AU TOCEÒU SP ECIF IK Å CIJAS 200 5
005
AUTOCEÒU SPECIFIKÅCIJAS
RÈGA 2005
2
”Autoce∫u specifikÇcijas 2005” apstiprinÇtas Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentÇ ar 2005.gada 14.jlija
r¥kojumu Nr. 13.1 – 10/1.
Autoce∫u specifikÇcijas 2005 izstrÇdÇtas, pilnveidojot Autoce∫u specifikÇcijas 2001, lai paaugstinÇtu kvalitÇti, uzlabotu
lieto‰anas ïrtumu un papla‰inÇtu iespïjas lietot vietïjos bvmateriÇlus. Autoce∫u specifikÇcijas 2005 ietver pras¥bas
autoce∫u bvdarbu izpildei un produkta kvalitÇtei. Autoce∫u specifikÇcijas 2005 paredzïts lietot valsts autoce∫u
bvniec¥bÇ.
Pateicamies bvinÏenierim Aigaram StreÏam par ieguld¥jumu specifikÇciju izstrÇdï!
Izdevïjs: VAS ”Latvijas Valsts ce∫i”, Gogo∫a iela 3, LV 1050
TÇlrunis: 7028169, fakss: 7028171, e-pasts: lvceli@lvceli.lv, www.lvceli.lv
Atbild¥gais par izdevumu: Andris Lapsi¿‰
Korektors: Alnis Auzi¿‰
Iespiests tipogrÇfijÇ: SIA ”Balthaus PoligrÇfija”
1
S AT UR S
1. DEFINÈCIJAS UN SKAIDROJUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2
2. VISPÅR‰JÅ NODAÒA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3
2.1.
2.2.
2.3.
2.4.
2.5.
2.6.
2.7.
2.8.
Standartu piemïro‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3
Bvlaukums un ar bvdarbiem saist¥tÇs zemes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3
Satiksmes organizÇcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3
Darba dro‰¥ba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4
Bvdarbu ÏurnÇls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4
KvalitÇtes kontrole un darbu daudzumu noteik‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4
Darba izpildes Çtrums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5
Darba programma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6
3. SAGATAVOÍANAS DARBI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7
3.1.
3.2.
3.3.
3.4.
3.5.
3.6.
3.7.
Uzmïr¥‰ana un nosprau‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7
Koku, krmu un zaru zÇÆï‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8
GrÇvju rak‰ana un t¥r¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8
LiekÇs grunts aizve‰ana un izl¥dzinljana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10
Bedr¥‰u remonts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10
Plaisu aizlie‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12
Asfalta seguma frïzï‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12
4. ZEMES KLÅTNE . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .14
4.1. Zemes klÇtnes izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14
4.2. NogÇÏu nostiprinljana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18
4.3. Ar saistvielÇm nesaist¥tu kÇrtu armï‰ana vai atdal¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20
5. AR SAISTVIELÅM NESAISTÈTAS KONSTRUKTÈVÅS KÅRTAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .23
5.1.
5.2.
5.3.
5.4.
Saltur¥gÇ (drenïjo‰Ç) slÇ¿a izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23
·˙embu pamata vai grants seguma izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24
Atputek∫o‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37
Noma∫u uzpild¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38
6. AR SAISTVIELÅM SAISTÈTAS KONSTRUKTÈVÅS KÅRTAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .40
6.1.
6.2.
6.3.
6.4.
6.5.
Gruntï‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40
Asfaltbetona, ‰˙embu-mastikas asfalta un porasfalta kÇrtas izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41
M¥kstÇ asfalta un emulsijas asfalta kÇrtas izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 84
AukstÇ pÇrstrÇde (reciklï‰ana) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 101
Virsmas apstrÇde un piescinÇta ‰˙embu pamata izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 104
7. CAURTEKAS UN KONSTRUKCIJAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122
7.1.
7.2.
7.3.
7.4.
Caurteku t¥r¥‰ana, remonts vai uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122
Konstrukciju nojauk‰ana vai demontÇÏa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 123
PasaÏieru platformas vai gÇjïju ietves izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 123
Betona apmales uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 124
8. APRÈKOJUMS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125
8.1.
8.2.
8.3.
8.4.
8.5.
Ce∫a z¥mju uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125
Ce∫a signÇlstabi¿u uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125
MetÇla barjeru uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 126
Ce∫a apz¥mïjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 126
Elektroapgaismojuma ier¥ko‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 130
9. PIELIKUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 131
9.1.
9.2.
9.3.
9.4.
Ieteikumi darbu daudzumu sarakstu sastÇd¥‰anai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 131
Noteikumi virsmas apstrÇdes vizuÇlai novïrtï‰anai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 132
Noteikumi virsmas raupjuma uzmïr¥‰anai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 133
Standartu saraksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 134
2
1 . DEF IN ÈCIJA S UN SK AIDROJUMI
Segums
(surfacing)
Brauktuves virsa (road surface)
Dilumkårta, seguma virskårta (wearing course)
Saistes kårta, seguma apakßkårta (base course, binder course)
Virséjå, nesoßå kårta, pamata virskårta (road base)
Seguma pamats
(road fundation)
Sega
(pavement)
Apakßéjå, nesoßå kårta, pamata apakßkårta (subbase)
Izoléjoßais slånis
Zemes klåtnes virsma
(formation level)
Paklåjslånis, uzlabotais grunts slånis (capping layer)
Zemes klåtne
(subgrade)
Uzbérums (embankment)
Dabîgå grunts (natural ground)
1. attïls. Ce∫a konstrukcija
… – ¥pa‰as pras¥bas netiek izvirz¥tas.
AADT – gada vidïjÇ diennakts satiksmes intensitÇte (vidïjais automa‰¥nu skaits diennakt¥).
AADT j – satiksmes intensitÇte vienÇ joslÇ.
AADT j, pievestÇ – satiksmes intensitÇte vienÇ joslÇ, aprï˙inot pïc transporta l¥dzek∫u ar radÏotÇm riepÇm procentuÇlÇ
daudzuma, Çtruma ierobeÏojumiem, ce∫a un joslas platuma, uzturï‰anas metodes ziemÇ.
AADT j, smagie – smago transporta l¥dzek∫u (virs 3,5 t) satiksmes intensitÇte vienÇ joslÇ.
Ar saistvielåm nesaistîta kårta vai slånis – zemes klÇtnes vai segas konstrukcija, kuras izbvei lietotie materiÇli nav
apstrÇdÇti ar saistvielÇm un saistvielas nav izmantotas izbves procesÇ.
Darba formula – darba izpildei paredzïtÇ materiÇla, kÇrtas vai cita projektïtÇ struktra (granulometriskais sastÇvs),
saistvielas un piedevu veids un saturs, fizikÇli mehÇnisko ¥pa‰¥bu vïrt¥bas, kÇ ar¥, ja nepiecie‰ams norÇd¥t, izlietojuma
daudzumi (detalizïti, ar konkrïtÇm piesaistïm). Darba formula – kÇ mais¥juma, kÇrtas vai cits projekts – papildus var
ietvert ar¥ datus par izejmateriÇlu testï‰anas rezultÇtiem un recepti.
Dilumkårta (seguma virskårta) – segas konstrukcijas virsïjÇ kÇrta, kura ir kontaktÇ ar transportl¥dzek∫iem.
Iesédumu remonts vai profila laboßana – viena vai vairÇkas main¥ga biezuma kÇrtas (minimÇlais biezums netiek
reglamentïts), kuras ieklÇtas uz eso‰Çs kÇrtas, lai izl¥dzinÇtu profila deformÇcijas, kÇ ar¥, lai nodro‰inÇtu pras¥to profilu
sekojo‰ajÇm kÇrtÇm.
Izlîdzinoßå kårta – main¥ga biezuma kÇrta (minimÇlais biezums tiek reglamentïts), kura ieklÇta uz eso‰Çs kÇrtas, lai
izl¥dzinÇtu nelielas profila deformÇcijas, kÇ ar¥, lai nodro‰inÇtu pras¥to profilu sekojo‰ajÇm noteikta biezuma kÇrtÇm.
Izoléjoßais slånis – slÇnis, kas veidots no materiÇla, kur‰ novïr‰ dens vai apak‰ïjÇs grunts smalko iz‰˙¥du‰o da∫i¿u
iek∫‰anu segÇ.
Kalnu ieΩi – dabiskas izcelsmes ÆeoloÆiski ˙erme¿i ar vairÇk vai mazÇk noteiktu sastÇvu un struktru. Galvenais
bvmateriÇlu ieguves avots.
Kårta – segas konstrukcijas elements, ko ieklÇj vienÇ operÇcijÇ.
Recepte – projektïtais sastÇvda∫u (atsevi‰˙o materiÇlu) procentuÇlais daudzums mais¥jumÇ.
Rupjie minerålmateriåli – materiÇli, kuru lielÇko da∫i¿u izmïrs (D) ir mazÇks vai vienÇds ar 45 mm un lielÇks par 2
mm, un mazÇko da∫i¿u izmïrs (d) ir lielÇks vai vienÇds ar 2 mm. MateriÇla apz¥mïjums – d/D.
Saistes kårta (seguma apakßkårta) – segas konstrukcijas da∫a starp dilumkÇrtu un segas pamatu.
Seguma pamats – segas konstrukcijas galvenais strukturÇlais elements, kas atrodas zem seguma un ko ieklÇj vienÇ
vai vairÇkÇs kÇrtÇs. Apz¥mï, piemïram: ”pamata virskÇrta”, ”pamata apak‰kÇrta”.
Segums – segas konstrukcijas virsïjÇ da∫a, ieklÇta vienÇ vai vairÇkÇs kÇrtÇs.
Slånis – no viena materiÇla veidots segas konstrukcijas elements. To var ieklÇt vienÇ vai vairÇkÇs operÇcijÇs.
Smalkie minerålmateriåli – materiÇli, kuru lielÇko da∫i¿u izmïrs (D) ir mazÇks vai vienÇds ar 2 mm un satur da∫i¿as,
kas pÇrsvarÇ ir lielÇkas par 0,063 mm. MateriÇla apz¥mïjums – 0/D.
Testéßana – tehniska darb¥ba produkta, procesa vai pakalpojuma nepiecie‰amo raksturlielumu noteik‰anai saska¿Ç
ar attiec¥gu metodiku.
Uzlabotas grunts slånis (paklåjslånis) – apstrÇdÇts vai neapstrÇdÇts graudaina materiÇla slÇnis, lai uzlabotu zemes
klÇtni.
3
2 . VI SPÅ R‰ J Å NODAÒ A
·ajÇ noda∫Ç aprakst¥tas vispÇrïjas pras¥bas, kuras jÇievïro bvuz¿ïmïjam, veicot darbus. Atsevi‰˙a samaksa par
‰¥s noda∫as pras¥bu izpildi bvuz¿ïmïjam nav paredzïta.
2.1. STANDARTU PIEM‰ROÍANA
Bvuz¿ïmïjam jÇpiemïro ‰ajÇs specifikÇcijÇs norÇd¥to standartu jaunÇko spïkÇ eso‰o redakciju pras¥bas. Ja
specifikÇcijÇs nav norÇd¥ts konkrïts standarts, tad jÇpiemïro Latvijas standarti. Ja bvuz¿ïmïjs vïlas lietot citus
standartus, tam ir dokumentÇli jÇpierÇda, ka tÇ izvïlïtie standarti nodro‰ina pras¥to kvalitÇti, kÇ ar¥ jÇnodro‰ina ‰iem
standartiem atbilsto‰a kvalitÇtes kontrole.
2.2. BËVLAUKUMS UN AR BËVDARBIEM SAISTÈTÅS ZEMES
Pirms darbu uzsÇk‰anas ce∫a ¥pa‰nieks nodod bvuz¿ïmïjam paredzïto bvlaukumu. Ja bvdarbu veik‰anÇ
iestÇjies ar darba veik‰anai nepiemïrotiem klimatiskajiem apstÇk∫iem saist¥ts par vienu kalendÇro mïnesi garÇks
pÇrtraukums un bvuz¿ïmïjs ir sakÇrtojis bvlaukumu satiksmei dro‰Ç kÇrt¥bÇ, bvuz¿ïmïjs dr¥kst uz pÇrtraukuma
laiku nodot bvlaukumu ce∫a ¥pa‰niekam.
No jauna izbvïjamiem ce∫iem bvlaukuma robeÏas ir ce∫a ¥pa‰nieka ¥pa‰umÇ iegto zemes gabalu robeÏas, un tÇs
ir redzamas projekta plÇna rasïjumos.
Rekonstruïjamiem ce∫iem bvlaukuma robeÏas ir Valsts zemes dienesta Kadastra reÆistrÇ fiksïtas eso‰Ç ce∫a
nodal¥juma joslas robeÏas. Ja rekonstrukcijas vajadz¥bÇm ce∫a ¥pa‰nieks ir ieguvis papildu zemes gabalus, tad
bvlaukuma robeÏa iet pa ce∫a zemju nodal¥juma joslai piegulo‰o zemes gabalu Çrïjo robeÏu.
Darbam, bet ne tehnikas vai bvmateriÇlu novieto‰anai, bvuz¿ïmïjs dr¥kst izmantot ar¥ zemi ce∫a aizsargjoslÇ,
ne vïlÇk kÇ divas nedï∫as iepriek‰ par to rakstiski informïjot zemes ¥pa‰nieku. Bvlaukuma robeÏas aizsargjoslÇ
nosaka bvuz¿ïmïjs. Pïc darbu pabeig‰anas bvuz¿ïmïjam ir jÇkompensï zemes ¥pa‰niekam darba gaitÇ nodar¥tie
zaudïjumi, ja no tiem varïja izvair¥ties.
Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par to, lai darbu veik‰anai lietoto vai skarto teritoriju sakÇrtotu sÇkotnïjÇ l¥men¥, kÇ ar¥ ‰o
teritoriju uzturïtu kÇrt¥bÇ bvdarbu izpildes laikÇ.
Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par gaisa un pazemes komunikÇciju aizsardz¥bas noteikumu ievïro‰anu. Bvuz¿ïmïja
pienÇkums ir veikt visus saska¿ojumus un sa¿emt at∫aujas no komunikÇciju vald¥tÇjiem.
Bvuz¿ïmïjam jÇuztur bvlaukuma apvedce∫i, kas nav valsts autoce∫i, un bvlaukums ziemÇ un vasarÇ satiksmei
dro‰Ç stÇvokl¥ atbilsto‰i noteiktajai uzturï‰anas klasei. Vienojoties ar ce∫a ¥pa‰nieku, uzturï‰anas klasi dr¥kst
pazeminÇt, ja tas pamatojams ar Satiksmes organizÇcijas projektu.
Bvuz¿ïmïjam jÇnodro‰ina piek∫‰ana ¥pa‰umiem, kuru iebrauktuves atrodas bvlaukumÇ.
2.3. SATIKSMES ORGANIZÅCIJA
Darbi jÇorganizï tÇ, lai nepamatoti neierobeÏotu satiksmi bvlaukumÇ. Ja nav noteikts citÇdi, bvdarbi jÇveic, nepÇrtraucot
satiksmi bvlaukumÇ, bet nosakot lokÇlus satiksmes ierobeÏojumus. Organizïjot reverso satiksmi pa vienu joslu, posma
garums nedr¥kst pÇrsniegt 500 m. Satiksme jÇregulï piemïroti satiksmes plsmas izmai¿Çm laikÇ un apjomÇ.
Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par satiksmes organizÇciju bvlaukumÇ un apvedce∫os, ciktÇl tas attiecas uz bvdarbiem,
un bvdarbu vietas apr¥ko‰anu. Pirms darba uzsÇk‰anas bvuz¿ïmïjam jÇsagatavo un jÇsaska¿o par ce∫a satiksmes
organizÇciju atbild¥gajÇs institcijÇs Satiksmes organizÇcijas projekts, kas ietver satiksmes organizÇcijas un darba
vietas apr¥kojuma shïmas, nosaka to mai¿as kÇrt¥bu, termi¿us un atbild¥go personu. Satiksmes organizÇcijas projekta
kopijai jÇatrodas darba vietÇ. Bvdarbu ÏurnÇlÇ jÇnorÇda, kuru satiksmes organizÇcijas un darba vietas apr¥kojuma
shïmu pa‰laik lieto.
Visi satiksmes organizÇcijas un darba vietas apr¥kojuma tehniskie l¥dzek∫i jÇuzstÇda ne ÇtrÇk kÇ vienu dienu pirms
darba uzsÇk‰anas un jÇno¿em tl¥t pïc darba pabeig‰anas. Darba zonai pÇrvietojoties vai darbu pÇrtraucot, satiksmes
organizÇcijas un darba vietas apr¥kojuma l¥dzek∫i, kas neattiecas uz vispÇrïjo satiksmes dro‰¥bu, operat¥vi jÇpÇrce∫,
jÇno¿em vai jÇaizsedz (z¥mes ”pagriezt” nav at∫auts).
Kamïr nav veiktas paredzïtÇs satiksmes dro‰¥bu ietekmïjo‰o darbu kvalitÇtes pÇrbaudes un nav pÇrliec¥bas par
dro‰u satiksmi, no¿emot darba laikÇ lietotos satiksmes organizÇcijas un darba vietas apr¥kojuma tehniskos l¥dzek∫us,
tie jÇaizstÇj ar dro‰ai brauk‰anai atbilsto‰iem br¥dinÇjumiem vai ierobeÏojumiem.
Uz valsts galvenajiem autoce∫iem (R¥gas, Jelgavas, Cïsu, Ogres un Bauskas rajonÇ) piektdienÇs un svïtdienÇs no
pulksten 16.00 l¥dz 22.00 bez at∫aujas aizliegts veikt ar satiksmes kust¥bas ierobeÏo‰anu saist¥tu darbu.
KonstatïtÇ satiksmes organizÇcijas vai darba vietas apr¥kojuma neatbilst¥ba jÇnovïr‰ nekavïjoties.
4
2.4.DARBA DROÍÈBA
Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par darba aizsardz¥bu un dro‰¥bu, ciktÇl tas attiecas uz bvlaukumu un bvdarbiem.
Bvuz¿ïmïjam jÇiece∫ par darba aizsardz¥bu un dro‰¥bu atbild¥ga persona un jÇieraksta ‰¥s personas vÇrds bvdarbu
ÏurnÇlÇ.
2.5. BËVDARBU ÛURNÅLS
Bvdarbu ÏurnÇla dienas darba izpildes veidlapa jÇaizpilda katru dienu divos eksemplÇros – ÏurnÇlÇ iesietajÇ
eksemplÇrÇ un atsevi‰˙Ç eksemplÇrÇ, kas glabÇjas pie bvuzrauga.
Bvuz¿ïmïja pienÇkums ir ierakst¥t bvdarbu ÏurnÇlÇ paredzïto informÇciju un bvuzrauga pras¥to
papildinformÇciju. Bvuzraugs bvdarbu ÏurnÇlÇ ieraksta norÇd¥jumus. Atbild¥gais bvdarbu vad¥tÇjs aizpild¥to dienas
darbu izpildes lapu paraksta pïc izpild¥to darbu un citu nepiecie‰amo darb¥bu (mïr¥jumi, testï‰ana u.c.) izpildes, bet
ne vïlÇk kÇ nÇkamajÇ darba dienÇ.
Bvdarbu ÏurnÇls apstiprina tajÇ minïto segto darbu pie¿em‰anu pirms sedzo‰Çs kÇrtas vai konstrukcijas
izbves.
2.6. KVALITÅTES KONTROLE UN DARBU DAUDZUMU NOTEIKÍANA
Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par darba kvalitÇti. Katrai materiÇlu partijai, kuru paredzïts izmantot darba izpildei, jÇbt
atbilst¥bas apliecinÇjumam.
2.6.1. Paraugu ñemßana
Paraugus ¿em bvuz¿ïmïjs. Bvuz¿ïmïjam laikus jÇinformï bvuzraugs par plÇnoto paraugu ¿em‰anu, kÇ ar¥
jÇnodro‰ina nepiecie‰amais apr¥kojums paraugu ¿em‰anai un iesai¿o‰anai.
No¿emtais paraugs sadalÇms tr¥s da∫Çs: A, B un C, katru iesai¿ojot atsevi‰˙i. Parauga apjomam jÇbt pietiekamam
paredzïtajai testï‰anai. Paraugus no izbvïtas asfalta kÇrtas sadala divÇs da∫Çs: A un B, kÇ noteikts 6.3.6. punktÇ.
A paraugu sa¿em bvuz¿ïmïjs, C paraugu sa¿em bvuzraugs un B paraugu – past¥tÇjs. Paraugu ¿em‰ana un
sadal¥‰ana jÇizpilda saska¿Ç ar 1. tabulÇ norÇd¥tajiem standartiem.
1. tabula. Paraugu ¿em‰ana
Materiåla vai produkta nosaukums
Standarts
MinerÇlmateriÇli
Nesaist¥tie mais¥jumi
Ar saistvielÇm nesaist¥tas kÇrtas
LVS EN 932-1
LVS EN 13286-1
Ja nav paredzïts citÇdi, tad no izbvïtajÇm nesaist¥tu
pamatu kÇrtÇm paraugi no¿emami tikai iz¿ïmuma
gad¥jumos, ja nav ticamu datu par lietoto izejmateriÇlu
kvalitÇti. Vienam paraugam apvienojami vismaz tr¥s
da∫ïjie paraugi, kas no¿emami pilnÇ izbvïtÇs kÇrtas
vai slÇ¿a biezumÇ. MateriÇlu kvalitÇtes novïrtïjumam
lietojami tikai stipr¥bas rÇd¥tÇju (LosandÏelosas
koeficients, saltur¥ba) testï‰anas rezultÇti.
LVS EN 932-2
Bitumena saistvielas
Bituminïti mais¥jumi un kÇrtas
LVS EN 58
LVS EN 12697-27
2.6.2. Testéßana
Testï‰anas bieÏums nedr¥kst bt retÇk kÇ noteikts 2. tabulÇ norÇd¥tajos standartos.
2. tabula. Testï‰anas bieÏums
Materiåla vai produkta nosaukums
Standarts
MinerÇlmateriÇli nesaist¥tajiem un hidrauliski
saist¥tajiem mais¥jumiem
LVS EN 13242 / AC
Nesaist¥tie mais¥jumi
LVS EN 13285
MinerÇlmateriÇli bituminïtiem mais¥jumiem un virsmas
apstrÇdei
LVS EN 13043 / AC
Bituminïtie mais¥jumi un materiÇli
LVS prEN 13108-10
5
Paraugu no iesai¿ojuma A testï bvuz¿ïmïjs, paraugu no iesai¿ojuma B, ja nepiecie‰ams, testï past¥tÇjs, bet
paraugu iesai¿ojumÇ C uzglabÇ bvuzraugs l¥dz pabeigtas bves kvalitÇtes novïrtïjuma pabeig‰anai. Ja nepiecie‰ams,
paraugu C izmanto papildu testï‰anai.
Mïr¥jumi un testï‰ana bvuz¿ïmïjam jÇveic laikus, iesniedzot rezultÇtus bvuzraugam tl¥t pïc mïr¥jumu vai
testï‰anas izpildes.
Pïc darba vai darba da∫as pabeig‰anas vai pïc bvuzrauga r¥kojuma bvuz¿ïmïjam jÇapkopo visu mïr¥jumu un
testï‰anas rezultÇti kopsavilkumos, kuros jÇuzrÇda visi gan bvuz¿ïmïja, gan past¥tÇja, gan bvuzrauga iegtie
rezultÇti, un jÇiesniedz bvuzraugam.
Operat¥vai kvalitÇtes kontrolei bvuz¿ïmïjam ieteicam lietot Çtrdarb¥gas iekÇrtas, kas nodro‰ina raÏotÇ vai bvïtÇ
produkta ¥pa‰¥bu vai sastÇva operat¥vu noteik‰anu darba gaitÇ. Ja bvuz¿ïmïjs demonstrï ar Çtrdarb¥gÇm iekÇrtÇm
iegtu rezultÇtu sal¥dzinÇm¥bu ar ‰ajÇs specifikÇcijÇs noteiktajÇm testï‰anas metodïm un apliecina to ar sal¥dzino‰Çs
testï‰anas pÇrskatiem vai kalibrÇcijas protokoliem, tad ‰ajÇs specifikÇcijÇs noteikto testï‰anas vai mïr¥jumu apjomu
dr¥kst samazinÇt l¥dz Çtrdarb¥go iekÇrtu kalibrÇcijai nepiecie‰amajam testï‰anas vai mïr¥jumu apjomam.
2.6.3. Darbu daudzumu uzmérîßana
Izpild¥tÇ darba daudzums jÇuzmïra paredzïtajÇs mïrvien¥bÇs.
2.6.3.1. Ja paredzïts uzmïr¥t konstrukt¥vÇs kÇrtas laukumu (L x B) vai platumu (B), tad jÇmïra konstrukt¥vÇs kÇrtas
virsmas laukums vai platums atbilsto‰i paraugam 2. z¥mïjumÇ.
Garums (L)
Izbüvétå kårta
Platums (B)
2. z¥mïjums
2.6.3.2. Ja paredzïts uzmïr¥t konstrukt¥vÇs kÇrtas vai rak‰anas darbu tilpumu, to aprï˙ina, sal¥dzinot plÇna un
augstuma atz¥mes pirms un pïc darba veik‰anas. Darba daudzums kubikmetros (m 3) jÇuzmïra kÇ konstrukcijas apjoms
bl¥vÇ veidÇ.
2.6.3.3. Ja paredzïts uzmïr¥t materiÇla tilpumu kravÇ.
2.6.3.3.1. Ar beramÇm kravÇm piekrauj kontrolkravu, kurai nosaka tilpumu, ¿emot vïrÇ transportïjamÇ materiÇla
tilpumsvaru vai pÇrmïrot kravas izmïrus. PÇrïjÇs kravas jÇpiekrauj l¥dz¥gi, uzskaitot l¥dz¥gu tilpumu.
2.6.3.3.2. NeberamÇm kravÇm tilpumu nosaka pïc bunkura vai cisternas mïrier¥ãu rÇd¥jumiem. MateriÇla tilpums
kravÇ jÇkontrolï, sal¥dzinot ar materiÇla patïri¿u konstrukcijÇ.
2.6.3.4. Ja paredzïts uzmïr¥t konstrukciju vai materiÇlu svaru, to nosaka, sverot vai aprï˙inot no tilpuma
mïr¥jumiem un/vai mais¥jumu receptes.
2.7. DARBA IZPILDES ÅTRUMS
Darbu jÇplÇno veikt Çtri un bez pÇrtraukumiem, pïc iespïjas mazÇk ierobeÏojot satiksmi bvlaukumÇ.
BvlaukumÇ, kurÇ paredzïti periodiskÇs uzturï‰anas darbi, noteikts ‰Çds maksimÇlais periods, kurÇ dr¥kst noteikt
satiksmes kust¥bas ierobeÏojumus, kas jÇaprï˙ina, summïjot atsevi‰˙o darbu izpildei paredzïto laiku: 5 dienas 1 km
segas aukstai reciklï‰anai, 3 dienas 1 km vienas asfalta kÇrtas bvei, 1 diena 1 km virsmas apstrÇdei vienÇ kÇrtÇ, 14
dienas pÇrïjiem darbiem. SpecifikÇcijÇs noteiktie tehnoloÆiskie pÇrtraukumi pieskaitÇmi papildus.
6
2.8. DARBA PROGRAMMA
Darba programma jÇsagatavo atsevi‰˙i katram bvobjektam divos eksemplÇros, viens – uzraudz¥bas veicïjiem,
otrs – bvuz¿ïmïjam. Bvuz¿ïmïja darba programmas eksemplÇram jÇatrodas darba vietÇ vai pie atbild¥gÇ bvdarbu
vad¥tÇja.
Darba programma jÇaktualizï ik reizi, kad notiku‰i groz¥jumi vai nepiecie‰ami papildinÇjumi.
2.8.1. Darba programmå ietveramå informåcija (atbilstoßi darbam)





Vispåréji dati:
vado‰ais personÇls;
bvat∫aujas un bvlaukuma nodo‰anu – pie¿em‰anu dokumenta kopija;
apdro‰inljanas poli‰u kopijas;
Satiksmes organizÇcijas projekts.
 Grafiki:
 darba izpildes laika grafiks;
 naudas plsmas grafiks.
 Apraksti, plåni un apliecinåjumi:
 darba organizÇcijas apraksts, darba metoÏu un procesu apraksti;
 pÇrbauÏu, testï‰anas un mïr¥jumu apraksts un plÇns;
 bvmateriÇlu testï‰anas rezultÇti;
 ar saistvielÇm saist¥tu vai nesaist¥tu mais¥jumu projekti (izejmateriÇlu testï‰anas rezultÇti, priek‰projekts un darba
formula).
 Mérîjumi, apré˚ini un projekti (ja nav datu projektå):
 brauktuves un noma∫u platumi ik pa 50 m;
 brauktuves un noma∫u ‰˙ïrsprofili un ‰˙ïrsl¥dzenums uz abÇm pusïm no ce∫a ass ik pa 50 m (virÇÏÇs ik pa 25 m);
 brauktuves garenl¥dzenums;
 garenprofils un augstuma atz¥mes (vismaz ik pa 25 m, vismaz 3 vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ) iesïdumu labo‰anas vietÇs;
 darbu daudzumu aprï˙ini;
 brauktuves un noma∫u ‰˙ïrsprofili;
 ce∫a apr¥kojuma (z¥mju, barjeru, signÇlstabi¿u) izvietojums, atbilst¥bas apliecinÇjumi;
 horizontÇlo apz¥mïjumu dislokÇcija, materiÇlu atbilst¥bas apliecinÇjumi un lieto‰anas instrukcijas;
 caurteku un konstrukciju piesaiste un augstuma atz¥mes;
 rasïjumi pasaÏieru platformÇm, autopaviljoniem, betona apmalïm, nobrauktuvïm un pieslïgumiem, caurtekÇm un
konstrukcijÇm.
7
3 . S AG ATAVO Í ANA S DARBI
3.1. UZM‰RÈÍANA UN NOSPRAUÍANA
3.1.1. Definîcijas
Atbalsta sistéma – nostiprinÇtu Æeodïzisko punktu kopa, kuras punktiem noteikts plaknes jeb divdimensiju vai telpas
jeb tr¥sdimensiju stÇvoklis izvïlïtajÇ koordinÇtu sistïmÇ.
Ìeodéziskais punkts – mïr¥‰anas vajadz¥bÇm apvid nostiprinÇta z¥me, kurai ir noteiktas koordinÇtas darbu veik‰anai
piemïrotÇ koordinÇtu sistïmÇ.
Uzmérîßana un nospraußana – izbvït paredzïto bves elementu uzmïr¥‰anas un nosprau‰anas darbi tÇdÇ apmïrÇ,
lai pïc dabÇ nospraustajÇm paz¥mïm btu iespïjams ‰os elementus izbvït.
3.1.2. Darba apraksts
Uzmïr¥‰ana un nosprau‰ana jÇveic, sagatavojot bves vietu autoce∫a segas konstrukt¥vÇs kÇrtas vai citu
autotransporta bvju elementu bvdarbiem un izpildot tos. Uzmïr¥‰anai un nosprau‰anai jÇnodro‰ina bves atbilst¥ba
projektïtajiem Æeometriskajiem parametriem un telpiskajÇm koordinÇtÇm un jÇietver nepiecie‰amie uzmïr¥‰anas un
nosprau‰anas darbi pirms darba izpildes, darba izpildes laikÇ un pïc darba. Izpildot nosprau‰anu, jÇveic Æeodïziskie
darbi bvprojekta Æeometrisko lielumu, ar¥ autoce∫a piketÇÏas, pÇrne‰anai dabÇ un kontrolmïr¥jumi.
Izpildot uzmïr¥‰anas un nosprau‰anas darbus, jÇievïro LBN 305-01 ”˛eodïziskie darbi bvniec¥bÇ”, ciktÇl tas
attiecas uz konkrïto bvi.
3.1.3. Materiåli
˛eodïzisko punktu izveido‰anai jÇizmanto tÇdi videi nekait¥gi materiÇli, kas nodro‰ina atbalsta sistïmas
saglabljanos bves vietÇ visÇ bvniec¥bas laikÇ.
3.1.4. Iekårtas
Uzmïr¥‰anai un nosprau‰anai jÇizmanto izpildÇmo darbu raksturam atbilsto‰i Æeodïziskie instrumenti un mïr¥‰anas
l¥dzek∫i, kas nodro‰ina bvei nepiecie‰amÇs precizitÇtes pras¥bas, un to pÇrbaudes, verificï‰anas un kalibrï‰anas
datiem jÇbt pieejamiem bvdarbu uzraugiem un bvniec¥bas kontroles institcijÇm.
3.1.5. Darba izpilde
Atbalsta sistïma jÇizveido no piketu punktiem un citiem atbilsto‰a veida un izkÇrtojuma Æeodïziskiem punktiem,
ievïrojot darbu raksturu un vietïjos reljefa un citus apstÇk∫us. ˛eodïziskie punkti jÇizveido tÇ, lai tie kalpotu l¥dz bves
nodo‰anai un pïc iespïjas saglabÇtu Æeodïzisko stabilitÇti. Atbild¥gajam bvdarbu vad¥tÇjam l¥dz bves nodo‰anai
jÇsaglabÇ informÇcija par Æeodïziskajiem mïr¥jumiem un aprï˙iniem, to skaitÇ shïmas un nosprau‰anas protokoli. Ja
nav pras¥ta cita, bvniec¥bas nosprau‰anas ÆeodïziskÇ t¥kla punktu precizitÇtei jÇatbilst 3. precizitÇtes klasei saska¿Ç
ar LBN 305-01 ”˛eodïziskie darbi bvniec¥bÇ”. Klasi var sasniegt ar parastajiem mïr¥‰anas pa¿ïmieniem atbilsto‰i
norÇdïm 3. tabulÇ.
3. tabula. Mïr¥jumu precizitÇtes raksturojums
Nosaukums
PlÇna stÇvok∫a precizitÇtes klase P3
Augstuma precizitÇtes klase H3
Standartnovirze σ
5 mm < σ L < 15 mm
2 mm < σ H < 5 mm
Precizitåtes raksturojums
vidïja
vidïja
3.1.6. Kvalitåtes novértéjums
Izpild¥tie nosprau‰anas darbi kontrolïjami visÇ apgabalÇ. Ja konstatïtas atkÇpes virs pie∫aujamÇm, tad jÇuzmïra un
jÇnosprauÏ atkÇrtoti.
3.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Uzmïr¥‰anas un nosprau‰anas darbu daudzums mïrÇms darbu daudzumu sarakstÇ paredzïtajÇs vien¥bÇs.
8
3.2.KOKU, KRËMU UN ZARU ZÅ̉ÍANA
3.2.1. Definîcijas
Koku zå©éßana – atsevi‰˙i augo‰u koku nozÇÆï‰ana.
Krümu zå©éßana – krmu nozÇÆï‰ana definïtajÇ teritorijÇ.
MeΩa zå©éßana – koku un krmu nozÇÆï‰ana definïtajÇ teritorijÇ.
Celmu laußanu – nozÇÆïto atsevi‰˙i augo‰o koku, krmu vai nozÇÆïta meÏa celmu izlau‰ana.
Zaru zå©éßana – paredzïto zaru nozÇÆï‰ana.
Zaru zå©éßana, izveidojot vainagu – zaru apzÇÆï‰ana vainaga izveido‰anai.
3.2.2. Darba apraksts
Koku vai to zaru zÇÆï‰ana, meÏa, pameÏa un krmu novÇk‰ana, ja paredzïts – ar¥ celmu lau‰ana ietver visus
nepiecie‰amos darbus, kas jÇveic, kÇ ar¥ materiÇlus vai iekÇrtas, kas jÇpiegÇdÇ un jÇizlieto, lai piln¥bÇ atbr¥votu
teritoriju, aizvÇcot prom meÏu, kokus, celmus, krmus un zarus.
3.2.3. Materiåli
...
3.2.4. Iekårtas
...
3.2.5. Darba izpilde
Krmi, pameÏs, zari, izlauztie celmi un saknes jÇsadedzina vai jÇnovieto atbïrtnï, bet izmantojamÇ koksne jÇaizved
uz paredzïto krautni. Pelni jÇizkliedï. Celmu augstums no piegulo‰Çs zemes virsmas nedr¥kst bt lielÇks kÇ 1/3 no celma
diametra (ja tos nav paredzïts novÇkt), bet ne augstÇks par 20 cm. Ja nav paredzïts grunti tÇlÇk izstrÇdÇt, izlauzto
celmu vietas jÇaizber. NozÇÆïto zaru zÇÆïjuma vietas saglabÇjamajiem kokiem pïc zara nozÇÆï‰anas nekavïjoties
jÇaizkrÇso ar e∫∫as krÇsu vai jÇnosedz ar atbilsto‰u potziedi.
3.2.6. Kvalitåtes novértéjums
Izpild¥tais darbs kontrolïjams visÇ apgabalÇ, neatbilst¥bas gad¥jumÇ veicot pasÇkumus pras¥bu nodro‰inljanai.
3.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana
ZÇÆïjot krmus vai meÏu un lauÏot celmus, paveikto darbu uzmïra, mïrot laukumu pïc zaru vainaga.
ZÇÆïjot atsevi‰˙i augo‰us kokus un lauÏot celmus, kÇ ar¥ zÇÆïjot zarus un veidojot vainagus, padar¥to darbu uzmïra
gabalos [viens(am) koks(am) + viens celms = 1gab.].
3.3.GRÅVJU RAKÍANA UN TÈRÈÍANA
GrÇvji jÇrok un jÇt¥ra, lai savÇktu un novad¥tu no ce∫a konstrukcijÇm virszemes un pazemes de¿us.
3.3.1. Definîcijas
Gråvju rakßana – jaunu grÇvju izrak‰ana.
Gråvju tîrîßana – eso‰u grÇvju izt¥r¥‰ana no grunts sanesumiem, apauguma un citiem sve‰˙erme¿iem, atjaunojot
grÇvju Æeometriskos parametrus.
Gråvju nogåΩu nostiprinåßana – grÇvju nogÇÏu nostiprinljana atbilsto‰i paredzïtajam konstrukt¥vajam risinÇjumam.
Ievalka – pie zemes klÇtnes pamatnes izveidota ovÇltekne ar lïzenu gultni.
Ovåltekne – sekla, ovÇla tekne virsmas dens savÇk‰anai un novad¥‰anai.
3.3.2. Darba apraksts
GrÇvju rak‰ana, t¥r¥‰ana vai paredzïtie nostiprinljanas darbi ietver visus nepiecie‰amos darbus, materiÇlus un
iekÇrtas, lai izraktu vai izt¥r¥tu grÇvjus vai izbvïtu paredzïtos nostiprinÇjumus.
3.3.3. Materiåli
GrÇvju nogÇÏu un gultnes nostiprinljanai – augu zeme, Æeosintïtiskais materiÇls, ‰˙embas vai cits paredzïtais
materiÇls.
3.3.4. Iekårtas
GrÇvju rak‰anÇ vai t¥r¥‰anÇ lietojamai iekÇrtai jÇbt apr¥kotai ar planïjamo kausu, kura darba platums ir vismaz 1 m un kur‰
apr¥kots ar taisno lemesi. Var izmantot ar¥ atbilsto‰u profilkausu vai frïzi. Ja eso‰ai brauktuvei ir bituminïta seguma virskÇrta un
grÇvja rak‰anas vai t¥r¥‰anas iekÇrta darba procesÇ pÇrvietojas pa ‰o segumu, tad tai jÇbt apr¥kotai ar pneimoriepÇm, turklÇt
mehÇniskos papildu atbalstus nedr¥kst balst¥t uz bituminïtÇ seguma.
9
3.3.5. Darba izpilde
Ja bvobjektÇ paredzïts izbvït jaunu, bituminïtu seguma virskÇrtu, grÇvji jÇrok vai jÇt¥ra pirms tÇs izbves. No
grÇvja izraktÇ grunts jÇizl¥dzina aiz grÇvja ÇrïjÇs malas vai, ja tas nav iespïjams, jÇaizved uz atbïrtni.
Ce∫u posmos ar lieliem garenkritumiem sÇngrÇvju forma un nostiprinÇjums jÇparedz pïc hidrauliskÇ aprï˙ina, ¿emot
vïrÇ pieplsto‰Ç un caurplsto‰Ç dens daudzumu, atkar¥bÇ no grunts veida, apkÇrtnes reljefa un ce∫a garenkrituma.
Ja hidraulisko aprï˙inu neveic, tad grÇvja pamatnes platumam jÇbt 0,4 m, bet dzi∫umam (teknes atz¥me zem ce∫a
klÇtnes ‰˙autnes) ne mazÇkam par 0,7 m un ne mazÇk kÇ 0,3 m zem saltur¥gÇ slÇ¿a pamatnes atz¥mes. Garenkritumam
jÇbt ne mazÇkam par 0,3 %. GrÇvjus var veidot ar ovÇlveida gultni.
VietÇs, kur tas iespïjams, garenvirziena dens novad¥‰anai ieteicams paredzït ievalkas (ovÇlteknes). Ievalkas
platumam (b) jÇbt 1,0 – 2,5 m, dzi∫umam (h) – vismaz 0,2 m, bet ne lielÇkam kÇ b/5 (h ≤ b/5). OvÇlteknes gultnes
sl¥pumam (I) jÇbt l¥dz¥gam apkÇrtnes vai ce∫a klÇtnes ‰˙autnes sl¥pumam. OvÇlteknes gultni, ja I < 1% – var
nenostiprinÇt, ja 1% < I < 4% – jÇbt nostiprinÇtai ar zÇlienu, ja I > 4% – jÇbt nostiprinÇtai ar granti, o∫iem, ‰˙embÇm
vai laukakme¿u bruÆi.
GrÇvju un augstÇk atrodo‰Çs, piemïram, zemes klÇtnes un ierakuma nogÇzes jÇnostiprina atbilsto‰i paredzïtajam.
GrÇvja nogÇzes bez nostiprinÇjuma nedr¥kst bt stÇvÇkas kÇ 1:1,5 (optimÇli 1:3), stÇvÇkÇm nogÇzïm jÇparedz
nostiprinÇjums.
3.3.6. Kvalitåtes novértéjums
GrÇvju nogÇÏu virsmÇm un darba joslai jÇbt noplanïtÇm. Izrakto vai izt¥r¥to grÇvju kvalitÇtei jÇatbilst 4. tabulÇ
izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
4. tabula. GrÇvju kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
Ìdens atvade (1)
Prasîba
Piln¥bÇ nodro‰inÇta
Metode
˛eometriskie izmïri
≤ ± 20 % no paredzïtÇ
Uzmïrot ar mïrlentu
vai veicot Æeodïziskos
uzmïr¥jumus
Vismaz tr¥s vietÇs
bvobjektÇ
Garenkritums (2)
≥ 0,3 % vai (un)
≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ
Ar 3 m mïrlatu vai
uzmïrot augstuma
atz¥mes
VisÇ bvobjektÇ vismaz
divÇs vietÇs uz katru
grÇvja kilometru
Teknes augstuma atz¥mes
≤ ± 5 cm no paredzïtÇ
LBN 305-1
Veicot Æeodïziskos
uzmïr¥jumus
Vismaz tr¥s vietÇs
bvobjektÇ
NogÇÏu vai gultnes
nostiprinÇjums
JÇatbilst pras¥bÇm
Atkar¥bÇ no
nostiprinÇjuma veida
VisÇ bvobjektÇ vismaz
divÇs vietÇs uz katru
grÇvja kilometru
VizuÇli
Izpildes laiks vai apjoms
VisÇ bvobjektÇ
Ìdens atvadei jÇbt nodro‰inÇtai, nepie∫aujot dens uzkrljanos uz ce∫a virsmas, grÇvjos, pie caurtekÇm un drenÇÏas
caurulïs, kÇ ar¥ piegulo‰ajÇs teritorijÇs.
(2) GrÇvja garenkritumam jÇbt paredzïtajÇ dens tecï‰anas virzienÇ.
(1)
3.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Izt¥r¥to grÇvju apjoms jÇnosaka, mïrot grÇvja garumu garenvirzienÇ. GrÇvju rak‰anas darbu daudzums jÇmïra
saska¿Ç ar specifikÇciju punktu 2.6.3.2.
GrÇvju nogÇÏu vai gultnes nostiprinljanas darbiem uzmïrÇms nostiprinÇjuma materiÇla tilpums, svars vai
nostiprinÇtÇs teritorijas laukums atbilsto‰i darbu daudzumu sarakstÇ paredzïtajÇm vien¥bÇm un specifikÇciju 2.6.3.
noda∫ai.
10
3.4.LIEKÅS GRUNTS AIZVEÍANA UN IZLÈDZINÅÍANA
3.4.1. Definîcijas
Liekå grunts – grunts, kura laika gaitÇ ir uzkrÇjusies, traucï ce∫a konstrukcijÇm normÇli funkcionït un nav izmantojama
konkrïtajÇ bvobjektÇ.
Liekås grunts aizveßana – liekÇs grunts savÇk‰ana un aizve‰ana uz atbïrtni.
Liekås grunts izlîdzinåßana – liekÇs grunts pÇrvieto‰ana bvlaukuma robeÏÇs un izl¥dzinljana.
3.4.2. Darba apraksts
LiekÇs grunts aizve‰ana vai izl¥dzinljana veicama visÇ paredzïtajÇ apjomÇ, un tÇ ietver visus nepiecie‰amos
darbus, materiÇlus un iekÇrtas, lai savÇktu, aizvestu un izl¥dzinÇtu visu paredzïto grunti.
3.4.3. Materiåli
...
3.4.4. Iekårtas
Grunts savÇk‰anai, aizve‰anai vai izl¥dzinljanai izmantojamÇs iekÇrtas nedr¥kst bojÇt ce∫a segumu vai
nostiprinÇjumus.
3.4.5. Darba izpilde
LiekÇ grunts ir jÇnovÇc pirms citu darbu uzsÇk‰anas un, ja paredzïts, jÇaizved uz atbïrtni. Nedr¥kst sabojÇt ce∫a
konstrukt¥vos elementus. SkartajÇm teritorijÇm pïc liekÇs grunts novÇk‰anas vai izl¥dzinljanas jÇbt noplanïtÇm.
JÇkontrolï aizvestÇs grunts daudzums bvobjektÇ katrÇ automa‰¥nÇ vai saska¿Ç ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem.
3.4.6. Kvalitåtes novértéjums
Izpild¥tais darbs kontrolïjams visÇ apgabalÇ, neatbilst¥bu gad¥jumÇ veicot nepiecie‰amos pasÇkumus pras¥bu
nodro‰inljanai.
3.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana
LiekÇs grunts aizve‰anas vai izl¥dzinljanas daudzumu mïra, novïrtïjot kravas tilpumu atbilsto‰i specifikÇciju
2.6.3.3.1. punkta pras¥bÇm.
3.5.BEDRÈÍU REMONTS
Bedr¥‰u remontu var paredzït gan eso‰Ç asfalta seguma remontï‰anai, gan ar¥ eso‰Ç asfalta seguma sagatavo‰anai
pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves, lai atjaunotu eso‰Çs asfalta kÇrtas l¥dzenumu, slÇ¿a biezumu, hidroizolÇciju un
nestspïju.
Ja nosedzo‰Çs kÇrtas izbvï paredzïts izmantot remikss vai remikss-plus, bedr¥‰u remonts jÇparedz ar nepilno
tehnoloÆiju.
Bedr¥‰u remonts nav jÇparedz, ja eso‰Çs segas kÇrtas nojauks vai pÇrstrÇdÇs.
3.5.1. Definîcijas
Bedrîßu remonts ar bitumena emulsiju un ß˚embåm – bedr¥‰u aizpild¥‰ana ar frakcionïtÇm ‰˙embÇm, piescinot tÇs
ar bitumena emulsiju.
Bedrîßu remonts ar nepilno tehnolo˙iju – bedr¥‰u aizpild¥‰ana ar asfalta mais¥jumu.
Bedrîßu remonts ar pilno tehnolo˙iju – bedr¥‰u aizpild¥‰ana ar asfalta mais¥jumu, kad bedr¥tes sagatavotas, to malu
kontras apzÇÆïjot, izfrïzïjot vai atskaldot.
3.5.2. Darba apraksts
Bedr¥‰u remonts ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un piegÇdi, asfalta mais¥juma projektï‰anu un
raÏo‰anu, bedr¥tes sagatavo‰anu (t¥r¥‰ana, gruntï‰ana, ja paredzïts – ar¥ malu apstrÇde) aizpild¥‰anai un paredzïtÇ
materiÇla iestrÇdi.
3.5.3. Materiåli
Bedr¥‰u aizpild¥‰anai ar pilno un nepilno tehnoloÆiju – asfalta mais¥jums, kas atbilst specifikÇciju 6.3. vai 6.4.
punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, l¥dz¥gs kÇ labojamÇ segumÇ.
Bedr¥‰u aizpild¥‰anai, remontïjot ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm, – frakcionïtas ‰˙embas, vismaz divas daÏÇdas
frakcijas, rupjÇkÇs – aizpild¥‰anai, smalkÇkÇs – no˙¥lï‰anai.
Gruntï‰anai – Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE50R, kas atbilst LVS 92.
Piescinljanai – vidïji Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE65M vai Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija
BE65R, kas atbilst LVS 92.
11
3.5.4. Iekårtas
IekÇrta, kas nodro‰ina bedr¥‰u efekt¥vu izt¥r¥‰anu ar gaisa strklu vai citu metodi.
IekÇrta, kas nodro‰ina vienmïr¥gu saistvielas izsmidzinljanu.
Asfalta mais¥juma tranportï‰anas ma‰¥na, kas apr¥kota ar termosu, ja asfalta iestrÇdi izpilda ar rokas darbar¥kiem,
vai ar nosegtu kravas tilpni, ja asfalta iestrÇdi izpilda ar ieklÇjïju.
Veltnis vai vibroplÇtne ar tehniskajiem rÇd¥tÇjiem, kas nodro‰inÇs paredzïto iestrÇdÇtÇ materiÇla sabl¥vïjumu.
3.5.5. Darba izpilde
Bedr¥‰u remonts izpildÇms beznokri‰¿u periodÇ, un gaisa temperatra nedr¥kst bt zemÇka par +10 O C. Darba
dienas beigÇs nedr¥kst palikt atklÇtas apzÇÆïtas, izfrïzïtas vai atskald¥tas bedr¥tes.
Veicot bedr¥‰u remontu ar pilno tehnoloÆiju, bedr¥‰u malu kontras jÇapzÇÆï, jÇizfrïzï vai jÇatskalda taisnÇs l¥nijÇs
ar vertikÇlÇm malÇm.
Remontam sagatavotÇs bedr¥tes minimÇlais dzi∫ums – atkar¥bÇ no lietotÇ materiÇla, bet ne mazÇk par 3 cm, tai
jÇbt t¥rai no putek∫iem, dub∫iem un daÏÇdiem priek‰metiem. Bedr¥te jÇizt¥ra mehÇniski vai ar saspiesta gaisa pal¥dz¥bu.
SagatavotÇ bedr¥te var bt mitra, bet tajÇ nedr¥kst bt br¥vs dens. SagatavotÇ bedr¥te jÇgruntï, vienmïr¥gi izsmidzinot
bitumena emulsiju pa visu bedr¥tes pamatu un malÇm.
Bedr¥‰u remonts ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm izpildÇms, vispirms iestrÇdÇjot rupjÇkas frakcijas ‰˙embas, tad
izlejot bitumena emulsiju (piescinljanai), pïc tam no˙¥lïjot ar smalkÇkas frakcijas ‰˙embÇm (materiÇlu izlietojuma
daudzumi jÇparedz bvuz¿ïmïjam) un piebl¥vïjot. Ja bedr¥‰u remonts ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm paredzïts
tikai eso‰Ç seguma remontam (nav paredzïta nosedzo‰Çs kÇrtas izbve), tad bitumena emulsija jÇizlej un ieklÇtÇs
‰˙embas jÇno˙¥lï vismaz divas reizes.
Nesabl¥vïta, bedr¥tï ieklÇta asfalta mais¥juma biezumam jÇbt ap 25 – 30% lielÇkam par sagatavotÇs bedr¥tes
dzi∫umu, ja lieto karsto asfalta mais¥jumu, vai atbilsto‰i rpn¥cas izgatavotÇjas specifikÇcijÇm, ja lieto auksto asfalta
mais¥jumu. Asfalta mais¥jums jÇsÇk sabl¥vït nekavïjoties pïc tÇ iestrÇdes un jÇturpina, kamïr nepaliek bl¥vïjamÇs
iekÇrtas pïdu nospiedumi. KarstÇ asfalta temperatra sabl¥vï‰anas beigÇs nedr¥kst bt zemÇka par +60 O C.
Ja bedr¥‰u remonts ar asfalta mais¥jumu paredzïts tikai eso‰Ç seguma remontam (nav paredzïta nosedzo‰as kÇrtas
izbve), tad izremontïtÇs bedr¥tes jÇapstrÇdÇ ar bitumena emulsiju ap 0,5 – 0,8 kg/m 2, pÇrklÇjot ar to eso‰Ç seguma
savienojuma vietu vismaz 20 cm un pÇrkaisot ar apmïram 2 – 4 mm ‰˙embÇm.
JÇkontrolï bedr¥‰u remontam izlietoto materiÇlu daudzums bvobjektÇ katrÇ automa‰¥nÇ vai jÇuzmïra izremontïto
bedr¥‰u laukums.
3.5.6. Kvalitåtes novértéjums
Ja bedr¥tes remontïtas ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm vai izremontïtÇs bedr¥tes apstrÇdÇtas ar bitumena
emulsiju un ‰˙embÇm, pïc darba pabeig‰anas uz seguma nedr¥kst palikt ar minerÇlmateriÇlu neapbïrta br¥va saistviela
(bitumens) – tÇ jÇapber ar nepiecie‰amÇ daudzuma minerÇlmateriÇlu, turklÇt, ja paredzïta nosedzo‰Ç kÇrta, tad pirms
tÇs izbves uz seguma virsmas nedr¥kst atrasties nepiesaist¥ts minerÇlmateriÇls – tas jÇnoslauka.
Izremontïto bedr¥‰u kvalitÇtei jÇatbilst 5. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
5. tabula. Izremontïto bedr¥‰u kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
L¥dzenums
Prasîba
AttÇlums no kÇrtas (eso‰Ç
seguma vai izremontïtÇs
bedr¥tes) virsmas l¥dz
mïrmalas plaknei nedr¥kst
pÇrsniegt 10 mm
Metode
LVS 13036-7
KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5
mïr¥jumus ik pïc 0,5 m,
sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas
gala. Mïrlatu var uzlikt
gan garenvirzienÇ, gan
‰˙ïrsvirzienÇ
Izpildes laiks vai apjoms
Testïjot ‰aubu gad¥jumos
par neatbilst¥bu
Ja izremontïto bedr¥‰u paaugstinÇjumi virs eso‰Ç seguma l¥me¿a ir virs pie∫autÇ, tie jÇnofrïzï, bet, ja izremontïto
bedr¥‰u padzi∫inÇjums zem eso‰Ç l¥me¿a lielÇks par pie∫auto, tad bedr¥tes jÇremontï atkÇrtoti.
3.5.7. Darba daudzuma uzmérîßana
JÇuzmïra izlietotÇ materiÇla svars vai remontïtÇs virsmas laukums.
12
3.6. PLAISU AIZLIEÍANA
Plaisu aizlie‰anu var paredzït gan eso‰Ç asfalta seguma remontï‰anai, gan ar¥ eso‰Ç asfalta seguma sagatavo‰anai
pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves, lai atjaunotu eso‰Ç asfalta seguma hidroizolÇcijas spïju.
Plaisu aizlie‰anu ieteicams paredzït gad¥jumos, ja kopïjais plaisu apjoms ir samïrÇ neliels. Ja kopïjais plaisu apjoms
ir liels, ieteicams paredzït citus konstrukt¥vos risinÇjumus, piemïram, Æeotekstila iestrÇdi, izl¥dzino‰Çs asfalta kÇrtas
izbvi, eso‰Ç seguma pÇrstrÇdi u.tml.
Plaisu aizlie‰ana nav jÇparedz, ja nojauks vai pÇrstrÇdÇs eso‰Çs segas kÇrtas, vai veiks remiksu vai remiksu-plus.
3.6.1. Definîcijas
Plaisu aizließana – bituminïtu segumu plaisu aizpild¥‰ana ar organisko saistvielu vai ar minerÇlmateriÇlu, piescinot
to ar organisko saistvielu.
3.6.2. Darba apraksts
Plaisu aizlie‰ana ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi, kÇ ar¥ plaisu sagatavo‰anu
(t¥r¥‰ana, gruntï‰ana) aizpild¥‰anai.
3.6.3. Materiåli
Plaisu aizlie‰anai – vidïji Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE65M vai Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija
BE65R, kas atbilst LVS 92.
Piebïr‰anai un pÇrbïr‰anai – s¥k‰˙embas no kalnu ieÏiem, kuru ¥pa‰¥bas atbilst specifikÇciju 43. tabulas pras¥bÇm.
3.6.4. Iekårtas
IekÇrtas, kas spïj nodro‰inÇt plaisu efekt¥vu izt¥r¥‰anu un saistvielas iepild¥‰anu plaisÇs.
3.6.5. Darba izpilde
Plaisas jÇaizlej beznokri‰¿u periodÇ, un gaisa temperatra nedr¥kst bt zemÇka par +5 O C. Aizlejamas plaisas, kas
platÇkas par 3 mm. Sagatavotajai remontvietai jÇbt t¥rai no putek∫iem, dub∫iem un citiem net¥rumiem, tÇ var bt mitra.
Plaisas jÇizt¥ra ar saspiesta gaisa pal¥dz¥bu vai citiem pa¿ïmieniem. Ja plaisu platums ir l¥dz 10 mm, plaisÇ iestrÇdÇjama
saistviela, pïc tam pÇrberams minerÇlmateriÇls. Ja plaisu platums ir virs 10 mm, plaisÇ iestrÇdÇjama saistviela, tad
pieberams minerÇlmateriÇls, pïc tam saistviela jÇizlej otrreiz (jÇpiescina) un jÇpÇrber minerÇlmateriÇls.
3.6.6. Kvalitåtes novértéjums
Pïc darba pabeig‰anas uz seguma nedr¥kst palikt ar minerÇlmateriÇlu neapbïrta br¥va saistviela (bitumens) – tÇ
jÇapber ar nepiecie‰amÇ daudzuma minerÇlmateriÇlu. Ja paredzïta nosedzo‰Ç kÇrta, tad pirms tÇs izbves uz seguma
virsmas nedr¥kst atrasties nepiesaist¥ts minerÇlmateriÇls – tas jÇnoslauka.
3.6.7. Darba daudzuma uzmérîßana
JÇuzmïra aizlieto plaisu garums.
3.7. ASFALTA SEGUMA FR‰Z‰ÍANA
Asfalta seguma frïzï‰ana paredzïta, lai izveidotu eso‰Ç asfalta segumam nepiecie‰amo augstumu, l¥dzenumu un
‰˙ïrskritumu, novÇktu vecÇs asfalta kÇrtas vai sagatavotu eso‰Çs un no jauna ieklÇjamÇs asfalta kÇrtas salaidumu
vietas.
3.7.1. Definîcijas
Asfalta seguma izlîdzinoßå frézéßana – asfalta seguma frïzï‰ana iepriek‰ noteiktos laukumos pirms jaunas asfalta
kÇrtas izbves l¥dzenuma uzlabo‰anai.
Asfalta seguma savienojumu frézéßana – asfalta seguma frïzï‰ana salaidumu vietÇs ar jaunizbvïjamo asfalta kÇrtu
pldenu savienojumu izveido‰anai.
Asfalta seguma nofrézéßana – eso‰Çs asfalta kÇrtas nofrïzï‰ana.
3.7.2. Darba apraksts
Asfalta seguma frïzï‰ana ietver visus nepiecie‰amos darbus, materiÇlus un iekÇrtas, lai veiktu asfalta seguma
izl¥dzino‰o vai savienojumu frïzï‰anu, vai nofrïzï‰anu visÇ paredzïtajÇ plat¥bÇ, kÇ ar¥ nofrïzïtÇ materiÇla aizvÇk‰anu
prom.
13
3.7.3. Materiåli
...
3.7.4. Iekårtas
Izl¥dzino‰ajai frïzï‰anai – frïze ar darba platumu vismaz 2 m, apr¥kota ar automÇtisku ‰˙ïrssl¥puma vad¥bu.
Pras¥ba ir spïkÇ ar¥ gad¥jumÇ, ja da∫ïji jÇnofrïzï eso‰ais asfalta segums, izveidojot noteiktu ‰˙ïrskritumu.
3.7.5. Darba izpilde
Izl¥dzino‰Ç frïzï‰ana izpildÇma apjomÇ, kas nepiecie‰ams nÇkamÇs konstrukt¥vÇs kÇrtas pras¥tÇ ‰˙ïrsprofila un
l¥dzenuma ieg‰anai. Asfalta seguma nofrïzï‰ana izpildÇma paredzïtajÇ biezumÇ. Ja iecerïts nofrïzït tikai da∫u no
eso‰Ç asfalta seguma, tad jÇnodro‰ina ar¥ paredzïtais ‰˙ïrsprofils un l¥dzenums. Ja frïzïjuma pakÇpes augstums ar
eso‰o segumu ce∫a garenvirzienÇ ir no 20 mm l¥dz 50 mm, tad bvuz¿ïmïjam jÇierobeÏo kust¥bas Çtrums ‰ÇdÇ posmÇ
l¥dz 70 km/h, ja virs 50 mm, tad ‰Çda pakÇpe jÇnorobeÏo no satiksmes.
Savienojumi jÇfrïzï tie‰i pirms asfalta mais¥juma ieklljanas darbu sÇkuma. Savienojuma frïzïjums joslas
‰˙ïrsvirzienÇ jÇizpilda vismaz 3 m platumÇ, bet garenvirzienÇ – vismaz 1 m platumÇ. Savienojuma frïzïjuma dzi∫umam
sajgumÇ ar eso‰o segumu jÇbt ne seklÇkam par izbvït paredzïtÇs asfalta kÇrtas biezumu. Darba dienas beigÇs
nedr¥kst palikt ce∫a asij perpendikulÇri izfrïzïtas atklÇtas savienojuma vietas. Ja ‰Çdu perpendikulÇri izfrïzïtu
savienojumu vietÇs, darba dienai beidzoties, tomïr nav izbvïta asfalta kÇrta, tad savienojuma vieta jÇaizpilda ar
asfalta mais¥jumu, nodro‰inot pakÇpenisku pÇreju, vismaz 3 m garÇ posmÇ.
Nofrïzïtais materiÇls jÇaizved uz atbïrtni. JÇkontrolï nofrïzïtÇ asfalta daudzums bvobjektÇ katrÇ automa‰¥nÇ, ja
darba daudzumu paredzïts noteikt tonnÇs.
3.7.6. Kvalitåtes novértéjums
Asfalta seguma izl¥dzino‰Çs vai savienojumu frïzï‰anas kvalitÇtei jÇatbilst 6. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
6. tabula. Frïzï‰anas kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
Prasîba
L¥dzenums
AttÇlums no kÇrtas
(frïzïtÇs) virsmas l¥dz
mïrmalas plaknei nedr¥kst
pÇrsniegt 10 mm
·˙ïrsprofils,
ja paredzïts
≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ
Metode
LVS EN 13036-7
KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5
mïr¥jumus ik pïc 0,5 m,
sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas
gala. Mïrlatu var uzlikt
gan garenvirzienÇ, gan
‰˙ïrsvirzienÇ
Ar 3 m mïrlatu
Izpildes laiks vai apjoms
Testïjot ‰aubu gad¥jumos
par neatbilst¥bu
VisÇ bvobjektÇ katrÇ
joslÇ ik pïc 250 m
L¥dzenuma neatbilst¥bas gad¥jumÇ papildus jÇfrïzï vai jÇlabo, iestrÇdÇjot asfalta mais¥jumu.
3.7.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Asfalta seguma frïzï‰anai jÇuzmïra nofrïzïtais laukums vai nofrïzïtÇ materiÇla svars. Svaru nosaka, aprï˙inot no
uzmïr¥tÇ tilpuma uz ce∫a vai kravÇ, vai nosverot.
14
4. ZEME S KL ÅT NE
4.1. ZEMES KLÅTNES IZBËVE
Zemes klÇtnes virsmas kopïjam deformÇcijas modulim EV2 jÇbt vismaz 45 Mpa, bet deformÇcijas modulim uz
izbvïtajÇm zemes klÇtnes zemÇkajÇm kÇrtÇm – vismaz 25 Mpa. Ja to nevarïs sasniegt ar lieto‰anai paredzïtajÇm
grunt¥m vai materiÇliem, vai nepiecie‰ams augstÇks deformÇcijas modulis, tad projektÇ kÇ atsevi‰˙s darbs
jÇparedz pastiprinljana, piemïram, nomainot grunti, veicot stabilizÇciju, izbvïjot papildu kÇrtas vai stiegrojot
ar Æeosintïtiskajiem materiÇliem. ProjektÇ, ja nepiecie‰ams, ir jÇparedz konkrïti zemes klÇtnes izbves tehniskie
risinÇjumi, piemïram, drenïjo‰Çs vai atdalo‰Çs starpkÇrtas, uzbïruma slogo‰anas laiks pirms ce∫a segas izbves,
nogÇÏu pastiprinljana. Ja projektÇ paredz zemes klÇtnes nogÇzes ar sl¥pumu 1:1 vai stÇvÇkas, vai ierakumus un
uzbïrumus augstÇkus par 6 m, tad ieteicams ar aprï˙inu pÇrbaud¥t zemes klÇtnes stabilitÇti un nogÇÏu nostiprinljanai
jÇizstrÇdÇ ar aprï˙inu pamatots risinÇjums.
4.1.1. Definîcijas
Våjas nestspéjas grunts – grunts, kuras kopïjais deformÇcijas modulis EV2 ir mazÇks par 25 Mpa (kdra un kdrainas
gruntis, mÇls, pÇrmitrinÇtas mÇlainas vai putek∫ainas gruntis).
Zemes klåtne – uzbïrums vai ierakums ce∫a konstrukcijas robeÏÇs.
Zemes klåtnes uzbéruma izbüve – grunts vai cita materiÇla pieve‰ana un iestrÇde, lai nodro‰inÇtu paredzïtÇs ce∫a
konstrukcijas izbvi.
Zemes klåtnes ierakuma izbüve – grunts vai cita materiÇla rak‰ana un aizve‰ana, lai nodro‰inÇtu paredzïtÇs ce∫a
konstrukcijas izbvi.
4.1.2. Darba apraksts
Zemes klÇtnes izbve ierakumÇ un uzbïrumÇ ietver rak‰anas, pÇrvieto‰anas un iestrÇdes darbus, kÇ ar¥ pamata vai
virsmu sagatavo‰anu (profilï‰ana, planï‰ana). Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi,
projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini.
4.1.3. Materiåli
Zemes klÇtnes uzbïruma izbvei – minerÇlas izcelsmes materiÇls, piemïram, grunts, akme¿i, laukakme¿i u.tml.
MateriÇlam jÇbt t¥ram no sak¿u, velïnu un daÏÇdu atkritumu piemais¥jumiem.
7. tabula. Grun‰u granulometriskais sastÇvs
0.06
80
0.6
20.0
60.0
Moréna
Labas frakcijas smiltis
Trekns måls
70
60
Liess måls
50
Putek¬i
40
Dauras frakcijas smiltis
Laterîts
30
Segas pamatu materiåls
20
0,063 mm
Putek¬i
Smalkas da∫i¿as. Da∫i¿u izmïru vizuÇli noteikt
nevar. Novïrtï, veicot hidrometrisko anal¥zi vai
citas speciÇlas pÇrbaudes
2,0 mm
Smilts
60
90
125
22
8
1
2
0.070
0
0.002
10
0,002 mm
Måls
0.2
90
0.001
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
63 mm
Grants
Akmeñi
Rupjas da∫i¿as. Da∫i¿u izmïru var noteikt vizuÇli, bet, lai
noteiktu prec¥zi – testï granulometrisko sastÇvu
15
8. tabula. Grun‰u da∫i¿u izmïrs
Da¬iñu veids
Apraksts
Klintsblu˙i, laukakme¿i
Akme¿i
Da¬iñu izmérs
> 200 mm
> 63 mm l¥dz 200 mm
Grants
Rupjas da∫i¿as
Rupja grants
Vidïji rupja grants
Smalka grants
> 2 mm l¥dz 63 mm
> 20 mm l¥dz 63 mm
> 6,3 mm l¥dz 20 mm
> 2 mm l¥dz 6,3 mm
Rupja smilts
Vidïji rupja smilts
Smalka smilts
> 0,063 mm l¥dz 2 mm
> 0,6 mm l¥dz 2 mm
> 0,2 mm l¥dz 0,6 mm
> 0,063 mm l¥dz 0,2 mm
Rupji putek∫i
Vidïji rupji putek∫i
Smalki putek∫i
> 0,002 mm l¥dz 0,063 mm
> 0,02 mm l¥dz 0,063 mm
> 0,006 mm l¥dz 0,02 mm
> 0,002 mm l¥dz 0,006 mm
Smilts
Putek∫i
Smalkas da∫i¿as
MÇls
< 0,002 mm
9. tabula. Grun‰u grupas
Galvenå grupa
Da¬iñu
izmérs (mm), saturs (%)
< 0,063 mm
Rupjgraudainas
gruntis
Jaukta da∫i¿u izmïra
gruntis
≤5%
Grupa
> 2 mm
> 40 %
≤ 40 %
Grants, grants – smilts mais¥jums
Smilts, smilts – grants mais¥jums
> 40 %
Grants – putek∫u mais¥jums
Grants – mÇlu mais¥jums
≤ 40 %
Smilts – putek∫u mais¥jums
Smilts – mÇlu mais¥jums
5 – 40 %
Putek∫aina I P ≤ 4 %:
viegli plastiska WL ≤ 35 %
vidïji plastiska WL > 35 – 50 %
¥pa‰i plastiska WL > 50 %
MÇlaina I P > 7 %:
viegli plastiska WL ≤ 35 %
vidïji plastiska WL > 35 – 50 %
¥pa‰i plastiska WL > 50 %
I P – plasticitÇtes indekss, %
WL – dens tecï‰anas robeÏa, %
Smalkgraudaina
grunts
> 40 %
Organogïnas gruntis,
gruntis ar organikas
piejaukumu
> 40 %
Putek∫aina I P ≥ 7 %, WL = 35 – 50 %
MÇlaina I P ≥ 7 %, WL > 50 %
≤ 40 %
Rupja, jauktas augsnes da∫i¿as ar trdzemi
Ka∫˙aina, ar silic¥ta piejaukumu
Organiskas gruntis
Kdra, ne ¥pa‰i noslÇ¿ojusies, Z = 1 – 5
Kdra, noslÇ¿ojusies, Z = 6 – 10
Dub∫i, d¿as
Z – sadal¥‰anÇs pakÇpe
Citas (aizpildo‰as)
Augsne
DaÏÇdas citur nepieder¥gas vielas
Organisko piemais¥jumu daudzums grunt¥ l¥dz 1 m dzi∫umÇ no zemes klÇtnes virsmas nedr¥kst pÇrsniegt 2 masas %.
MateriÇla no akme¿iem vai grants granulometriskajam sastÇvam l¥dz 1 m dzi∫umÇ no zemes klÇtnes virsmas jÇatbilst
10. tabulas pras¥bÇm.
16
10. tabula. Pras¥bas granulometriskajam sastÇvam materiÇlam no akme¿iem zemes klÇtnei
0.06
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
0.2
0.6
20.0
60.0
90
80
70
60
50
40
30
20
0,063
4
-
1
15
-
16
37
-
22,4
40
5
90
125
180
22.4
16
0
1
10
0.063
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
90
70
25
Da¬iñu izméri (mm)
125
100
28
180
30
Ja paredzïts, var lietot ar¥ citas izcelsmes materiÇlus, piemïram, bvgruÏus. VÇju grun‰u nestspïjas palielinljanai
vai stabilizÇcijai var lietot ka∫˙i, degakmens pelnus, cementu u.c. materiÇlus. Papildus var lietot Æeosintïtiskos
materiÇlus.
4.1.4. Iekårtas
Veltñi. 10 – 16 t dru, sieta vai pneimovelt¿i, vai vismaz 12 t vibrovelt¿i.
Laiståmås maßînas. LaistÇmajÇm ma‰¥nÇm jÇspïj operat¥vi un efekt¥vi izliet nepiecie‰amÇ apjomÇ deni, neaizkavïjot
sabl¥vï‰anu.
4.1.5. Darba izpilde
Zemes klÇtnes uzbïrumu var izbvït, ja gaisa temperatra ir virs 0 O C un pamatne nav sasalusi. Darbu var veikt
ar¥ tad, ja gaisa temperatra ir zemÇka par 0 O C, kÇ ar¥ uz sasalu‰as pamatnes, bet ‰ajÇ gad¥jumÇ sabl¥vï‰ana jÇizpilda
iespïjami Çtri, jÇlieto smagÇki velt¿i par 11. tabulÇ norÇd¥tajiem, jÇizvairÇs lietot gruntis ar lielu mitrumu, kÇ ar¥ pirms
segas izbves jÇnosaka uzbïruma slogo‰anas laiks (tehnoloÆiskais pÇrtraukums), kura periods nav ¥sÇks par 4
mïne‰iem pïc zemes klÇtnes piln¥gas atku‰anas. Zemes klÇtnes uzbïruma izbvei nedr¥kst lietot sasalu‰u materiÇlu.
Zemes klÇtnes ierakuma izstrÇdei temperatras vai citu klimata ierobeÏojumu nav, bet, ja ierakums izstrÇdÇts
sasalu‰Çs grunt¥s vai ziemas periodÇ, tad segu dr¥kst izbvït tikai pïc tam, kad ierakuma pamatne piln¥bÇ atkususi, kÇ
ar¥ pÇrbaud¥ta tÇs kvalitÇte.
Augu zeme un grunts ar vairÇk nekÇ 6 masas % organisko piemais¥jumu jÇnovÇc, nesajaucot ar citiem materiÇliem,
pirms zemes klÇtnes izbves sÇk‰anas.
NoraktÇ grunts jÇaizved uz atbïrtni vai ar¥, ja paredzïts, ierakuma grunts jÇiestrÇdÇ uzbïrumÇ.
Uzbïruma aug‰ïjÇ da∫Ç – l¥dz 4 m no ce∫a virsmas – akme¿u (vai citu ˙erme¿u) lielÇkais izmïrs nedr¥kst pÇrsniegt
2/3 no 11. tabulÇ norÇd¥tÇ izbvïjamÇs kÇrtas biezuma. Uzbïruma apak‰ïjÇ da∫Ç – zemÇk par 4 m no ce∫a virsmas
– lielÇkie akme¿i nedr¥kst pÇrsniegt 11. tabulÇ norÇd¥to izbvïjamÇs kÇrtas biezumu. Akme¿us, kas pÇrsniedz noteiktos
izmïrus, var novietot uzbïruma ÇrïjÇ malÇ – zemÇk par 2 m no ce∫a virsmas – kÇ norÇd¥ts 3. attïlÇ. ·ajÇ zonÇ 11. tabulÇ
norÇd¥to kÇrtas biezumu dr¥kst dubultot, savukÇrt akme¿i nedr¥kst pÇrsniegt kÇrtas biezumu. Izbves darbi jÇveic
vienlaikus, gan izbvïjot zemes klÇtnes kÇrtas, gan kÇrtas nogÇzes zonÇ.
Ce¬a virsma
4m
Zemes klåtnes virsma
Da¬iñu izmérs mazåks par kårtas biezumu
3. attïls
2m
Da¬iñu izmérs mazåks par 2/3 no kårtas biezuma
1m
1:1.5
Zona liela izméra akmeñiem
17
Uzbïrums izbvïjams horizontÇlÇs kÇrtÇs. VienÇ kÇrtÇ nav pie∫aujams izmantot daÏÇda tipa gruntis; gruntis ar
augstÇku nestspïju izmantojamas virsïjÇ kÇrtÇ, iz¿emot gad¥jumu, ja paredzïts nostiprinÇt vÇjas nestspïjas (dab¥go)
grunti, piemïram, izbvïjot starpkÇrtu no akmens materiÇla, kas stiegrots ar ÆeoreÏÆiem. Sabl¥vï‰ana veicama, kad ir
optimÇls grunts mitrums, nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ laistot vai ÏÇvïjot. Pirms darba izpildes jÇnosaka izmantojamÇs
grunts Proktora tilpuma bl¥vuma un dens satura attiec¥bu izmai¿u grafiks, norÇdot tilpuma bl¥vumu, kad ir optimÇls
dens saturs. Putek∫ainu vai mÇlainu grunti, ja paredzams lietus, jÇbl¥vï ar gludo valãu veltni. Lietus laikÇ darbs
jÇpÇrtrauc. Ja paredzams sals, jÇsabl¥vï nekavïjoties pïc materiÇla izl¥dzinljanas, jÇizvïlas efekt¥vÇkas bl¥vï‰anas
iekÇrtas un jÇlieto materiÇls, kura optimÇlais dens saturs ir iespïjami zemÇks.
Izbvïjot zemes klÇtni, laikus jÇplanï darba virsmas, izveidojot ‰˙ïrskritumu, kas nodro‰ina dens atvadi Çrpus
ce∫a konstrukcijas. Ieplakas un citi lokÇlie iesïdumi, kuros var uzkrÇties dens, pieberami ar nedrenïjo‰u grunti un
sabl¥vïjami.
Katras kÇrtas sabl¥vï‰anai jÇbt pabeigtai pirms nÇkamÇs kÇrtas vai konstrukt¥vÇ slÇ¿a izbves. Uzbïruma
bl¥vï‰ana zonÇ 4 metrus zemÇk par zemes klÇtnes virsmu veicama ar vismaz 4 velt¿a pÇrbraucieniem pa vienu
vietu, bl¥vï‰ana l¥dz 4 metriem no zemes klÇtnes virsmas veicama ar vismaz 6 velt¿a pÇrbraucieniem pa vienu vietu.
Sabl¥vïjamÇs kÇrtas biezums nedr¥kst pÇrsniegt 11. tabulÇ noteikto.
11. tabula. MaksimÇli pie∫aujamais sabl¥vïta slÇ¿a biezums (m)daÏÇdiem materiÇliem un bl¥vï‰anas iekÇrtÇm
Blîvéßanas iekårta
Vibroveltnis ar vienu valci (1) ,
statiskå lineårå slodze:
min. 15 kN/m (apmïram 2 t svars)
min. 30 kN/m (apmïram 6 t svars)
min. 45 kN/m (apmïram 10 t svars)
min. 65 kN/m (apmïram 15 t svars)
Akmeñi,
laukakmeñi,
grants
Smilts
Grunts
Putek¬aina
vai målaina
smilts vai
grants un
målaina
grunts
DaΩåda
izméra da¬iñu
grunts ar lielu
putek¬u da¬iñu
saturu
0,30
0,60
0,80
1,20
0,25
0,50
0,60
0,80
0,20
0,30
0,40
0,60
Vibråcijas divvalçu veltnis (2) ,
statiskå lineårå slodze:
min. 5 kN/m (apmïram 1 t svars)
min. 10 kN/m (apmïram 2 t svars)
min. 20 kN/m (apmïram 6 t svars)
min. 30 kN/m (apmïram 10 t svars)
0,15
0,25
0,40
0,60
0,10
0,20
0,35
0,50
0,15
0,20
0,30
Statisks trîsvalçu veltnis, lineårå slodze:
min. 50 kN/m (apmïram 10 t svars)
0,25
0,20
0,20
Statisks dürvalçu veltnis:
min. 45 kN/m (apmïram 20 t svars)
0,25
0,25
0,25
Pneimoveltnis, slodze/ritenis:
min. 15 kN/m
min. 25 kN/m
0,20
0,25
0,20
0,25
0,20
0,25
(1)
(2)
1,00
2,00
3,00
Attiecas uz piekabinÇmo veltni ar vienu valci. Pa‰gÇjïju velt¿iem slodze attiecas uz valci.
Ja bl¥vï ar akt¥vÇm vibrÇcijas iekÇrtÇm abos valãos, tad noteikto pÇrbraucienu skaitu var samazinÇt divas reizes.
Ja grunti paredzïts stabilizït, tas jÇdara tad, kad gaisa temperatra nav zemÇka par +5 O C.
Izbvïjot uzbïrumu uz vai no vÇjas nestspïjas grunt¥m vai putek∫ainÇm vai mÇlainÇm grunt¥m, pirms ce∫a segas
pamata izbves uzsÇk‰anas paredzams tehnoloÆiskais pÇrtraukums.
Uzbïrums jÇizbvï visÇ platumÇ un vienlaikus ar nogÇzïm, turklÇt ar tÇdu aprï˙inu, lai vïlÇk nebtu nepiecie‰ams
piebïrt nogÇzes. Ja nepiecie‰ams nogÇzes papildus piebïrt, tas veicams, eso‰ajÇ zemes klÇtnï izveidojot 1 – 3 m platus
un 0,3 – 0,6 m augstus pakÇpienus.
JÇkontrolï bvobjektÇ pievestÇ, pÇrvietotÇ vai iestrÇdÇtÇ materiÇla daudzums, izmantojot kravu kontrolsvïr‰anu un
laboratoriski noteiktu bïrto tilpumsvaru vai kontrolïjot ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem.
18
4.1.6. Kvalitåtes novértéjums
Izbvïtajam zemes klÇtnes ierakumam vai uzbïrumam, kÇ ar¥ katrai izbvïtajai kÇrtai jÇbt l¥dzenai, jÇbt
nodro‰inÇtai piln¥gai dens notecei. Izpild¥to darbu kvalitÇtei jÇatbilst 12. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Mïr¥jumi,
pÇrbaudes un testï‰ana veicami pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves.
12. tabula. Zemes klÇtnes kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
Ìdens atvade
Prasîba
JÇbt nodro‰inÇtai
VizuÇli
NogÇÏu sl¥pums
Ne stÇvÇkas par paredzïto
Ar ‰abloniem
Testïjot aizdomu
gad¥jumos par neatbilst¥bu
Platums
≤ ± 10 cm no paredzïtÇ uz
katru pusi no ce∫a ass
Ar mïrlentu
VisÇ bvobjektÇ katrÇ
joslÇ ik pïc 250 m, pirms
nosedzo‰Çs kÇrtas izbves
≤ ± 5 cm no paredzïtÇ
LBN 305-1
Veicot Æeodïziskos
uzmïr¥jumus
VisÇ bvobjektÇ vismaz
tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ
(piem., uz ce∫a ass un
malÇs) ik pïc 250 m
Grunts sabl¥vïjums
katrai kÇrtai vai
pamatnei (1)
≥ 96 % no Proktora bl¥vuma
LVS EN 13286-1
LVS EN 13286-2
ASHTO:T205-86
(ASTM:D2167-66)
BS 1377-4, BS 1377-9
VisÇ bvobjektÇ katrÇ
joslÇ ik pïc 1000 m, pirms
nosedzo‰Çs kÇrtas izbves
DeformÇcijas modulis,
ja paredzïts uzmïr¥t
Kopïjais deformÇcijas
modulis EV2 nedr¥kst bt
zemÇks par 45 Mpa vai ne
zemÇks par 25 Mpa katrai
zemÇkajai kÇrtai – ja nav
paredzïts citÇdi
DIN 18134
BS 1377-9
VisÇ bvobjektÇ katrÇ
joslÇ ik pïc 1000 m vai
vismaz 1 mïr¥jums katrai
zemÇkajai kÇrtai – ja nav
paredzïts citÇdi
Virsmas augstuma
atz¥mes
Metode
Izpildes laiks vai apjoms
PastÇv¥gi
JÇnosaka no grunts izbvïtÇs kÇrtas tilpuma bl¥vums, kur‰ jÇattiecina pret tÇ pa‰a parauga Proktora tilpuma
bl¥vumu.
Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic nepiecie‰amie pasÇkumi pras¥bu nodro‰inljanai.
(1)
4.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Zemes klÇtnes izbves darbu daudzums jÇuzmïra, kÇ norÇd¥ts specifikÇciju punktÇ 2.6.3.2., aprï˙inot piebïrto vai
norakto grunts apjomu bl¥vÇ veidÇ.
4.2. NOGÅÛU NOSTIPRINÅÍANA
Ja zemes klÇtnes nogÇzes paredz ar sl¥pumu 1:1, nogÇÏu nostiprinljanai jÇizstrÇdÇ ar aprï˙inu pamatots
risinÇjums.
4.2.1. Definîcijas
Ìeosintétisks materiåls – sintïtisks materiÇls (austs, l¥mïts u.tml.), kur‰ paredzïts iebvï‰anai daÏÇdÇs ce∫a
konstrukcijÇs, lai paaugstinÇtu to notur¥bu vai nestspïju. Var lietot ar¥ filtrÇcijai, atdal¥‰anai vai aizsardz¥bai.
NogåΩu nostiprinåßana ar augu zemi – nogÇÏu vai citu virsmu nostiprinljana, tÇs noklÇjot ar augu zemi un iesïjot
zÇlÇju.
NogåΩu nostiprinåßana ar ©eosintétiskiem materiåliem – nogÇÏu vai citu virsmu nostiprinljana, lietojot
Æeosintïtiskos un citus materiÇlus, kÇ ar¥ atbilsto‰as tehnoloÆijas.
NogåΩu nostiprinåßana ar hidroséßanu – nogÇÏu vai citu virsmu nostiprinljana ar speciÇli sagatavotu ‰˙iedrvielu,
mïslojuma, zÇlÇju sïklu un citu sastÇvda∫u mais¥jumu, to izsmidzinot (izlejot) uz sagatavotas nostiprinÇmÇs virsmas.
4.2.2. Darba apraksts
NogÇÏu nostiprinljana ietver nepiecie‰amo pamata vai virsmu sagatavo‰anu (l¥dzinljana, planï‰ana), kÇ ar¥
vajadz¥go izejmateriÇlu sagatavo‰anu vai raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes
jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini.
19
4.2.3. Materiåli
Augu zeme vai cits materiÇls un zÇlÇju sïklas.
Visiem objektÇ izmantotajiem Æeosintïtiskajiem materiÇliem ir jÇbt raÏotÇja izdotai to tehnisko ¥pa‰¥bu datu lapai
un raÏotÇja vai piegÇdÇtÇja deklarÇcijai, kas aizpild¥ta atbilsto‰i LVS EN 45014 pras¥bÇm.
Armï‰anai ieteicams lietot ÆeoreÏÆus, austos, armïtos un neaustos Æeotekstilus, armogrunti – kompoz¥tmateriÇlu
no ÆeoreÏÆa un grunts. Armogrunti lieto nogÇÏu, stÇvÇku nekÇ 1:1, ieskaitot vertikÇlas, vai atbalsta sienu izveidei.
Ìdens atvadei no armogrunts mas¥va lieto ‰˙embu kÇrtu ar lielu neaizpild¥to poru saturu un Æeotekstila filtru mas¥va
aizmugures sienai. MateriÇlu veidu un stipr¥bas pras¥bas nosaka aprï˙inos un uzrÇda projektÇ. ProjektÇ jÇdefinï 13.
tabulÇ nosauktÇs materiÇlu ¥pa‰¥bas.
13. tabula. NogÇÏu nostiprinljanas Æeosintïtisko materiÇlu testïjamÇs ¥pa‰¥bas
Èpaßîba, mérvienîba
Stiepes stipr¥ba F
PagarinÇjums pie maksimÇlÇs slodzes ε
Caurspie‰anas pretest¥ba*
Caurdur‰anas stipr¥ba (kr¥to‰a konusa tests)*
Ìdens vad¥‰ana plaknï**
Standarts
EN ISO 10319
EN ISO 10319
EN 12236
EN 918
EN ISO 11058
* ±pa‰¥bas definï Æeotekstiliem.
** Nosaka, ja jÇmazina dens spiediens nogÇzï.
StÇvu nogÇÏu erozijas novïr‰anai lieto tr¥sdimensionÇlos preterozijas paklÇjus, reÏÆus, sietus un daÏÇdus citus
sintïtiskos un dabiskos materiÇlus. Nostiprinljanai ar hidrosï‰anu jÇnosaka mulãas, mïslojuma, zÇlÇju sïklu un citu
sastÇvda∫u veids un sastÇvs, izlietojuma daudzums un iestrÇdes nosac¥jumi.
4.2.4. Iekårtas
…
4.2.5. Darba izpilde
NogÇÏu un virsmu nostiprinljana jÇveic piemïrotos meteoroloÆiskajos apstÇk∫os. ZÇlÇja sïklu sï‰ana vai iestrÇde
jÇveic tÇ, lai iesïtais zÇlÇjs iesak¿otos veÆetÇcijas periodÇ pirms ziemas iestljanÇs. Nostiprinot ar augu zemi,
minimÇlajam augu zemes kÇrtas biezumam jÇbt 5 cm un zÇlÇju sïklu izlietojumam vairÇk nekÇ 1,4 kg uz 100 m 2 .
NogÇÏu armï‰anas tehnoloÆijai jÇatbilst paredzïtajai. Ja tehnoloÆija nav noteikta projektÇ, tad bvuz¿ïmïjs
var izmantot materiÇla raÏotÇja ieteikto ieklljanas tehnoloÆiju. Armïjuma so∫a pie∫aujamÇs novirzes ir no ±2 cm.
IestrÇdÇjamÇs grunts kÇrtas jÇbl¥vï biezumÇ, kas ir atkar¥gs no armïjuma so∫a un grunts veida (apmïram puse
no armïjuma so∫a). Lietojot mÇlainas gruntis, bl¥vïjamÇs kÇrtas biezumu ieteicams samazinÇt, kÇ ar¥ jÇseko, lai
grunts nepÇrmitrinÇtos. Bvïjot atbalstsienas, lai izvair¥tos no deformÇcijÇm apdares virsmÇ, apdares kÇrtas tie‰Ç
tuvumÇ jÇlieto bl¥vï‰anas iekÇrtas ar mazÇku iedarb¥bu, piemïram, vibroplÇtnes vai velt¿i ar nelielu masu. ˛eoreÏÆa
savienojumiem dr¥kst lietot tikai paredzïtos materiÇlus un izstrÇdÇjumus.
NogÇÏu preterozijas materiÇli jÇieklÇj uz sagatavotas nogÇzes: tÇ jÇnol¥dzina paredzïtajÇ sl¥pumÇ, uz tÇs jÇuzklÇj
augu zeme 0,1 – 0,2 m biezumÇ (augu zemes biezums ir atkar¥gs no nogÇzes grunts), augsne viegli jÇnobl¥vï, nogÇzes
aug‰Ç jÇizrok nostiprinÇjuma grÇvis.
11.5
> 50 cm
m
4. attïls
MateriÇls jÇnostiprina nogÇzï ar U-veida skavÇm 1,0 – 1,5 m attÇlumÇ, pÇrklÇjums l¥dz 0,1 m. ZÇli var sït
pirms preterozijas materiÇla ieklljanas vai ar¥ pïc tam (tas atkar¥gs no izvïlïtÇ materiÇla veida). Preterozijas
tr¥sdimensionÇlajiem paklÇjiem uzklÇj augu zemi ~ 5 cm biezumÇ un viegli nobl¥vï. JÇkontrolï nostiprinÇto nogÇÏu vai
citu virsmu laukums visÇ plat¥bÇ, veicot nepiecie‰amos mïr¥jumus un aprï˙inus.
20
4.2.6. Kvalitåtes novértéjums
NostiprinÇtajÇm nogÇzïm (virsmÇm), jÇbt l¥dzenÇm jÇbt nodro‰inÇtai dens notecei. Izpild¥to darbu kvalitÇtei
jÇatbilst 14. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
14. tabula. NostiprinÇto nogÇÏu (virsmu) kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
NostiprinÇjuma veids
Ìdens atvade
L¥dzenums
Prasîba
JÇatbilst paredzïtajam
JÇbt nodro‰inÇtai
VirsmÇm
jÇbt
Metode
Izpildes laiks vai apjoms
PastÇv¥gi
PastÇv¥gi
PastÇv¥gi
VizuÇli
VizuÇli
VizuÇli
Sl¥pums, ja paredzïts
Ne stÇvÇkas par paredzïto
Ar ‰abloniem
Testïjot ‰aubu gad¥jumos
par neatbilst¥bu
Biezums vai izlietojuma
daudzums
Ne mazÇks par paredzïto
Ar piemïrotiem
mïrinstrumentiem
Vismaz tr¥s vietÇs
bvobjektÇ
Grunts kÇrtu bl¥vums,
ja paredzïts
≥ 96 % no Proktora
bl¥vuma
prEN 13286-1
prEN 13286-2
ASHTO:T205-86
(ASTM:D2167-66)
BS 1377-4, BS 1377-9
VisÇ bvobjektÇ, katrai
kÇrtai, pirms nosedzo‰as
kÇrtas izbves
ZÇlÇja kvalitÇte
ZÇlÇjs uzd¥dzis un
iesak¿ojies visÇ plat¥bÇ
VizuÇli
VisÇ bvobjektÇ
4.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana
JÇuzmïra nostiprinÇtÇs nogÇzes plat¥ba.
4.3. AR SAISTVIELÅM NESAISTÈTU KÅRTU ARM‰ÍANA VAI ATDALÈÍANA
4.3.1. Definîcijas
Arméßana ar ©eosintétiskiem materiåliem – zemas nestspïjas grunts vai citu ce∫a konstrukt¥vo kÇrtu nestspïjas
paaugstinljana, lietojot Æeosintïtisko materiÇlu.
Atdalîßana ar ©eosintétiskiem materiåliem – daÏÇdu materiÇlu konstrukt¥vo kÇrtu atdal¥‰ana, filtrÇcijas un drenÇÏas
¥pa‰¥bu uzlabo‰ana ar Æeosintïtiskajiem materiÇliem.
4.3.2. Darba apraksts
Ar saistvielÇm nesaist¥tu kÇrtu armï‰ana vai atdal¥‰ana ar Æeosintïtiskiem materiÇliem ietver pamata un virsmu
sagatavo‰anu (l¥dzinljana, planï‰ana, sabl¥vï‰ana), materiÇlu sagatavo‰anu vai raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi. Ja
nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini.
4.3.3. Materiåli
Visiem objektÇ izmantotajiem Æeosintïtiskajiem materiÇliem ir jÇbt raÏotÇja izdotai to tehnisko ¥pa‰¥bu datu lapai
un raÏotÇja vai piegÇdÇtÇja deklarÇcijai, kas aizpild¥ta atbilsto‰i LVS EN 45014 pras¥bÇm.
Armï‰anai ieteicams lietot ÆeoreÏÆus, austos, armïtos un neaustos Æeotekstilus, kompoz¥tmateriÇlu no ÆeoreÏÆa
un ‰˙embÇm, kÇ ar¥ armogrunti – kompoz¥tmateriÇlu no ÆeoreÏÆa un grunts. Armï‰anas materiÇliem jÇnosaka pras¥bas
15. tabulÇ minïtajÇm ¥pa‰¥bÇm.
15. tabula. Armï‰anas Æeosintïtisko materiÇlu testïjamÇs ¥pa‰¥bas
Èpaßîba
Stiepes stipr¥ba, F
PagarinÇjums pie maksimÇlÇs slodzes, ε
Caurspie‰anas pretest¥ba*
Caurdur‰anas stipr¥ba (kr¥to‰a konusa tests)*
Standarts
EN ISO 10319
EN ISO 10319
EN 12236
EN 918
Berzes raksturojums**
prEN ISO 12957-1
EN ISO 12957-2
Iebvï‰anas bojÇjumu faktors**
ENV ISO 10722-1
21
Iztur¥ba pret ÇrïjÇs vides iedarb¥bu**
ENV 12224
ENV 12447
ENV 12225
Ìdens caurlaid¥ba**
EN 12040
* Lieto tikai Æeotekstiliem.
** Lieto tikai gad¥jumos, kuros ‰o ¥pa‰¥bu vïrt¥bas ir svar¥gas materiÇlu paredzïto funkciju nodro‰inljanai
·˙embas – atbilsto‰as 5.2. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
Atdal¥‰anai un konstrukciju filtrïjo‰o un drenÇÏas ¥pa‰¥bu uzlabo‰anai Æeosintïtiskajiem materiÇliem jÇnosaka
pras¥bas 16. tabulÇ minïtajÇm ¥pa‰¥bÇm.
16. tabula. Atdal¥‰anas Æeosintïtisko materiÇlu testïjamÇs ¥pa‰¥bas
Èpaßîba, mérvienîba
Stiepes stipr¥ba, F
PagarinÇjums pie maksimÇlÇs slodzes, ε
EnerÆijas indekss R=1/2*F *ε
Caurspie‰anas pretest¥ba
Caurdur‰anas stipr¥ba (kr¥to‰a konusa tests)
Poru izmïrs
Ìdens vad¥‰anas spïja
Standarts
EN ISO 10319
EN ISO 10319
EN ISO 10319
EN 12236
EN 918
EN ISO 12956
EN ISO 11058
* ˛eosintïtiskiem materiÇliem ar at‰˙ir¥gu stiepes stipr¥bu F un pagarinÇjumu ε noteico‰ais ir enerÆijas indekss.
˛eosintïtiskais materiÇls jÇizvïlas atkar¥bÇ no eso‰Çs grunts, konstrukt¥vo kÇrtu materiÇliem, satiksmes slodzes
un hidroloÆiskajiem apstÇk∫iem. Izvïlei ieteicam lietot 17. tabulu (no NorGeoSpec 2002 ”A Nordic system for
specificationand control of geotextiles in roads and other trafficked areas”).
17. tabula. ˛eosintïtisko materiÇlu izvïle
Esoßå grunts
Ìeosintétiskå materiåla îpaßîba
VÇja
(m¥ksts mÇls
ar b¥des
stipr¥bu < 25
kPa, kdra)
Min. stiepes stipr¥ba (kN/m), F
Min. pagarinÇjums pie maks. slodzes (%), ε
Min. enerÆijas indekss (kN/m), R=1/2*F *ε
Maks. cauruma diametrs konusa kri‰anas testÇ (mm)
Min. dens vad¥‰anas Çtrums (bez slodzes) (10 -3 m/s)
Min. stiepes stipr¥ba (kN/m), F
Min. pagarinÇjums pie maks. slodzes (%), ε
Min.enerÆijas indekss (kN/m), R=1/2*F *ε
Maks. cauruma diametrs konusa kri‰anas testÇ (mm)
Min. dens vad¥‰anas Çtrums (bez slodzes) (10 -3 m/s)
Notur¥ga
(bl¥vs mÇls
ar b¥des
stipr¥bu > 25
kPa, smilts
un grants)
4.3.4.
....
Iekårtas
4.3.5.
....
Darba izpilde
Maks. uzbéruma materiåla da¬u izmérs (mm)
d < 60
60 < d < 200
200 < d < 500
15
25
3,2
27
3
10
20
2,1
36
3
15
25
3,2
27
3
10
20
2,1
36
3
20
30
4,5
21
3
15
25
3,2
27
3
4.3.5.1. Arméßana
˛eoreÏÆi dr¥kst iebvït, ja gaisa temperatra nav zemÇka par -18 O C. Pamatnes grunts jÇnoplanï un jÇsabl¥vï. Ja
armïtÇs grunts slÇn¥ iespïjama gruntsdens iek∫‰ana, zem ÆeoreÏÆa jÇieklÇj neausts Æeotekstils dens filtrÇcijas
nodro‰inljanai. ˛eoreÏÆis jÇieklÇj ar lok‰¿u pÇrsegumu ne mazÇku par 0,5 m, nenostiepjot un bez ielocïm. PÇrlaidumu
var nostiprinÇt ar metÇla skavÇm vai tapÇm. Vismaz 15 cm (sabl¥vïtÇ stÇvokl¥) minerÇlmateriÇla pirmÇ kÇrta jÇuzb¥da
uz ÆeoreÏÆa no viena gala, pÇrklÇjumiem pa spalvai. Transporta l¥dzek∫i, kas pieved minerÇlmateriÇlu, dr¥kst braukt
pa sabl¥vïtÇm kÇrtÇm. Braukt pa nenosegtu ÆeoreÏÆi ir aizliegts. KÇrtu sabl¥vï‰anai jÇievïro 4.1., 5.1. un 5.2. punktÇ
izvirz¥tÇs pras¥bas.
22
4.3.5.2. Atdalîßana, filtréßanas un drenåΩas uzlaboßana
˛eosintïtiskos materiÇlus ieklÇj uz eso‰Çs grunts vai starp konstrukt¥vajiem slÇ¿iem. Pirms Æeosintïtisko materiÇlu
klljanas virsma ir jÇnol¥dzina, jÇsabl¥vï, no tÇs jÇnovÇc priek‰meti, kas varïtu pÇrplïst Æeosintïtisko materiÇlu.
˛eotekstila savieno‰anu var veikt ar pÇrklljanu – ar pÇrlaidumu vismaz 0,3 m platumÇ uz l¥dzenas virsmas un vismaz
0,5 m platumÇ uz nel¥dzenas virsmas vai vÇjas grunts; ar sametinljanu, lietojot gÇzes lodlampu, ja to at∫auj raÏotÇjs) un
pÇrlaidumu 0,1 – 0,15 m; ar sa‰‰anu un pÇrlaidumu 2 x 0,1 m. Transporta l¥dzek∫u un mehÇnismu kust¥ba pa ieklÇto
Æeotekstilu nav vïlama. Bl¥vï‰anu var uzsÇkt, ja uz Æeotekstila uzklÇts minerÇlmateriÇla slÇnis vismaz 0,2 m biezumÇ,
bet uz vÇjÇm grunt¥m – vismaz 0,4 m biezumÇ.
4.3.6. Kvalitåtes novértéjums
KvalitÇte jÇnovïrtï darba izpildes laikÇ un atklÇtÇs neatbilst¥bas jÇlabo pirms nÇkamÇ darba etapa uzsÇk‰anas.
˛eosintïtiskÇ materiÇla lok‰¿u savienojumi nedr¥kst bt ‰aurÇki par paredzïto, noklÇtas joslas platumam pie∫aujamÇ
atkÇpe ir ±5 cm uz katru pusi no ce∫a ass. Konstrukt¥vo kÇrtu kvalitÇte jÇnovïrtï atbilsto‰i 4.1.; 5.1. vai 5.2. punktÇ
izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
4.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana
JÇuzmïra ar Æeosintïtisko materiÇlu noklÇtÇ plat¥ba. KÇrtu vai grunts apjoms jÇmïra, kontrolïjot pievestÇ materiÇla
daudzumu kravÇ.
23
5 . AR S AI S T VIEL Å M NE S AI S T È TAS
KON S T RUK T ÈV Å S K Å R TAS
5.1. SALTURÈGÅ (DREN‰JOÍÅ) SLňA IZBËVE
Saltur¥gÇ (drenïjo‰Ç) slÇ¿a kopïjam deformÇcijas modulim EV2 jÇbt vismaz 45 Mpa. Ja nepiecie‰ams augstÇks
deformÇcijas modulis, tad projektÇ jÇnorÇda papildu pras¥bas materiÇla ¥pa‰¥bÇm un granulometriskajam sastÇvam vai
jÇparedz papildu darbi vai materiÇli, kas to nodro‰inÇs.
5.1.1. Definîcijas
Salturîgais (drenéjoßais) slånis – no saltur¥ga un filtrïjo‰a materiÇla izbvïta segas pamata apak‰kÇrta vai tÇs da∫a,
vai zemes klÇtnes virskÇrta, kas nosusina pamatu un nodro‰ina ce∫a konstrukcijas saliztur¥bu.
5.1.2. Darba apraksts
Saltur¥go (drenïjo‰o) slÇni var izbvït vienÇ vai vairÇkÇs kÇrtÇs. Izbve ietver pamata sagatavo‰anu (profilï‰ana,
planï‰ana), nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi. Ja nepiecie‰ams, tad jÇveic ar¥
Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini.
5.1.3. Materiåli
Saltur¥gÇ (drenïjo‰Ç) slÇ¿a izbvei lietojami dab¥gi vai drupinÇti minerÇlmateriÇli, kuriem jÇatbilst 18. tabulÇ
izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
18. tabula. Pras¥bas minerÇlmateriÇliem drenïjo‰ajam slÇnim
Èpaßîba, mérvienîba
MateriÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 90 mm, masas %
MateriÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 0,125 mm, masas %
MateriÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 0,063 mm, masas %
Standarts
LVS EN 933-1
Prasîba
100
≤ 25
≤5
MateriÇliem, kuru lielÇko da∫i¿u izmïrs ≤ 10 mm un da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 0,063 mm > 3 masas %,
jÇatbilst papildu pras¥bai:
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
LVS EN 933-9
≤ 10
MateriÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 0,125 mm un 0,063 mm, var pÇrsniegt 18. tabulÇ norÇd¥tÇs vïrt¥bas,
bet tad ir jÇnosaka filtrÇcijas koeficients, un tas nedr¥kst bt mazÇks par 1 m/dienn., testïjot pïc ”Metodiskajiem
norÇd¥jumiem smil‰ainas grunts filtrÇcijas koeficienta noteik‰anai”, kÇ ar¥ materiÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par
0,063 mm, nedr¥kst pÇrsniegt 12 masas %. Var lietot segas pamata apak‰kÇrtas materiÇlus ar tÇdu granulometrisko
sastÇvu, kas atbilst 5.2.3.5.1. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Ja paredzïts, var lietot Æeosintïtiskos materiÇlus.
5.1.4. Iekårtas
Veltñi. JÇlieto vismaz 12 t pneimovelt¿i vai kombinïtie velt¿i un vismaz 10 t valãu velt¿i vai vismaz 6 t vibrovelt¿i.
Laiståmås maßînas. LaistÇmajÇm ma‰¥nÇm jÇspïj operat¥vi un efekt¥vi izliet nepiecie‰amÇ apjomÇ deni,
neaizkavïjot sabl¥vï‰anu.
5.1.5. Darba izpilde
Saltur¥go (drenïjo‰o) slÇni var izbvït, ja gaisa temperatra ir virs 0 O C un pamatne nav sasalusi. Darbu var veikt
ar¥ tad, ja gaisa temperatra ir zemÇka par 0 O C, kÇ ar¥ uz sasalu‰as pamatnes, bet ‰ajÇ gad¥jumÇ dr¥kst izmantot tikai
nesasalu‰u materiÇlu, kÇ ar¥ izbvït tikai vienu kÇrtu, nosedzo‰Çs kÇrtas izbvïjot, kad izbvïtÇ kÇrta un pamatne ir
piln¥bÇ atkususi, kÇ ar¥ pÇrbaud¥ta tÇs kvalitÇte.
Pirms darba izpildes jÇnosaka izmantojamÇ materiÇla Proktora tilpuma bl¥vuma un dens satura attiec¥bu izmai¿u
grafiks, norÇdot tilpuma bl¥vumu ar optimÇlu dens saturu, kÇ ar¥ aprï˙inot pie∫aujamÇs novirzes no optimÇlÇ dens
satura.
Darba izpildes laikÇ jÇtestï 19. tabulÇ norÇd¥tÇs vai citas paredzïtÇs materiÇla ¥pa‰¥bas. Paraugi jÇ¿em no katras
iestrÇdÇtÇs kÇrtas pilnÇ biezumÇ, vismaz 1 paraugs no katriem 15 000 m 2, vai ne mazÇk kÇ divi paraugi bvobjektÇ.
Paraugus var ¿emt ar¥ no krautnes vai transportï‰anas iekÇrtas kravas tilpnes.
Sabl¥vï‰ana veicama, ievïrojot optimÇlu minerÇlmateriÇla mitrumu un pie∫aujamÇs novirzes, nepiecie‰am¥bas
gad¥jumÇ laistot vai ÏÇvïjot. Sabl¥vïjamo kÇrtu biezumiem un sabl¥vï‰anas reÏ¥miem jÇatbilst 4.1.5. punkta un 11.
tabulas vai 5.1.5. punkta nosac¥jumiem atkar¥bÇ no kÇrtas izbvï lietoto materiÇlu veida.
24
JÇkontrolï bvobjektÇ pievestÇ un iestrÇdÇtÇ materiÇla daudzums, izmantojot kravu kontrolsvïr‰anu un
laboratoriski noteiktu bïrto tilpumsvaru vai ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem.
5.1.6. Kvalitåtes novértéjums
Izbvïtam saltur¥gajam (drenïjo‰ajam) slÇnim jÇbt viendab¥gam un l¥dzenam, nodro‰inot piln¥gu dens noteci
no slÇ¿a virsmas. SlÇ¿a kvalitÇtei jÇatbilst 19. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Mïr¥jumi, pÇrbaudes un testï‰ana jÇveic
pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves.
19. tabula. Pras¥bas drenïjo‰Ç (saltur¥gÇ) slÇ¿a kvalitÇtei un testï‰anas nosac¥jumi
Parametrs
Prasîba
Metode
Izpildes laiks vai apjoms
Sabl¥vïjums katrai
kÇrtai (1)
≥ 98 % no Proktora
bl¥vuma
LVS EN 13286-1
LVS EN 13286-2
ASHTO:T205-86
(ASTM:D2167-66)
DIN 2391
BS 1377-4; BS 1377-9
·˙ïrsprofils
≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ
Ar 3 m mïrlatu
Platums
≤ ± 10 cm no paredzïtÇ uz
katru pusi no ce∫a ass
Ar mïrlentu
≤ ± 4cm no paredzïtÇ
·urfïjot (atrokot) un
uzmïrot ar lineÇlu.
·urfït nedr¥kst tuvÇk par
1,0 m no drenïjo‰Ç slÇ¿a
malas
VisÇ bvobjektÇ vismaz
tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ
(piem., uz ce∫a ass un
malÇs) ik pïc 500 m
Virsmas augstuma
atz¥mes
≤ ± 5 cm no paredzïtÇ
LBN 305-1
Veicot Æeodïziskos
uzmïr¥jumus
VisÇ bvobjektÇ vismaz
tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ
(piem., uz ce∫a ass un
malÇs) ik pïc 50 m
DeformÇcijas modulis,
ja paredzïts uzmïr¥t
Kopïjais deformÇcijas
modulis EV2 nedr¥kst bt
mazÇks par 45 Mpa
DIN 18134
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ
ik pïc 1000 m
Slǿa biezums
(1)
VisÇ bvobjektÇ katrÇ
joslÇ ik pïc 1000 m, pirms
nosedzo‰Çs kÇrtas izbves
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ
ik pïc 250 m
JÇnosaka izbvïtÇs kÇrtas tilpuma bl¥vums, attiecinot to pret tÇ pa‰a parauga Proktora tilpuma bl¥vumu.
5.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Drenïjo‰Ç slÇ¿a izbves darbu daudzumu nosaka, aprï˙inot izbvïtÇ slÇ¿a tilpumu bl¥vÇ veidÇ atbilsto‰i
specifikÇciju punkta 2.6.3.2. pras¥bÇm.
5.2. ÍEMBU PAMATA VAI GRANTS SEGUMA IZBËVE
Projekta risinÇjumam ir jÇnodro‰ina, lai, izbvïjot paredzïto pamata kÇrtu vai konstrukciju, btu sasniedzams
paredzïtais kopïjais deformÇcijas modulis EV2 . Ja nepiecie‰ams, projektÇ jÇparedz papildu darbi vai materiÇli, kas to
nodro‰inÇs. Konstrukt¥vÇs kÇrtas biezumu jÇparedz ne mazÇku par 2-kÇr‰u lietoto minerÇlo materiÇlu lielÇko (D) da∫i¿u
izmïru, kÇ ar¥ ieteicams to paredzït ne lielÇku par 4-kÇr‰u lietoto minerÇlo materiÇlu lielÇko (D) da∫i¿u izmïru.
5.2.1. Definîcijas
Í˚embu pamats – ar saistvielÇm nesaist¥ta autoce∫a segas konstrukcijas neso‰Ç kÇrta. VirsïjÇ neso‰Ç kÇrta – segas
pamata virskÇrta. Apak‰ïjÇ neso‰Ç kÇrta – segas pamata apak‰kÇrta.
Grants segums – ar saistvielÇm nesaist¥ta ce∫a segas konstrukcijas dilumkÇrta – seguma virskÇrta.
5.2.2. Darba apraksts
·˙embu pamatu vai grants segumu var izbvït vienÇ vai vairÇkÇs kÇrtÇs. Izbve ietver nepiecie‰amo materiÇlu
sagatavo‰anu un raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi, kÇ ar¥ pamata sagatavo‰anu (profilï‰ana, planï‰ana). Ja nepiecie‰ams,
tad pirms darba izpildes jÇveic ar¥ pamatnes Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini.
25
5.2.3. Materiåli
·˙embu pamata vai grants seguma izbvei lietojami minerÇlmateriÇlu mais¥jumi no kalnu ieÏiem. Pamatu
kÇrtÇs var lietot ar¥ atgtus materiÇlus (iepriek‰ bvniec¥bÇ izmantotus, pÇrstrÇdÇtus materiÇlus), kÇ ar¥ domnas un
tïraudkausï‰anas sÇr¿us. ·ajÇ noda∫Ç izvirz¥tajÇm pras¥bÇm jÇatbilst katram atsevi‰˙ajam ‰˙embu pamata vai grants
seguma mais¥jumÇ izmantotajam izejmateriÇlam. Neviens no materiÇliem nedr¥kst saturït mÇla gabalus vai pikas,
velïnas, saknes, augus u.c. organiskas vielas vai citus nepie¿emamus piemais¥jumus.
Mais¥jumu gatavo‰anai ir at∫auts izmantot ar¥ divu vai vairÇku blakus eso‰o izmïru minerÇlmateriÇlu kombinÇcijas
vai minerÇlmateriÇlu mais¥jumus. ·ajÇ gad¥jumÇ tiem ir jÇbt vienmïr¥gi samais¥tiem, bez segregÇcijas.
Ja paredzïts, ‰˙embu pamata izbvï vienai kÇrtai var izmantot frakcionïtas ‰˙embas, kuru D ≤ 90 mm un D ≤ 8d,
izbvïjot ar no˙¥lï‰anas pa¿ïmienu. ·ajÇ gad¥jumÇ izbvïjamÇs kÇrtas biezums nedr¥kst pÇrsniegt lietoto ‰˙embu
lielÇko graudu izmïru vairÇk nekÇ 2,5 reizes. Ja virs ‰Çdas frakcionïtu ‰˙embu kÇrtas paredzïts izbvït ar saistvielÇm
saist¥tu kÇrtu, tad no˙¥lï‰anai jÇlieto atbilsto‰u izmïru ˙¥lïjo‰Çs frakcijas ‰˙embas, kuru D ≤ 2d, pakÇpeniski samazinot
˙¥lïjo‰o ‰˙embu frakciju ar soli  –  no ieklÇtajÇ kÇrtÇ vai iepriek‰ïjÇ ˙¥lï‰anÇ lietoto ‰˙embu lielÇko graudu izmïra
l¥dz mazÇkajai frakcijai 4 – 8 mm. Ja virs ‰Çdas frakcionïtu ‰˙embu kÇrtas paredzïts izbvït ar saistvielÇm nesaist¥tu
pamata kÇrtu, piemïram, izmantojot minerÇlo materiÇlu mais¥jumu, tad frakcionïto ‰˙embu kÇrtas atsevi‰˙u ˙¥lï‰anu
var neveikt vai veikt to ierobeÏotÇ apjomÇ, jo frakcijas no˙¥lï‰anu nodro‰inÇs augstÇk iestrÇdÇtais mais¥jums.
Pras¥bas minerÇlmateriÇliem, domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem noteiktas pïc EN 13242.
5.2.3.1. Rupjie minerålmateriåli
Rupjajiem minerÇlmateriÇliem jÇatbilst 20. vai 21. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
20. tabula. Pras¥bas rupjajiem minerÇlmateriÇliem pamatu kÇrtÇm
Èpaßîba, mérvienîba
MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1)
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
(kategorija)
- cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri d/2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
Standarts
---
LVS EN 933-1
AADTj, smagie
101-500
virs 500
Prasîba
D ≤ 4d
D ≤ 4d
D ≤ 4d
lîdz 100
(G C 80/20)
(G C 80/20)
(G C 80/20)
100
98 – 100
80 – 99
0 – 20
0–5
100
98 – 100
80 – 99
0 – 20
0–5
100
98 – 100
80 – 99
0 – 20
0–5
MateriÇla saturs zem 0,063 mm, masas%
PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2)
Formas indekss (2)
LVS EN 933-1
LVS EN 933-3
LVS EN 933-4
Deklarï
≤ 50
≤ 55
≤4
≤ 35
≤ 40
≤2
≤ 20
≤ 20
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas (3) , masas %:
- drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas
- piln¥gi apa∫Çs virsmas
LVS EN 933-5
N
0 – 50
50 – 100
0 – 10
90 – 100
0–3
LosandÏelosas koeficients
LVS EN 1097-2
un metod.
norÇd¥jumi
-ja d>16mm
≤ 45
≤ 35
≤ 25
”Sonnenbrand” bazaltam:
- masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas %
- LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc vÇr¥‰anas
LVS EN 1367-3
LVS EN 1097-2
≤1
≤8
≤1
≤8
≤1
≤8
Magnija sulfÇta tests (4)
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4)
LVS EN 1367-2
LVS EN 1367-1
Deklarï
Deklarï
≤ 35
≤4
≤ 25
≤2
Ja D ≥ 2d, tad, ja D/d < 4 caur sietu D/1,4 un, ja D/d ≥ 4 caur sietu D/2, izsijÇtÇ materiÇla daudzumam jÇbt no 20
l¥dz 70 masas %.
(2) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem.
(3) Testï tikai ‰˙embÇm, kuras sagatavo no grants.
(4) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem, bet, ja lieto ‰˙embas no grants, dolom¥ta ‰˙embas vai l¥dz¥gas, ieteicams
novïrtït Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bu. Ja minerÇlmateriÇla dens absorbcija, kas noteikta saska¿Ç ar LVS EN
1097-6, ir ≤ 0,5 masas % (tests nav izmantojams domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem), tad materiÇlu dr¥kst uzskat¥t
par sala iztur¥gu un neveikt Magnija sulfÇta testu un Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bas noteik‰anu.
(1)
26
21. tabula. Pras¥bas rupjajiem minerÇlmateriÇliem segumu kÇrtÇm
Èpaßîba, mérvienîba
MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1)
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
(kategorija)
- cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri d/2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
AADT j, pievestÇ
virs 100
Prasîba
D ≤ 4d
D ≤ 4d
Standarts
≤ 100
---
(G C 80/20)
(G C 80/20)
100
98 – 100
80 – 99
0 – 20
0–5
100
98 – 100
80 – 99
0 – 20
0–5
LVS EN 933-1
MateriÇla saturs zem 0,063mm, masas%
PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2)
Formas indekss (2)
LVS EN 933:1
LVS EN 933-3
LVS EN 933-4
Deklarï
≤ 35
≤ 40
Deklarï
≤ 20
≤ 20
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas (3) , masas %:
- drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas
- piln¥gi apa∫Çs virsmas
LVS EN 933-5
50 – 100
0 – 30
50 – 100
0 – 10
LosandÏelosas koeficients
LVS EN 1097-2
Un metod.
norÇd¥jumi
+-ja d>16mm
≤ 45
≤ 35
”Sonnenbrand” bazaltam:
- masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas %
- LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc vÇr¥‰anas
LVS EN 1367-3
LVS EN 1097-2
≤1
≤8
≤1
≤8
Magnija sulfÇta tests (4)
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4)
LVS EN 1367-2
LVS EN 1367-1
Deklarï
Deklarï
≤ 35
≤4
Ja D ≥ 2d, tad, ja D/d < 4 caur sietu D/1,4 un, ja D/d ≥ 4 caur sietu D/2, izsijÇtÇ materiÇla daudzumam jÇbt no 20 l¥dz
70 masas %.
(2) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem.
(3) Testï tikai ‰˙embÇm, kuras sagatavo no grants.
(4) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem, bet, ja lieto ‰˙embas no grants, dolom¥ta ‰˙embas vai l¥dz¥gas, ieteicams
novïrtït Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bu. Ja minerÇlmateriÇla dens absorbcija, kas noteikta saska¿Ç ar LVS EN
1097-6, ir ≤ 0,5 masas % (tests nav izmantojams domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem), tad materiÇlu dr¥kst uzskat¥t
par sala iztur¥gu un neveikt Magnija sulfÇta testu un Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bas noteik‰anu.
(1)
5.2.3.2. Smalkie minerålmateriåli un minerålmateriålu maisîjumi
Smalkajiem minerÇlmateriÇliem vai minerÇlmateriÇlu mais¥jumiem jÇatbilst 22. un 23. tabulÇ izvirz¥tajÇm
pras¥bÇm.
22. tabula. Pras¥bas smalkajiem minerÇlmateriÇliem un to mais¥jumiem pamatu kÇrtÇm
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
lîdz 100
G F80
G A 80
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
(kategorija)
- cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums (1)
LVS EN 933-1
MateriÇla saturs zem 0,063 mm, masas%
LVS EN 933:1
G F85
G A 85
AADT j, smagie
101-500
Prasîba
G F80
G A 80
G F85
G A 85
virs 500
G F80
G A 80
G F85
G A 85
100
100
100
98-100
100 98-100
100 98-100
100
80-99 85-99 80-99 85-99 80-99 85-99
Deklarï
≤ 10
≤5
27
23. tabula. Pras¥bas smalkajiem minerÇlmateriÇliem un to mais¥jumiem segumu kÇrtÇm
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
(kategorija)
- cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums (1)
MateriÇla saturs zem 0,063mm, masas%
Prasîba
G F80
G A 80
LVS EN 933-1
100
98 - 100
80 - 99
LVS EN 933:1
G F85
G A 85
100
85 - 99
Deklarï
MinerÇlmateriÇlu mais¥jumiem, ja D ≥ 8 mm, materiÇla rupjÇs da∫as ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst ar¥ 5.2.3.1. punkta 20. vai 21.
tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
(1)
5.2.3.3. Atgütie materiåli
Atgtos materiÇlus var lietot minerÇlmateriÇlu vietÇ mais¥jumos pamatu kÇrtÇm. Ja atgtie materiÇli atbilst 20.,
21., 22. vai 23. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, tad to lieto‰anas apjomam ierobeÏojumu nav. Ja nav iespïjams kÇdas
paredzïtÇs ¥pa‰¥bas testït, bvobjektÇ atgtos materiÇlus pie∫aujams izmantot, ja AADT j , smagie ≤ 500, l¥dz 20 masas %.
Ja paredzïts, var lietot pamatu mais¥jumus, kas satur atgtus (reciklïtus) minerÇlmateriÇlus, raksturojot tos atbilsto‰i
LVS EN 13285 A pielikumÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
5.2.3.4. Domnas un téraudkauséßanas sårñi
Domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿us var lietot minerÇlmateriÇlu vietÇ mais¥jumos pamatu kÇrtÇm, un tiem jÇatbilst
20., 21., 22. vai 23. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem papildus jÇatbilst ar¥ 24. tabulÇ
izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
24. tabula. Pras¥bas domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem
Èpaßîba, mérvienîba
Dikalcija silikÇta sadal¥‰anÇs
Dzelzs sadal¥‰anÇs
MgO saturs
Standarts
LVS EN 1744-1, 19.1
LVS EN 1744-1, 19.2
LVS EN 196-2
Prasîba
Dikalcija silikÇts nedr¥kst sadal¥ties
Dzelzs nedr¥kst sadal¥ties
Deklarï
Tilpuma stabilitÇte, tilpuma %
ja MgO ≤ 5%, tad testï‰anas laiks ir 24 h
ja MgO > 5%, tad testï‰anas laiks ir 168 h
LVS EN 1744-1, 19.3
≤ 10
5.2.3.5. Kritériji maisîjumu sastådîßanai
·ajÇ punktÇ apkopotas pras¥bas ‰˙embu pamatu un grants segumu izbvï lietojamo mais¥jumu sastÇd¥‰anai,
klasificïjot lietojamos mais¥jumu tipus, pras¥bas tiem, kÇ ar¥ norÇdot galvenÇs pras¥bas konkrïto mais¥jumu tipu
materiÇliem. Pras¥bas materiÇliem jÇskata ar¥ iepriek‰ïjos punktos. Pras¥bas ‰˙embu pamatu un grants segumu
mais¥jumu granulometriskajam sastÇvam ir noteiktas pïc EN 13285 un ROAD 94 5. da∫as.
Mais¥jumu granulometriskajam sastÇvam ir jÇbt normÇlajÇ zonÇ starp norÇd¥to granulometriskÇ sastÇva minimÇlo
un maksimÇlo vïrt¥bu, bet ir pie∫aujams ar¥, ja granulometriskais sastÇvs pÇrsvarÇ atrodas normÇlajÇ zonÇ un uz
atsevi‰˙iem sietiem – vienÇ no ÇrïjÇm zonÇm.
5.2.3.5.1. Í˚embu pamats
Apzîméjumi. ·˙embu pamata apak‰kÇrtas mais¥jumus apz¥mï: 0/63; 0/80. ·˙embu pamata virskÇrtas mais¥jumus
apz¥mï: 0/40; 0/45; 0/56.
Lietoßana. Mais¥jumi 0/63 un 0/40 paredzïti ‰˙embu pamatam autoce∫iem ar nesaist¥tu segumu, bet mais¥jumi
0/45; 0/56 un 0/80 – ‰˙embu pamatam autoce∫iem ar saist¥tu segumu.
28
5.2.3.5.1.1. Maisîjums 0/63 ß˚embu pamata apakßkårtai autoce¬iem ar nesaistîtu segumu
25. tabula. Pras¥bas 0/63 mais¥juma materiÇliem
Saturs zem 0,063mm, %
N
0 - 50
≤ 45
Deklarï
Deklarï
GF80
Deklarï
101-500
GC
80/20
≤4
≤ 35
≤ 40
50 - 100
0 - 10
≤ 35
≤ 35
≤4
GF80
≤ 10
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 55
Magnija sulfÇta tests
≤ 50
LosandÏelosas
koeficients
Deklarï
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
GC
80/20
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 100
AADT j, smagie
Formas indekss
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
Smalkie minerålmateriåli
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Rupjie minerålmateriåli
Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 63mm
G A 80
N - nav jÇnosaka
26. tabula. Pras¥bas 0/63 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
0/63
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.071
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
0,063
0,25
1
4
16
31,5
63
90
125
AugstÇkais maks. %
11
25
35
49
82
99
-
-
-
Normåls maks. %
11
17
29
49
82
99
99
-
-
Normåls min. %
6
8
14
24
46
60
85
100
-
ZemÇkais min. %
4
6
14
24
46
60
80
98
-
29
5.2.3.5.1.2. Maisîjums 0/80 ß˚embu pamata apakßkårtai autoce¬iem ar saistîtu segumu
27. tabula. Pras¥bas 0/80 mais¥juma materiÇliem
LosandÏelosas
koeficients
Magnija sulfÇta tests
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
Saturs zem 0,063mm, %
Deklarï
≤ 50
≤ 55
N
0 - 50
≤ 45
Deklarï
Deklarï
G F80
Deklarï
101-500
GC
80/20
≤4
≤ 35
≤ 40
50 - 100
0 - 10
≤ 35
≤ 35
≤4
G F80
≤ 10
> 500
GC
80/20
≤2
≤ 20
≤ 20
90 - 100
0-3
≤ 25
≤ 25
≤2
G F80
≤5
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
Formas indekss
GC
80/20
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 100
AADT j , smagie
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Smalkie minerålmateriåli
Saturs zem 0,063mm, %
Rupjie minerålmateriåli
Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 80 mm
G A 80
N - nav jÇnosaka
28. tabula. Pras¥bas 0/80 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
0/80
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
90
125
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.071
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
0,063
0,25
1
4
16
31,5
45
63
90
125
AugstÇkais maks. %
8
18
30
48
70
90
-
-
-
-
Normåls maks. %
6
10
16
32
54
78
-
-
-
-
Normåls min. %
-
-
-
10
26
42
50
-
-
-
ZemÇkais min. %
-
-
-
2
14
28
35
43
85
98
30
5.2.3.5.1.3. Maisîjums 0/40 ß˚embu pamata virskårtai autoce¬iem ar nesaistîtu segumu
29. tabula. Pras¥bas 0/40 mais¥juma materiÇliem
LosandÏelosas
koeficients
Magnija sulfÇta tests
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
Saturs zem 0,063mm, %
Deklarï
≤ 50
≤ 55
N
0 - 50
≤ 45
Deklarï
Deklarï
G F80
Deklarï
101-500
GC
80/20
≤4
≤ 35
≤ 40
50 - 100
0 - 10
≤ 35
≤ 35
≤4
G F80
≤ 10
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
Formas indekss
GC
80/20
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 100
AADT j, smagie
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Smalkie minerålmateriåli
Saturs zem 0,063mm, %
Rupjie minerålmateriåli
Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 40 mm
G A 85
N - nav jÇnosaka.
30, tabula. Pras¥bas 0/40 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
0/40
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.071
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
0,063
0,25
1
4
16
22,4
31,5
45
90
AugstÇkais maks. %
11
25
35
49
82
99
-
-
-
Normåls maks. %
11
17
29
49
82
99
-
-
-
Normåls min. %
6
8
14
24
46
57
68
98
100
ZemÇkais min. %
4
6
14
24
46
85
68
98
-
31
5.2.3.5.1.4. Maisîjums 0/45 ß˚embu pamata virskårtai autoce¬iem ar saistîtu segumu
31. tabula. Pras¥bas 0/45 mais¥juma materiÇliem
LosandÏelosas
koeficients
Magnija sulfÇta tests
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
Saturs zem 0,063mm, %
Deklarï
≤ 50
≤ 55
N
0 - 50
≤ 45
Deklarï
Deklarï
G F80
Deklarï
101-500
GC
80/20
≤4
≤ 35
≤ 40
50 - 100
0 - 10
≤ 35
≤ 35
≤4
G F80
≤ 10
> 500
GC
80/20
≤2
≤ 20
≤ 20
90 - 100
0-3
≤ 25
≤ 25
≤2
G F80
≤5
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
Formas indekss
GC
80/20
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 100
AADT j , smagie
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Smalkie minerålmateriåli
Saturs zem 0,063mm, %
Rupjie minerålmateriåli
Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 45 mm
G A 85
N - nav jÇnosaka
32. tabula. Pras¥bas 0/45 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
0/45
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.071
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
0,063
0,25
1
4
16
31,5
45
63
90
125
AugstÇkais maks. %
7
20
32
50
90
98
100
-
-
-
Normåls maks. %
5
12
25
45
79
-
-
-
-
-
Normåls min. %
3
6
13
25
56
75
-
-
-
-
ZemÇkais min. %
2
4
10
20
46
64
85
98
-
-
32
5.2.3.5.1.5. Maisîjums 0/56 ß˚embu pamata virskårtai autoce¬iem ar saistîtu segumu
33. tabula. Pras¥bas 0/56 mais¥juma materiÇliem
Saturs zem 0,063mm, %
≤ 55
N
0 - 50
≤ 45
Deklarï
Deklarï
G F80
Deklarï
101-500
GC
80/20
≤4
≤ 35
≤ 40
50 - 100
0 - 10
≤ 35
≤ 35
≤4
G F80
≤ 10
> 500
GC
80/20
≤2
≤ 20
≤ 20
90 - 100
0-3
≤ 25
≤ 25
≤2
G F80
≤5
LosandÏelosas
koeficients
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 50
Magnija sulfÇta tests
Deklarï
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
GC
80/20
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 100
AADT j , smagie
Formas indekss
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
Smalkie minerålmateriåli
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Rupjie minerålmateriåli
Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 56 mm
G A 85
N - nav jÇnosaka
34. tabula. Pras¥bas 0/56 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
0/56
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.071
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
0,063
1
2
4
8
16
31,5
45
63
90
AugstÇkais maks. %
7
30
38
48
60
75
90
-
-
-
Normåls maks. %
5
20
30
36
49
64
79
90
99
-
Normåls min. %
-
10
15
22
31
41
61
75
90
100
ZemÇkais min. %
-
5
10
13
20
30
50
-
-
-
33
5.2.3.5.2. Grants segums
Apzîméjums. Grants seguma mais¥jumus apz¥mï: 0/16; 0/32
5.2.3.5.2.1. Maisîjums 0/16 grants segumam
35. tabula. Pras¥bas 0/16 mais¥juma materiÇliem
Saturs zem 0,063mm, %
50 - 100
0 - 30
≤ 45
Deklarï
Deklarï
G F80
Deklarï
> 100
GC
80/20
Deklarï
≤ 20
≤ 20
50 - 100
0 - 10
≤ 35
≤ 35
≤4
G F80
Deklarï
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 40
Magnija sulfÇta tests
≤ 35
LosandÏelosas
koeficients
Deklarï
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
GC
80/20
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 100
AADT j, pievestÇ
Formas indekss
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
Smalkie minerålmateriåli
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Rupjie minerålmateriåli
Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 16 mm
G A 85
N - nav jÇnosaka
36. tabula. Pras¥bas 0/16 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
0/16
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.071
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
0,063
0, 5
1
2
4
8
16
22,4
31,5
AugstÇkais maks. %
20
38
45
57
73
87
99
-
-
Normåls maks. %
15
30
36
49
64
79
99
-
-
Normåls min. %
8
15
22
31
41
61
85
98
100
ZemÇkais min. %
7
15
22
31
41
61
85
98
100
34
5.2.3.5.2.2. Maisîjums 0/32 grants segumam
37. tabula. Pras¥bas 0/32 mais¥juma materiÇliem
Saturs zem 0,063mm, %
50 - 100
0 - 30
≤ 45
Deklarï
Deklarï
G F80
Deklarï
> 100
GC
80/20
Deklarï
≤ 20
≤ 20
50 - 100
0 - 10
≤ 35
≤ 35
≤4
G F80
Deklarï
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 40
Magnija sulfÇta tests
≤ 35
LosandÏelosas
koeficients
Deklarï
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
GC
80/20
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
≤ 100
AADT j , pievestÇ
Formas indekss
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
Smalkie minerålmateriåli
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Rupjie minerålmateriåli
Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 31,5 mm
G A 80
N - nav jÇnosaka
38. tabula. Pras¥bas 0/32 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
0/32
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.071
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
0,063
0,5
1
2
4
8
16
31,5
45
AugstÇkais maks. %
18
30
38
49
61
73
85
99
-
Normåls maks. %
12
20
30
36
49
64
79
99
-
Normåls min. %
8
10
15
22
31
41
61
85
100
ZemÇkais min. %
7
10
15
22
31
41
61
80
98
35
5.2.3.6. Maisîjumu sastådîßana
Mais¥jumu sastÇda, ievïrojot izvirz¥tÇs pras¥bas. Vispirms materiÇlus testï un atlasa, tad aprï˙ina katra materiÇla
procentuÇlo daudzumu, lai galarezultÇtÇ iegtu mais¥jumu ar paredzïto struktru.
5.2.3.6.1. Materiålu atlase
JÇatlasa ‰o specifikÇciju pras¥bÇm atbilsto‰i materiÇli, kas piemïroti paredzïtajam mais¥jumam un lietojumam. Pamatu
kÇrtÇm atlase jÇveic saska¿Ç ar paredzïto smago transporta l¥dzek∫u satiksmes intensitÇti vienÇ joslÇ (AADTj, smagie), savukÇrt
segumu kÇrtÇm atlase jÇveic saska¿Ç ar paredzïto pievesto satiksmes intensitÇti vienÇ joslÇ (AADTj, pievestÇ).
Pras¥bÇm jÇatbilst katram atsevi‰˙ajam mais¥juma sastÇvÇ izmantotajam izejmateriÇlam.
Ja ir speciÇlas pras¥bas kÇrtas stabilitÇtei, var paredzït augstÇkas pras¥bas izejmateriÇlu ¥pa‰¥bÇm nekÇ noteikts
‰ajÇs specifikÇcijÇs.
5.2.3.6.2. Í˚embu pamata vai grants seguma maisîjuma Darba formula
Pïc tam, kad veikta materiÇlu testï‰ana un to procentuÇlÇ daudzuma aprï˙ini, jÇsagatavo Darba formula un
jÇiesniedz apstiprinljanai, pievienojot ar¥ visu izejmateriÇlu atbilst¥bu apliecino‰us dokumentus (testï‰anas protokolus
vai pÇrskatus, atbilst¥bas sertifikÇtus u.c.).
5.2.4. Iekårtas
Veltñi. JÇlieto vismaz 12 t pneimovelt¿i vai kombinïtie velt¿i un vismaz 10 t valãu velt¿i vai vismaz 6 t vibrovelt¿i.
Laiståmås maßînas. LaistÇmajÇm ma‰¥nÇm jÇspïj operat¥vi un efekt¥vi izliet nepiecie‰amÇ apjomÇ deni,
neaizkavïjot sabl¥vï‰anu.
5.2.5. Darba izpilde
·˙embu pamatu var izbvït, ja gaisa temperatra ir virs 0 O C un pamatne nav sasalusi. Darbu var veikt ar¥ tad, ja
gaisa temperatra ir zemÇka par 0 O C, kÇ ar¥ uz sasalu‰as pamatnes, bet ‰ajÇ gad¥jumÇ dr¥kst izmantot tikai nesasalu‰u
materiÇlu, kÇ ar¥ izbvït tikai vienu kÇrtu, nosedzo‰Çs kÇrtas izbvïjot, kad izbvïtÇ kÇrta un pamatne ir piln¥bÇ atkususi,
kÇ ar¥ pÇrbaud¥ta tÇs kvalitÇte.
Grants segumu var izbvït, ja gaisa temperatra ir virs 0 O C un pamatne nav sasalusi. Grants segumu nedr¥kst
izbvït ziemas periodÇ.
Pirms darba izpildes jÇnosaka izmantojamÇ materiÇla Proktora tilpuma bl¥vuma un dens satura attiec¥bu izmai¿u
grafiks, norÇdot tilpuma bl¥vumu ar optimÇlu dens saturu, kÇ ar¥ aprï˙inot pie∫aujamÇs novirzes no optimÇlÇ dens
satura.
·˙embu pamata un grants seguma izbve (iestrÇde, sabl¥vï‰ana) jÇizpilda saska¿Ç ar bvuz¿ïmïja izstrÇdÇto
tehnoloÆisko shïmu, ¿emot vïrÇ lietojamo iekÇrtu tehniskÇs iespïjas. Dr¥kst sabl¥vït tikai nesasalu‰us ieklÇtos
materiÇlus. Grants seguma sabl¥vï‰anai jÇveic vismaz divi velt¿a pÇrbraucieni pa vienu vietu (velt¿a statiskÇ lineÇrÇ
slodze ir vismaz 15 kN/m). ·˙embu pamata virskÇrtas sabl¥vï‰anai jÇlieto vibrovelt¿i (ar vienu valci vai divvalãu), kuru
lineÇrÇ slodze ir 15 – 30 kN/m, veicot vismaz 6 velt¿a pÇrgÇjienus pa vienu vietu ar konstantu Çtrumu 2,5 – 4 km/h.
·˙embu pamata apak‰kÇrtas sabl¥vï‰anai jÇlieto vibrovelt¿i ar vienu valci vai divvalãu, kuru lineÇrÇ slodze ir 15 – 45
kN/m (ja sabl¥vïjamÇs kÇrtas biezums nepÇrsniedz 0,2 m – velt¿a minimÇlÇ lineÇrÇ slodze ir 15 kN/m, ja 0,3 m – 25 kN/
m, ja 0,4 m – 30 kN/m, ja 0,6 m – 45 kN/m), veicot vismaz 8 velt¿a pÇrgÇjienus pa vienu vietu ar nemain¥gu Çtrumu 2,5
– 4 km/h. LabÇkai sabl¥vï‰anai iebvïjamais materiÇls vajadz¥bas gad¥jumÇ jÇlaista ar deni. Ja nepiecie‰ams, jÇnosaka
minerÇlmateriÇlu dens saturs pïc LVS EN 1097-5.
Izmantojamais mais¥jums jÇsagatavo pirms iestrÇdes bvobjektÇ. Visam sagatavotÇ materiÇla apjomam jÇbt
viendab¥gam ar vienmïr¥gu, pras¥bÇm atbilsto‰u struktru (granulometrisko sastÇvu). Darba izpildes laikÇ jÇtestï
materiÇla granulometriskais sastÇvs, vismaz 1 paraugs no katriem 7 000 m 2 . SaraÏotajam un konstrukt¥vajÇ kÇrtÇ
iebvïtajam mais¥jumam jÇatbilst apstiprinÇtajai Darba formulai, pie∫aujamÇs novirzes nedr¥kst pÇrsniegt 39. tabulÇ
noteiktÇs.
39. tabula. ·˙embu pamata vai grants seguma mais¥juma pie∫aujamÇs novirzes no Darba formulas
Parametrs
Cauri izsijÇtÇ materiÇla daudzums, masas %:
- 45 mm sietam
- 31,5 mm sietam
- 22,4 mm sietam
- 16 mm sietam
- 8 mm sietam
- 4 mm sietam
- 2 mm sietam
0/16
11
11
9
Maisîjums
0/32
0/40
0/45
0/56
0/63
Atß˚irîbas no Darba formulas, ± %
11
11
9
11
11
9
11
11
9
11
11
9
-
11
11
9
-
0/80
11
11
9
-
36
0/16
Parametrs
- 1 mm sietam
- 0,25 mm vai 0,5 mm sietam
- 0,063 mm sietam
5
Maisîjums
0/32
0/40
0/45
0/56
0/63
Atß˚irîbas no Darba formulas, ± %
5
5
5
5
5
-
0/80
5
-
Ja virs izbvïtÇs ‰˙embu pamata kÇrtas paredzïta vïl kÇda ar saistvielÇm nesaist¥ta kÇrta, tad iepriek‰ïjÇs kÇrtas
virsma pirms nÇkamÇs kÇrtas izbves nedr¥kst bt tik bl¥va, ka starp kÇrtÇm nebs iespïjama pietiekama sasaiste. Ja
‰˙embu pamata kÇrtai lietotas frakcionïtas ‰˙embas, tad sasaiste ar nÇkamo kÇrtu bs nodro‰inÇta, neveicot atsevi‰˙u
no˙¥lï‰anu vai no˙¥lïjot ierobeÏotÇ apjomÇ. Ja ‰˙embu pamata kÇrtai lietots mais¥jums, tad sasaiste ar nÇkamo kÇrtu
bs nodro‰inÇta, uzirdinot iepriek‰ïjÇs kÇrtas virsmu 3 – 5 cm biezumÇ pirms nÇkamÇs kÇrtas izbves.
Ja virs ‰˙embu pamata paredzïts izbvït bituminïtas kÇrtas (asfalts, virsmas apstrÇde) vai pa izbvïto pamatu tiks
organizïta satiksmes kust¥ba, tad jÇgruntï atbilsto‰i 6.1. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
Ja nav citas pras¥bas, tad ‰˙ïrsprofils jÇparedz atbilsto‰i LVS 190-2.
JÇuzskaita bvobjektÇ pievestÇ un iestrÇdÇtÇ materiÇla daudzums katrÇ automa‰¥nÇ, izmantojot kravas
kontrolsvïr‰anu un laboratoriski noteiktu uzbïrto tilpumsvaru, ja darba daudzums paredzïts kubikmetros (m 3), vai
saska¿Ç ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem.
5.2.6. Kvalitåtes novértéjums
Izbvïtajam ‰˙embu pamatam vai grants segumam jÇbt viendab¥gam un l¥dzenam, nodro‰inot piln¥gu dens
noteci no kÇrtas virsmas. IzbvïtÇ slÇ¿a vai kÇrtas kvalitÇtei jÇatbilst 40. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Mïr¥jumi,
pÇrbaudes un testï‰ana veicami pirms ‰˙embu pamatu nosedzo‰Çs kÇrtas izbves.
40. tabula. ·˙embu pamata un grants seguma kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
Granulometriskais
sastÇvs
Prasîba
Metode
Izpildes laiks vai apjoms
JÇatbilst paredzïtajam
LVS EN 933-1
Testïjot aizdomu
gad¥jumos par neatbilst¥bu
Sabl¥vïjums katrai
kÇrtai (1) , ja lietoti
mais¥jumi
≥ 98 % no Proktora
bl¥vuma
LVS EN 13286-1
LVS EN 13286-2
ASHTO:T205-86
(ASTM:D2167-66)
BS 1377-4, BS 1377-9
VisÇ bvobjektÇ katrÇ
joslÇ ik pïc 1000 m, pirms
nosedzo‰Çs kÇrtas izbves
Sabl¥vïjums katrai kÇrtai,
ja lietotas frakcionïtas
‰˙embas
1) pirms velt¿a valãa
neveidojas valnis
2) zem velt¿a valãa palikta
‰˙emba tiek saspiesta
VizuÇli
Testïjot aizdomu
gad¥jumos par neatbilst¥bu
·˙ïrsprofils
≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ
Ar 3 m mïrlatu
Platums
≤ ± 5 cm no paredzïtÇ uz
katru pusi no ce∫a ass
Ar mïrlentu
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ
ik pïc 250 m
≤ ± 2 cm no paredzïtÇ
·urfïjot (atrokot) un
uzmïrot ar lineÇlu.
·urfït nedr¥kst tuvÇk par
1,0 m no kÇrtas malas
VisÇ bvobjektÇ vismaz
tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik
pïc 500 m. Piemïram, uz
ce∫a ass un malÇs
Virsmas augstuma
atz¥mes
≤ ± 3 cm no paredzïtÇ
LBN 305-1
Veicot Æeodïziskos
uzmïr¥jumus
VisÇ bvobjektÇ vismaz
tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik
pïc 50 m. Piemïram, uz
ce∫a ass un malÇs
DeformÇcijas modulis,
1) ja lietoti mais¥jumi,
2) ja paredzïts uzmïr¥t
Kopïjais deformÇcijas
modulis EV2 nedr¥kst bt
zemÇks par paredzïto
DIN 18134
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ
ik pïc 1000 m
Slǿa biezums
(1)
JÇnosaka izbvïtÇs kÇrtas tilpuma bl¥vums, kur‰ jÇattiecina pret tÇ pa‰a parauga Proktora tilpuma bl¥vumu.
37
5.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Paveikto darba apjomu nosaka, uzmïrot laukumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.1. pras¥bÇm vai aprï˙inot
konstrukt¥vÇ slÇ¿a tilpumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.2. pras¥bÇm.
5.3. ATPUTEKÒOÍANA
Atputek∫o‰ana lietojama ar saistvielÇm nesaist¥tu kÇrtu apstrÇdei, lai samazinÇtu putï‰anu. Atputek∫o‰ana saglabÇ
kÇrtas planïjam¥bu un profilïjam¥bu. Atputek∫o‰anu ieteicams paredzït, ja ir nepiecie‰ams ¥slaic¥gi vai ierobeÏotu laika
periodu samazinÇt grants seguma vai ‰˙embu pamata putï‰anu. Atputek∫o‰ana nav ieteicama ilglaic¥gai vai pastÇv¥gai
lieto‰anai, labÇk paredzït ar saistvielÇm saist¥tu segumu, piemïram, asfaltu vai virsmas apstrÇdi. ·¥ specifikÇcija
paredz atputek∫o‰anas aÆenta iestrÇdi vienÇ sezonÇ.
5.3.1. Definîcijas
Atputek¬oßana – grants vai ‰˙embu seguma vai pamata minerÇlÇ materiÇla da∫i¿u saist¥‰ana ar nelielu saistvielas
daudzumu vai ˙¥miskÇm vielÇm, nodro‰inot, ka ce∫‰ sausÇ laikÇ neput.
5.3.2. Darba apraksts
Atputek∫o‰ana ietver segas profilï‰anu bez jaunu materiÇlu piedevas; apstrÇdÇjamÇ materiÇla savilk‰anu valn¥,
maisot ar uzkabinÇmu mais¥tÇju; atputek∫o‰anas aÆenta izsmidzinljanu (izkliedï‰anu); atputek∫o‰anas aÆenta
iemais¥‰anu segas nodiluma kÇrtÇ; apstrÇdÇtÇs segas profilï‰anu vai materiÇla izkliedï‰anu ar autogreideri, no va∫¿a
maisot ar uzkabinÇmo mais¥tÇju; atputek∫otÇs virsmas pievelt¿o‰anu; virsmas atkÇrtotu profilï‰anu pïc vajadz¥bas
sezonas laikÇ; atkÇrtotu atputek∫o‰anas aÆenta iestrÇdi sezonas laikÇ, ja tas nepiecie‰ams.
5.3.3. Materiåli
Bitumena emulsija, kas atbilst LVS 92 pras¥bÇm. Izmantojama vidïji Çtri vai lïni sadal¥ga emulsija ar bitumena
saturu 50%. Emulsija tie‰i pirms izsmidzinljanas at‰˙aidÇma ar deni aptuvenÇs attiec¥bÇs 1:1, nodro‰inot bitumena
saturu 25 – 30 %. Kopïjais pirmajÇ gadÇ iestrÇdÇjamais daudzums 2 l/m 2 neat‰˙aid¥ta emulsija BE 50. NÇkamajos 2 – 4
gados var iestrÇdÇt 1 l /m 2 gadÇ.
CaCl 2, granulÇs vai dens ‰˙¥dumÇ, kopïjais pirmajÇ gadÇ iestrÇdÇjamais daudzums 0,3 kg/m 2 .
Rpniec¥bas (pap¥ra u.c.) atlikuma produkti, ja tie nekaitï videi.
5.3.4. Iekårtas
Autogreideris. Vismaz 14 t smags autogreideris, apr¥kots ar greideru naÏu sistïmu ”2000” ar zobu naÏiem.
Bitumena izsmidzinåßanas iekårta. IzlejamÇ sija ar sprauslu savstarpïjo attÇlumu, ne lielÇku par 150 mm, un
emulsijas strklas dubultu pÇrsegumu, emulsijas izlie‰anas daudzuma kontrole.
Ëdens maßînas. Divas dens ma‰¥nas, kopïjÇ dens ietilp¥ba vismaz 10 m 3 , ier¥ce vienmïr¥gai dens
izsmidzinljanai visÇ brauktuves platumÇ.
Veltnis. Vismaz 6 t smags pneimorite¿u veltnis. Sabl¥vï‰anai var izmantot kravas automa‰¥nu (dens ma‰¥nu u.c.)
ar paplatinÇtÇm, nesapÇrotÇm riepÇm, ja tÇm ir pazeminÇts protektors.
Uzkarinåms maisîtåjs. Rite¿traktors vai autogreideris ar uzkabinÇmu ier¥ci valn¥ savilkta minerÇlmateriÇla
pÇrmais¥‰anai.
5.3.5. Darba izpilde
Atputek∫ot ieteicams pavasar¥ pïc ce∫a klÇtnes piln¥gas atku‰anas, kamïr segÇ vïl ir saglabÇjies mitrums.
ApkÇrtïjÇ gaisa temperatrai darba izpildes laikÇ jÇbt ne zemÇkai par + 5 0 C. Atputek∫o‰anas aÆenta iestrÇdes laikÇ
apstrÇdÇjamajam materiÇlam jÇbt irdenam, ar paaugstinÇtu mitrumu. Atputek∫o‰anas laikÇ ieteicams pÇrtraukt
transporta kust¥bu pa apstrÇdÇjamo ce∫a posmu. Atputek∫ojot ar bitumena emulsiju, tÇ jÇizsmidzina vairÇkos gÇjienos,
katru reizi izsmidzinot l¥dz 1,0 l/m 2 emulsijas – dens mais¥juma. Tl¥t pïc izsmidzinljanas veic minerÇlmateriÇla
pÇrmais¥‰anu. Procesu atkÇrto, kamïr iestrÇdÇts viss paredzïtais daudzums.
Darba izpildes laikÇ jÇveic 41. tabulÇ noteiktie mïr¥jumi un kvalitÇtes nodro‰inljanas procedras.
41. tabula. Atputek∫o‰anas darba procesu pÇrbaudes
Darba procesa apraksts
Segas profilï‰ana
Pårbaudåmais parametrs
·˙ïrskritums
Pårbaudes metodes apraksts
Ar latu un l¥me¿rÇdi
Atputek∫o‰anas aÆenta
izkliedï‰ana
IzkliedïtÇ aÆenta daudzums,
katrÇ reizï un kopïjais
Aprï˙ins pïc izlietotÇ materiÇla daudzuma
un apstrÇdÇtÇs virsmas lieluma
MateriÇla samais¥‰ana
Mais¥juma vienmïr¥ba
VizuÇli
Virsmas pievelt¿o‰ana
Sabl¥vïjums
VizuÇli, vai nav joslu, kurÇm pÇri nav gÇjis
veltnis (ritenis)
38
5.3.6. Kvalitåtes novértéjums
Pabeigtam darbam jÇatbilst pras¥bÇm. Atputek∫otÇ grants vai ‰˙embu seguma virsmai jÇbt viendab¥gai bez
minerÇlmateriÇla noslÇ¿o‰anÇs vai segregÇcijas paz¥mïm. ·˙ïrskritumam jÇatbilst specifikÇcijÇ ”·˙embu un
grants pamata vai seguma izbve” izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. JÇbt piln¥bÇ nodro‰inÇtai dens atvadei no ce∫a klÇtnes.
Atputek∫ojot ar bitumena emulsiju, bitumena emulsijas iestrÇdes dzi∫umam segumÇ jÇbt 2,5 – 4,5 cm.
5.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana
JÇmïra atputek∫o‰anas aÆenta daudzums, atputek∫otÇs virsmas plat¥ba vai atputek∫otÇ ce∫a garums.
5.3.8. Atputek¬otå seguma kopßana
Bvuz¿ïmïjam jÇseko atputek∫otÇ seguma stÇvoklim visu vasaras sezonu l¥dz pastÇv¥ga sasaluma sÇkumam. Ja
bedr¥‰u vai citu veidojo‰os defektu apjoms segumÇ apgrtina dro‰u un ïrtu satiksmi, jÇprofilï, mitrinot un bl¥vïjot. Ja
atputek∫o‰anas efekts samazinÇs tÇdÇ mïrÇ, ka putek∫i apgrtina satiksmes dal¥bniekus vai apkÇrtïjos iedz¥votÇjus,
papildus jÇiestrÇdÇ atputek∫o‰anas aÆents. Ruden¥ pirms sala iestljanÇs segums jÇprofilï, mitrinot un piebl¥vïjot.
5.4. NOMAÒU UZPILDÈÍANA
5.4.1. Definîcijas
Noma¬u uzpildîßana – sagatavota minerÇlmateriÇla novieto‰ana uz nomales, ar iestrÇdi (profilï‰ana un bl¥vï‰ana) vai
bez tÇs.
Noma¬u profiléßana un blîvîßana – eso‰o noma∫u vai uz nomalïm novietotÇ minerÇlmateriÇla izl¥dzinljana, profilï‰ana
un bl¥vï‰ana.
Noma¬u uzpildîßana, profiléßana un blîvéßana – sagatavota minerÇlmateriÇla novieto‰ana uz nomales, ar iestrÇdi
(profilï‰ana un bl¥vï‰ana).
5.4.2. Darba apraksts
Noma∫u uzpild¥‰ana ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi, kÇ ar¥ pamata
sagatavo‰anu. Noma∫u profilï‰ana un bl¥vï‰ana ietver nepiecie‰amo profilï‰anas un bl¥vï‰anas darbu izpildi, lai iegtu
paredzïto ‰˙ïrskritumu. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba
daudzuma aprï˙ini.
5.4.3. Materiåli
Noma∫u uzpild¥‰anÇ lietojamajam materiÇlam jÇatbilst 5.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm materiÇliem, kas paredzïti
grants segumam. Pras¥bas atbilsto‰i AADT j,pievestÇ ≤ 100.
5.4.4. Iekårtas
Speciålas noma¬u materiåla ieklåßanas iekårtas, kas nodro‰ina pievestÇ materiÇla izbïr‰anu tie‰i uz nomales.
Laiståmås maßînas, kas spïj operat¥vi un efekt¥vi izsmidzinÇt nepiecie‰amo dens apjomu, neaizkavïjot
sabl¥vï‰anu.
Autogreideris un veltñi. Pneimorite¿u vai valãu veltnis, vai piekabinÇma bl¥vïjamÇ iekÇrta. Katra velt¿a svaram
jÇbt ap 8 t.
5.4.5. Darba izpilde
Pirms noma∫u uzpild¥‰anas no nomalïm un ce∫a klÇtnes ‰˙autnïm jÇnovÇc sanesumi, velïnas u.c., transportïjot
tos uz atbïrtni. Pirms jauna materiÇla pieve‰anas eso‰Çs nomales virsma uzirdinÇma vismaz 5 cm dzi∫umÇ, pirms tam
to samitrinot. MateriÇls jÇiestrÇdÇ optimÇli mitrs. Ja nomales uzpilda pirms seguma virskÇrtas izbves, tad materiÇls
jÇnovieto valn¥ uz nomales. Ja noma∫u materiÇla ieklljanas iekÇrta spïj materiÇlu ar¥ izl¥dzinÇt, tad nomales var
uzpild¥t pïc seguma virskÇrtas izbves. MateriÇls jÇizber tie‰i uz nomales, nepÇrberot klÇtnes ‰˙autnei vai neuzberot
uz brauktuves seguma. Ja segumam paredzïta virsmas apstrÇde, nomales jÇuzpilda, jÇprofilï un jÇbl¥vï pirms virsmas
apstrÇdes. IestrÇdÇtais materiÇls jÇbl¥vï, kamïr bl¥vïjamÇ virsmÇ nepaliek bl¥vïjamÇs iekÇrtas valãu iespiedumi.
MateriÇls, ja nepiecie‰ams, jÇmitrina.
JÇkontrolï pievestÇ un iestrÇdÇtÇ minerÇlmateriÇla daudzums katrÇ automa‰¥nÇ, izmantojot kravas kontrolsvïr‰anu un
noteiktu uzbïrto tilpumsvaru, ja darba daudzums paredzïts kubikmetros (m 3), vai ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem.
5.4.6. Kvalitåtes novértéjums
VizuÇli jÇnovïrtï visas piebïrtÇs nomales. Ja materiÇls pÇrbïrts ce∫a klÇtnes ‰˙autnei vai izbïrts uz brauktuves
seguma, tad tas jÇpÇrvieto uz nomali vai jÇaizvÇc, nesabojÇjot ce∫a konstrukcijas. NoplanïtajÇm vai noprofilïtajÇm
nomalïm jÇatbilst 42. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
39
42. tabula. Noma∫u kvalitÇtes parametri, pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
Prasîba
Metode
Izpildes laiks vai apjoms
Granulometriskais
sastÇvs
JÇatbilst paredzïtajam
LVS EN 933-1
Testïjot aizdomu
gad¥jumos par neatbilst¥bu
T¥r¥ba
Noma∫u materiÇls nedr¥kst
atrasties uz brauktuves u.c. ce∫a
konstrukcijÇm, kur tas nav bijis
paredzïts
VizuÇli
PastÇv¥gi
Ìdens atvade
JÇbt nodro‰inÇtai
VizuÇli
PastÇv¥gi
Seguma malas un
nomales sajgums
JÇbt vienÇ l¥men¥ vai ne vairÇk
par m¥nus 10 mm
Ar lineÇlu
VisÇ bvobjektÇ katrai
nomalei ik pïc 500 m
·˙ïrsprofils
4 – 5 % ce∫a klÇtnes ‰˙autnes
virzienÇ, vai ≤ ± 1,0 % no
paredzïtÇ
Ar 3 m mïrlatu
Platums
≤ ± 5 cm no paredzïtÇ
Ar mïrlentu
Slǿa biezums, ja
paredzïts uzpild¥t
konkrïtÇ biezumÇ
≤ no plus10% l¥dz m¥nus 5% no
paredzïtÇ
·urfïjot (atrokot) un
uzmïrot ar lineÇlu
Testïjot aizdomu
gad¥jumos par neatbilst¥bu
Sabl¥vïjums
Pïc vismaz 5 t velt¿a kontroles
pÇrbrauciena nedr¥kst palikt
bl¥vïjamÇs iekÇrtas valãu
iespiedumi
Ar veltni
VisÇ bvobjektÇ
VisÇ bvobjektÇ katrai
nomalei ik pïc 250 m
5.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Paveikto darba apjomu jÇnosaka, uzmïrot uzpild¥to noma∫u laukumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.1.
pras¥bÇm vai aprï˙inot tilpumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.2. pras¥bÇm.
40
6. AR S AI S T VIEL Å M S AI S T È TAS
KON S T RUK T ÈV Å S K Å R TAS
6.1. GRUNT‰ÍANA
Konkrïto gruntï‰anas metodi paredz bvuz¿ïmïjs.
6.1.1. Definîcijas
Ar saistvielåm saistîtu (bituminétu) kårtu gruntéßana (Tack coat) – saistvielas izsmidzinljana uz bituminïtÇs kÇrtas,
lai nodro‰inÇtu bituminïto kÇrtu sasaisti. Lietojama tie‰i pirms (tajÇ pa‰Ç dienÇ) nosedzo‰Çs kÇrtas izbves.
Ar saistvielåm nesaistîtu blîvu segas pamata kårtu gruntéßana (Seal coat) – saistvielas iemais¥‰ana virskÇrtÇ vai
saistvielas izsmidzinljana un s¥k‰˙embu iestrÇde. Stabilizï virsïjo kÇrtu (ja saistvielu iemaisa), aizsargÇ no virsdens
iesk‰anÇs, ierobeÏo mitruma iztvaiko‰anu, ¥slaic¥gi aizsargÇ no transporta slodÏu iedarb¥bas. Ieteicama tl¥t pïc
pamata virskÇrtas izbves.
Ar saistvielåm nesaistîtu raupju segas pamata kårtu gruntéßana (Prime coat) – saistvielas izsmidzinljana un
s¥k‰˙embu iestrÇde. AizsargÇ no virsdens iesk‰anÇs, ierobeÏo mitruma iztvaiko‰anu, aizpilda poras, ¥slaic¥gi aizsargÇ
no transporta slodÏu iedarb¥bas. Ieteicama tl¥t pïc pamata virskÇrtas izbves.
6.1.2. Darba apraksts
Bituminïtu kÇrtu gruntï‰ana ietver gruntïjamÇs virsmas att¥r¥‰anu no putek∫iem, nesaist¥tÇm da∫i¿Çm un
sve‰˙erme¿iem, nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ virsmu mitrinot vai ÏÇvïjot, kÇ ar¥ saistvielas izsmidzinljanu.
Ar saistvielÇm nesaist¥tu bl¥vu segas pamata kÇrtu gruntï‰ana ietver virsmas profilï‰anu, saistvielas iemais¥‰anu
2 – 4 cm biezumÇ un bl¥vï‰anu, vai ar¥ – virsmas profilï‰anu, bl¥vï‰anu, saistvielas izsmidzinljanu un s¥k‰˙embu
iestrÇdi.
Ar saistvielÇm nesaist¥tu raupju segas pamata kÇrtu (izbvïtu ar no˙¥lï‰anas pa¿ïmienu) gruntï‰ana ietver
saistvielas izsmidzinljanu un s¥k‰˙embu iestrÇdi.
6.1.3. Materiåli
KÇ saistviela lietojama bitumena emulsija, kas atbilst LVS 92. Bituminïtu kÇrtu gruntï‰anai – Çtri sadal¥ga katjonu
bitumena emulsija BE50R.
Ar saistvielÇm nesaist¥tu bl¥vu segas pamata kÇrtu gruntï‰anai – bitumena emulsija ar bitumena saturu ap 30
masas %, ko iegst, samaisot tipveida bitumena emulsiju ar deni attiec¥bÇ 1 : 1.
Ar saistvielÇm nesaist¥tu raupju segas pamata kÇrtu gruntï‰anai – vidïji Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija
BE65M vai Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE65R; s¥k‰˙embas no kalnu ieÏiem, kuru ¥pa‰¥bas atbilst 43.
tabulas pras¥bÇm.
43. tabula. Pras¥bas s¥k‰˙embÇm gruntï‰anai
Èpaßîba
MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as, mm
Standarts
Prasîbas
---
d ≥ 2; d ≥ 5 (1)
D ≤ 6; D = 8 (2)
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
- cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 0,063 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
LVS EN 933:1
LosandÏelosas koeficients (izvirdumieÏiem)
LVS EN 1097-2
85 – 99
0 – 15
≤3
≤ 35
Ja paredzïts ar saistvielÇm nesaist¥tÇm raupjÇm segas pamata kÇrtÇm.
Ja pa apstrÇdÇto virsmu paredzïts organizït satiksmes kust¥bu.
Bitumena emulsijas bitumena saturu nosaka pïc LVS EN 1431 vai LVS EN 1428 (dens saturs).
(1)
(2)
6.1.4. Iekårtas
Gudronators, kas apr¥kots ar izsmidzinljanas siju, kuras sprauslu savstarpïjais attÇlums nedr¥kst pÇrsniegt 15 cm,
un regulïjamu saistvielas padevi, nodro‰inot vienmïr¥gu izsmidzinljanu vajadz¥gajÇ apjomÇ. Papildus jÇbt pieejamai
rokas izsmidzinljanas iekÇrtai.
Laistîßanas-mazgåßanas vai slaucîßanas-savåkßanas ma‰¥na (bituminïtu kÇrtu gruntï‰anai).
Autogreiders, kura svars ir vismaz 14 t, apr¥kots ar rotïjo‰iem zobu naÏiem un grants va∫¿a l¥dzinÇtÇju (ar saistvielÇm
nesaist¥tu bl¥vu segas pamata kÇrtu gruntï‰anai).
41
Í˚embu izkliedétåjs ar regulïjamu ‰˙embu padevi (ar saistvielÇm nesaist¥tu bl¥vu vai raupju segas pamata kÇrtu
gruntï‰anai).
6.1.5. Darba izpilde
Pirms gruntï‰anas jÇbt izpild¥tiem visiem paredzïtajiem sagatavo‰anas darbiem, piemïram, bedr¥‰u remontam
un plaisu aizlie‰anai, kÇ ar¥ jÇbt piln¥bÇ pabeigtai apak‰ïjÇs kÇrtas izbvei.
Pirms bituminïtu kÇrtu gruntï‰anas seguma virsma jÇnot¥ra. Sagatavotajai virsmai jÇbt l¥dzenai, bl¥vai, br¥vai no
putek∫iem un net¥rumiem, tÇ var bt mitra. Gruntï‰ana izpildÇma tie‰i pirms asfalta mais¥juma ieklljanas, gruntïjamais
laukums jÇslïdz satiksmei, kÇ ar¥ tas nedr¥kst bt lielÇks par to, kÇdu tl¥t paredzïts noasfaltït. Bitumena emulsijas
izlietojums 0,3 – 0,6 l/m 2, atkar¥bÇ no gruntïjamÇs virsmas tekstras. Gruntï‰anas procesam jÇnodro‰ina vienmïr¥ga
nepiecie‰amÇ apjoma saistvielas izsmidzinljana.
Ar saistvielÇm nesaist¥tas bl¥vas segas pamata kÇrtas gruntï, vispirms noprofilïjot kÇrtas virsmu, izveidojot
paredzïto ‰˙ïrsprofilu un l¥dzenumu, tad iemaisot saistvielu 2 – 4 cm biezumÇ un sabl¥vïjot. Bitumena emulsijas
izlietojums aptuveni 1,5 l/m 2 . Var ar¥ gruntït, vispirms noprofilïjot kÇrtas virsmu, izveidojot paredzïto ‰˙ïrsprofilu
un l¥dzenumu, tad sabl¥vïjot, pïc tam izsmidzinot bitumena emulsiju aptuveni 1,5 l/m 2 un nekavïjoties iestrÇdÇjot
s¥k‰˙embas aptuveni 9 – 12 kg/m 2, noslïgumÇ piebl¥vïjot.
Ar saistvielÇm nesaist¥tas raupjas segas pamata kÇrtas gruntï ‰˙embu pamata ˙¥lï‰anas procesa noslïgumÇ,
vispirms izsmidzinot bitumena emulsiju aptuveni 1,5 l/m 2, tad nekavïjoties iestrÇdÇjot s¥k‰˙embas aptuveni 12 kg/m 2,
noslïgumÇ piebl¥vïjot.
Satiksmi pa nogruntïto virsmu ar s¥k‰˙embu izkliedï‰anu ieteicams at∫aut ne ÇtrÇk kÇ pïc 24 stundÇm. Asfalta
kÇrtas uzklljanas br¥d¥ gruntïjumÇ nedr¥kst bt nesadal¥jusies bitumena emulsija.
JÇkontrolï bvobjektÇ pievestÇs un iestrÇdÇtÇs bitumena emulsijas daudzums, aprï˙inot vidïjo izlietojumu mai¿Ç
kÇ palieko‰Ç bitumena daudzumu un s¥k‰˙embu daudzumu.
6.1.6. Kvalitåtes novértéjums
VizuÇli jÇpÇrbauda visa nogruntïtÇ virsma. Ja saistviela tiek izlieta, gruntïjamai virsmai jÇbt piln¥bÇ nosegtai
ar vienmïr¥ga biezuma saistvielas kÇrtu, neveidojot notecïjumus un pÇrmïr¥gu saistvielas uzkrljanos atsevi‰˙os
laukumos. Ja saistvielu iemaisa vai ar¥ iestrÇdÇ s¥k‰˙embas, virsmai jÇbt ar vienmïr¥gu tekstru, paredzïto l¥dzenumu
un ‰˙ïrsprofilu.
6.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana
JÇuzmïra atbilsto‰i projektam nogruntïtais laukums.
6.2. ASFALTBETONA, ÍEMBU-MASTIKAS ASFALTA UN PORASFALTA KÅRTAS IZBËVE
6.2.1. Definîcijas
Asfalta remikss – karstÇ veidÇ pÇrmais¥ta eso‰Ç asfalta kÇrta ar jauna materiÇla piedevÇm, kas uzlabo granulometriju
un atjauno saistvielas ¥pa‰¥bas, ieklÇta un sabl¥vïta, saglabÇjot vai izlabojot pamata ‰˙ïrsprofilu un garenprofilu.
Asfalta remikss-plus – karstÇ veidÇ pÇrmais¥ta eso‰Ç asfalta kÇrta ar vai bez saistvielas atjauno‰anas piedevÇm, ieklÇta
vienlaikus ar asfalta dilumkÇrtu, sabl¥vïjot abas kÇrtas vienÇ darba gÇjienÇ, saglabÇjot vai izlabojot pamata ‰˙ïrsprofilu
un garenprofilu.
Asfaltbetons – asfalts, kurÇ minerÇlmateriÇlu da∫i¿as ir ar nepÇrtrauktu granulometriju, veidojot slïgtu struktru.
Asfalts – ieklÇts un sabl¥vïts organiskÇs saistvielas un minerÇlmateriÇlu mais¥jums.
Karstå asfalta dilumkårta (virskårta) – seguma aug‰ïjÇ kÇrta, kas tie‰i uz¿em transporta slodzes, aizsargÇ zemÇk
eso‰Çs kÇrtas pret transporta un atmosfïras iedarb¥bu, kÇ ar¥ nodro‰ina transporta l¥dzek∫u dro‰u un ïrtu kust¥bu.
JÇizbvï paredzïtajÇ biezumÇ, lietojot paredzïtÇ tipa asfaltu.
Karstå asfalta izlîdzinoßå kårta – main¥ga biezuma karstÇ asfalta kÇrta, kuru ieklÇjot izl¥dzina nelielas eso‰Ç seguma
‰˙ïrsprofila un garenprofila deformÇcijas, tÇ uzlabojot seguma garenl¥dzenumu un ‰˙ïrsl¥dzenumu. JÇieklÇj paredzïtÇ
tipa plÇnotais asfalta mais¥juma daudzums, iegstot paredzïto ‰˙ïrskritumu un l¥dzenumu, turklÇt izbvïtÇs kÇrtas
biezums nedr¥kst bt mazÇks par 6.3.3.8. punktÇ norÇd¥to minimÇlo biezumu attiec¥gajam asfalta tipam.
Karstå asfalta profila laboßana (iesédumu remonts) – seguma garenprofila un ‰˙ïrsprofila deformÇciju aizpild¥‰ana
ar asfaltu, kas tiek ieklÇts vienÇ vai vairÇkÇs kÇrtÇs. JÇieklÇj paredzïtÇ tipa plÇnotais asfalta mais¥juma daudzums,
likvidïjot deformÇcijas. Vienas kÇrtas biezums nedr¥kst pÇrsniegt 6.3.3.8. punktÇ norÇd¥to maksimÇlo biezumu
attiec¥gajam asfalta tipam.
Karstå asfalta saistes kårta (apakßkårta) – paredzïtajÇ biezumÇ izbvïta seguma konstrukt¥vÇ kÇrta, kas atrodas
zem dilumkÇrtas.
Í˚embu-mastikas asfalts – pÇrtrauktas granulometrijas asfalta mais¥jums ar bitumena saistvielu, sastÇd¥ts no rupju
minerÇlmateriÇlu skeleta, kur‰ saist¥ts ar mastikas javu.
Porasfalts – bituminïts materiÇls ar bitumena saistvielu, sagatavots tÇ, lai iegtu ∫oti augstu savstarpïji saist¥tu poru
saturu, kas ∫auj caurplst denim un gaisam, lai nodro‰inÇtu sabl¥vïtÇ mais¥juma drenïjo‰Çs un troksni samazino‰Ç
¥pa‰¥bas.
42
6.2.2. Darba apraksts
Asfaltbetona, ‰˙embu-mastikas asfalta vai porasfalta kÇrtas izbve ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu
un piegÇdi, asfalta mais¥juma projektï‰anu un raÏo‰anu, kÇ ar¥ pamata sagatavo‰anu (t¥r¥‰ana, gruntï‰ana) un asfalta
kÇrtas izbvi. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, ‰˙ïrsprofila un garenprofila
projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini.
6.2.3. Materiåli
Asfaltbetona, ‰˙embu-mastikas asfalta vai porasfalta mais¥jumos kÇ minerÇlmateriÇli lietojamas ‰˙embas, grants
un smilts no kalnu ieÏiem, kÇ saistviela – bitumens (bitumena klases ar penetrÇciju no 20x0,1 mm l¥dz 330x0,1 mm).
Var lietot ar¥ nofrïzïto asfaltu, domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿us. JÇizmanto frakcionïti minerÇlmateriÇli. Dr¥kst
izmantot minerÇlmateriÇlu mais¥jumus, ja AADT ≤ 500.
Pras¥bÇm jÇatbilst katram atsevi‰˙ajam asfalta mais¥juma sastÇvÇ izmantotajam izejmateriÇlam. Neviens
no materiÇliem nedr¥kst saturït mÇla gabalus vai pikas, velïnas, saknes, augus un citas organiskas vielas vai
nepie¿emamus piemais¥jumus.
Asfaltbetona mais¥jumos dilumkÇrtÇm (AC), ja AADT j,pievestÇ > 3500, jÇlieto visi minerÇlmateriÇli no magmatiskajiem
ieÏiem, ja AADT j,pievestÇ > 1500 – jÇlieto rupjie minerÇlmateriÇli no magmatiskajiem ieÏiem. DilumkÇrtÇm nav at∫auts
lietot dab¥gu smilti. Asfaltbetona mais¥jumos saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm (ACb), ja AADT j,smagie >500, nav at∫auts
lietot dab¥gu smilti. ·˙embu-mastikas asfalta mais¥jumiem (SMA), ja AADT j,pievestÇ > 500, kÇ minerÇlmateriÇli lietojamas
‰˙embas un smiltis tikai no magmatiskajiem ieÏiem – gran¥ts, diabÇzs, porf¥rs, bazalts u.tml. Ja ‰˙embu-mastikas asfalta
mais¥jumu paredzïts izmantot zemas intensitÇtes autoce∫os ar AADT j,pievestÇ ≤ 500, dr¥kst lietot dab¥go smilti ne vairÇk
kÇ 50% no kopïjÇ izmantotÇs smilts daudzuma. Ja asfaltbetona vai ‰˙embu mastikas asfalta mais¥juma sa¥sinÇtajÇ
apz¥mïjumÇ ietverts indekss – E, tad smalkais minerÇlmateriÇls lietojams tikai drupinÇts. Porasfalta mais¥jumiem (PA)
kÇ minerÇlmateriÇli lietojamas ‰˙embas un smiltis no magmatiskajiem ieÏiem – gran¥ts, diabÇzs, porf¥rs, bazalts u.tml.
Ja paredzïts, jÇlieto speciÇlas piedevas.
Pras¥bas minerÇlmateriÇliem, domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem noteiktas pïc EN 13043 / AC, pras¥bas
saistvielai noteiktas pïc LVS EN 12591, pras¥bas nofrïzïtajam asfaltam noteiktas pïc prEN 13108-8.
6.2.3.1. Rupjie minerålmateriåli
Rupjajiem minerÇlmateriÇliem jÇatbilst 44. vai 45. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
44. tabula. Pras¥bas rupjajiem minerÇlmateriÇliem saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm
AADT j, smagie
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
lîdz
100
101
- 500
501
- 1000
virs
1000
---
D ≤ 4d
Prasîba
D ≤ 4d
D ≤ 2d
LVS EN 933-1
(G C 85/
20)
100
98-100
85-99
0-20
0-5
(G C 85/
20)
100
98-100
85-99
0-20
0-5
(G C 90/
15)
100
98-100
90-99
0-15
0-5
(G C 90/
15)
100
98-100
90-99
0-15
0-5
MateriÇla saturs zem 0,063 mm, masas %
PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2)
Formas indekss (2)
LVS EN 933-1
LVS EN 933-3
LVS EN 933-4
Deklarï
≤ 35
≤ 35
≤4
≤ 30
≤ 30
≤2
≤ 20
≤ 25
≤2
≤ 15
≤ 20
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas, masas % (3) :
- piln¥gi drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas
- piln¥gi un da∫ïji drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas
- piln¥gi apa∫Çs virsmas
LVS EN 933-5
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
LosandÏelosas koeficients
LVS EN 1097-2
≤ 40
≤ 35
≤ 30
≤ 25
”Sonnenbrand” bazaltam:
- masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas %
- LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc vÇr¥‰anas
LVS EN 1367-3
LVS EN 1097-2
≤1
≤8
≤1
≤8
≤1
≤8
≤1
≤8
Magnija sulfÇta tests (4)
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4)
Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3
LVS EN 1367-2
LVS EN 1367-1
LVS EN 1097-6
Deklarï
Deklarï
Deklarï
≤ 35
≤4
Deklarï
≤ 25
≤2
Deklarï
≤ 18
≤1
Deklarï
MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as
(1)
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
(kategorija)
- cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri d/2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
D ≤ 2d
43
45. tabula. Pras¥bas rupjajiem minerÇlmateriÇliem dilumkÇrtÇm
AADT j, pievestÇ
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
lîdz 500
5011500
15013500
virs
3500
---
D ≤ 4d
Prasîba
D ≤ 2d
D ≤ 2d
LVS EN 933-1
(G C 85/
20)
100
98-100
85-99
0-20
0-5
(G C 85/
20)
100
98-100
85-99
0-20
0-5
(G C 90/
15)
100
98-100
90-99
0-15
0-5
(G C 90/
15)
100
98-100
90-99
0-15
0-5
MateriÇla saturs zem 0,063mm, masas %
PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2) , masas %
Formas indekss (2)
LVS EN 933-1
LVS EN 933-3
LVS EN 933-4
Deklarï
≤ 35
≤ 35
≤4
≤ 30
≤ 30
≤2
≤ 20
≤ 25
≤2
≤ 15
≤ 20
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas, masas % (3) :
- piln¥gi drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas
- piln¥gi un da∫ïji drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas
- piln¥gi apa∫Çs virsmas
LVS EN 933-5
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
90-100
100
0
LosandÏelosas koeficients
LVS EN 1097-2
≤ 40
≤ 30
≤ 30
≤ 20
”Sonnenbrand” bazaltam:
- masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas %
- LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc
vÇr¥‰anas
LVS EN 1367-3
LVS EN 1097-2
≤1
≤8
≤1
≤8
≤1
≤8
≤1
≤8
Magnija sulfÇta tests (4)
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4)
Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm (AN)
LVS EN 1367-2
LVS EN 1367-1
LVS EN 1097-6
LVS EN 1097-9
Deklarï
Deklarï
Deklarï
≤ 30
≤ 25
≤2
Deklarï
≤ 19
≤ 25
≤2
Deklarï
≤ 14
≤ 18
≤1
Deklarï
≤ 10
MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as
(1)
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
(kategorija)
- cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri d/2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
D ≤ 2d
Ja D ≥ 2d, tad, ja D/d < 4 caur sietu D/1,4 un, ja D/d ≥ 4 caur sietu D/2, izsijÇtÇ materiÇla daudzumam jÇbt no 20
l¥dz 70 masas %.
(2) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem.
(3) Testï tikai ‰˙embÇm, kuras sagatavo no grants.
(4) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem, bet, ja lieto ‰˙embas no grants, dolom¥ta ‰˙embas vai l¥dz¥gas, ieteicams
novïrtït Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bu. Ja minerÇlmateriÇla dens absorbcija, kas noteikta saska¿Ç ar LVS EN
1097-6, ir ≤ 0,5 masas % (tests nav izmantojams domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem), tad materiÇlu dr¥kst uzskat¥t
par sala iztur¥gu un neveikt Magnija sulfÇta testu vai Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bas noteik‰anu.
(1)
44
6.2.3.2. Smalkie minerålmateriåli un minerålmateriålu maisîjumi
Smalkajiem minerÇlmateriÇliem vai minerÇlmateriÇlu mais¥jumiem jÇatbilst 46. un 47. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
46. tabula. Pras¥bas smalkajiem minerÇlmateriÇliem saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm
AADT j, smagie
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
lîdz 100
101500
5011000
virs
1000
Prasîba
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
(kategorija)
- cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1) ,
mm
MateriÇla saturs zem 0,063 mm (2) , masas%
Smalko minerÇlmateriÇlu ‰˙aut¿ain¥ba
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
Smilts ekvivalents, %
Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3
(G A 85)
100
98-100
85-99
(G A 85)
100
98-100
85-99
(G A 90)
100
98-100
90-99
(G A 90)
100
98-100
90-99
---
d=0
D ≤ 16
d=0
D≤8
d=0
D≤4
d=0
D≤4
LVS EN 933:1
LVS EN 933:6
LVS EN 933-9
LVS EN 933:8
LVS EN 1097-6
≤ 22
Deklarï
≤ 10
≥ 40
Deklarï
≤ 16
Deklarï
≤ 10
≥ 40
Deklarï
≤ 10
≥ 30
≤ 10
≥ 45
Deklarï
≤ 10
≥ 35
≤ 10
≥ 50
Deklarï
lîdz 500
5011500
LVS EN 933-1
47. tabula. Pras¥bas smalkajiem minerÇlmateriÇliem dilumkÇrtÇm
AADT j, pievestÇ
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
15013500
virs
3500
Prasîba
Granulometriskais sastÇvs:
(kategorija)
- cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1) ,
mm
MateriÇla saturs zem 0,063 mm (2) , masas%
Smalko minerÇlmateriÇlu ‰˙aut¿ain¥ba
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
Smilts ekvivalents, %
Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3
LVS EN 933-1
--LVS EN 933:1
LVS EN 933:6
LVS EN 933-9
LVS EN 933:8
LVS EN 1097-6
(G A 85)
100
98-100
85-99
(G A 85)
100
98-100
85-99
(G A 90)
100
98-100
90-99
(G A 90)
100
98-100
90-99
d=0
D≤8
d=0
D≤8
d=0
D≤4
d=0
D≤4
≤ 22
Deklarï
≤ 10
≥ 40
Deklarï
≤ 16
Deklarï
≤ 10
≥ 40
Deklarï
≤ 10
≥ 30
≤ 10
≥ 45
Deklarï
≤4
≥ 35
N
≥ 50
Deklarï
MinerÇlmateriÇlu mais¥jumiem, ja D ≥ 8mm, materiÇla rupjÇs da∫as ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst ar¥ 6.2.3.1. punkta 44. vai 45.
tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
(2) Ja smalkÇ minerÇlmateriÇla daudzums zem 0,063 mm sieta pÇrsniedz 10 masas %, tad smalkÇ minerÇlmateriÇla
da∫as zem 0,125 mm sieta (0/0,125) ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst 6.2.3.3. punkta 48. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
(1)
6.2.3.3. Aizpildîtåjs
KÇ aizpild¥tÇjs izmantojams s¥ki sasmalcinÇts minerÇlpulveris, piemïram, ka∫˙akmens vai dolom¥ta pulveris, vai
l¥dz¥gs nesintïtisks minerÇlaizpild¥tÇjs. Var ar¥ izmantot asfalta mais¥juma raÏo‰anas procesÇ no minerÇlmateriÇliem
atdal¥to da∫u. Aizpild¥tÇja un smalkÇ minerÇlmateriÇla 0/0,125 mm da∫ai (ja zem 0,063 mm sieta vairÇk nekÇ 10 masas %)
¥pa‰¥bÇm jÇatbilst 48. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. KÇ aizpild¥tÇju var izmantot ar¥ no minerÇlmateriÇla atgto smalko
materiÇlu, kura da∫i¿as pÇrsvarÇ ir mazÇkas par 0,063 mm. ·Çda atgtÇ aizpild¥tÇja ¥pa‰¥bas var nepÇrbaud¥t, ja tÇ
pievienojamÇ da∫a nepÇrsniedz 30 masas % no kopïjÇs aizpild¥tÇja masas asfalta mais¥juma sastÇvÇ.
45
48. tabula. Pras¥bas aizpild¥tÇjam
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
Prasîba
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
- cauri 2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 0,125 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
- cauri 0,063 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
LVS EN 933-10
Ìdens saturs, masas %
LVS EN 1097– 5
≤1
Sausa, sabl¥vïta aizpild¥tÇja porain¥ba (Rigden),
tilpuma %
LVS EN 1097–4
28 l¥dz 38
Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
KarbonÇta saturs (1) , masas %
LVS EN 1097 –7
LVS EN 933-9
LVS EN 196-2
Deklarï
≤ 10
≥ 90
(1)
100
85 – 100
70 – 100
Testï aizpild¥tÇjam, kas iegts no ka∫˙akmens, ja aizpild¥tÇjs paredzïts dilumkÇrtÇ un AADT j,pievestÇ ≥ 3500.
6.2.3.4. Saistviela
KÇ saistviela lietojams LVS EN 12591 atbilsto‰s bitumens. LietojamÇ bitumena klase jÇizvïlas atbilsto‰i 49. vai 50.
tabulÇ norÇd¥tajiem kritïrijiem.
49. tabula. LietojamÇ bitumena klases pamatu kÇrtÇm
Konstruktîvås kårtas nosaukums
AADT j, smagie
101-500
501-1000
Bitumena klase
lîdz 100
70/100
100/150
Pamatu kÇrta
virs 1000
50/70
70/100
50. tabula. LietojamÇ bitumena klases dilumkÇrtÇm un saistes kÇrtÇm
Konstruktîvås kårtas nosaukums
DilumkÇrta (seguma virskÇrta)
Saistes kÇrta (seguma apak‰kÇrta)
AADT j, pievestÇ
501-1500
1501-3500
Bitumena klase
lîdz 500
70/100
100/150
70/100
50/70
70/100
virs 3500
50/70
70/100
No tabulÇs norÇd¥tajÇm bitumena klasïm konkrïtajÇ asfalta mais¥jumÇ jÇparedz vienas klases bitumens. Ja
paredzïts, lietojams ar polimïriem modificïts bitumens (PMB). PMB ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst prEN 13398. Lietojot PMB,
var paredzït citas klases bitumenu, t.i., bitumenu ar zemÇku viskozitÇti, nekÇ norÇd¥ts 49. vai 50. tabulÇ. Citas klases
bitumena lieto‰ana ir jÇpamato. Lietojot PMB, jÇnodro‰ina, lai lietotÇ standartbitumena ¥pa‰¥bas atbilstu LVS EN
12591, turklÇt PMB jÇnosaka pievienojamo polimïru tips un daudzums, ieteicamÇ uzglabljanas temperatra un
termi¿‰, ¥patnïjais svars un apjoms daÏÇdÇs temperatrÇs (tabulas vai grafiki), dati par m¥kstï‰anas temperatru, O C,
penetrÇciju 25 O C temperatrÇ, x0,1 mm, kinemÇtisko viskozitÇti 135 O C temperatrÇ, mm 2 /s, elast¥bu 5 O C, %, dati par
cietïjumpretest¥bu 163 O C temperatrÇ, masas izmai¿Çm, %, elast¥bu 5 O C, %, Frasa trausluma temperatru, O C.
6.2.3.5. Piedevas
Lai paaugstinÇtu asfalta kvalitÇti, ieteicams minerÇlmateriÇlus fizikÇli un ˙¥miski aktivït un lietot virsmas akt¥vÇs
vielas vai polimïrus. VisÇm piedevÇm jÇbt paredzïtÇm lietojumam asfalta mais¥jumos, un to ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst
raÏotÇja deklarïtajam.
6.2.3.5.1. Adhézijas piedevas
Adhïzijas piedevas lieto, lai uzlabotu minerÇlmateriÇla un saistvielas salip‰anu (ar¥ mitrumÇ). Adhïzijas aÆenti var
bt akt¥vie vai pas¥vie. Akt¥vie adhïzijas aÆenti ir am¥ni. Am¥ni nesatur deni, un tie jÇuzglabÇ sausi. Pas¥vie adhïzijas
aÆenti ir cements un dzïstais ka∫˙is. Var lietot, piemïram, portlandcementu. Cementam jÇatbilst LVS EN 197-1.
Piemïram, AC b tipa asfalta mais¥juma sastÇvam var pievienot 1 masas % cementa.
46
6.2.3.5.2. Í˚iedras
·˙iedras lieto, lai, raÏojot asfalta mais¥jumus ar relat¥vi augstu bitumena saturu, nepie∫autu tÇ iztecï‰anu no
mais¥juma. ·˙iedras var klasificït tr¥s grupÇs: celulozes ‰˙iedra, minerÇl‰˙iedra un stikla‰˙iedra. SMA un PA tipa
asfaltu mais¥jumos ieteicams lietot celulozes ‰˙iedras no 0,3 l¥dz 0,5 masas %. Izmantojot granulïtu celulozes ‰˙iedru,
jÇnovïrtï granulÇs ietvertais ‰˙iedras faktiskais daudzums un jÇaprï˙ina pievienojamais daudzums, lai nodro‰inÇtu
bitumena stabilitÇti asfalta mais¥jumÇ. Celulozes ‰˙iedras mitruma saturs nedr¥kst pÇrsniegt 8 masas %. Var lietot ar¥
minerÇl‰˙iedru – 0,7 l¥dz 0,9 masas % vai stikla‰˙iedru – 0,4 l¥dz 0,6 masas %. Saistvielas notecei (BD), testïjot pïc
prEN 12697-45, jÇbt ne lielÇkai par 0,3 masas % SMA asfalta mais¥jumos, un ne lielÇkai par 0,5 masas % PA asfalta
mais¥jumos.
6.2.3.5.3. Bitumena atjaunoßanas piedevas
Bitumena atjauno‰anas piedevas lieto, lai uzlabotu, piemïram, nofrïzïtajÇ asfaltÇ eso‰Çs saistvielas ¥pa‰¥bas.
Ja asfalta mais¥juma sastÇvÇ izmanto nofrïzïto asfaltu, atbilsto‰i 6.2.3.10. punktÇ noteiktajam jÇizmanto bitumena
atjauno‰anas piedevas.
6.2.3.5.4. Citas piedevas
KÇ citas piedevas var lietot gumijas vai plastmasas pulveri vai smalkumus, daÏÇdus pigmentus vai citas ˙¥miskas
vielas. Gumijas pulveri var lietot SMA un PA tipa asfalta mais¥jumos ‰˙iedru vietÇ, kÇ ar¥, lai uzlabotu asfalta ¥pa‰¥bas
zemÇs temperatrÇs. Polimïru piedevas var samais¥t ar saistvielu, lai uzlabotu tÇs ¥pa‰¥bas, piemïram, adhïziju,
stabilitÇti, noveco‰anos, kÇ ar¥ samazinÇtu apkÇrtïjÇs temperatras izmai¿u ietekmi un paaugstinÇtu asfalta kÇrtas
notur¥bu pret plaisljanu. Jebkuru citu piedevu lieto‰ana at∫auta tikai tad, ja iegti pras¥bÇm atbilsto‰i asfalta mais¥juma
un izmïÆinÇjuma posma testï‰anas rezultÇti.
6.2.3.6. Nofrézétais asfalts
Nofrïzïto asfaltu var lietot tikai AC vai AC b tipa asfalta mais¥jumos, ja AADT j, smagie ≤ 1000 – l¥dz 50 masas %; ja
AADT j, smagie > 1000 – l¥dz 25 masas %.
Nofrïzïto asfaltu var lietot asfalta mais¥jumos dilumkÇrtÇm (AC), ja AADT j, pievestÇ ≤ 1500 – l¥dz 15 masas %; ja
AADT j, pievestÇ > 1500 – 0 %.
Nofrïzïtajam asfaltam jÇatbilst 51. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
51. tabula. Pras¥bas nofrïzïtajam asfaltam
Èpaßîba, mérvienîba
Saistvielas saturs, masas %
Granulometriskais sastÇvs, masas %
Standarts
LVS EN 12697-1
LVS EN 12697-2
Granulometriskais sastÇvs, masas %:
- cauri 45 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums
LVS EN 12697-2
AtgtÇs saistvielas penetrÇcija 25 C temperatrÇ,
x 0,1mm
LVS EN 12697-3 vai 12697-4;
LVS EN 1426
O
Prasîba
Deklarï
Deklarï
100
Deklarï
Nofrïzïtais asfalts jÇuzglabÇ uz t¥riem laukumiem ar asfalta, betona vai citu ”cieto” segumu, krautnes veido‰anas
pa¿ïmieni nedr¥kst veicinÇt nofrïzïtÇ asfalta sadrup‰anu un segregÇciju, nofrïzïtais asfalts no daÏÇdÇm vietÇm
(kÇrtÇm, bvobjektiem), jÇuzglabÇ atsevi‰˙Çs krautnïs, to augstums nedr¥kst pÇrsniegt 3 m.
6.2.3.7. Domnas un téraudkauséßanas sårñi
Domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿i ir nemetÇlisks blakusprodukts metÇla liet¿u ieg‰anas procesÇ. Domnas un
tïraudkausï‰anas sÇr¿us var lietot minerÇlmateriÇlu vietÇ asfalta mais¥jumos, un tiem jÇatbilst 44. vai 45., vai 46., vai
47. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. ·iem sÇr¿iem papildus jÇatbilst ar¥ 52. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. SÇr¿u saturs
asfalta mais¥jumos dilumkÇrtÇm nedr¥kst pÇrsniegt 20 masas %.
52. tabula. Pras¥bas domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem
Èpaßîba, mérvienîba
Dikalcija silikÇta sadal¥‰anÇs
Dzelzs sadal¥‰anÇs
MgO saturs
Standarts
LVS EN 1744-1, 19.1
LVS EN 1744-1, 19.2
LVS EN 196-2
Prasîba
Dikalcija silikÇts nedr¥kst sadal¥ties
Dzelzs nedr¥kst sadal¥ties
Deklarï
Tilpuma stabilitÇte, tilpuma %
ja MgO ≤ 5%, tad testï‰anas laiks ir 24 h
ja MgO > 5%, tad testï‰anas laiks ir 168 h
LVS EN 1744-1, 19.3
≤ 6,5
47
6.2.3.8. Kritériji asfalta projektéßanai
·ajÇ punktÇ apkopotas pras¥bas asfalta projektï‰anai, klasificïjot lietojamos asfalta mais¥jumu tipus, pras¥bas
tiem, kÇ ar¥ norÇdot galvenÇs pras¥bas konkrïto asfalta mais¥jumu tipu materiÇliem. DetÇli pras¥bas materiÇliem skat¥t
ar¥ iepriek‰ïjos punktos.
Asfalta kÇrtas biezums jÇnosaka projektÇ, aprï˙inot ce∫a segas konstrukcijas ‰ajÇs specifikÇcijÇs doto pielaiÏu
robeÏÇs, bet, ja asfalta mais¥jumu plÇnots izmantot uz zemas intensitÇtes ce∫iem ar AADT j,pievestÇ < 100, mÇju pagalmos,
uz gÇjïju un velosipïdistu celi¿iem un taml¥dz¥gi, kur nav paredzama intens¥va vai smagÇ autotransporta kust¥ba, dr¥kst
paredzït l¥dz 50% lielÇku kÇrtas biezumu par maksimÇlo. Nav ieteicams AC-3, AC-4, AC-6, ACb-5 un SMA-4 tipa asfaltu
lietot autoce∫u brauktuvïm. Asfalta kÇrtÇm gÇjïju un velosipïdistu celi¿iem, ietvïm, kÇ ar¥ laukumiem, kur neparedz
autotransporta kust¥bu, piemïrojamas izvirz¥tÇs pras¥bas AADT j,pievestÇ ≤ 500 vai AADT j,smagie ≤ 100.
6.2.3.8.1. Asfaltbetons (AC)
Asfaltbetona sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir AC vai AC b, kuram seko asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u
(D) izmïrs milimetros (mm). AC – paredzïts dilumkÇrtÇm. AC b – paredzïts saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm.
Piemïri.
AC-8 (asfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 8 mm).
AC b -22 (asfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 22 mm, nav paredzïts lieto‰anai dilumkÇrtÇm).
Papildapz¥mïjums E noz¥mï augstÇku asfalta kÇrtas notur¥bu un tas attiecinÇms uz asfalta mais¥jumiem ar vienÇdu
lielÇko da∫i¿u izmïru.
Asfaltbetona mais¥jums sastÇv no minerÇlmateriÇla un bitumena saistvielas. MinerÇlmateriÇls ir ar nepÇrtrauktu
granulometrisko sastÇvu. Asfaltbetona segums ir homogïns ar vidïji raupju virsmu. Apak‰kÇrtÇs izmantojamiem
mais¥jumiem ir mazÇks smalkÇs frakcijas un aizpild¥tÇja un bitumena saturs. Pras¥bas asfaltbetonam ir noteiktas pïc
prEN 13108-1 (vispÇrïjÇs pras¥bas plus emp¥riskÇs pras¥bas) un ROAD 94 6. da∫as. IzstrÇdÇtÇ asfaltbetona mais¥juma
priek‰projektÇ mais¥juma un asfaltbetona ¥pa‰¥bÇm, kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 53. vai 54.
tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
53. tabula. Pras¥bas projektï‰anai asfaltbetonam saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm
AADT j, smagie
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
lîdz
100
101
- 500
501
- 1000
virs
1000
Prasîba
Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un
granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai
Saistvielas saturs (1) , masas %
Granulometriskais sastÇvs, masas %
MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma %
Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma %
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma %
Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana,
triecienu skaits gab.
Mar‰ala stabilitÇte, kN
Mar‰ala plstam¥ba, mm
LVS prEN 12697-35 (ja samaisa laboratorijÇ)
LVS EN 12697-28
LVS EN 12697-1
LVS EN 12697-2
LVS EN
12697-8
LVS EN
12697-30
LVS prEN 12697-34
Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam
6.2.3.8.1. punktÇ (2)
2 x 50
2 x 50
2 x 75
2 x 75
7,5
1-4
7,5
1-4
10
1-4
12,5
1-4
Tilpuma bl¥vums, kg/m 3
LVS EN 12697-6
(metode B)
Deklarï
Deklarï
Deklarï
Deklarï
MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3
LVS EN 12697-5
(metode A, B vai C) (3)
Deklarï
Deklarï
Deklarï
Deklarï
Ìdensjut¥ba, ITSR %
(ITSR – Indirect Tensile Strength Ratio)
LVS EN 12697-12
N
≥ 60
≥ 70
≥ 80
48
54. tabula. Pras¥bas projektï‰anai asfaltbetonam dilumkÇrtÇm
AADT j, pievestÇ
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
lîdz
500
5011500
15013500
virs
3500
Prasîba
Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un
granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai
LVS prEN 12697- 35 (ja samaisa laboratorijÇ)
LVS EN 12697-28
Saistvielas saturs (1) , masas %
Granulometriskais sastÇvs, masas %
MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma %
Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma %
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma %
LVS EN 12697-1
LVS EN 12697-2
Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana,
triecienu skaits gab.
LVS EN
12697-30
Mar‰ala stabilitÇte, kN
Mar‰ala plstam¥ba, mm
LVS EN 12697-34
Tilpuma bl¥vums, kg/m 3
LVS EN
12697-8
Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam
6.2.3.8.1. punktÇ (2)
2 x 50
2 x 50
2 x 50
2 x 75
5
2-4
7,5
2-4
7,5
2-4
10
2-4
LVS EN 12697-6
(metode B)
Deklarï
Deklarï
Deklarï
Deklarï
MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3
LVS EN 12697-5
(metode A, B vai C) (3)
Deklarï
Deklarï
Deklarï
Deklarï
Ìdensjut¥ba, ITSR %
(ITSR – Indirect Tensile Strength Ratio)
LVS EN 12697-12
≥ 60
≥ 70
≥ 80
≥ 80
Saistvielas saturs ietver ar¥ nofrïzïtÇ vai dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Saistvielas saturam norÇd¥ta
minimÇlÇ robeÏa, kuru var main¥t ar koeficientu α:
(1)
, kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m 3 , noteikts pïc LVS EN 1097-6.
Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu
saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas.
(3) ”C” metodi var lietot tikai rezultÇtu ieg‰anai no laboratorijÇ sagatavota asfalta mais¥juma.
(2)
49
6.2.3.8.1.1. AC-3
55. tabula. Pras¥bas AC-3 materiÇliem un asfaltam
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Porainîba
Kårtas biezums
Palieko‰Ç porain¥ba, %
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
3,5
Min., mm
– 4,5
≥ 14
Ar bitumenu aizpild¥tÇs
poras, %
Maks.,
mm
≤ 86
Piedevas
70/100
100/ ≥ 6,2
150
Ìdensjut¥ba
StabilitÇte, kN
Plstam¥ba, mm
Asfalts
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Bitumens
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
AADT j, pievestÇ
(≤ 500)
Saturs zem 0,063mm, %
Smalkie minerålmateriåli
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Rupjie minerålmateriåli
2x50 ≥ 5 2-4 ≥ 60
Aizpildîtåjs
12
Da∫i¿as zem 2mm, %
100
20
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
85 100
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
70 100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), % 28 - 38
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
56. tabula. Pras¥bas AC-3 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
AC-3
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
12
18
28
6
9
16
0,5
42
26
1
84
53
2
99
83
4
100
98
5,6
100
100
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
8 11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100 100
100 100 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
50
6.2.3.8.1.2. AC-4
57. tabula. Pras¥bas AC-4 materiÇliem un asfaltam
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Kårtas biezums Piedevas
2,9 – 4,9 Min., mm 12
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 15
Maks.,
mm
20
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa,
kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena
≤ 86 saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam
minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam.
Ar bitumenu aizpild¥tÇs
poras, %
70/100
100/ ≥ 6,0
150
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
AADT j, pievestÇ
(≤ 500)
Saturs zem 0,063mm, %
Smalkie minerålmateriåli Bitumens Asfalts
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Rupjie minerålmateriåli
2x50 ≥ 5 2-4 ≥ 70
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2mm, %
100
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
85100
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
70100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
28-38
≤ 10
58. tabula. Pras¥bas AC-4 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
AC-4
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
11
18
24
7
9
13
0,5
32
20
1
47
31
2
75
47
4
99
85
5,6
100
98
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
8 11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100 100
100 100 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
51
6.2.3.8.1.3. AC-6
59. tabula. Pras¥bas AC-6 materiÇliem un asfaltam
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
(5011500)
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Kårtas biezums
2,9 – 4,9 Min., mm 14
Piedevas
≥ 15
Ar bitumenu aizpild¥tÇs
poras, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤ 86
2x50 ≥ 5
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
70/100
100/
150
70/100 ≥ 5,6
100/
150
≥ 60
2-4
2x50 ≥7,5
≥ 70
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Maks., mm 24
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
Bitumens Asfalts
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
AADT j, pievestÇ
(≤ 500)
Saturs zem 0,063mm, %
Smalkie minerålmateriåli
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Rupjie minerålmateriåli
100
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
85 - 100
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
70 - 100
Ìdens saturs, %
Porain¥ba (Rigden), %
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
≤1
28 - 38
≤ 10
60. tabula. Pras¥bas AC-6 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
0.2
0.6
20.0
60.0
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
12
18
24
7
9
13
2
75
47
4
95
70
5,6
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
47
31
1
0,5
32
20
0.5
0
0.25
10
0.125
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
AC-6
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
8 11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100 100
98 100 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
52
6.2.3.8.1.4. AC-8
61. tabula. Pras¥bas AC-8 materiÇliem un asfaltam
≤ 500
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
501- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
1500 85/20
1501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
3500 90/15
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
90-100
100
0
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14
2x50 ≥7,5
≥ 5,2
Ìdensjut¥ba
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Plstam¥ba, mm
≥ 60
≥ 70
2-4
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
70/100
2x50 ≥7,5
≥ 80
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
2x75 ≥ 10
≥ 80
Piedevas
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
Porain¥ba (Rigden), %
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
KarbonÇta saturs, %
32
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤ 86
Asfalts
2x50 ≥ 5
70/100
≥ 15
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
·˙aut¿ain¥ba
70/100
≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
90/15
Porainîba
Kårtas biezums
Palieko‰Ç porain¥ba, %
2,5 – 4,5 Min., mm
20
> 3500
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Smalkie minerålmateriåli Bitumens
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j, pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
100
85-100
70-100
≤1
28-38
≤ 10
≥ 90
62. tabula. Pras¥bas AC-8 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
AC-8
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
10
16
24
Min. %
6
9
13
0,5
34
18
1
46
27
2
60
41
4
78
60
5,6
89
73
8
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100
98 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
53
6.2.3.8.1.5. AC-11
63. tabula. Pras¥bas AC-11 materiÇliem un asfaltam
≤ 500
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
501- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
1500 85/20
1501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
3500 90/15
> 3500
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
90/15
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
90-100
100
0
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150
≥ 60
2x50 ≥7,5
≥ 4,8
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Asfalts
2x50 ≥ 5
70/100
≥ 70
2-4
≤ 20 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
70/100
2x50 ≥7,5
≥ 80
≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
2x75 ≥ 10
≥ 80
Kårtas biezums
Min., mm
25
1,5 – 3,5
Piedevas
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
Porain¥ba (Rigden), %
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
KarbonÇta saturs, %
44
≥ 15
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
70/100
≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Smalkie minerålmateriåli Bitumens
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤ 86
100
85-100
70-100
≤1
28-38
≤ 10
≥ 90
64. tabula. Pras¥bas AC-11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
AC-11
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
9
15
22
Min. %
6
8
11
0,5
31
16
1
42
23
2
52
33
4
66
48
5,6
75
58
8
88
70
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
85
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
54
6.2.3.8.1.6. AC-16
65. tabula. Pras¥bas AC-16 materiÇliem un asfaltam
≤ 500
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
501- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
1500 85/20
1501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
3500 90/15
> 3500
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
90/15
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
90-100
100
0
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150
≥ 60
2x50 ≥7,5
≥ 4,4
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Asfalts
2x50 ≥ 5
70/100
≥ 70
2-4
≤ 20 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
70/100
2x50 ≥7,5
≥ 80
≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
2x75 ≥ 10
≥ 80
Kårtas biezums
Min., mm
36
1,5 – 3,5
Piedevas
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
Porain¥ba (Rigden), %
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
KarbonÇta saturs, %
60
≥ 14
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
70/100
≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Smalkie minerålmateriåli Bitumens
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤ 86
100
85-100
70-100
≤1
28-38
≤ 10
≥ 90
66. tabula. Pras¥bas AC-16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
AC-16
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
9
15
22
Min. %
6
8
10
0,5
30
13
1
38
18
2
47
26
4
58
39
5,6
64
47
8
73
57
11,2
88
71
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
55
6.2.3.8.1.7. AC-22
67. tabula. Pras¥bas AC-22 materiÇliem un asfaltam
≤ 500
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
501- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
1500 85/20
1501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
3500 90/15
> 3500
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
90/15
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
90-100
100
0
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150
≥ 60
2x50 ≥7,5
≥ 4,0
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Asfalts
2x50 ≥ 5
70/100
≥ 70
2-4
≤ 20 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
70/100
2x50 ≥7,5
≥ 80
≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
2x75 ≥ 10
≥ 80
Kårtas biezums
Min., mm
50
1,5 – 3,5
Piedevas
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
Porain¥ba (Rigden), %
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
KarbonÇta saturs, %
70
≥ 14
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
70/100
≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Smalkie minerålmateriåli Bitumens
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤ 86
100
85-100
70-100
≤1
28-38
≤ 10
≥ 90
68. tabula. Pras¥bas AC-22 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
AC-22
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
9
13
18
Min. %
5
6
8
0,5
25
12
1
32
17
2
42
24
4
54
32
5,6
61
39
8
70
47
11,2
79
57
16
90
70
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
99 100 100
85
98 100
63
100
100
90
100
100
56
6.2.3.8.1.8. AC b -5
69. tabula. Pras¥bas AC b -5 materiÇliem un asfaltam
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Kårtas biezums
Min., mm
12
4,0 – 8,0
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
Piedevas
20
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤ 80
2x50 ≥7,5 2-4
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
70/100
≥ 6,2
100/150
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
Porain¥ba (Rigden), %
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≥ 14
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
Bitumens Asfalts
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
AADT j , smagie
(≤100)
Saturs zem 0,063mm, %
Smalkie minerålmateriåli
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Rupjie minerålmateriåli
N
100
85-100
70-100
≤1
28-36
≤ 10
70. tabula. Pras¥bas AC b -5 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
ACb-5
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
11
19
31
7
9
15
0,5
42
25
1
60
38
2
80
57
4
99
83
5,6
100
98
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
8 11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100 100
100 100 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
57
6.2.3.8.1.9. AC b -11
71. tabula. Pras¥bas AC b -11 materiÇliem un asfaltam
≤ 100
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
101- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
500 85/20
501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
1000 90/15
> 1000
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
90/15
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/150
≤ 35 ≤ 35 ≤ 4
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/150
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
50/70
70/100
≤ 25 ≤ 18 ≤ 1
GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
3,0 – 5,0
Kårtas biezums
Min., mm
25
Piedevas
44
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤ 80
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Asfalts
2x50 ≥7,5
N
2x50 ≥7,5
≥ 60
≥ 4,4
1-4
2x75 ≥ 10
≥ 70
2x75 ≥12,5
≥ 80
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
Porain¥ba (Rigden), %
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≥ 14
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
≤ 40 Dekl. Dekl.
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Smalkie minerålmateriåli Bitumens
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
100
85-100
70-100
≤1
28-36
≤ 10
72. tabula. Pras¥bas AC b -11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
0.2
0.6
20.0
60.0
ACb-11
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
6
13
20
3
6
8
2
37
20
4
50
30
5,6
65
40
8
85
65
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
32
15
1
0,5
25
10
0.5
0
0.25
10
0.125
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
90
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
58
6.2.3.8.1.10. AC b -16
73. tabula. Pras¥bas AC b -16 materiÇliem un asfaltam
≤ 100
N
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl.
85/20
0-30
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/
150
70/100
100/
150
N
101- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4
500 85/20
0-10
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
1000 90/15
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
50/70
70/100
≤ 25 ≤ 18 ≤ 1
GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
> 1000
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
90/15
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
3,0 – 5,0
Kårtas biezums
Min., mm
25
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 14
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
≤ 80
Piedevas
44
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa,
kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena
saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam
minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam.
2x50 ≥7,5
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Klase
Bitumens Asfalts
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Smalkie minerålmateriåli
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j, smagie
Rupjie minerålmateriåli
N
2x50 ≥7,5
≥ 60
≥ 3,8
1-4
2x75 ≥ 10
≥ 70
2x75 ≥12,5
≥ 80
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
100
85-100
70-100
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-36
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
74. tabula. Pras¥bas AC b -16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
0.2
0.6
20.0
60.0
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
6
12
18
2
4
8
2
47
26
4
59
36
5,6
67
41
8
76
50
11,2
88
58
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
36
19
1
0,5
26
13
0.5
0
0.25
10
0.125
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
ACb-16
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
59
6.2.3.8.1.11. AC b -16E
75. tabula. Pras¥bas AC b -16E materiÇliem un asfaltam
≤ 100
N
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl.
85/20
0-30
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/
150
70/100
100/
150
N
101- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4
500 85/20
0-10
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
1000 90/15
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
50/70
70/100
≤ 25 ≤ 18 ≤ 1
GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
> 1000
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
90/15
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
3,0 – 5,0
Kårtas biezums
Min., mm
36
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
Piedevas
64
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤ 80
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
2x50 ≥7,5
N
2x50 ≥7,5
≥ 60
≥ 4,0
1-4
2x75 ≥ 10
≥ 70
2x75 ≥12,5
≥ 80
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
Porain¥ba (Rigden), %
≥ 14
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
Saturs, masas %
Klase
Bitumens Asfalts
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
100
85-100
70-100
≤1
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
KarbonÇta saturs, %
≥ 90
76. tabula. Pras¥bas AC b -16E asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
0.2
0.6
20.0
60.0
ACb-16E
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
6
12
21
2
4
7
2
36
17
4
45
24
5,6
53
30
8
68
44
11,2
80
58
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
32
13
1
0,5
26
9
0.5
0
0.25
10
0.125
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
60
6.2.3.8.1.12. AC b -22
77. tabula. Pras¥bas AC b -22 materiÇliem un asfaltam
≤ 100
N
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl.
85/20
0-30
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/
150
70/100
100/
150
N
101- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4
500 85/20
0-10
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
1000 90/15
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
50/70
70/100
≤ 25 ≤ 18 ≤ 1
GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
> 1000
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
90/15
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
3,0 – 9,0
Kårtas biezums
Min., mm
50
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 13
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
≤ 75
Piedevas
88
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa,
kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena
saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam
minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam.
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Klase
Bitumens Asfalts
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
2x50 ≥7,5
N
2x50 ≥7,5
≥ 60
≥ 3,6
1-4
2x75 ≥ 10
≥ 70
2x75 ≥12,5
≥ 80
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
Porain¥ba (Rigden), %
100
85-100
70-100
≤1
28-36
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
78. tabula. Pras¥bas AC b -22 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
0.2
0.6
20.0
60.0
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
7
10
15
2
4
7
2
40
20
4
51
29
5,6
58
35
8
66
42
11,2
74
51
16
88
62
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
30
15
1
0,5
22
11
0.5
0
0.25
10
0.125
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
ACb-22
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
99 100 100
85
98 100
63
100
100
90
100
100
61
6.2.3.8.1.13. AC b -22E
79. tabula. Pras¥bas AC b -22E materiÇliem un asfaltam
≤ 100
N
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl.
85/20
0-30
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/
150
70/100
100/
150
N
101- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4
500 85/20
0-10
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
1000 90/15
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
50/70
70/100
≤ 25 ≤ 18 ≤ 1
GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
> 1000
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
90/15
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
2,5 – 4,5
Kårtas biezums
Min., mm
50
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 13
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
≤ 80
Piedevas
88
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa,
kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena
saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam
minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam.
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Klase
Bitumens Asfalts
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
2x50 ≥7,5
N
2x50 ≥7,5
≥ 60
≥ 3,8
1-4
2x75 ≥ 10
≥ 70
2x75 ≥12,5
≥ 80
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
100
85-100
70-100
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-36
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
80. tabula. Pras¥bas AC b -22E asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
0.2
0.6
20.0
60.0
ACb-22E
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
6
12
19
2
4
7
2
35
17
4
42
24
5,6
48
29
8
53
35
11,2
66
43
16
82
70
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
29
12
1
0,5
24
9
0.5
0
0.25
10
0.125
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
99 100 100
85
98 100
63
100
100
90
100
100
62
6.2.3.8.1.14. AC b -32
81. tabula. Pras¥bas AC b -32 materiÇliem un asfaltam
≤ 100
N
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl.
85/20
0-30
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/
150
70/100
100/
150
N
101- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4
500 85/20
0-10
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25
1000 90/15
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45
50/70
70/100
≤ 25 ≤ 18 ≤ 1
GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50
50/70
70/100
> 1000
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20
90/15
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
N
50-100
0-10
30-100
90-100
0-1
3,0 – 9,0
Kårtas biezums
Min., mm
70
Piedevas
Maks., mm 128
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 12
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
≤ 75
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa,
kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena
saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam
minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam.
Ìdensjut¥ba
Plstam¥ba, mm
StabilitÇte, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Klase
Bitumens Asfalts
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
2x50 ≥7,5
N
2x50 ≥7,5
≥ 60
≥ 3,4
1-4
2x75 ≥ 10
≥ 70
2x75 ≥12,5
≥ 80
Aizpildîtåjs
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Da∫i¿as zem
0,125mm, %
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
Ìdens saturs, %
100
85-100
70-100
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-36
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
82. tabula. Pras¥bas AC b -32 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
0.2
0.6
20.0
60.0
ACb-32
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
7
10
15
2
4
7
2
39
20
4
49
27
5,6
55
31
8
62
37
11,2
70
44
16
80
53
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
30
15
1
0,5
22
10
0.5
0
0.25
10
0.125
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
90
99 100
64
85
98
63
100
100
90
100
100
63
6.2.3.8.2. Í˚embu-mastikas asfalts
·˙embu-mastikas asfalta sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir SMA, kuram seko asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla
lielÇko da∫i¿u (D) izmïrs milimetros (mm) un var sekot papildu pras¥ba (E), kas noz¥mï, ka drupinÇtÇ smalkÇ
minerÇlmateriÇla attiec¥ba pret dab¥go smalko minerÇlmateriÇlu = 1 : 0, kÇ ar¥, ka ‰Çda asfalta mais¥juma lieto‰ana
nodro‰inÇs augstÇku asfalta kÇrtas notur¥bu.
Piemïri.
SMA-16 (‰˙embu mastikas asfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 16 mm, ar drupinÇtÇ : dab¥gÇ smalkÇ
minerÇlmateriÇla attiec¥bu ≥ 1 : 1).
SMA-11E (‰˙embu mastikas asfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 11 mm, tikai ar drupinÇtiem smalkajiem
minerÇlajiem materiÇliem, kÇ ar¥ augstÇku asfalta kÇrtas notur¥bu).
·˙embu-mastikas asfalts ir ar teicamu dilumiztur¥bu, tam ir ∫oti laba stabilitÇte un pretest¥ba noveco‰anai, kÇ
ar¥ plastiskÇm deformÇcijÇm. Granulometriskajam sastÇvam ir lzums smalko minerÇlmateriÇlu da∫Ç, jo rupjo
minerÇlmateriÇlu procentuÇlÇ da∫a ir liela un aizpild¥tÇja saturs ir relat¥vi augsts. Lai nodro‰inÇtu augstu bitumena
saturu attiec¥bÇ pret granulometrisko sastÇvu, mais¥juma stabilitÇtes paaugstinljanai lieto piedevas. TÇs var bt
‰˙iedras, speciÇli aizpild¥tÇji, gumijas putek∫i vai polimïri. ·˙embu-mastikas asfalts lietojams seguma virskÇrtÇm,
seguma apak‰kÇrtÇm (zem porainÇ asfalta virskÇrtas) un izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm visu veidu autoce∫iem. ·˙embumastikas asfaltu paredz autoce∫u posmos ar lielu satiksmes intensitÇti (AADT j ≥ 2 000), ar lielu radÏoto riepu slodÏu
¥patsvaru, kÇ ar¥ krustojumos un citÇs paaugstinÇta noslogojuma vietÇs. TÇ kÇ ‰˙embu-mastikas asfaltam ir ar¥
laba pretest¥ba noveco‰anai, to ieteicams izmantot ar¥ autoce∫os ar nelielu kust¥bas intensitÇti. JÇnodro‰ina prec¥za
mais¥juma projektï‰ana un raÏo‰ana. Var bt samazinÇta sa˙ere dilumkÇrtas ekspluatÇcijas sÇkumÇ. Uz mitras virsmas
var izveidoties dens plïv¥te, sevi‰˙i jaunai segai. Nedaudz sareÏÆ¥tÇk raÏot kÇ bl¥vo asfaltu (AC). Grti ieklÇt ar roku
darbu.
Pras¥bas ‰˙embu-mastikas asfaltam ir noteiktas pïc prEN 13108-5 un ROAD 94 6. da∫as (Mar‰ala stabilitÇte un
plstam¥ba pïc prEN 13108-1). IzstrÇdÇtÇ asfalta mais¥juma priek‰projektÇ asfalta mais¥juma un asfalta ¥pa‰¥bÇm,
kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 83. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm atbilsto‰i paredzïtajam
lietojumam.
64
83. tabula. Pras¥bas projektï‰anai ‰˙embu-mastikas asfaltam dilumkÇrtÇm
Èpaßîba, mérvienîba
Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un
granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai
Saistvielas saturs (1) , masas %
Granulometriskais sastÇvs, masas %
MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma %
Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma %
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma %
Saistvielas notece
(170 O C temperatrÇ), masas %
Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana,
triecienu skaits gab.
Mar‰ala stabilitÇte, kN
Mar‰ala plstam¥ba, mm
Tilpuma bl¥vums, kg/m 3
MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3
AADT j , pievestÇ
501-1500 1501-3500 virs 3500
Prasîba
LVS EN 12697- 35 (ja samais¥‰ana laboratorijÇ)
LVS EN 12697-28
LVS EN 12697-1
LVS EN 12697-2
Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam
6.2.3.8.2. punktÇ (2)
LVS EN
12697-8
Standarts
l¥dz 500
Draft prEN 12697≤ 0,3
45
LVS EN
2x50
12697-30
5
LVS prEN 1269734
2-4
LVS EN 12697-6
Deklarï
(metode B)
LVS EN 12697-5
Deklarï
(metode A vai B)
Ìdensjut¥ba, ITSR %
LVS EN 12697-12
(ITSR – Indirect Tensile Strength Ratio)
Pretest¥ba deformÇcijÇm (3) :
- lielÇ testï‰anas iekÇrta (temperatra 60 O C; ciklu
skaits 10 000),
LVS EN 12697-22
maksimÇlais proporcionÇlais risu dzi∫ums P i, %
- mazÇ testï‰anas iekÇrta (temperatra 60 O C),
maksimÇlais risu veido‰anÇs Çtrums mm/h
≤ 0,3
≤ 0,3
≤ 0,3
2x50
2x50
2x50
5
2-4
5
2-4
5
2-4
Deklarï
Deklarï
Deklarï
Deklarï
Deklarï
Deklarï
≥ 60
≥ 70
≥ 80
≥ 80
≤5
≤ 7,5
≤ 7,5
≤ 15
≤5
≤ 7,5
≤ 7,5
≤ 15
Saistvielas saturs ietver ar¥ dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Saistvielas saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, ko
var main¥t ar koeficientu α:
(1)
, kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m 3 , noteikts pïc EN 1097-6.
Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu
saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas.
(3) Pretest¥ba deformÇcijÇm jÇnosaka, ja tÇ paredzïts. Lietojama lielÇ vai mazÇ iekÇrta. Ja nosaka pretest¥bu
deformÇcijÇm, var nenoteikt Mar‰ala stabilitÇti un Mar‰ala plstam¥bu.
(2)
65
6.2.3.8.2.1. SMA-4
84. tabula. Pras¥bas SMA-4 materiÇliem un asfaltam
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
(5011500)
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Kårtas biezums
Min., mm
10
3,2 – 4,2
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 17
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
70/100
100/
150 ≥ 7,2
70/100 ≥ 6,7
100/
150
20
Ìdensjut¥ba
Pretest¥ba deformÇcijÇm**
Plstam¥ba**, mm
StabilitÇte**, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
≤ 5 ≥ 60
2x50 ≥ 5 2-4
≤ 7,5 ≥ 70
Piedevas
Aizpildîtåjs
Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, %
Bitumena stabilitÇte,
Da∫i¿as zem
≤ 0,3
%
0,125mm, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ)
vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤
4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a,
ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%.
** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad
nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala
pl¥stam¥ba.
≤ 90
Saturs*, masas %
Klase
Bitumens Asfalts
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
AADT j , pievestÇ
(≤ 500)
Saturs zem 0,063mm, %
Smalkie minerålmateriåli
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Rupjie minerålmateriåli
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
100
85-100
70-100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
28-36
≤ 10
85. tabula. Pras¥bas asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SMA-4
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
12
18
22
8
9
12
0,5
25
15
1
30
20
2
40
25
4
99
85
5,6
100
98
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
8 11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100 100
100 100 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
66
6.2.3.8.2.2. SMA-8
86. tabula. Pras¥bas SMA-8 materiÇliem un asfaltam
≤ 500
N
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30
85/20
0-30
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
N
501- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19
1500 85/20
0-10
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/
150
70/100
100/
150 ≥ 7,0
30-100
1501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 90-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14
3500 90/15
0-1
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100
> 3500
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100
90-100
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
90/15
0
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 17
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
32
Ìdensjut¥ba
Pretest¥ba deformÇcijÇm**
Plstam¥ba**, mm
StabilitÇte**, kN
2x50 ≥ 5 2-4
≤
≥ 70
7,5
≤
≥ 80
7,5
≤ 15 ≥ 80
Piedevas
Aizpildîtåjs
Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, %
Bitumena stabilitÇte,
Da∫i¿as zem
≤ 0,3
%
0,125mm, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ)
vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤
4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a,
ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%.
** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad
nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala
pl¥stam¥ba.
≤ 90
≤ 5 ≥ 60
50/70
Kårtas biezums
Min., mm
18
2,7 – 4,7
≥ 6,5
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs*, masas %
Bitumens Asfalts
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
LosandÏelosas koeficients
Magnija sulfÇta tests
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
100
85-100
70-100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
KarbonÇta saturs, %
≥ 90
87. tabula. Pras¥bas SMA-8 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SMA-8
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
12
17
19
8
9
10
0,5
22
12
1
25
13
2
30
20
4
49
28
5,6
70
32
8
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100
98 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
67
6.2.3.8.2.3. SMA-11
88. tabula. Pras¥bas SMA-11 materiÇliem un asfaltam
≤ 500
N
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30
85/20
0-30
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
N
501- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19
1500 85/20
0-10
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
> 3500
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100
90-100
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
90/15
0
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 17
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
40
Ìdensjut¥ba
Pretest¥ba deformÇcijÇm**
≤
≥ 70
7,5
≤
≥ 80
7,5
≤ 15 ≥ 80
Piedevas
Aizpildîtåjs
Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, %
Bitumena stabilitÇte,
Da∫i¿as zem
≤ 0,3
%
0,125mm, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ)
vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤
4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a,
ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%.
** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad
nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala
pl¥stam¥ba.
≤ 90
Plstam¥ba**, mm
50/70
Kårtas biezums
Min., mm
24
Maks., mm
≤ 5 ≥ 60
≥ 6,0 2x50 ≥ 5 2-4
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100
2,0 – 3,5
StabilitÇte**, kN
70/100
100/
150
70/100
100/ ≥ 6,5
150
30-100
1501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 90-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14
3500 90/15
0-1
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs*, masas %
Bitumens Asfalts
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
LosandÏelosas koeficients
Magnija sulfÇta tests
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
100
85-100
70-100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
KarbonÇta saturs, %
≥ 90
89. tabula. Pras¥bas SMA-11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SMA-11
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
12
15
20
8
9
10
0,5
24
12
1
27
15
2
30
19
4
35
24
5,6
40
27
8
60
35
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
85
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
68
6.2.3.8.2.4. SMA-16
90. tabula. Pras¥bas SMA-16 materiÇliem un asfaltam
≤ 500
N
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30
85/20
0-30
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
N
501- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19
1500 85/20
0-10
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/
150
70/100
100/
150 ≥ 6,0
30-100
1501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 90-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14
3500 90/15
0-1
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100
> 3500
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100
90-100
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
90/15
0
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 16
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
60
Ìdensjut¥ba
Pretest¥ba deformÇcijÇm**
Plstam¥ba**, mm
StabilitÇte**, kN
2x50 ≥ 5 2-4
≤
≥ 70
7,5
≤
≥ 80
7,5
≤ 15 ≥ 80
Piedevas
Aizpildîtåjs
Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, %
Bitumena stabilitÇte,
Da∫i¿as zem
≤ 0,3
%
0,125mm, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ)
vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤
4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a,
ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%.
** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad
nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala
pl¥stam¥ba.
≤ 90
≤ 5 ≥ 60
50/70
Kårtas biezums
Min., mm
36
2,0 – 3,5
≥ 5,5
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Klase
Saturs, masas %
Bitumens Asfalts
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
LosandÏelosas koeficients
Magnija sulfÇta tests
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
100
85-100
70-100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
KarbonÇta saturs, %
≥ 90
91. tabula. Pras¥bas SMA-16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SMA-16
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
12
16
20
8
9
10
0,5
24
12
1
27
14
2
29
16
4
32
20
5,6
35
23
8
50
27
11,2
70
34
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
69
6.2.3.8.2.5. SMA-22
92. tabula. Pras¥bas SMA-22 materiÇliem un asfaltam
≤ 500
N
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30
85/20
0-30
GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
N
501- GC
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19
1500 85/20
0-10
GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
70/100
100/
150
70/100
100/
150 ≥ 5,7
30-100
1501- GC
≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 90-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14
3500 90/15
0-1
GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100
> 3500
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100
90-100
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
90/15
0
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 16
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
88
Ìdensjut¥ba
Pretest¥ba deformÇcijÇm**
Plstam¥ba**, mm
StabilitÇte**, kN
2x50 ≥ 5 2-4
≤
≥ 70
7,5
≤
≥ 80
7,5
≤ 15 ≥ 80
Piedevas
Aizpildîtåjs
Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, %
Bitumena stabilitÇte,
Da∫i¿as zem
≤ 0,3
%
0,125mm, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ)
vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤
4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a,
ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%.
** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad
nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala
pl¥stam¥ba.
≤ 90
≤ 5 ≥ 60
50/70
Kårtas biezums
Min., mm
50
2,0 – 3,5
≥ 5,2
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Klase
Saturs*, masas %
Bitumens Asfalts
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
LosandÏelosas koeficients
Magnija sulfÇta tests
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j, pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
100
85-100
70-100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
KarbonÇta saturs, %
≥ 90
93. tabula. Pras¥bas SMA-22 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SMA-22
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
12
16
20
8
9
10
0,5
24
12
1
27
14
2
29
16
4
33
20
5,6
36
23
8
50
27
11,2
65
35
16
80
50
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
99 100 100
85
98 100
63
100
100
90
100
100
70
6.2.3.8.2.6. SMA-8E
94. tabula. Pras¥bas SMA-8E materiÇliem un asfaltam
> 3500
90-100
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
90/15
0
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 17
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
50/70
27
Ìdensjut¥ba
Pretest¥ba deformÇcijÇm**
Plstam¥ba**, mm
StabilitÇte**, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
≥ 6,5
2x50 ≥ 5 2-4 ≤ 15 ≥ 80
≥ 6,0
Piedevas
Aizpildîtåjs
Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, %
Bitumena stabilitÇte,
Da∫i¿as zem
≤ 0,3
%
0,125mm, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ)
vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤
4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a,
ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%.
** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad
nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala
pl¥stam¥ba.
≤ 90
Saturs*, masas %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Bitumens Asfalts
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100
Kårtas biezums
Min., mm
18
2,7 – 4,7
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
LosandÏelosas koeficients
Magnija sulfÇta tests
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j, pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
100
85-100
70-100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
KarbonÇta saturs, %
≥ 90
95. tabula. Pras¥bas SMA-8E asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SMA-8E
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
12
14
17
9
10
12
0,5
19
14
1
22
17
2
25
20
4
35
25
5,6
70
32
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
8 11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100 100
90 100 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
71
6.2.3.8.2.7. SMA-11E
96. tabula. Pras¥bas SMA-11E materiÇliem un asfaltam
> 3500
90-100
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
90/15
0
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
≥ 17
Ar bitumenu
aizpild¥tÇs poras, %
50/70
35
Ìdensjut¥ba
Pretest¥ba deformÇcijÇm**
Plstam¥ba**, mm
StabilitÇte**, kN
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
≥ 6,0
2x50 ≥ 5 2-4 ≤ 15 ≥ 80
≥ 5,5
Piedevas
Aizpildîtåjs
Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, %
Bitumena stabilitÇte,
Da∫i¿as zem
≤ 0,3
%
0,125mm, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
* NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ)
vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤
4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a,
ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%.
** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad
nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala
pl¥stam¥ba.
≤ 90
Saturs, aptuveni*, %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
·˙aut¿ain¥ba
Bitumens Asfalts
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100
Kårtas biezums
Min., mm
24
2,5 – 4,5
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
LosandÏelosas koeficients
Magnija sulfÇta tests
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
MazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
100
85-100
70-100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
KarbonÇta saturs, %
≥ 90
97. tabula. Pras¥bas SMA-11E asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SMA-11E
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
12
13
15
8
9
11
0,5
18
13
1
21
16
2
25
20
4
35
25
5,6
45
32
8
60
45
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100
90 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
72
6.2.3.8.3. Porasfalts
Porasfalta sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir PA, kuram seko asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u (D) izmïrs
milimetros (mm).
Piemïrs.PA-11 (porasfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 11 mm).
Porasfalts ir ar nepÇrtrauktu granulometriskÇ sastÇva l¥kni, nelielu aizpild¥tÇja un zemu bitumena saturu. TÇ kÇ
asfaltam ir daudz poru, tad ir iespïjama relat¥vi Çtra dens caurplde. ·Çda asfalta dilumkÇrtai nepiecie‰ams bl¥vs,
l¥dzens pamats ar labu dens noteci. Lai nodro‰inÇtu augstu bitumena saturu attiec¥bÇ pret granulometrisko sastÇvu,
mais¥juma stabilitÇtes paaugstinljanai lieto piedevas. Porasfalts lietojams seguma virskÇrtÇm autoce∫os ar lielu
satiksmes intensitÇti, kÇ ar¥ vietÇs, kur ir ¥pa‰i nepiecie‰ams sasniegt labu seguma virsmas sa˙eres koeficientu, vai
vietÇs, kur ir nepiecie‰ams pazeminÇt autotransporta rad¥tÇ trok‰¿a l¥meni. Laba sa˙ere un labas gaismas atstaro‰anas
¥pa‰¥bas, pat mitram segumam. Asfalta kÇrta ir dens caurlaid¥ga, l¥dz ar to ir samazinÇta dens ap‰∫Çk‰anas intensitÇte
un mazÇks akvaplanï‰anas risks. Labas trok‰¿a slÇpï‰anas ¥pa‰¥bas, augsta stabilitÇte. Åtri apledo. Nepiecie‰ams
lielÇks pretapledojuma sÇls izlietojums ziemas uzturï‰anÇ. Ziemas uzturï‰anÇ nedr¥kst kais¥t smilti. Grti iestrÇdÇt
ar rokÇm. Jut¥ba pret mehÇnisku iedarb¥bu, piemïram, radÏotÇm riepÇm, pret naftas produktu iedarb¥bu. Augstas
pras¥bas pamatam. Dilst ÇtrÇk nekÇ bl¥vÇs segas, ÇtrÇk noveco. Net¥rumu un putek∫u ietekmï gan trok‰¿a slÇpï‰anas,
gan dens drenÇÏas spïjas var relat¥vi Çtri pasliktinÇties.
Pras¥bas porasfaltam ir noteiktas pïc prEN 13108-7. IzstrÇdÇtÇ asfalta mais¥juma priek‰projektÇ asfalta mais¥juma
un asfalta ¥pa‰¥bÇm, kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 98. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm atbilsto‰i
paredzïtajam lietojumam.
98. tabula. Pras¥bas projektï‰anai porasfaltam dilumkÇrtÇm
Èpaßîba, mérvienîba
Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un
granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai
Saistvielas saturs (1) , masas %
Granulometriskais sastÇvs, masas %
MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma %
Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma %
Bitumena notece no porasfalta, masas % (106.
tabulÇ norÇd¥tajÇ augstÇkajÇ temperatrÇ)
Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana,
triecienu skaits, gab.
Tilpuma bl¥vums, kg/m 3
MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3
Ìdensjut¥ba, ITSR %
(ITSR – Indirect Tensile Strength Ratio)
Da∫i¿u zudumi, PL %
(PL – Particle loss)
AADT j, pievestÇ > 3500
Prasîba
LVS EN 12697- 35 (ja samais¥‰ana laboratorijÇ)
LVS EN 12697-28
LVS EN 12697-1
LVS EN 12697-2
Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam
6.2.3.8.3. punktÇ (2)
LVS EN
12697-8
Standarts
LVS EN 12697-18
LVS EN
12697-30
LVS EN 12697-6
(metode D)
≤ 0,5
2x50
Deklarï
LVS EN 12697-5
(metode A vai C) (3)
Deklarï
LVS EN 12697-12
≥ 90
LVS EN 12697-17
≤ 20
Saistvielas saturs ietver ar¥ dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Saistvielas saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, ko
var main¥t ar koeficientu α:
(1)
, kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m3, noteikts pïc EN 1097-6.
Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu
saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas.
(3) ”C” metodi var lietot tikai rezultÇtu ieg‰anai no laboratorijÇ sagatavota asfalta mais¥juma.
(2)
73
6.2.3.8.3.1. PA-11
99. tabula. Pras¥bas PA-11 materiÇliem un asfaltam
90-100
>
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
3500 90/15
0
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
50/70
≥ 4,5
70/100
2x50
≤ 20 ≥ 90
Piedevas
Aizpildîtåjs
Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, %
Bitumena stabilitÇte,
Da∫i¿as zem
≤ 0,3
%
0,125mm, %
40
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
≥ 24
100
85-100
70-100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
Ìdensjut¥ba
Da∫i¿u zudumi, PL %
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Bitumens Asfalts
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50
Kårtas biezums
Min., mm
25
16 – 22
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
KarbonÇta saturs, %
≥ 90
100. tabula. Pras¥bas PA-11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
PA-11
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
5
6
7
2
2
3
0,5
9
5
1
13
7
2
19
10
4
29
15
5,6
36
21
8
53
33
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
85
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
74
6.2.3.8.3.2. PA-16
101. tabula. Pras¥bas PA-16 materiÇliem un asfaltam
> 3500
90-100
GC
≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10
90/15
0
Porainîba
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Maks., mm
MinerÇlÇ karkasa
porain¥ba, %
50/70
≥ 4,0
70/100
2x50
≤ 20 ≥ 90
Piedevas
Aizpildîtåjs
Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, %
Bitumena stabilitÇte,
Da∫i¿as zem
≤ 0,3
%
0,125mm, %
60
Da∫i¿as zem
0,063mm, %
≥ 24
100
85-100
70-100
Ìdens saturs, %
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
Ìdensjut¥ba
Da∫i¿u zudumi, PL %
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Saturs, masas %
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Bitumens Asfalts
GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50
Kårtas biezums
Min., mm
36
16 – 20
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
Smalkie minerålmateriåli
Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba,
g/kg
≤ 10
KarbonÇta saturs, %
≥ 90
102. tabula. Pras¥bas PA-16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
PA-16
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
5
6
7
2
2
3
0,5
10
4
1
13
6
2
19
9
4
28
14
5,6
34
19
8
43
28
11,2
60
40
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
75
6.2.3.9. Asfalta maisîjuma projektéßana
Asfalta mais¥jumu projektï, ievïrojot noteiktÇs pras¥bas. Vispirms testï un atlasa materiÇlus, tad sastÇda recepti, tad
projektï laboratorijÇ (priek‰projekts), pïc tam asfalta mais¥jumu pielÇgo raÏo‰anai asfalta rpn¥cÇ un saraÏo izmïÆinÇjuma
partiju, galarezultÇtÇ iegstot Darba formulu.
6.2.3.9.1. Materiålu atlase
JÇatlasa ‰o specifikÇciju pras¥bÇm atbilsto‰i materiÇli, kas piemïroti paredzïtajam asfalta mais¥jumam un lietojumam.
Pamatu un saistes kÇrtÇm atlase jÇveic saska¿Ç ar paredzïto smago transporta l¥dzek∫u satiksmes intensitÇti vienÇ joslÇ
(AADT j,smagie), savukÇrt virskÇrtÇm atlase jÇveic saska¿Ç ar paredzïto pievesto satiksmes intensitÇti vienÇ joslÇ (AADT
j ,pievestÇ). Pras¥bÇm jÇatbilst katram atsevi‰˙ajam asfalta mais¥juma sastÇvÇ izmantotajam materiÇlam. Ja asfaltbetonu AC
izmanto pamatu kÇrtÇ un ja asfaltbetonu AC vai ‰˙embu mastikas asfaltu SMA izmanto saistes kÇrtÇ, tad materiÇliem jÇatbilst
mais¥juma ACb materiÇliem izvirz¥tajÇm pras¥bÇm (pras¥bas pamatu kÇrtÇm un saistes kÇrtÇm).
Ja ir speciÇlas pras¥bas kÇrtas stabilitÇtei, var paredzït augstÇkas pras¥bas materiÇlu ¥pa‰¥bÇm nekÇ noteikts ‰ajÇs
specifikÇcijÇs.
6.2.3.9.2. Asfalta maisîjuma priekßprojekts
Asfalta mais¥juma priek‰projekts jÇizstrÇdÇ atlas¥to materiÇlu vienam granulometriskajam sastÇvam, sagatavojot vismaz
piecus asfalta mais¥juma testï‰anas paraugus ar at‰˙ir¥gu bitumena saturu. Priek‰projekta rezultÇti jÇnoformï, izmantojot
6.2.3.9.4. un 6.2.3.9.5. punktos doto veidlapu paraugus. Ja nepiecie‰ams, Asfalta mais¥juma priek‰projekta rezultÇtu veidlapas
rezultÇtu sada∫a (3.–5. p.) un rezultÇtu grafiskais attïlojums modificïjami.
Mar‰ala stabilitÇtes l¥knei jÇatspogu∫o gan augo‰Ç tendence, l¥dz tiek sasniegta mais¥juma maksimÇlÇ stabilitÇte, gan
dilsto‰Ç tendence, kad, palielinoties bitumena daudzumam, stabilitÇte samazinÇs. Izmantojot iegtos testï‰anas rezultÇtus,
jÇatrod bitumena satura kritiskÇs robeÏas (piemïram, grafiski – atz¥mïjot pras¥bu robeÏas un pïc tam fiksïjot ‰¥s kritiskÇs
vïrt¥bas), Çrpus kurÇm asfalta ¥pa‰¥bas neatbilst 6.2.3.8. punkta kritïrijiem. Starp¥bai starp minimÇlo un maksimÇlo bitumena
satura kritisko vïrt¥bu jÇbt pietiekamai, lai, ¿emot vïrÇ raÏo‰anas procesÇ iespïjamÇs dozÇcijas svÇrst¥bas un citas ietekmes,
tiktu nodro‰inÇta asfalta mais¥juma sagatavo‰ana specifikÇcijÇs noteikto pie∫aujamo novirÏu robeÏÇs.
6.2.3.9.3. Asfalta maisîjuma Darba formula
Saska¿Ç ar asfalta mais¥juma Priek‰projekta rezultÇtiem jÇnoregulï asfalta rpn¥ca, lai varïtu raÏot projektïto asfalta
mais¥jumu. Tad jÇsaraÏo asfalta mais¥juma izmïÆinÇjuma partija, jÇno¿em paraugi un jÇveic nepiecie‰amÇ testï‰ana. Asfalta
rpn¥cÇ saraÏotÇ asfalta mais¥juma izmïÆinÇjuma partijas paraugu testï‰anas rezultÇtu vïrt¥bas nedr¥kst at‰˙irties no
iegtajÇm asfalta mais¥juma Priek‰projekta rezultÇtu vïrt¥bÇm vairÇk nekÇ norÇd¥ts 103. tabulÇ, turklÇt tÇm jÇiek∫aujas 6.2.3.8.
punktÇ noteiktajos kritïrijos.
103. tabula. IzmïÆinÇjuma partijas pie∫aujamÇs at‰˙ir¥bas no priek‰projekta
Parametrs
Cauri izsijÇtÇ materiÇla daudzums, masas %:
- sietiem no 8,0 mm un lielÇkiem
- sietiem no 2 mm l¥dz 5,6 mm
- sietiem no 0,063 mm l¥dz 1 mm
Bitumena saturs, masas %
Asfalta palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma %
MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma %
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma %
Mar‰ala stabilitÇte, kN
Mar‰ala plstam¥ba, kN
Ìdensjut¥ba, ITSR %
Bitumena notece (1) , masas %
Pretest¥ba deformÇcijÇm (2)
Da∫i¿u zudumi (3) , PL %
Pie¬aujamå atß˚irîba no priekßprojekta
+/- 5,0
+/- 4,0
+/- 1,5
+/- 0,3
+/- 1,0
JÇatbilst pras¥bÇm
JÇatbilst pras¥bÇm
JÇatbilst pras¥bÇm
JÇatbilst pras¥bÇm
JÇatbilst pras¥bÇm
JÇatbilst pras¥bÇm
JÇatbilst pras¥bÇm
JÇatbilst pras¥bÇm
Tikai ‰˙embu-mastikas un porasfalta mais¥jumam.
Tikai ‰˙embu-mastikas asfaltam, ja paredzïts (ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, var nenoteikt Mar‰ala stabilitÇti un
Mar‰ala plstam¥bu).
(3) Tikai porasfaltam.
Pïc tam, kad testïta asfalta mais¥juma izmïÆinÇjuma partija un iegtie rezultÇti atbilst pras¥bÇm, jÇsagatavo Darba formula. TÇ jÇnoformï,
izmantojot 6.2.3.9.6. punktÇ doto veidlapas paraugu, un jÇiesniedz apstiprinljanai, pievienojot ar¥ Priek‰projektu, kÇ ar¥ visu materiÇlu atbilst¥bu
apliecino‰u dokumentÇciju. Ja ar asfalta mais¥jumu ieklÇjamÇ plat¥ba bvobjektÇ ir mazÇka par 7000 kvadrÇtmetriem, tad bvuz¿ïmïjs
asfalta mais¥juma Priek‰projektu var neiesniegt. Ja jÇizbvï izmïÆinÇjuma posms, jÇizpilda ar¥ 6.2.5.1. punktÇ izvirz¥tÇs pras¥bas.
(1)
(2)
76
6.2.3.9.4. Asfalta maisîjuma priekßprojekta rezultåti. Veidlapa
Asfalta maisîjuma priekßprojekts Nr..... . Testéßana
L¥gums
Bvobjekts
Past¥tÇjs
Bvuz¿ïmïjs
Laboratorija
Asfalta tips
Standarts
Konstrukt¥vÇ kÇrta
KÇrtas biezums
Datums
1. Recepte
Materiåla nosaukums, tips, raΩotåjs vai piegådåtåjs
Frakcija (mm)
Daudzums (masas %)
100
KopÇ:
2. Granulometriskais sastÇvs
Sieti (mm)
0,063 0,125 0,25 0,5
1
2
4
5,6
8
11,2
16
22,4 31,5
45
63
90
Caursijåtie (%)
3. Asfalta ¥pa‰¥bas (1)
Nr.
p.k.
Tilpuma
blîvums
(g/cm 3 )
% no tilpuma sablîvétam maisîjumam Minerålmat. Ar bit. aizp. Bitumena Maksimålais
poru saturs poru saturs
saturs
blîvums
Bitumens
Materiåli
Porainîba (tilpuma %)
(%)
(masas %)
(g/cm 3 )
1
2
3
4
5
4. Asfalta ¥pa‰¥bas (2)
Nr.
p.k.
Parauga
augstums
(mm)
Korekcijas
koeficients
Mérîtå Marßala Kori©étå Marßala
stabilitåte
stabilitåte
(kN)
(kN)
Marßala
plîstamîba
(mm)
Marßala
koeficients
(kN/mm)
1
2
3
4
5
5. RezultÇti
Bitumena satura kritiskÇs robeÏas:
- minimÇlÇ, masas %
- maksimÇlÇ, masas %
Pie¿emtais bitumena saturs asfalta mais¥juma izmïÆinÇjuma partijas sagatavo‰anai
Testï‰anu un aprï˙inus veica: _____________________________________ (vÇrds, uzvÇrds, amats, paraksts)
77
6.2.3.9.5. Asfalta maisîjuma priekßprojekts grafiski. Paraugs
Pielikums asfalta maisîjuma priekßprojektam Nr..... Rezultåti grafiski
Tilpuma blîvums, g/cm3
Ar bitumenu aizpildîto poru saturs, masas %
2.60
100
2.58
95
2.56
90
2.54
85
2.52
80
2.50
75
2.48
70
2.46
65
2.44
60
2.42
55
2.40
5.50
5.70
5.90
6.10
Bitumena saturs, masas %
6.30
50
5.50
Paliekoßå, porainîba, tilpumu %
8.0
7.5
7.0
6.5
6.0
5.5
5.0
4.5
4.0
3.5
3.0
2.5
2.0
1.5
1.0
0.5
0.0
5.70
5.90
6.10
Bitumena saturs, masas %
6.30
Stabilitåte, kN
9.6
9.4
9.2
9.0
8.8
8.6
8.4
5.50
5.70
5.90
6.10
Bitumena saturs, masas %
6.30
8.2
5.50
Plîstamîba, mm
5.70
5.90
6.10
Bitumena saturs, masas %
6.30
Minerålå karkasa porainîba, tilpuma %
4.0
20
3.8
3.6
19
3.4
3.2
18
3.0
2.8
17
2.6
2.4
16
2.2
2.0
15
1.8
1.6
5.50
5.70
5.90
6.10
Bitumena saturs, masas %
6.30
14
5.50
5.70
5.90
6.10
Bitumena saturs, masas %
6.30
78
6.2.3.9.6. Darba formula. Veidlapa
Darba formula
L¥gums
Bvobjekts
Past¥tÇjs
Bvuz¿ïmïjs
Laboratorija
Asfalta rpn¥ca
Asfalta tips
Standarts
Konstrukt¥vÇ kÇrta
Apstiprinljanas datums
(bvuz¿ïmïjs / past¥tÇjs)
1. Recepte
Materiåla nosaukums, tips, raΩotåjs vai piegådåtåjs
Frakcija (mm)
Daudzums (masas %)
90
63
45
31,5
22,4
16
11,2
8
5,6
4
2
1
0,5
0,25
0,125
0,063
Pielaides
Caursijåtå materiåla
daudzums, masas %
Sieti, mm
2. Asfalta mais¥jums un asfalta ¥pa‰¥bas
Èpaßîbas un parametri
- minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums
- minerÇlÇ karkasa porain¥ba
Asfalts:
- tilpuma bl¥vums
- maksimÇlais bl¥vums
- palieko‰Ç porain¥ba
- ar bitumenu aizpild¥to poru saturs
- Mar‰ala stabilitÇte
- Mar‰ala plstam¥ba
- Mar‰ala koeficients
- dens jut¥ba
- pretest¥ba deformÇcijÇm (ja paredzïts SMA)
- da∫i¿u zudumi (ja paredzïts PA)
Paraugu blîvéßana laboratorijå:
- bl¥vï‰anas temperatra
- Mar‰ala sitienu skaits (no katras puses)
RaΩoßana:
- mais¥juma sagatavo‰anas temperatra
Ieklåßana:
- minimÇlais kÇrtas biezums
- maksimÇlais kÇrtas biezums
Mérvienîba
Rezultåts Pielaides
g/cm 3
tilpuma %
g/cm 3
g/cm 3
tilpuma %
%
kN
mm
----P i % vai mm/h
PL %
C
skaits
0
0
C
mm
mm
Bvuz¿ïmïja pÇrstÇvis: ________________________________________ (vÇrds, uzvÇrds, amats, paraksts)
Past¥tÇja pÇrstÇvis: ___________________________________________ (vÇrds, uzvÇrds, amats, paraksts)
79
6.2.3.10. Maisîjuma projektéßana, izmantojot nofrézéto asfaltu
6.2.3.10.1. Nofrézétais asfalts ≤ 15%
Ja asfalta mais¥jumÇ l¥dz 15 masas % lieto nofrïzïto asfaltu, bitumena atjauno‰anas piedevas lietot nav obligÇti.
6.2.3.10.2. Nofrézétais asfalts 15% lîdz 25%
Ja asfalta mais¥jumos vairÇk par 15 masas %, bet ne vairÇk par 25 masas % izmanto nofrïzïto asfaltu, tad jÇlieto
vienu klasi m¥kstÇks bitumens kÇ noteikts 49. un 50. tabulÇ, tÇ kompensïjot nofrïzïtÇ asfalta bitumena viskozitÇtes
neatbilst¥bu. Var lietot ar¥ 49. un 50. tabulÇ norÇd¥tÇs viskozitÇtes bitumenu, bet tad ir jÇlieto piemïrota nofrïzïtÇ
asfalta bitumena atjauno‰anas piedeva.
6.2.3.10.3. Nofrézétais asfalts > 25%
Ja asfalta mais¥jumos vairÇk par 25 masas % izmanto nofrïzïto asfaltu, tad jÇlieto piemïrota bitumena atjauno‰anas
piedeva, kÇ ar¥ jÇnodro‰ina asfalta mais¥juma kopïjÇs saistvielas (vecÇs un jaunÇs) penetrÇcijas atbilst¥ba 49. un 50.
tabulai. Asfalta mais¥juma kopïjÇs saistvielas penetrÇcijas aprï˙ins:
lg pen mix = a lg pen1 + b lg pen 2
PENmix - aprï˙inÇtÇ saistvielas penetrÇcija asfalta mais¥jumÇ, kas satur nofrïzïto asfaltu;
pen1
- no nofrïzïtÇ asfalta atgtÇs saistvielas penetrÇcija;
pen 2
- no jauna pievienojamÇs saistvielas penetrÇcija;
a un b - kopïjÇ asfalta mais¥juma saistvielas masas da∫as no nofrïzïtÇ asfalta (a) un no jauna
pievienojamÇs saistvielas (b): a + b = 1.
6.2.4. Iekårtas
Asfalta rüpnîca. Asfalta mais¥jums jÇsagatavo rpn¥cÇ ar pÇrtrauktas vai nepÇrtrauktas darb¥bas mais¥tÇju.
Asfalta rpn¥cas dro‰¥bas kritïrijiem jÇatbilst EN 536. Asfalta mais¥juma sagatavo‰anai valsts galvenajiem autoce∫iem
jÇlieto rpn¥ca, kuras tehnoloÆisko procesu vad¥ba ir datorizïta, nodro‰inot, ka speciÇli izstrÇdÇta datorprogramma
neatbilst¥bu gad¥jumos signalizï, fiksï uz monitora varbtïjo neatbilst¥bu un reizï blo˙ï rpn¥cas darb¥bu l¥dz
neatbilst¥bas novïr‰anai. Asfalta mais¥juma sagatavo‰anai pÇrïjiem autoce∫iem var izmantot asfalta rpn¥cu, kuras
mais¥tÇja raÏ¥ba nav mazÇka par 50 t/h un tehnoloÆisko procesu vad¥ba ir automatizïta.
Ja asfalta rpn¥cas vad¥ba ir datorizïta, tad no operatora kab¥nes jÇbt iespïjai kontrolït un vad¥t: minerÇlmateriÇlu
padevi un uzkarsï‰anas temperatru; bitumena padevi un temperatru; izejmateriÇlu dozÇciju; samais¥‰anu.
Datorprogrammai ir jÇnodro‰ina saraÏotÇ mais¥juma, kÇ ar¥ izlietoto izejamateriÇlu uzskaite gan katram mais¥jumam,
gan kopumÇ visÇ mai¿Ç.
Transportéßanas iekårtas. JÇlieto transportï‰anas iekÇrtas ar stingrÇm, l¥dzenÇm un t¥rÇm kravas tilpnïm,
kuras nepie∫auj pÇrvedamÇ materiÇla zudumus un ierobeÏo tÇ noslÇ¿o‰anos un segregÇciju (ieteikums – lietot kravas
tilpnes ar noapa∫otiem striem), kÇ ar¥ kravas tilpnes aizmugurïjÇs da∫as konstrukcijai jÇbt tÇdai, kas nodro‰inÇtu
pakÇpenisku asfalta mais¥juma izkrau‰anu asfalta ieklÇjïja bunkurÇ. JÇbt kravas telpu nosedzo‰iem pÇrsegiem
(ieteikums – pÇrsegam jÇbt tÇdam, lai starp mais¥jumu un pÇrsegu paliktu br¥va gaisa telpa).
Ieklåjéjs. Asfalta kÇrta jÇieklÇj ar pa‰gÇjïjieklÇjïju, kuram ir iespïjams main¥t ieklljanas platumu l¥dz platÇkÇs
ieklÇjamÇs brauktuves joslas (ar¥ ieskaitot nostiprinÇmo nomali, ja paredzïta) platumam bvobjektÇ. IeklÇjïjam jÇbt
apr¥kotam ar elektroniski vadÇmu un apsildÇmu izl¥dzino‰o vibroplÇtni, vibrobrusu, malas piespiedïju vismaz Çrmalai,
automÇtisku gliemeÏtransportiera piepild¥juma nodro‰inljanas un kontroles iekÇrtu, kÇ ar¥ automÇtiskÇm nivelï‰anas
ier¥cïm, kas nodro‰ina vajadz¥go ‰˙ïrsprofilu un garenprofilu. IeklÇjïjam jÇbt apr¥kotam ar¥ ar pietiekamas ietilp¥bas
asfalta mais¥juma pie¿em‰anas tvertni, lai nodro‰inÇtu vienmïr¥gu asfalta mais¥juma ieklljanu. ·uvju nivelï‰anas
iekÇrtÇm jÇnodro‰ina l¥dzenu un salÇgotu garenvirziena ‰uvju izveido‰ana starp ieklÇtajÇm joslÇm.
Veltñi. JÇlieto tikai pa‰gÇjïjvelt¿i. Var lietot tïrauda valãu vibrovelt¿us, tïrauda valãu statiskas slodzes velt¿us,
pneimatisko rite¿u velt¿us vai tandïmvelt¿us (ar diviem tïrauda valãiem, abiem dzeno‰ajiem), kuri atbilst 104. tabulas
pras¥bÇm.
80
104. tabula. Pras¥bas karsto asfalta kÇrtu sabl¥vï‰anÇ lietojamajiem velt¿iem
Parametrs
Pilna masa, t
LineÇrÇ slodze, kN/m
Statiskas slodzes
térauda trîsvalçu
veltnis
Tandémveltnis
9
≥ 53
7 – 12
≥ 35
W=
Velt¿a slodzes faktors (W)
P - svars uz valci, kN
L - valãa garums, m
D - valãa diametrs, m
Vibroveltnis vai
statiskas slodzes
térauda divvalçu
veltnis
7 – 12
≥ 21
P
, kur
L x D2
Pneimatisko riteñu
veltnis
-
-
Rite¿u slodze, kg/riepa
-
-
-
≥ 900
Riepas kontakta laukuma
spiediens, kP
-
-
-
≥ 380
Ieteikumi. Lietojamo velt¿u tehniskie rÇd¥tÇji apkopojami grafikos vai tabulÇs, pneimatisko rite¿u veltnim jÇ¿em
vïrÇ kontaktlaukumi un kontaktspiedieni visiem riepu piesknï‰anas spiedienu un slogojumu diapazoniem, visa veida
un izmïra velt¿a riepÇm, kÇdas izmantos, vibrovelt¿u svar¥gie parametri ir velt¿a darba Çtrums, vibrÇciju amplitda un
vibrÇciju frekvence, kÇ ar¥ svar¥gi ir pamatot ‰o parametru izvïles kritïrijus.
Sîkß˚embu kliedétåjs (ja paredzïts – dilumkÇrtÇm), kas nodro‰ina mehanizïtu un vienmïr¥gu s¥k‰˙embu
izkais¥‰anu pïc pirmÇ velt¿a gÇjiena.
6.2.5. Darba izpilde
6.2.5.1. Izmé©inåjuma posms
Ja asfalta kÇrtu ieklÇjamÇ plat¥ba ir virs 40 000 m 2, pirms asfalta mais¥juma Darba formulas iesnieg‰anas
apstiprinljanai bvuz¿ïmïjam jÇizbvï izmïÆinÇjuma posms. IzmïÆinÇjuma posms paredzïts Darba formulas, kÇ ar¥
transportï‰anas, ieklljanas un nobl¥vï‰anas tehnikas piemïrot¥bas pÇrbaudei atbilsto‰i ieteiktajai bvniec¥bas metodei
un darba organizÇcijai. IzmïÆinÇjuma posms jÇizbvï, lietojot tos materiÇlus, kas paredzïti asfalta mais¥juma Darba
formulÇ, kÇ ar¥ lietojot tehniku un iekÇrtas, ko izmantos bvobjektÇ. IzmïÆinÇjuma posmam jÇbt 2 joslu platam un
vismaz 50 m garam netÇlu no bvobjekta vai bvobjektÇ. Ar¥ sagatavotajam pamatam jÇbt tÇdam pa‰am vai l¥dz¥gam,
kÇds bs bvobjektÇ.
Pïc izmïÆinÇjuma posma izbves jÇtestï lietotais asfalta mais¥jums, kÇ ar¥ jÇnosaka izbvïtÇs kÇrtas bl¥vums,
jÇizmïra l¥dzenums, platums un profils, jÇnovïrtï ‰uvju izveido‰anas un nobl¥vï‰anas metodes. Ja iegtie testï‰anas
un mïr¥jumu rezultÇti neatbilst pras¥bÇm, neatbilsto‰ais izmïÆinÇjuma posms, ja tas ticis izbvïts bvobjektÇ, jÇnovÇc
un jÇnogÇdÇ uz bvuz¿ïmïja atbïrtni, jÇveic nepiecie‰amÇs korekcijas Darba formulÇ, asfalta mais¥juma raÏo‰anas
vai kÇrtas ieklljanas procesÇ. Pïc korekciju ievie‰anas izmïÆinÇjuma posms jÇizbvï atkÇrtoti, kamïr tiek iegti
pras¥bÇm atbilsto‰i testï‰anas un mïr¥jumu rezultÇti.
Asfalta mais¥juma Darba formulu var apstiprinÇt pïc tam, kad ir iegti pras¥bÇm atbilsto‰i izmïÆinÇjuma posma
testï‰anas un mïr¥jumu rezultÇti vai ar¥ iegto rezultÇtu neatbilst¥bas ir biju‰as nelielas, neatbilst¥bu iemesli ir
viennoz¥m¥gi konstatïti, un nelielu korekciju ievie‰ana ne‰aub¥gi garantï pras¥bÇm atbilsto‰a asfalta mais¥juma
raÏo‰anu un iestrÇdi.
6.2.5.2. Virsmas sagatavoßana
6.2.5.2.1. Nesaistîtu pamata kårtu sagatavoßana
Pirms asfalta kÇrtas izbves jÇizmïra iepriek‰ izbvïtÇs kÇrtas virsmas augstuma atz¥mes vismaz tr¥s vietÇs
‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 50 m. Augstuma atz¥mes nedr¥kst at‰˙irties vairÇk nekÇ paredzïts konkrïtajai kÇrtai. Pamatnes
virsma jÇatt¥ra no br¥vu un nesaist¥tu materiÇlu da∫i¿Çm, kÇ ar¥ sve‰˙erme¿iem. Pirms asfalta mais¥juma ieklljanas
izpildÇma gruntï‰ana saska¿Ç ar 6.1. punktu.
6.2.5.2.2. Bituminétu kårtu sagatavoßana
Bedr¥tïm jÇbt saremontïtÇm, plaisÇm aizlietÇm. Pamatnes virsma jÇatt¥ra no br¥vu un nesaist¥tu materiÇlu
da∫i¿Çm, kÇ ar¥ sve‰˙erme¿iem. Tie‰i pirms asfalta mais¥juma ieklljanas (tajÇ pa‰Ç dienÇ) izpildÇma gruntï‰ana
saska¿Ç ar 6.1. punktu.
81
6.2.5.3. Laika apståk¬i, temperatüra un sezonas ierobeΩojumi
KarstÇ asfalta dilumkÇrtas jÇizbvï laika posmÇ no 15. apr¥∫a l¥dz 15. oktobrim. Asfalta mais¥jumu nav ieteicams
ieklÇt, ja paredzams lietus, ja zemes klÇtne sasalusi, ja virsma, uz kuras jÇklÇj asfalta mais¥jums, ir slapja (dens
plïv¥tes biezums pÇrsniedz 1 mm). ApkÇrtïjÇs vides un pamatnes temperatrai asfalta mais¥juma ieklljanas laikÇ
jÇatbilst 105. tabulas pras¥bÇm. Lietus laikÇ ieklljana jÇpÇrtrauc.
105. tabula. Pras¥bas apkÇrtïjÇ gaisa un pamatnes temperatrÇm
Konstruktîvås
kårtas nosaukums
Pamatu kÇrtas
Visas kÇrtas
Kårtas
biezums, mm
Minimålå gaisa
temperatüra, O C
Maksimålais véja åtrums,
kad ir minimålå gaisa
temperatüra, m/s
Minimålå pamatnes
temperatüra, O C
≥ 70
> 60
40 – 60
< 40
2
5
10
15
12
12
12
3
2
10
10
15
Ja ieklljanu veic tuvu minimÇlajÇm temperatrÇm, gatavÇ asfalta mais¥juma temperatra ieteicama tuvÇk
maksimÇlajÇm 106. tabulÇ dotajÇm temperatrÇm.
6.2.5.4. Asfalta maisîjuma raΩoßana, ieklåßana un blîvéßana
Asfalta mais¥juma raÏo‰ana, ieklljana un bl¥vï‰ana jÇparedz kÇ vienots, nepÇrtraukts process. Pirms darbu
sÇkuma jÇdeklarï asfalta mais¥juma transportï‰anas mar‰ruts, kÇ ar¥ asfalta mais¥juma ikdienas piegÇÏu apjomi un
iestrÇdes plsmas grafiks.
6.2.5.4.1. RaΩoßana
Asfalta mais¥jums jÇraÏo saska¿Ç ar asfalta rpn¥cas kvalitÇtes nodro‰inljanas plÇnu. Sagatavotie asfalta
mais¥jumi jÇnovieto uzglabljanas bunkurÇ vai ar¥ jÇiekrauj transporta l¥dzek∫os nogÇdei bvobjektÇ. JÇbt nodro‰inÇtai
sagatavoto mais¥jumu iestrÇdei bvobjektÇ tÇs mai¿as laikÇ, kurÇ tie ir saraÏoti. Katrai uz bvobjektu nostÇmajai
kravai jÇbt pavaddokumentam, kurÇ norÇd¥ts mais¥tÇja tips un jauda, iekrau‰anas laiks, bvobjekta adrese, asfalta
mais¥juma tips, kravas svars un temperatra. GatavÇ asfalta mais¥juma temperatrai jÇatbilst 106. tabulÇ izvirz¥tajÇm
pras¥bÇm.
106. tabula. GatavÇ asfalta mais¥juma temperatra
Bitumena klase
50/70
70/100
100/150
SMA
150 – 200
140 – 190
130 – 170
Maisîjuma tips
PA
Temperatüra, no – lîdz, O C
145 – 175
140 – 170
130 – 160
AC; AC b
145 – 185
140 – 180
130 – 170
Darba izpildes laikÇ jÇtestï 107. tabulÇ norÇd¥tie parametri. SaraÏotajam asfalta mais¥jumam un asfaltam ir jÇatbilst
apstiprinÇtajai Darba formulai. Novirzes no Darba formulas nedr¥kst pÇrsniegt 107. tabulÇ noteiktÇs.
82
107. tabula. Testïjamie parametri un pie∫aujamÇs novirzes no Darba formulas
Parametrs
Cauri izsijÇtÇ materiÇla daudzums, masas %:
- 22 mm sietam
- 16 mm sietam
- 11,2 mm sietiem
- 8 mm sietam
- 5,6 mm sietam
- 4 mm sietam
- 2 mm sietam
- 0,063 mm sietam
Bitumena saturs, masas %
Asfalta palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma %
MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma %
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma %
Asfalta maisîjuma lielåko da¬iñu izmérs, mm
≤ 11
16 mm
22 mm
32
Atß˚irîbas no Darba formulas, ± %
8,4
6,4 (11 mm)
6,4 (8 mm)
5,4
4,4
1,5
0,4
1,5
1,5
7,4
6,4
7,4
5,4
6,4
2,0
2,5
0,4
0,5
1,5
1,5
1,5
1,5
JÇatbilst pras¥bÇm
9,4
7,4
6,4
2,5
0,5
2,0
1,5
6.2.5.4.2. Transportéßana
Lai atvieglotu asfalta mais¥juma izkrau‰anu no kravas kastes, var lietot daÏÇdus pal¥gl¥dzek∫us, kas neietekmï
mais¥juma kvalitÇti, tÇdus kÇ ziepju vai mazgÇjamÇ pulvera ‰˙¥dums, minerÇlais pulveris un citi, izsmidzinot vai
izbÇrstot kravas kastï. Aizliegts lietot d¥ze∫degvielu. Tl¥t pïc asfalta mais¥juma iekrau‰anas jÇuzklÇj kravas telpu
nosedzo‰s pÇrsegs, un to nedr¥kst no¿emt ÇtrÇk, kÇ ¥si pirms asfalta mais¥juma izkrau‰anas ieklÇjïjÇ.
6.2.5.4.3. Ieklåßana un blîvéßana
Asfalta mais¥juma temperatra nedr¥kst pÇrsniegt pie∫autÇs robeÏas, tÇ jÇmïra transporta l¥dzek∫a kravas kastï
vismaz 100 mm dzi∫umÇ. IeklÇjamÇs joslas garen‰uve nedr¥kst sakrist ar risu vietÇm un apak‰ïjo kÇrtu garen‰uvïm.
DilumkÇrtas garen‰uvei jÇbt nob¥d¥tai no brauktuves ass vai blakus joslu malÇm par vismaz 10 cm. Nelielas plat¥bas,
kur paredzïta neliela satiksme, un vietÇs, kuru platums nav pietiekams mehÇniskai ieklljanai, var ieklÇt ar roku
darbaspïku.
PÇrtraukumi ieklÇjïja darb¥bÇ, ieklÇjot asfalta mais¥jumus, nedr¥kst pÇrsniegt 15 mintes (ieteicams ieklÇt
vienmïr¥gi un nepÇrtraukti), pretïjÇ gad¥jumÇ jÇveido darba ‰uve. Darba ‰uve (‰˙ïrs‰uve) jÇsagatavo frïzïjot, atcïrtot
vai nozÇÆïjot kÇrtas malu vertikÇli, tad gruntïjot vai iestrÇdÇjot bitumena mastikas lentu.
Garen‰uve jÇsagatavo, iepriek‰ ieklÇtÇs joslas malu vai nu uzkarsïjot ar infrasarkano staru sild¥tÇju 10 – 15 cm
platumÇ l¥dz temperatrai +110 O C, vai ar¥ lietojot kÇdu no iepriek‰ aprakst¥tajÇm darba ‰uves sagatavo‰anas metodïm.
Garen‰uve nav ¥pa‰i jÇsagatavo, ja asfalta kÇrtas izbvï ar diviem vai vairÇkiem ieklÇjïjiem vienlaikus, nodro‰inot,
ka pirmÇ ieklÇtÇ kÇrta neatdziest zemÇk par +80 O C, vai ar¥ lieto kÇdu no remikss metodïm. Ja lieto asfalta malas
piespiedïju, tad ‰uve tikai jÇgruntï.
IeklÇtÇ asfalta mais¥juma bl¥vï‰anas metodei jÇbt piemïrotai konkrïtajam asfalta mais¥jumam, ieklljanas
metodei, kÇrtas biezumam, apkÇrtïjÇ gaisa un pamata temperatrai, vïja virzienam un Çtrumam, kÇ ar¥ citiem
apstÇk∫iem, lai iegtu pras¥to sabl¥vïjumu. Velt¿a kust¥ba jÇuzsÇk vienmïr¥gi bez rÇvieniem, velt¿a Çtrumam jÇbt
pïc iespïjas nemain¥gam. Velt¿o‰anas procesa laikÇ, kÇ ar¥ pïc tÇ pabeig‰anas nedr¥kst apstÇdinÇt vai novietot veltni
stÇvï‰anai uz vïl neatdzisu‰as asfalta kÇrtas, iz¿emot, lai main¥tu velt¿a kust¥bas virzienu bl¥vï‰anas procesa laikÇ. Lai
asfalta mais¥jums neliptu pie velt¿u valãiem, ieteicams valãus viegli mitrinÇt ar deni. Ja paredzïts, denim var lietot ar¥
ziepju vai citas piedevas. Vibrovelt¿u vibroiekÇrtu dr¥kst ieslïgt tikai pïc kust¥bas uzsÇk‰anas, un tas jÇizslïdz pirms
apstljanÇs, lai main¥tu brauk‰anas virzienu. Vibrovelt¿u vibroiekÇrtas nedr¥kst izmantot uz metÇla tiltiem. Uz betona
tiltiem nedr¥kst izmantot vibrovelt¿us, kuru pilna masa ir lielÇka par 2t. Nav ieteicams izmantot velt¿u vibroiekÇrtas,
ja izbvïjamÇ asfalta kÇrta ir plÇnÇka par 30 mm. SMA tipa asfalta mais¥jumu velt¿o‰anai nav at∫auts izmantot
pneimatisko rite¿u velt¿us.
Ja nav citas pras¥bas, tad ‰˙ïrsprofils jÇparedz atbilsto‰i LVS 190-2.
Satiksmi nedr¥kst atjaunot pirms ieklÇtÇs kÇrtas atdzi‰anas l¥dz temperatrai, kas pasargÇ no risu iespie‰anas
transporta slodÏu iedarb¥bÇ. Ja gaisa temperatra pÇrsniedz +25 O C, satiksmi pa jaunizbvïto asfalta kÇrtu ieteicams
atjaunot ne ÇtrÇk kÇ pïc 24 stundÇm.
6.2.6. Kvalitåtes novértéjums
Izbvïtajai asfalta kÇrtai jÇbt viendab¥gai un ar vienmïr¥gu virsmas tekstru, bez izsv¥dumiem, plaisÇm vai citiem
vizuÇli konstatïjamiem defektiem. JÇbt nodro‰inÇtai piln¥gai dens notecei no kÇrtas virsmas. IzbvïtÇs asfalta
kÇrtas kvalitÇtei jÇatbilst 108. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
83
108. tabula. Asfalta kÇrtu kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
Prasîba
Metode
Virsmas augstuma
atz¥mes (ja paredzïts)
≤ ± 2,5 cm no paredzïtÇ
LBN 305-1
Veicot Æeodïziskos
uzmïr¥jumus
·˙ïrsprofils
≤ ± 0,5 % no paredzïtÇ
Ar 3 m mïrlatu
Platums
≤ ± 5 cm no paredzïtÇ uz
katru pusi no ce∫a ass
Ar mïrlentu
KÇrtas biezums (1)
≤ ± 0,5 cm no paredzïtÇ
(noteikta biezuma kÇrtÇm)
LVS EN 12697-36
KÇrtas biezums (1)
(izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm)
LVS EN 12697-36
Nedr¥kst bt mazÇks kÇ
norÇd¥ts 6.3.3.8. punktÇ
Izpildes laiks vai apjoms
VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s
vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 50 m.
Piemïram, uz ce∫a ass un malÇs
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc
200 m
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc
250 m (3) . Izurbjot katrÇ vietÇ pa
vienam paraugam 10 cm diametrÇ,
mainot dislokÇciju (joslas mala,
vidus, garen‰uve utt.)
LVS 13036-7
KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5
Garenl¥dzenums un
mïr¥jumus ik pïc 0,5 m,
AttÇlums no kÇrtas virsmas
‰˙ïrl¥dzenums dilumkÇrtai
sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc
l¥dz mïrmalas plaknei nedr¥kst
(ja neuzmïra ar lÇzeru
gala. Mïrlata garenvirzienÇ 100 m
pÇrsniegt 6 mm
profilogrÇfu)
un ‰˙ïrsvirzienÇ liekama ne
tuvÇk kÇ 0,25 m no joslas
malas
L¥dzenums dilumkÇrtai,
IRI (ja uzmïra ar lÇzeru
profilogrÇfu):
VidïjÇ vïrt¥ba 20m posmos, ja
AADT j, pievestÇ :
a) periodiskÇs uzturï‰anas ≤ 1500
bvobjektos
virs 1500
≤ 2,9 mm/m
≤ 1,9 mm/m
b) jaunbvïs,
rekonstrukcijas vai
renovÇcijas bvobjektos
≤ 1500
1501-3500
virs 3500
≤ 2,5 mm/m
≤ 2,0 mm/m
≤ 1,5 mm/m
KÇrtas sabl¥vïjums (2)
M – Mar‰ala palieko‰Ç
porain¥ba
B – IzurbtÇ parauga
palieko‰Ç porain¥ba
AC
ACb
SMA
M-1,5≤B≤M+2,5
M-1,5≤B≤M+3,5
M-1,5≤B≤M+3,0
PA
M-2,0≤B≤M+3,0
KÇrtas palieko‰Ç
porain¥ba (2) (ja nav datu
par Mar‰ala palieko‰o
porain¥bu)
AC
ACb
SMA
PA
≤6%
≤ 10 %
≤6%
≤ 30 %
Sa˙eres koeficients
(dilumkÇrtÇm)
VidïjÇ vïrt¥ba 100m posmos,
ja AADT j, pievestÇ :
l¥dz 1500
virs 1500
≥ 0,48
≥ 0,54
LÇzera profilogrÇfs
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ (3)
LVS EN 12697-8
Izurbtajiem paraugiem nosakot
palieko‰o porain¥bu (B) un
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc
novïrtïjot to pret konkrïtÇs
1000 m (3) . Ietiecams paraugus
dienas produkcijas vidïjo
Mar‰ala palieko‰o porain¥bu (M) no¿emt ne ÇtrÇk kÇ 3 dienas un
ne vïlÇk kÇ 14 dienas pïc asfalta
LVS EN 12697-5
kÇrtas izbves
LVS EN 12697-6
LVS EN 12697-8
Pr EN 13036-2
Sa˙eres koeficienta
mïr¥jums veicams vienÇ no
joslas risu vietÇm
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ (3) .
Ieteicams mïr¥jumus veikt ne
ÇtrÇk kÇ 2 nedï∫as un ne vïlÇk kÇ 6
nedï∫as pïc asfalta kÇrtas izbves
Urbtos paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no asfalta malas un 0,2 m no komunikÇciju pieslïgumiem.
Urbtie paraugi katrÇ vietÇ jÇ¿em paralïli kust¥bas virzienam joslÇ. JÇ¿em 4 paraugi (sïrija) – A1; B1; A2; B2, tÇ,
lai attÇlums starp urbumu as¥m btu ap 30 cm. Paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no asfalta malas un 0,2 m
no garen‰uves, darba ‰uves vai komunikÇciju pieslïgumiem. Katra urbuma diametram jÇbt ne mazÇkam par 10
cm. Paraugu ¿em‰anas vietas jÇizvïlas tÇ, lai raksturotu vidïjo joslÇ ieklÇtÇs asfalta kÇrtas kvalitÇti. Novïrtïjumam
jÇaprï˙ina vidïjais rezultÇts no diviem paraugiem (1. un 2.).
(3) Mïr¥jumus ar lÇzeru profilogrÇfu, paraugu urb‰anu un sa˙eres koeficienta mïr¥jumus veic past¥tÇjs par saviem
l¥dzek∫iem.
(1)
(2)
6.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Paveikto darba apjomu nosaka, uzmïrot laukumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.1. pras¥bÇm.
Iesïdumu remonta un profila labo‰anas darbu daudzums jÇuzskaita, kontrolïjot bvobjektÇ pievesto un iestrÇdÇto
materiÇlu kravÇ atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.3. pras¥bÇm.
84
6.3.MÈKSTÅ ASFALTA UN EMULSIJAS ASFALTA KÅRTAS IZBËVE
M¥kstÇ asfalta vai emulsijas asfalta kÇrtas ieteicams paredzït, ja AADT ≤ 2000.
6.3.1. Definîcijas
Mîkstais asfalts – minerÇlmateriÇlu un m¥kstÇ bitumena (pïc LVS EN 12591 2. vai 3. tabulas) mais¥jums.
Emulsijas asfalts – minerÇlmateriÇlu un bitumena emulsijas (pïc LVS 92) mais¥jums.
6.3.2. Darba apraksts
M¥kstÇ asfalta vai emulsijas asfalta kÇrtas izbve ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un piegÇdi,
mais¥juma projektï‰anu un raÏo‰anu, kÇ ar¥ pamata sagatavo‰anu (t¥r¥‰ana, gruntï‰ana) un asfalta kÇrtas izbvi.
Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic ar¥ pamata Æeodïziskie mïr¥jumi, ‰˙ïrsprofila un garenprofila
projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini.
6.3.3. Materiåli
M¥kstÇ asfalta un emulsijas asfalta mais¥jumos kÇ minerÇlmateriÇli lietojamas ‰˙embas, grants un smilts no kalnu
ieÏiem, kÇ saistviela emulsijas asfalta mais¥jumos lietojama ce∫u bitumena katjonu emulsija, m¥kstÇ asfalta mais¥jumos
– m¥kstais bitumens. Var lietot ar¥ nofrïzïto asfaltu, domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿us. Paredzïtajos gad¥jumos
jÇlieto speciÇlas piedevas. KÇ saistviela lietojams LVS EN 12591 2. vai 3. tabulai piekrit¥gs m¥kstais bitumens vai LVS
92 atbilsto‰a bitumena emulsija atbilsto‰i norÇd¥tajam m¥kstÇ un emulsijas asfalta tipiem. Citiem materiÇliem jÇatbilst
6.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
Pras¥bÇm jÇatbilst katram asfalta mais¥juma sastÇvÇ izmantotajam materiÇlam.
6.3.3.1. Kritériji asfalta projektéßanai
·ajÇ punktÇ apkopotas pras¥bas m¥kstÇ asfalta un emulsijas asfalta projektï‰anai, klasificïjot m¥kstÇ asfalta un
emulsijas asfalta mais¥jumu tipus, pras¥bas tiem, kÇ ar¥ norÇdot galvenÇs pras¥bas konkrïto asfalta mais¥jumu tipu
materiÇliem. DetÇli pras¥bas materiÇliem skat¥t 6.2.3. punktÇ.
6.3.3.1.1. Mîkstais asfalts (SA)
M¥kstÇ asfalta sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir SA vai SA b, kuram seko m¥kstÇ asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla lielÇko
da∫i¿u (D) izmïrs milimetros (mm). SA – paredzïts dilumkÇrtÇm. SA b – paredzïts saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm.
Papildus var norÇd¥t: d – ar bl¥vu struktru, o – ar atvïrtu struktru, V … – bitumena klase.
Piemïri.
SA-11-d-V12000 (m¥kstais asfalts dilumkÇrtai ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 11 mm, bl¥vu struktru, V 12000
klases m¥ksto bitumenu).
SA b -16-o-V3000 (m¥kstais asfalts saistes kÇrtai vai pamatu kÇrtai ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 16 mm,
atvïrtu struktru, V 3000 klases m¥ksto bitumenu).
M¥kstais asfalta mais¥jums sastÇv no minerÇlmateriÇla un bitumena saistvielas. MinerÇlmateriÇls ir ar nepÇrtrauktu
granulometriskÇ sastÇva l¥kni un nelielu aizpild¥tÇja daudzumu, ar samïrÇ nelielu m¥kstÇ bitumena saturu. Asfalta
mais¥jumu sagatavo rpn¥cÇ ar uzsild¥‰anas apr¥kojumu. Mais¥jumu sajauc, ieklÇj un sabl¥vï siltÇ veidÇ, +50 l¥dz
+120 O C temperatrÇ. M¥kstais asfalts lietojams seguma virskÇrtÇm (SA), seguma apak‰kÇrtÇm jeb saistes kÇrtÇm
un pamatu kÇrtÇm (SA b), izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm un profila labo‰anai (SA vai SA b), kÇ ar¥ iesïdumu remontam (SA b)
zemas intensitÇtes autoce∫iem, kÇ ar¥ autoce∫iem, kur nepiecie‰ama paaugstinÇta seguma elast¥ba. M¥ksto asfaltu var
lietot ar¥ gÇjïju un velosipïdu celi¿iem un ietvïm, tomïr tas nav ieteicams. Laba kÇrtas elast¥ba un ”pa‰dziednieciskÇs”
spïjas. Laba pretest¥ba noveco‰anai, viegli pÇrstrÇdÇt. ZemÇka raÏo‰anas temperatra, kas mazÇk ietekmï vidi. Var
lietot, lai izl¥dzinÇtu nel¥dzenumus. IerobeÏota stabilitÇte. Ja asfalta kÇrtas virsma mitra, uz tÇs var izveidoties dens
plïve, sevi‰˙i jaunai kÇrtai. SliktÇkas gaismas atstaro‰anas ¥pa‰¥bas. Saistes kÇrtas un pamatu kÇrtas ir jut¥gas pret
dens iedarb¥bu, l¥dz ar to tÇs nevar ilgsto‰i ekspluatït neizbvïjot nosedzo‰o kÇrtu. IerobeÏota nodilumiztur¥ba. Var
bt segregÇcijas tendence.
Pras¥bas m¥kstajam asfaltam ir noteiktas pïc prEN 13108-3. IzstrÇdÇtÇ asfalta mais¥juma priek‰projektÇ asfalta
mais¥juma un asfalta ¥pa‰¥bÇm, kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 109. vai 110. tabulÇ izvirz¥tajÇm
pras¥bÇm.
85
109. tabula. Pras¥bas projektï‰anai m¥kstajam asfaltam saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm
AADT j, smagie
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
lîdz 100
101-500
Prasîba
Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un
granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai
Saistvielas saturs (1) , masas %
Granulometriskais sastÇvs, masas %
LVS EN 12697-35 (ja samais¥‰ana laboratorijÇ)
LVS EN 12697-28
LVS EN 12697-1
LVS EN 12697-2
Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam
6.3.3.1.1. punktÇ (2)
Palieko‰Ç porain¥ba (SA b -11-o; SA b -16-o; un
SA b -22-o), tilpuma %
Palieko‰Ç porain¥ba (SA b -16-d-V12000 un
SA b -22-d-V12000), tilpuma %
Deklarï
LVS EN 12697-8
4-8
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma %
Deklarï
Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana,
triecienu skaits gab.
LVS EN
12697-30
Tilpuma bl¥vums, kg/m3
LVS EN 12697-6
(metode B)
Deklarï
MaksimÇlais bl¥vums, kg/m3
LVS EN 12697-5
(metode A, B vai
C) (3)
Deklarï
2x50
110. tabula. Pras¥bas projektï‰anai m¥kstajam asfaltam dilumkÇrtÇm
Èpaßîba, mérvienîba
Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un
granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai
Saistvielas saturs (1) , masas %
Granulometriskais sastÇvs, masas %
Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma %
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma %
Standarts
lîdz 500
AADT j, pievestÇ
501-1500
Prasîba
LVS EN 12697- 35 (ja samaisa laboratorijÇ)
LVS EN 12697-28
LVS EN 12697-1
LVS EN 12697-2
Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam
6.3.3.1.1. punktÇ (2)
LVS EN 12697-8
4-8
Deklarï
Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana,
triecienu skaits gab.
LVS EN 12697-30
2x50
Tilpuma bl¥vums, kg/m 3
LVS EN 12697-6
(metode B)
Deklarï
MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3
LVS EN 12697-5
(metode A, B vai
C) (3)
Deklarï
Saistvielas saturs ietver ar¥ nofrïzïtÇ vai dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Pras¥bas saistvielas saturam
jÇkoriÆï ar koeficientu α:
(1)
, kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m 3 , noteikts pïc LVS EN 1097-6.
Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu
saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas.
(3) ”C” metodi var lietot tikai rezultÇtu ieg‰anai no laboratorijÇ sagatavota asfalta mais¥juma.
(2)
86
6.3.3.1.1.1. SA-11-d-V12000
111. tabula. Pras¥bas SA-11-d-V12000 materiÇliem un asfaltam
≤ 30 ≤ 25
≤ 2 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Kårtas biezums
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, %
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
≤ 40 Dekl. Dekl. GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Asfalts
Saturs, masas %
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
Bitumens
Klase
≤ 30 ≤ 30
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
501- GC
≤4
1500 85/20
Smalkie minerålmateriåli
V12000
≤ 500
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
4,52x50 4-8 Dekl.
5,4
Aizpildîtåjs
Min., mm
25
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
45
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
112. tabula. Pras¥bas SA-11-d-V12000 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SA-11-d-V12000
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
6
14
22
Min. %
3
8
11
0,5
31
16
1
42
23
2
52
33
4
66
48
5,6
75
57
8
88
70
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
85
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
87
6.3.3.1.1.2. SA-16-d-V12000
113. tabula. Pras¥bas SA-16-d-V12000 materiÇliem un asfaltam
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Kårtas biezums
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, %
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Asfalts
Saturs, masas %
501- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
1500 85/20
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
Bitumens
Klase
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Smalkie minerålmateriåli
V12000
≤ 500
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
4,32x50 4-8 Dekl.
5,2
Aizpildîtåjs
Min., mm
35
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
65
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
114. tabula. Pras¥bas SA-16-d-V12000 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SA-16-d-V12000
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
6
11
19
Min. %
4
5
9
0,5
28
13
1
36
18
2
46
26
4
58
39
5,6
64
46
8
74
57
11,2
88
70
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
88
6.3.3.1.1.3. SA b -16-d-V12000
115. tabula. Pras¥bas SA b -16-d-V12000 materiÇliem un asfaltam
≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Kårtas biezums
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, %
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Asfalts
Saturs, masas %
101- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
200 85/20
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
Bitumens
Klase
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Smalkie minerålmateriåli
V12000
≤ 100
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
3,42x50 4-8 Dekl.
4,2
Aizpildîtåjs
Min., mm
35
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
65
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
116. tabula. Pras¥bas SA b -16-d-V12000 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SAb-16-d-V12000
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
5
9
16
Min. %
2
4
8
0,5
25
13
1
35
19
2
46
26
4
59
36
5,6
67
41
8
76
50
11,2
88
58
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
89
6.3.3.1.1.4. SA b -22-d-V12000
117. tabula. Pras¥bas SA b -22-d-V12000 materiÇliem un asfaltam
≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 dekl. ≤ 10 ≥ 40
Kårtas biezums
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, %
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 dekl. ≤ 10 ≥ 40
Asfalts
Saturs, masas %
101- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
200 85/20
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
Bitumens
Klase
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Smalkie minerålmateriåli
V12000
≤ 100
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
3,12x50 4-8 Dekl.
4,0
Aizpildîtåjs
Min., mm
50
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
90
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
118. tabula. Pras¥bas SA b -22-d-V12000 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SAb-22-d-V12000
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
5
9
14
Min. %
2
4
7
0,5
22
10
1
30
15
2
40
20
4
51
29
5,6
57
35
8
66
42
11,2
74
51
16
88
63
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
99 100 100
85
98 100
63
100
100
90
100
100
90
6.3.3.1.1.5. SA b -11-o
119. tabula. Pras¥bas SA b -11-o materiÇliem un asfaltam
≤ 100
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
101- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
200 85/20
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 dekl. ≤ 10 ≥ 40
V3000 3,2-3,8
V6000 3,3-4,0
≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 dekl. ≤ 10 ≥ 40
V6000 3,3-4,0
V12000 3,6-4,2
Kårtas biezums
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, %
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Asfalts
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Klase
Saturs, masas %
Bitumens
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Smalkie minerålmateriåli
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
2x50 Dekl. Dekl.
Aizpildîtåjs
Min., mm
25
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
45
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
120. tabula. Pras¥bas SA b -11-o asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SAb-11-o
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
5
7
11
Min. %
2
3
5
0,5
18
7
1
29
14
2
43
25
4
62
40
5,6
72
50
8
86
65
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
85
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
91
6.3.3.1.1.6. SA b -16-o
121. tabula. Pras¥bas SA b -16-o materiÇliem un asfaltam
≤ 100
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
101- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
200 85/20
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
V3000 3,2-3,8
V6000 3,3-4,0
≤ 35 ≤ 25 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 40
V6000 3,3-4,0
V12000 3,6-4,2
Kårtas biezums
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, %
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Asfalts
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Klase
Smilts ekvivalents
Saturs, masas %
Bitumens
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Smalkie minerålmateriåli
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
2x50 Dekl. Dekl.
Aizpildîtåjs
Min., mm
35
Da∫i¿as zem 2 mm, %
Maks., mm
65
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
100
Ìdens saturs, %
≤1
·˙¥d¥ba den¥, %
≤ 10
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
122. tabula. Pras¥bas SA b -16-o asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SAb-16-o
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
5
7
10
Min. %
2
3
5
0,5
16
7
1
25
12
2
40
21
4
57
35
5,6
65
45
8
77
56
11,2
88
69
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
92
6.3.3.1.1.7. SA b -22-o
123. tabula. Pras¥bas SA b -22-o materiÇliem un asfaltam
≤ 100
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
101- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
200 85/20
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
V3000 2,9-3,5
V6000 3,0-3,8
≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
V6000 3,0-3,8
V12000 3,3-3,9
Kårtas biezums
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, %
Palieko‰Ç porain¥ba, %
Asfalts
Mar‰ala triecienu skaits, gab.
Klase
Smilts ekvivalents
Saturs, masas %
Bitumens
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Smalkie minerålmateriåli
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
2x50 Dekl. Dekl.
Aizpildîtåjs
Min., mm
50
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
90
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
124. tabula. Pras¥bas SA b -22-o asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
Sieti, mm
Maks. %
Min. %
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
SAb-22-o
80
70
60
50
40
30
20
0,063 0,125 0,25
5
7
9
2
3
4
0,5
13
5
1
19
8
2
30
13
4
44
23
5,6
52
30
8
62
40
11,2
72
50
16
85
65
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
99 100 100
85
98 100
63
100
100
90
100
100
93
6.3.3.1.2. Emulsijas asfalts (EA)
Emulsijas asfalta sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir EA vai EA b, kuram seko emulsijas asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla
lielÇko da∫i¿u (D) izmïrs milimetros (mm). EA – paredzïts dilumkÇrtÇm. EA b – paredzïts saistes kÇrtÇm un pamatu
kÇrtÇm. Papildus var norÇd¥t BE – bitumena emulsijas klase.
Piemïri.
EA-11-BE65M (emulsijas asfalts dilumkÇrtai ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 11 mm, BE65M klases bitumena
emulsiju).
EA b -16-BE60S (emulsijas asfalts saistes kÇrtai vai pamatu kÇrtai ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 16 mm,
BE60S bitumena emulsiju).
Emulsijas asfalta mais¥jums sastÇv no minerÇlmateriÇla un bitumena saistvielas. MinerÇlmateriÇls ir ar nepÇrtrauktu
granulometriskÇ sastÇva l¥kni un nelielu aizpild¥tÇja daudzumu, ar samïrÇ nelielu palieko‰Ç m¥kstÇ bitumena saturu.
Asfalta mais¥jumu sagatavo aukstÇ asfalta rpn¥cÇ. Samaisa, ieklÇj un sabl¥vï aukstÇ veidÇ, zem +50 O C temperatrÇ.
Emulsijas asfalts lietojams seguma virskÇrtÇm (EA), seguma apak‰kÇrtÇm jeb saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm (EA b),
izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm un profila labo‰anai (EA vai EA b), kÇ ar¥ iesïdumu remontam (EA b) zemas intensitÇtes autoce∫iem,
kÇ ar¥ autoce∫iem, kur nepiecie‰ama paaugstinÇta seguma elast¥ba. Emulsijas asfaltu var lietot ar¥ gÇjïju un velosipïdu
celi¿iem un ietvïm, bet tas nav ieteicams. Laba kÇrtas elast¥ba, laba pretest¥ba noveco‰anai, viegli pÇrstrÇdÇt. AukstÇ
tehnoloÆija atstÇj mazÇku ietekmi uz vidi. IerobeÏota stabilitÇte. Ja asfalta kÇrtas virsma mitra, uz tÇs var izveidoties
dens plïve, sevi‰˙i jaunai kÇrtai. SliktÇkas gaismas atstaro‰anas ¥pa‰¥bas. Saistes kÇrtas un pamatu kÇrtas (daÏkÇrt
ar¥ dilumkÇrtas) ir jut¥gas pret dens iedarb¥bu, l¥dz ar to tÇs nevar ilgsto‰i ekspluatït, neizbvïjot nosedzo‰o kÇrtu.
IerobeÏota nodilumiztur¥ba. Var bt ierobeÏota pretest¥ba sala iedarb¥bai. SegregÇcijas tendence.
Pras¥bas emulsijas asfaltam ir noteiktas pïc ROAD 94 6. da∫as. IzstrÇdÇtÇ asfalta mais¥juma priek‰projektÇ
asfalta mais¥juma un asfalta ¥pa‰¥bÇm, kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 125. tabulÇ izvirz¥tajÇm
pras¥bÇm.
125. tabula. Pras¥bas projektï‰anai emulsijas asfaltam
Èpaßîba, mérvienîba
Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un
granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai
Palieko‰Çs saistvielas saturs (1) , masas %
Granulometriskais sastÇvs, masas %
Standarts
Prasîba
LVS EN12697-35 (ja samaisa laboratorijÇ)
LVS EN 12697-28
LVS EN 12697-1
LVS EN 12697-2
Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam
6.3.3.1.2. punktÇ (2)
Saistvielas saturs ietver ar¥ nofrïzïtÇ vai dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Pras¥bas saistvielas saturam
jÇkoriÆï ar koeficientu α:
(1)
, kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m 3 , noteikts pïc LVS EN 1097-6.
Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu
saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas.
(2)
94
6.3.3.1.2.1. EA-8
126. tabula. Pras¥bas EA-8 materiÇliem un asfaltam
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Kårtas biezums
Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas %
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
Bitumena
emulsija
Klase
501- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
1500 85/20
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
Smalkie minerålmateriåli
BE65M
BE60S
≤ 500
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
4,75,5
Asfalts
Aizpildîtåjs
Min., mm
20
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
35
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
127. tabula. Pras¥bas EA-8 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
EA-8
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
8
15
24
Min. %
4
7
12
0,5
34
18
1
46
27
2
60
41
4
78
60
5,6
89
73
8
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100
98 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
95
6.3.3.1.2.2. EA-11
128. tabula. Pras¥bas EA-11 materiÇliem un asfaltam
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Kårtas biezums
Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas %
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
Bitumena
emulsija
Klase
501- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
1500 85/20
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
Smalkie minerålmateriåli
BE65M
BE60S
≤ 500
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
4,55,4
Asfalts
Aizpildîtåjs
Min., mm
25
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
45
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
129. tabula. Pras¥bas EA-11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
EA-11
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
7
14
22
Min. %
4
7
11
0,5
31
16
1
42
23
2
52
33
4
66
48
5,6
75
57
8
88
70
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
85
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
96
6.3.3.1.2.3. EA-16
130. tabula. Pras¥bas EA-16 materiÇliem un asfaltam
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Magnija sulfÇta tests
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Kårtas biezums
Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas %
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
Bitumena
emulsija
Klase
501- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
1500 85/20
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
Smalkie minerålmateriåli
BE65M
BE60S
≤ 500
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , pievestÇ
Rupjie minerålmateriåli
4,35,2
Asfalts
Aizpildîtåjs
Min., mm
35
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
65
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
131.tabula. Pras¥bas EA-16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
EA-16
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
7
11
19
Min. %
4
5
9
0,5
28
13
1
36
18
2
46
26
4
58
39
5,6
64
46
8
74
57
11,2
88
70
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
97
6.3.3.1.2.4. EA b -16
132. tabula. Pras¥bas EA b -16 materiÇliem un asfaltam
≤ 100
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
101- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
200 85/20
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Kårtas biezums
Asfalts
Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas %
Bitumena
emulsija
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Smalkie minerålmateriåli
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
BE50M
BE65M
BE50S
BE60S
3,54,1
3,64,2
Aizpildîtåjs
Min., mm
35
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
65
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
133. tabula. Pras¥bas EA b -16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
EAb-16
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
6
9
16
Min. %
2
4
8
0,5
25
13
1
35
19
2
46
26
4
59
36
5,6
67
41
8
76
50
11,2
88
58
16
99
85
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
98
6.3.3.1.2.5. EA b -22
134. tabula. Pras¥bas EA b -22 materiÇliem un asfaltam
≤ 100
GC
Dekl. ≤ 35 ≤ 35
85/20
101- G C
≤ 4 ≤ 30 ≤ 30
200 85/20
N
50-100
0-30
N
50-100
0-10
≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40
Kårtas biezums
Asfalts
Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas %
Bitumena
emulsija
Klase
Smilts ekvivalents
MetilïnzilÇ vïrt¥ba
·˙aut¿ain¥ba
Saturs zem 0,063mm, %
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
Smalkie minerålmateriåli
Magnija sulfÇta tests
LosandÏelosas koeficients
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas
Formas indekss
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saturs zem 0,063mm, %
Granulometriskais sastÇvs, kategorija
AADT j , smagie
Rupjie minerålmateriåli
BE50M
BE65M
BE50S
BE60S
3,54,1
3,64,2
Aizpildîtåjs
Min., mm
50
Da∫i¿as zem 2 mm, %
100
Maks., mm
90
Da∫i¿as zem 0,125mm, %
85-100
Da∫i¿as zem 0,063mm, %
70-100
Ìdens saturs, %
Dekl. - deklarï.
N - nav jÇnosaka.
≤1
Porain¥ba (Rigden), %
28-38
MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg
≤ 10
135. tabula. Pras¥bas EA b -22 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
EAb-22
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
6
9
14
Min. %
2
4
7
0,5
22
10
1
30
15
2
40
20
4
51
29
5,6
57
35
8
66
42
11,2
74
51
16
88
63
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %)
100
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
99 100 100
85
98 100
63
100
100
90
100
100
99
6.3.3.2. Asfalta maisîjuma projektéßana
M¥kstÇ un emulsijas asfalta mais¥jumu projektï, ievïrojot izvirz¥tÇs pras¥bas. Vispirms materiÇlus testï un atlasa,
tad sastÇda recepti, tad projektï laboratorijÇ (priek‰projekts), pïc tam asfalta mais¥jumu pielÇgo raÏo‰anai asfalta
rpn¥cÇ un saraÏo izmïÆinÇjuma partiju, galarezultÇtÇ iegstot Darba formulu. Asfalta mais¥jums jÇprojektï atbilsto‰i
6.2.3.9. un 6.2.3.10. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, ¿emot vïrÇ un piemïrojot saisto‰Çs pras¥bas m¥kstajiem un
emulsijas asfalta mais¥jumiem.
6.3.4. Iekårtas
Asfalta rüpnîca. M¥kstais un emulsijas asfalta mais¥jums jÇsagatavo rpn¥cÇ, kurai jÇbt apgÇdÇtai ar datorizïtu
komponentu dozÇcijas sistïmu, kÇ ar¥ ar iespïju nepÇrtraukti kontrolït dozÇcijas procesu un temperatru reÏ¥mu
raÏo‰anas laikÇ.
Ieklåjéjs. Asfalta kÇrta jÇieklÇj ar pa‰gÇjïjieklÇjïju, kur‰ apr¥kots ar automÇtisku sijas augstuma un ‰˙ïrssl¥puma
vad¥bu, automÇtisku masas padeves vad¥bas un kontroles sistïmu un kur‰ spïj nodro‰inÇt sagatavotÇ mais¥juma
ieklljanu visÇ brauktuves joslas platumÇ. Nelielas plat¥bas ar nelielu satiksmes intensitÇti, kÇ ar¥ ieklÇjïjam ierobeÏotÇs
vietas var ieklÇt ar rokas darbar¥kiem.
Veltñi. 10 – 14 t tr¥svalãu (tandïmÇ) velt¿i vai divvalãu vibrovelt¿i, ne smagÇki par 7 t, vai 8 – 10 t pneimovelt¿i.
Sîkß˚embu kliedétåjs (ja paredzïts – dilumkÇrtÇm), kas nodro‰ina mehanizïtu un vienmïr¥gu s¥k‰˙embu
izkais¥‰anu pïc pirmÇ velt¿a gÇjiena.
6.3.5. Darba izpilde
Ja asfalta kÇrtu ieklÇjamÇ plat¥ba ir virs 40 000 m 2, pirms asfalta mais¥juma Darba formulas iesnieg‰anas
apstiprinljanai bvuz¿ïmïjam jÇizbvï izmïÆinÇjuma posms. Pras¥bas atbilsto‰i 6.2.5.1. punktam. AsfaltïjamÇ virsma
jÇsagatavo atbilsto‰i 6.2.5.2. punktam. Nav ieteicams ieklÇt asfalta mais¥jumu, ja paredzams lietus, ja zemes klÇtne
sasalusi, ja virsma, uz kuras jÇklÇj asfalta mais¥jums, ir slapja (dens plïv¥tes biezums pÇrsniedz 1 mm). Pamatnes
temperatra asfalta mais¥juma ieklljanas laikÇ nedr¥kst bt zemÇka par +10 O C.
Darba izpildes laikÇ jÇtestï 136. tabulÇ norÇd¥tie parametri. SaraÏotajam asfalta mais¥jumam un asfaltam ir jÇatbilst
apstiprinÇtajai Darba formulai. Novirzes no Darba formulas nedr¥kst pÇrsniegt 136. tabulÇ noteiktÇs.
136. tabula. SaraÏotÇ m¥kstÇ un emulsijas asfalta pie∫aujamÇs novirzes no Darba formulas
Parametrs
Cauri izsijÇtÇ materiÇla daudzums, masas %:
- 16 mm sietam
- 11,2 mm sietiem
- 8 mm sietam
- 5,6 mm sietam
- 4 mm sietam
- 2 mm sietam
- 0,063 mm sietam
Bitumena saturs, masas %
Asfalta palieko‰Ç porain¥ba (ja paredzïts), tilpuma %
Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras (ja paredzïts), tilpuma %
Asfalta maisîjuma lielåko da¬iñu izmérs, mm
8
11; 16
22
Atß˚irîbas no Darba formulas, ± %
9,4
9,4 (16 mm)
8,4 (11 mm)
8,4
8,4
6,4
7,4
7,4
5,4
6,4
2,0
2,5
2,5
0,5
0,6
0,7
1,5
2,0
2,5
JÇatbilst deklarïtajÇm robeÏvïrt¥bÇm
RaÏojot m¥ksto vai emulsijas mais¥jumu, saistvielas darba temperatrai jÇatbilst lietotajai saistvielai, kÇ ar¥
jÇnodro‰ina vienmïr¥ga materiÇlu pÇrmais¥‰ana, iegstot viendab¥gu mais¥jumu. Visam minerÇlmateriÇlam jÇbt
vienmïr¥gi pÇrklÇtam ar saistvielu. Mais¥jumus, kuros kÇ saistviela lietota bitumena emulsija, ieteicams uzglabÇt ne
ilgÇk kÇ 1 stundu. SagatavotÇ mais¥juma transportï‰anas veidam un pa¿ïmieniem jÇnodro‰ina pïc iespïjas mazÇka
mais¥juma segregÇcija, kÇ ar¥ darbu izpilde bez pÇrtraukumiem. Ja m¥kstÇ vai emulsijas asfalta kÇrtu paredzïts izbvït
uz nesaist¥ta ‰˙embu vai grants pamata, tad ‰Çda pamata sabl¥vï‰anai kÇ noslïdzo‰o ieteicams izmantot pneimoiekÇrtu.
IeklÇjamo posmu sÇkumÇ un beigÇs savienojumi jÇfrïzï atbilsto‰i specifikÇcijai ”Asfalta seguma frïzï‰ana”.
Ja, izbvïjot dilumkÇrtu, kÇ nosedzo‰Ç kÇrta nav paredzïta virsmas apstrÇde, pïc pirmÇ velt¿a gÇjiena izkaisÇmas
s¥k‰˙embas, kas atbilst 43. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
100
6.3.6. Kvalitåtes novértéjums
Asfalta kÇrtai jÇbt ar vienmïr¥gu virsmas tekstru, bez izsv¥dumiem, plaisÇm vai citiem vizuÇli konstatïjamiem
defektiem, no transporta slodzïm nedr¥kst veidoties palieko‰as deformÇcijas. JÇbt nodro‰inÇtai piln¥gai dens notecei
no kÇrtas virsmas. IzbvïtÇs m¥kstÇ vai emulsijas asfalta kÇrtas kvalitÇtei jÇatbilst 137. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
137. tabula. M¥kstÇ vai emulsijas asfalta kÇrtu kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
Prasîba
Metode
Virsmas augstuma atz¥mes
≤ ± 2,5cm no paredzïtÇ
(ja paredzïts)
LBN 305-1
Veicot Æeodïziskos
uzmïr¥jumus
·˙ïrsprofils
≤ ± 0,5 % no paredzïtÇ
Ar 3 m mïrlatu
Platums
≤ ± 5 cm no paredzïtÇ uz katru
pusi no ce∫a ass
Ar mïrlentu
KÇrtas biezums (1)
≤ ± 0,5 cm no paredzïtÇ
(noteikta biezuma kÇrtÇm)
KÇrtas biezums (1)
(izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm)
LVS EN 12697-36
Nedr¥kst bt mazÇks kÇ norÇd¥ts
LVS EN 12697-36
6.3.3.1. punktÇ
Garenl¥dzenums un
AttÇlums no kÇrtas virsmas
‰˙ïrl¥dzenums dilumkÇrtai
l¥dz mïrmalas plaknei nedr¥kst
(ja neuzmïra ar lÇzeru
pÇrsniegt 6 mm
profilogrÇfu)
Izpildes laiks vai apjoms
VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s
vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 50 m.
Piemïram, uz ce∫a ass un malÇs
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik
pïc 200 m
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik
pïc 250 m.
Izurbjot katrÇ vietÇ pa vienam
paraugam 10 cm diametrÇ,
mainot dislokÇciju (joslas
mala, vidus, garen‰uve)
LVS 13036-7
KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5
mïr¥jumus ik pïc 0,5 m,
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik
sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas
pïc 100 m
gala. Mïrlata garenvirzienÇ un
‰˙ïrsvirzienÇ liekama ne tuvÇk
kÇ 0,25 m no joslas malas
L¥dzenums dilumkÇrtai, IRI: VidïjÇ vïrt¥ba 20 m posmos:
a) periodiskÇs uzturï‰anas
≤ 2,9 mm/m
bvobjektos
b) jaunbvïs,
rekonstrukcijas vai
renovÇcijas bvobjektos
Ar lÇzera profilogrÇfu
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ
LVS EN 12697-8
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik
pïc 1000 m.
Ieteikums paraugus no¿emt
ne ÇtrÇk kÇ 28 dienas pïc
asfalta kÇrtas izbves
≤ 2,5 mm/m
KÇrtas palieko‰Ç
porain¥ba (2) (m¥kstajam
asfaltam)
4 – 10 tilpuma %
Sa˙eres koeficients
(dilumkÇrtÇm, ja
nosedzo‰ajÇ kÇrtÇ nav
paredzïta virsmas
apstrÇde)
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ.
VidïjÇ vïrt¥ba 100 m posmos ≥ pr EN 13036-2
Ieteikums mïr¥jumus veikt
0,48
Sa˙eres koeficienta mïr¥jums
ne ÇtrÇk kÇ 4 nedï∫as un ne
veicams vienÇ no joslas risu
vïlÇk kÇ 8 nedï∫as pïc asfalta
vietÇm
kÇrtas izbves
Urbtos paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no asfalta malas un 0,2 m no komunikÇciju pieslïgumiem.
Urbtie paraugi katrÇ vietÇ jÇ¿em paralïli kust¥bas virzienam joslÇ. JÇ¿em 4 paraugi (sïrija) – A1 ; B1 ; A 2 ; B 2, tÇ, lai
attÇlums starp urbumu as¥m btu ap 30 cm. Paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no asfalta malas un 0,2 m no
garen‰uves, darba ‰uves vai komunikÇciju pieslïgumiem. Katra urbuma diametram jÇbt ne mazÇkam par 10 cm.
Paraugu ¿em‰anas vietas jÇizvïlas tÇ, lai raksturotu vidïjo joslÇ ieklÇtÇs asfalta kÇrtas kvalitÇti. Novïrtïjumam
jÇaprï˙ina vidïjais rezultÇts no diviem paraugiem (1. un 2.).
(1)
(2)
6.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Paveikto darba apjomu nosaka, uzmïrot laukumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.1. pras¥bÇm.
Iesïdumu remonta un profila labo‰anas darbu daudzums jÇuzskaita, kontrolïjot bvobjektÇ pievesto un iestrÇdÇto
materiÇlu kravÇ atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.3. pras¥bÇm.
101
6.4. AUKSTÅ PÅRSTRÅDE (RECIKL‰ÍANA)
Auksto pÇrstrÇdi ieteicams paredzït autoce∫u posmos, kuru segums ir ievïrojami nolietojies, satiksmes
intensitÇte ir neliela vai vidïja, kÇ ar¥ nav nepiecie‰ams pastiprinÇt segas konstrukciju. Ja no jauna pievienojamo
minerÇlmateriÇlu nepiecie‰amais daudzums pÇrsniedz 50 masas % no kopïjÇ mais¥juma svara, tad aukstÇ pÇrstrÇde
nav racionÇla, un ieteicams izvïlïties citu segas konstrukcijas pÇrbves pa¿ïmienu. Projekta izstrÇdes gaitÇ
jÇbt izpït¥tai eso‰ajai segas konstrukcijai, jÇbt pie¿emtam lïmumam par aukstÇs pÇrstrÇdes veidu, kÇ ar¥ jÇbt
paredzïtam no jauna pievienojamo materiÇlu veidam un daudzumam. Izbvïta aukstÇs pÇrstrÇdes kÇrta nav ilgsto‰i
ekspluatïjama bez nosedzo‰Çs kÇrtas. Ja paredzïta aukstÇ pÇrstrÇde ar saistvielu pievieno‰anu, tad bvuz¿ïmïjam
jÇprojektï pievienojamÇs saistvielas daudzums.
6.4.1. Definîcijas
Aukstå pårstråde (recikléßana) – tehnoloÆija ce∫a segas rekonstrukcijai aukstÇ veidÇ uz vietas bvobjektÇ, uzirdinot
eso‰o segumu vai segas pamatu (var nofrïzït eso‰o segumu un uzirdinÇt segas pamatu vai ar¥ uzirdinÇt gan eso‰o
segumu, gan pamatu), pïc tam, ja nepiecie‰ams, pievienojot jaunus minerÇlos materiÇlus un saistvielu un tad
samaisot, izl¥dzinot un sabl¥vïjot.
Aukstå pårstråde bez jaunu materiålu pievienoßanas – eso‰Çs segas uzirdinljana un pÇrmais¥‰ana, iegstot
pÇrstrÇdÇto kÇrtu paredzïtajÇ biezumÇ.
Aukstå pårstråde ar jaunu materiålu (bitumena, cementa, minerålmateriålu) pievienoßanu – eso‰Çs segas
uzirdinljana, pÇrmais¥‰ana, kÇ ar¥ samais¥‰ana ar paredzïtajiem jaunajiem materiÇliem, iegstot pÇrstrÇdÇto kÇrtu
paredzïtajÇ biezumÇ.
6.4.2. Darba apraksts
AukstÇ pÇrstrÇde ietver nepiecie‰amo izejmateriÇlu sagatavo‰anu un piegÇdi, saistvielas daudzuma (ar¥ mais¥juma)
projektï‰anu, eso‰Ç seguma uzirdinljanu un samais¥‰anu, no jauna pievienojamo materiÇlu iemais¥‰anu, kÇ ar¥ kÇrtas
sabl¥vï‰anu. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, ‰˙ïrsprofila un garenprofila
projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini.
6.4.3. Materiåli
No jauna pievienojamo minerÇlmateriÇlu ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst 5.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. KÇ saistviela
lietojams LVS EN 12591 atbilsto‰s (putu) bitumens, kura penetrÇcija +25 O C temperatrÇ nav mazÇka par 160 x 0,1 mm,
kas testïta pïc EN 1426, vai m¥kstais bitumens, vai bitumena emulsija, kas atbilst LVS 92. Putu bitumenu ieteicams
lietot, ja reciklïtÇ mais¥juma minerÇlo da∫i¿u saturs zem 0,075 mm sieta ir 5 – 15 masas %, bet bitumena emulsiju,
ja ir 1 – 7 masas %. Lietojot bitumena emulsiju, tÇ jÇsalÇgo ar minerÇlajiem materiÇliem un konkrïto reciklï‰anas
tehnoloÆisko risinÇjumu attiec¥bÇ uz viskozitÇti, adhïziju un sadal¥‰anÇs Çtrumu. Ja saistvielai izmanto bitumenu, tad
jÇpievieno adhïzijas piedevas vai virsmas akt¥vÇs vielas, vai polimïri, vai citas piedevas, kas nodro‰ina saistvielas,
minerÇlo un reciklïto materiÇlu adhïziju.
Lietojams vismaz CEM II/B-T 32.5 R markas cements pïc LVS EN 197-1. KÇ piedevas var lietot ar¥ ka∫˙i vai dolom¥ta
miltus.
PÇrstrÇdÇtÇ mais¥juma saistvielas daudzuma projektï‰anu (nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ – ar¥ mais¥juma
projektï‰anu) nodro‰ina bvuz¿ïmïjs. JÇsagatavo vismaz pieci mais¥juma kontrolparaugi ar at‰˙ir¥gu saistvielas
saturu. Laboratorijas paraugus ieteicams sabl¥vït 100 mm diametra veidnïs, tad nosakot, piemïram, spiedes stipr¥bu
un citas ¥pa‰¥bas, galarezultÇtÇ izvïloties mais¥jumu, kur‰ nodro‰inÇs izbvïjamÇs kÇrtas vislabÇkos stabilitÇtes un
kalpotspïjas rÇd¥tÇjus. Laboratorijas paraugu sabl¥vï‰anai, testï‰anai un iegto rezultÇtu izvïrtï‰anai ieteicams
izmantot Eiropas Savien¥bas valstu pieredzi.
6.4.4. Iekårtas
Reciklers. SpeciÇla mobila iekÇrta vai iekÇrtu komplekss, kurÇ funkcionÇli apvienota seguma frïzï‰ana, uzirdinljana
un samais¥‰ana, dozïjot un pievienojot saistvielu un piedevas. Pras¥bas recikleram. MinimÇlais frïzï‰anas dzi∫ums
– 5 cm dzi∫Çk par projektÇ noteikto; frïzï‰anas dzi∫uma kontrole darba laikÇ; pievienojamÇs saistvielas dozÇcijas un
temperatras kontrole; pievienojamo piedevu dozÇcijas kontrole; dens padeves kontrole, ja to lieto.
Ja saistvielas pievienot nav paredzïts, tad var lietot asfalta seguma frïzi, kuras darba platums ir vismaz 2 m.
Autogreideris. Izmanto reciklïtÇs kÇrtas gal¥gai noformï‰anai, veicot mais¥‰anu uz ce∫a, kÇ ar¥ rpn¥cas mais¥juma
iestrÇdei, ja nav ieklÇjïja. Svars vismaz 14 t, dzinïja jauda vismaz 100 kW, vïrstuve apr¥kota ar zobu naÏiem, vïlama
automÇtika ‰˙ïrskrituma nodro‰inljanai.
Veltñi. Vismaz viens 8 t vibroveltnis, piemïrots segas pamata velt¿o‰anai (vibrÇciju amplitda 1,66 – 0,91 mm), un
vismaz viens kombinïtais vibroveltnis 8 t vai statiskais pneimoveltnis 12 t.
Laiståmajåm maßînåm operat¥vi un efekt¥vi jÇizlej nepiecie‰amÇ apjomÇ dens, neaizkavïjot sabl¥vï‰anu.
102
6.4.5. Darba izpilde
Auksto pÇrstrÇdi var veikt, ja gaisa temperatra ir virs +5 O C un pamatne nav sasalusi. Nav ieteicams auksto pÇrstrÇdi
veikt ruden¥, kad izbvït nosedzo‰o kÇrtu var bt apgrtinÇti vai pat neiespïjami, kÇ ar¥, ja zemes klÇtne vai ce∫a sega ir
pÇrmitrinÇta. Pirms darbu sÇkuma segums jÇnot¥ra no daÏÇdiem sve‰˙erme¿iem, no nomalïm jÇnovÇc liekÇ grunts, kÇ
ar¥ tÇs jÇnoprofilï, lai nodro‰inÇtu dens atvadi no ce∫a virsmas.
TehnoloÆiskais process ar recikleru organizïjams, veicot pÇrstrÇdi vismaz divos darba gÇjienos. PirmajÇ – safrïzïjot
(sadrupinot) eso‰o segumu pilnÇ biezumÇ (ja nepiecie‰ams, vairÇkos gÇjienos), ar¥ samaisot ar apak‰ïjÇm kÇrtÇm, ja
paredzïts. OtrajÇ – pievienojot un samaisot ar minerÇlmateriÇlu, saistvielu un cementu, ja paredzïts. Safrïzïtais eso‰Ç
seguma materiÇls nedr¥kst saturït ieslïgumus, kas lielÇki par 100 mm, – tie jÇnovÇc pirms mais¥juma sabl¥vï‰anas.
Papildus iestrÇdÇjamais minerÇlmateriÇls pievedams pakÇpeniski un atbilsto‰i reciklï‰anas tehnoloÆiskÇ procesa
norisei. Dienas beigÇs uz ce∫a klÇtnes nedr¥kst palikt neiestrÇdÇts minerÇlmateriÇls. JÇnodro‰ina vienmïr¥ga
pÇrstrÇdÇjamÇ konstrukt¥vÇ slÇ¿a un pievienojamo jauno materiÇlu pÇrmais¥‰ana. Papildus pievienojamÇs saistvielas
darba temperatrai jÇatbilst lietojamajai saistvielai, nepÇrsniedzot tehniski pie∫aujamo robeÏu, kÇ ar¥ nodro‰inot
optimÇlu saistvielas viskozitÇti, putu veido‰anos un stabilitÇti.
Lietus laikÇ ¥pa‰a uzman¥ba jÇpievïr‰ pievienojamÇ dens daudzumam. Ja mais¥jums k∫st plastisks un izbvïjamÇ
kÇrta zaudï stabilitÇti, darbi jÇpÇrtrauc. PievienojamÇ dens daudzumam jÇnodro‰ina efekt¥va mais¥juma formï‰ana,
bet nepie∫aujot risu veido‰anos no transporta slodzïm.
ReciklïtÇ mais¥juma izl¥dzinljanas un sabl¥vï‰anas procesam jÇnodro‰ina paredzïtÇ l¥dzenuma un ‰˙ïrsprofila
ieg‰ana. Sabl¥vï‰anai jÇnodro‰ina vienmïr¥gs kÇrtas sabl¥vïjums visÇ tÇs biezumÇ. Ja aukstajÇ pÇrstrÇdï neizmanto
saistvielas, tad jÇveic vismaz 10 velt¿u gÇjienus pa vienu vietu. Ja aukstajÇ pÇrstrÇdï izmanto saistvielas, tad
nepiecie‰amais velt¿u pÇrgÇjienu skaits jÇnosaka izmïÆinÇjuma posmÇ.
IzmïÆinÇjuma posmam jÇbt vismaz 25 m garam. Vispirms jÇveic visas tehnoloÆiskÇs operÇcijas, kas nepiecie‰amas
eso‰Ç seguma uzirdinljanai un samais¥‰anai, jauno materiÇlu iemais¥‰anai, kÇ ar¥ izl¥dzinljanai vai profilï‰anai. Tad
jÇveic sabl¥vï‰ana un sabl¥vïjuma mïr¥jumi, ievïrojot ‰Çdus apsvïrumus:
izmïÆinÇjuma posmÇ nedr¥kst main¥t velt¿a kust¥bas Çtrumu, virzienu un veikt pagriezienus, tas jÇdara vismaz
10 m Çrpus izmïÆinÇjuma posma robeÏÇm;
velt¿u pÇrgÇjieni nedr¥kst pÇrklÇties vairÇk nekÇ 10 cm, sabl¥vïjuma mïr¥jumus nedr¥kst veikt pÇrgÇjienu
pÇrklÇjumu vietÇs, tÇpïc ieteicams tÇs aizz¥mït ar krÇsu;
pïc katriem diviem, ãetriem, se‰iem, utt. velt¿u pÇrgÇjieniem jÇveic sabl¥vïjuma mïr¥‰ana, nosakot
kÇrtas tilpumsvaru. Tilpumsvars jÇmïra vismaz 6 daÏÇdÇs izmïÆinÇjuma posma vietÇs, mainot dislokÇciju – mala,
vidus u.tml., kur seguma virsma ir pïc iespïjas l¥dzena. Velt¿u pÇrgÇjienu skaitu var uzskat¥t par optimÇlu (N opt .),
ja tilpumsvara pieaugums ir mazÇks par 1%, sal¥dzinot ar iepriek‰ïjo mïr¥jumu. Nepiecie‰amais velt¿u
pÇrgÇjienu skaits jÇnosaka N opt .+4;
papildus tilpumsvara mïr¥jumiem sabl¥vïjamÇ kÇrta ar¥ vizuÇlo jÇnovïro. Var uzskat¥t, ka optimÇlais sabl¥vïjums ir
iegts, ja uz virsmas izdalÇs liekais dens vai ar¥ ja kÇrtas virsmÇ sÇk veidoties plaisi¿as.
Nenosegtu reciklïto kÇrtu nedr¥kst ilgsto‰i ekspluatït. Darba izpildes laikÇ jÇveic 138. tabulÇ norÇd¥to parametru
mïr¥jumi un kontrole.
•
•
•
•
138. tabula. KvalitÇtes kontrole aukstÇs pÇrstrÇdes veik‰anas laikÇ
Kontroléjamais parametrs
KÇrtas biezums (gan uzirdinÇtÇs, gan pÇrstrÇdÇtÇs)
·˙ïrsprofils
L¥dzenums
Izpildes apjoms
VisÇ bvobjektÇ katrÇ darba gÇjienÇ vismaz 1 x mai¿Ç
PastÇv¥gi
PastÇv¥gi
Pievienojamie materiÇli
PievestÇ un iestrÇdÇtÇ materiÇla uzskaite katrÇ
automa‰¥nÇ, veicot kravu kontrolsvïr‰anu
Sabl¥vïjums
PastÇv¥gi jÇuzrauga un jÇkontrolï velt¿u pÇrgÇjienu
skaits
6.4.5. Kvalitåtes novértéjums
AukstÇs pÇrstrÇdes kÇrtai jÇbt ar vienmïr¥gu virsmas tekstru, bez izsv¥dumiem vai citiem vizuÇli konstatïjamiem
defektiem, no transporta slodzïm nedr¥kst veidoties palieko‰as deformÇcijas (risas, rite¿u nospiedumi pïc apstljanÇs).
JÇbt nodro‰inÇtai piln¥gai dens notecei no kÇrtas virsmas. IzbvïtÇs kÇrtas kvalitÇtei jÇatbilst 139. tabulÇ izvirz¥tajÇm
pras¥bÇm.
103
139. tabula. AukstÇs pÇrstrÇdes kÇrtu kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
Prasîba
Metode
Virsmas augstuma
atz¥mes (ja paredzïts)
≤ ± 3cm no paredzïtÇ
LBN 305-1
Veicot Æeodïziskos
uzmïr¥jumus
·˙ïrsprofils
≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ
Ar 3 m mïrlatu
Platums
≤ ± 5 cm no paredzïtÇ uz
katru pusi no ce∫a ass
Ar mïrlentu
Izpildes laiks vai apjoms
VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s
vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc
50 m.
Piemïram, uz ce∫a ass un
malÇs
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik
pïc 250 m
LVS EN 12697-36
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ
ik pïc 500 m.
Izurbjot katrÇ vietÇ pa
vienam paraugam 10 cm
diametrÇ, mainot dislokÇciju
(joslas mala, vidus,
garen‰uve)
KÇrtas biezums
Nedr¥kst bt mazÇks par
(kÇrtÇm bez saistvielÇm) paredzïto
LVS EN 12697-36
VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s
vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc
500 m.
Piemïram, uz ce∫a ass un
malÇs
Garenl¥dzenums un
‰˙ïrsl¥dzenums,
AttÇlums no kÇrtas virsmas
ja nosedzo‰ajÇ kÇrtÇ
l¥dz mïrmalas plaknei
paredzïta virsmas
nedr¥kst pÇrsniegt 6 mm
apstrÇde un ja neuzmïra
ar lÇzeru profilogrÇfu
LVS EN 13036-7
KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5
mïr¥jumus ik pïc 0,5 m,
sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ
gala. Mïrlata garenvirzienÇ ik pïc 100 m
un ‰˙ïrsvirzienÇ liekama ne
tuvÇk kÇ 0,25 m no joslas
malas
L¥dzenums dilumkÇrtai,
IRI,
VidïjÇ vïrt¥ba 20 m posmos
ja nosedzo‰ajÇ kÇrtÇ
≤ 2,5 mm/m
paredzïta virsmas
apstrÇde un ja uzmïra ar
lÇzeru profilogrÇfu
LÇzera profilogrÇfs
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ
Kopïjais deformÇcijas
DeformÇcijas modulis, ja
modulis EV2 nedr¥kst bt
paredzïts uzmïr¥t
zemÇks par paredzïto
DIN 18134
VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ
ik pïc 1 000 m
KÇrtas biezums (1)
(kÇrtÇm ar saistvielÇm)
(1)
≤ ± 1,0 cm no paredzïtÇ
Urbtos paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no kÇrtas malas un 0,2 m no komunikÇciju pieslïgumiem.
6.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana
JÇuzmïra atbilsto‰i projektam veiktÇs aukstÇs pÇrstrÇdes laukums, papildus pievienojamie materiÇli jÇuzskaita
kravÇs atbilsto‰i specifikÇciju 2.6.3.3. pras¥bÇm.
104
6.5. VIRSMAS APSTRÅDE UN PIESËCINÅTA ÍEMBU PAMATA IZBËVE
Konkrïtie virsmas apstrÇdes vai piescinÇta ‰˙embu pamata tipi jÇparedz projektÇ. VienkÇr‰o virsmas apstrÇdi
ieteicams paredzït virs asfalta kÇrtÇm kÇ izolïjo‰o vai nodilumiztur¥go kÇrtu. DivkÇr‰o virsmas apstrÇdi ieteicams
paredzït virs aukstÇs pÇrstrÇdes kÇrtÇm vai ar saistvielÇm nesaist¥tÇm kÇrtÇm. DivkÇr‰Çs virsmas apstrÇdes vietÇ var
paredzït ar¥ divas vienkÇr‰Çs virsmas apstrÇdes. ·ÇdÇ gad¥jumÇ apak‰ïjÇ virsmas apstrÇdes kÇrta jÇparedz izbvït ar
lielÇka izmïra ‰˙embÇm nekÇ virsïjÇ virsmas apstrÇdes kÇrta. PiescinÇtu ‰˙embu pamatu IMT ieteicams paredzït, ja
pa izbvïto pamatu kÇdu laiku paredzïta satiksmes kust¥ba. JIM tipa kÇrtas paredzïtas lieto‰anai kÇ eso‰Ç ce∫a seguma
izl¥dzino‰Çs kÇrtas.
6.5.1. Definîcijas
Virsmas apstråde – darbu komplekss, ieskaitot virsmas apstrÇdes kop‰anu garantijas periodÇ, kas paaugstina ce∫a
segas notur¥bu pret autotransporta un atmosfïras iedarb¥bu, kÇ ar¥ uzlabo virsmas raupjumu un sa˙eres koeficientu,
nepaaugstinot ce∫a segas konstrukcijas nestspïju.
Vienkårßå (vienkårtas) virsmas apstråde – frakcionïta, drupinÇta minerÇlmateriÇla uzklljana (piesaist¥‰ana) vienÇ
vai divÇs ar saistvielu savstarpïji neatdal¥tÇs, plÇnÇs kÇrtÇs seguma virsmai, vienreiz izlejot saistvielu.
Divkårßå (divkårtu) virsmas apstråde – frakcionïta, drupinÇta minerÇlmateriÇla uzklljana (piesaist¥‰ana) seguma
virsmai divÇs plÇnÇs ar saistvielu savstarpïji atdal¥tÇs kÇrtÇs, divreiz izlejot saistvielu.
Izsvîdumi – karstÇ laikÇ ce∫a seguma virspusï izspiedusies br¥va saistviela (bitumens). Iz‰˙ir tr¥s virsmas apstrÇdes
izsv¥dumu pakÇpes.
Zemas pakÇpes izsv¥dumi – redzama pilna ‰˙embu moza¥ka un tajÇ bitumens, karstÇ laikÇ segums ir nedaudz lip¥gs.
Vidïjas pakÇpes izsv¥dumi – ‰˙embu moza¥ka da∫ïji iegrimusi bitumenÇ, karstÇ laikÇ bitumens l¥p pie riepÇm un tiek
”iznïsÇts” pa brauktuvi.
Augstas pakÇpes izsv¥dumi – ‰˙embu moza¥ka piln¥gi iegrimusi bitumenÇ un nav redzama, karstÇ laikÇ seguma virsma
”slapja”, bitumens l¥p pie riepÇm, tiek intens¥vi ”iznïsÇts” pa brauktuvi, ar¥ pikÇm vai gabaliem atraujot no seguma.
Piesücinåta ß˚embu pamata izbüve – frakcionïta, drupinÇta minerÇlmateriÇla kÇrtas ieklljana ar ieklÇjïju, saistvielas
izlie‰ana un, ja paredzïts – no˙¥lï‰ana, un pÇrbïr‰ana ar s¥k‰˙embÇm.
6.5.2. Darba apraksts
Virsmas apstrÇde un piescinÇta ‰˙embu pamata izbve ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un piegÇdi,
virsmas apstrÇdes un piescinÇta ‰˙embu pamata projektï‰anu, pamata sagatavo‰anu, virsmas apstrÇdes un
piescinÇta ‰˙embu pamata izbvi, kÇ ar¥ virsmas apstrÇdes un piescinÇta ‰˙embu pamata kop‰anu. Ja nepiecie‰ams,
tad pirms darba izpildes jÇveic ar¥ nepiecie‰amie uzmïr¥jumi un darba daudzuma aprï˙ini.
6.5.3. Materiåli
6.5.3.1. Í˚embas
Virsmas apstrÇdei lietojamas frakcionïtas magmatisko ieÏu ‰˙embas vai ‰˙embas no laukakme¿iem, ja nav projektïts
citÇdi. ·˙embÇm jÇbt mazgÇtÇm un jÇatbilst 140. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
105
140. tabula. Pras¥bas ‰˙embÇm virsmas apstrÇdei
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2) , masas %
Formas indekss (2)
LVS EN 933-3
LVS EN 933-4
DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas, masas
% (3) :
- piln¥gi drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas
- piln¥gi un da∫ïji drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas
- piln¥gi apa∫Çs virsmas
LVS EN 933-5
LosandÏelosas koeficients
”Sonnenbrand” bazaltam:
- masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas %
- LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc
vÇr¥‰anas
Magnija sulfÇta tests (4)
Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4)
Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3
Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm (A N )
AADT j, pievestÇ
501-1500
Prasîba
≤ 30
≤ 20
≤ 30
≤ 25
lîdz 500
virs 1500
≤ 15
≤ 20
30-100
90-100
0-1
90-100
100
0
90-100
100
0
LVS EN 1097-2
≤ 30
≤ 25
≤ 20
LVS EN 1367-3
LVS EN 1097-2
≤1
≤8
≤1
≤8
≤1
≤8
LVS EN 1367-2
LVS EN 1367-1
LVS EN 1097-6
LVS EN 1097-9
≤ 25
≤2
Deklarï
≤ 19
≤ 25
≤2
Deklarï
≤ 14
≤ 18
≤1
Deklarï
≤ 10
Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem.
Testï tikai ‰˙embÇm, kuras sagatavo no grants.
(4) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem, bet, ja lieto ‰˙embas no grants, dolom¥ta ‰˙embas vai l¥dz¥gas, ieteicams
novïrtït Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bu. Ja minerÇlmateriÇla dens absorbcija, kas noteikta saska¿Ç ar LVS EN
1097-6, ir ≤ 0,5 masas % (tests nav izmantojams domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem), tad materiÇlu dr¥kst uzskat¥t
par sala iztur¥gu un neveikt Magnija sulfÇta testu un Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bas noteik‰anu.
(2)
(3)
·˙embÇm jÇbt mitrÇm, viendab¥gas kvalitÇtes, bez koku, skaidu, sak¿u vai citiem nepiedero‰iem piemais¥jumiem.
·˙embu virsmai jÇbt t¥rai un bez aplipumiem. PiescinÇta ‰˙embu pamata izbvei lietojams frakcionïts minerÇlais
materiÇls atbilsto‰i 5.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Granulometriskajam sastÇvam jÇatbilst 6.5.3.4. punktÇ
izvirz¥tajÇm pras¥bÇm attiec¥gajiem piescinÇta ‰˙embu pamata tipiem. PÇrkais¥‰anai izmantojamo ‰˙embu lielÇko
graudu izmïram jÇbt vienÇdam vai mazÇkam par virsmas apstrÇdï vai piescinÇtu ‰˙embu pamata izbvï lietoto
‰˙embu mazÇko graudu izmïru. JÇlieto minerÇlmateriÇls, kura D ≤ 2d – ja nav paredzïts citÇdi; da∫i¿u saturs zem 0,063
mm sieta nepÇrsniedz 3,0 masas % un da∫i¿u saturs virs frakcijas lielÇkÇ sieta (D) nepÇrsniedz 10 masas %.
6.5.3.2. Saistviela
Virsmas apstrÇdei un piescinÇta ‰˙embu pamata izbvei lietojama Çtri sadal¥gÇ katjonu bitumena emulsija BE65R.
Virsmas apstrÇdei uz kÇrtÇm, kas nav saist¥tas ar saistvielÇm, un piescinÇta ‰˙embu pamata izbvei var lietot ar¥ vidïji
Çtri sadal¥gu bitumena emulsiju BE65M. Lietojamajai bitumena emulsijai, kÇ ar¥ tÇs pÇrbaudes metodïm jÇatbilst LVS
92 norÇd¥tajam. Bitumena emulsiju sastÇvÇ izmantojami tÇs tipam paredzïtie bitumeni, kas atbilst LVS EN 12591.
106
6.5.3.3. Virsmas apstrådes tipi
141. tabula. VienkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz bituminïtÇm kÇrtÇm Y1B 4/8
Í˚embas
AADT j ,
pievestÇ
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saistviela
Piln¥gi drup.
LosandÏeSasal‰anas Dilumiztur¥ba
& drupinÇtÇs
Magnija
losas koefiun atku‰anas pret radÏo& apa∫Çs
sulfÇta tests
cients
pretest¥ba tÇm riepÇm
virsmas
Formas
indekss
Tips
≤ 500
≤ 30
≤ 30
30-100
90-100
0-1
≤ 30
≤ 25
≤2
≤ 19
BE65R
501-1500
≤ 20
≤ 25
90-100
100
0
≤ 25
≤ 25
≤2
≤ 14
BE65R
> 1500
≤ 15
≤ 20
90-100
100
0
≤ 20
≤ 18
≤1
≤ 10
BE65R
Adhïzijas vïrt¥ba
100
Trausluma temperatra
Deklarï
Ieteicamais 4/8 ‰˙embu daudzums
5-7 l/m 2
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
Y1B 4/8
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
1
1
1
Min. %
0
0
0
0,5
1
0
1
3
0
2
5
0
4
15
0
5,6
99
0
8
99
90
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
142. tabula. Pras¥bas Y1B 4/8 granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100
98 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
107
143. tabula. VienkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz bituminïtÇm kÇrtÇm Y1B 8/11
Í˚embas
AADT j ,
pievestÇ
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saistviela
Piln¥gi drup.
LosandÏeSasal‰anas Dilumiztur¥ba
& drupinÇtÇs
Magnija
losas koefiun atku‰anas pret radÏo& apa∫Çs
sulfÇta tests
cients
pretest¥ba tÇm riepÇm
virsmas
Formas
indekss
Tips
≤ 500
≤ 30
≤ 30
30-100
90-100
0-1
≤ 30
≤ 25
≤2
≤ 19
BE65R
501-1500
≤ 20
≤ 25
90-100
100
0
≤ 25
≤ 25
≤2
≤ 14
BE65R
> 1500
≤ 15
≤ 20
90-100
100
0
≤ 20
≤ 18
≤1
≤ 10
BE65R
Adhïzijas vïrt¥ba
100
Trausluma temperatra
Deklarï
Ieteicamais 4/8 ‰˙embu daudzums
8-10 l/m 2
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
Y1B 8/11
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
1
1
1
Min. %
0
0
0
0,5
1
0
1
1
0
2
3
0
4
5
0
5,6
6
0
8
15
0
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
144. tabula. Pras¥bas Y1B 8/11 granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
90
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
108
145. tabula. VienkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz bituminïtÇm kÇrtÇm Y1B 11/16
Í˚embas
AADT j ,
pievestÇ
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saistviela
Piln¥gi drup.
LosandÏeSasal‰anas Dilumiztur¥ba
& drupinÇtÇs
Magnija
losas koefiun atku‰anas pret radÏo& apa∫Çs
sulfÇta tests
cients
pretest¥ba tÇm riepÇm
virsmas
Formas
indekss
Tips
≤ 500
≤ 30
≤ 30
30-100
90-100
0-1
≤ 30
≤ 25
≤2
≤ 19
BE65R
501-1500
≤ 20
≤ 25
90-100
100
0
≤ 25
≤ 25
≤2
≤ 14
BE65R
> 1500
≤ 15
≤ 20
90-100
100
0
≤ 20
≤ 18
≤1
≤ 10
BE65R
Adhïzijas vïrt¥ba
100
Trausluma temperatra
Deklarï
Ieteicamais 4/8 ‰˙embu daudzums
11-13 l/m 2
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
Y1B 11/16
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
1
1
1
Min. %
0
0
0
0,5
1
0
1
1
0
2
3
0
4
4
0
5,6
5
0
8
5
0
11,2
15
0
16
99
90
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
146. tabula. Pras¥bas Y1B 11/16 granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
109
147. tabula. DivkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz bituminïtÇm kÇrtÇm Y2B
Í˚embas
AADT j ,
pievestÇ
Saistviela
Piln¥gi drup.
PlÇk‰¿ain¥- Formas & drupinÇtÇs
bas indekss indekss & apa∫Çs
virsmas
LosandÏelosas koeficients
Sasal‰anas Dilumiztur¥ba
Magnija
un atku‰anas pret radÏotÇm
sulfÇta tests
pretest¥ba
riepÇm
Tips
Izlie‰anas
norma,
kg/m2
≤ 500
≤ 30
≤ 30
30 - 100
90 - 100
0-1
≤ 30
≤ 25
≤2
≤ 19
BE65R 2,3 - 2,7
501-1500
≤ 20
≤ 25
90 - 100
100
0
≤ 25
≤ 25
≤2
≤ 14
BE65R 2,3 - 2,7
> 1500
≤ 15
≤ 20
90 - 100
100
0
≤ 20
≤ 18
≤1
≤ 10
BE65R 2,3 - 2,7
Adhïzijas vïrt¥ba
100
Trausluma temperatra
Deklarï
Ieteicamais 11/16 ‰˙embu daudzums
Ieteicamais 4/8 ‰˙embu daudzums
8-10 l/m 2
9-11 l/m 2
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
Y2B
80
70
60
50
40
30
20
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
148. tabula. Pras¥bas Y2B granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
Apak‰ïjÇ kÇrtÇ 11/16 mm ‰˙embas
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
1
1
1
Min. %
0
0
0
0,5
1
0
1
1
0
2
3
0
4
4
0
5,6
5
0
8
5
0
11,2
15
0
16
99
90
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
0,5
1
0
1
3
0
2
5
0
4
15
0
5,6
99
0
8
99
90
11,2 16 22,4 31,5 45
100 100 100 100 100
98 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
Aug‰ïjÇ kÇrtÇ 4/8 mm ‰˙embas
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
1
1
1
Min. %
0
0
0
110
149. tabula. VienkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz ar saistvielÇm nesaist¥tÇm kÇrtÇm Y1G 8/16
Í˚embas
AADT j ,
pievestÇ
Saistviela
Piln¥gi drup.
PlÇk‰¿ain¥- Formas & drupinÇtÇs
bas indekss indekss & apa∫Çs
virsmas
≤ 500
≤ 30
LosandÏelosas koeficients
30 - 100
90 - 100
0-1
≤ 30
Sasal‰anas Dilumiztur¥ba
Magnija
un atku‰anas pret radÏotÇm
sulfÇta tests
pretest¥ba
riepÇm
≤ 30
Adhïzijas vïrt¥ba
≤ 25
≤2
≤ 19
Tips
Izlie‰anas
norma,
kg/m2
BE65R
BE65M
2,1
100
Trausluma temperatra
Deklarï
Ieteicamais 8/16 ‰˙embu daudzums
13 l/m 2
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
Y1B 8/16
80
70
60
50
40
30
20
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
0,5
2
0
1
2
0
2
4
0
4
6
0
5,6
7
0
8
15
0
11,2
99
25
16
99
90
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
150. tabula. Pras¥bas Y1G 8/16 granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
22,4 31,5 45
100 100 100
98 100 100
63
100
100
90
100
100
111
151. tabula. DivkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz ar saistvielÇm nesaist¥tÇm kÇrtÇm Y2G
Í˚embas
AADT j ,
pievestÇ
Saistviela
Piln¥gi drup.
PlÇk‰¿ain¥- Formas & drupinÇtÇs
bas indekss indekss & apa∫Çs
virsmas
LosandÏelosas koeficients
Sasal‰anas Dilumiztur¥ba
Magnija
un atku‰anas pret radÏotÇm
sulfÇta tests
pretest¥ba
riepÇm
Tips
Izlie‰anas
norma,
kg/m2
≤ 500
≤ 30
≤ 30
30 - 100
90 - 100
0-1
≤ 30
≤ 25
≤2
≤ 19
virsk. -2,4
BE65R
apak‰k.
BE65M
-2,2
501 1500
≤ 20
≤ 25
90 - 100
100
0
≤ 25
≤ 25
≤2
≤ 14
virsk. -2,4
BE65R
apak‰k.
BE65M
-2,1
Adhïzijas vïrt¥ba
100
Trausluma temperatra
Deklarï
Ieteicamais 16/22 ‰˙embu daudzums
Ieteicamais 8/11 ‰˙embu daudzums
16 l/m 2
10 l/m 2
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
Y2G
80
70
60
50
40
30
20
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
152. tabula. Pras¥bas Y2G granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
Apak‰ïjÇ kÇrtÇ 16/22 mm ‰˙embas
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
3
3
3
Min. %
0
0
0
0,5
3
0
1
3
0
2
5
0
4
5
0
5,6
5
0
8
5
0
11,2
5
0
16
15
0
22,4 31,5 45
99 100 100
90 100 100
63
100
100
90
100
100
0,5
2
0
1
2
0
2
4
0
4
5
0
5,6
5
0
8
15
0
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
90 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
Aug‰ïjÇ kÇrtÇ 8/11 mm ‰˙embas
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
112
6.5.3.4. Piesücinåtu ß˚embu pamatu tipi
153. tabula. PiescinÇts ‰˙embu pamats IM 16/22, IMT 16/22
≤ 55
101-200
GC
80/20
≤ 35
≤ 40
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
≤ 50
Magnija sulfÇta tests
GC
80/20
smagie
LosandÏelosas koeficients
Formas indekss
≤ 100
AADT j ,
DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs
virsmas
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Saistviela
Granulometriskais sastÇvs,
kategorija
Í˚embas
N
0 - 50
≤ 45
Dekl.
Dekl.
50 - 100
≤ 35
0 - 10
≤ 35
≤4
Izlie‰anas norma
Tips
PiescinÇta ‰˙embu
pamata tips
BE65R
BE65M IM 16/22; 4 cm biezumÇ
IMT 16/22; 4 cm biezumÇ
IM 16/22; 6 cm biezumÇ
BE65R IMT 16/22; 6 cm biezumÇ
BE65M
Ieteicamais ‰˙embu 16/22 kÇrtas biezums
kg/m 2
4,0
1,8 + 2,5
4,4
2,0 + 2,8
4 cm / 6 cm
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
IM 16/22
IMT 16/22
80
70
60
50
40
30
20
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
154. tabula. Pras¥bas IM 16/22, IMT 16/22 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
·˙embas 16/22 mm pamatkÇrtai
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
0,5
2
0
1
2
0
2
2
0
4
3
0
5,6
4
0
8
6
0
11,2
15
0
16
25
0
22,4 31,5 45
99 100 100
90 100 100
63
100
100
90
100
100
0,5
2
0
1
2
0
2
4
0
4
5
0
5,6
8
0
8
15
0
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
90 100 100 100 100
63
100
100
90
100
100
·˙embas 8/11 mm ˙¥lï‰anai
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
113
155. tabula. PiescinÇts ‰˙embu pamats IM 8/22, IMT 8/22
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
Formas indekss
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
LosandÏelosas
koeficients
Magnija sulfÇta tests
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
Saistviela
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
Í˚embas
≤ 100
GC
80/20
≤ 50
≤ 55
N
0-50
≤ 45
dekl.
dekl.
101-200
GC
80/20
≤ 35
≤ 40
50-100
0-10
≤ 35
≤ 35
≤4
AADT j ,
smagie
Izlie‰anas norma
Tips
PiescinÇta ‰˙embu
pamata tips
kg/m 2
BE65R
BE65M IM 8/22; 4cm biezumÇ
IMT 8/22; 4cm biezumÇ
IM 8/22; 6cm biezumÇ
BE65R IMT 8/22; 6cm biezumÇ
BE65M
Rekomendïjamais ‰˙embu 8/22 kÇrtas biezums
4,0
1,8 + 2,5
4,4
2,0 + 2,8
4 cm / 6 cm
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
IM 8/22
IMT 8/22
80
70
60
50
40
30
20
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
156. tabula. Pras¥bas IM 8/22, IMT 8/22 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
·˙embas 8/22 mm
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
0,5
2
0
1
2
0
2
4
0
4
5
0
5,6
10
0
8
15
0
11,2
50
10
16
80
20
22,4 31,5 45
99 100 100
90
98 100
63
100
100
90
100
100
114
157. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 8/16
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
LosandÏelosas
koeficients
Magnija sulfÇta tests
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
≤ 100
Formas indekss
smagie
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
AADT j ,
Saistviela
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
Í˚embas
Tips
GC
80/20
≤ 50
≤ 55
N
0-50
≤ 45
dekl.
dekl.
BE65R
BE65M
Izlie‰anas norma
PiescinÇta ‰˙embu
pamata tips
kg/m 2
JIM 8/16
101-200
GC
80/20
≤ 35
≤ 40
50-100
0-10
≤ 35
≤ 35
≤4
2,6
BE65R
BE65M
Rekomendïjamais ‰˙embu 11/16 kÇrtas biezums
…
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
JIM 8/16
80
70
60
50
40
30
20
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
158. tabula. Pras¥bas JIM 8/16 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
·˙embas 8/16 mm
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
0,5
2
0
1
2
0
2
4
0
4
5
0
5,6
10
0
8
28
2
11,2
50
10
16
80
20
22,4 31,5 45
99 100 100
90
98 100
63
100
100
90
100
100
115
159. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 16/22
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
LosandÏelosas
koeficients
Magnija sulfÇta tests
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
≤ 100
Formas indekss
smagie
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
AADT j ,
Saistviela
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
Í˚embas
Tips
GC
80/20
≤ 50
≤ 55
N
0-50
≤ 45
dekl.
dekl.
BE65R
BE65M
Izlie‰anas norma
PiescinÇta ‰˙embu
pamata tips
kg/m 2
JIM 16/22
101-200
GC
80/20
≤ 35
≤ 40
50-100
0-10
≤ 35
≤ 35
2,7
BE65R
BE65M
≤4
Rekomendïjamais ‰˙embu 16/22 kÇrtas biezums
…
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
JIM 16/22
80
70
60
50
40
30
20
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
160. tabula. Pras¥bas JIM 16/22 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
·˙embas 16/22 mm
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
0,5
2
0
1
2
0
2
2
0
4
3
0
5,6
4
0
8
6
0
11,2
15
0
16
25
0
22,4 31,5 45
99 100 100
90
98 100
63
100
100
90
100
100
0,5
2
0
1
2
0
2
4
0
4
5
0
5,6
8
0
8
15
0
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
90
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
·˙embas 8/11 mm ˙¥lï‰anai
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
116
161. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 8/32
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
LosandÏelosas
koeficients
Magnija sulfÇta tests
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
≤ 100
Formas indekss
smagie
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
AADT j ,
Saistviela
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
Í˚embas
Tips
GC
80/20
≤ 50
≤ 55
N
0-50
≤ 45
dekl.
dekl.
BE65R
BE65M
Izlie‰anas norma
PiescinÇta ‰˙embu
pamata tips
kg/m 2
JIM 8/32
101-200
GC
80/20
≤ 35
≤ 40
50-100
0-10
≤ 35
≤ 35
≤4
2,9
BE65R
BE65M
Rekomendïjamais ‰˙embu 8/32 kÇrtas biezums
…
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
JIM 8/32
80
70
60
50
40
30
20
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
162. tabula. Pras¥bas JIM 8/32 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
·˙embas 8/32 mm
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
0,5
2
0
1
2
0
2
3
0
4
5
0
5,6
7
0
8
14
0
11,2
30
0
16
60
15
22,4 31,5 45
90
99 100
65
90
98
63
100
100
90
100
100
117
163. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 16/32
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
LosandÏelosas
koeficients
Magnija sulfÇta tests
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
≤ 100
Formas indekss
smagie
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
AADT j ,
Saistviela
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
Í˚embas
Tips
GC
80/20
≤ 50
≤ 55
N
0-50
≤ 45
dekl.
dekl.
BE65R
BE65M
Izlie‰anas norma
PiescinÇta ‰˙embu
pamata tips
kg/m 2
JIM 16/32
101-200
GC
80/20
≤ 35
≤ 40
50-100
0-10
≤ 35
≤ 35
2,9
BE65R
BE65M
≤4
Rekomendïjamais ‰˙embu 16/32 kÇrtas biezums
…
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
JIM 16/32
80
70
60
50
40
30
20
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
164. tabula. Pras¥bas JIM 16/32 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
·˙embas 16/32 mm
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
0,5
2
0
1
2
0
2
2
0
4
3
0
5,6
4
0
8
5
0
11,2
13
0
16
15
0
22,4 31,5 45
45
99 100
0
90
98
63
100
100
90
100
100
0,5
2
0
1
2
0
2
4
0
4
5
0
5,6
8
0
8
15
0
11,2 16 22,4 31,5 45
99 100 100 100 100
90
98 100 100 100
63
100
100
90
100
100
·˙embas 8/16 mm ˙¥lï‰anai
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
118
165. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 32/63
DrupinÇtÇs & piln¥gi
apa∫Çs virsmas
LosandÏelosas
koeficients
Magnija sulfÇta tests
Sasal‰anas un atku‰anas
pretest¥ba
≤ 100
Formas indekss
smagie
PlÇk‰¿ain¥bas indekss
AADT j ,
Saistviela
Granulometriskais
sastÇvs, kategorija
Í˚embas
Tips
GC
80/20
≤ 50
≤ 55
N
0-50
≤ 45
dekl.
dekl.
BE65R
BE65M
Izlie‰anas norma
PiescinÇta ‰˙embu
pamata tips
kg/m 2
JIM 32/63
101-200
GC
80/20
≤ 35
≤ 40
50-100
0-10
≤ 35
≤ 35
3,1
BE65R
BE65M
≤4
Rekomendïjamais ‰˙embu 32/63 kÇrtas biezums
…
100
90
0.06
0.2
0.6
20.0
60.0
JIM 32/63
80
70
60
50
40
30
20
90
4
5.6
8
11.2
16
22.4
31.5
45
63
2
1
0.5
0.25
0
0.125
10
0.063
0.075
Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %)
166. tabula. Pras¥bas JIM 32/63 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam
Da¬iñu izméri (mm)
·˙embas 32/63 mm
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
0,5
2
0
1
2
0
2
2
0
4
2
0
5,6
3
0
8
4
0
11,2
5
0
16
6
0
22,4 31,5
10
15
0
0
45
73
30
63
99
90
90
100
98
0,5
2
0
1
2
0
2
2
0
4
3
0
5,6
4
0
8
6
0
11,2
15
0
16
25
0
22,4 31,5 45
99 100 100
90
98 100
63
100
100
90
100
100
·˙embas 16/22 mm ˙¥lï‰anai
Sieti, mm 0,063 0,125 0,25
Maks. %
2
2
2
Min. %
0
0
0
119
6.5.3.5. Virsmas apstrådes projekts
Virsmas apstrÇdes projektu izstrÇdÇ, ¿emot vïrÇ izvirz¥tÇs pras¥bas. Vispirms testï un atlasa materiÇlus, tad nosaka
saistvielas un minerÇlmateriÇla adhïziju saska¿Ç ar 167. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, pïc tam nosaka saistvielas un
‰˙embu izlietojuma daudzumu.
167. tabula. Saistvielas un minerÇlmateriÇla adhïzija
Èpaßîba, mérvienîba
Standarts
Saistvielas un minerÇlmateriÇla:
- adhïzijas vïrt¥ba
- trausluma temperatra, O C
LVS EN 12272-3
Prasîba
100
Deklarï
Saistvielas izlietojuma daudzums vienkÇr‰ajai virsmas apstrÇdei uz bituminïtÇm kÇrtÇm jÇnosaka atkar¥bÇ no
satiksmes intensitÇtes, ce∫a platuma, pamatnes, ‰˙embu izmïra, klimatiskÇs zonas, sezonas, smagÇ autotransporta
¥patsvara, nedrupinÇto da∫i¿u satura, ce∫a apstÇk∫iem (kÇpumi vai kritumi, saulï vai ïnÇ, risu vietÇs vai Çrpus tÇm).
Saistvielas izlietojuma daudzums divkÇr‰ajai virsmas apstrÇdei uz bituminïtÇm kÇrtÇm jÇnosaka: pirmajai kÇrtai – ne
mazÇk kÇ 1,0 kg/m 2 ; otrajai kÇrtai – ne vairÇk kÇ 1,5 l/m 2 . Kopïjam saistvielas izlietojuma daudzumam jÇbt 2,3 – 2,7
kg/m 2 . Virsmas apstrÇdei uz kÇrtÇm, kas nav saist¥tas ar saistvielÇm, to izlieto‰anas daudzums jÇizvïlas atbilsto‰i
konkrïtajam virsmas apstrÇdes tipam saska¿Ç ar 6.5.3.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
Gal¥gais ‰˙embu izlietojuma daudzums uz bituminïtÇm kÇrtÇm jÇnosaka pïc izmïÆinÇjuma posma izbves.
VienkÇr‰i apstrÇdÇjot virsmu, ‰˙embÇm jÇnoklÇj visa virsma piln¥bÇ. DivkÇr‰i apstrÇdÇjot virsmu, ‰˙embÇm nav
jÇnoklÇj visa virsma piln¥bÇ, t.i., ‰˙embÇm jÇbt savstarpïji tik daudz atdal¥tÇm, lai tÇs visas btu tie‰Ç saskarï ar
saistvielu. Ieteicamais ‰˙embu izlietojuma daudzums norÇd¥ts 6.5.3.3. punktÇ katram virsmas apstrÇdes tipam.
Virsmas apstrÇdes projekta galarezultÇtÇ jÇsagatavo Darba formula. Tai jÇietver informÇcija par paredzïto materiÇlu
(minerÇlie materiÇli, saistviela) tipu un izlietojuma daudzumiem, detÇli norÇdot saistvielas izlietojuma daudzuma
izmai¿as konkrïtos apgabalos, kÇ ar¥ jÇbt pievienotiem materiÇlu atbilst¥bu apliecino‰iem dokumentiem.
6.5.3.6. Piesücinåta ß˚embu pamata izbüves projekts
PiescinÇta ‰˙embu pamata projektu izstrÇdÇ, ¿emot vïrÇ izvirz¥tÇs pras¥bas. Vispirms testï un atlasa materiÇlus,
tad nosaka saistvielas un ‰˙embu izlietojuma daudzumu. IM un IMT tipa piescinÇta ‰˙embu pamata pamatkÇrtai,
˙¥lï‰anai un pÇrkais¥‰anai jÇparedz 168. tabulÇ norÇd¥tie materiÇli un to kombinÇcijas.
168. tabula. Pras¥bas minerÇlajiem materiÇliem un to izmïram IM un IMT tipiem
Piesåcinåta ß˚embu pamata
Í˚embas pamatkårtai (mm)
tips un biezums
IM 4 cm un 6 cm
IMT 4 cm un 6 cm
16/22
8/22
16/22
8/22
Í˚embas ˚îléßanai
(mm)
8/11
8/11
8/11
Materiåls pårkaisîßanai
(mm)
0/4 vai 4/8 vai 0/8
0/4 vai 4/8 vai 0/8
0/4 vai 0/8
0/4 vai 0/8
JIM tipa piescinÇta ‰˙embu pamata pamatkÇrtai, ˙¥lï‰anai un pÇrkais¥‰anai jÇparedz 169. tabulÇ norÇd¥tie materiÇli
un to kombinÇcijas.
169. tabula. Pras¥bas minerÇlajiem materiÇliem un to izmïram JIM tipam
Orientéjoßs izlîdzinoßås
kårtas biezums (mm)
15 – 30
25 – 45
40 – 75
virs 70
Í˚embas pamatkårtai (mm)
Í˚embas ˚îléßanai
(mm)
8/16
16/22
8/22
16/32
8/32
32/63
8/11
8/11
16/22
Materiåls pårkaisîßanai
(mm)
0/4 vai 4/8 vai 0/8
0/4 vai 4/8 vai 0/8
0/4 vai 4/8 vai 0/8
0/4 vai 4/8 vai 0/8
0/4 vai 4/8 vai 0/8
0/4 vai 4/8 vai 0/8
Saistvielas izlieto‰anas daudzums jÇizvïlas atbilsto‰i konkrïtajam piescinÇta ‰˙embu pamata tipam saska¿Ç ar
6.5.3.4. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Ja ir paredzïtas ‰˙embas ˙¥lï‰anai, tad saistvielas izlie‰ana jÇparedz divos
120
pa¿ïmienos, pirmo reizi izlejot saistvielu pïc pamatkÇrtas ‰˙embu ieklljanas, otro – pïc ˙¥lïjo‰o ‰˙embu iestrÇdes.
PiescinÇta ‰˙embu pamata projekta galarezultÇtÇ jÇsagatavo Darba formula. Tai jÇietver informÇcija par paredzïto
materiÇlu (minerÇlie materiÇli, saistviela) tipu un izlietojuma daudzumu, kÇ ar¥ jÇbt pievienotiem materiÇlu atbilst¥bu
apliecino‰iem dokumentiem.
6.5.4. Iekårtas
Gudronators. JÇbt iespïjai kontrolït saistvielas darba temperatru, siltumnesïja temperatru (ja gudronators
apr¥kots ar apsildes sistïmu), gudronatora kust¥bas Çtrumu un iestÇd¥to saistvielas izlie‰anas procesu, piemïram,
sk¿a raÏ¥bu (spiediens vai apgriezieni), saistvielas caurpldi vai ko citu atkar¥bÇ no procesa tehniskÇ risinÇjuma.
UzsÇkot un pabeidzot saistvielas izlie‰anu, jÇnodro‰ina, lai vienlaikus ieslïgtos un atslïgtos visas darbinÇt paredzïtÇs
sprauslas. TÇpat jÇnodro‰ina, lai iestÇd¥tais izlejamÇs sijas augstums virs apstrÇdÇjamÇs virsmas saistvielas izlie‰anas
laikÇ neizmain¥tos vairÇk par 20 mm. Tam jÇbt tÇdam, lai izlejamÇs saistvielas strklu plaknes (savstarpïji paralïlas,
15 – 30 o le¿˙¥ attiec¥bÇ pret sijas asi) pÇrklÇtos tr¥s reizes. IzlejamÇs sijas sprauslu asu savstarpïjais attÇlums nedr¥kst
pÇrsniegt 100 mm. Operatora r¥c¥bÇ jÇbt izmantojamÇs iekÇrtas kalibrÇcijas kartei, kurÇ ierakst¥tas to parametru
vïrt¥bas, kas jÇiestÇda, lai iegtu projektïtos saistvielas izlietojuma daudzumus.
Veltñi. Pneimorite¿u vai gumijoti valãu velt¿i ar masu vismaz 8 t.
Í˚embu izkliedétåjs. TÇ darba raÏ¥bai un darba joslas platumam jÇbt saska¿otam ar gudronatora raÏ¥bu un darba
joslas platumu.
Mehåniska iekårta virsmas pécapstrådei. Tai jÇspïj vienmïr¥gi un vajadz¥gÇ daudzumÇ izkais¥t minerÇlmateriÇlu.
6.5.5. Darba izpilde
Virsmas apstrÇde, vienkÇr‰Ç vai divkÇr‰Ç, vai piescinÇta ‰˙embu pamata izbve – saska¿Ç ar paredzïto izpildÇma
ar vienreizïju vai divreizïju saistvielas izlie‰anu un minerÇlmateriÇla ieklljanu vienÇ, divos vai vairÇkos darba gÇjienos.
Darbi izpildÇmi beznokri‰¿u periodÇ laikÇ no 15. maija l¥dz 1. septembrim, kad gaisa temperatra nav zemÇka par +10 O C
un nav augstÇka par +25 O C (ïnÇ). Darbs nav uzsÇkams, ja paredzams lietus. Nav pie∫aujama satiksmes kust¥ba darba
joslÇ darba izpildes laikÇ.
Virsmas apstrÇdi uz asfalta kÇrtÇm rekomendïjams veikt ne ÇtrÇk kÇ ãetras nedï∫as pïc to ieklljanas.
Seguma virsma pirms saistvielas izlie‰anas jÇnot¥ra – tai jÇbt t¥rai no putek∫iem, dub∫iem un daÏÇdiem priek‰metiem.
Seguma virsma var bt mitra, bet uz tÇs nedr¥kst atrasties br¥vs dens. Nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ virsma jÇÏÇvï.
Ja virsmas apstrÇde paredzïta uz grants vai ‰˙embu seguma vai pamata, kas nav saist¥ts ar saistvielÇm, tad
vispirms segums jÇgruntï ar bitumena emulsiju atbilsto‰i 6.1. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
Bitumena emulsijas izlie‰anas darba temperatra ir +60 O l¥dz +80 O C. Sildelementu virsmas temperatru nedr¥kst uzturït
augstÇku par +85 O C.
Tl¥t pïc saistvielas izlie‰anas jÇuzklÇj ‰˙embas. ·˙embÇm jÇbt mitrÇm, bet tÇs nedr¥kst bt slapjas. Ja gaisa
temperatra ir zemÇka par +20 O C, tad izlietÇ saistviela jÇpÇrklÇj ar ‰˙embÇm 1 mintes laikÇ. Ja gaisa temperatra ïnÇ
ir virs +25 O C, tad darbs jÇpÇrtrauc.
Nekavïjoties pïc ‰˙embu uzklljanas jÇsÇk velt¿ot, un ‰is darbs jÇturpina, kamïr ‰˙embas sasniegu‰as labu
kontaktu ar apstrÇdÇjamÇ seguma virsmu. Velt¿a Çtrumam jÇbt tÇdam, lai iestrÇdÇtÇs ‰˙embas netiktu veltas, taãu tas
nedr¥kst pÇrsniegt 5 km/h. IzpildÇmi vismaz divi pÇrgÇjieni pa vienu vietu. Nekavïjoties pïc ‰˙embu velt¿o‰anas jÇveic
virsmas pïcapstrÇde un vïlreiz jÇnovelt¿o. PïcapstrÇdes materiÇla izlietojuma norma – ap 3 l/m 2 .
Virsmas apstrÇdei un piescinÇta ‰˙embu pamata izbvei lietojamo ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam jÇatbilst
6.5.3.3. un 6.5.3.4. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Saistvielas un ‰˙embu izlietojuma daudzuma novirzes nedr¥kst
pÇrsniegt 170. tabulÇ noteiktÇs pras¥bas.
170. tabula. Saistvielas un ‰˙embu izlietojuma pie∫aujamÇs novirzes no Darba formulas
Èpaßîba
Prasîba
Standarts
Saistvielas izkliedes normas robeÏnovirze
± 10 %
LVS EN 12272-1, 4.p.
·˙embu izkliedes normas robeÏnovirze (virsmas apstrÇdei)
± 10 %
LVS EN 12272-1, 5.p.
MaksimÇlais satiksmes kust¥bas Çtrums virsmas apstrÇdes un piescinÇta ‰˙embu pamata formï‰anÇs laikÇ, kamïr
risu vietÇs atrodas nepiesaist¥ts minerÇlmateriÇls, jÇierobeÏo l¥dz 50 km/h. Br¥vais minerÇlmateriÇls jÇnovÇc, kad gaisa
temperatra ïnÇ nepÇrsniedz +25 O C, ne vïlÇk kÇ tr¥s dienas (vienas nedï∫as – uz zemas intensitÇtes ce∫iem) pïc virsmas
apstrÇdes vai piescinÇta ‰˙embu pamata izbves darba pabeig‰anas.
6.5.6. Kvalitåtes novértéjums
ApstrÇdÇtÇ seguma virsmai visÇ plat¥bÇ jÇbt noklÇtai ar ‰˙embÇm, iegstot viendab¥gu tekstru. ·˙embu zudumi
moza¥kÇ (Zn) definïtajÇ laukumÇ nedr¥kst pÇrsniegt 4%, un kopïjie ‰˙embu zudumi no virsmas (nolob¥‰anÇs,
izsv¥dumi, ar ‰˙embÇm nenoklÇtas str¥pas) definïtajÇ laukumÇ (Pn) nedr¥kst pÇrsniegt 2%. Seguma virsmas raupjuma
vidïjÇ padzi∫inÇjumu dzi∫umu vïrt¥bu variÇcijas koeficients nedr¥kst bt lielÇks par 0,15. ApstrÇdÇtÇs virsmas platums
no brauktuves ass uz malÇm nedr¥kst bt mazÇks par projektïto. Uz seguma virsmas nedr¥kst atrasties nepiesaist¥ts
121
minerÇlmateriÇls.
Darbu izpildes laikÇ bvobjektÇ jÇnosaka iestrÇdÇjamo ‰˙embu granulometrija un materiÇlu izlietojuma daudzums.
Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic pasÇkumi atbilst¥bas nodro‰inljanai. ApstrÇdÇtÇs virsmas platuma mïr¥jumi izpildÇmi
darbu izpildes laikÇ; ja platums nav pietiekams, tad virsma jÇapstrÇdÇ papildus, nodro‰inot projektïto platumu.
Ne agrÇk kÇ divas nedï∫as pïc virsmas apstrÇdes darbu pabeig‰anas, ja pïc bvobjekta vizuÇlÇs apskates konstatïti
virsmas apstrÇdes defekti, jÇnovïrtï virsmas apstrÇdes kvalitÇte, rezultÇtus apkopojot tabulÇ, kÇ pras¥ts ”Noteikumos
virsmas apstrÇdes vizuÇlai novïrtï‰anai” (Pielikums 9.2.). Ja konstatïtas ar ‰˙embÇm nenoklÇtas str¥pas, laukumi
vai izsv¥dumi virs definïtajÇm robeÏÇm, tad ‰¥s vietas atbilsto‰i jÇremontï. Ne agrÇk kÇ divas nedï∫as pïc virsmas
apstrÇdes darbu pabeig‰anas jÇuzmïra virsmas apstrÇdes makroraupjums, rezultÇtus apkopojot tabulÇ, kÇ pras¥ts
”Noteikumos virsmas apstrÇdes vizuÇlai novïrtï‰anai” (Pielikums 9.3.).
6.5.7. Darba daudzuma uzmérîßana
JÇuzmïra atbilsto‰i projektam veiktÇs virsmas apstrÇdes laukums.
6.5.8. Virsmas apstrådes kopßana
Bvuz¿ïmïjam garantijas laikÇ jÇuzrauga virsmas apstrÇdes kvalitÇte. Izveidojoties virsmas apstrÇdes defektiem,
bvuz¿ïmïjam tie operat¥vi un kompetenti jÇnovïr‰, saska¿ojot izpildÇmos pasÇkumus ar ce∫a ¥pa‰nieku. Ja parÇdÇs
virsmas apstrÇdes vidïjas vai augstas pakÇpes izsv¥dumi, nekavïjoties jÇiestrÇdÇ 2 – 4 vai 4 – 8 mm minerÇlmateriÇls
(l¥dzvïrt¥gas izcelsmes, kÇ lietots virsmas apstrÇdei) nepiecie‰amÇ apjomÇ un jÇpievelt¿o, br¥vo minerÇlmateriÇlu
novÇcot no brauktuves ne vïlÇk kÇ 24 stundas pïc iestrÇdes pabeig‰anas. Par neatbilst¥bu labo‰anu bvuz¿ïmïjam
jÇsagatavo pÇrskats un jÇiesniedz ce∫a ¥pa‰niekam.
122
7. CAUR T EK A S UN KON S T RUKCIJAS
7.1. CAURTEKU TÈRÈÍANA, REMONTS VAI UZSTÅDÈÍANA
7.1.1. Definîcijas un skaidrojumi
Caurteku tîrîßana – caurtekas un tÇs ieteces un izteces gultnes att¥r¥‰ana no sanesumiem vai aizsïrïjumiem, ja
nepiecie‰ams, atjaunojot ar¥ gultni un ce∫a nogÇzes nostiprinÇjumu caurtekas ietecï un iztecï.
Caurteku remonts – caurteku posmu, galasienu, kÇ ar¥ gultnes un ce∫a nogÇzes nostiprinÇjumu caurtekas ietecï un
iztecï atjauno‰ana sÇkotnïjÇ stÇvokl¥, ar¥ atsevi‰˙u bojÇto elementu nomai¿a pret jauniem.
Caurteku uzstådîßana (pagarinåßana) – visi nepiecie‰amie sagatavo‰anas darbi, pamata izbve, caurtekas un
galasienu (ja paredzïtas) montÇÏa, kÇ ar¥ gultnes un ce∫a nogÇzes nostiprinÇjumu izbve caurtekas ietecï un iztecï.
7.1.2. Darba apraksts
Caurteku t¥r¥‰ana, remonts vai uzstÇd¥‰ana ietver visus nepiecie‰amos darbus, materiÇlus un iekÇrtas, kas
nepiecie‰ami, lai caurtekas izt¥r¥tu, izremontïtu vai uzstÇd¥tu.
7.1..3. Materiåli
Caurtekas – paredzïtÇ diametra, raÏotas lieto‰anai autoce∫os.
HidroizolÇcija dzelzsbetona caurtekÇm – l¥mïtÇ un lietÇ, tai jÇatbilst ‰Çdu hidroizolÇcijas darbu izpildes pras¥bÇm un
raÏotÇja specifikÇcijÇm.
Caurteku un galasienu pamats – no tam paredzïtiem un atbilsto‰iem materiÇliem.
Caurtekas bvbedres aizbïr‰anai lietojami ce∫a klÇtnes izbvei piemïroti materiÇli vai l¥dz¥gi kÇ eso‰ajÇ ce∫a
konstrukcijÇ.
7.1.4. Iekårtas
...
7.1.5. Darba izpilde
Ja paredzïts, caurtekas jÇuzstÇda pïc individuÇla projekta, ja nï, tad lietojami tipveida projekti, iepriek‰ veicot
nepiecie‰amÇs piesaistes. Caurteku att¥r¥‰anÇ izraktÇ grunts izl¥dzinÇma vai aizvedama uz atbïrtni.
7.1.6. Kvalitåtes novértéjums
Caurtekai jÇbt t¥rai visÇ tÇs garumÇ, br¥vai no sanesumiem un priek‰metiem. GalasienÇm jÇbt atraktÇm, atsedzot
to aug‰ïjo virsmu un fasÇdes da∫u l¥dz caurtekas gultnes apak‰ïjai da∫ai. Ce∫a nogÇÏu virsmai un darba laikÇ skartai
teritorijai jÇbt noplanïtai atbilsto‰Ç sl¥pumÇ.
UzstÇd¥to blakus eso‰o caurteku posmu asu nob¥de pie∫aujama ne vairÇk par 10 mm. MontÇÏas spraugas starp
caurtekas posmiem nedr¥kst bt lielÇkas par 10 mm. Dzelzsbetona caurteku posmu sadur‰uvïm jÇbt pÇrklÇtÇm ar
l¥mïto hidroizolÇciju divÇs kÇrtÇs, katru caurtekas posmu pÇrsedzot vismaz 15 cm platumÇ.
Caurteku teknes augstuma atz¥mïm jÇatbilst paredzïtajam vai jÇnodro‰ina ce∫a klÇtnei piegulo‰o virszemes de¿u
novad¥‰ana. Pie∫aujamÇ augstuma atz¥mju at‰˙ir¥ba no paredzïtÇ – ne vairÇk par 20 mm. Galasienu fasÇdes plaknei
jÇbt paralïlai ce∫a asij vai atbilsto‰i paredzïtajam. Pie∫aujamÇ novirze horizontÇlÇ plaknï galasienu malÇs nedr¥kst
pÇrsniegt 5 cm. Pie∫aujamÇ novirze no vertikÇlÇ l¥me¿a – ne vairÇk par 1 cm uz aug‰ïjo malu attiec¥bÇ pret caurtekas
teknes l¥meni. JÇbt nodro‰inÇtai netraucïtai dens caurtecei un atvadei no caurtekas.
Caurtekas posmu vai galasienu pamata izbves kvalitÇte (biezums, dislokÇcija, sabl¥vïjums) jÇpÇrbauda pirms
caurtekas posmu montÇÏas vai galasienu izbves. Caurtekas posmu uzstÇd¥‰anas precizitÇte (teknes atz¥mes,
dislokÇcija, asu nob¥des, montÇÏas kvalitÇte) un hidroizolÇcijas darbu kvalitÇte jÇpÇrbauda pirms caurtekas bvbedres
aizbïr‰anas. Att¥r¥‰anas vai nostiprinljanas darbi kontrolïjami visÇ apgabalÇ pïc darbu izpildes. PÇrbaudes
un mïr¥jumi izpildÇmi jebkurÇ vietÇ, ja vizuÇli konstatïta neatbilst¥bu iespïjam¥ba. Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic
nepiecie‰amie labojumi pras¥bu nodro‰inljanai.
7.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Caurteku t¥r¥‰anas apjoms uzmïrÇms, mïrot visu caurtekas garumu.
Remonta vai uzstÇd¥‰anas darbu daudzums uzmïrÇms, mïrot tikai saremontïto vai uzstÇd¥to posmu garumu.
Caurteku gala sienu remonts vai uzstÇd¥‰ana uzmïrÇma gabalos, skaitot katru caurtekas galu atsevi‰˙i.
123
7.2. KONSTRUKCIJU NOJAUKÍANA VAI DEMONTÅÛA
7.2.1. Definîcijas
…
7.2.2. Darba apraksts
Konstrukciju nojauk‰anas vai demontÇÏas darbi ietver visus nepiecie‰amos darbus, kas jÇveic, lai nojauktu vai
demontïtu paredzïtÇs konstrukcijas, aizvÇktu tÇs uz videi dro‰u atbïrtni vai noliktavu, vai pÇrstrÇdÇtu, sakÇrtotu visu
skarto teritoriju, kÇ ar¥ materiÇlus vai iekÇrtas, kas jÇpiegÇdÇ un jÇizlieto, lai izpild¥tu darbu.
7.2.3. Materiåli
...
7.2.4. Iekårtas
...
7.2.5. Darba izpilde
NojauktÇs vai demontïtÇs konstrukcijas, atkÇrtoti lietojamie materiÇli, bvgruÏi u.c. jÇnogÇdÇ atbïrtnï vai
noliktavÇ.
7.2.6. Kvalitåtes novértéjums
JÇbt nojauktÇm visÇm paredzïtajÇm inÏenierbvïm un konstrukcijÇm. Nojauk‰anas gaitÇ skartÇ vide jÇatjauno,
nodro‰inot tÇs sÇkotnïjo funkciju izpildi l¥dzvïrt¥gÇ vai labÇkÇ kvalitÇtï. Skartajai teritorijai jÇbt atbilsto‰i sakÇrtotai
un nol¥dzinÇtai, nodro‰inot dens noteci Çrpus ce∫a klÇtnes robeÏÇm.
7.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Konstrukciju nojauk‰anas darbu daudzumi uzmïrÇmi darba daudzumu sarakstÇ norÇd¥tajÇs vien¥bÇs, ievïrojot
specifikÇciju 2.6.3. punkta pras¥bas.
7.3. PASAÛIERU PLATFORMAS VAI GÅJ‰JU IETVES IZBËVE
7.3.1. Definîcijas
PasaÏieru platforma – 10 m x 2 m, paaugstinÇta pret brauktuves virsmu par 15 cm, ar betona apmalïm un karstÇ
asfalta segumu, ja nav paredzïts citÇdi.
7.3.2. Darba apraksts
PasaÏieru platformas izbve ietver teritorijas sagatavo‰anu, pamatu izbvi betona apmalei un platformai, betona
apmales uzstÇd¥‰anu, kÇ ar¥ pamata un seguma izbvi platformai.
7.3.3. Materiåli
Pamata izbvei – smilts-‰˙embu mais¥jums, kas atbilst 5.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
Seguma izbvei – asfalts AC-4 vai AC-6, kas atbilst 6.2. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm.
Apmales pamatam – betons B15.
Apmalei – betona apmales akme¿i, izmïrs 100x30x15 cm pïc LVS EN 1340, ja nav paredzïts citÇdi.
7.3.4. Iekårtas
Vibrobliete.
7.3.5. Darba izpilde
Sagatavotie pamati pirms nÇkamo kÇrtu izbves sabl¥vïjami, kamïr bl¥vïjamÇ virsmÇ nepaliek bl¥vïjamÇs iekÇrtas
pïdu nospiedumi. LabÇkai sabl¥vï‰anai, ja nepiecie‰ams, jÇlaista ar deni. Betona apmales akme¿i jÇuzstÇda saska¿Ç
ar specifikÇciju ”Betona apmales uzstÇd¥‰ana”.
PasaÏieru platformas izbvïtÇ pamata augstumam jÇbt tÇdam, lai btu iespïjams izbvït asfalta segumu 4 cm
biezumÇ. Nesabl¥vïta, ieklÇta karstÇ asfalta biezumam jÇbt 25 – 30% lielÇkam par paredzïto kÇrtas biezumu. Asfalta
kÇrta jÇsÇk sabl¥vït nekavïjoties pïc tÇ iestrÇdes, l¥dz nepaliek bl¥vïjamÇs iekÇrtas pïdu nospiedumi. KarstÇ asfalta
temperatra sabl¥vï‰anas beigÇs nedr¥kst bt zemÇka par +60 O C.
124
7.3.6. Kvalitåtes novértéjums
Betona apmales akme¿iem jÇbt uzstÇd¥tiem atbilsto‰i specifikÇcijai ”Betona apmales uzstÇd¥‰ana”. Spraugas zem
3 m latas izbvïtÇs platformas garenvirzienÇ un ‰˙ïrsvirzienÇ nedr¥kst pÇrsniegt 6 mm. Platformas seguma virsmai
jÇbt vienÇ l¥men¥ ar betona apmales virsmu (to sajguma vietÇs) vai ne augstÇk par 3 mm. Darbs tÇ izpildes laikÇ un
pïc tÇ kontrolïjams vizuÇli. Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic nepiecie‰amie pasÇkumi pras¥bu nodro‰inljanai.
7.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana
PasaÏieru platformas izbves darbu daudzums uzmïrÇms gabalos, skaitot katru platformu atsevi‰˙i.
7.4. BETONA APMALES UZSTÅDÈÍANA
7.4.1. Definîcijas
...
7.4.2. Darba apraksts
Betona apmales izbve ietver teritorijas sagatavo‰anu, pamata izbvi un betona apmales uzstÇd¥‰anu.
7.4.3. Materiåli
Apmales pamatam – betons B15.
Apmalei – betona apmales akme¿i, izmïrs 100x30x15 cm pïc LVS EN 1340, ja nav paredzïts citÇdi.
7.4.4. Iekårtas
Vibrobliete.
7.4.5. Darba izpilde
Betona apmales pamatu gultne sabl¥vïjama, l¥dz sabl¥vïjamajÇ virsmÇ nepaliek bl¥vïjamÇs iekÇrtas pïdu iespiedumi.
LabÇkai sabl¥vï‰anai, ja nepiecie‰ams, jÇlaista ar deni. Betona apmale visÇ tÇs garumÇ jÇnostiprina betona pamatnï
tÇ, lai betons zem apmales btu ne mazÇk kÇ 10 cm biezumÇ, kÇ ar¥ aptvertu apmali 10 cm augstumÇ un biezumÇ no
abÇm pusïm.
7.4.6. Kvalitåtes novértéjums
IzbvïtÇs vai nomain¥tÇs betona apmales izmïriem un novietojumam jÇatbilst paredzïtajam. Pie∫aujamas novirzes
novietojumam: plÇnÇ – ±5 cm; profilÇ – ±2 cm. Nav pie∫aujamas blakus eso‰o betona apmales akme¿u salaidumu
nesaistes plÇnÇ un profilÇ (virsmai un Çrïjai malai). ·uves starp betona apma∫u akme¿iem nedr¥kst bt lielÇkas par
5 mm. Darbs tÇ izpildes laikÇ un pïc tÇs kontrolïjams vizuÇli. Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic nepiecie‰amie pasÇkumi
pras¥bu nodro‰inljanai.
7.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Betona apmales uzstÇd¥‰anas darbu daudzums uzmïrÇms metros, mïrot uzbvïtÇs apmales garumu.
125
8 . AP RÈKOJUM S
8.1. CEÒA ZÈMJU UZSTÅDÈÍANA
8.1.1. Definîcijas un skaidrojumi
Ce∫a z¥mes – standarta ce∫a z¥mes un individuÇli projektïjamÇs z¥mes. IndividuÇli projektïjamÇs z¥mes saska¿Ç ar
LVS 77-1 ir norÇd¥juma z¥mes 518. – 521., servisa z¥me 630., virziena rÇd¥tÇji un informÇcijas z¥mes 701. – 709., 729.,
736. – 742. un 746. – 748., main¥gu informÇciju neso‰as papildz¥mes (8. grupa atbilsto‰i LVS 77-1).
8.1.2. Darba apraksts
Ce∫a z¥mes jÇuzstÇda saska¿Ç ar projektu vai past¥jumu; ja tÇda nav, tad saska¿Ç ar standartiem LVS 77-1,
LVS 77-2, LVS 77-3 un LVS EN 12899-1. Galvenie darba procesi ir z¥mes dislokÇcijas vietas noteik‰ana, balstu
pamatu izveido‰ana, balsta uzstÇd¥‰ana, ce∫a z¥mes piestiprinljana. IndividuÇli projektïjamÇm z¥mïm jÇizstrÇdÇ
deta∫projekti.
8.1.3. Materiåli
Ce∫a z¥mju uzstÇd¥‰anai izmantojamiem materiÇliem jÇatbilst paredzïtajiem un LVS 77-1, 2, 3 un LVS EN 12899-1
pras¥bÇm.
8.1.4. Iekårtas
Darbu izpildei nepiecie‰amÇs iekÇrtas vai mehÇnismus izvïlas bvuz¿ïmïjs.
8.1.5. Darba izpilde
Ce∫a z¥mju stati jÇnostiprina apvidus l¥men¥, tos iebetonïjot (betona daudzums vienam statam 0,3x0,3x0,7m),
statu apak‰ïjÇ galÇ jÇievieto ‰˙ïrslis, kas nodro‰ina pret to rotÇciju ap asi vai izrau‰anu. Var lietot citus risinÇjumus,
kas nodro‰ina ce∫a z¥mes stabilitÇti. Ce∫a z¥mju stata aug‰ïjÇ galÇ jÇievieto plastmasas vai cita iztur¥ga materiÇla
aizbÇznis, kas novïr‰ dens iek∫‰anu tajÇ. Ce∫a z¥mes jÇuzstÇda, ja iespïjams, uz viena stata. Liela izmïra ce∫a z¥mes
jÇveido no saliekamiem elementiem (modu∫iem), katra atsevi‰˙a elementa masai jÇbt tÇdai, lai tos varïtu samontït
bez pal¥gmehÇnismiem – ar roku darba spïku. Samontïtai z¥mei jÇbt gludai (l¥dzenai), savienojuma vietÇs nav
pie∫aujamas atstarpes.
8.1.6. Kvalitåtes novértéjums
Ce∫a z¥mïm jÇbt izgatavotÇm atbilsto‰i LVS 77-1,2,3 un LVS EN 12899-1 un uz¿ïmumos, kam ir atstarojo‰Ç
materiÇla raÏotÇja at∫auja izgatavot ce∫a z¥mes ar vi¿u raÏoto atstarojo‰o materiÇlu. Ce∫a z¥mju Æeometrijai attiec¥bÇ pret
ce∫a brauktuvi jÇbt saska¿Ç ar LVS 77-2.
8.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Ce∫a z¥mju uzstÇd¥‰anas darbu daudzums uzmïrÇms gabalos. Ja uz viena vertikÇla balsta piestiprinÇmas vairÇkas
z¥mes, jÇuzmïra atsevi‰˙i balsti gabalos un z¥mes gabalos. IndividuÇli projektïjamo z¥mju uzstÇd¥‰anas darbiem
uzmïrÇmi z¥mju laukumi, balstus atsevi‰˙i neuzskaitot.
8.2. CEÒA SIGNÅLSTABIˆU UZSTÅDÈÍANA
8.2.1. Definîcijas
…
8.2.2. Darba apraksts
SignÇlstabi¿i jÇuzstÇda saska¿Ç ar projektu vai LVS 85 un LVS 93 pras¥bÇm. Galvenie darba procesi ir darbu
izpildes zonas sagatavo‰ana, signÇlstabi¿u dislokÇcijas vietu aizz¥mï‰ana, bedru rak‰ana vai urb‰ana, signÇlstabi¿u
uzstÇd¥‰ana, kontrolïjot Æeometriju, darba zonas sakÇrto‰ana.
8.2.3. Materiåli
Plastmasas signÇlstabi¿‰ saska¿Ç ar projektu, LVS 85 vai past¥tÇja pras¥bÇm.
8.2.4. Iekårtas
IekÇrtas, kas nodro‰ina kvalitat¥vu darba izpildi.
8.2.5. Darba izpilde
Stabi¿i jÇuzstÇda atbilsto‰i LVS 93 vai projekta pras¥bÇm. Vispirms jÇuzstÇda signÇlstabi¿i piketu vietÇs ar attiec¥go
piketa uzl¥mi, pïc tam jÇuzstÇda stabi¿i starp piketiem VietÇs, kur uzstÇd¥tas barjeras, signÇlstabi¿‰ jÇstiprina pie
barjeras, vai, ja tas nav iespïjams, tad aiz barjeras.
126
8.2.6. Kvalitåtes novértéjums
UzstÇd¥to signÇlstabi¿u izmïriem un izvietojumam jÇatbilst projektam vai past¥tÇja paredzïtajam. K∫da vertikÇlajÇ
plaknï nedr¥kst pÇrsniegt 5% no stabi¿a redzamÇ garuma. Stabi¿u rindai jÇbt vizuÇli pldenai un atbilsto‰ai ce∫a
Æeometrijai. UzstÇd¥tajiem signÇlstabi¿iem jÇbt labi redzamiem un jÇatbilst LVS 85 tehniskajÇm pras¥bÇm.
8.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana
SignÇlstabi¿us uzskaita gabalos.
8.3. METÅLA BARJERU UZSTÅDÈÍANA
8.3.1. Definîcijas
…
8.3.2. Darba apraksts
Galvenie darba procesi ir darba zonas sagatavo‰ana, barjeru un to elementu dislokÇcijas vietu precizï‰ana, vertikÇlo
kolonnu uzstÇd¥‰ana, primÇrÇ uzstÇd¥‰ana, papildelementu (sÇkuma posmi, nobeiguma posmi, triecienslÇpïtÇji)
uzstÇd¥‰ana, barjeru Æeometrijas koriÆï‰ana visÇs dimensijÇs, gal¥gÇ nostiprinljana, papildapr¥kojuma ier¥ko‰ana
(atstarotÇji, vertikÇlie apz¥mïjumi, signÇlstabi¿i).
8.3.3. Materiåli
”A” tipa elementi, ”Sigma” tipa metÇla norobeÏojo‰Çs kolonnas, stiprinÇjuma elementi un papildelementi, kas atbilst
LVS EN 1317-1;2;3;4, LVS 94, projektam vai past¥tÇja pras¥bÇm. BarjerÇm, stat¿iem un stiprinÇjumu elementiem jÇbt
cinkotiem. Cinka pÇrklÇjuma biezums aizsargnorobeÏojumiem – 60 mikroni, norobeÏojuma kolonnÇm – 7 mikroni un
stiprinÇjuma elementiem – 55 mikroni. Pie∫aujamÇ atkÇpe – ±5 mikroni.
8.3.4. Iekårtas
....
8.3.5. Darba izpilde
MetÇla barjeras jÇuzstÇda saska¿Ç ar projektu vai, ja tÇda nav, tad, lietojot LVS 94 noteikumus. Pirms metÇla
barjeras uzstÇd¥‰anas nomalei (sadalo‰ajai joslai) jÇbt sagatavotai atbilsto‰i specifikÇcijÇm “Noma∫u profilï‰ana un
bl¥vï‰ana”, “Noma∫u uzpild¥‰ana” un “Konstrukciju nojauk‰ana”. MetÇla dro‰¥bas barjeru sÇkumÇ un beigÇs jÇuzstÇda
vertikÇlie apz¥mïjumi Nr. 906 vai Nr. 907.
8.3.6. Kvalitåtes novértéjums
UzstÇd¥to metÇla dro‰¥bas barjeru Æeometrijai jÇatbilst projektam, past¥tÇja pras¥bÇm un LVS 94.
8.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Ce∫a metÇla dro‰¥bas barjeru uzstÇd¥‰ana mïrÇma, nosakot uzstÇd¥tu barjeru (ieskaitot galu elementus) garumu vai
skaitot gabalus.
8.4. CEÒA APZÈM‰JUMI
8.4.1. Definîcijas
Ce¬a apzîméjumi – uz ce∫a seguma virsmas uzklÇti garenapz¥mïjumi, ‰˙ïrsapz¥mïjumi, virzienu sali¿as, bultas,
transportl¥dzek∫u veida apz¥mïjumi, apstljanÇs un stÇvï‰anas ierobeÏojumi un pagaidu apz¥mïjumi saska¿Ç ar LVS 85
”Ce∫a apz¥mïjumi”.
Ass lînija – autoce∫a brauk‰anas joslas sadalo‰a l¥nija, apz¥mïjums Nr. 920-923, 925, 927, 928.
Malu lînija – l¥nija autoce∫a brauktuves malÇs, apz¥mïjums Nr. 920, 924.
Ce¬a apzîméjumi uzklåjami ar roku darbu – daÏÇda veida un konfigurÇcijas lokÇli apz¥mïjumi, piemïram, bultas,
transportl¥dzek∫u veida apz¥mïjumi u.c., kas jÇuzklÇj ar rokÇm, izmantojot nepiecie‰amo pal¥gapr¥kojumu, apz¥mïjums
Nr. 926, 929-939.
8.4.2. Darba apraksts
Ce∫a apz¥mïjumu uzklljana ietver ce∫a virsmas sagatavo‰anu (att¥r¥‰anu, ÏÇvï‰anu, sild¥‰anu), materiÇlu
sagatavo‰anu, apz¥mïjumu uzklljanu, kÇ ar¥, ja nepiecie‰ams, nevajadz¥go ce∫a apz¥mïjumu not¥r¥‰anu
(nofrïzï‰anu).
127
8.4.3. Materiåli
JÇlieto speciÇli ce∫a apz¥mïjumiem paredzïti materiÇli – krÇsa, termoplastiski vai aukstplastiski materiÇli, parasti
baltÇ vai dzeltenÇ krÇsÇ, bet ¥pa‰os gad¥jumos, piemïram, lidostas skrejce∫u zonu apz¥mïjumiem, ar¥ citÇs krÇsÇs. Var
izmantot iepriek‰ sagatavotus kontrelementus un simbolus, vai citus l¥dzek∫us, piemïram, ce∫u kniedes. Ja past¥tÇjs
nav paredzïjis citÇdi, tad termoplastiskiem vai aukstplastiskiem materiÇliem jÇbt autoce∫u posmos ar jaunu segumu
un posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir augstÇks vai vienÇds ar ãetri. Ja past¥tÇjs nav paredzïjis citÇdi, tad
posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir zemÇks par ãetri, at∫auts lietot krÇsu.
JÇlieto stikla lod¥tes, gan iemais¥tas ce∫a apz¥mïjumu uzklljanai paredzïtajÇ materiÇlÇ, gan ar¥ pÇrberot uzklÇto
ce∫a apz¥mïjumu materiÇlu, lai nodro‰inÇtu ce∫a apz¥mïjumiem paredzïto gaismas atstaro‰anas koeficientu. Pagaidu
ce∫a apz¥mïjumiem stikla lod¥tes var neizmantot.
8.4.4. Iekårtas
Ce∫a apz¥mïjumu uzklljanai jÇlieto mehÇniskas pa‰gÇjïjiekÇrtas, kas saska¿Ç ar raÏotÇja instrukciju ir piemïrotas
lietojamo materiÇlu iestrÇdei. TÇm jÇbt apr¥kotÇm ar vad¥bas iekÇrtÇm, kas nodro‰ina iestrÇdÇjamo materiÇlu
izlietojuma daudzuma regulï‰anu un kontroli, kÇ ar¥ automÇtisku ce∫a apz¥mïjuma materiÇla izsmidzinljanas sprauslu
ieslïg‰anos.
Ce∫a apz¥mïjumu uzklljanai ar roku darbu lietojamas iekÇrtas, mehÇnismi (augstspiediena vai normÇlspiediena
krÇsu izsmidzinÇtÇji) un pal¥gapr¥kojums, kas nodro‰ina izpild¥tÇ darba atbilst¥bu paredzïtajam. Nav at∫auts izmantot
krÇsotÇju rokas instrumentus (ota, rull¥tis).
8.4.5. Darba izpilde
Darba izpilde jÇveic saska¿Ç ar apz¥mïjumu dislokÇcijas plÇnos paredzïto, projektu vai citÇm past¥tÇja pras¥bÇm.
Sagatavojot Darba programmu, bvuz¿ïmïjam ieteicams izmantot LVS ENV 13459-2 “Ieteikumi materiÇlu uzklljanas
kvalitÇtes plÇnu izstrÇdljanai”. Ce∫a apz¥mïjums jÇuzklÇj paredzïtajÇ biezumÇ. UzklÇjot nepÇrtrauktu brauktuves malas
vai virzienu sali¿as l¥niju, kas biezÇka par 2 mm, ik pïc 5 m jÇatstÇj 5 cm pÇrrÇvums, lai btu iespïjama dens notece no
brauktuves virsmas. KlÇjuma biezums jÇpÇrbauda darba izpildes laikÇ, ne retÇk kÇ vienu reizi mai¿Ç, bet veicot vismaz divus
mïr¥jumus bvobjektÇ. Ce∫a apz¥mïjumu biezums nedr¥kst bt plÇnÇks par pie∫auto vairÇk par 10 %. Ce∫a apz¥mïjumu kopïjais
biezums, ieskaitot ar¥ eso‰Ç apz¥mïjuma biezumu (ja virs uzklÇj jauno apz¥mïjumu), nedr¥kst pÇrsniegt 4 mm.
Ce∫a apz¥mïjums jÇuzklÇj paredzïtajÇ vietÇ, ievïrojot paredzïtos Æeometriskos parametrus – formu un izmïru.
Ce∫a apz¥mïjuma forma un izmïrs jÇpÇrbauda darba izpildes laikÇ, ne retÇk kÇ vienu reizi mai¿Ç, bet veicot vismaz
divus mïr¥jumus bvobjektÇ. Novirzes no paredzïtÇ nedr¥kst pÇrsniegt 171. tabulÇ noteiktÇs. TÇ kÇ ce∫a apz¥mïjumus
no¿emt ir daudz grtÇk nekÇ uzklÇt, tad ieteicams rpïties par to, lai ce∫a apz¥mïjumus uzreiz uzklÇtu paredzïtajÇ vietÇ,
ievïrojot paredzïto formu un izmïru.
Satiksmi dr¥kst ierobeÏot ne ilgÇk kÇ 15 mintes pïc apz¥mïjumu uzklljanas. Pïc darbu izpildes nedr¥kst palikt
redzami apz¥mïjumi neparedzïtos apgabalos (ar¥ “vecie” apz¥mïjumi).
8.4.6. Kvalitåtes novértéjums
Pras¥bas kvalitÇtes novïrtïjumam ir noteiktas LVS EN 1436 “Ce∫a apz¥mïjumu funkcionÇlÇs ¥pa‰¥bas” un LVS
85 “Ce∫a apz¥mïjumi”. Katra ce∫a apz¥mïjuma kvalitÇtei jÇatbilst 161. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Ce∫a apz¥mïjumu
dislokÇcija, forma un izmïrs jÇizmïra ‰aubu gad¥jumos par neatbilst¥bu; gaismas atstaro‰anas un sa˙eres koeficientu
mïr¥jumi veicami vismaz vienu reizi gadÇ, ieteicams ruden¥; vizuÇlÇ uzraudz¥ba veicama pastÇv¥gi, jebkurÇ br¥d¥ fiksïjot
un nosakot posmus vai apz¥mïjumus, kas neatbilst izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, bet ne retÇk kÇ reizi ceturksn¥.
171. tabula. Ce∫a apz¥mïjumu kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem
Parametrs
Prasîba
Metode
Izpildes laiks vai apjoms
Mehanizéti uzklåtu un ar roku darbu uzklåtu ce¬a apzîméjumu mérîjumi
1) Novietojuma novirze nedr¥kst
pÇrsniegt vairÇk nekÇ 5 cm uz 15 m
garenvirziena ce∫a apz¥mïjumiem vai
1) Ar lineÇlu
nedr¥kst at‰˙irties vairÇk nekÇ 10 cm no
un mïrlentu; 1) Uzmïra katru ce∫a apz¥mïjuma
DislokÇcija
veidu ‰aubu gad¥jumos par
paredzïtÇ pÇrïjiem ce∫a apz¥mïjumiem;
2) vizuÇli
neatbilst¥bu;
2) nedr¥kst bt redzami iepriek‰ïjie ce∫a
apz¥mïjumi vai apz¥mïjumi neparedzïtos
2) visÇ posmÇ
apgabalos
Forma un izmïrs
1) Nedr¥kst at‰˙irties vairÇk nekÇ 10 % no 1) Ar lineÇlu
paredzïtÇ
un mïrlentu
128
Mehanizéti uzklåtu ce¬a apzîméjumu mérîjumi
Posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir lielÇks vai vienÇds ar 4:
Gaismas atstaro‰anas
koeficients dienas
gaismÇ (Qd), ja
≥ 100 mcd/m 2x1x
apz¥mïjuma virsma ir
sausa
Gaismas atstaro‰anas
koeficients tum‰ajÇ
laikÇ (R L), ja
≥ 200 mcd/m 2x1x
apz¥mïjuma virsma ir
sausa
Gaismas atstaro‰anas
koeficients tum‰ajÇ
laikÇ (R L), ja
≥ 35 mcd/m 2x1x
apz¥mïjuma virsma ir
mitra
Apz¥mïjuma virsmas
sl¥des pretest¥ba
≥ 45 SRT vien¥bas
LVS EN 1436,
A pielikums
Uzmïra 14 l¥dz 60 dienu laikÇ pïc
apz¥mïjumu uzklljanas katru
apz¥mïjuma veidu visÇ posmÇ ik
pïc 10 km vai vismaz 2 mïr¥jumus
bvobjektÇ.
LVS EN 1436, Uzmïrot vairÇk nekÇ 60 dienas
pïc apz¥mïjumu uzklljanas,
B pielikums
jÇuzmïra tÇ, kÇ noteikts posmos,
kur ce∫a seguma novïrtïjums ir
zemÇks par 4
LVS EN 1436,
D pielikums
Posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir zemÇks par 4:
Gaismas atstaro‰anas
koeficients tum‰ajÇ
laikÇ (R L), ja
≥ 100 mcd/m 2x1x
apz¥mïjuma virsma ir
sausa
Gaismas atstaro‰anas
koeficients tum‰ajÇ
laikÇ (R L), ja
≥ 25 mcd/m 2x1x
apz¥mïjuma virsma ir
mitra
Uzmïra katru ce∫a apz¥mïjuma
LVS EN 1436, veidu visÇ posmÇ ik pïc 10 km
vai veicot vismaz 2 mïr¥jumus
B pielikums
bvobjektÇ
Sabruku‰ajos posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir 2 vai zemÇks:
VizuÇlais
novïrtïjums (2)
Ne sliktÇk kÇ 2 (apmierino‰i)
Saska¿Ç
ar VizuÇlÇ
novïrtïjuma
kritïrijiem (2)
Novïrtï ass l¥niju (3) un malu l¥niju (3)
visÇ posmÇ, dokumentï katru 100
m posmu, kurÇ novïrtïjums ir
sliktÇks kÇ 2 (apmierino‰i)
JebkurÇ posmÇ, veicot uzraudz¥bu (iz¿emot sabruku‰os posmus), periodÇ no 15. jnija l¥dz 30. novembrim:
VizuÇlais
novïrtïjums (2)
Ne sliktÇk kÇ 3 (labi)
Saska¿Ç
ar VizuÇlÇ
novïrtïjuma
kritïrijiem (2)
Novïrtï ass l¥niju (3) un malu l¥niju (3)
visÇ posmÇ, dokumentï katru 100
m posmu, kurÇ novïrtïjums ir
sliktÇks kÇ 3 (labi)
JebkurÇ posmÇ, veicot uzraudz¥bu (iz¿emot sabruku‰os posmus), periodÇ no 1. decembra l¥dz 14. jnijam:
VizuÇlais
novïrtïjums (2)
Ne sliktÇk kÇ 2 (apmierino‰i)
Saska¿Ç
ar VizuÇlÇ
novïrtïjuma
kritïrijiem (2)
Novïrtï ass l¥niju (3) un malu l¥niju (3)
visÇ posmÇ, dokumentï katru 100
m posmu, kurÇ novïrtïjums ir
sliktÇks kÇ 2 (apmierino‰i)
129
Ar roku darbu uzklåtu ce¬a apzîméjumu mérîjumi
PeriodÇ no 15. jnija l¥dz 30. novembrim:
Gaismas atstaro‰anas
koeficients dienas
gaismÇ (Qd), ja
≥ 100 mcd/m 2 x1x
apz¥mïjuma virsma ir
sausa
Gaismas atstaro‰anas
koeficients tum‰ajÇ
laikÇ (R L), ja
≥ 200 mcd/m 2 x1x
apz¥mïjuma virsma ir
sausa
Gaismas atstaro‰anas
koeficients tum‰ajÇ
laikÇ (R L), ja
≥ 35 mcd/m 2 x1x
apz¥mïjuma virsma ir
mitra
LVS EN 1436,
A pielikums
Uzmïra 14 l¥dz 60 dienu laikÇ pïc
ce∫a apz¥mïjumu uzklljanas katru
ce∫a apz¥mïjuma veidu, veicot vienu
LVS EN 1436, mïr¥jumu ik 100 m2 vai vismaz 2
mïr¥jumus bvobjektÇ
B pielikums
Apz¥mïjuma virsmas
≥ 45 SRT vien¥bas
sl¥des pretest¥ba
LVS EN 1436,
D pielikums
VizuÇlais
novïrtïjums (2)
Saska¿Ç
ar VizuÇlÇ
novïrtïjuma
kritïrijiem (2)
Novïrtï katru ce∫a apz¥mïjuma
veidu (3) un dokumentï katru
ce∫a apz¥mïjuma veidu, kuram
novïrtïjums ir sliktÇks kÇ 3 (labi)
Saska¿Ç
ar VizuÇlÇ
novïrtïjuma
kritïrijiem (2)
Novïrtï katru ce∫a apz¥mïjuma
veidu (3) un dokumentï katru
ce∫a apz¥mïjuma veidu, kuram
novïrtïjums ir sliktÇks kÇ 2
(apmierino‰i)
Ne sliktÇk kÇ 3 (labi)
PeriodÇ no 1. decembra l¥dz 14. jnijam:
VizuÇlais
novïrtïjums (2)
Ne sliktÇk kÇ 2 (apmierino‰i)
VizuÇlÇ novïrtïjuma kritïriji ce∫a apz¥mïjumiem definïtajÇ apgabalÇ:
- labi (3) – apz¥mïjums labi redzams, skaidri un nepÇrprotami uztverams, apz¥mïjuma zudumi pie∫aujami l¥dz 10% no
kopïjÇ bl¥vi noklÇtÇ ce∫a apz¥mïjumu laukuma;
- apmierino‰i (2) – apz¥mïjums labi redzams, var bt nedaudz apgrtinÇta attïlotÇs informÇcijas uztvere, apz¥mïjuma
zudumi pie∫aujami l¥dz 30% no kopïjÇ bl¥vi noklÇtÇ ce∫a apz¥mïjumu laukuma;
- akceptïjami (A) – iespïjama attïlotÇ ce∫a apz¥mïjuma uztvere, apz¥mïjuma zudumi pie∫aujami l¥dz 50% no kopïjÇ
bl¥vi noklÇtÇ ce∫a apz¥mïjumu laukuma;
- neakceptïjami (N) – nav iespïjama attïlotÇ ce∫a apz¥mïjuma uztvere vai apz¥mïjuma zudumi ir vairÇk nekÇ 50% no
kopïjÇ bl¥vi noklÇtÇ ce∫a apz¥mïjumu laukuma.
(3) Ass l¥nija (ar¥ brauk‰anas joslu sadalo‰Ç l¥nija) – viss ce∫a apz¥mïjums Nr.920-923, 925, 927, 928 jebkurÇ pilnÇ 100 m
posmÇ (novïrtïjamie posmi nedr¥kst pÇrklÇties).
Malu l¥nija – viss ce∫a apz¥mïjums Nr. 920, 924 jebkurÇ pilnÇ 100 m posmÇ (novïrtïjamie posmi nedr¥kst pÇrklÇties).
Autobusu pietura – viss ce∫a apz¥mïjums Nr. 926 visÇ autobusu pieturas papla‰inÇjumÇ.
Bremzï‰anas vai paÇtrinÇjuma josla – viss ce∫a apz¥mïjums Nr. 926 visÇ attiec¥gajÇ joslÇ.
GÇjïju pÇreja – viss ce∫a apz¥mïjums Nr. 931 visÇ gÇjïju pÇrejÇ.
Virzienu sali¿a – viss attiec¥gÇs virzienu sali¿as ce∫a apz¥mïjums Nr. 934-936.
Atsevi‰˙i elementi – katrs atsevi‰˙s ce∫a apz¥mïjums Nr.929, 930, 932, 933, 937-939.
Nosakot mïr¥jumu vietas, ieteicams vad¥ties pïc LVS ENV 13459-3 ”Uzklljanas un kalpo‰anas atbilst¥ba”.
Bvuz¿ïmïjam ieteicams piedal¥ties gaismas atstaro‰anas koeficienta mïr¥‰anas procesÇ. VizuÇlo novïrtïjumu
past¥tÇjs veic pïc saviem ieskatiem, ne vïlÇk kÇ triju darba dienu laikÇ pïc vizuÇlÇ vïrtïjuma izpildes nostot vizuÇlÇs
apskates protokolu bvuz¿ïmïjam. Ja konstatïta ce∫a apz¥mïjumu neatbilst¥ba pras¥bÇm, bvuz¿ïmïjam iespïjami ¥sÇ
termi¿Ç jÇatjauno ce∫a apz¥mïjumi pras¥bÇm atbilsto‰Ç kvalitÇtï.
(2)
8.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana
Ce∫a apz¥mïjumu darba daudzumu nosaka, aprï˙inot bl¥vi noklÇto seguma virsmas laukumu. Uzmïr¥‰anu un
aprï˙inus veic, izmantojot kÇdu no ‰Çdiem pa¿ïmieniem – automÇtiski, izmantojot tam attiec¥gi apr¥kotas mar˙ïjamÇs
ma‰¥nas; ar mïriekÇrtu izdarot divu dimensiju mïr¥jumus un veicot attiec¥gus aprï˙inus; izmantojot ce∫a apz¥mïjumu
konstrukciju standartpoz¥ciju laukumus no tabulÇm un veicot attiec¥gus aprï˙inus.
130
8.5. ELEKTROAPGAISMOJUMA IERÈKOÍANA
ProjektÇ jÇveic apgaismojuma aprï˙ins.
8.5.1. Definîcijas
…
8.5.2. Darba apraksts
Elektroapgaismojuma ier¥ko‰ana ietver darbu izpildes zonas sagatavo‰anu, elektrokabe∫u ieguld¥‰anu,
elektroapgaismes stabu, agaismes armatras un agaismes ˙erme¿u uzstÇd¥‰anu, kÇ ar¥ nepiecie‰amo saska¿ojumu
ieg‰anu apgaismojuma pieslïg‰anai elektrot¥klam.
8.5.3. Materiåli
Elektroapgaismes stabi – metÇla, cinkoti, cinka pÇrklÇjuma biezums – 60 mikroni, pie∫aujamÇ atkÇpe ±5 mikroni.
Elektroapgaismes stabu, agaismes armatras un agaismes ˙erme¿u tipam jÇatbilst paredzïtajam, kÇ ar¥ jÇbt tÇda
pa‰a veida, kÇds jau ir ‰ajÇ mar‰rutÇ.
8.5.4. Iekårtas
…
8.5.5. Darba izpilde
Darba izpilde jÇveic atbilsto‰i projektam, elektrot¥klu ¥pa‰nieka izdotajiem noteikumiem, kÇ ar¥ citiem saisto‰ajiem
dokumentiem.
8.5.6. Kvalitåtes novértéjums
UzstÇd¥tÇ elektroapgaismojuma veidam, izmïriem un izvietojumam jÇatbilst paredzïtajam.
UzstÇd¥tajai elektroapgaismojuma l¥nijai jebkurÇ pÇrredzamÇ apgabalÇ nedr¥kst bt vizuÇli novïrojami izkrop∫ojumi
vertikÇlajÇ un horizontÇlajÇ plaknï.
8.5.7. Darba daudzuma uzmérîßana
UzstÇd¥tÇ elektroapgaismojuma darbu daudzumu uzmïra, kÇ norÇd¥ts darbu daudzumu sarakstÇ.
131
9. P IELIKUMI
9.1. IETEIKUMI DARBU DAUDZUMU SARAKSTU SASTÅDÈÍANAI
Darba nosaukums
Uzmïr¥‰ana un nosprau‰ana
Koku zÇÆï‰ana
Krmu zÇÆï‰ana
Zaru zÇÆï‰ana
GrÇvju rak‰ana
GrÇvju t¥r¥‰ana
GrÇvju dibena nostiprinljana
GrÇvju nogÇÏu nostiprinljana
LiekÇs grunts aizve‰ana
LiekÇs grunts izl¥dzinljana
Bedr¥‰u remonts
Plaisu aizlie‰ana
Asfalta seguma izl¥dzino‰Ç
frïzï‰ana
Asfalta seguma savienojumu
frïzï‰ana
Zemes klÇtnes uzbïruma izbve
Zemes klÇtnes ierakuma izbve
Zemes klÇtnes nogÇÏu
nostiprinljana
Saltur¥gÇ slÇ¿a izbve
·˙embu/grants pamata izbve
·˙embu/grants seguma izbve
Obligåti norådåmås prasîbas
kas jÇuzmïra vai jÇnosprauÏ
celmu lau‰ana, norÇd¥t atbïrtni (km)
norÇd¥t atbïrtni vai dedzinljanu
grunti aizvedot / grunti izl¥dzinot norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km)
grunti aizvedot / grunti izl¥dzinot norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km)
materiÇls
materiÇls
kÇrtas biezums cm
norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km)
ar pilno tehnoloÆiju / ar nepilno
tehnoloÆiju / ar bitumena
emulsiju un ‰˙embÇm
AukstÇ reciklï‰ana
Pievienojot cementu
Pievienojot minerÇlmateriÇlu
Pievienojot saistvielu
Gruntï‰ana
asfalta tips
Mérvienîbas
gab.
h
gab.
m3
m
m2 vai cita
m3
t vai m2
m
materiÇls
…..cm biezumÇ
…..cm biezumÇ (nenorÇd¥t
deformÇciju izl¥dzinljanai)
......cm biezumÇ
PiescinÇta ‰˙embu pamata izbve tips …..cm biezumÇ
·˙embu/grants seguma
atputek∫o‰ana
Papildus norådåmås prasîbas
ar kalcija hlor¥du / ar bitumena
emulsiju, iemaisot rpn¥cÇ / ar
bitumena emulsiju, iemaisot uz
ce∫a
…..cm biezumÇ
norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km)
m2 vai t
norÇd¥t grunti
norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km)
m3
kÇrtas biezums cm
m2
minerÇlmateriÇla pamatfrakcija, ja
ar no˙¥lï‰anas pa¿ïmienu
minerÇlmateriÇla nosaukums,
frakcija, saistvielas patïri¿‰,
izlie‰anas darba gÇjienu skaits
m2
(m3 JIM)
iemaisot rpn¥cÇ – tikai
jaunbvïjamÇm kÇrtÇm
km / m2
m2
otrajÇ darba gÇjienÇ
palieko‰Ç bitumena daudzums
AukstÇ asfalta kÇrtas izbve
tips .....cm biezumÇ
KarstÇ asfalta virskÇrtas izbve
KarstÇ asfalta apak‰kÇrtas izbve
KarstÇ asfalta izl¥dzino‰Çs kÇrtas
izbve
KarstÇ asfalta iesïdumu remonts
KarstÇ asfalta profila labo‰ana
tips .....cm biezumÇ
tips .....cm biezumÇ
KarstÇ asfalta remikss
tips …..cm biezumÇ
KarstÇ asfalta remikss-plus
.......cm biezumÇ plus tips
.......cm biezumÇ
m3
m (m3
def. iz.)
m2
2
pievienojot cementu, lietojamÇ
saistviela
t
l
m2
m2
m2
tips
tips
tips
t
pievienojamÇ materiÇla daudzums
%
m2
132
Darba nosaukums
Virsmas apstrÇde
Noma∫u uzpild¥‰ana
Noma∫u profilï‰ana un bl¥vï‰ana
Noma∫u uzpild¥‰ana, profilï‰ana un
bl¥vï‰ana
[Nosaukums] nojauk‰ana
Caurteku t¥r¥‰ana
Caurteku posmu remonts
[MateriÇls] galasienu uzstÇd¥‰ana
Caurteku / galasienu remonts
Caurteku uzstÇd¥‰ana
Caurteku pagarinljana
PasaÏieru platformas izbve
Betona apmales uzstÇd¥‰ana
HorizontÇlie apz¥mïjumi
Obligåti norådåmås prasîbas
tips
Papildus norådåmås prasîbas
ar dolom¥ta ‰˙embÇm (tikai uz
grants)
…..cm biezumÇ
ar diametru ….m
materiÇla nosaukums
m2
m3
m2
…..cm biezumÇ
ar diametru ….m
ar diametru ….m
caurtekai ar diametru …..m
Mérvienîbas
norÇd¥t atbïrtni, noliktavu, km
izpildÇmo darbu apraksts
izpildÇmo darbu apraksts
materiÇls, projekta nosaukums
uzklljanas veida nosaukums
m
m / gab.
gab.
gab.
m
gab.
m
m2
9.2.NOTEIKUMI VIRSMAS APSTRÅDES VIZUÅLAI NOV‰RT‰ÍANAI
1. Defin¥cijas.
Mozaîka – ‰˙embu izkÇrtojums, tÇm atbalstoties ar sÇniem citai pret citu;
Saistvielas izsvîdums – bitumena saistvielas izspie‰anÇs caur ‰˙embu moza¥ku;
Gadîjuma rakstura ß˚embu zudums – ‰˙embu zudums par 0,01 m 2 mazÇkÇ laukumÇ, kas neietekmï ‰˙embu
moza¥ku;
Í˚embu zudums mozaîkå – koncentrïts ‰˙embu zudums no pabeigtas virsmas apstrÇdes, kas ietekmï ‰˙embu
moza¥ku;
Strîpas – ‰˙embu zudumi no pabeigtas virsmas apstrÇdes, veidojoties vienai vai vairÇkÇm str¥pÇm paralïli
klljanas virzienam;
Nolobîßanås – ‰˙embu un saistvielas zudums no pabeigtas virsmas apstrÇdes.
2. Simboli.
S – ce∫a segas virsmas laukums katrÇ definïtÇ laukumÇ (m2);
n – iztrksto‰o ‰˙embu daudzums;
N – vidïjais teorïtiskais ‰˙embu skaits pÇrbaudes rÇm¥;
Zn – zudumu novïrtïjums ‰˙embu zudumiem moza¥kÇ (%);
Pn – zudumu novïrtïjumi nolob¥‰anÇs gad¥jumÇ, saistvielas izsv¥dumiem, ar ‰˙embÇm nenoklÇtÇs str¥pÇs %;
A – defekta virsmas laukums (m 2).
3. Defektu veidi vizuÇlai novïrtï‰anai: ‰˙embu zudumi moza¥kÇ, ar ‰˙embÇm nenoklÇtas str¥pas, nolob¥‰anÇs un
saistvielas izsv¥dumi.
4. Defektu vïrtï‰anas laukumi. Ja defekti ir vizuÇli konstatïti, tad jebkuru 4. punktÇ minïto defektu novïrtï katrai
brauk‰anas joslai ik pa 100 m gariem posmiem visa bvobjekta garumÇ. Laukumu, kura platums ir vienÇds ar ce∫a
brauk‰anas joslas platumu un kura garums ir 100 m, sauc par definïto laukumu. Defektu novïrtïjuma rezultÇti attiecas
uz visu definïto laukumu un tie atspogu∫ojas virsmas apstrÇdes vizuÇlÇ novïrtïjuma rezultÇtu tabulÇ.
5. ·˙embu zudumu moza¥kÇ vïrtï‰ana.
5.1. DivkÇrtas virsmas apstrÇdes gad¥jumÇ defekta vïrtï‰anai jÇ¿em lielÇkÇ izmïra ‰˙embu slÇnis
(parasti apak‰ïjÇ kÇrta).
5.2. ·˙embu zudumi moza¥kÇ (tÇlÇk tekstÇ – zudumi) tiek noteikti kÇ iztrksto‰o ‰˙embu da∫i¿u %
pÇrbaudes rÇm¥.
5.3. PÇrbaudes rÇmim jÇbt neelast¥gam un nesalokÇmam ar izmïru 100 x 100 mm (± 5 mm) 5/8 mm frakcijai
un 200 x 200 mm (± 5 mm) frakcijÇm 5/10, 8/11, 10/15, 11/16 mm.
5.4. DefinïtajÇ laukumÇ, kur ir vizuÇli konstatïti zudumi, izraugÇs visvairÇk bojÇto vietu, uz kuras noliek
pÇrbaudes rÇmi. TajÇ saskaita iztrksto‰o ‰˙embu daudzumu – n. Pïc tam aprï˙ina teorïtiski nepiecie‰amo
‰˙embu daudzumu rÇm¥, reizinot ‰˙embu skaitu vienÇ virzienÇ, kurÇ ietverti ar¥ konstatïtie tuk‰umi, ar ‰˙embu
skaitu otrÇ virzienÇ, ar¥ ieskaitot tuk‰umus. Tas jÇatkÇrto vïl divÇs vietÇs, lai aprï˙inÇtu vidïjo teorïtisko
‰˙embu skaitu N.
5.5. Zudumu novïrtïjumu aprï˙ina ‰Çdi: Zn = 100 * n / N (%).
133
5.6. Ja pirmÇ mïr¥juma rezultÇti neatbilst pras¥bÇm, tad jÇveic vïl divi mïr¥jumi – viens 1 m pirms un otrs 1 m
aiz mïr¥juma vietas ce∫a garenvirzienÇ. Ja viens no diviem papildu mïr¥jumiem neatbilst pras¥bÇm,
tad defekts attiecas uz definïto laukumu.
6. Ar ‰˙embÇm nenoklÇto str¥pu, nolob¥‰anÇs un saistvielas izsv¥dumu vïrtï‰ana.
6.1. Defekti tiek ¿emti vïrÇ, ja ar ‰˙embÇm nenoklÇto str¥pu platums ir virs 3 cm; nolob¥‰anÇs un izsv¥dumu
laukumu garums (ce∫a garenvirzienÇ) ir virs 0,2 m; laukuma platums (ce∫a ‰˙ïrsvirzienÇ) > 0,1 m.
6.2. Defektus novïrtï, izmïrot defekta virsmas laukumu (A) kvadrÇtmetros un nosakot defekta %
no definïtÇ laukuma (S).
6.3. Taisnstrveida defekta laukumu aprï˙ina, reizinot tÇ garumu ar platumu.
6.4. NeregulÇras formas defekta laukumu aprï˙ina, reizinot tÇ garumu ar 0,8 no defekta maksimÇlÇ
platuma vïrt¥bas.
6.5. Nolob¥‰anÇs un izsv¥dumu gad¥jumÇ, ja katra tuvÇkÇ defekta garums pÇrsniedz 0,2 m, ja attÇlums starp
blakus eso‰iem defektiem ir mazÇks par 0,5 m un ja viens no defektiem ir platÇks par 0,1 m, tad, aprï˙inot
defekta laukumu, ¿em vïrÇ visa bojÇtÇ posma garumu, ieskaitot tajÇ attÇlumus starp atsevi‰˙iem defektiem.
6.6. Ja attÇlums starp str¥pÇm ir mazÇks par 0,2 m, tad, aprï˙inot defekta laukumu, ¿em vïrÇ visu bojÇtÇ
posma platumu, ieskaitot tajÇ attÇlumus starp atsevi‰˙Çm str¥pÇm.
6.7. PÇrïjo defektu novïrtïjumu Pn aprï˙ina ‰Çdi: Pn = 100 * A / S (%).
7. Virsmas apstrÇdes vizuÇlÇ novïrtïjuma rezultÇtu tabula.
Ce∫a nosaukums
Bvobjekta piesaiste, km .................., josla ................
Nosaukums
Posma garums, m
Joslas platums, m
Definïtais laukums S, m 2
·˙embu zudumi moza¥kÇ
Zudumu novïrtïjums Zn, %
Ar ‰˙embÇm nenoklÇtas str¥pas, m 2
Nolob¥‰anÇs, m 2
Izsv¥dumi, m 2
Kopïjais pÇrïjo defektu laukums, m 2
PÇrïjo defektu novïrtïjums Pn, %
100
100
100
100
100
100
9.3. NOTEIKUMI VIRSMAS RAUPJUMA UZM‰RÈÍANAI
1. Tehniskie noteikumi paredzïti autoce∫u segumu virsmas makrotekstras (raupjuma) vidïjÇ padzi∫inÇjumu
uzmïr¥‰anai.
2. Virsmas raupjums uzmïrÇms katrÇ brauktuves joslÇ ik pïc 200 m ce∫a ‰˙ïrsvirzienÇ, ne tuvÇk par 0,5 m no joslas
malÇm.
3. Mïr¥juma izpildei nepiecie‰amie instrumenti: disks ar diametru 7,0 cm (±2 mm) ar gumijas pamatni; mïrcilindri ar
tilpumu V=10 ml; 25 ml; 50 ml (pïc vajadz¥bas); 30 cm lineÇls, ar milimetru skalu; m¥ksta birst¥te; frakcionïta dab¥ga
smilts (0,14/0,28 mm vai 0,15/0,30 mm).
4. Mïr¥jumu izpilde.
4.1. Vietu, kur paredzïts uzmïr¥t raupjumu, nosusina un t¥ri izslauka ar birst¥ti divos virzienos – perpendikulÇri
un paralïli satiksmes kust¥bas virzienam.
4.2. Izvïlas mïrcilindru (raupjÇkÇm – ietilp¥gÇku), piepilda to ar smilti, viegli uzsit tr¥s reizes ar cilindra pamatni
pret kÇdu virsmu un nol¥dzina smilti l¥dz ar cilindra aug‰da∫u.
4.3. Izber smilti kaudz¥tï uz sagatavotÇs virsmas. Vietu aizsargÇ no vïja.
4.4. Smilti izkliedï, izpildot ar disku ri¿˙veida kust¥bas, kamïr smilts izkliedïta ap∫a formÇ, piepildot virsmas
padzi∫inÇjumus l¥dz paaugstinÇjumu aug‰ai. Procedra ir pabeigta, kad smilts neizkliedïjas tÇlÇk pa virsmu
un tÇ ir piepild¥ta.
4.5. Izmïra smil‰u ap∫a diametru (D1; D2; D3; D4) ar 5 mm precizitÇti, pieliekot lineÇlu ãetrÇs vietÇs.
Katru nÇkamo mïr¥jumu izpilda, pagrieÏot lineÇlu 45 0 le¿˙¥ pret iepriek‰ïjo.
134
5. RezultÇtu aprï˙ins.
5.1. Katra smil‰u ap∫a vidïjais diametrs (cm): D = (D1 + D2 + D3 + D4) / 4
5.2. Makrotekstras (raupjuma) vidïjais padzi∫inÇjumu dzi∫ums katram mïr¥jumam n (mm):
Hi = 40 * V / 3,14 * D * 2
6. Virsmas raupjuma viendab¥bas aprï˙ins.
6.1. Makrotekstras padzi∫inÇjumu vidïjÇ vïrt¥ba bvobjektÇ HV=Hi/n.
6.2. VidïjÇ kvadrÇtiskÇ atsevi‰˙o mïr¥jumu novirze bvobjektÇ
S=[* (Hi – HV * 2 / (n – 1)] * 1/2
6.3. Makrotekstras padzi∫inÇjumu variÇcijas koeficients VC = (S / HV)
7. Mïr¥jumu un aprï˙inu rezultÇti katram bvobjektam apkopojami tabulÇ.
km (Pk+), josla
D (cm)
Hi (mm)
(Hi - HV) 2
HV (mm)
(Hi - HV) 2
S
VC
9.4. STANDARTU SARAKSTS
Nr.
p.k.
Standarta nosaukums
Nr.
LVS EN 58
LVS 77-1
LVS 77-2
LVS 77-3
LVS 85
LVS 92
LVS 93
LVS 94
14.
Bitumena saistvielu paraugu ¿em‰ana
Ce∫a z¥mes – 1
Ce∫a z¥mes – 2. UzstÇd¥‰anas noteikumi
Ce∫a z¥mes – 3. TehniskÇs pras¥bas
Ce∫a apz¥mïjumi
Ce∫u bitumena katjonu emulsijas. Tehniskie noteikumi
Ce∫a signÇlstabi¿i. Lieto‰anas noteikumi
Ce∫a metÇla dro‰¥bas barjeras. Lieto‰anas noteikumi
Zviedrijas NacionÇlÇ ce∫u administrÇcija. VispÇrïjie ce∫u bves tehniskie noteikumi.
5. da∫a. Nesaist¥tÇs ce∫u segu kÇrtas
Zviedrijas NacionÇlÇ ce∫u administrÇcija. VispÇrïjie ce∫u bves tehniskie noteikumi.
6. da∫a. BituminïtÇs ce∫u segu kÇrtas
Ce∫u tehniskÇ klasifikÇcija. Parametri, normÇlprofili
Cementa pÇrbaudes metodes. 2. da∫a. Cementa ˙¥miskÇ anal¥ze
Cementa pÇrbaudes metodes. Hlor¥du, oglek∫a dioks¥da un sÇrmu daudzuma
noteik‰ana cementÇ
Cementi. 1. da∫a. SastÇvs, specifikÇcija un atbilst¥bas kritïriji
15.
Density of Soil In-Place by the Rubber-Balloon Method
16.
˛eodïziskie darbi bvniec¥bÇ
˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. DinamiskÇs perforÇcijas tests
(konusa trieciena tests)
MinerÇlo materiÇlu vispÇrïjo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 1. da∫a. Paraugu ¿em‰anas
metodes
MinerÇlo materiÇlu vispÇrïjo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 2. da∫a. Laboratorijas paraugu
samazinljanas metodes
MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 1. da∫a. Da∫i¿u izmïra
sadal¥juma noteik‰ana. Sijljanas metode
MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 3. da∫a. Da∫i¿u formas
noteik‰ana. PlÇk‰¿ain¥bas indekss
MinerÇlmateriÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 4. da∫a. MinerÇlmateriÇlu da∫i¿u
formas noteik‰ana. Formas indekss
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
13.
17.
18.
19.
20.
21.
22.
Ce∫‰ 94. 5. da∫a
Ce∫‰ 94. 6. da∫a
LVS 190-2
LVS EN 196-2
LVS EN 196-21
LVS EN 197
AASHTO T 205
(ASTM D 2167)
LBN 305-01
LVS EN 918
LVS EN 932-1
LVS EN 932-2
LVS EN 933-1
LVS EN 933-3
LVS EN 933-4
135
23.
24.
25.
26.
27.
28.
29.
30.
31.
32.
33.
34.
35.
36.
37.
38.
39.
40.
41.
42.
43.
44.
45.
46.
47.
48.
49.
50.
51.
52.
53.
54.
MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 5. da∫a. DrupinÇto un lauzto
virsmu procenta noteik‰ana rupjo minerÇlo virsmu da∫i¿Çs
MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 6. da∫a. Virsmas ¥pa‰¥bu
novïrtï‰ana. MinerÇlmateriÇlu pl‰anas koeficients
MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 8. da∫a. Smalko da∫i¿u
novïrtï‰ana. Smilts ekvivalenta tests
MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 9. da∫a. Smalko da∫i¿u
novïrtï‰ana. MetilïnzilÇ tests
MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 10. da∫a. Smalko da∫i¿u
novïrtï‰ana. Aizpild¥tÇja granulometriskais sastÇvs (sijljana gaisa strklÇ)
MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 2. da∫a. Drupinljanas
pretest¥bas noteik‰anas metodes
MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 4. da∫a. Sausa
sabl¥vïta aizpild¥tÇja porain¥bas noteik‰ana
MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 5. da∫a. Ìdens satura
noteik‰ana, ÏÇvïjot ventilïjamÇ krÇsn¥
MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 6. da∫a. Da∫i¿u bl¥vuma
un dens absorbcijas noteik‰ana
MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 7. da∫a. Aizpild¥tÇja
da∫i¿u bl¥vuma noteik‰ana. Piknometra metode
Ce∫u norobeÏojo‰Çs sistïmas. 1. da∫a. TerminoloÆija un testï‰anas metoÏu
vispÇrïjie kritïriji
Ce∫u norobeÏojo‰Çs sistïmas. 2. da∫a. Dro‰¥bas barjeru klasifikÇcija,
triecienpÇrbaudes kritïriji un testï‰anas metodes
Ce∫u norobeÏojo‰Çs sistïmas. 3. da∫a. TriecienslÇpïtÇju klasifikÇcija,
triecienpÇrbaudes kritïriji un testï‰anas metodes
Ce∫u norobeÏojo‰Çs sistïmas. 4. da∫a. Dro‰¥bas barjeru gala un pÇrejas elementu
klasifikÇcija, triecienpÇrbaudes kritïriji un testï‰anas metodes
MinerÇlmateriÇlu termisko un atmosfïras iedarb¥bas ¥pa‰¥bu testï‰ana. 1. da∫a.
Saliztur¥bas un atkusumiztur¥bas noteik‰ana
MinerÇlmateriÇlu termisko un atmosfïras iedarb¥bas ¥pa‰¥bu testï‰ana. 2. da∫a.
Magnija sulfÇta tests
MinerÇlmateriÇlu termisko un atmosfïras iedarb¥bas ¥pa‰¥bu testï‰ana. 3. da∫a
British Standards. Methods of tests for Soils for civil engineering purposes. Part 4:
Compaction – related tests
British Standards. Methods of tests for Soils for civil engineering purposes. Part 9:
In situ–tests
Bitumens un bitumena saistvielas. Adatas penetrÇcijas noteik‰ana
Bitumens un bitumena saistvielas. Ìdens satura noteik‰ana bitumena emulsijÇ.
AzeotropÇ destilÇcijas metode
Bitumens un bitumena saistvielas. AtgtÇs saistvielas un naftas destilÇta
noteik‰ana, pÇrdestilïjot bitumena emulsiju
Ce∫a apz¥mïjumu materiÇli. Ce∫a apz¥mïjumu funkcionÇlÇ efektivitÇte
MinerÇlo materiÇlu ˙¥misko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 1. da∫a. µ¥miskÇs anal¥zes
˛eotekstilmateriÇli. Platsv¥tru stiepes tests
˛eotekstilmateriÇli un radniec¥gi izstrÇdÇjumi. BojÇjumu modelï‰anas metode.
1. da∫a. Granulu metode
˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. Ìdens caurlaid¥bas
raksturojuma noteik‰ana perpendikulÇri plaknei, bez slodzes
Geotextiles and geotextile – related products. Determination of water permeability
normal to their plane without load
˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. Notur¥ba pret atmosfïras
apstÇk∫u iedarb¥bu
˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. MikrobioloÆiskÇs pretest¥bas
noteik‰anas metode, lietojot zemï ierak‰anas testu
˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gie izstrÇdÇjumi. Statiskais caurdures tests
(CBR-tests)
Virsmas apstrÇde. Testï‰anas metodes. 1. da∫a. Saistvielas un s¥k‰˙embu izkliedes
norma un izkliedes precizitÇte
LVS EN 933-5
LVS EN 933-6
LVS EN 933-8
LVS EN 933-9
LVS EN 933-10
LVS EN 1097-2
LVS EN 1097-4
LVS EN 1097-5
LVS EN 1097-6
LVS EN 1097-7
LVS EN 1317-1
LVS EN 1317-2
LVS EN 1317-3
LVS EN 1317-4
LVS EN 1367-1
LVS EN 1367-2
LVS EN 1367-3
BS 1377-4
BS 1377-9
LVS EN 1426
LVS EN 1428
LVS EN 1431
LVS EN 1436
LVS EN 1744-1
LVS EN ISO 10319
LVS ENV ISO 10722-1
LVS EN ISO 11058
EN 12040
LVS EN 12224
LVS EN 12225
LVS EN ISO 12236
LVS EN 12272-1
136
78.
Virsmas apstrÇde. Testï‰anas metodes. 3. da∫a. Saistvielas un minerÇlmateriÇla
adhïzijas noteik‰ana ar Vialita plÇksnes triecientesta metodi
˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. Skr¥ninga testa metode
hidrol¥zes pretest¥bas noteik‰anai den¥
Bitumens un bitumena saistvielas. Ce∫u bitumenu tehniskie noteikumi
Bitumens un bitumena saistvielas. Cietïjumpretest¥bas noteik‰ana karstuma un
gaisa ietekmï. 1. da∫a. RTFOT metode
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 1. da∫a.
Saistvielas saturs
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 2. da∫a.
Da∫i¿u izmïru sadal¥jums
Bituminïtie mais¥jumi. 3. da∫a. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes.
Bitumena atg‰ana: rotÇcijas iztvaicïtÇjs
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 4. da∫a.
Bitumena atg‰ana: frakcionï‰anas kolona
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 5. da∫a.
MaksimÇlÇ bl¥vuma noteik‰ana
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 6. da∫a.
BituminïtÇ mais¥juma paraugu tilpumbl¥vuma noteik‰ana
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 8. da∫a.
Bituminïto mais¥jumu paraugu poru ¥pa‰¥bu noteik‰ana
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 12. da∫a.
Bituminïto mais¥jumu paraugu densjut¥bas noteik‰ana
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 17. da∫a.
Porasfalta parauga dens zudums
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 22. da∫a.
Rite¿u slieÏu veido‰anÇs tests
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 27. da∫a.
Paraugu ¿em‰ana
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 28. da∫a.
Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura, dens satura un granulometriskÇ sastÇva
noteik‰anai
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 30. da∫a.
Paraugu sagatavo‰ana ar trieciena bl¥vïtÇju
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 34. da∫a.
Mar‰ala tests
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 35. da∫a.
Mais¥‰ana laboratorijÇ (makets)
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 36. da∫a.
Bituminïta seguma biezuma noteik‰ana
Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 45. da∫a.
Saistvielas. ·ellenberga metode
VertikÇli nostiprinÇtas stacionÇras ce∫a z¥mes. 1. da∫a. StacionÇras ce∫a z¥mes
˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. Rakstur¥gÇko atveru lielumu
noteik‰ana
Geosinthetics – Determination of friction Characteristics – Part 1: Direct shear test
79.
Geosinthetics – Determination of friction Characteristics – Part 2: Inclined plane test ISO 12957-2
55.
56.
57.
58.
59.
60.
61.
62.
63.
64.
65.
66.
67.
68.
69.
70.
71.
72.
73.
74.
75.
76.
77.
80.
81.
82.
83.
84.
Ce∫u un lidlauku segumu virsmas raksturojumi. Testï‰anas metodes. 1.da∫a.
Seguma virsmas makrotekstras dzi∫uma mïr¥‰ana, izmantojot tilpuma laukuma
metodi
Road and airfield surface Characteristics-Test methods. Part 2. Procedure for
determination of skid resistance of a pavement surface
Ce∫u un lidlauku segumu virsmas raksturojumi. Testï‰anas metodes. 3. da∫a.
Seguma virsmas seguma virsmas horizontÇlÇs nopldes spïjas noteik‰ana
Ce∫u un lidlauku virsmas raksturojumi. Testï‰anas metodes. 7. da∫a. Ce∫u segu
kÇrtu nel¥dzenumu mïr¥‰ana. Mïrlatas tests
MinerÇlmateriÇli bituminïtajiem mais¥jumiem un virsmas apstrÇdïm ce∫iem,
lidlaukiem un citiem satiksmes laukumiem
LVS EN 12272-3
LVS EN 12447
LVS EN 12591
LVS EN 12607-1
LVS EN 12697-1
LVS EN 12697-2
LVS EN 12697-3
LVS EN 12697-4
LVS EN 12697-5
LVS EN 12697-6
LVS EN 12697-8
LVS EN 12697-12
LVS EN 12697-17
LVS EN 12697-22
LVS EN12697-27
LVS EN12697-28
LVS EN12697-30
LVS EN 12697-34
LVS EN 12697-35
LVS EN12697-36
pr EN12697-45
LVS EN 12899-1
LVS EN ISO 12956
ISO 12957-1
LVS EN 13036-1
pr EN 13036-2
LVS EN 13036-3
LVS EN 13036-7
LVS EN 13043
137
85.
86.
87.
88.
89.
90.
91.
92.
93.
94.
95.
96.
97.
98.
99.
100.
101.
Roads, airfields and trafficked areas. Bituminous mixtures. Material specification.
Part 1: Asphalt concrete
Roads, airfields and trafficked areas. Bituminous mixtures. Material specification.
Part 5: Stone mastic asphalt
Roads, airfields and trafficked areas. Bituminous mixtures. Material specification.
Part 7: Reclaimed asphalt
Roads, airfields and trafficked areas. Bituminous mixtures. Material specification.
Part 8: Porous asphalt
Bituminïtie mais¥jumi. KvalitÇte. 10. da∫a. RaÏo‰anas procesa kontrole
MinerÇlmateriÇli nesaist¥tajiem un hidrauliski saist¥tajiem mais¥jumiem bvniec¥bai
un ce∫u konstrukcijÇm
˛eotekst¥lijas un Æeotekst¥liju izstrÇdÇjumi. Nepiecie‰amie raksturojumi lieto‰anai
ce∫u un citu satiksmes plat¥bu bvniec¥bÇ (iz¿emot dzelzce∫us un asfalta segas)
Nesaist¥tie mais¥jumi. SpecifikÇcijas
Nesaist¥tie un hidrauliski saist¥tie mais¥jumi. 1. da∫a. Laboratorijas atsauces
bl¥vuma un dens satura testï‰anas metodes. Ievads, vispÇrïjÇs pras¥bas un
paraugu ¿em‰ana
Nesaist¥tie un hidrauliski saist¥tie mais¥jumi. 2. da∫a. Laboratorijas atsauces
bl¥vuma un dens satura testï‰anas metodes. Proktora sabl¥vï‰ana
Testï‰anas metodes modificïtam bitumam. Stiepjam¥bas noteik‰ana
Betona apmales bloki. Pras¥bas un testï‰anas metodes
Ce∫a apz¥mïjumu materiÇli. KvalitÇtes kontrole. 2. da∫a. Ieteikumi materiÇlu
uzklljanas kvalitÇtes plÇnu izstrÇdljanai
Ce∫a apz¥mïjumu materiÇli. KvalitÇtes kontrole. 3. da∫a. Uzklljanas un kalpo‰anas
atbilst¥ba
Atbilst¥bas novïrtï‰ana. PiegÇdÇtÇja atbilst¥bas deklarÇcija. 1. da∫a. VispÇr¥gÇs
pras¥bas
Atbilst¥bas novïrtï‰ana. PiegÇdÇtÇja atbilst¥bas deklarÇcija. 2. da∫a.
AtbalstdokumentÇcija
Baugrund. Untersuchung von Bodenproben. Plattendruckversuch
prEN 13108-1
prEN 13108-5
prEN 13108-7
prEN 13108-8
LVS prEN 13108-10
LVS EN 13242
LVS EN 13249
LVS EN 13285
LVS EN 13286-1
LVS EN 13286-2
LVS EN 13398
LVS EN 1340
LVS ENV ISO
13459-2
LVS ENV ISO
13459-3
LVS EN ISO/IEC
17050-1
LVS EN ISO/IEC
17050-2
DIN 18134
138