Sandra Ruska
Dekorativo koku un krfimu
au
dz€ia nas teh nolog ijas
ekorativo stdciu audze5and tiek izmantotas vairdkas tehnolo-6ijas. _,Savulaik
pr.rceJu vermes ap-
mrerrnala,
preme-
'am. kailsaknu stadi (to audz65aras tehnoloSija ir visl6tdkd), bet
raSlaik pirceii priekiroku dod
<onteinerstadiem.
Pirceji kluvu5i
oti prasigi, un stddu audze5ana
iek oakartota vinu veimdm.
\r dbkorativo kokaugu
audz65anas
ehnologijam iepazistina kokau-
izetavas Baltezers ipa5nieks Varis
Kazalcs.
apgrieZot gan
sak4u, gan virsze-
mes daiu. Virseio
apgrie5anu veic.
atstajot tris detrus
pumpurus, lai tie
veidotu iabu kuplu vainagu. Sak-
nes jasaisina, lai
veidotos iaba
barkBsakpu sistema. Ja saknes netiek apgrieztas, tds
aug kropiigas un
neveido specigu
sak4u sist6mu, un
stddi var nikulot.
(ailsakryu st6du audz€5ana
Pec Sis tehnoio$ijas visvairak tiek
rucizets meZu materidls - egies un
:riedes -, tadu pddeid laika ari meiu materiaia audzti5and pamazam
:ariet uz stddu audze5anu kasetes.
)ec 5is tehnoiogijas ti.ek audzeti la:u koku krumi dzivZoeiem. Kail;aicr-ru stadu audzesanai nozimiba
iri dekorativo staciu audzeiana
;trauji samazinds.
Audzejot pec kailsak4u stddu teh-
roioiijas, ir divi pavairo5anas vei-
ii:
fe,
$enerativais ar sekiam un ve$e-
ativais ar spraudegiem, noliekliem un meristemam. Pedeia laika
rizvien bieZdk pavairo5ana iiek iznantotas Shirnes, tdpdc viendabiga
;tadama materi6la ieguvei jaiznanto spraudeni.
Stadus hudzeiot no seklam. seklas
;ei pavasari. Spraudepu sprau5arai piemerotakais laiks ir no maiia
idz augustam. Stddus audzeiot no
;ekiam, tirgus preci iegust divos
:rijos gados. bet audzejot ar sprauieqriem - pusostra iidz dirrr gadu
dINd,
Kad sejepi ir gadu veci. tie jaizpi-
Pi\eSanu veic tiesi \z lauka. un
pec tas stads vei
gadu tiek audzdts.
Lai
izveidotu
l.^-.-.^l-+,,
NUTTIPdNLU
^^l--.,.
J(lN{rU
kamolu, kailsaknu stddu audzeSana izmanto kasetes. Kad siadiem izveido jusies laba sakgu
sistema, tos izstada uz lauka.
ri
N
Kailsak'tu stddi
gatavi parstddiSanai palieko5a vie- lpsakpod sprautie4t
ta, kad tie sasnie.
gu5i divu tris gadu vecumu. Lielaks pieprasijums ir tiesi pec tris
\
kaset€s
gadus veciem stadiem.
Kaiisak4u stidu
audzeSanas
trukumi:
"i stadiem ir ierobeZots stadi5anas
Iaiks (pavasara, rudens sezona);
; gruti transporteiami;
.a jauzmana saknes no iekalSanas;
-i augi nekavejoties jastada pasta\/toara
1t16tt
I
-i
N
N.;r/s.lA'nu sro,Ji
Frrmrrs
!inr r a
.r
!Iro-filltltoPs
Linncn
I'oscirr pt
lJJmti rrn
sc'.iunrrs
SdklauJ)
P()d
l
nLri
t
\
iit{';a,r::I::a:al
i {n,,
..
.._:;::
Konteinerstidu audz€iana
Audzeiot kailsak+u stadus, ir |oti
ierobeZots stddu stddi5anas un
tirdzniecibas laiks, tdpec daudzas
kokaudzetavas, +emot vera arzemju pieredzi, pargaiuSas uz stddu
al,ciicsanu kohteineros. 5i metode
saiidzindjuma ar kailsak+u stddu
audzdsanu ir ievdrofami ddrgdka.
Stddus konteineros var audzet gan
ar sekldm, gan spraudeniem.
Kase5u pil-dama rna5ina piepild.a
kasetes ai substrdtu, ies6j, nomuld6 virsejo slani un saiaista. ia kasetes paredzets spraust spraudegus'
ti"k iepildits' tikai substrats.
Soraucie4u sprauSanu parasti veic
n6 maifa iidz augusiam. SePtembri, kad stddi jau ir aPsak4oju5ies,
tos no kasetem izstdda lielakos podi4os un pdrziemina siltumnicds.
Nakamaid-pavasari stadus iziiek
uz lauka, uri lidz rudenim tie jau ir
labi paaugu5ies' Vajadzibas gadiiuma rudeni stdcius var jau tirgot.
Stadot augus grunti, izurbl. pod-am
iidzieu caurumu. kur ieliek staciu
.,n aikart apber irdenu augsni, kura airgs izieido jaunas saicrites.
Ndkamajd vai aiznakamaia gadd
augu var erti izrakt. neaPgrieZot
tali ar ldpstu sak::.es. Pirms pdrcioSanas aulus iepodo. '{r SAdi izveidotu sak4u sist6mu augs labi ie'
augsies tam paredzeiaia pastavigaia vieta.
Podotie un
uz lauka audz€tie stadi
Uz lauka var audzet gan sPraude-
4ru jaunstddus, gan seklaudZus.
Audzdjot stddus ar seklam, sdklas
sej apriia beigas. Rudeni vai nakamaja pavasari iauno stadilu i,zrok,
saisina sakni un vilszemes dalu un
pi(6 uz grunts ugi P9$1: *ugqt
pec sd5anas var ari nepi\.et' bet tada gadijumd stdds nebus tik kvali-
Stacrondra
g
..F,
;F-i
r:!.+g-::i
'-';kirit';i "-!"&
t,::.::
I
aistiianas !int1a
tativs, jo nebus izveidoiusies pietiekami speciga sak4u sistdma.
Ia stadus airdze ar spraudeni,
spraudenu apsakno5anas laiks ir
nb maiia iidz- augustam. SpraudeRus apsakrlo kasetes. ndkamajd pa'
vasari izstdda uz lauka, audze ltdz
rudenim vai stada Podos un gadu
audze. un tad Parstada uz lauka.
Rudeni stdds jau ir videii iiels, un
to val izmantot dArza ierikoSana.
Sak4u sistema labdk attistita tiem
stadiem, kuri audzeti kasetes un
tad izstdditi uz lauka. Tirgus produkcija tiek izaudzeta 2,5-3 gados'
Divg-adigo ,s_tad-u cena ir uz Pusi
mazal(a neKa tnsgaorgo'
Podoto stadu Priekirocibas:
kompakta sak4u sistema;
nav ierobeZots stadamais laiks;
: 6rti transporteiams:
augs necie5 no ParstddiSanas
suesa;
plaSas tirdzniecibas iesP€jas.
Pot6jumu jeb
augststumbru stadi
Augststumbra stadi Latvila ir ]oti
pieprasiti, iai ari tie uzskatami par
iukiusa lietu un salidzindjumd ar
citiem stadiem ir |oti dargi' Lai izaudzetu kvaiitativu augststumbra
stadu. paiet se5i. astoRi un pat vairak eadu. Latviid auqststumbra stadu Judzesanas' tehn"olof ija vdl nav
attistita piinrba. taiu ir kokaudzetavas, kas ar to saku5as nodarboties nopietni.
Vispirhs idizaudze iabs potcelms.
Potc-elmam idbrit taisnam, izturigam un salcietigam. Auiku potcel-
mu izaudze5anu var Pandkt. ios
audzdiot siltumnica. Potceima aucizesanas ilgums atkarigs no koku
sugas. ir poicelmi, kuru izaudze5anai nepi-ecie5ami tris ietri gadi.
piemerlm, piladZi, bet ir ari tddas
icoku sugas, kur kvalitativa Potcelma izaudzeSanai nePiecie5ami Pat
Frrmas
Linnen
asto4i un desmit gadi. Reizdm labu potceimu var atrast meZa, izrakt, kddu gadu paaudzdt kokaudzetavd uz lauka vai poda un tad
uzpotet, bet ne vienm6r 5o potcei-
mu kvalitate atbilst prasibarir.
Lai iegutu kvalitativu augststumbra potcelmu, izmanto pa4ernienu, kad siltumnicd podos sastaditos augus sagrupd |oti blivi, Iai tie
veidotu taisnus stumbrus. Vasaras
otraid pusd tos nobriedina ar kdlija
meslo.jurnu. Sadi var panakt ideali
'taisnus potcelmus,
atsevi5kem sugg, pi6mOram. gobam. tas ir |oti
gr[ti sasniedzams, audzejot uz
lauKa.
MEsloiana un laisti5ana
Pilienveida mdsloSana ir ddrga
tehnolo$ija, kas atmalcsdjas tikai'
ja ir vienveidiga produkciias raZoSana Liela apioma. Ta ka Lawijas
kokaudzetavbs tiek audz6ti stddi
loti pla5d sortimenta. pilienveida
m6sib5anas sistdma nav ekonomiski izdevisa. Piiienveida laistiSana
ka tehnoio$iia ir ioti perspektiva
tieSi iielaka" izmera stdd.u a'i,dzesanai oodos. Auqu baroSanu nodroSina ar ilgiedar6igiem minerd'imesliem, piemeram, Osmocof, kura iedarbiba ir tris, seius, deviPus mene5us atkaribd no nepiecie3amibas. Sos ilgiedarbigos niineralmdsIus pievieno substratam ta gatavosanas bridr. Minerdlmesli ir ar daZadu iedarbibas atrumu un ilgumu. Ir mineralmesli, kas iedarbojas tulrt pec nonak5anas augsne.
tadu ir ari tadi. kuri iedarbojas ar
tris, sesu menesu nov6ioSanos'
nepiecie5arna gan baro5a-\ugiem
"ko nodioSina ar illiedarbibas
n".
mesiojumiem, gan laistr5anas sist6ma. Laistdmds sistemas ir ddrgas'
tacu, gemot v6ra zaudeiumus, kuri
rodas, augus pienacigi nesalaistot'
tas atmaksaias.
4
latstiianas ststcma
agrotlxIIIIltoPs