes, mašīngravētāji arī var simtdaļu vienzoba speciālas lieto nepiecieša- diametru d milimetra ar bet sērijveidā, garumā / majā A), at- izveidots ar vienu frēze. frēzes zoba ģeometrija Tehniskais 5.59. zoba zīmējumā frēzes dzam, vienzoba pieslīpēt var frēzēšanas daži parādīti lietošanas darbu vien- Kā piemēri. frēzes dažādu minimums re- Sakarību jīD K=Piga= sarežģītu veikšanai. Bieži X Arhimēda — P AR — • tgu, to frēzētājs. FRĒZES dod mugurleņķi un griezējdaļu siku, solis zoba — AIZMUGURĒTIEM kritiens spirāles vienu zobu uz 2.12.4. X starp izteiksme kur veic pats 241 metālapstrāde pa (mm); ārējo aploci (mm); ZOBIEM D ārējās — diamelrs aploces (mm); ZOBU AIZMUGURESANA z Dažādas fasonfrēzes, kā frēzes apstrādes gurētiem šanas pa izgatavo lai zobiem, ar aizmugurēšanas Pēc Arhimēda zobu (5.60. aizmu- zīm aizmugurēšanas ), 5. APSTRĀDĀŠANAI līku līniju, nodrošina Cilindrisko var kritienu ir virpas aprēķināt X uz kuras moduļfrēzes, diska savukārt iedala — moduļfrēzes; vienu pirkstveida nepieciešams moduļfrēzes; gliemežfrēzes. iestādīšanai. moduļfrēze kuru biem, profils Pirkstveida 2) fils shēma 5.61. ar zobrata robu jamā Aizmugurēšanas iegriešanai veidus: kinemātika. Diska zīm. zobu zobratu lieto šādus frēžu diska fasonfrēze 5.60. mugurleņķis 0=10...15°). asinā- redzama to ci kas zoba (parasti sarežģītais pa virpas spirāles zobu skaits; frēzes frēzes mugurvirsmu spirāli, mugurleņķa — FREZES ZOBRATU ZOBU shēma fasongriezni Arhimēda s. tās Zobu zīmējumā. veido t. ar v nemainīgs. Aizmugurēšanas 60. zobratu zoba pēc skaidvirsmu profils paliktu arī — ir kāta arī zīm. (5.61. zīm. atbilst Diska moduļfrēze izgatavo- (5.61. pirkstveida zīm. zobu pro- izgatavojamā un ir zo- profilam. fasonfrēze, kuras atbilst /) aizmugurētiem zobrata moduļfrēzes metālapstrādē Tehniskais minimums 242 zobrata neprecīzs nepieciešams frēžu skaits; frēzes ļoti sarežģīta dalījums; zobu liels precīza izgata- vošana. Minētie frēzēm trūkumi (5.62. zīm.), vītne. trapecveida arī zāk robu zes lieto duļu un taisnzobu mo- Dažādu zobratu dažādas kā precizitāti, var vieglāk (zobus var moduļfrēžu rādiusu lietošanu ierobežo: fasonvirsmu fasonfrēzes. fasonfrēze pirkstveida un veido panāk un precī- aizmugurēt FASONFREZES frēzēšanai. Diska izgatavot frēzi moduļfrē- mašīnbūvē lielu smagajā slīpzobu šādu Gliemežfrēzes Pirkstveida profilam. gliemežfrēzi gliemež- s. profilu vītņu slīpmašīnas). uz 5.62. zīm. Ar dalīšanas pietiekamu t. nav kuru ir dažādu frēzēšanai. rādīti fasonfrēžu Padeve uz frēzēšanā lieto Visvienkāršākā iekšēju un ārēju 5.63. zīmējumā zobu vienu pa- profili. ātrgriezējtērauda Griešanas Frēzes tips 1..2 0,5...1,0 Cilindriskās 2...4 frēzes: sīkzobu 0,08 ...0,05 0,08 ...0,05 0,08 ...0,05 0,15 ...0,10 rupjzobu Galafrēzes: sīkzobu 0,12 ...0,10 0,12 ...0,10 rupjzobu Diska (trīspusīgās) ...0,05 0,15 ...0,10 frēzes: ar taisniem zobiem ar divvirzienu Diska 0,10 0,08 ...0,05 0,05 ...0,04 0,01 zobiem (nogriešanas) frēzes: B<2 mm 0,01 B>2 mm 0,02 ...0,015 0,02 ...0,015 ...0,005 ...0,005 Kāta frēzes: D<4 D = D=6...8 D 0,015..0,01 0,012..0,01 0,008...0,04 mm 0,02 ...0,01 0,02 ...0,01 0,01 mm 0,025...0,02 0,02 ...0,015 0,015...0,01 mm 4...6 8...10 ...0,008 0,03 ...0,02 0,025...0,015 0,02 ...0,01 D=10...15mm 0,04 ...0,02 0,04 ...0,02 0,03 D= 15...20 mm 0,06 ...0,04 0,06 ...0,04 0,04 ...0.02 £>=20...30 mm 0,10 ...0,07 0,10 ...0,07 0,08 ...0,07 D=30...40 mm 0,10 ...0,07 0,10 ...0,07 0,10 ...0,07 = mm ...0,015 Fasonfrezes: £><60 mm 0,08 ...0,05 0,08 ...0,05 0,08 ...0,05 D>60 mm 0,10 ...0,07 0,10 ...0,07 0,10 ...0,07 Tehniskais minimums 5.63. 1 2.12.5. — vītņurbjiem; GRIEŠANAS zīm. 2 — Fasonfrēzu metālapstrādē lietošana: paplašinātājurbjiem; REŽĪMI tība režimu frēzēšanā Atšķirība ir ar noteikšanas kā līdzīga kār- padeve jaudas. las jo vispirms uzlaides Mazai mazāks jānosaka zobu. griešanas dziļumu ņemamās virpošanā. noteikšanu, padeves spirālurbjiem — vienu frēzes uz Izvēlas Griešanas 3 frēzēšanā FRĒZĒŠANĀ 243 h mašīnas un / zobu dzijums t, SZ,5Z , no- jaudai jāizvē- griešanas dziļums. 5.28. frēzes pēc frēzēšanas tabula mm/zob mm 4...6 6...8 8...10 10...15 15...20 0,05 ...0,03 0,10 ...0,07 0,07 ...0,04 0,04 ...0,02 0,10 ...0,07 0,07 ...0,04 0,07 ...0,04 0,04 ...0,02 0,04 ...0,02 0,02 ...0,015 0,06 ...0,04 0,04 ...0,02 0,04 ...0,02 0,03 ...0,015 0,02 ...0,01 0,02 ...0,01 0,01 ...0,007 0,007...0,004 0,007...0,004 0,05 ...0,03 0,07 ...0,04 0.005...0.003 0,02 ...0,015 0,008...0,005 0,010...0,006 0,006...0,003 0,015...0,008 0,008...0,006 0,006...0,003 0,02 ...0,01 0,01 ...0,008 0,008...0,005 0,04 ...0,02 0,03 ...0,015 0,02 ...0,01 0,02 ...0,01 0,01 0,08 ...0,05 0,05 ...0,04 0,05 ...0,03 0,03 ...0,01 0,02 ...0,008 0,08 ...0,05 0,08 ...0,05 0,05 ...0,03 0,03 ...0,02 0,02 ...0,01 0,06 ...0,04 0,04 ...0,03 0,03 ...0,015 0,02 ...0,01 0,01 ...0,007 0,08 ...0,05 0,08 ...0,05 0,05 ...0,03 0,03 ...0,02 0,02 ...0,01 0,008...0,003 ...0,007 Tehniskais minimums 244 Ja frczmašīnas jauda bilitāte ir pietiekama, tad strādē sistēmas un «frezmašīna-frēze-sagatave-icrīce» rupjā metālapstrāde (Ra 50...12,5) griezējtērauda sta- ap- uzlaidi frēzēm vienā pārgājienā. 5.29. Griešanas atrumi v', rupjai frēzēšanai //;/min, tērauds D, tips a B tabula ātrgriezējtērauda frezem ar Apstrādājamais Frēzes ātr- ar noņem =750 N/mm2 materiāls HB čuguns 190 B, mm mm griešanas Sz griešanas dziļums, Sz dziļums, mm mm I ilindriskas 2 50 5 14 40 0,02 <3 I <5 I <8 G I 7 I 8 48 11 36 ļ oļ <5ļ 9 0,03 | 101 II 1 <8 12 40 30 24 22 frēzes 60 75 16 lcS 50 60 0,03 44 38 33 0,05 36 28 0,05 40 34 30 0,08 33 25 20 0,02 50 43 37 0,03 40 31 25 0,03 46 40 35 0,05 37 28 22 0,05 41 36 31 0,08 34 26 21 0,03 50 43 37 0,05 39 30 24 38 33 0,08 36 27 22 0,12 0,05 90 alafrēzes 60 75 90 110 20 10 10 12 12 70 50 00 7(1 44 0,08 41 35 31 33 25 20 0,03 53 45 40 0,05 41 32 25 0,05 47 40 35 0,08 38 29 23 0,08 44 38 33 0,12 35 27 21 0,03 51 48 46 0,08 55 53 50 0,05 45 43 42 0,12 47 45 0,08 42 40 38 0,20 38 36 0,03 52 50 47 0,08 57 54 0,05 46 44 42 0,12 49 46 44 0,08 43 41 39 0,20 40 37 36 0,05 47 44 43 0,12 49 46 0,12 39 37 35 0,20 30 38 36 0,20 32 30 29 0,30 34 32 31 0,05 50 47 45 0,12 49 47 45 0,12 39 37 35 0,20 40 38 36 0,20 32 30 29 0,30 31 32 43 35 50 31 Tehniskais minimums metālapstrādē 245 5.29. tabulas turpinājums L Diska J_ 2 frēzes I 3 60 JL 4 16 10 5 _L 90 noturība 22 ja apstrādi Galīgajā vienā tad iepriekšējā L2 45 0,03 79 41 0,05 64 45 37 0,08 53 37 45 56 0,02 56 46 0,03 80 57 40 0,03 52 42 34 0,05 65 46 33 0,05 46 38 31 0,08 54 38 27 0,03 53 43 35 0,05 65 46 33 0,05 47 38 31 0,08 54 38 27 0,08 44 36 29 0,12 46 33 23 0,03 54 44 35 0,05 66 ■17 33 0,05 48 39 32 0,08 54 39 27 0,08 44 36 29 0,12 47 33 23 ātrumiem ir 180 K\ minūtes. — frē- korekcijas koeficients atka- rībā frēzēšanas rak- no stura; pār- K2 — korekcijas rībā frēzēšanā koeficients atka- frēzēšanas no mate- riāla; K vienlīdzīgs (h =t) 11 55 galīgajā. un 9 51 pārgā- divos virsmu plakanu lielums vidējais 0,75...2 ft>smm, — dotajiem 8 0,03 (Ra 6,3...1,6), veic arī ja gājienos, tabula ātrgriezējtērauda ar jienā, bet, pie 18 frēzēšanā Pusgludajā zēm 11 20 110 Frēzes 12 18 7 0,02 0,05 75 I 6 — 3 korekcijas rībā mm. no koeficients atka- apstrādājamā ma- teriāla. Padevi izvēlēties Bronzas las vienu frēzes uz Sz var čuguna apstrādei var palielināt apgriezienu Nepieciešamo aprēķina un vērtības zobu 5.28. tabulas. pēc pēc skaitu formulas tabu- 1000u n= 1,5...2 rei- , ' īxD zes. kur Griešanas ātrumu (v') izvēlas Izvēlēto v griešanas faktiskajiem apstākļiem pēc 5.30. tabulas v = (v') ātrumu atbilstoši — frēzes — praktiski v' — koD griešanas — frēzes Aprēķina izvelētais ātrums (m/min); v — praktiski lietojamais (m/min); ātrums diametrs padevi vienā (mm). minūtē pēc formulas v'KiK2K 3, tabulā lietojamais (m/min); 5 kur skaits apgriezienu (apgr/min); 5.29. tabulas. riģē n pēc =Sztl Formulā ievieto pēc ses ātrums m un devi noapaļoto pēc ari tam frēzmašīnas pa- apgriezienu aprēķināto noapaļo. skaitu minūtes n pa- 246 Tehniskais minimums metālapstrādē Griešanas ātruma Apstrādājamā Koeficients to un faktors ietekmējošais /Ci Rupja Koeficienta Koeficients, vērtība apstrādājamo frē- K3 1,00 frē- Pusgludā 1,00 9XC 0,60 yio 0,50 un VĪTŅU INSTRUMENTI vītnes ārējās VĪTŅURBJI 2.13.1. Par vītņurbjiem mentus, ko Sīkāks vītnes iekšējās iedalījums parādīts šanai. lieto kurā skrūve, iegriešanas izveidojums griezējinstrumentu parādīts 5.64. zīmē- izveido jumā dajas jumā. visiem vītņu iegriešanas griezēj- instrumentiem (5.64. zīm. visizplatītākie zīm. 6). 5) un vītņu ir vītņ- ripiņas un kā savukārt kas asmeņus. vai 5.65. vītņurbja zīmē- galvenās griezējleņķi. Vītņurbja kalibrējošās Griezējdaļu konisku, iegrie- gareniskas skaidrievas, griezošos vītnes izveidots ir iegrieztas parādītas griezējinstru- sauc iekšējās Vitņurbis spirālveida shēmā. 64. ātr- un griezējtērauds griezējinstrumentus griezējinstrumenti (5. 1,57 tērauds pamatgrupās: griezējinstrumenti urbji 1,87 instrumentu mazāk iegriešanai; No 2,20 tērauds Leģētais GRIEŠANAS griešanas iedala divās Vītņu instru- un oglekļa Konstrukciju hromniķeļa P18 iegriešanai. Konstrukciju hromtērauds P9 Vītņu 400...500 Konstrukciju 0,80 zēšana 2.13. ievēro materiālu mentu zēšana K2 kas lai vītņoto daļas daju un (iegriezes vītņurbis izveido no griezējdaļas. daļu) vieglāk izveido iegriez- Tehniskais minimums 247 metālapstrādē 5.30. korekcijas materiāla izturības 500...600 Koeficienta 600...700 0,65 0,53 1,32 1,06 0,85 0,71 0,53 0,43 1,33 1,08 0,90 0,79 0,56 0,46 0,75 0,66 0,47 0,39 kā mugurleņķi vītni) a = apstrādei s°. y lū°> Atšķirībā = strumentiem leņķus skaidvirsmām, jo jas tāpat sīkām kā tērauda citiem (arī instrumentiem) jā- muguršķautnei c. vītnes gludākas atpakaļgājienā leņķis ārējais — leņķis iekšējais vītņurbju skaidleņķis skaidiņām viens neļauj un y ieķīlēties darbo- n = 0), skaidrievas. kāpi puma (spirālveida) Vītņurbjiem to leņķi, lai būtu jo tad ar lielu skaidrievu vienāds var galvenā ar iegūt mainīt (pozitīvu) noskriešanas zīm. 1 un šanai iegriešanai nes leņķa Skaidas (5.66. vītnes grie- bet urbumos, (5.66. da- ar leju uz izdevīgs ir 3) augšu uz arī izveidojumu. virziens caurejošos ziens kā zī- dažāda ar slīpuma asmens virvīt- 2) zīm. urbu- necaurejošos mos. Izveidojot vītni dala starp Tāpēc diviem vītņu rokas ar vītņur- metāla uzlaide bjiem, nogriežamā trim vai izmanto griešanai jāsa- vītņurbjiem. rokas vītņurbju komplektu. Pilnīgs vītnes profils un līdz ar mazāks to arī ir bet vītņurbim, griešanas vītņurbjiem taisnas gan slīpas izdevīgi, leņķis kāpuma izveido gan žādu dajam vītņurbju mugurvirsmu. Vītņurbjiem var vītņurbji vītni starp vītnes virzienu virziena apstrādei izveido muguršķautnes skaidrievu 4...8°, griezējin- vai n Ar abām skaidas noskriešanas virzienu. 5.66. parādīti citiem leņķi leņķis iegūšanai, cietības vītņurbjiem arī ārējais 1100...1200 0,31 uz mējumā čuguna no iegriešanas ievēro ir leņķus vītņ- (slīpēta daļām griešanas malām. X vidējas = dus profila izvai Rokas vītņurbjiem abām pats: tas nes rokas no neslīpētu Skaidleņķis (co griezējdaļā a slīpmašīnas. (ar gal- Atšķirībā a=8...12°. vītne) vītņu izveidotu asmeņus. daļas uzgriežņu Sos lai arī griezošos urbjiem bet ļ 1000...1100 0,90 vītņu un | 1,00 veido V 900...1000 1,14 kalibrējošās un. ļ 800...900 vērtība urbumā, uz ļ 700...800 1,32 venos no N/mm2 robežspriegums, 0,77 tos tabula koeficienti katra vītņurbja iegriezes slī- rums; rupjajam vītņurbim garākā vienā- dajam (ietver — četrus visīsākā profils Dažāds (5.67. zīm.). glu- diametrs ārējais vītnes vīt- vītnes tikai iepriekšējās ir daļas tā ir vijumus), (1,5...2 vijumi). ir arī gavis- glu- 248 Tehniskais minimums metālapstrādē vītņu 6 grvītņiurebis;žņiem; 5 apaļiem grieznis; veidi- instrumentu - vītņgal ar ķemvida vītņgalv 10 4 grieznis; frēze; tangeciālržņm — ar griešan s ap ļais ķem veida vītņgal Vītņu 12 vītņu 3 zīm. 5.64. grieznis; 9 radiālgežņm; frēze; prizmatsk diska vītņu 2 8 grieznis; stieņvda i; vītņžokļ 7 ripiņa; 1 ar Tehniskais 5.65. zīm. 5.66. zīm. 5.67. zīm. Skaidrievu Ārējā minimums Vītņurbja galvenās izveidojuma diametra lielums daļas ietekme uz komplektā 249 metālapstrādē un griezējleņķi skaidas veidošanas virzienu ietilpstošajiem vītņurbjiem 250 Tehniskais minimums 2.13.2. VĪTŅU RIPIŅAS Vītņu griezējdaļā vītnes ārējās a iegriešanai rokas no Griešanas vai = mašīnu. ar vītņu ar process y= 10-25° leņķis lieto ripiņas metālapstrādē griešanas (kalibrējošā GRIEŠANAS REŽĪMI GRIEŠANĀ UN dojuma ir konstruktīvā uzgrieznis AR blakus urbumiem, kas, izveido aploces, tajās pāršķeļot vītnes griezošos zobus No visiem tiem dota menta ripiņas Parasti vienā iegriezt ripiņu pāršķeļ Galvenos vītņu veido atkarībā vītņu ar Lai gājienā. un ri- v turē- ar y ripiņas leņķus skaits ātrumu vītņu iegriešanai (vītņu vītņurbi materiāla: skaid- GRIEŠANA 120 Vītņu operācijās. instrumenti ir = 3...5 m/min. dažā- vītņurbja paredzēta 90... ripiņa So liela Tāpēc, bilstošu kuru graudu ir šiem asajām materiālu šķautnēm karstumnoturība. un instrumentiem griešanas asās abrazīvo graudu cietība ja Galvenie slīpripas, ātrumam noturība minūtēm. graudi. lieto instrumentu tērauda vītņ- griezējelementi ir instrumentus 7...16 m/min; oglekļa griezējzobu iz- ABRAZĪVO INSTRUMENTU abrazīvie apgriezienu (n). Šādam griešanas izmēru. 2.14.1. slīpēšanas tikai griezējinstru- urbi vītņu ABRAZĪVIE INSTRUMENTI dās elemen- = ar 2.14. Abrazīvos un ātrgriezējtērauda ar varētu gājienos, vītnes no UN jānosaka izvēlas robežās: abas 5.68. zīm. VEIDI režīma ripiņu) vītnes (5.68. zīm.) regulē RIPIŅU griešanā detaļas) Griešanas kas izmantot vairākos skrūvi tāja abām uz VĪTŅURBI griešanas ātrums (vai minūtē puses. nelielas piņu iegriež un izvei- griezējdaļas, griešanā vītņu ripiņas vītni daļa konusveida vītnes ļauj vidū vītņojuma kalibrējošā pusēm vītņu griešanas (5.68. zīm.). Vītņu VĪTNES izvei- vairākiem ar da|ā VĪTŅU vītņ- urbi. Vītņu ripiņas pēc mugurleņķis un 6...8° ripiņu ar procesam = 0). 2.13.3. analogs a ātrumu, šķautnes dod at- abrazīvo darbojas tāpat Tehniskais 5.69. zīm. minimums metālapstrādē Abrazīvo graudu 251 darbība 5.31. Slīpripu galvenās formas Slīpripas (TOCT 2424-75) forma Nosaukums Plakana j 20° h p tabula ar Plakana ar Plakana ar Plakana ar taisnu profilu konisku profilu Apzīmējums nn 2n | Dr_ _^ 11 iedobumu abpusēju nB iedobumu nB^ 252 Tehniskais minimums metālapstrāde 5.31. tabulas turpinājums Dr H 31 Bļodveida cilindriska Bļodveida koniska d , kā Ūr_._ griezējinstrumentu citu 69. zīm.) asmeņi (5. (tikai ļoti skaidu griež — galvenā plānu). Galveno slīpripu abrazīvo vēl parādīti minētajām daudzas taisna instrumentu veidi visizplatītākie — apzīmējumi Bez Minēto vītņu nozīme slīpēšanā JX ar mazāks par diskveida), — nosaka kuru standarts plakanas slīpripas, smm kā arī formu TOCT kuru abrazīvās un abrazīvo lieto izgatavošanai silīcija materiālus: karbīdu oksīds INSTRUMENTU un cietība abrazīvo instrumentu un instrumentu griezējdaļas materiāli; abrazīvo b materiālu graudam- iztur instrumentu cietība; instrumentu un asas ir aug- nekā liela silī- stigrība °C), augstu tempera- ir atkarīga alumīnija stigrība sadrūpot šķautnes. elektrokorunda lums). un tam Elektroko- 2 (22 000...26 000 N/mm ) cietība stigrība lāks, bet struktūra. 2050 izveidojas satura. Ja saistvielas; abrazīvo karbīdam), tas (līdz runda a; abrazīvo zemāka arī tūru n ī alumī- nelieliem pie- ar bez (sīkstums), formas raksturo abrazīvo bora karbīdu. kristālisks Elektrokorundiem (tomēr šādus elektrokorundu, bora ir (A1 203 ) maisījumiem. sta cija Jebkuru instrumentu galvenokārt izmērus 2447-76. RAKSTUROJUMS tā MATERIĀLI (apzīmē nija ABRAZĪVO profilslīpēšanā. GRIEZĒJDAĻAS Elektrokorunds 2.14.2. ir sevišķi ABRAZĪVO INSTRUMENTU ir abrazīvos slīpgalviņas, slīpēšanā, un Mašīnbūvē ir rak- izvēlei to un formām formas: profila slīpripas, biezums instrumentu elementu pareizai 5.31. tabulā. slīpripu citas — abrazīvo sturojuma no oksīda cietība mazāka alumīnija saturs ir (lielāks lie- lielāka, traus- Tehniskais Atkarībā oksīda alumīnija no minimums metālapstrādē satura elektrokorundu iedala: normālais (A1 203 elektrokorunds 1A — 2A — hromtitāna Normālā (A1 20 3 =99%); elektrokorunds oglekļa (1A) izmanto strādē pakāpes slīpēšanai. Baltā elektrokorunda (2A) cietie slīpripas melnais vairāk rūdīta piemērotas tērauda (oglekļa, gludai rauda) trokorunda leģētā, cieti, ļoti graudi salīdzinot trauslāki, Baltā zaļais elek- bet normālo ar arī ras baltā no lielākām elektrokorunda griešanas runda slīpripu divas reizes lielāka ar mazāk kā normālā monokorunda slīpripām, saar tām iegūt var virsmas lietot var radiālais detaļa, augstāku kvalitāti Monokorunda visiem slīpripu cija cietsakausējumā, karbīds oglekļa un nemetālisko materiālu abrazīvos krāsaino Gan metālu veidus (IA, (C) 2A, iedala atkarībā slīp- sīkāk vei- norāda muru Bora savienojums (A), 9A un ķīmiskā markas otrais gan leteicamie slīpripu abrazīvie Abrazīvais silī- materiālu SC, 6C) sastāva kārtas vēl nu- 5. (sk. cipars karbīds ir savienojums bora oglekļa un (B4C). Tā 5.32. un izga- čuguna tab.). ķīmisks materiāli un slīpēšanai. 4A, markās: — (SC) abrazīvos no plaši slīpēšanai. instrumentus elektrokorunda karbīda cija sakausēsāk slīpripas) karbīda No melnā silīcija tavo mikroplai- šo laikā graudu ciet- asināšanai rada tad pēdējā dimanta ir silī- (karborunds) ķīmiskais zaļais jumu slīpēšanai 32. Silīcija karbīds kā (ma- diem. 6C — lieto (6C) instrumentu (tā un spiediens, apstrādājamā negludumu). ripas apmēram nekā 5C — karbīds silīcija sas lietot Slī- apstrādājamās zāku vēl noturība. sakarst ari ar slīpripu slīpēšanas mazinās ir atšķi- Monoko- spējām. noturība elektrokorunda pējot slīpripas at- ar karbīds Zaļo silīcija karbīdu elektrokorundu. (4A) veidos, (SiC 97%). sakausējumu Monokorunda v.c). tīrības (SiC 95%), ātrgriezējtē- slīpēšanai. apalu- lējumi, apzīmējumu: un silīcija instrumentu tāpēc metālu karbīda divos ražo °C) Silīcija sakausējumi silīcija no to trauslu nosaukumu šķirīgu 2050 (līdz bronzas (čuguns, Atkarībā cietība tā trauslums, ir tikai ari mīnija lējumi, slīp- tērauda leģētā un 9A. — lielāka elektrokorundam, griezējīpašības. karbīda trūkums 4A — elektrokorunda lieto ripas nekā karstumnoturība augstas un (A1 203 =98...99%); monokorunds 2 piemaisījumiem. ir karbīdam (31 000 N/mm ) liela elektrokorunds nelieliem ar Silīcija 87...97%); = baltais (SiC) 253 cie- tabula graudainība materiāls Graudainlba Nosaukums un Marka apzīmējums 50...4 18A, 25A, 24A, 23A 50...M10 Monokorunds 4A 45A, 44A, 43A 50...5 Hromtitāna elektrokorunds 9A 94A, 93A, 92A, 91A 50...6 Melnais 5C 55C, 54C, 53C 50...5 Zaļais 6C 64C, 63C 50...M10 elektrokorunds elektrokorunds Baltais silīcija karbīds silīcija karbīds 15A, 14A, 13A 1A 2A Normālais Tehniskais 254 tība ir tuva dimanta dēj bet lietot nevar bīdu cietsakausējumu lepēšanas kā Bora abrazīvo detaju — trausluma lielā slīpripās. lieto plaši materiāla viscietākā cietībai, minimums kar- pulveri (instrumentu) metālapstrādē slīppulveri smalkie zīvo ciālās šķiro metra dzirnavās pēc apzīmē materiālus pēc simtdaļās slīpgraudi 125, 100, iegūtos izmēriem. to tieši un 63, graudus Graudainību grauda lieluma miliun 1/100 80, spe- mikrometros: mm 50, — 40, 200, 25, 2424-83 pasūtītāja arī marku un Valsts citu 20, 16; 3; M5O, indeksu markas M7, var materiālu vai no 3647-80 pievieno J\ (Bbicuiee, Xlonyc- h abrazīvā sastāva izga- slīpripas. TOCT HopMa;ibHoe graudainības at- tab.), uzdevuma 11, H THMoe) atkarībā un 5.32. apzīmējumam B, stanabra- abrazīvo graudainības graudainības valsts materiāla kvalitātes 5.33. Graudainības indeksa 4, MlO, (sk. standarts rioßbiiueHHoe, 160, 5, rekomendē veidus, graudainību bet pēc sadrupina 6, M63, — izgatavošanai materiālu tavot Abrazīvos mikropulveri rOCT tiecīgo GRAUDAINĪBA 8, — M5. darts ABRAZĪVO MATERIĀLU 10, (pm) M4O, M2B, M2O, Ml 4; Slīpripu darbos. 12, — mikropulveri — tabula nozīme Indekss Graudu Grupa pamatfrakcijas lielums, Apzīmējums l B n pamatfrakcijas Slīpgraudi Slīppulveri 2500...2000 200 2000... 1600 160 1600...1250 125 1250...1000 100 1000...800 80 800...630 63 630...500 50 500...400 40 400...315 32 315...250 25 250...200 20 200... 160 16 160...125 12 125...100 10 100...80 6 63...50 5 Smalkie mikropulveri 45% 41% 40% 4 63...50 M63 50...40 M50 40...28 M40 28...20 M28 20...14 55% saturs 8 80...63 50...40 Mikropulveri L H u.m 60% 50% 55% 45% 45% 43% 40% 39% M20 14...10 M14 10...7 M10 7...5 M7 5...3 M5 Tehniskais pamatfrakcijas centos satura garantētā 5.33. tab.). (sk. minimums MIOB. apzīmējuma piemērs: Bakelīta pro- Graudainības metālapstrādē (cementējošās izmanto abrazīvo noteiktas vielu formas veida kā vielas) zaudē arī mākslīgie saistvielu bet ātrumus, ietekmē sa- sakarstot izturību, 180°. Keramiskā saistviela (X) vielu neorganisko slīpripās. atkarīga lielus pieļauj dzesētājšķidruma savienošanai graudu ir šo sārmaina vairāk par Saistvielas Arī sveķi. slīpripas irst, SAISTVIELAS saistviela (B) (bakelīta) 255 ir (mālu, dažādu laukšpata, saist- No kvarca, krīta talka, šķidrā un stikla) slīpripu izturība, maisījums. kā arī tas, cik stipri saistīti graudi Saistvielas 34. iedala organiskās pās: divās pamatgru- neorganiskās un (5. Vulkanīta sēra (B) vislielāko tāpēc ■saistvielu slīpripas lietot var 150 mm) (0,5 mm). un lielus 75m/s), bet tām un un liela labi ir vāja Minēto un plānas atļauj (līdz slīpripas ātri griešanas spēja. izturažī- palīdz abrazīviem instru- darbīgo profilu. lieto saistvielas ir ķīmiski augsts saglabāt dēļ keramiskās visplašāk. Keramiskās priekšrocību saistvielas kums ir ugunsizturīga, un gums abrazīvo to jutība trū- instrumentu pret trieciena slodzi. Silikātsaistvielas diametra ātrumus aploces pie- vulkanīta saistviela vulkanīta no 30% izturību ar vienlaikus Vulkanīta slīpripai pieķep iegūst gumijas Vulkanīta saistviela slīpripām elastību, (līdz saistvielu atmiekšķētās piedevas. dod rīga mentiem tab.). benzīna saistviela Keramiskā slīpripā. menti ir mīksti, ražīgumu ar jutīgumu un aukstumu, un izmanto reti nimāla abrazīvie zemu ja pret šo tāpēc (lieto, instru- izturību, mazu mitrumu saistvielu pieļaujama mi- detaļas sakaršana). 5.34. tabula Abrazīvo instrumentu Grupa Neorganiska Apzīmējums K saistviela saistvielas Saistvielas Nosaukums marka Lietošana (piemēri) Keramiskā saistviela Kl, K2, K6, K4, K8 K2, K3 K5, Elektrokorunda materiāli Silīcija karbīda materiāli C Lieto reti, Silikātsaistviela jo nenodrošina pietiekamu graudu saistību Organiska 15 Bakelīta saistviela Bl, 52, B3 Dažādi abrazīvi materiāli saistviela B Vulkanīta saistviela Bl, B2, B3 Nogriešanas, šķelšanas un arī šanas slīpripas gludinā- slīpripas Tehniskais minimums metālapstrāde 256 bieži ABRAZĪVO INSTRUMENTU jāpārasina, dilušie) CIETĪBA graudi cietās Abrazīvā saistvielas virskārtā bojas instrumenta spēja spēki. abrazīvais krāsas). instrumenta, cieta virsmas virsmas (uz izlūst jo Lai sakaršanu strauju rodas tas strauji Abrazīvo tība nenotiktu, ir lielāka slīpripa īpašību ātri profils cietības instrumentu apzīmējumi cietības 5.35. tabulā. mīksts BM ļoti M mīksts CM vidēji C vidējs CT vidēji (BecbMa Cietības ciparu ar T ciets BT ļoti Ml, HT sevišķi Tl, (4pe3BbmaHH0 sauc abrazīvo Abrazīvo trīs blīvas vidēji apzīmē blīvās struktūru ar grupās un katru un vienībā. tilpuma instrumentu struktūras lielās iedala struktūru skaitļiem: struktūras 11, 0, T2 struktūras (N? 4, 5„ Jo lielāks lielākas l, 5.70. zīm. 2, 3), Slīpripas ir graudiem vajā zina struktūras (X? 7, 8, 9, 10, 12). ir struktūras atstarpes (5.70. zīm.). instrumentā spējas, (X? M3 CM2 6), saistvielas graudu, attiecību poru BM2 HT TBepabie) neblīvās instrumentu tabula BT (necbMa TBepAue) STRUKTŪRA abrazīvo un Cl, C2 ABRAZĪVO INSTRUMENTU Par cie- CT1, CT2, CT3 (cpcnHe-TBepAbie) ciets / apzīmējums M2, CMI, (cpeAHe-MHrKHe) (TBep^bie) ciets pakāpes BM1, MarKHe) (cpe^HHe) ciets apzī- Mazāka 18118-79) (TOCT (MHrKHe) mīksts un ciparu 3. ar Nosaukums Apzīmējums sauc pārāk sairst 5.35. Abrazīvo un izmērus. savus apzīmējumam — izdrūp, Turpretim instrumentu doti mējumi pielaidināšanas slīpripas slīpripas maina no cietības nenodilušiem ar pašuzasināšanos. mīkstas un graudi strādā So graudiem. par veicina slīpripa tālāk (no- izlūzt nespēj Pareizas apdilušie slīpripa iedar- instruments ir mīkstāks, Pārāk slīpējamās tiem vieglāk saistvielas. slīpripai ir instrumenta uz Jo abrazīvā no otrādi. kad graudus, ārējie grauds cietība noturēt notrulinātie jo paši virsmas slīpripas struktūras shēma Poras uzlabo kvalitāti, profila numurs, tā jc* starp (poras) abrazī- griešanas bet noturību. sama- Tehniskais minimums 2.14.3. ABRAZĪVO INSTRUMENTU GRIEŠANAS 2.14.5. APZĪMĒJUMI Viss iepriekš instrumentu rīgs jumu abrazīvo ir tāpēc ļoti formu, ātrumu izmērus, rak- tā maksimālo rūpnīcas un sva- katra uz instrumenta uzraksta sturojumu, aploces apskatītais izvēlē, piemērs (slīpripas) dots 5.71. lai noteikšanas izvēle slīpēšanā citiem apstrādes režīma griešanas gan kārtība tāda ir pati. Griešanas metāla 0,015... 1,15 atkarībā veida. Rup- griešanas dziļums jajā plakanslīpēšanā = izvēlas dziļumu apstrādājamā gludajā bet mm, — r=0,005...0,15mm. 5.71. zīm. 2.14.4. SLĪPRIPU slīpēšanas krētos virsmu, formu un darba ražīgumu, no Šķērspadeve kon- kvalitatīvu pareizu ģeo- panāktu pietiekamu slīpripas jāizvēlas visiem elementiem (5.36. dētajai izveidotu izmērus, precīzus Slīpripas IZVĒLE procesā apstākļos metrisku karībā no veidiem, zīmē- jumā. Lai režīma atšķiras elementu no instrumenta apzīmēšanas Griešanas nedaudz apzīmē- (nosaukumu). Abrazīvā REŽĪMI SLĪPĒŠANĀ raksturojums slīpripu abrazīvā 257 metālapstrādē tās at- raksturojuma pa- plakanslīpmašīnas rasti norisinās galda garengājiena beigās. 0,7 S mm/dub. gāj. un S sJ gludajā =o,4... slīpēšanā =0,25...0,35 mm/dub. gāj. venokārt un (dubultgājiena) slīpēšanā Rupjajā sķ Galda rību tab.). (plakanslīpēšanā) apzīmēšana kustības pēc noturības. var kustības ātrumu slīpripas Lielāku sasniegt ātrumu v ar , g ko izvēlas gal- raksturojuma slīpripas notu- mazāku galda izsaka m/min. Tehniskais minimums metālapstrāde 5.36. Slīpripu izvelē atkarībā no Lietošana Slīpripu raksturojums Abrazīvo graudu Tērauda (rūdīta, nerūdīta), kaļamā čuguna, mīkstas bronzas slīpēšana Elektrokorunds materiāls Melnais tabula tas raksturojuma Pelēkā karbīds silīcija čuguna, bronzas mīnija jumu instrumentu Zaļais silīcija karbīds Cietsakausējumu Smalkgraudaina Trauslu, alu- un cietsakausē- lējumu, slīpēšana instrumentu slīpēšana ■Graudainība shpripa cietu materiālu slīpē- šana Rupjgraudaina Gadījumos, shpripa ir ja detaļas un pas lielāka slīpri- saskares virsma Cietība Mīkstāka Cietāka slīpēšana Cietāku metālu slīpripa metālu Mīkstāku slīpripa ja slīpēšana rupjgraudainas lieto (arī slīpri- pas) Saistviela Visos saistviela Keramiskā gadījumos, ja slīpripa (>5mm) plāna Vulkanīta sānspiedieni ja Gadījumos, bakelīta un slīpripu saistviela nav lieli nav slīpē ir un un plānu ar lieli sānspie- dieni Struktūra Gluda Blīva struktūra nepieciešams pareizu un Vidēji blīva CNb tēraudu apaļsiīpēšana, ar slīpripas Stingru struktūra grie- asināšana, plakanslīpēšanā (cilin- perifēriju daļu) drisko (JMV 7... 12) formu slīpēšana, zējinstrumentu 4...6) Neblīva saglabāt slīpripas profila izmērus) Rūdītu struktūra profilslīpēšana slīpēšana, (kad (N° 0...3) un mīkstu metālu pēšana, plakanslīpēšanā slīpripas galu slīar vir- (plakano smu) Ekonomiska T mašīnas ruma maksimāli slīpripas kur v veidu slīpripas — rotācijas un no ātrums rotācijas = — — slīpripas Doto ripai sakarību parasti nepieciešamā skaits pēc izmanto maksimāli slīp- skaita apgriezienu pieļau- āt- sakarība jamā slīpripas parasti ' (mm); apgriezienu (apgr/min). aprēķināšanai skaita diametrs slīpripas izsaka Rotācijas xdn v rotā- citu apstrā- ātrumiem (m/s). apgrieziena d n slīp- un Slīpripas atšķirībā sekundē vienmēr pieļaujamo izturību kinemātiku). ātrumu metros ātrumu rotācijas lietot (ievērojot des — (m/s); Slīpripas •cenšas cijas noturība slīpripas min. 25 = zāku zinās. ir griešanās 25...35 ātrumu, m/s. slīpripas ātruma, kurš Lietojot noturība ma- sama- LITERATŪRA V. Berenfelds materiāli. 92 Mašīnbūvē R.: — lietojamie 1966. Liesma, — 271 Ipp. Berenfelds V. mašīnbūvē. 111 V. 1963. LVI, kasgrāmata. — Metālu 118 — Fizikas R.: — griešana. — tehnikas un ro- 1984. Zvaigzne, — lpp. Jurāns V., 1983. EAHHblft Hbift Rieksts grafika. — Ozoliņš J. In- Zvaigzne, 245 — Pielaides Rokasgrāmata standartiem. R.: — R.: lpp. I dala. SEPP un 1982. Avots, standartiem. pēc isohhhk. R.: — M.: — 391 — B. H. II dala. SEPP un 1985. Avots, niie. 80 — uexa. 1984. B.ia- E., M.: M.: — 239 C. Me- MaiuHHo- c. Maiepna.ioßeAe- Bucinan 1983. iuKOJia, — c. A. aonycKH M.: H. h H. C, Ochobli BuHocpa- CTaHaap-nnaunH, TexHHMecKne H3MepemiH. 1982. MaiiJHHocTpoeHHe, 287 — — c. — 8., 77. KpyuieecKaH R. lpp. Zuravļovs mērījumi. A. — Pielaides R.: tehniskie un 1984. Zvaigzne, CupaBOHHHK cpiiKe. HHžKeHepHOH no Kneß: — rpa- 1983. Bvaiiße-ibHiiK, — — 265 204 — X). IJoTuiuKo A. 261 M. CnpaBOHHHK pačoTHHKa cTpoeHHe, M. MaiiiHHocTpoeHHe, Kat^ene.lendozen coe O. Cnpa- CTa.in: c. Ko3aoBckuu sēžas, un PSRS npocpeccHH HuKOAaeea H., ManjHHocTpoHTeJibHbie doe Sirons E. Pielaides H MauiiiHocTpoeHiie, — lpp. Rokasgrāmata — 1986. Ko3Aoe sēžas, un PSRS pēc — mācība. pa6oT M.: — xaHHqecKoro Materiālu 1978. Sirons E. R.: lpp. 274 Zvaigzne, SeņinsA. V., — HHCTpv1986. TapilCpHO-KBa^HCpHKaUHOH- cnpaBOHHnK )KypaeAee B. lpp. Pokviuhh <JleHH3jaT, c. 1981. ženieru 317 1965. 17. JI.: — pa6o4HX. Jenohovičs A. 171 mērīšana Liesma, lpp. Berenfelds R.: Tehniskā R.: — A. JlpaeyH MeHT. c. lpp. EeAKun nvcKaM H. M. CnpaBOMHHK h — BAtoMŪepz CnpaBOHHHK 320 M.: B. A., MamHHOCTpoemie, — 3a3epcKuu E. r. 77. 367 c. — 288 MepneHHe. 1985. — uiKOJia, M.: Bbicuiaa Crepun H. MaTepHa.ibi. c. — 335 H. JI.: — M.: c. MauiHHOCTpoHTe;ibHoe M.: — 1984. K. BbicmaH M. MamHHocTpoenne, 272 TepMHCTa. 1986. M. CeAueecrpoe tppe3epoßuiHKa. BoeoAfo6oB C. Bhtkuh MamiiHocTpoe- c. MaujHHocTpoenne, 1985. MOJIO/IOrO v.m 1985. 'iepweHHe. AdacKun A. Cnpa- ,aoBOMHHK — HHe, Cečoe 10. E., no M.: c. 1985. — — 224 c. MauiHHocTpoHTe.ibHbie JI.: — 234 M. uiKOJia, C. — — Jlenmuar, 1984. — c. flKyw.ee A. H. CTaH,iapTH3aU,HH pemiH. 1979. — — 344 B3aHMo3aMeHHeMoerb, H M.: c. TeXHHHeCKHe H3Me- MamiiHocTpoeHne, SATURS Priekšvārds 3 Instrumentu leģētie tēraudi Pirmā tojamie 1. da] Mašīnbūvē a. Atrgriezējtērauds materiāli Vispārīgas ziņas Metālu fizikālas īpašības 6 Metālu ķīmiskas īpašības 8 Melnie metāli 2.1.1. čuguns 2.1.2. Pelēkais 2.1.3. Kaļamais čuguns 2.1.4. čuguns Augstas čuguns Tērauda termiskas Krāsainie metāli . 18 Krāsaino metālu . 19 galvenās īpašības 3.1. un klasifikācija Oglekļa ietekme īpašībām uz . 3.1.2. 3.2. 22 24 Parastie tēraudi Konstrukciju .... Automātu Lodīšu tēraudi gultņu .... lējumi Instrumentu . 37 38 .... 41 oglekļa tēraudi .... sakausējumi .... .... tā 3.2.2. Lejamie Otrā 61 61 63 alumī- sakausējumi dala. . 65 alumīnija . . .... Pielaides un 66 67 sē- žas 69 1. Savstarpējā 2. Apstrādes 3. Nominālie, tiskie 6. 41 60 sakau- sakausējumi 5. 59 60 65 korozija 4. 58 un .... Veidojamie Metālu 41 tē- raudi Instrumentu 32 tē- rauds Tērauda 28 leģētie tēraudi . apstrāde 3.2.1. 25 tēraudi . .... un nija 25 Kvalitātes Misiņš Alumīnijs tērau- di tā 57 sējumi tē- ... Konstrukciju Varš 57 ķīmiski iedalījums 3.1.1. Bronza 20 22 Tērauda rauda termiskā 3. Tērauds veidi Tērauda 18 .... ... apstrādes izturības 57 struktūras . 47 51 termiskā apstrāde 15 47 ķī- un apstrāde Tērauda 17 Baltais . . termiskā Tērauda 2.4.2. kācija 2.2.2. 2.4.1. klasifi- čuguna 43 un ... termiskā 14 Čuguns, 2.2.1. Tērauda miski 8 .... 2.2. 2.4. . tēraudi Cietsakausējumi tehnoloģiskas īpa- šības 2.1. 2.3. īpašī- bas 2. 4 1.2. 1.3. Metālu mehāniskas Speciālie sakausējumi metāliem par 2.2.3. 4 .... 1.1. 1.4. Metālu .... lie- apmainība precizitāte robežu izmēri un . 69 . 69 fak- .... Pielaide Pielaides Sēžu 72 vienība. Kvalitātes grupas. spīlējums 70 Spēle un 73 uz- 75 261 7. Pamatnoviržu 8. Salāgošanas 9. Pielaižu 10. . . 79 . . 80 tabulas . 83 sēžu un Noviržu rindas sistēmas apzīmējumi sēžu un 91 Pielaides brīviem izmēriem 93 13. Ritgultņu pielaides un sēžas 94 14. Virsmu formas Atkarīga 16. Ass pielaide urbumiem, kuros stpirināšanas 17. Virsmas 7. ... detaļas 101 mērīšana Vītņu . . 102 šana un strumentu 1. metodes klasifikācija Mērinstrumenti 1.1. Noniusa ar . 140 Plakņu pārbaude . . . . . 108 1.2. 1.4. 1.5. 2. Bīdmērs 143 Aizzīmēšanas . . bīdmers Universālais . . 108 1.2. to un no- 144 Materiālu 1.3. Meru 113 1.4. mērinstru- apzīmējumi . . izlikšana Slīpums . 145 . . . . koniskums un . Attēli. Skati, griezumi . . . 2.2. Mikrometriskais iekšmers 2.3. Dziļuma 2.4. Vītņu . Garuma mikrometrs . 150 leņķu Galamēru gala . 118 118 mēri 119 Leņķu projekcijas. skati papild- un skati 150 2.2. Griezumi 151 2.3. Šķēlumi 2.4. Iznestie elementi 153 . . . . . 124 Vītņu veidi profilu un apzī- mējumi 4. Mehāniskie sviru 126 4.1. 126 Merpulkstenis . Sviru indikators Urbuma 4.4. Sviru 4.5. Pasametrs . . . . . 127 128 . . . . . Vispārējie 3.2. Metriskā 5.1. aparāti 3.4. Kustības 4. 4.1. 130 4.2. Instrumentu 5.2. Mērīšanas mikroskops projektors . 130 132 . vītnes Sastiprināšanas 129 . jēdzieni vītne 3.3. Cauru]vītne 127 mērītājs mikrometrs 3.1. . Mērīšanas 155 mērinstru- menti 4.3. 154 119 plāksnītes plāksnītes Taisnleņķa Attēli, 117 . mikrometrs un 116 3. 5. 147 116 Mikrometrs 4.2. 146 un šķēlumi 2.1. 3.2. rasē- 144 veidi Līniju griezumos 112 2.1. 3.1. apzīmējumi zīme 108 2. menti 3. 144 114 leņķmērs Mikrometriskie Mašīnbū- daļa. Vispārējie 111 bīdmers Dziļuma 142 lietošanas rasējumi 1.1. . 1.3. ... jumos noniusu uzbūve li- 108 mērin- un sinusa ar . 1. Mērīšanas 139 stieplī- noteikumi ves . instrumenti ar 136 103 mērī- Tehniskā daļa. . 139 Mērīšana Ceturtā Trešā 135 . .... Mērinstrumentu . 133 134 Normālie kalibri neālu 7.3. sa- . negludumums ... tēm 7.2. pielaides ievieto mērīšanai 133 neglu- Speciālie mērīšanas paņēmieni 7.1. 95 pielaides novietojuma virsmas 6.2. Robežkalibri savstar- un novietojuma Aparāti mērīša- .... Kalibri 6.1. 12. 15. 6. sistemusa- līdzinājums pējā 5.4. sarežģīti aparāti duma 89 Pielaižu Sevišķi nas rasēju- mos 11. 5.3. Izjaucamie . . . . . . . 158 . 159 . elementi savienojumi . jumi 160 161 161 . Neizjaucamie savienojumi 4.2.1. Kniedētie 155 . 164 savieno- .... 164 262 4.2.2. Metinātie jumi 4.2.3. Lodētie savienojumi 4.2.4. Līmētie savieno- 168 Zobratu pārvadi . . . zobratu zobratu Konisko 5.3. 6. Gliemežparvadi Ķēžu pārvadi pārvadi Cirtņu 2.1.2. Cirtņu veidi Kopskata Kopsalikuma rasējums 6.3. Specifikācija 6.4. Detaļu . rasējums . rasējumi . . daļa. . . 168 2.2.1. 170 2.2.2. Saberu 171 Sāberu pamati 1.1. 2.3. veidi . Skaidas 173 . 176 . 2.4. .... 2.4.1. 2.4.2. 177 . lietošana. Metālšķēru daļas leņķi Zāģu veidi Zāģu . nas plakne Griežņa Griežņa 1.6. .... leņķi ... leņķu uzdevumi .... leņķu no tā Griešanas 1.9. Vīļu un lieto- .... 210 griezējdaļas . lietošanas . 212 no- .... 213 216 Griežņi Griežņu veidi . . Griežņu 216 galvenie .... 2.8. Plakanurbji . Spirālurbji .... 2.8.1. 185 siltums Griezējinstrumenta ātrums 1.12. metālu Griešanas režīma 2.9. griezēj- daļas leņķi . Griešanas gremdurbji 2.9.1. 192 217 . . un 194 2.9.2. 218 219 219 režīmu 224 un .... 226 Paplašinātājurbju veidi 193 izvelē Spiralurbju Paplašinātajurbji grie- šanā . . .... dze- . . izvēle notu- 189 1.11. Griešanas 2.8.2. 180 . 187 Griezējinstrumentu Uzķepums veidi leņķi izmaiņa sēšana 1.13. 2.5.3. 2.6.2. iestādīša- rība 1.10. 207 181 183 nas 1.8. . . 180 2.7. . Griežņa atkarībā 207 galvenie . 1.7. Vīles 2.6.1. 206 lie- un ģeometrija . grieša- un . 210 Vīļu šana 2.6. 206 griezējdaļas teikumi 179 . 207 2.5.2. ele- galvenie Pamatplakne 1.5. 2.5.1. grie- menti . griezēj- Vīles 178 Griezējinstrumentu zējdaļas 1.4. 2.5. process 1.3. 177 206 veidi Zāģi 177 veidošanās 201 202 Metālšķēru un 171 . griešanu 1.2. . .... Metālšķēres 2.3.2. par metālu Pamatjēdzieni 199 griezējdaļas leņķi 2.3.1. 173 Metalgriešana Metālgriešanas 199 201 ģeometrija . 1. . .... tošana Piektā . griešanas leņķi 171 6.2. veidi 2.2. Sāberi dokumentu 6.1. 199 . ... Konstruktoru . 199 2.1.1. 170 . . . . Cirtņi 168 pār- vadi un 197 Griezējinstrumenti .... Cilindrisko 5.2. 2. 2.1. Pārvadi 5.1. 167 jauda spēki 166 168 jumi 5. 1.14. Griešanas savieno- .... gremd urbju .... Centrurbju šana 226 lieto- .... 230 2.10. Rīvurbji 2.10.1. . . daļas . 231 Frēzes zobu zobratu apstrādāša- šanai galvenie . . 231 leņķi 2.10.2. . griezēj- Rīvurbja Fasonfrezes . . . 241 242 .... Rīvurbja zobu skaits zobu un solis .... 2.10.3. Griešanas 2.12.5. Griešanas režīmi frēzēšanā 232 2.13. Vītņu . . 243 instru- griešanas menti 246 režīmu izvēle 232 2.13.1. Vītņurbji 2.13.2. Vītņu . . 246 ... 2.11. Lielgabalurbji 2.12. Frēzes ... 234 2.13.3. Griešanas 235 2.12.1. Frēzes, kārt 2.14. galavir- ar zobiem 2.12.2. Frēzes, . 237 Abrazīvie galveno- kārt ar cilindriskas virsmas mentu kuras balā ar 2.12.4. Frezes kātu ar gurētiem Zobu šana veidi . 2.14.2. Abrazīvo 250 250 un . 250 instru- raksturo- mentu zo- jums 237 2.14.2. gatavo vienā . . instru- griešana .... 2.12.3. Frezes, un . instrumenti 2.14.1. Abrazīvo kuras strādā 250 režīmi vītņurbi ar . griešanā vītnes ripiņu galveno- smas biem vītņu kuras strādā ripiņas .... Abrazīvo 252 instru- iz- mentu ga. mi . 238 2.14.4. Slīpripu 2.14.5. Griešanas aizmuzobiem izvēle . 257 257 režīmi 241 slīpēšanā aizmugurē.... apzīmēju- .... 241 Literatūra . . 257 25°- Валдис ВилисовичБеренфельд ТЕХНИЧЕСКИЙ МИНИМУМПОМЕТАЛОБРАОТКЕ CnpaBOHHHK Pnra Ha «Abotc» 1989 JiaTbiuīCKOM V. Pei;eH3eHT si3biKe H. OcpopMJieHHe Khhc .HeKiuemieKC HB JV? 2200 Valdis Berenfelds TEHNISKAIS MINIMUMS METĀLAPSTRĀDE Rokasgrāmata Redakcijas Redaktore Laganovska Mākslinieciskais Tehniskā Nodota šanai 17,31 7000 salikšanai 25.08.89. Zandberga 09.08.88. JT 00476. N° papīrs Augstspiedums. uzsk. kr. eks. Pašūt. Izdevniecība vijas poligrāfijas Izdevn. JV? izdevn. 103944. Rīgā, Rīgas Vienības gar- iespiedi.; 1. Metiens Cena Rīgā, 1 rbl. Padomju lespiesta grāmatu apvienības 226004 uzsk. 16,5 124/Rz-7. un iespitī- 60 X 90/16. Literatūras «Avots», 226047 24. ražošanas N? Parakstīta Formāts L 15,56 nov., bulv. fijā, S. J. Indāne Tipogrāfijas nitūra. E. Zariņš redaktors redaktore Korektore Dz. Birnbauma vadītāja V. Lat- tirdzniecības Paraugtipogrāgatvē 11. Berenfelds V. Be Tehniskais 512 R.: Avots, minimums 1989. sniegtas Rokasgrāmatā to marku uzbūvi ģeometriju un 263 — un Rokasgrāmata niekiem ziņas griešanas 2704040000—124 B M 803(11)—89 80,89 un mašīnbūvē par lietojamiem metālapstrādes režīmiem, par — il. mašīnbūves pielaidēm un metāliem, griezējinstrumentu rasējumiem sēžām, kā arī un to tehnisko mērinstrumentu uzbūvi. paredzēta kvalifikācijas lpp.: atšifrēšanu, pieņemtajiem apzīmējumiem, mērīšanu mašīnbūvē metālapstrādē: Rokasgrāmata. dažādu metālapstrādes profesiju strād- celšanai. 34.63z2 HV HRC-HRCJ HRA HB HV HRA HRC-HRC HB 3 1224 72 89 780 278 29...31 65 277 1116 70 87 745 272 28..30 65 269 1022 68 86 712 261 27... 29 64 262 941 66...67 85 682 255 26... 28 64 255 868 64...65 84 653 250 25...27 63 248 804 62...63 83 627 240 24..26 63 241 746 60...61 82 601 235 23..25 62 235 694 58... 59 81 578 226 22...24 62 229 650 56...57 79 555 221 21... 23 61 223 606 54... 55 78 534 217 20.22 61 217 587 52..53 77 514 213 19...21 60 212 551 50... 51 76 495 209 18...20 60 207 534 49...50 76 477 201 16 59 201 502 48..49 75 461 197 15 58 197 474 46...47 74 444 190 15 58 192 460 45..46 73 429 186 57 187 435 44... 45 72 415 183 56 183 423 42..44 71 401 177 56 179 401 41... 43 71 388 1.74 55 174 390 40...42 70 375 171 170 380 39..41 70 363 165 167 361 38 ...40 69 352 162 163 344 37... 39 68 341 159 159 335 36..38 67 331 154 156 320 35...37 67 321 152 152 311 34...36 67 311 149 149 305 33...35 67 302 147 146 291 31. .33 66 293 144 143 285 30...32 66 285 Virsmas negludums L. Ra Apzīmējumi roci pēc līdz 1975 I'dz 2789 -73 1981. no 1981a. ec Rz 320 5C 63 50 40 Rz 16C 25 32 25 20 Rz80 12,5 16,0 12,5 10,0 Rz 40 6,3 8,0 6.3 53 Rz20 3,2 4J0 3.2 2.5 1.6 2,5 2.0 1.60 1.25 1.25 0,8 1,00 0,80 0,63 0.63 0,4 0.50 0.40 0.32 0.32 0,2 0.25 0.20 0.160 10 0,16 0.1 0,125 0,100 0,080 11 0,08 0,05 0.063 0,050 0.040 12 0,04 0.025 0,032 0,025 0.020 13 0.012 Rz 0,1 0.016 0,012 0,010 14 Virsmas ma negludu- klase 0.008 Rz 0.05 Rz Virsmas Ra ne Ra luduma parametri Novirzes, V. Berenfelds TEHNISKAIS MINIMUMS METĀLAPSTRĀDĒ Grāmatas autors Valdis Berenfelds ilgus Zinātniskās gadus strādā pētniecības ražošanas apvienībā «Tehnopribor» par instrumentu ražošanas sektora vadītāju. Savu darba pieredzi autors apkopojis grāmatās: Metālgriešana (1963), Tehniskā mērīšana mašīnbūvē (1965), Profilslīpēšana (1965), Mašīnbūvē lietojamie materiāli (1966), Galvanoplastika presformu izgatavošanā (1969), Štanču izgatavošana (1980). Sajā rokasgrāmatā dots tehniskā minimuma apskats, kas jāzina dažādu metālapstrādes profesiju strādniekiem par mašīnbūvē lietojamiem materiāliem un mašīnbūves rasējumiem, pielaidēm mērīšanu un kā arī īsi un un sēžām, tehnisko mērinstrumentiem, par metālu griešanu griezējinstrumentiem.

Tehniskais minimums met lapstr d , (1989)

Products

Support

Tehniskais minimums met lapstr d , (1989)

Add this document to collection(s)

Add this document to saved

Suggest us how to improve StudyLib