Augļkopība kā
lauksaimniecības ražošanas
un zinātnes apakšnozare
Asoc. profesors Kaspars Kampuss
DĀRZKOPĪBA
AUGĻKOPĪBA
DAIĻDĀRZKOPĪBA
DĀRZEŅKOPĪBA
Augļkopības kā zinātnes un ražošanas
nozares mērķis:
izveidot augļkopību par nozari ar līdzsvarotu
• ražošanas,
• pārstrādes un
• realizācijas sistēmu,
kas apgādātu iekšējo un ārējo tirgu ar augstas
kvalitātes konkurētspējīgu produkciju
AUGĻKOPĪBA
Augļaugu selekcija
Speciālā augļkopība
• ogaugi
• sēkleņaugļaugi
• kauleņaugļaugi
• riekstaugļaugi
• mazāk izplatītie
augļaugi
• īpatnējā selekcija
• pomoloģija
Kokaudzētavas
• stacionārās
• mobilās
• apvienotās
Augļaugu audzēšana pasaulē
80
75
70
65
60
55
50
45
40
35
30
25
20
15
10
5
0
Kopplatība milj. ha
Kopraža, 10 milj. t
Ražība, t/ha
Augļu ražošana pasaulē
(2016. gadā pēc FAOSTAT datubāzes)
Produkts
1 Eļļas palmas
2 Kokosrieksti
Platība,
tūkst. ha
21087
12168804
3 Kafija (zaļa)
4 Olīvas
10975184
5 Kakao pupas
6 Vīnogas
Indijas rieksti (ar
7 čaulām)
10196725
10650068
7096741
6083212
8 Banāni (+zaļie) 5494 (+4687)
9 Āboli
5293340
10 Tēja
4099230
Produkts
1 Eļļas palmas
2 Banāni
3 Āboli
Kopraža, tūkst.
t
300252
113280 (+35063)
89329
4 Vīnogas
5 Apelsīni
77439
6 Kokosrieksti
7 Mango u.c.
59011
8 Mandarīni utml.
9 Bumbieri
10 Ananāsi
73188
46509
32793
27346
25809
Ābolu un bumbieru kopievākums ES valstīs, tūkst. t
Āboli 2006. g.
Bumbieri 2006. g.
Polija
2304.9
59.3
Itālija
2112.7
907.5
Francija
1705.5
220.2
Vācija
947.6
48.6
Spānija
660.7
590.0
Rumānija
590.4
62.4
Austrija
509.1
117.2
Latvija
37.5
2.0
Lietuva
99.5
3.3
Igaunija
10.7
0.0
11 407.4
2 775.0
Valsts
Kopā ES valstis
Mazais uzņēmums
ES īpaši tiek atbalstīta mazo un vidējo uzņēmumu attīstība. Vairumā
valstu dārzkopībā dominē tieši mazie uzņēmumi, piemēram, Polijā
un Nīderlandē. To konkurenci pasaules tirgū nodrošina kooperācija
un/vai starptautiskas eksportētāju firmas.
Tā ir dinamiskākā un elastīgākā konkurences realizācijas forma. Tie
spēj ātri ieviest jaunākās zinātnes atziņas, šķirnes vai jaunus
produkcijas veidus un prakses sasniegumus
Mazo uzņēmumu priekšrocības:
• patērētāju pieprasīta savdabīga produktu niša;
• lielāks uzņēmīgums un spēja reaģēt uz dažādiem jaunievedumiem;
• palielina īpašnieku un viņu ģimenes locekļu īpatsvaru;
• decentralizē pārvaldes sistēmu, samazina birokrātiju, veicina
vidusslāņa veidošanos;
• izmanto vietējos resursus
Augļkopības saimniecību sadalījums Polijā
pēc platības, 2002. g.
Platība, ha
%
Platība
%
<1
Saimniecību
skaits
260 400
82,2
65 600
24,2
1–2
25 000
7,9
31 600
11,7
2–5
20 000
6,3
59 500
21,9
5 – 10
8 350
2,6
56 450
20,8
10 – 1 5
2 080
0,7
24 500
9,0
15 – 20
560
0,2
9 400
3,5
20 – 30
308
0,1
7 210
2,7
30 – 5 0
144
0,05
5 300
2,0
50 un
vairāk
Kopā
94
0,03
11500
4,2
317 000
100
271 000
100
Augļu un ogu audzēšana Latvijā
Augļaugu audzēšana Latvijā
50000
45000
40000
Area, ha
35000
30000
25000
20000
15000
10000
5000
0
1935 1940 1970 1984 1998 2007 2011
Year
~
future
Augļkopības patreizējais stāvoklis Latvijā:
Augļkopības “vājās vietas” Latvijā pašlaik:
•
nepietiekams pašražotās produkcijas īpatsvars (48% augļi, ogas un 51%
dārzeņi);
•
investīciju trūkums – ābeļu dārza ierīkošana 5-6 tūkst./ha; dzērveņu
audzētavas 12-14 tūkst./ha;
•
stabilas kooperācijas un realizācijas sistēmas trūkums – eksportējot
nepieciešamas vienveidīgas produkcijas lielos daudzumos;
•
nepilnīgas pārstrādes iespējas
•
Trūkst riska samazināšanas tehnoloģijas (salnas, irigācija...)
•
Bieži zema kvalitāte
•
Bieži zemas ražas
•
Trūkst legālu, tirgū pieejamu pesticīdu izvēle
•
Rezultāts – augsta pašizmaksa
Augļkopības attīstības priekšrocības Latvijā
• Atbilstoši klimatiskie apstākļi, lai iegūtu augstas
kvalitātes augļus, aromātiskus un ekoloģiski tīrus.
• Augļu patēriņš pastāvīgi palielinās.
• Latvijas tirgū augļiem ir attāluma priekšrocība,
salīdzinot ar importa.
• Augļus un ogas ir iespējams realizēt kā gatavu
preci, bez pārstrādes uzņēmumiem.
• darba spēka izmaksas Latvijā ir relatīvi zemas.
• Dod lielāku apgrozījumu no 1 ha, tātad laba izvēle nelielām saimniecībām
• intensīva tipa dārzos rentabilitāte var sasniegt 100% un vairāk.
• 50% augļu tiek importēti – pastāv iespējas vismaz daļēji aizstāt ar vietējo
produkciju
• Tiek dibināti mazie un mikro uzņēmumi dārzkopības produkcijas
pārstrādei (krīzes un ES atbalsta ietekme), it īpaši specifisku nišas
prodktu ražošanai
Tuvākie mērķi:
• intensīvu augļaugu stādījumu ierīkošana uz zema un
vidēja auguma potcelmiem, ābeles 4000 ha, zemenes 1000
ha, pārējie 12000 ha;
• augļu kvalitātes atbilstība ES kvalitātes prasībām;
• augļu glabāšanas, šķirošanas un fasēšanas ēku un iekārtu
būvniecība;