Burkāns Artis Pakalns Artis Vuškāns Ainis Daumanis Burkāna vēsture Galda burkānus ar botānisko nosaukumu - dārza burkāni (Daucus carota L. ssp. sativus) audzē Ĝoti daudzās pasaules valstīs. Dārza burkāni pieder pie čemurziežu (Apiaceae) dzimtas. Burkāna izcelsme skaitās centrālāzijā, pie Afganistānas. Priekšteči nebija oranži, bet gan violeti līdz melni. Mūsdienu oranžu burkānu varietātīti radīja nīderlandieši 17 g. s. Interesanti fakti Vidēji cilvēks gadā apēd 5 kg burkānu. Burkāni satur ap 90 % ūdens. Burkāni ir vieni no pirmajiem konservētajiem dārzeņiem. 19 g.s. Britu zinātnieki atklāja augstu beta karotīna saturu. 14 g.s. Burkāni tika ievesti Ķīnā, kuri mūsdienās ir lielākie burkānu audzētāji Pasaulē. Burkānu vides prasības Burkānu sēklas dīgst lēni un parasti uzdīgst 10-18 dienas pēc sējas. Pirmā īstā lapa parādās 10...15 dienas pēc uzdīgšanas. Sēklas dīgtspēja sākas jau pie 4...50C. Dīgsti ir sala izturīgi, izturot -3...-4°C aukstumu. Īstās lapas iztur pat vēl zemāku temperatūru. No augsnes izceļošā augu daļa apsalst jau pie -2°C. Šādus burkānus uzglabājot, tie var viegli sākt pūt. Burkānu audzēšanai vajadzīgā optimālā temperatūra ir +18...22°C. Burkānu vides prasības Burkānu audzēšanai vispiemērotākās ir ar ūdeni caurlaižošu pamata slāni mālsmilts vai smilšmāla augsnes. Burkānus var audzēt arī labi sadalījušās kūdrainā augsnē. Mitruma nepieciešamība burkāniem ir zemāka nekā citiem dārzeĦiem. Tomēr ļoti svarīgi ir nodrošināt vienmērīgu mitrumu burkānu sēklu dīgšanas fāzē. Augseka Burkāni ir ar vidēju barības vielu vajadzību, augsekā tos parasti liek pēc ar augstāku barības vielu prasību kultūrām (piemēram, kartupeļiem, kāpostiem, puraviem, gurķiem). Par iepriekšējo kultūru ir jāizmanto kultūra, pēc kuras paliek irdena, ar labu struktūru un 8 iespējami nezāļu tīra augsne. Piemēroti ir arī agrīni novācami graudaugi, pēc kuru ražas novākšanas atliek vēl laiks mehāniskajai nezāļu apkarošanai. Mēslošana Burkāni nepanes ne svaigu kaļķi ne svaigus kūtsmēslus. Mēslojot ar svaigiem kūtsmēsliem, bieži izkropļojas dārzeņu forma un pasliktinās uzglabāšana. Gan kaļķus kā arī kūtsmēslus vajadzības gadījuma dod iepriekšējai kultūrai. Galējās nepieciešamības gadījumā būtu jālieto pienācīgi sadalījušies kūtsmēsli vai komposts. Burkāniem pienācīgas formas iegūšanai ir vajadzīgs daudz kālija. No mikroelementiem burkāniem var rasties mangāna, molibdēna un bora trūkums. Augsnes apstrāde Rudens aršanu izdara 25-30 cm dziļumā un, ja iespējams, papildus pielieto rušinātāju. Pavasarī augsnes apstrādi uzsāk, tiklīdz augsne ir pienācīgi apžuvusi un apstrādei gatava. Rudenī uzartās zemes virsējo slāni nolīdzina ar kultivatoru, ecēšām vai frēzi. Ir ļoti svarīgi, lai augsnes virsējais slānis būtu vienmērīgi sasmalcināts (bez lielākiem augsnes gabaliem), tas nodrošina vienmērīgāku sējuma dziļumu un augu dīgšanu. Atkarībā no plānotās sēšanas laika, burkānu lauks pirms sējas ir 2-3 reizes jāapstrādā, pie tam, starp pēdējo apstrādi un sēšanu varētu būt 5-7 dienas (t.s. kavējuma sējums). Sēja Burkānu sējas laiks ir atkarīgs no to izmantošanas mērėa. Agrīnās ražas iegūšanai burkāni atklātā laukā ir jāiesēj pēc iespējas agri, tiklīdz augsne ir sēšanai pietiekoši apžuvusi. Atkarībā no gadalaika un augšanas vietas, tas var notikt no aprīļa otrajās puses sākot. Cīņa ar nezālēm Burkāni sākumā aug lēni un nezāles viegli tos pāraug, tāpēc pirmajos mēnešos ir vissvarīgākā nezāļu apkarošana. Audzējot burkānus ekoloģiski, parasti nav iespējams izvairīties no ravēšanas ar rokam. Pēc ekoloģisko audzētāju datiem ravē ar rokām divas reizes, un kaplē līdz pat trim reizēm. Augu slimību un kaitēkļu apkarošana Augšanas laikā galvenās problēmas rada burkānu lapu blusas un burkānu mušas. Abu kaitēkļu bojājumus var samazināt, audzējot kopā ar burkāniem selerijas, kartupeļus, puravus, sīpolus vai dārza pupiņas un kombinējot to ar zāău skaidu mulču. Ar rokām apstrādājot dažādas kultūras var augt pa rindām, apstrādājot ar traktoru, atbilstoši traktora darba platumam. Mazāk bojājumu ir vējiem atklātās vietās. Izvairīties vajadzētu no burkānu lauka izveidošanas skujkoku tuvumā, jo tajos ziemo burkānu lapu blusas. Augu slimību un kaitēkļu apkarošana Kaitēkļu tiešās apkarošanas paņēmiens ir bioloģiskajās saimniecībās izmantojamā apsmidzināšana ar ėiploku, vībotņu, nātru, biškrēsliņu vai pelašķu uzlējumiem, izsmidzinot 3-4 reizes ar 5 dienu intervālu. Burkānu mušu lidošanas laikā var apstrādāt arī līdz 3 reizēm ar preparātu NeemAzal-T/S ar normu 1,5 līdz 3 l/ha ar 7-10 dienu intervālu. Augu slimību un kaitēkļu apkarošana Burkānus var bojāt dažādas saknes vai lapas kaitējošas slimības. Saknes bojājošas slimības inficē augu jau uz lauka, bet bojājumi parasti izpaužas tikai glabātavā 12 (baktēriju puve, baltā puve, miltrasa). Slimību apkarošanas tiešie paņēmieni bioloģiskajā ražošanā ir maz, tā kā lielāks uzsvars ir jāliek uz netiešo metožu pielietošanu: kultūraugu augseku, labu lauksaimniecības higiēnu un augu pietiekamu apgādi ar barības vielām un ūdeni.