AU TOCEÒU SP ECIF IK Å CIJAS 200 5 005 AUTOCEÒU SPECIFIKÅCIJAS RÈGA 2005 2 ”Autoce∫u specifikÇcijas 2005” apstiprinÇtas Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentÇ ar 2005.gada 14.jlija r¥kojumu Nr. 13.1 – 10/1. Autoce∫u specifikÇcijas 2005 izstrÇdÇtas, pilnveidojot Autoce∫u specifikÇcijas 2001, lai paaugstinÇtu kvalitÇti, uzlabotu lieto‰anas ïrtumu un papla‰inÇtu iespïjas lietot vietïjos bvmateriÇlus. Autoce∫u specifikÇcijas 2005 ietver pras¥bas autoce∫u bvdarbu izpildei un produkta kvalitÇtei. Autoce∫u specifikÇcijas 2005 paredzïts lietot valsts autoce∫u bvniec¥bÇ. Pateicamies bvinÏenierim Aigaram StreÏam par ieguld¥jumu specifikÇciju izstrÇdï! Izdevïjs: VAS ”Latvijas Valsts ce∫i”, Gogo∫a iela 3, LV 1050 TÇlrunis: 7028169, fakss: 7028171, e-pasts: lvceli@lvceli.lv, www.lvceli.lv Atbild¥gais par izdevumu: Andris Lapsi¿‰ Korektors: Alnis Auzi¿‰ Iespiests tipogrÇfijÇ: SIA ”Balthaus PoligrÇfija” 1 S AT UR S 1. DEFINÈCIJAS UN SKAIDROJUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 2. VISPÅR‰JÅ NODAÒA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 2.1. 2.2. 2.3. 2.4. 2.5. 2.6. 2.7. 2.8. Standartu piemïro‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 Bvlaukums un ar bvdarbiem saist¥tÇs zemes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 Satiksmes organizÇcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 Darba dro‰¥ba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 Bvdarbu ÏurnÇls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 KvalitÇtes kontrole un darbu daudzumu noteik‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4 Darba izpildes Çtrums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 Darba programma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6 3. SAGATAVOÍANAS DARBI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. 3.5. 3.6. 3.7. Uzmïr¥‰ana un nosprau‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 Koku, krmu un zaru zÇÆï‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8 GrÇvju rak‰ana un t¥r¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8 LiekÇs grunts aizve‰ana un izl¥dzinljana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 Bedr¥‰u remonts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 Plaisu aizlie‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12 Asfalta seguma frïzï‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12 4. ZEMES KLÅTNE . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .14 4.1. Zemes klÇtnes izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 4.2. NogÇÏu nostiprinljana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18 4.3. Ar saistvielÇm nesaist¥tu kÇrtu armï‰ana vai atdal¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20 5. AR SAISTVIELÅM NESAISTÈTAS KONSTRUKTÈVÅS KÅRTAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .23 5.1. 5.2. 5.3. 5.4. Saltur¥gÇ (drenïjo‰Ç) slÇ¿a izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23 ·˙embu pamata vai grants seguma izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24 Atputek∫o‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37 Noma∫u uzpild¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38 6. AR SAISTVIELÅM SAISTÈTAS KONSTRUKTÈVÅS KÅRTAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .40 6.1. 6.2. 6.3. 6.4. 6.5. Gruntï‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40 Asfaltbetona, ‰˙embu-mastikas asfalta un porasfalta kÇrtas izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41 M¥kstÇ asfalta un emulsijas asfalta kÇrtas izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 84 AukstÇ pÇrstrÇde (reciklï‰ana) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 101 Virsmas apstrÇde un piescinÇta ‰˙embu pamata izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 104 7. CAURTEKAS UN KONSTRUKCIJAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122 7.1. 7.2. 7.3. 7.4. Caurteku t¥r¥‰ana, remonts vai uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122 Konstrukciju nojauk‰ana vai demontÇÏa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 123 PasaÏieru platformas vai gÇjïju ietves izbve . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 123 Betona apmales uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 124 8. APRÈKOJUMS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125 8.1. 8.2. 8.3. 8.4. 8.5. Ce∫a z¥mju uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125 Ce∫a signÇlstabi¿u uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125 MetÇla barjeru uzstÇd¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 126 Ce∫a apz¥mïjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 126 Elektroapgaismojuma ier¥ko‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 130 9. PIELIKUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 131 9.1. 9.2. 9.3. 9.4. Ieteikumi darbu daudzumu sarakstu sastÇd¥‰anai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 131 Noteikumi virsmas apstrÇdes vizuÇlai novïrtï‰anai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 132 Noteikumi virsmas raupjuma uzmïr¥‰anai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 133 Standartu saraksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 134 2 1 . DEF IN ÈCIJA S UN SK AIDROJUMI Segums (surfacing) Brauktuves virsa (road surface) Dilumkårta, seguma virskårta (wearing course) Saistes kårta, seguma apakßkårta (base course, binder course) Virséjå, nesoßå kårta, pamata virskårta (road base) Seguma pamats (road fundation) Sega (pavement) Apakßéjå, nesoßå kårta, pamata apakßkårta (subbase) Izoléjoßais slånis Zemes klåtnes virsma (formation level) Paklåjslånis, uzlabotais grunts slånis (capping layer) Zemes klåtne (subgrade) Uzbérums (embankment) Dabîgå grunts (natural ground) 1. attïls. Ce∫a konstrukcija … – ¥pa‰as pras¥bas netiek izvirz¥tas. AADT – gada vidïjÇ diennakts satiksmes intensitÇte (vidïjais automa‰¥nu skaits diennakt¥). AADT j – satiksmes intensitÇte vienÇ joslÇ. AADT j, pievestÇ – satiksmes intensitÇte vienÇ joslÇ, aprï˙inot pïc transporta l¥dzek∫u ar radÏotÇm riepÇm procentuÇlÇ daudzuma, Çtruma ierobeÏojumiem, ce∫a un joslas platuma, uzturï‰anas metodes ziemÇ. AADT j, smagie – smago transporta l¥dzek∫u (virs 3,5 t) satiksmes intensitÇte vienÇ joslÇ. Ar saistvielåm nesaistîta kårta vai slånis – zemes klÇtnes vai segas konstrukcija, kuras izbvei lietotie materiÇli nav apstrÇdÇti ar saistvielÇm un saistvielas nav izmantotas izbves procesÇ. Darba formula – darba izpildei paredzïtÇ materiÇla, kÇrtas vai cita projektïtÇ struktra (granulometriskais sastÇvs), saistvielas un piedevu veids un saturs, fizikÇli mehÇnisko ¥pa‰¥bu vïrt¥bas, kÇ ar¥, ja nepiecie‰ams norÇd¥t, izlietojuma daudzumi (detalizïti, ar konkrïtÇm piesaistïm). Darba formula – kÇ mais¥juma, kÇrtas vai cits projekts – papildus var ietvert ar¥ datus par izejmateriÇlu testï‰anas rezultÇtiem un recepti. Dilumkårta (seguma virskårta) – segas konstrukcijas virsïjÇ kÇrta, kura ir kontaktÇ ar transportl¥dzek∫iem. Iesédumu remonts vai profila laboßana – viena vai vairÇkas main¥ga biezuma kÇrtas (minimÇlais biezums netiek reglamentïts), kuras ieklÇtas uz eso‰Çs kÇrtas, lai izl¥dzinÇtu profila deformÇcijas, kÇ ar¥, lai nodro‰inÇtu pras¥to profilu sekojo‰ajÇm kÇrtÇm. Izlîdzinoßå kårta – main¥ga biezuma kÇrta (minimÇlais biezums tiek reglamentïts), kura ieklÇta uz eso‰Çs kÇrtas, lai izl¥dzinÇtu nelielas profila deformÇcijas, kÇ ar¥, lai nodro‰inÇtu pras¥to profilu sekojo‰ajÇm noteikta biezuma kÇrtÇm. Izoléjoßais slånis – slÇnis, kas veidots no materiÇla, kur‰ novïr‰ dens vai apak‰ïjÇs grunts smalko iz‰˙¥du‰o da∫i¿u iek∫‰anu segÇ. Kalnu ieΩi – dabiskas izcelsmes ÆeoloÆiski ˙erme¿i ar vairÇk vai mazÇk noteiktu sastÇvu un struktru. Galvenais bvmateriÇlu ieguves avots. Kårta – segas konstrukcijas elements, ko ieklÇj vienÇ operÇcijÇ. Recepte – projektïtais sastÇvda∫u (atsevi‰˙o materiÇlu) procentuÇlais daudzums mais¥jumÇ. Rupjie minerålmateriåli – materiÇli, kuru lielÇko da∫i¿u izmïrs (D) ir mazÇks vai vienÇds ar 45 mm un lielÇks par 2 mm, un mazÇko da∫i¿u izmïrs (d) ir lielÇks vai vienÇds ar 2 mm. MateriÇla apz¥mïjums – d/D. Saistes kårta (seguma apakßkårta) – segas konstrukcijas da∫a starp dilumkÇrtu un segas pamatu. Seguma pamats – segas konstrukcijas galvenais strukturÇlais elements, kas atrodas zem seguma un ko ieklÇj vienÇ vai vairÇkÇs kÇrtÇs. Apz¥mï, piemïram: ”pamata virskÇrta”, ”pamata apak‰kÇrta”. Segums – segas konstrukcijas virsïjÇ da∫a, ieklÇta vienÇ vai vairÇkÇs kÇrtÇs. Slånis – no viena materiÇla veidots segas konstrukcijas elements. To var ieklÇt vienÇ vai vairÇkÇs operÇcijÇs. Smalkie minerålmateriåli – materiÇli, kuru lielÇko da∫i¿u izmïrs (D) ir mazÇks vai vienÇds ar 2 mm un satur da∫i¿as, kas pÇrsvarÇ ir lielÇkas par 0,063 mm. MateriÇla apz¥mïjums – 0/D. Testéßana – tehniska darb¥ba produkta, procesa vai pakalpojuma nepiecie‰amo raksturlielumu noteik‰anai saska¿Ç ar attiec¥gu metodiku. Uzlabotas grunts slånis (paklåjslånis) – apstrÇdÇts vai neapstrÇdÇts graudaina materiÇla slÇnis, lai uzlabotu zemes klÇtni. 3 2 . VI SPÅ R‰ J Å NODAÒ A ·ajÇ noda∫Ç aprakst¥tas vispÇrïjas pras¥bas, kuras jÇievïro bvuz¿ïmïjam, veicot darbus. Atsevi‰˙a samaksa par ‰¥s noda∫as pras¥bu izpildi bvuz¿ïmïjam nav paredzïta. 2.1. STANDARTU PIEM‰ROÍANA Bvuz¿ïmïjam jÇpiemïro ‰ajÇs specifikÇcijÇs norÇd¥to standartu jaunÇko spïkÇ eso‰o redakciju pras¥bas. Ja specifikÇcijÇs nav norÇd¥ts konkrïts standarts, tad jÇpiemïro Latvijas standarti. Ja bvuz¿ïmïjs vïlas lietot citus standartus, tam ir dokumentÇli jÇpierÇda, ka tÇ izvïlïtie standarti nodro‰ina pras¥to kvalitÇti, kÇ ar¥ jÇnodro‰ina ‰iem standartiem atbilsto‰a kvalitÇtes kontrole. 2.2. BËVLAUKUMS UN AR BËVDARBIEM SAISTÈTÅS ZEMES Pirms darbu uzsÇk‰anas ce∫a ¥pa‰nieks nodod bvuz¿ïmïjam paredzïto bvlaukumu. Ja bvdarbu veik‰anÇ iestÇjies ar darba veik‰anai nepiemïrotiem klimatiskajiem apstÇk∫iem saist¥ts par vienu kalendÇro mïnesi garÇks pÇrtraukums un bvuz¿ïmïjs ir sakÇrtojis bvlaukumu satiksmei dro‰Ç kÇrt¥bÇ, bvuz¿ïmïjs dr¥kst uz pÇrtraukuma laiku nodot bvlaukumu ce∫a ¥pa‰niekam. No jauna izbvïjamiem ce∫iem bvlaukuma robeÏas ir ce∫a ¥pa‰nieka ¥pa‰umÇ iegto zemes gabalu robeÏas, un tÇs ir redzamas projekta plÇna rasïjumos. Rekonstruïjamiem ce∫iem bvlaukuma robeÏas ir Valsts zemes dienesta Kadastra reÆistrÇ fiksïtas eso‰Ç ce∫a nodal¥juma joslas robeÏas. Ja rekonstrukcijas vajadz¥bÇm ce∫a ¥pa‰nieks ir ieguvis papildu zemes gabalus, tad bvlaukuma robeÏa iet pa ce∫a zemju nodal¥juma joslai piegulo‰o zemes gabalu Çrïjo robeÏu. Darbam, bet ne tehnikas vai bvmateriÇlu novieto‰anai, bvuz¿ïmïjs dr¥kst izmantot ar¥ zemi ce∫a aizsargjoslÇ, ne vïlÇk kÇ divas nedï∫as iepriek‰ par to rakstiski informïjot zemes ¥pa‰nieku. Bvlaukuma robeÏas aizsargjoslÇ nosaka bvuz¿ïmïjs. Pïc darbu pabeig‰anas bvuz¿ïmïjam ir jÇkompensï zemes ¥pa‰niekam darba gaitÇ nodar¥tie zaudïjumi, ja no tiem varïja izvair¥ties. Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par to, lai darbu veik‰anai lietoto vai skarto teritoriju sakÇrtotu sÇkotnïjÇ l¥men¥, kÇ ar¥ ‰o teritoriju uzturïtu kÇrt¥bÇ bvdarbu izpildes laikÇ. Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par gaisa un pazemes komunikÇciju aizsardz¥bas noteikumu ievïro‰anu. Bvuz¿ïmïja pienÇkums ir veikt visus saska¿ojumus un sa¿emt at∫aujas no komunikÇciju vald¥tÇjiem. Bvuz¿ïmïjam jÇuztur bvlaukuma apvedce∫i, kas nav valsts autoce∫i, un bvlaukums ziemÇ un vasarÇ satiksmei dro‰Ç stÇvokl¥ atbilsto‰i noteiktajai uzturï‰anas klasei. Vienojoties ar ce∫a ¥pa‰nieku, uzturï‰anas klasi dr¥kst pazeminÇt, ja tas pamatojams ar Satiksmes organizÇcijas projektu. Bvuz¿ïmïjam jÇnodro‰ina piek∫‰ana ¥pa‰umiem, kuru iebrauktuves atrodas bvlaukumÇ. 2.3. SATIKSMES ORGANIZÅCIJA Darbi jÇorganizï tÇ, lai nepamatoti neierobeÏotu satiksmi bvlaukumÇ. Ja nav noteikts citÇdi, bvdarbi jÇveic, nepÇrtraucot satiksmi bvlaukumÇ, bet nosakot lokÇlus satiksmes ierobeÏojumus. Organizïjot reverso satiksmi pa vienu joslu, posma garums nedr¥kst pÇrsniegt 500 m. Satiksme jÇregulï piemïroti satiksmes plsmas izmai¿Çm laikÇ un apjomÇ. Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par satiksmes organizÇciju bvlaukumÇ un apvedce∫os, ciktÇl tas attiecas uz bvdarbiem, un bvdarbu vietas apr¥ko‰anu. Pirms darba uzsÇk‰anas bvuz¿ïmïjam jÇsagatavo un jÇsaska¿o par ce∫a satiksmes organizÇciju atbild¥gajÇs institcijÇs Satiksmes organizÇcijas projekts, kas ietver satiksmes organizÇcijas un darba vietas apr¥kojuma shïmas, nosaka to mai¿as kÇrt¥bu, termi¿us un atbild¥go personu. Satiksmes organizÇcijas projekta kopijai jÇatrodas darba vietÇ. Bvdarbu ÏurnÇlÇ jÇnorÇda, kuru satiksmes organizÇcijas un darba vietas apr¥kojuma shïmu pa‰laik lieto. Visi satiksmes organizÇcijas un darba vietas apr¥kojuma tehniskie l¥dzek∫i jÇuzstÇda ne ÇtrÇk kÇ vienu dienu pirms darba uzsÇk‰anas un jÇno¿em tl¥t pïc darba pabeig‰anas. Darba zonai pÇrvietojoties vai darbu pÇrtraucot, satiksmes organizÇcijas un darba vietas apr¥kojuma l¥dzek∫i, kas neattiecas uz vispÇrïjo satiksmes dro‰¥bu, operat¥vi jÇpÇrce∫, jÇno¿em vai jÇaizsedz (z¥mes ”pagriezt” nav at∫auts). Kamïr nav veiktas paredzïtÇs satiksmes dro‰¥bu ietekmïjo‰o darbu kvalitÇtes pÇrbaudes un nav pÇrliec¥bas par dro‰u satiksmi, no¿emot darba laikÇ lietotos satiksmes organizÇcijas un darba vietas apr¥kojuma tehniskos l¥dzek∫us, tie jÇaizstÇj ar dro‰ai brauk‰anai atbilsto‰iem br¥dinÇjumiem vai ierobeÏojumiem. Uz valsts galvenajiem autoce∫iem (R¥gas, Jelgavas, Cïsu, Ogres un Bauskas rajonÇ) piektdienÇs un svïtdienÇs no pulksten 16.00 l¥dz 22.00 bez at∫aujas aizliegts veikt ar satiksmes kust¥bas ierobeÏo‰anu saist¥tu darbu. KonstatïtÇ satiksmes organizÇcijas vai darba vietas apr¥kojuma neatbilst¥ba jÇnovïr‰ nekavïjoties. 4 2.4.DARBA DROÍÈBA Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par darba aizsardz¥bu un dro‰¥bu, ciktÇl tas attiecas uz bvlaukumu un bvdarbiem. Bvuz¿ïmïjam jÇiece∫ par darba aizsardz¥bu un dro‰¥bu atbild¥ga persona un jÇieraksta ‰¥s personas vÇrds bvdarbu ÏurnÇlÇ. 2.5. BËVDARBU ÛURNÅLS Bvdarbu ÏurnÇla dienas darba izpildes veidlapa jÇaizpilda katru dienu divos eksemplÇros – ÏurnÇlÇ iesietajÇ eksemplÇrÇ un atsevi‰˙Ç eksemplÇrÇ, kas glabÇjas pie bvuzrauga. Bvuz¿ïmïja pienÇkums ir ierakst¥t bvdarbu ÏurnÇlÇ paredzïto informÇciju un bvuzrauga pras¥to papildinformÇciju. Bvuzraugs bvdarbu ÏurnÇlÇ ieraksta norÇd¥jumus. Atbild¥gais bvdarbu vad¥tÇjs aizpild¥to dienas darbu izpildes lapu paraksta pïc izpild¥to darbu un citu nepiecie‰amo darb¥bu (mïr¥jumi, testï‰ana u.c.) izpildes, bet ne vïlÇk kÇ nÇkamajÇ darba dienÇ. Bvdarbu ÏurnÇls apstiprina tajÇ minïto segto darbu pie¿em‰anu pirms sedzo‰Çs kÇrtas vai konstrukcijas izbves. 2.6. KVALITÅTES KONTROLE UN DARBU DAUDZUMU NOTEIKÍANA Bvuz¿ïmïjs ir atbild¥gs par darba kvalitÇti. Katrai materiÇlu partijai, kuru paredzïts izmantot darba izpildei, jÇbt atbilst¥bas apliecinÇjumam. 2.6.1. Paraugu ñemßana Paraugus ¿em bvuz¿ïmïjs. Bvuz¿ïmïjam laikus jÇinformï bvuzraugs par plÇnoto paraugu ¿em‰anu, kÇ ar¥ jÇnodro‰ina nepiecie‰amais apr¥kojums paraugu ¿em‰anai un iesai¿o‰anai. No¿emtais paraugs sadalÇms tr¥s da∫Çs: A, B un C, katru iesai¿ojot atsevi‰˙i. Parauga apjomam jÇbt pietiekamam paredzïtajai testï‰anai. Paraugus no izbvïtas asfalta kÇrtas sadala divÇs da∫Çs: A un B, kÇ noteikts 6.3.6. punktÇ. A paraugu sa¿em bvuz¿ïmïjs, C paraugu sa¿em bvuzraugs un B paraugu – past¥tÇjs. Paraugu ¿em‰ana un sadal¥‰ana jÇizpilda saska¿Ç ar 1. tabulÇ norÇd¥tajiem standartiem. 1. tabula. Paraugu ¿em‰ana Materiåla vai produkta nosaukums Standarts MinerÇlmateriÇli Nesaist¥tie mais¥jumi Ar saistvielÇm nesaist¥tas kÇrtas LVS EN 932-1 LVS EN 13286-1 Ja nav paredzïts citÇdi, tad no izbvïtajÇm nesaist¥tu pamatu kÇrtÇm paraugi no¿emami tikai iz¿ïmuma gad¥jumos, ja nav ticamu datu par lietoto izejmateriÇlu kvalitÇti. Vienam paraugam apvienojami vismaz tr¥s da∫ïjie paraugi, kas no¿emami pilnÇ izbvïtÇs kÇrtas vai slÇ¿a biezumÇ. MateriÇlu kvalitÇtes novïrtïjumam lietojami tikai stipr¥bas rÇd¥tÇju (LosandÏelosas koeficients, saltur¥ba) testï‰anas rezultÇti. LVS EN 932-2 Bitumena saistvielas Bituminïti mais¥jumi un kÇrtas LVS EN 58 LVS EN 12697-27 2.6.2. Testéßana Testï‰anas bieÏums nedr¥kst bt retÇk kÇ noteikts 2. tabulÇ norÇd¥tajos standartos. 2. tabula. Testï‰anas bieÏums Materiåla vai produkta nosaukums Standarts MinerÇlmateriÇli nesaist¥tajiem un hidrauliski saist¥tajiem mais¥jumiem LVS EN 13242 / AC Nesaist¥tie mais¥jumi LVS EN 13285 MinerÇlmateriÇli bituminïtiem mais¥jumiem un virsmas apstrÇdei LVS EN 13043 / AC Bituminïtie mais¥jumi un materiÇli LVS prEN 13108-10 5 Paraugu no iesai¿ojuma A testï bvuz¿ïmïjs, paraugu no iesai¿ojuma B, ja nepiecie‰ams, testï past¥tÇjs, bet paraugu iesai¿ojumÇ C uzglabÇ bvuzraugs l¥dz pabeigtas bves kvalitÇtes novïrtïjuma pabeig‰anai. Ja nepiecie‰ams, paraugu C izmanto papildu testï‰anai. Mïr¥jumi un testï‰ana bvuz¿ïmïjam jÇveic laikus, iesniedzot rezultÇtus bvuzraugam tl¥t pïc mïr¥jumu vai testï‰anas izpildes. Pïc darba vai darba da∫as pabeig‰anas vai pïc bvuzrauga r¥kojuma bvuz¿ïmïjam jÇapkopo visu mïr¥jumu un testï‰anas rezultÇti kopsavilkumos, kuros jÇuzrÇda visi gan bvuz¿ïmïja, gan past¥tÇja, gan bvuzrauga iegtie rezultÇti, un jÇiesniedz bvuzraugam. Operat¥vai kvalitÇtes kontrolei bvuz¿ïmïjam ieteicam lietot Çtrdarb¥gas iekÇrtas, kas nodro‰ina raÏotÇ vai bvïtÇ produkta ¥pa‰¥bu vai sastÇva operat¥vu noteik‰anu darba gaitÇ. Ja bvuz¿ïmïjs demonstrï ar Çtrdarb¥gÇm iekÇrtÇm iegtu rezultÇtu sal¥dzinÇm¥bu ar ‰ajÇs specifikÇcijÇs noteiktajÇm testï‰anas metodïm un apliecina to ar sal¥dzino‰Çs testï‰anas pÇrskatiem vai kalibrÇcijas protokoliem, tad ‰ajÇs specifikÇcijÇs noteikto testï‰anas vai mïr¥jumu apjomu dr¥kst samazinÇt l¥dz Çtrdarb¥go iekÇrtu kalibrÇcijai nepiecie‰amajam testï‰anas vai mïr¥jumu apjomam. 2.6.3. Darbu daudzumu uzmérîßana Izpild¥tÇ darba daudzums jÇuzmïra paredzïtajÇs mïrvien¥bÇs. 2.6.3.1. Ja paredzïts uzmïr¥t konstrukt¥vÇs kÇrtas laukumu (L x B) vai platumu (B), tad jÇmïra konstrukt¥vÇs kÇrtas virsmas laukums vai platums atbilsto‰i paraugam 2. z¥mïjumÇ. Garums (L) Izbüvétå kårta Platums (B) 2. z¥mïjums 2.6.3.2. Ja paredzïts uzmïr¥t konstrukt¥vÇs kÇrtas vai rak‰anas darbu tilpumu, to aprï˙ina, sal¥dzinot plÇna un augstuma atz¥mes pirms un pïc darba veik‰anas. Darba daudzums kubikmetros (m 3) jÇuzmïra kÇ konstrukcijas apjoms bl¥vÇ veidÇ. 2.6.3.3. Ja paredzïts uzmïr¥t materiÇla tilpumu kravÇ. 2.6.3.3.1. Ar beramÇm kravÇm piekrauj kontrolkravu, kurai nosaka tilpumu, ¿emot vïrÇ transportïjamÇ materiÇla tilpumsvaru vai pÇrmïrot kravas izmïrus. PÇrïjÇs kravas jÇpiekrauj l¥dz¥gi, uzskaitot l¥dz¥gu tilpumu. 2.6.3.3.2. NeberamÇm kravÇm tilpumu nosaka pïc bunkura vai cisternas mïrier¥ãu rÇd¥jumiem. MateriÇla tilpums kravÇ jÇkontrolï, sal¥dzinot ar materiÇla patïri¿u konstrukcijÇ. 2.6.3.4. Ja paredzïts uzmïr¥t konstrukciju vai materiÇlu svaru, to nosaka, sverot vai aprï˙inot no tilpuma mïr¥jumiem un/vai mais¥jumu receptes. 2.7. DARBA IZPILDES ÅTRUMS Darbu jÇplÇno veikt Çtri un bez pÇrtraukumiem, pïc iespïjas mazÇk ierobeÏojot satiksmi bvlaukumÇ. BvlaukumÇ, kurÇ paredzïti periodiskÇs uzturï‰anas darbi, noteikts ‰Çds maksimÇlais periods, kurÇ dr¥kst noteikt satiksmes kust¥bas ierobeÏojumus, kas jÇaprï˙ina, summïjot atsevi‰˙o darbu izpildei paredzïto laiku: 5 dienas 1 km segas aukstai reciklï‰anai, 3 dienas 1 km vienas asfalta kÇrtas bvei, 1 diena 1 km virsmas apstrÇdei vienÇ kÇrtÇ, 14 dienas pÇrïjiem darbiem. SpecifikÇcijÇs noteiktie tehnoloÆiskie pÇrtraukumi pieskaitÇmi papildus. 6 2.8. DARBA PROGRAMMA Darba programma jÇsagatavo atsevi‰˙i katram bvobjektam divos eksemplÇros, viens – uzraudz¥bas veicïjiem, otrs – bvuz¿ïmïjam. Bvuz¿ïmïja darba programmas eksemplÇram jÇatrodas darba vietÇ vai pie atbild¥gÇ bvdarbu vad¥tÇja. Darba programma jÇaktualizï ik reizi, kad notiku‰i groz¥jumi vai nepiecie‰ami papildinÇjumi. 2.8.1. Darba programmå ietveramå informåcija (atbilstoßi darbam) Vispåréji dati: vado‰ais personÇls; bvat∫aujas un bvlaukuma nodo‰anu – pie¿em‰anu dokumenta kopija; apdro‰inljanas poli‰u kopijas; Satiksmes organizÇcijas projekts. Grafiki: darba izpildes laika grafiks; naudas plsmas grafiks. Apraksti, plåni un apliecinåjumi: darba organizÇcijas apraksts, darba metoÏu un procesu apraksti; pÇrbauÏu, testï‰anas un mïr¥jumu apraksts un plÇns; bvmateriÇlu testï‰anas rezultÇti; ar saistvielÇm saist¥tu vai nesaist¥tu mais¥jumu projekti (izejmateriÇlu testï‰anas rezultÇti, priek‰projekts un darba formula). Mérîjumi, apré˚ini un projekti (ja nav datu projektå): brauktuves un noma∫u platumi ik pa 50 m; brauktuves un noma∫u ‰˙ïrsprofili un ‰˙ïrsl¥dzenums uz abÇm pusïm no ce∫a ass ik pa 50 m (virÇÏÇs ik pa 25 m); brauktuves garenl¥dzenums; garenprofils un augstuma atz¥mes (vismaz ik pa 25 m, vismaz 3 vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ) iesïdumu labo‰anas vietÇs; darbu daudzumu aprï˙ini; brauktuves un noma∫u ‰˙ïrsprofili; ce∫a apr¥kojuma (z¥mju, barjeru, signÇlstabi¿u) izvietojums, atbilst¥bas apliecinÇjumi; horizontÇlo apz¥mïjumu dislokÇcija, materiÇlu atbilst¥bas apliecinÇjumi un lieto‰anas instrukcijas; caurteku un konstrukciju piesaiste un augstuma atz¥mes; rasïjumi pasaÏieru platformÇm, autopaviljoniem, betona apmalïm, nobrauktuvïm un pieslïgumiem, caurtekÇm un konstrukcijÇm. 7 3 . S AG ATAVO Í ANA S DARBI 3.1. UZM‰RÈÍANA UN NOSPRAUÍANA 3.1.1. Definîcijas Atbalsta sistéma – nostiprinÇtu Æeodïzisko punktu kopa, kuras punktiem noteikts plaknes jeb divdimensiju vai telpas jeb tr¥sdimensiju stÇvoklis izvïlïtajÇ koordinÇtu sistïmÇ. Ìeodéziskais punkts – mïr¥‰anas vajadz¥bÇm apvid nostiprinÇta z¥me, kurai ir noteiktas koordinÇtas darbu veik‰anai piemïrotÇ koordinÇtu sistïmÇ. Uzmérîßana un nospraußana – izbvït paredzïto bves elementu uzmïr¥‰anas un nosprau‰anas darbi tÇdÇ apmïrÇ, lai pïc dabÇ nospraustajÇm paz¥mïm btu iespïjams ‰os elementus izbvït. 3.1.2. Darba apraksts Uzmïr¥‰ana un nosprau‰ana jÇveic, sagatavojot bves vietu autoce∫a segas konstrukt¥vÇs kÇrtas vai citu autotransporta bvju elementu bvdarbiem un izpildot tos. Uzmïr¥‰anai un nosprau‰anai jÇnodro‰ina bves atbilst¥ba projektïtajiem Æeometriskajiem parametriem un telpiskajÇm koordinÇtÇm un jÇietver nepiecie‰amie uzmïr¥‰anas un nosprau‰anas darbi pirms darba izpildes, darba izpildes laikÇ un pïc darba. Izpildot nosprau‰anu, jÇveic Æeodïziskie darbi bvprojekta Æeometrisko lielumu, ar¥ autoce∫a piketÇÏas, pÇrne‰anai dabÇ un kontrolmïr¥jumi. Izpildot uzmïr¥‰anas un nosprau‰anas darbus, jÇievïro LBN 305-01 ”˛eodïziskie darbi bvniec¥bÇ”, ciktÇl tas attiecas uz konkrïto bvi. 3.1.3. Materiåli ˛eodïzisko punktu izveido‰anai jÇizmanto tÇdi videi nekait¥gi materiÇli, kas nodro‰ina atbalsta sistïmas saglabljanos bves vietÇ visÇ bvniec¥bas laikÇ. 3.1.4. Iekårtas Uzmïr¥‰anai un nosprau‰anai jÇizmanto izpildÇmo darbu raksturam atbilsto‰i Æeodïziskie instrumenti un mïr¥‰anas l¥dzek∫i, kas nodro‰ina bvei nepiecie‰amÇs precizitÇtes pras¥bas, un to pÇrbaudes, verificï‰anas un kalibrï‰anas datiem jÇbt pieejamiem bvdarbu uzraugiem un bvniec¥bas kontroles institcijÇm. 3.1.5. Darba izpilde Atbalsta sistïma jÇizveido no piketu punktiem un citiem atbilsto‰a veida un izkÇrtojuma Æeodïziskiem punktiem, ievïrojot darbu raksturu un vietïjos reljefa un citus apstÇk∫us. ˛eodïziskie punkti jÇizveido tÇ, lai tie kalpotu l¥dz bves nodo‰anai un pïc iespïjas saglabÇtu Æeodïzisko stabilitÇti. Atbild¥gajam bvdarbu vad¥tÇjam l¥dz bves nodo‰anai jÇsaglabÇ informÇcija par Æeodïziskajiem mïr¥jumiem un aprï˙iniem, to skaitÇ shïmas un nosprau‰anas protokoli. Ja nav pras¥ta cita, bvniec¥bas nosprau‰anas ÆeodïziskÇ t¥kla punktu precizitÇtei jÇatbilst 3. precizitÇtes klasei saska¿Ç ar LBN 305-01 ”˛eodïziskie darbi bvniec¥bÇ”. Klasi var sasniegt ar parastajiem mïr¥‰anas pa¿ïmieniem atbilsto‰i norÇdïm 3. tabulÇ. 3. tabula. Mïr¥jumu precizitÇtes raksturojums Nosaukums PlÇna stÇvok∫a precizitÇtes klase P3 Augstuma precizitÇtes klase H3 Standartnovirze σ 5 mm < σ L < 15 mm 2 mm < σ H < 5 mm Precizitåtes raksturojums vidïja vidïja 3.1.6. Kvalitåtes novértéjums Izpild¥tie nosprau‰anas darbi kontrolïjami visÇ apgabalÇ. Ja konstatïtas atkÇpes virs pie∫aujamÇm, tad jÇuzmïra un jÇnosprauÏ atkÇrtoti. 3.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana Uzmïr¥‰anas un nosprau‰anas darbu daudzums mïrÇms darbu daudzumu sarakstÇ paredzïtajÇs vien¥bÇs. 8 3.2.KOKU, KRËMU UN ZARU ZÅ̉ÍANA 3.2.1. Definîcijas Koku zå©éßana – atsevi‰˙i augo‰u koku nozÇÆï‰ana. Krümu zå©éßana – krmu nozÇÆï‰ana definïtajÇ teritorijÇ. MeΩa zå©éßana – koku un krmu nozÇÆï‰ana definïtajÇ teritorijÇ. Celmu laußanu – nozÇÆïto atsevi‰˙i augo‰o koku, krmu vai nozÇÆïta meÏa celmu izlau‰ana. Zaru zå©éßana – paredzïto zaru nozÇÆï‰ana. Zaru zå©éßana, izveidojot vainagu – zaru apzÇÆï‰ana vainaga izveido‰anai. 3.2.2. Darba apraksts Koku vai to zaru zÇÆï‰ana, meÏa, pameÏa un krmu novÇk‰ana, ja paredzïts – ar¥ celmu lau‰ana ietver visus nepiecie‰amos darbus, kas jÇveic, kÇ ar¥ materiÇlus vai iekÇrtas, kas jÇpiegÇdÇ un jÇizlieto, lai piln¥bÇ atbr¥votu teritoriju, aizvÇcot prom meÏu, kokus, celmus, krmus un zarus. 3.2.3. Materiåli ... 3.2.4. Iekårtas ... 3.2.5. Darba izpilde Krmi, pameÏs, zari, izlauztie celmi un saknes jÇsadedzina vai jÇnovieto atbïrtnï, bet izmantojamÇ koksne jÇaizved uz paredzïto krautni. Pelni jÇizkliedï. Celmu augstums no piegulo‰Çs zemes virsmas nedr¥kst bt lielÇks kÇ 1/3 no celma diametra (ja tos nav paredzïts novÇkt), bet ne augstÇks par 20 cm. Ja nav paredzïts grunti tÇlÇk izstrÇdÇt, izlauzto celmu vietas jÇaizber. NozÇÆïto zaru zÇÆïjuma vietas saglabÇjamajiem kokiem pïc zara nozÇÆï‰anas nekavïjoties jÇaizkrÇso ar e∫∫as krÇsu vai jÇnosedz ar atbilsto‰u potziedi. 3.2.6. Kvalitåtes novértéjums Izpild¥tais darbs kontrolïjams visÇ apgabalÇ, neatbilst¥bas gad¥jumÇ veicot pasÇkumus pras¥bu nodro‰inljanai. 3.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana ZÇÆïjot krmus vai meÏu un lauÏot celmus, paveikto darbu uzmïra, mïrot laukumu pïc zaru vainaga. ZÇÆïjot atsevi‰˙i augo‰us kokus un lauÏot celmus, kÇ ar¥ zÇÆïjot zarus un veidojot vainagus, padar¥to darbu uzmïra gabalos [viens(am) koks(am) + viens celms = 1gab.]. 3.3.GRÅVJU RAKÍANA UN TÈRÈÍANA GrÇvji jÇrok un jÇt¥ra, lai savÇktu un novad¥tu no ce∫a konstrukcijÇm virszemes un pazemes de¿us. 3.3.1. Definîcijas Gråvju rakßana – jaunu grÇvju izrak‰ana. Gråvju tîrîßana – eso‰u grÇvju izt¥r¥‰ana no grunts sanesumiem, apauguma un citiem sve‰˙erme¿iem, atjaunojot grÇvju Æeometriskos parametrus. Gråvju nogåΩu nostiprinåßana – grÇvju nogÇÏu nostiprinljana atbilsto‰i paredzïtajam konstrukt¥vajam risinÇjumam. Ievalka – pie zemes klÇtnes pamatnes izveidota ovÇltekne ar lïzenu gultni. Ovåltekne – sekla, ovÇla tekne virsmas dens savÇk‰anai un novad¥‰anai. 3.3.2. Darba apraksts GrÇvju rak‰ana, t¥r¥‰ana vai paredzïtie nostiprinljanas darbi ietver visus nepiecie‰amos darbus, materiÇlus un iekÇrtas, lai izraktu vai izt¥r¥tu grÇvjus vai izbvïtu paredzïtos nostiprinÇjumus. 3.3.3. Materiåli GrÇvju nogÇÏu un gultnes nostiprinljanai – augu zeme, Æeosintïtiskais materiÇls, ‰˙embas vai cits paredzïtais materiÇls. 3.3.4. Iekårtas GrÇvju rak‰anÇ vai t¥r¥‰anÇ lietojamai iekÇrtai jÇbt apr¥kotai ar planïjamo kausu, kura darba platums ir vismaz 1 m un kur‰ apr¥kots ar taisno lemesi. Var izmantot ar¥ atbilsto‰u profilkausu vai frïzi. Ja eso‰ai brauktuvei ir bituminïta seguma virskÇrta un grÇvja rak‰anas vai t¥r¥‰anas iekÇrta darba procesÇ pÇrvietojas pa ‰o segumu, tad tai jÇbt apr¥kotai ar pneimoriepÇm, turklÇt mehÇniskos papildu atbalstus nedr¥kst balst¥t uz bituminïtÇ seguma. 9 3.3.5. Darba izpilde Ja bvobjektÇ paredzïts izbvït jaunu, bituminïtu seguma virskÇrtu, grÇvji jÇrok vai jÇt¥ra pirms tÇs izbves. No grÇvja izraktÇ grunts jÇizl¥dzina aiz grÇvja ÇrïjÇs malas vai, ja tas nav iespïjams, jÇaizved uz atbïrtni. Ce∫u posmos ar lieliem garenkritumiem sÇngrÇvju forma un nostiprinÇjums jÇparedz pïc hidrauliskÇ aprï˙ina, ¿emot vïrÇ pieplsto‰Ç un caurplsto‰Ç dens daudzumu, atkar¥bÇ no grunts veida, apkÇrtnes reljefa un ce∫a garenkrituma. Ja hidraulisko aprï˙inu neveic, tad grÇvja pamatnes platumam jÇbt 0,4 m, bet dzi∫umam (teknes atz¥me zem ce∫a klÇtnes ‰˙autnes) ne mazÇkam par 0,7 m un ne mazÇk kÇ 0,3 m zem saltur¥gÇ slÇ¿a pamatnes atz¥mes. Garenkritumam jÇbt ne mazÇkam par 0,3 %. GrÇvjus var veidot ar ovÇlveida gultni. VietÇs, kur tas iespïjams, garenvirziena dens novad¥‰anai ieteicams paredzït ievalkas (ovÇlteknes). Ievalkas platumam (b) jÇbt 1,0 – 2,5 m, dzi∫umam (h) – vismaz 0,2 m, bet ne lielÇkam kÇ b/5 (h ≤ b/5). OvÇlteknes gultnes sl¥pumam (I) jÇbt l¥dz¥gam apkÇrtnes vai ce∫a klÇtnes ‰˙autnes sl¥pumam. OvÇlteknes gultni, ja I < 1% – var nenostiprinÇt, ja 1% < I < 4% – jÇbt nostiprinÇtai ar zÇlienu, ja I > 4% – jÇbt nostiprinÇtai ar granti, o∫iem, ‰˙embÇm vai laukakme¿u bruÆi. GrÇvju un augstÇk atrodo‰Çs, piemïram, zemes klÇtnes un ierakuma nogÇzes jÇnostiprina atbilsto‰i paredzïtajam. GrÇvja nogÇzes bez nostiprinÇjuma nedr¥kst bt stÇvÇkas kÇ 1:1,5 (optimÇli 1:3), stÇvÇkÇm nogÇzïm jÇparedz nostiprinÇjums. 3.3.6. Kvalitåtes novértéjums GrÇvju nogÇÏu virsmÇm un darba joslai jÇbt noplanïtÇm. Izrakto vai izt¥r¥to grÇvju kvalitÇtei jÇatbilst 4. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 4. tabula. GrÇvju kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs Ìdens atvade (1) Prasîba Piln¥bÇ nodro‰inÇta Metode ˛eometriskie izmïri ≤ ± 20 % no paredzïtÇ Uzmïrot ar mïrlentu vai veicot Æeodïziskos uzmïr¥jumus Vismaz tr¥s vietÇs bvobjektÇ Garenkritums (2) ≥ 0,3 % vai (un) ≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ Ar 3 m mïrlatu vai uzmïrot augstuma atz¥mes VisÇ bvobjektÇ vismaz divÇs vietÇs uz katru grÇvja kilometru Teknes augstuma atz¥mes ≤ ± 5 cm no paredzïtÇ LBN 305-1 Veicot Æeodïziskos uzmïr¥jumus Vismaz tr¥s vietÇs bvobjektÇ NogÇÏu vai gultnes nostiprinÇjums JÇatbilst pras¥bÇm Atkar¥bÇ no nostiprinÇjuma veida VisÇ bvobjektÇ vismaz divÇs vietÇs uz katru grÇvja kilometru VizuÇli Izpildes laiks vai apjoms VisÇ bvobjektÇ Ìdens atvadei jÇbt nodro‰inÇtai, nepie∫aujot dens uzkrljanos uz ce∫a virsmas, grÇvjos, pie caurtekÇm un drenÇÏas caurulïs, kÇ ar¥ piegulo‰ajÇs teritorijÇs. (2) GrÇvja garenkritumam jÇbt paredzïtajÇ dens tecï‰anas virzienÇ. (1) 3.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana Izt¥r¥to grÇvju apjoms jÇnosaka, mïrot grÇvja garumu garenvirzienÇ. GrÇvju rak‰anas darbu daudzums jÇmïra saska¿Ç ar specifikÇciju punktu 2.6.3.2. GrÇvju nogÇÏu vai gultnes nostiprinljanas darbiem uzmïrÇms nostiprinÇjuma materiÇla tilpums, svars vai nostiprinÇtÇs teritorijas laukums atbilsto‰i darbu daudzumu sarakstÇ paredzïtajÇm vien¥bÇm un specifikÇciju 2.6.3. noda∫ai. 10 3.4.LIEKÅS GRUNTS AIZVEÍANA UN IZLÈDZINÅÍANA 3.4.1. Definîcijas Liekå grunts – grunts, kura laika gaitÇ ir uzkrÇjusies, traucï ce∫a konstrukcijÇm normÇli funkcionït un nav izmantojama konkrïtajÇ bvobjektÇ. Liekås grunts aizveßana – liekÇs grunts savÇk‰ana un aizve‰ana uz atbïrtni. Liekås grunts izlîdzinåßana – liekÇs grunts pÇrvieto‰ana bvlaukuma robeÏÇs un izl¥dzinljana. 3.4.2. Darba apraksts LiekÇs grunts aizve‰ana vai izl¥dzinljana veicama visÇ paredzïtajÇ apjomÇ, un tÇ ietver visus nepiecie‰amos darbus, materiÇlus un iekÇrtas, lai savÇktu, aizvestu un izl¥dzinÇtu visu paredzïto grunti. 3.4.3. Materiåli ... 3.4.4. Iekårtas Grunts savÇk‰anai, aizve‰anai vai izl¥dzinljanai izmantojamÇs iekÇrtas nedr¥kst bojÇt ce∫a segumu vai nostiprinÇjumus. 3.4.5. Darba izpilde LiekÇ grunts ir jÇnovÇc pirms citu darbu uzsÇk‰anas un, ja paredzïts, jÇaizved uz atbïrtni. Nedr¥kst sabojÇt ce∫a konstrukt¥vos elementus. SkartajÇm teritorijÇm pïc liekÇs grunts novÇk‰anas vai izl¥dzinljanas jÇbt noplanïtÇm. JÇkontrolï aizvestÇs grunts daudzums bvobjektÇ katrÇ automa‰¥nÇ vai saska¿Ç ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem. 3.4.6. Kvalitåtes novértéjums Izpild¥tais darbs kontrolïjams visÇ apgabalÇ, neatbilst¥bu gad¥jumÇ veicot nepiecie‰amos pasÇkumus pras¥bu nodro‰inljanai. 3.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana LiekÇs grunts aizve‰anas vai izl¥dzinljanas daudzumu mïra, novïrtïjot kravas tilpumu atbilsto‰i specifikÇciju 2.6.3.3.1. punkta pras¥bÇm. 3.5.BEDRÈÍU REMONTS Bedr¥‰u remontu var paredzït gan eso‰Ç asfalta seguma remontï‰anai, gan ar¥ eso‰Ç asfalta seguma sagatavo‰anai pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves, lai atjaunotu eso‰Çs asfalta kÇrtas l¥dzenumu, slÇ¿a biezumu, hidroizolÇciju un nestspïju. Ja nosedzo‰Çs kÇrtas izbvï paredzïts izmantot remikss vai remikss-plus, bedr¥‰u remonts jÇparedz ar nepilno tehnoloÆiju. Bedr¥‰u remonts nav jÇparedz, ja eso‰Çs segas kÇrtas nojauks vai pÇrstrÇdÇs. 3.5.1. Definîcijas Bedrîßu remonts ar bitumena emulsiju un ß˚embåm – bedr¥‰u aizpild¥‰ana ar frakcionïtÇm ‰˙embÇm, piescinot tÇs ar bitumena emulsiju. Bedrîßu remonts ar nepilno tehnolo˙iju – bedr¥‰u aizpild¥‰ana ar asfalta mais¥jumu. Bedrîßu remonts ar pilno tehnolo˙iju – bedr¥‰u aizpild¥‰ana ar asfalta mais¥jumu, kad bedr¥tes sagatavotas, to malu kontras apzÇÆïjot, izfrïzïjot vai atskaldot. 3.5.2. Darba apraksts Bedr¥‰u remonts ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un piegÇdi, asfalta mais¥juma projektï‰anu un raÏo‰anu, bedr¥tes sagatavo‰anu (t¥r¥‰ana, gruntï‰ana, ja paredzïts – ar¥ malu apstrÇde) aizpild¥‰anai un paredzïtÇ materiÇla iestrÇdi. 3.5.3. Materiåli Bedr¥‰u aizpild¥‰anai ar pilno un nepilno tehnoloÆiju – asfalta mais¥jums, kas atbilst specifikÇciju 6.3. vai 6.4. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, l¥dz¥gs kÇ labojamÇ segumÇ. Bedr¥‰u aizpild¥‰anai, remontïjot ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm, – frakcionïtas ‰˙embas, vismaz divas daÏÇdas frakcijas, rupjÇkÇs – aizpild¥‰anai, smalkÇkÇs – no˙¥lï‰anai. Gruntï‰anai – Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE50R, kas atbilst LVS 92. Piescinljanai – vidïji Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE65M vai Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE65R, kas atbilst LVS 92. 11 3.5.4. Iekårtas IekÇrta, kas nodro‰ina bedr¥‰u efekt¥vu izt¥r¥‰anu ar gaisa strklu vai citu metodi. IekÇrta, kas nodro‰ina vienmïr¥gu saistvielas izsmidzinljanu. Asfalta mais¥juma tranportï‰anas ma‰¥na, kas apr¥kota ar termosu, ja asfalta iestrÇdi izpilda ar rokas darbar¥kiem, vai ar nosegtu kravas tilpni, ja asfalta iestrÇdi izpilda ar ieklÇjïju. Veltnis vai vibroplÇtne ar tehniskajiem rÇd¥tÇjiem, kas nodro‰inÇs paredzïto iestrÇdÇtÇ materiÇla sabl¥vïjumu. 3.5.5. Darba izpilde Bedr¥‰u remonts izpildÇms beznokri‰¿u periodÇ, un gaisa temperatra nedr¥kst bt zemÇka par +10 O C. Darba dienas beigÇs nedr¥kst palikt atklÇtas apzÇÆïtas, izfrïzïtas vai atskald¥tas bedr¥tes. Veicot bedr¥‰u remontu ar pilno tehnoloÆiju, bedr¥‰u malu kontras jÇapzÇÆï, jÇizfrïzï vai jÇatskalda taisnÇs l¥nijÇs ar vertikÇlÇm malÇm. Remontam sagatavotÇs bedr¥tes minimÇlais dzi∫ums – atkar¥bÇ no lietotÇ materiÇla, bet ne mazÇk par 3 cm, tai jÇbt t¥rai no putek∫iem, dub∫iem un daÏÇdiem priek‰metiem. Bedr¥te jÇizt¥ra mehÇniski vai ar saspiesta gaisa pal¥dz¥bu. SagatavotÇ bedr¥te var bt mitra, bet tajÇ nedr¥kst bt br¥vs dens. SagatavotÇ bedr¥te jÇgruntï, vienmïr¥gi izsmidzinot bitumena emulsiju pa visu bedr¥tes pamatu un malÇm. Bedr¥‰u remonts ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm izpildÇms, vispirms iestrÇdÇjot rupjÇkas frakcijas ‰˙embas, tad izlejot bitumena emulsiju (piescinljanai), pïc tam no˙¥lïjot ar smalkÇkas frakcijas ‰˙embÇm (materiÇlu izlietojuma daudzumi jÇparedz bvuz¿ïmïjam) un piebl¥vïjot. Ja bedr¥‰u remonts ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm paredzïts tikai eso‰Ç seguma remontam (nav paredzïta nosedzo‰Çs kÇrtas izbve), tad bitumena emulsija jÇizlej un ieklÇtÇs ‰˙embas jÇno˙¥lï vismaz divas reizes. Nesabl¥vïta, bedr¥tï ieklÇta asfalta mais¥juma biezumam jÇbt ap 25 – 30% lielÇkam par sagatavotÇs bedr¥tes dzi∫umu, ja lieto karsto asfalta mais¥jumu, vai atbilsto‰i rpn¥cas izgatavotÇjas specifikÇcijÇm, ja lieto auksto asfalta mais¥jumu. Asfalta mais¥jums jÇsÇk sabl¥vït nekavïjoties pïc tÇ iestrÇdes un jÇturpina, kamïr nepaliek bl¥vïjamÇs iekÇrtas pïdu nospiedumi. KarstÇ asfalta temperatra sabl¥vï‰anas beigÇs nedr¥kst bt zemÇka par +60 O C. Ja bedr¥‰u remonts ar asfalta mais¥jumu paredzïts tikai eso‰Ç seguma remontam (nav paredzïta nosedzo‰as kÇrtas izbve), tad izremontïtÇs bedr¥tes jÇapstrÇdÇ ar bitumena emulsiju ap 0,5 – 0,8 kg/m 2, pÇrklÇjot ar to eso‰Ç seguma savienojuma vietu vismaz 20 cm un pÇrkaisot ar apmïram 2 – 4 mm ‰˙embÇm. JÇkontrolï bedr¥‰u remontam izlietoto materiÇlu daudzums bvobjektÇ katrÇ automa‰¥nÇ vai jÇuzmïra izremontïto bedr¥‰u laukums. 3.5.6. Kvalitåtes novértéjums Ja bedr¥tes remontïtas ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm vai izremontïtÇs bedr¥tes apstrÇdÇtas ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm, pïc darba pabeig‰anas uz seguma nedr¥kst palikt ar minerÇlmateriÇlu neapbïrta br¥va saistviela (bitumens) – tÇ jÇapber ar nepiecie‰amÇ daudzuma minerÇlmateriÇlu, turklÇt, ja paredzïta nosedzo‰Ç kÇrta, tad pirms tÇs izbves uz seguma virsmas nedr¥kst atrasties nepiesaist¥ts minerÇlmateriÇls – tas jÇnoslauka. Izremontïto bedr¥‰u kvalitÇtei jÇatbilst 5. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 5. tabula. Izremontïto bedr¥‰u kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs L¥dzenums Prasîba AttÇlums no kÇrtas (eso‰Ç seguma vai izremontïtÇs bedr¥tes) virsmas l¥dz mïrmalas plaknei nedr¥kst pÇrsniegt 10 mm Metode LVS 13036-7 KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5 mïr¥jumus ik pïc 0,5 m, sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas gala. Mïrlatu var uzlikt gan garenvirzienÇ, gan ‰˙ïrsvirzienÇ Izpildes laiks vai apjoms Testïjot ‰aubu gad¥jumos par neatbilst¥bu Ja izremontïto bedr¥‰u paaugstinÇjumi virs eso‰Ç seguma l¥me¿a ir virs pie∫autÇ, tie jÇnofrïzï, bet, ja izremontïto bedr¥‰u padzi∫inÇjums zem eso‰Ç l¥me¿a lielÇks par pie∫auto, tad bedr¥tes jÇremontï atkÇrtoti. 3.5.7. Darba daudzuma uzmérîßana JÇuzmïra izlietotÇ materiÇla svars vai remontïtÇs virsmas laukums. 12 3.6. PLAISU AIZLIEÍANA Plaisu aizlie‰anu var paredzït gan eso‰Ç asfalta seguma remontï‰anai, gan ar¥ eso‰Ç asfalta seguma sagatavo‰anai pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves, lai atjaunotu eso‰Ç asfalta seguma hidroizolÇcijas spïju. Plaisu aizlie‰anu ieteicams paredzït gad¥jumos, ja kopïjais plaisu apjoms ir samïrÇ neliels. Ja kopïjais plaisu apjoms ir liels, ieteicams paredzït citus konstrukt¥vos risinÇjumus, piemïram, Æeotekstila iestrÇdi, izl¥dzino‰Çs asfalta kÇrtas izbvi, eso‰Ç seguma pÇrstrÇdi u.tml. Plaisu aizlie‰ana nav jÇparedz, ja nojauks vai pÇrstrÇdÇs eso‰Çs segas kÇrtas, vai veiks remiksu vai remiksu-plus. 3.6.1. Definîcijas Plaisu aizließana – bituminïtu segumu plaisu aizpild¥‰ana ar organisko saistvielu vai ar minerÇlmateriÇlu, piescinot to ar organisko saistvielu. 3.6.2. Darba apraksts Plaisu aizlie‰ana ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi, kÇ ar¥ plaisu sagatavo‰anu (t¥r¥‰ana, gruntï‰ana) aizpild¥‰anai. 3.6.3. Materiåli Plaisu aizlie‰anai – vidïji Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE65M vai Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE65R, kas atbilst LVS 92. Piebïr‰anai un pÇrbïr‰anai – s¥k‰˙embas no kalnu ieÏiem, kuru ¥pa‰¥bas atbilst specifikÇciju 43. tabulas pras¥bÇm. 3.6.4. Iekårtas IekÇrtas, kas spïj nodro‰inÇt plaisu efekt¥vu izt¥r¥‰anu un saistvielas iepild¥‰anu plaisÇs. 3.6.5. Darba izpilde Plaisas jÇaizlej beznokri‰¿u periodÇ, un gaisa temperatra nedr¥kst bt zemÇka par +5 O C. Aizlejamas plaisas, kas platÇkas par 3 mm. Sagatavotajai remontvietai jÇbt t¥rai no putek∫iem, dub∫iem un citiem net¥rumiem, tÇ var bt mitra. Plaisas jÇizt¥ra ar saspiesta gaisa pal¥dz¥bu vai citiem pa¿ïmieniem. Ja plaisu platums ir l¥dz 10 mm, plaisÇ iestrÇdÇjama saistviela, pïc tam pÇrberams minerÇlmateriÇls. Ja plaisu platums ir virs 10 mm, plaisÇ iestrÇdÇjama saistviela, tad pieberams minerÇlmateriÇls, pïc tam saistviela jÇizlej otrreiz (jÇpiescina) un jÇpÇrber minerÇlmateriÇls. 3.6.6. Kvalitåtes novértéjums Pïc darba pabeig‰anas uz seguma nedr¥kst palikt ar minerÇlmateriÇlu neapbïrta br¥va saistviela (bitumens) – tÇ jÇapber ar nepiecie‰amÇ daudzuma minerÇlmateriÇlu. Ja paredzïta nosedzo‰Ç kÇrta, tad pirms tÇs izbves uz seguma virsmas nedr¥kst atrasties nepiesaist¥ts minerÇlmateriÇls – tas jÇnoslauka. 3.6.7. Darba daudzuma uzmérîßana JÇuzmïra aizlieto plaisu garums. 3.7. ASFALTA SEGUMA FR‰Z‰ÍANA Asfalta seguma frïzï‰ana paredzïta, lai izveidotu eso‰Ç asfalta segumam nepiecie‰amo augstumu, l¥dzenumu un ‰˙ïrskritumu, novÇktu vecÇs asfalta kÇrtas vai sagatavotu eso‰Çs un no jauna ieklÇjamÇs asfalta kÇrtas salaidumu vietas. 3.7.1. Definîcijas Asfalta seguma izlîdzinoßå frézéßana – asfalta seguma frïzï‰ana iepriek‰ noteiktos laukumos pirms jaunas asfalta kÇrtas izbves l¥dzenuma uzlabo‰anai. Asfalta seguma savienojumu frézéßana – asfalta seguma frïzï‰ana salaidumu vietÇs ar jaunizbvïjamo asfalta kÇrtu pldenu savienojumu izveido‰anai. Asfalta seguma nofrézéßana – eso‰Çs asfalta kÇrtas nofrïzï‰ana. 3.7.2. Darba apraksts Asfalta seguma frïzï‰ana ietver visus nepiecie‰amos darbus, materiÇlus un iekÇrtas, lai veiktu asfalta seguma izl¥dzino‰o vai savienojumu frïzï‰anu, vai nofrïzï‰anu visÇ paredzïtajÇ plat¥bÇ, kÇ ar¥ nofrïzïtÇ materiÇla aizvÇk‰anu prom. 13 3.7.3. Materiåli ... 3.7.4. Iekårtas Izl¥dzino‰ajai frïzï‰anai – frïze ar darba platumu vismaz 2 m, apr¥kota ar automÇtisku ‰˙ïrssl¥puma vad¥bu. Pras¥ba ir spïkÇ ar¥ gad¥jumÇ, ja da∫ïji jÇnofrïzï eso‰ais asfalta segums, izveidojot noteiktu ‰˙ïrskritumu. 3.7.5. Darba izpilde Izl¥dzino‰Ç frïzï‰ana izpildÇma apjomÇ, kas nepiecie‰ams nÇkamÇs konstrukt¥vÇs kÇrtas pras¥tÇ ‰˙ïrsprofila un l¥dzenuma ieg‰anai. Asfalta seguma nofrïzï‰ana izpildÇma paredzïtajÇ biezumÇ. Ja iecerïts nofrïzït tikai da∫u no eso‰Ç asfalta seguma, tad jÇnodro‰ina ar¥ paredzïtais ‰˙ïrsprofils un l¥dzenums. Ja frïzïjuma pakÇpes augstums ar eso‰o segumu ce∫a garenvirzienÇ ir no 20 mm l¥dz 50 mm, tad bvuz¿ïmïjam jÇierobeÏo kust¥bas Çtrums ‰ÇdÇ posmÇ l¥dz 70 km/h, ja virs 50 mm, tad ‰Çda pakÇpe jÇnorobeÏo no satiksmes. Savienojumi jÇfrïzï tie‰i pirms asfalta mais¥juma ieklljanas darbu sÇkuma. Savienojuma frïzïjums joslas ‰˙ïrsvirzienÇ jÇizpilda vismaz 3 m platumÇ, bet garenvirzienÇ – vismaz 1 m platumÇ. Savienojuma frïzïjuma dzi∫umam sajgumÇ ar eso‰o segumu jÇbt ne seklÇkam par izbvït paredzïtÇs asfalta kÇrtas biezumu. Darba dienas beigÇs nedr¥kst palikt ce∫a asij perpendikulÇri izfrïzïtas atklÇtas savienojuma vietas. Ja ‰Çdu perpendikulÇri izfrïzïtu savienojumu vietÇs, darba dienai beidzoties, tomïr nav izbvïta asfalta kÇrta, tad savienojuma vieta jÇaizpilda ar asfalta mais¥jumu, nodro‰inot pakÇpenisku pÇreju, vismaz 3 m garÇ posmÇ. Nofrïzïtais materiÇls jÇaizved uz atbïrtni. JÇkontrolï nofrïzïtÇ asfalta daudzums bvobjektÇ katrÇ automa‰¥nÇ, ja darba daudzumu paredzïts noteikt tonnÇs. 3.7.6. Kvalitåtes novértéjums Asfalta seguma izl¥dzino‰Çs vai savienojumu frïzï‰anas kvalitÇtei jÇatbilst 6. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 6. tabula. Frïzï‰anas kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs Prasîba L¥dzenums AttÇlums no kÇrtas (frïzïtÇs) virsmas l¥dz mïrmalas plaknei nedr¥kst pÇrsniegt 10 mm ·˙ïrsprofils, ja paredzïts ≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ Metode LVS EN 13036-7 KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5 mïr¥jumus ik pïc 0,5 m, sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas gala. Mïrlatu var uzlikt gan garenvirzienÇ, gan ‰˙ïrsvirzienÇ Ar 3 m mïrlatu Izpildes laiks vai apjoms Testïjot ‰aubu gad¥jumos par neatbilst¥bu VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 250 m L¥dzenuma neatbilst¥bas gad¥jumÇ papildus jÇfrïzï vai jÇlabo, iestrÇdÇjot asfalta mais¥jumu. 3.7.7. Darba daudzuma uzmérîßana Asfalta seguma frïzï‰anai jÇuzmïra nofrïzïtais laukums vai nofrïzïtÇ materiÇla svars. Svaru nosaka, aprï˙inot no uzmïr¥tÇ tilpuma uz ce∫a vai kravÇ, vai nosverot. 14 4. ZEME S KL ÅT NE 4.1. ZEMES KLÅTNES IZBËVE Zemes klÇtnes virsmas kopïjam deformÇcijas modulim EV2 jÇbt vismaz 45 Mpa, bet deformÇcijas modulim uz izbvïtajÇm zemes klÇtnes zemÇkajÇm kÇrtÇm – vismaz 25 Mpa. Ja to nevarïs sasniegt ar lieto‰anai paredzïtajÇm grunt¥m vai materiÇliem, vai nepiecie‰ams augstÇks deformÇcijas modulis, tad projektÇ kÇ atsevi‰˙s darbs jÇparedz pastiprinljana, piemïram, nomainot grunti, veicot stabilizÇciju, izbvïjot papildu kÇrtas vai stiegrojot ar Æeosintïtiskajiem materiÇliem. ProjektÇ, ja nepiecie‰ams, ir jÇparedz konkrïti zemes klÇtnes izbves tehniskie risinÇjumi, piemïram, drenïjo‰Çs vai atdalo‰Çs starpkÇrtas, uzbïruma slogo‰anas laiks pirms ce∫a segas izbves, nogÇÏu pastiprinljana. Ja projektÇ paredz zemes klÇtnes nogÇzes ar sl¥pumu 1:1 vai stÇvÇkas, vai ierakumus un uzbïrumus augstÇkus par 6 m, tad ieteicams ar aprï˙inu pÇrbaud¥t zemes klÇtnes stabilitÇti un nogÇÏu nostiprinljanai jÇizstrÇdÇ ar aprï˙inu pamatots risinÇjums. 4.1.1. Definîcijas Våjas nestspéjas grunts – grunts, kuras kopïjais deformÇcijas modulis EV2 ir mazÇks par 25 Mpa (kdra un kdrainas gruntis, mÇls, pÇrmitrinÇtas mÇlainas vai putek∫ainas gruntis). Zemes klåtne – uzbïrums vai ierakums ce∫a konstrukcijas robeÏÇs. Zemes klåtnes uzbéruma izbüve – grunts vai cita materiÇla pieve‰ana un iestrÇde, lai nodro‰inÇtu paredzïtÇs ce∫a konstrukcijas izbvi. Zemes klåtnes ierakuma izbüve – grunts vai cita materiÇla rak‰ana un aizve‰ana, lai nodro‰inÇtu paredzïtÇs ce∫a konstrukcijas izbvi. 4.1.2. Darba apraksts Zemes klÇtnes izbve ierakumÇ un uzbïrumÇ ietver rak‰anas, pÇrvieto‰anas un iestrÇdes darbus, kÇ ar¥ pamata vai virsmu sagatavo‰anu (profilï‰ana, planï‰ana). Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini. 4.1.3. Materiåli Zemes klÇtnes uzbïruma izbvei – minerÇlas izcelsmes materiÇls, piemïram, grunts, akme¿i, laukakme¿i u.tml. MateriÇlam jÇbt t¥ram no sak¿u, velïnu un daÏÇdu atkritumu piemais¥jumiem. 7. tabula. Grun‰u granulometriskais sastÇvs 0.06 80 0.6 20.0 60.0 Moréna Labas frakcijas smiltis Trekns måls 70 60 Liess måls 50 Putek¬i 40 Dauras frakcijas smiltis Laterîts 30 Segas pamatu materiåls 20 0,063 mm Putek¬i Smalkas da∫i¿as. Da∫i¿u izmïru vizuÇli noteikt nevar. Novïrtï, veicot hidrometrisko anal¥zi vai citas speciÇlas pÇrbaudes 2,0 mm Smilts 60 90 125 22 8 1 2 0.070 0 0.002 10 0,002 mm Måls 0.2 90 0.001 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 63 mm Grants Akmeñi Rupjas da∫i¿as. Da∫i¿u izmïru var noteikt vizuÇli, bet, lai noteiktu prec¥zi – testï granulometrisko sastÇvu 15 8. tabula. Grun‰u da∫i¿u izmïrs Da¬iñu veids Apraksts Klintsblu˙i, laukakme¿i Akme¿i Da¬iñu izmérs > 200 mm > 63 mm l¥dz 200 mm Grants Rupjas da∫i¿as Rupja grants Vidïji rupja grants Smalka grants > 2 mm l¥dz 63 mm > 20 mm l¥dz 63 mm > 6,3 mm l¥dz 20 mm > 2 mm l¥dz 6,3 mm Rupja smilts Vidïji rupja smilts Smalka smilts > 0,063 mm l¥dz 2 mm > 0,6 mm l¥dz 2 mm > 0,2 mm l¥dz 0,6 mm > 0,063 mm l¥dz 0,2 mm Rupji putek∫i Vidïji rupji putek∫i Smalki putek∫i > 0,002 mm l¥dz 0,063 mm > 0,02 mm l¥dz 0,063 mm > 0,006 mm l¥dz 0,02 mm > 0,002 mm l¥dz 0,006 mm Smilts Putek∫i Smalkas da∫i¿as MÇls < 0,002 mm 9. tabula. Grun‰u grupas Galvenå grupa Da¬iñu izmérs (mm), saturs (%) < 0,063 mm Rupjgraudainas gruntis Jaukta da∫i¿u izmïra gruntis ≤5% Grupa > 2 mm > 40 % ≤ 40 % Grants, grants – smilts mais¥jums Smilts, smilts – grants mais¥jums > 40 % Grants – putek∫u mais¥jums Grants – mÇlu mais¥jums ≤ 40 % Smilts – putek∫u mais¥jums Smilts – mÇlu mais¥jums 5 – 40 % Putek∫aina I P ≤ 4 %: viegli plastiska WL ≤ 35 % vidïji plastiska WL > 35 – 50 % ¥pa‰i plastiska WL > 50 % MÇlaina I P > 7 %: viegli plastiska WL ≤ 35 % vidïji plastiska WL > 35 – 50 % ¥pa‰i plastiska WL > 50 % I P – plasticitÇtes indekss, % WL – dens tecï‰anas robeÏa, % Smalkgraudaina grunts > 40 % Organogïnas gruntis, gruntis ar organikas piejaukumu > 40 % Putek∫aina I P ≥ 7 %, WL = 35 – 50 % MÇlaina I P ≥ 7 %, WL > 50 % ≤ 40 % Rupja, jauktas augsnes da∫i¿as ar trdzemi Ka∫˙aina, ar silic¥ta piejaukumu Organiskas gruntis Kdra, ne ¥pa‰i noslÇ¿ojusies, Z = 1 – 5 Kdra, noslÇ¿ojusies, Z = 6 – 10 Dub∫i, d¿as Z – sadal¥‰anÇs pakÇpe Citas (aizpildo‰as) Augsne DaÏÇdas citur nepieder¥gas vielas Organisko piemais¥jumu daudzums grunt¥ l¥dz 1 m dzi∫umÇ no zemes klÇtnes virsmas nedr¥kst pÇrsniegt 2 masas %. MateriÇla no akme¿iem vai grants granulometriskajam sastÇvam l¥dz 1 m dzi∫umÇ no zemes klÇtnes virsmas jÇatbilst 10. tabulas pras¥bÇm. 16 10. tabula. Pras¥bas granulometriskajam sastÇvam materiÇlam no akme¿iem zemes klÇtnei 0.06 Sieti, mm Maks. % Min. % 0.2 0.6 20.0 60.0 90 80 70 60 50 40 30 20 0,063 4 - 1 15 - 16 37 - 22,4 40 5 90 125 180 22.4 16 0 1 10 0.063 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 90 70 25 Da¬iñu izméri (mm) 125 100 28 180 30 Ja paredzïts, var lietot ar¥ citas izcelsmes materiÇlus, piemïram, bvgruÏus. VÇju grun‰u nestspïjas palielinljanai vai stabilizÇcijai var lietot ka∫˙i, degakmens pelnus, cementu u.c. materiÇlus. Papildus var lietot Æeosintïtiskos materiÇlus. 4.1.4. Iekårtas Veltñi. 10 – 16 t dru, sieta vai pneimovelt¿i, vai vismaz 12 t vibrovelt¿i. Laiståmås maßînas. LaistÇmajÇm ma‰¥nÇm jÇspïj operat¥vi un efekt¥vi izliet nepiecie‰amÇ apjomÇ deni, neaizkavïjot sabl¥vï‰anu. 4.1.5. Darba izpilde Zemes klÇtnes uzbïrumu var izbvït, ja gaisa temperatra ir virs 0 O C un pamatne nav sasalusi. Darbu var veikt ar¥ tad, ja gaisa temperatra ir zemÇka par 0 O C, kÇ ar¥ uz sasalu‰as pamatnes, bet ‰ajÇ gad¥jumÇ sabl¥vï‰ana jÇizpilda iespïjami Çtri, jÇlieto smagÇki velt¿i par 11. tabulÇ norÇd¥tajiem, jÇizvairÇs lietot gruntis ar lielu mitrumu, kÇ ar¥ pirms segas izbves jÇnosaka uzbïruma slogo‰anas laiks (tehnoloÆiskais pÇrtraukums), kura periods nav ¥sÇks par 4 mïne‰iem pïc zemes klÇtnes piln¥gas atku‰anas. Zemes klÇtnes uzbïruma izbvei nedr¥kst lietot sasalu‰u materiÇlu. Zemes klÇtnes ierakuma izstrÇdei temperatras vai citu klimata ierobeÏojumu nav, bet, ja ierakums izstrÇdÇts sasalu‰Çs grunt¥s vai ziemas periodÇ, tad segu dr¥kst izbvït tikai pïc tam, kad ierakuma pamatne piln¥bÇ atkususi, kÇ ar¥ pÇrbaud¥ta tÇs kvalitÇte. Augu zeme un grunts ar vairÇk nekÇ 6 masas % organisko piemais¥jumu jÇnovÇc, nesajaucot ar citiem materiÇliem, pirms zemes klÇtnes izbves sÇk‰anas. NoraktÇ grunts jÇaizved uz atbïrtni vai ar¥, ja paredzïts, ierakuma grunts jÇiestrÇdÇ uzbïrumÇ. Uzbïruma aug‰ïjÇ da∫Ç – l¥dz 4 m no ce∫a virsmas – akme¿u (vai citu ˙erme¿u) lielÇkais izmïrs nedr¥kst pÇrsniegt 2/3 no 11. tabulÇ norÇd¥tÇ izbvïjamÇs kÇrtas biezuma. Uzbïruma apak‰ïjÇ da∫Ç – zemÇk par 4 m no ce∫a virsmas – lielÇkie akme¿i nedr¥kst pÇrsniegt 11. tabulÇ norÇd¥to izbvïjamÇs kÇrtas biezumu. Akme¿us, kas pÇrsniedz noteiktos izmïrus, var novietot uzbïruma ÇrïjÇ malÇ – zemÇk par 2 m no ce∫a virsmas – kÇ norÇd¥ts 3. attïlÇ. ·ajÇ zonÇ 11. tabulÇ norÇd¥to kÇrtas biezumu dr¥kst dubultot, savukÇrt akme¿i nedr¥kst pÇrsniegt kÇrtas biezumu. Izbves darbi jÇveic vienlaikus, gan izbvïjot zemes klÇtnes kÇrtas, gan kÇrtas nogÇzes zonÇ. Ce¬a virsma 4m Zemes klåtnes virsma Da¬iñu izmérs mazåks par kårtas biezumu 3. attïls 2m Da¬iñu izmérs mazåks par 2/3 no kårtas biezuma 1m 1:1.5 Zona liela izméra akmeñiem 17 Uzbïrums izbvïjams horizontÇlÇs kÇrtÇs. VienÇ kÇrtÇ nav pie∫aujams izmantot daÏÇda tipa gruntis; gruntis ar augstÇku nestspïju izmantojamas virsïjÇ kÇrtÇ, iz¿emot gad¥jumu, ja paredzïts nostiprinÇt vÇjas nestspïjas (dab¥go) grunti, piemïram, izbvïjot starpkÇrtu no akmens materiÇla, kas stiegrots ar ÆeoreÏÆiem. Sabl¥vï‰ana veicama, kad ir optimÇls grunts mitrums, nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ laistot vai ÏÇvïjot. Pirms darba izpildes jÇnosaka izmantojamÇs grunts Proktora tilpuma bl¥vuma un dens satura attiec¥bu izmai¿u grafiks, norÇdot tilpuma bl¥vumu, kad ir optimÇls dens saturs. Putek∫ainu vai mÇlainu grunti, ja paredzams lietus, jÇbl¥vï ar gludo valãu veltni. Lietus laikÇ darbs jÇpÇrtrauc. Ja paredzams sals, jÇsabl¥vï nekavïjoties pïc materiÇla izl¥dzinljanas, jÇizvïlas efekt¥vÇkas bl¥vï‰anas iekÇrtas un jÇlieto materiÇls, kura optimÇlais dens saturs ir iespïjami zemÇks. Izbvïjot zemes klÇtni, laikus jÇplanï darba virsmas, izveidojot ‰˙ïrskritumu, kas nodro‰ina dens atvadi Çrpus ce∫a konstrukcijas. Ieplakas un citi lokÇlie iesïdumi, kuros var uzkrÇties dens, pieberami ar nedrenïjo‰u grunti un sabl¥vïjami. Katras kÇrtas sabl¥vï‰anai jÇbt pabeigtai pirms nÇkamÇs kÇrtas vai konstrukt¥vÇ slÇ¿a izbves. Uzbïruma bl¥vï‰ana zonÇ 4 metrus zemÇk par zemes klÇtnes virsmu veicama ar vismaz 4 velt¿a pÇrbraucieniem pa vienu vietu, bl¥vï‰ana l¥dz 4 metriem no zemes klÇtnes virsmas veicama ar vismaz 6 velt¿a pÇrbraucieniem pa vienu vietu. Sabl¥vïjamÇs kÇrtas biezums nedr¥kst pÇrsniegt 11. tabulÇ noteikto. 11. tabula. MaksimÇli pie∫aujamais sabl¥vïta slÇ¿a biezums (m)daÏÇdiem materiÇliem un bl¥vï‰anas iekÇrtÇm Blîvéßanas iekårta Vibroveltnis ar vienu valci (1) , statiskå lineårå slodze: min. 15 kN/m (apmïram 2 t svars) min. 30 kN/m (apmïram 6 t svars) min. 45 kN/m (apmïram 10 t svars) min. 65 kN/m (apmïram 15 t svars) Akmeñi, laukakmeñi, grants Smilts Grunts Putek¬aina vai målaina smilts vai grants un målaina grunts DaΩåda izméra da¬iñu grunts ar lielu putek¬u da¬iñu saturu 0,30 0,60 0,80 1,20 0,25 0,50 0,60 0,80 0,20 0,30 0,40 0,60 Vibråcijas divvalçu veltnis (2) , statiskå lineårå slodze: min. 5 kN/m (apmïram 1 t svars) min. 10 kN/m (apmïram 2 t svars) min. 20 kN/m (apmïram 6 t svars) min. 30 kN/m (apmïram 10 t svars) 0,15 0,25 0,40 0,60 0,10 0,20 0,35 0,50 0,15 0,20 0,30 Statisks trîsvalçu veltnis, lineårå slodze: min. 50 kN/m (apmïram 10 t svars) 0,25 0,20 0,20 Statisks dürvalçu veltnis: min. 45 kN/m (apmïram 20 t svars) 0,25 0,25 0,25 Pneimoveltnis, slodze/ritenis: min. 15 kN/m min. 25 kN/m 0,20 0,25 0,20 0,25 0,20 0,25 (1) (2) 1,00 2,00 3,00 Attiecas uz piekabinÇmo veltni ar vienu valci. Pa‰gÇjïju velt¿iem slodze attiecas uz valci. Ja bl¥vï ar akt¥vÇm vibrÇcijas iekÇrtÇm abos valãos, tad noteikto pÇrbraucienu skaitu var samazinÇt divas reizes. Ja grunti paredzïts stabilizït, tas jÇdara tad, kad gaisa temperatra nav zemÇka par +5 O C. Izbvïjot uzbïrumu uz vai no vÇjas nestspïjas grunt¥m vai putek∫ainÇm vai mÇlainÇm grunt¥m, pirms ce∫a segas pamata izbves uzsÇk‰anas paredzams tehnoloÆiskais pÇrtraukums. Uzbïrums jÇizbvï visÇ platumÇ un vienlaikus ar nogÇzïm, turklÇt ar tÇdu aprï˙inu, lai vïlÇk nebtu nepiecie‰ams piebïrt nogÇzes. Ja nepiecie‰ams nogÇzes papildus piebïrt, tas veicams, eso‰ajÇ zemes klÇtnï izveidojot 1 – 3 m platus un 0,3 – 0,6 m augstus pakÇpienus. JÇkontrolï bvobjektÇ pievestÇ, pÇrvietotÇ vai iestrÇdÇtÇ materiÇla daudzums, izmantojot kravu kontrolsvïr‰anu un laboratoriski noteiktu bïrto tilpumsvaru vai kontrolïjot ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem. 18 4.1.6. Kvalitåtes novértéjums Izbvïtajam zemes klÇtnes ierakumam vai uzbïrumam, kÇ ar¥ katrai izbvïtajai kÇrtai jÇbt l¥dzenai, jÇbt nodro‰inÇtai piln¥gai dens notecei. Izpild¥to darbu kvalitÇtei jÇatbilst 12. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Mïr¥jumi, pÇrbaudes un testï‰ana veicami pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves. 12. tabula. Zemes klÇtnes kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs Ìdens atvade Prasîba JÇbt nodro‰inÇtai VizuÇli NogÇÏu sl¥pums Ne stÇvÇkas par paredzïto Ar ‰abloniem Testïjot aizdomu gad¥jumos par neatbilst¥bu Platums ≤ ± 10 cm no paredzïtÇ uz katru pusi no ce∫a ass Ar mïrlentu VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 250 m, pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves ≤ ± 5 cm no paredzïtÇ LBN 305-1 Veicot Æeodïziskos uzmïr¥jumus VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ (piem., uz ce∫a ass un malÇs) ik pïc 250 m Grunts sabl¥vïjums katrai kÇrtai vai pamatnei (1) ≥ 96 % no Proktora bl¥vuma LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 ASHTO:T205-86 (ASTM:D2167-66) BS 1377-4, BS 1377-9 VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 1000 m, pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves DeformÇcijas modulis, ja paredzïts uzmïr¥t Kopïjais deformÇcijas modulis EV2 nedr¥kst bt zemÇks par 45 Mpa vai ne zemÇks par 25 Mpa katrai zemÇkajai kÇrtai – ja nav paredzïts citÇdi DIN 18134 BS 1377-9 VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 1000 m vai vismaz 1 mïr¥jums katrai zemÇkajai kÇrtai – ja nav paredzïts citÇdi Virsmas augstuma atz¥mes Metode Izpildes laiks vai apjoms PastÇv¥gi JÇnosaka no grunts izbvïtÇs kÇrtas tilpuma bl¥vums, kur‰ jÇattiecina pret tÇ pa‰a parauga Proktora tilpuma bl¥vumu. Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic nepiecie‰amie pasÇkumi pras¥bu nodro‰inljanai. (1) 4.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana Zemes klÇtnes izbves darbu daudzums jÇuzmïra, kÇ norÇd¥ts specifikÇciju punktÇ 2.6.3.2., aprï˙inot piebïrto vai norakto grunts apjomu bl¥vÇ veidÇ. 4.2. NOGÅÛU NOSTIPRINÅÍANA Ja zemes klÇtnes nogÇzes paredz ar sl¥pumu 1:1, nogÇÏu nostiprinljanai jÇizstrÇdÇ ar aprï˙inu pamatots risinÇjums. 4.2.1. Definîcijas Ìeosintétisks materiåls – sintïtisks materiÇls (austs, l¥mïts u.tml.), kur‰ paredzïts iebvï‰anai daÏÇdÇs ce∫a konstrukcijÇs, lai paaugstinÇtu to notur¥bu vai nestspïju. Var lietot ar¥ filtrÇcijai, atdal¥‰anai vai aizsardz¥bai. NogåΩu nostiprinåßana ar augu zemi – nogÇÏu vai citu virsmu nostiprinljana, tÇs noklÇjot ar augu zemi un iesïjot zÇlÇju. NogåΩu nostiprinåßana ar ©eosintétiskiem materiåliem – nogÇÏu vai citu virsmu nostiprinljana, lietojot Æeosintïtiskos un citus materiÇlus, kÇ ar¥ atbilsto‰as tehnoloÆijas. NogåΩu nostiprinåßana ar hidroséßanu – nogÇÏu vai citu virsmu nostiprinljana ar speciÇli sagatavotu ‰˙iedrvielu, mïslojuma, zÇlÇju sïklu un citu sastÇvda∫u mais¥jumu, to izsmidzinot (izlejot) uz sagatavotas nostiprinÇmÇs virsmas. 4.2.2. Darba apraksts NogÇÏu nostiprinljana ietver nepiecie‰amo pamata vai virsmu sagatavo‰anu (l¥dzinljana, planï‰ana), kÇ ar¥ vajadz¥go izejmateriÇlu sagatavo‰anu vai raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini. 19 4.2.3. Materiåli Augu zeme vai cits materiÇls un zÇlÇju sïklas. Visiem objektÇ izmantotajiem Æeosintïtiskajiem materiÇliem ir jÇbt raÏotÇja izdotai to tehnisko ¥pa‰¥bu datu lapai un raÏotÇja vai piegÇdÇtÇja deklarÇcijai, kas aizpild¥ta atbilsto‰i LVS EN 45014 pras¥bÇm. Armï‰anai ieteicams lietot ÆeoreÏÆus, austos, armïtos un neaustos Æeotekstilus, armogrunti – kompoz¥tmateriÇlu no ÆeoreÏÆa un grunts. Armogrunti lieto nogÇÏu, stÇvÇku nekÇ 1:1, ieskaitot vertikÇlas, vai atbalsta sienu izveidei. Ìdens atvadei no armogrunts mas¥va lieto ‰˙embu kÇrtu ar lielu neaizpild¥to poru saturu un Æeotekstila filtru mas¥va aizmugures sienai. MateriÇlu veidu un stipr¥bas pras¥bas nosaka aprï˙inos un uzrÇda projektÇ. ProjektÇ jÇdefinï 13. tabulÇ nosauktÇs materiÇlu ¥pa‰¥bas. 13. tabula. NogÇÏu nostiprinljanas Æeosintïtisko materiÇlu testïjamÇs ¥pa‰¥bas Èpaßîba, mérvienîba Stiepes stipr¥ba F PagarinÇjums pie maksimÇlÇs slodzes ε Caurspie‰anas pretest¥ba* Caurdur‰anas stipr¥ba (kr¥to‰a konusa tests)* Ìdens vad¥‰ana plaknï** Standarts EN ISO 10319 EN ISO 10319 EN 12236 EN 918 EN ISO 11058 * ±pa‰¥bas definï Æeotekstiliem. ** Nosaka, ja jÇmazina dens spiediens nogÇzï. StÇvu nogÇÏu erozijas novïr‰anai lieto tr¥sdimensionÇlos preterozijas paklÇjus, reÏÆus, sietus un daÏÇdus citus sintïtiskos un dabiskos materiÇlus. Nostiprinljanai ar hidrosï‰anu jÇnosaka mulãas, mïslojuma, zÇlÇju sïklu un citu sastÇvda∫u veids un sastÇvs, izlietojuma daudzums un iestrÇdes nosac¥jumi. 4.2.4. Iekårtas … 4.2.5. Darba izpilde NogÇÏu un virsmu nostiprinljana jÇveic piemïrotos meteoroloÆiskajos apstÇk∫os. ZÇlÇja sïklu sï‰ana vai iestrÇde jÇveic tÇ, lai iesïtais zÇlÇjs iesak¿otos veÆetÇcijas periodÇ pirms ziemas iestljanÇs. Nostiprinot ar augu zemi, minimÇlajam augu zemes kÇrtas biezumam jÇbt 5 cm un zÇlÇju sïklu izlietojumam vairÇk nekÇ 1,4 kg uz 100 m 2 . NogÇÏu armï‰anas tehnoloÆijai jÇatbilst paredzïtajai. Ja tehnoloÆija nav noteikta projektÇ, tad bvuz¿ïmïjs var izmantot materiÇla raÏotÇja ieteikto ieklljanas tehnoloÆiju. Armïjuma so∫a pie∫aujamÇs novirzes ir no ±2 cm. IestrÇdÇjamÇs grunts kÇrtas jÇbl¥vï biezumÇ, kas ir atkar¥gs no armïjuma so∫a un grunts veida (apmïram puse no armïjuma so∫a). Lietojot mÇlainas gruntis, bl¥vïjamÇs kÇrtas biezumu ieteicams samazinÇt, kÇ ar¥ jÇseko, lai grunts nepÇrmitrinÇtos. Bvïjot atbalstsienas, lai izvair¥tos no deformÇcijÇm apdares virsmÇ, apdares kÇrtas tie‰Ç tuvumÇ jÇlieto bl¥vï‰anas iekÇrtas ar mazÇku iedarb¥bu, piemïram, vibroplÇtnes vai velt¿i ar nelielu masu. ˛eoreÏÆa savienojumiem dr¥kst lietot tikai paredzïtos materiÇlus un izstrÇdÇjumus. NogÇÏu preterozijas materiÇli jÇieklÇj uz sagatavotas nogÇzes: tÇ jÇnol¥dzina paredzïtajÇ sl¥pumÇ, uz tÇs jÇuzklÇj augu zeme 0,1 – 0,2 m biezumÇ (augu zemes biezums ir atkar¥gs no nogÇzes grunts), augsne viegli jÇnobl¥vï, nogÇzes aug‰Ç jÇizrok nostiprinÇjuma grÇvis. 11.5 > 50 cm m 4. attïls MateriÇls jÇnostiprina nogÇzï ar U-veida skavÇm 1,0 – 1,5 m attÇlumÇ, pÇrklÇjums l¥dz 0,1 m. ZÇli var sït pirms preterozijas materiÇla ieklljanas vai ar¥ pïc tam (tas atkar¥gs no izvïlïtÇ materiÇla veida). Preterozijas tr¥sdimensionÇlajiem paklÇjiem uzklÇj augu zemi ~ 5 cm biezumÇ un viegli nobl¥vï. JÇkontrolï nostiprinÇto nogÇÏu vai citu virsmu laukums visÇ plat¥bÇ, veicot nepiecie‰amos mïr¥jumus un aprï˙inus. 20 4.2.6. Kvalitåtes novértéjums NostiprinÇtajÇm nogÇzïm (virsmÇm), jÇbt l¥dzenÇm jÇbt nodro‰inÇtai dens notecei. Izpild¥to darbu kvalitÇtei jÇatbilst 14. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 14. tabula. NostiprinÇto nogÇÏu (virsmu) kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs NostiprinÇjuma veids Ìdens atvade L¥dzenums Prasîba JÇatbilst paredzïtajam JÇbt nodro‰inÇtai VirsmÇm jÇbt Metode Izpildes laiks vai apjoms PastÇv¥gi PastÇv¥gi PastÇv¥gi VizuÇli VizuÇli VizuÇli Sl¥pums, ja paredzïts Ne stÇvÇkas par paredzïto Ar ‰abloniem Testïjot ‰aubu gad¥jumos par neatbilst¥bu Biezums vai izlietojuma daudzums Ne mazÇks par paredzïto Ar piemïrotiem mïrinstrumentiem Vismaz tr¥s vietÇs bvobjektÇ Grunts kÇrtu bl¥vums, ja paredzïts ≥ 96 % no Proktora bl¥vuma prEN 13286-1 prEN 13286-2 ASHTO:T205-86 (ASTM:D2167-66) BS 1377-4, BS 1377-9 VisÇ bvobjektÇ, katrai kÇrtai, pirms nosedzo‰as kÇrtas izbves ZÇlÇja kvalitÇte ZÇlÇjs uzd¥dzis un iesak¿ojies visÇ plat¥bÇ VizuÇli VisÇ bvobjektÇ 4.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana JÇuzmïra nostiprinÇtÇs nogÇzes plat¥ba. 4.3. AR SAISTVIELÅM NESAISTÈTU KÅRTU ARM‰ÍANA VAI ATDALÈÍANA 4.3.1. Definîcijas Arméßana ar ©eosintétiskiem materiåliem – zemas nestspïjas grunts vai citu ce∫a konstrukt¥vo kÇrtu nestspïjas paaugstinljana, lietojot Æeosintïtisko materiÇlu. Atdalîßana ar ©eosintétiskiem materiåliem – daÏÇdu materiÇlu konstrukt¥vo kÇrtu atdal¥‰ana, filtrÇcijas un drenÇÏas ¥pa‰¥bu uzlabo‰ana ar Æeosintïtiskajiem materiÇliem. 4.3.2. Darba apraksts Ar saistvielÇm nesaist¥tu kÇrtu armï‰ana vai atdal¥‰ana ar Æeosintïtiskiem materiÇliem ietver pamata un virsmu sagatavo‰anu (l¥dzinljana, planï‰ana, sabl¥vï‰ana), materiÇlu sagatavo‰anu vai raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini. 4.3.3. Materiåli Visiem objektÇ izmantotajiem Æeosintïtiskajiem materiÇliem ir jÇbt raÏotÇja izdotai to tehnisko ¥pa‰¥bu datu lapai un raÏotÇja vai piegÇdÇtÇja deklarÇcijai, kas aizpild¥ta atbilsto‰i LVS EN 45014 pras¥bÇm. Armï‰anai ieteicams lietot ÆeoreÏÆus, austos, armïtos un neaustos Æeotekstilus, kompoz¥tmateriÇlu no ÆeoreÏÆa un ‰˙embÇm, kÇ ar¥ armogrunti – kompoz¥tmateriÇlu no ÆeoreÏÆa un grunts. Armï‰anas materiÇliem jÇnosaka pras¥bas 15. tabulÇ minïtajÇm ¥pa‰¥bÇm. 15. tabula. Armï‰anas Æeosintïtisko materiÇlu testïjamÇs ¥pa‰¥bas Èpaßîba Stiepes stipr¥ba, F PagarinÇjums pie maksimÇlÇs slodzes, ε Caurspie‰anas pretest¥ba* Caurdur‰anas stipr¥ba (kr¥to‰a konusa tests)* Standarts EN ISO 10319 EN ISO 10319 EN 12236 EN 918 Berzes raksturojums** prEN ISO 12957-1 EN ISO 12957-2 Iebvï‰anas bojÇjumu faktors** ENV ISO 10722-1 21 Iztur¥ba pret ÇrïjÇs vides iedarb¥bu** ENV 12224 ENV 12447 ENV 12225 Ìdens caurlaid¥ba** EN 12040 * Lieto tikai Æeotekstiliem. ** Lieto tikai gad¥jumos, kuros ‰o ¥pa‰¥bu vïrt¥bas ir svar¥gas materiÇlu paredzïto funkciju nodro‰inljanai ·˙embas – atbilsto‰as 5.2. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Atdal¥‰anai un konstrukciju filtrïjo‰o un drenÇÏas ¥pa‰¥bu uzlabo‰anai Æeosintïtiskajiem materiÇliem jÇnosaka pras¥bas 16. tabulÇ minïtajÇm ¥pa‰¥bÇm. 16. tabula. Atdal¥‰anas Æeosintïtisko materiÇlu testïjamÇs ¥pa‰¥bas Èpaßîba, mérvienîba Stiepes stipr¥ba, F PagarinÇjums pie maksimÇlÇs slodzes, ε EnerÆijas indekss R=1/2*F *ε Caurspie‰anas pretest¥ba Caurdur‰anas stipr¥ba (kr¥to‰a konusa tests) Poru izmïrs Ìdens vad¥‰anas spïja Standarts EN ISO 10319 EN ISO 10319 EN ISO 10319 EN 12236 EN 918 EN ISO 12956 EN ISO 11058 * ˛eosintïtiskiem materiÇliem ar at‰˙ir¥gu stiepes stipr¥bu F un pagarinÇjumu ε noteico‰ais ir enerÆijas indekss. ˛eosintïtiskais materiÇls jÇizvïlas atkar¥bÇ no eso‰Çs grunts, konstrukt¥vo kÇrtu materiÇliem, satiksmes slodzes un hidroloÆiskajiem apstÇk∫iem. Izvïlei ieteicam lietot 17. tabulu (no NorGeoSpec 2002 ”A Nordic system for specificationand control of geotextiles in roads and other trafficked areas”). 17. tabula. ˛eosintïtisko materiÇlu izvïle Esoßå grunts Ìeosintétiskå materiåla îpaßîba VÇja (m¥ksts mÇls ar b¥des stipr¥bu < 25 kPa, kdra) Min. stiepes stipr¥ba (kN/m), F Min. pagarinÇjums pie maks. slodzes (%), ε Min. enerÆijas indekss (kN/m), R=1/2*F *ε Maks. cauruma diametrs konusa kri‰anas testÇ (mm) Min. dens vad¥‰anas Çtrums (bez slodzes) (10 -3 m/s) Min. stiepes stipr¥ba (kN/m), F Min. pagarinÇjums pie maks. slodzes (%), ε Min.enerÆijas indekss (kN/m), R=1/2*F *ε Maks. cauruma diametrs konusa kri‰anas testÇ (mm) Min. dens vad¥‰anas Çtrums (bez slodzes) (10 -3 m/s) Notur¥ga (bl¥vs mÇls ar b¥des stipr¥bu > 25 kPa, smilts un grants) 4.3.4. .... Iekårtas 4.3.5. .... Darba izpilde Maks. uzbéruma materiåla da¬u izmérs (mm) d < 60 60 < d < 200 200 < d < 500 15 25 3,2 27 3 10 20 2,1 36 3 15 25 3,2 27 3 10 20 2,1 36 3 20 30 4,5 21 3 15 25 3,2 27 3 4.3.5.1. Arméßana ˛eoreÏÆi dr¥kst iebvït, ja gaisa temperatra nav zemÇka par -18 O C. Pamatnes grunts jÇnoplanï un jÇsabl¥vï. Ja armïtÇs grunts slÇn¥ iespïjama gruntsdens iek∫‰ana, zem ÆeoreÏÆa jÇieklÇj neausts Æeotekstils dens filtrÇcijas nodro‰inljanai. ˛eoreÏÆis jÇieklÇj ar lok‰¿u pÇrsegumu ne mazÇku par 0,5 m, nenostiepjot un bez ielocïm. PÇrlaidumu var nostiprinÇt ar metÇla skavÇm vai tapÇm. Vismaz 15 cm (sabl¥vïtÇ stÇvokl¥) minerÇlmateriÇla pirmÇ kÇrta jÇuzb¥da uz ÆeoreÏÆa no viena gala, pÇrklÇjumiem pa spalvai. Transporta l¥dzek∫i, kas pieved minerÇlmateriÇlu, dr¥kst braukt pa sabl¥vïtÇm kÇrtÇm. Braukt pa nenosegtu ÆeoreÏÆi ir aizliegts. KÇrtu sabl¥vï‰anai jÇievïro 4.1., 5.1. un 5.2. punktÇ izvirz¥tÇs pras¥bas. 22 4.3.5.2. Atdalîßana, filtréßanas un drenåΩas uzlaboßana ˛eosintïtiskos materiÇlus ieklÇj uz eso‰Çs grunts vai starp konstrukt¥vajiem slÇ¿iem. Pirms Æeosintïtisko materiÇlu klljanas virsma ir jÇnol¥dzina, jÇsabl¥vï, no tÇs jÇnovÇc priek‰meti, kas varïtu pÇrplïst Æeosintïtisko materiÇlu. ˛eotekstila savieno‰anu var veikt ar pÇrklljanu – ar pÇrlaidumu vismaz 0,3 m platumÇ uz l¥dzenas virsmas un vismaz 0,5 m platumÇ uz nel¥dzenas virsmas vai vÇjas grunts; ar sametinljanu, lietojot gÇzes lodlampu, ja to at∫auj raÏotÇjs) un pÇrlaidumu 0,1 – 0,15 m; ar sa‰‰anu un pÇrlaidumu 2 x 0,1 m. Transporta l¥dzek∫u un mehÇnismu kust¥ba pa ieklÇto Æeotekstilu nav vïlama. Bl¥vï‰anu var uzsÇkt, ja uz Æeotekstila uzklÇts minerÇlmateriÇla slÇnis vismaz 0,2 m biezumÇ, bet uz vÇjÇm grunt¥m – vismaz 0,4 m biezumÇ. 4.3.6. Kvalitåtes novértéjums KvalitÇte jÇnovïrtï darba izpildes laikÇ un atklÇtÇs neatbilst¥bas jÇlabo pirms nÇkamÇ darba etapa uzsÇk‰anas. ˛eosintïtiskÇ materiÇla lok‰¿u savienojumi nedr¥kst bt ‰aurÇki par paredzïto, noklÇtas joslas platumam pie∫aujamÇ atkÇpe ir ±5 cm uz katru pusi no ce∫a ass. Konstrukt¥vo kÇrtu kvalitÇte jÇnovïrtï atbilsto‰i 4.1.; 5.1. vai 5.2. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 4.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana JÇuzmïra ar Æeosintïtisko materiÇlu noklÇtÇ plat¥ba. KÇrtu vai grunts apjoms jÇmïra, kontrolïjot pievestÇ materiÇla daudzumu kravÇ. 23 5 . AR S AI S T VIEL Å M NE S AI S T È TAS KON S T RUK T ÈV Å S K Å R TAS 5.1. SALTURÈGÅ (DREN‰JOÍÅ) SLňA IZBËVE Saltur¥gÇ (drenïjo‰Ç) slÇ¿a kopïjam deformÇcijas modulim EV2 jÇbt vismaz 45 Mpa. Ja nepiecie‰ams augstÇks deformÇcijas modulis, tad projektÇ jÇnorÇda papildu pras¥bas materiÇla ¥pa‰¥bÇm un granulometriskajam sastÇvam vai jÇparedz papildu darbi vai materiÇli, kas to nodro‰inÇs. 5.1.1. Definîcijas Salturîgais (drenéjoßais) slånis – no saltur¥ga un filtrïjo‰a materiÇla izbvïta segas pamata apak‰kÇrta vai tÇs da∫a, vai zemes klÇtnes virskÇrta, kas nosusina pamatu un nodro‰ina ce∫a konstrukcijas saliztur¥bu. 5.1.2. Darba apraksts Saltur¥go (drenïjo‰o) slÇni var izbvït vienÇ vai vairÇkÇs kÇrtÇs. Izbve ietver pamata sagatavo‰anu (profilï‰ana, planï‰ana), nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi. Ja nepiecie‰ams, tad jÇveic ar¥ Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini. 5.1.3. Materiåli Saltur¥gÇ (drenïjo‰Ç) slÇ¿a izbvei lietojami dab¥gi vai drupinÇti minerÇlmateriÇli, kuriem jÇatbilst 18. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 18. tabula. Pras¥bas minerÇlmateriÇliem drenïjo‰ajam slÇnim Èpaßîba, mérvienîba MateriÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 90 mm, masas % MateriÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 0,125 mm, masas % MateriÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 0,063 mm, masas % Standarts LVS EN 933-1 Prasîba 100 ≤ 25 ≤5 MateriÇliem, kuru lielÇko da∫i¿u izmïrs ≤ 10 mm un da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 0,063 mm > 3 masas %, jÇatbilst papildu pras¥bai: MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg LVS EN 933-9 ≤ 10 MateriÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 0,125 mm un 0,063 mm, var pÇrsniegt 18. tabulÇ norÇd¥tÇs vïrt¥bas, bet tad ir jÇnosaka filtrÇcijas koeficients, un tas nedr¥kst bt mazÇks par 1 m/dienn., testïjot pïc ”Metodiskajiem norÇd¥jumiem smil‰ainas grunts filtrÇcijas koeficienta noteik‰anai”, kÇ ar¥ materiÇla da∫i¿u saturs, kas mazÇkas par 0,063 mm, nedr¥kst pÇrsniegt 12 masas %. Var lietot segas pamata apak‰kÇrtas materiÇlus ar tÇdu granulometrisko sastÇvu, kas atbilst 5.2.3.5.1. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Ja paredzïts, var lietot Æeosintïtiskos materiÇlus. 5.1.4. Iekårtas Veltñi. JÇlieto vismaz 12 t pneimovelt¿i vai kombinïtie velt¿i un vismaz 10 t valãu velt¿i vai vismaz 6 t vibrovelt¿i. Laiståmås maßînas. LaistÇmajÇm ma‰¥nÇm jÇspïj operat¥vi un efekt¥vi izliet nepiecie‰amÇ apjomÇ deni, neaizkavïjot sabl¥vï‰anu. 5.1.5. Darba izpilde Saltur¥go (drenïjo‰o) slÇni var izbvït, ja gaisa temperatra ir virs 0 O C un pamatne nav sasalusi. Darbu var veikt ar¥ tad, ja gaisa temperatra ir zemÇka par 0 O C, kÇ ar¥ uz sasalu‰as pamatnes, bet ‰ajÇ gad¥jumÇ dr¥kst izmantot tikai nesasalu‰u materiÇlu, kÇ ar¥ izbvït tikai vienu kÇrtu, nosedzo‰Çs kÇrtas izbvïjot, kad izbvïtÇ kÇrta un pamatne ir piln¥bÇ atkususi, kÇ ar¥ pÇrbaud¥ta tÇs kvalitÇte. Pirms darba izpildes jÇnosaka izmantojamÇ materiÇla Proktora tilpuma bl¥vuma un dens satura attiec¥bu izmai¿u grafiks, norÇdot tilpuma bl¥vumu ar optimÇlu dens saturu, kÇ ar¥ aprï˙inot pie∫aujamÇs novirzes no optimÇlÇ dens satura. Darba izpildes laikÇ jÇtestï 19. tabulÇ norÇd¥tÇs vai citas paredzïtÇs materiÇla ¥pa‰¥bas. Paraugi jÇ¿em no katras iestrÇdÇtÇs kÇrtas pilnÇ biezumÇ, vismaz 1 paraugs no katriem 15 000 m 2, vai ne mazÇk kÇ divi paraugi bvobjektÇ. Paraugus var ¿emt ar¥ no krautnes vai transportï‰anas iekÇrtas kravas tilpnes. Sabl¥vï‰ana veicama, ievïrojot optimÇlu minerÇlmateriÇla mitrumu un pie∫aujamÇs novirzes, nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ laistot vai ÏÇvïjot. Sabl¥vïjamo kÇrtu biezumiem un sabl¥vï‰anas reÏ¥miem jÇatbilst 4.1.5. punkta un 11. tabulas vai 5.1.5. punkta nosac¥jumiem atkar¥bÇ no kÇrtas izbvï lietoto materiÇlu veida. 24 JÇkontrolï bvobjektÇ pievestÇ un iestrÇdÇtÇ materiÇla daudzums, izmantojot kravu kontrolsvïr‰anu un laboratoriski noteiktu bïrto tilpumsvaru vai ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem. 5.1.6. Kvalitåtes novértéjums Izbvïtam saltur¥gajam (drenïjo‰ajam) slÇnim jÇbt viendab¥gam un l¥dzenam, nodro‰inot piln¥gu dens noteci no slÇ¿a virsmas. SlÇ¿a kvalitÇtei jÇatbilst 19. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Mïr¥jumi, pÇrbaudes un testï‰ana jÇveic pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves. 19. tabula. Pras¥bas drenïjo‰Ç (saltur¥gÇ) slÇ¿a kvalitÇtei un testï‰anas nosac¥jumi Parametrs Prasîba Metode Izpildes laiks vai apjoms Sabl¥vïjums katrai kÇrtai (1) ≥ 98 % no Proktora bl¥vuma LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 ASHTO:T205-86 (ASTM:D2167-66) DIN 2391 BS 1377-4; BS 1377-9 ·˙ïrsprofils ≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ Ar 3 m mïrlatu Platums ≤ ± 10 cm no paredzïtÇ uz katru pusi no ce∫a ass Ar mïrlentu ≤ ± 4cm no paredzïtÇ ·urfïjot (atrokot) un uzmïrot ar lineÇlu. ·urfït nedr¥kst tuvÇk par 1,0 m no drenïjo‰Ç slÇ¿a malas VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ (piem., uz ce∫a ass un malÇs) ik pïc 500 m Virsmas augstuma atz¥mes ≤ ± 5 cm no paredzïtÇ LBN 305-1 Veicot Æeodïziskos uzmïr¥jumus VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ (piem., uz ce∫a ass un malÇs) ik pïc 50 m DeformÇcijas modulis, ja paredzïts uzmïr¥t Kopïjais deformÇcijas modulis EV2 nedr¥kst bt mazÇks par 45 Mpa DIN 18134 VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 1000 m SlÇ¿a biezums (1) VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 1000 m, pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 250 m JÇnosaka izbvïtÇs kÇrtas tilpuma bl¥vums, attiecinot to pret tÇ pa‰a parauga Proktora tilpuma bl¥vumu. 5.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana Drenïjo‰Ç slÇ¿a izbves darbu daudzumu nosaka, aprï˙inot izbvïtÇ slÇ¿a tilpumu bl¥vÇ veidÇ atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.2. pras¥bÇm. 5.2. ÍEMBU PAMATA VAI GRANTS SEGUMA IZBËVE Projekta risinÇjumam ir jÇnodro‰ina, lai, izbvïjot paredzïto pamata kÇrtu vai konstrukciju, btu sasniedzams paredzïtais kopïjais deformÇcijas modulis EV2 . Ja nepiecie‰ams, projektÇ jÇparedz papildu darbi vai materiÇli, kas to nodro‰inÇs. Konstrukt¥vÇs kÇrtas biezumu jÇparedz ne mazÇku par 2-kÇr‰u lietoto minerÇlo materiÇlu lielÇko (D) da∫i¿u izmïru, kÇ ar¥ ieteicams to paredzït ne lielÇku par 4-kÇr‰u lietoto minerÇlo materiÇlu lielÇko (D) da∫i¿u izmïru. 5.2.1. Definîcijas Í˚embu pamats – ar saistvielÇm nesaist¥ta autoce∫a segas konstrukcijas neso‰Ç kÇrta. VirsïjÇ neso‰Ç kÇrta – segas pamata virskÇrta. Apak‰ïjÇ neso‰Ç kÇrta – segas pamata apak‰kÇrta. Grants segums – ar saistvielÇm nesaist¥ta ce∫a segas konstrukcijas dilumkÇrta – seguma virskÇrta. 5.2.2. Darba apraksts ·˙embu pamatu vai grants segumu var izbvït vienÇ vai vairÇkÇs kÇrtÇs. Izbve ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi, kÇ ar¥ pamata sagatavo‰anu (profilï‰ana, planï‰ana). Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic ar¥ pamatnes Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini. 25 5.2.3. Materiåli ·˙embu pamata vai grants seguma izbvei lietojami minerÇlmateriÇlu mais¥jumi no kalnu ieÏiem. Pamatu kÇrtÇs var lietot ar¥ atgtus materiÇlus (iepriek‰ bvniec¥bÇ izmantotus, pÇrstrÇdÇtus materiÇlus), kÇ ar¥ domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿us. ·ajÇ noda∫Ç izvirz¥tajÇm pras¥bÇm jÇatbilst katram atsevi‰˙ajam ‰˙embu pamata vai grants seguma mais¥jumÇ izmantotajam izejmateriÇlam. Neviens no materiÇliem nedr¥kst saturït mÇla gabalus vai pikas, velïnas, saknes, augus u.c. organiskas vielas vai citus nepie¿emamus piemais¥jumus. Mais¥jumu gatavo‰anai ir at∫auts izmantot ar¥ divu vai vairÇku blakus eso‰o izmïru minerÇlmateriÇlu kombinÇcijas vai minerÇlmateriÇlu mais¥jumus. ·ajÇ gad¥jumÇ tiem ir jÇbt vienmïr¥gi samais¥tiem, bez segregÇcijas. Ja paredzïts, ‰˙embu pamata izbvï vienai kÇrtai var izmantot frakcionïtas ‰˙embas, kuru D ≤ 90 mm un D ≤ 8d, izbvïjot ar no˙¥lï‰anas pa¿ïmienu. ·ajÇ gad¥jumÇ izbvïjamÇs kÇrtas biezums nedr¥kst pÇrsniegt lietoto ‰˙embu lielÇko graudu izmïru vairÇk nekÇ 2,5 reizes. Ja virs ‰Çdas frakcionïtu ‰˙embu kÇrtas paredzïts izbvït ar saistvielÇm saist¥tu kÇrtu, tad no˙¥lï‰anai jÇlieto atbilsto‰u izmïru ˙¥lïjo‰Çs frakcijas ‰˙embas, kuru D ≤ 2d, pakÇpeniski samazinot ˙¥lïjo‰o ‰˙embu frakciju ar soli – no ieklÇtajÇ kÇrtÇ vai iepriek‰ïjÇ ˙¥lï‰anÇ lietoto ‰˙embu lielÇko graudu izmïra l¥dz mazÇkajai frakcijai 4 – 8 mm. Ja virs ‰Çdas frakcionïtu ‰˙embu kÇrtas paredzïts izbvït ar saistvielÇm nesaist¥tu pamata kÇrtu, piemïram, izmantojot minerÇlo materiÇlu mais¥jumu, tad frakcionïto ‰˙embu kÇrtas atsevi‰˙u ˙¥lï‰anu var neveikt vai veikt to ierobeÏotÇ apjomÇ, jo frakcijas no˙¥lï‰anu nodro‰inÇs augstÇk iestrÇdÇtais mais¥jums. Pras¥bas minerÇlmateriÇliem, domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem noteiktas pïc EN 13242. 5.2.3.1. Rupjie minerålmateriåli Rupjajiem minerÇlmateriÇliem jÇatbilst 20. vai 21. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 20. tabula. Pras¥bas rupjajiem minerÇlmateriÇliem pamatu kÇrtÇm Èpaßîba, mérvienîba MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1) Granulometriskais sastÇvs, masas %: (kategorija) - cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri d/2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums Standarts --- LVS EN 933-1 AADTj, smagie 101-500 virs 500 Prasîba D ≤ 4d D ≤ 4d D ≤ 4d lîdz 100 (G C 80/20) (G C 80/20) (G C 80/20) 100 98 – 100 80 – 99 0 – 20 0–5 100 98 – 100 80 – 99 0 – 20 0–5 100 98 – 100 80 – 99 0 – 20 0–5 MateriÇla saturs zem 0,063 mm, masas% PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2) Formas indekss (2) LVS EN 933-1 LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 Deklarï ≤ 50 ≤ 55 ≤4 ≤ 35 ≤ 40 ≤2 ≤ 20 ≤ 20 DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas (3) , masas %: - drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas - piln¥gi apa∫Çs virsmas LVS EN 933-5 N 0 – 50 50 – 100 0 – 10 90 – 100 0–3 LosandÏelosas koeficients LVS EN 1097-2 un metod. norÇd¥jumi -ja d>16mm ≤ 45 ≤ 35 ≤ 25 ”Sonnenbrand” bazaltam: - masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas % - LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc vÇr¥‰anas LVS EN 1367-3 LVS EN 1097-2 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 Magnija sulfÇta tests (4) Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4) LVS EN 1367-2 LVS EN 1367-1 Deklarï Deklarï ≤ 35 ≤4 ≤ 25 ≤2 Ja D ≥ 2d, tad, ja D/d < 4 caur sietu D/1,4 un, ja D/d ≥ 4 caur sietu D/2, izsijÇtÇ materiÇla daudzumam jÇbt no 20 l¥dz 70 masas %. (2) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem. (3) Testï tikai ‰˙embÇm, kuras sagatavo no grants. (4) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem, bet, ja lieto ‰˙embas no grants, dolom¥ta ‰˙embas vai l¥dz¥gas, ieteicams novïrtït Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bu. Ja minerÇlmateriÇla dens absorbcija, kas noteikta saska¿Ç ar LVS EN 1097-6, ir ≤ 0,5 masas % (tests nav izmantojams domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem), tad materiÇlu dr¥kst uzskat¥t par sala iztur¥gu un neveikt Magnija sulfÇta testu un Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bas noteik‰anu. (1) 26 21. tabula. Pras¥bas rupjajiem minerÇlmateriÇliem segumu kÇrtÇm Èpaßîba, mérvienîba MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1) Granulometriskais sastÇvs, masas %: (kategorija) - cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri d/2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums AADT j, pievestÇ virs 100 Prasîba D ≤ 4d D ≤ 4d Standarts ≤ 100 --- (G C 80/20) (G C 80/20) 100 98 – 100 80 – 99 0 – 20 0–5 100 98 – 100 80 – 99 0 – 20 0–5 LVS EN 933-1 MateriÇla saturs zem 0,063mm, masas% PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2) Formas indekss (2) LVS EN 933:1 LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 Deklarï ≤ 35 ≤ 40 Deklarï ≤ 20 ≤ 20 DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas (3) , masas %: - drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas - piln¥gi apa∫Çs virsmas LVS EN 933-5 50 – 100 0 – 30 50 – 100 0 – 10 LosandÏelosas koeficients LVS EN 1097-2 Un metod. norÇd¥jumi +-ja d>16mm ≤ 45 ≤ 35 ”Sonnenbrand” bazaltam: - masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas % - LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc vÇr¥‰anas LVS EN 1367-3 LVS EN 1097-2 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 Magnija sulfÇta tests (4) Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4) LVS EN 1367-2 LVS EN 1367-1 Deklarï Deklarï ≤ 35 ≤4 Ja D ≥ 2d, tad, ja D/d < 4 caur sietu D/1,4 un, ja D/d ≥ 4 caur sietu D/2, izsijÇtÇ materiÇla daudzumam jÇbt no 20 l¥dz 70 masas %. (2) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem. (3) Testï tikai ‰˙embÇm, kuras sagatavo no grants. (4) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem, bet, ja lieto ‰˙embas no grants, dolom¥ta ‰˙embas vai l¥dz¥gas, ieteicams novïrtït Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bu. Ja minerÇlmateriÇla dens absorbcija, kas noteikta saska¿Ç ar LVS EN 1097-6, ir ≤ 0,5 masas % (tests nav izmantojams domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem), tad materiÇlu dr¥kst uzskat¥t par sala iztur¥gu un neveikt Magnija sulfÇta testu un Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bas noteik‰anu. (1) 5.2.3.2. Smalkie minerålmateriåli un minerålmateriålu maisîjumi Smalkajiem minerÇlmateriÇliem vai minerÇlmateriÇlu mais¥jumiem jÇatbilst 22. un 23. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 22. tabula. Pras¥bas smalkajiem minerÇlmateriÇliem un to mais¥jumiem pamatu kÇrtÇm Èpaßîba, mérvienîba Standarts lîdz 100 G F80 G A 80 Granulometriskais sastÇvs, masas %: (kategorija) - cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums (1) LVS EN 933-1 MateriÇla saturs zem 0,063 mm, masas% LVS EN 933:1 G F85 G A 85 AADT j, smagie 101-500 Prasîba G F80 G A 80 G F85 G A 85 virs 500 G F80 G A 80 G F85 G A 85 100 100 100 98-100 100 98-100 100 98-100 100 80-99 85-99 80-99 85-99 80-99 85-99 Deklarï ≤ 10 ≤5 27 23. tabula. Pras¥bas smalkajiem minerÇlmateriÇliem un to mais¥jumiem segumu kÇrtÇm Èpaßîba, mérvienîba Standarts Granulometriskais sastÇvs, masas %: (kategorija) - cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums (1) MateriÇla saturs zem 0,063mm, masas% Prasîba G F80 G A 80 LVS EN 933-1 100 98 - 100 80 - 99 LVS EN 933:1 G F85 G A 85 100 85 - 99 Deklarï MinerÇlmateriÇlu mais¥jumiem, ja D ≥ 8 mm, materiÇla rupjÇs da∫as ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst ar¥ 5.2.3.1. punkta 20. vai 21. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. (1) 5.2.3.3. Atgütie materiåli Atgtos materiÇlus var lietot minerÇlmateriÇlu vietÇ mais¥jumos pamatu kÇrtÇm. Ja atgtie materiÇli atbilst 20., 21., 22. vai 23. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, tad to lieto‰anas apjomam ierobeÏojumu nav. Ja nav iespïjams kÇdas paredzïtÇs ¥pa‰¥bas testït, bvobjektÇ atgtos materiÇlus pie∫aujams izmantot, ja AADT j , smagie ≤ 500, l¥dz 20 masas %. Ja paredzïts, var lietot pamatu mais¥jumus, kas satur atgtus (reciklïtus) minerÇlmateriÇlus, raksturojot tos atbilsto‰i LVS EN 13285 A pielikumÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 5.2.3.4. Domnas un téraudkauséßanas sårñi Domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿us var lietot minerÇlmateriÇlu vietÇ mais¥jumos pamatu kÇrtÇm, un tiem jÇatbilst 20., 21., 22. vai 23. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem papildus jÇatbilst ar¥ 24. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 24. tabula. Pras¥bas domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem Èpaßîba, mérvienîba Dikalcija silikÇta sadal¥‰anÇs Dzelzs sadal¥‰anÇs MgO saturs Standarts LVS EN 1744-1, 19.1 LVS EN 1744-1, 19.2 LVS EN 196-2 Prasîba Dikalcija silikÇts nedr¥kst sadal¥ties Dzelzs nedr¥kst sadal¥ties Deklarï Tilpuma stabilitÇte, tilpuma % ja MgO ≤ 5%, tad testï‰anas laiks ir 24 h ja MgO > 5%, tad testï‰anas laiks ir 168 h LVS EN 1744-1, 19.3 ≤ 10 5.2.3.5. Kritériji maisîjumu sastådîßanai ·ajÇ punktÇ apkopotas pras¥bas ‰˙embu pamatu un grants segumu izbvï lietojamo mais¥jumu sastÇd¥‰anai, klasificïjot lietojamos mais¥jumu tipus, pras¥bas tiem, kÇ ar¥ norÇdot galvenÇs pras¥bas konkrïto mais¥jumu tipu materiÇliem. Pras¥bas materiÇliem jÇskata ar¥ iepriek‰ïjos punktos. Pras¥bas ‰˙embu pamatu un grants segumu mais¥jumu granulometriskajam sastÇvam ir noteiktas pïc EN 13285 un ROAD 94 5. da∫as. Mais¥jumu granulometriskajam sastÇvam ir jÇbt normÇlajÇ zonÇ starp norÇd¥to granulometriskÇ sastÇva minimÇlo un maksimÇlo vïrt¥bu, bet ir pie∫aujams ar¥, ja granulometriskais sastÇvs pÇrsvarÇ atrodas normÇlajÇ zonÇ un uz atsevi‰˙iem sietiem – vienÇ no ÇrïjÇm zonÇm. 5.2.3.5.1. Í˚embu pamats Apzîméjumi. ·˙embu pamata apak‰kÇrtas mais¥jumus apz¥mï: 0/63; 0/80. ·˙embu pamata virskÇrtas mais¥jumus apz¥mï: 0/40; 0/45; 0/56. Lietoßana. Mais¥jumi 0/63 un 0/40 paredzïti ‰˙embu pamatam autoce∫iem ar nesaist¥tu segumu, bet mais¥jumi 0/45; 0/56 un 0/80 – ‰˙embu pamatam autoce∫iem ar saist¥tu segumu. 28 5.2.3.5.1.1. Maisîjums 0/63 ß˚embu pamata apakßkårtai autoce¬iem ar nesaistîtu segumu 25. tabula. Pras¥bas 0/63 mais¥juma materiÇliem Saturs zem 0,063mm, % N 0 - 50 ≤ 45 Deklarï Deklarï GF80 Deklarï 101-500 GC 80/20 ≤4 ≤ 35 ≤ 40 50 - 100 0 - 10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 GF80 ≤ 10 Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 55 Magnija sulfÇta tests ≤ 50 LosandÏelosas koeficients Deklarï DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas GC 80/20 Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 100 AADT j, smagie Formas indekss Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Smalkie minerålmateriåli PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Rupjie minerålmateriåli Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 63mm G A 80 N - nav jÇnosaka 26. tabula. Pras¥bas 0/63 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 0/63 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.071 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 0,063 0,25 1 4 16 31,5 63 90 125 AugstÇkais maks. % 11 25 35 49 82 99 - - - Normåls maks. % 11 17 29 49 82 99 99 - - Normåls min. % 6 8 14 24 46 60 85 100 - ZemÇkais min. % 4 6 14 24 46 60 80 98 - 29 5.2.3.5.1.2. Maisîjums 0/80 ß˚embu pamata apakßkårtai autoce¬iem ar saistîtu segumu 27. tabula. Pras¥bas 0/80 mais¥juma materiÇliem LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Granulometriskais sastÇvs, kategorija Saturs zem 0,063mm, % Deklarï ≤ 50 ≤ 55 N 0 - 50 ≤ 45 Deklarï Deklarï G F80 Deklarï 101-500 GC 80/20 ≤4 ≤ 35 ≤ 40 50 - 100 0 - 10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 G F80 ≤ 10 > 500 GC 80/20 ≤2 ≤ 20 ≤ 20 90 - 100 0-3 ≤ 25 ≤ 25 ≤2 G F80 ≤5 DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas Formas indekss GC 80/20 Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 100 AADT j , smagie PlÇk‰¿ain¥bas indekss Smalkie minerålmateriåli Saturs zem 0,063mm, % Rupjie minerålmateriåli Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 80 mm G A 80 N - nav jÇnosaka 28. tabula. Pras¥bas 0/80 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 0/80 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 90 125 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.071 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 0,063 0,25 1 4 16 31,5 45 63 90 125 AugstÇkais maks. % 8 18 30 48 70 90 - - - - Normåls maks. % 6 10 16 32 54 78 - - - - Normåls min. % - - - 10 26 42 50 - - - ZemÇkais min. % - - - 2 14 28 35 43 85 98 30 5.2.3.5.1.3. Maisîjums 0/40 ß˚embu pamata virskårtai autoce¬iem ar nesaistîtu segumu 29. tabula. Pras¥bas 0/40 mais¥juma materiÇliem LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Granulometriskais sastÇvs, kategorija Saturs zem 0,063mm, % Deklarï ≤ 50 ≤ 55 N 0 - 50 ≤ 45 Deklarï Deklarï G F80 Deklarï 101-500 GC 80/20 ≤4 ≤ 35 ≤ 40 50 - 100 0 - 10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 G F80 ≤ 10 DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas Formas indekss GC 80/20 Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 100 AADT j, smagie PlÇk‰¿ain¥bas indekss Smalkie minerålmateriåli Saturs zem 0,063mm, % Rupjie minerålmateriåli Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 40 mm G A 85 N - nav jÇnosaka. 30, tabula. Pras¥bas 0/40 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 0/40 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.071 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 0,063 0,25 1 4 16 22,4 31,5 45 90 AugstÇkais maks. % 11 25 35 49 82 99 - - - Normåls maks. % 11 17 29 49 82 99 - - - Normåls min. % 6 8 14 24 46 57 68 98 100 ZemÇkais min. % 4 6 14 24 46 85 68 98 - 31 5.2.3.5.1.4. Maisîjums 0/45 ß˚embu pamata virskårtai autoce¬iem ar saistîtu segumu 31. tabula. Pras¥bas 0/45 mais¥juma materiÇliem LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Granulometriskais sastÇvs, kategorija Saturs zem 0,063mm, % Deklarï ≤ 50 ≤ 55 N 0 - 50 ≤ 45 Deklarï Deklarï G F80 Deklarï 101-500 GC 80/20 ≤4 ≤ 35 ≤ 40 50 - 100 0 - 10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 G F80 ≤ 10 > 500 GC 80/20 ≤2 ≤ 20 ≤ 20 90 - 100 0-3 ≤ 25 ≤ 25 ≤2 G F80 ≤5 DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas Formas indekss GC 80/20 Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 100 AADT j , smagie PlÇk‰¿ain¥bas indekss Smalkie minerålmateriåli Saturs zem 0,063mm, % Rupjie minerålmateriåli Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 45 mm G A 85 N - nav jÇnosaka 32. tabula. Pras¥bas 0/45 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 0/45 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.071 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 0,063 0,25 1 4 16 31,5 45 63 90 125 AugstÇkais maks. % 7 20 32 50 90 98 100 - - - Normåls maks. % 5 12 25 45 79 - - - - - Normåls min. % 3 6 13 25 56 75 - - - - ZemÇkais min. % 2 4 10 20 46 64 85 98 - - 32 5.2.3.5.1.5. Maisîjums 0/56 ß˚embu pamata virskårtai autoce¬iem ar saistîtu segumu 33. tabula. Pras¥bas 0/56 mais¥juma materiÇliem Saturs zem 0,063mm, % ≤ 55 N 0 - 50 ≤ 45 Deklarï Deklarï G F80 Deklarï 101-500 GC 80/20 ≤4 ≤ 35 ≤ 40 50 - 100 0 - 10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 G F80 ≤ 10 > 500 GC 80/20 ≤2 ≤ 20 ≤ 20 90 - 100 0-3 ≤ 25 ≤ 25 ≤2 G F80 ≤5 LosandÏelosas koeficients Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 50 Magnija sulfÇta tests Deklarï DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas GC 80/20 Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 100 AADT j , smagie Formas indekss Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Smalkie minerålmateriåli PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Rupjie minerålmateriåli Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 56 mm G A 85 N - nav jÇnosaka 34. tabula. Pras¥bas 0/56 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 0/56 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.071 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 0,063 1 2 4 8 16 31,5 45 63 90 AugstÇkais maks. % 7 30 38 48 60 75 90 - - - Normåls maks. % 5 20 30 36 49 64 79 90 99 - Normåls min. % - 10 15 22 31 41 61 75 90 100 ZemÇkais min. % - 5 10 13 20 30 50 - - - 33 5.2.3.5.2. Grants segums Apzîméjums. Grants seguma mais¥jumus apz¥mï: 0/16; 0/32 5.2.3.5.2.1. Maisîjums 0/16 grants segumam 35. tabula. Pras¥bas 0/16 mais¥juma materiÇliem Saturs zem 0,063mm, % 50 - 100 0 - 30 ≤ 45 Deklarï Deklarï G F80 Deklarï > 100 GC 80/20 Deklarï ≤ 20 ≤ 20 50 - 100 0 - 10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 G F80 Deklarï Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 40 Magnija sulfÇta tests ≤ 35 LosandÏelosas koeficients Deklarï DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas GC 80/20 Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 100 AADT j, pievestÇ Formas indekss Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Smalkie minerålmateriåli PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Rupjie minerålmateriåli Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 16 mm G A 85 N - nav jÇnosaka 36. tabula. Pras¥bas 0/16 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 0/16 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.071 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 0,063 0, 5 1 2 4 8 16 22,4 31,5 AugstÇkais maks. % 20 38 45 57 73 87 99 - - Normåls maks. % 15 30 36 49 64 79 99 - - Normåls min. % 8 15 22 31 41 61 85 98 100 ZemÇkais min. % 7 15 22 31 41 61 85 98 100 34 5.2.3.5.2.2. Maisîjums 0/32 grants segumam 37. tabula. Pras¥bas 0/32 mais¥juma materiÇliem Saturs zem 0,063mm, % 50 - 100 0 - 30 ≤ 45 Deklarï Deklarï G F80 Deklarï > 100 GC 80/20 Deklarï ≤ 20 ≤ 20 50 - 100 0 - 10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 G F80 Deklarï Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 40 Magnija sulfÇta tests ≤ 35 LosandÏelosas koeficients Deklarï DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas GC 80/20 Granulometriskais sastÇvs, kategorija ≤ 100 AADT j , pievestÇ Formas indekss Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Smalkie minerålmateriåli PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Rupjie minerålmateriåli Maisîjuma granulometriskais sastÇvs, kategorija D = 31,5 mm G A 80 N - nav jÇnosaka 38. tabula. Pras¥bas 0/32 mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 0/32 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.071 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 0,063 0,5 1 2 4 8 16 31,5 45 AugstÇkais maks. % 18 30 38 49 61 73 85 99 - Normåls maks. % 12 20 30 36 49 64 79 99 - Normåls min. % 8 10 15 22 31 41 61 85 100 ZemÇkais min. % 7 10 15 22 31 41 61 80 98 35 5.2.3.6. Maisîjumu sastådîßana Mais¥jumu sastÇda, ievïrojot izvirz¥tÇs pras¥bas. Vispirms materiÇlus testï un atlasa, tad aprï˙ina katra materiÇla procentuÇlo daudzumu, lai galarezultÇtÇ iegtu mais¥jumu ar paredzïto struktru. 5.2.3.6.1. Materiålu atlase JÇatlasa ‰o specifikÇciju pras¥bÇm atbilsto‰i materiÇli, kas piemïroti paredzïtajam mais¥jumam un lietojumam. Pamatu kÇrtÇm atlase jÇveic saska¿Ç ar paredzïto smago transporta l¥dzek∫u satiksmes intensitÇti vienÇ joslÇ (AADTj, smagie), savukÇrt segumu kÇrtÇm atlase jÇveic saska¿Ç ar paredzïto pievesto satiksmes intensitÇti vienÇ joslÇ (AADTj, pievestÇ). Pras¥bÇm jÇatbilst katram atsevi‰˙ajam mais¥juma sastÇvÇ izmantotajam izejmateriÇlam. Ja ir speciÇlas pras¥bas kÇrtas stabilitÇtei, var paredzït augstÇkas pras¥bas izejmateriÇlu ¥pa‰¥bÇm nekÇ noteikts ‰ajÇs specifikÇcijÇs. 5.2.3.6.2. Í˚embu pamata vai grants seguma maisîjuma Darba formula Pïc tam, kad veikta materiÇlu testï‰ana un to procentuÇlÇ daudzuma aprï˙ini, jÇsagatavo Darba formula un jÇiesniedz apstiprinljanai, pievienojot ar¥ visu izejmateriÇlu atbilst¥bu apliecino‰us dokumentus (testï‰anas protokolus vai pÇrskatus, atbilst¥bas sertifikÇtus u.c.). 5.2.4. Iekårtas Veltñi. JÇlieto vismaz 12 t pneimovelt¿i vai kombinïtie velt¿i un vismaz 10 t valãu velt¿i vai vismaz 6 t vibrovelt¿i. Laiståmås maßînas. LaistÇmajÇm ma‰¥nÇm jÇspïj operat¥vi un efekt¥vi izliet nepiecie‰amÇ apjomÇ deni, neaizkavïjot sabl¥vï‰anu. 5.2.5. Darba izpilde ·˙embu pamatu var izbvït, ja gaisa temperatra ir virs 0 O C un pamatne nav sasalusi. Darbu var veikt ar¥ tad, ja gaisa temperatra ir zemÇka par 0 O C, kÇ ar¥ uz sasalu‰as pamatnes, bet ‰ajÇ gad¥jumÇ dr¥kst izmantot tikai nesasalu‰u materiÇlu, kÇ ar¥ izbvït tikai vienu kÇrtu, nosedzo‰Çs kÇrtas izbvïjot, kad izbvïtÇ kÇrta un pamatne ir piln¥bÇ atkususi, kÇ ar¥ pÇrbaud¥ta tÇs kvalitÇte. Grants segumu var izbvït, ja gaisa temperatra ir virs 0 O C un pamatne nav sasalusi. Grants segumu nedr¥kst izbvït ziemas periodÇ. Pirms darba izpildes jÇnosaka izmantojamÇ materiÇla Proktora tilpuma bl¥vuma un dens satura attiec¥bu izmai¿u grafiks, norÇdot tilpuma bl¥vumu ar optimÇlu dens saturu, kÇ ar¥ aprï˙inot pie∫aujamÇs novirzes no optimÇlÇ dens satura. ·˙embu pamata un grants seguma izbve (iestrÇde, sabl¥vï‰ana) jÇizpilda saska¿Ç ar bvuz¿ïmïja izstrÇdÇto tehnoloÆisko shïmu, ¿emot vïrÇ lietojamo iekÇrtu tehniskÇs iespïjas. Dr¥kst sabl¥vït tikai nesasalu‰us ieklÇtos materiÇlus. Grants seguma sabl¥vï‰anai jÇveic vismaz divi velt¿a pÇrbraucieni pa vienu vietu (velt¿a statiskÇ lineÇrÇ slodze ir vismaz 15 kN/m). ·˙embu pamata virskÇrtas sabl¥vï‰anai jÇlieto vibrovelt¿i (ar vienu valci vai divvalãu), kuru lineÇrÇ slodze ir 15 – 30 kN/m, veicot vismaz 6 velt¿a pÇrgÇjienus pa vienu vietu ar konstantu Çtrumu 2,5 – 4 km/h. ·˙embu pamata apak‰kÇrtas sabl¥vï‰anai jÇlieto vibrovelt¿i ar vienu valci vai divvalãu, kuru lineÇrÇ slodze ir 15 – 45 kN/m (ja sabl¥vïjamÇs kÇrtas biezums nepÇrsniedz 0,2 m – velt¿a minimÇlÇ lineÇrÇ slodze ir 15 kN/m, ja 0,3 m – 25 kN/ m, ja 0,4 m – 30 kN/m, ja 0,6 m – 45 kN/m), veicot vismaz 8 velt¿a pÇrgÇjienus pa vienu vietu ar nemain¥gu Çtrumu 2,5 – 4 km/h. LabÇkai sabl¥vï‰anai iebvïjamais materiÇls vajadz¥bas gad¥jumÇ jÇlaista ar deni. Ja nepiecie‰ams, jÇnosaka minerÇlmateriÇlu dens saturs pïc LVS EN 1097-5. Izmantojamais mais¥jums jÇsagatavo pirms iestrÇdes bvobjektÇ. Visam sagatavotÇ materiÇla apjomam jÇbt viendab¥gam ar vienmïr¥gu, pras¥bÇm atbilsto‰u struktru (granulometrisko sastÇvu). Darba izpildes laikÇ jÇtestï materiÇla granulometriskais sastÇvs, vismaz 1 paraugs no katriem 7 000 m 2 . SaraÏotajam un konstrukt¥vajÇ kÇrtÇ iebvïtajam mais¥jumam jÇatbilst apstiprinÇtajai Darba formulai, pie∫aujamÇs novirzes nedr¥kst pÇrsniegt 39. tabulÇ noteiktÇs. 39. tabula. ·˙embu pamata vai grants seguma mais¥juma pie∫aujamÇs novirzes no Darba formulas Parametrs Cauri izsijÇtÇ materiÇla daudzums, masas %: - 45 mm sietam - 31,5 mm sietam - 22,4 mm sietam - 16 mm sietam - 8 mm sietam - 4 mm sietam - 2 mm sietam 0/16 11 11 9 Maisîjums 0/32 0/40 0/45 0/56 0/63 Atß˚irîbas no Darba formulas, ± % 11 11 9 11 11 9 11 11 9 11 11 9 - 11 11 9 - 0/80 11 11 9 - 36 0/16 Parametrs - 1 mm sietam - 0,25 mm vai 0,5 mm sietam - 0,063 mm sietam 5 Maisîjums 0/32 0/40 0/45 0/56 0/63 Atß˚irîbas no Darba formulas, ± % 5 5 5 5 5 - 0/80 5 - Ja virs izbvïtÇs ‰˙embu pamata kÇrtas paredzïta vïl kÇda ar saistvielÇm nesaist¥ta kÇrta, tad iepriek‰ïjÇs kÇrtas virsma pirms nÇkamÇs kÇrtas izbves nedr¥kst bt tik bl¥va, ka starp kÇrtÇm nebs iespïjama pietiekama sasaiste. Ja ‰˙embu pamata kÇrtai lietotas frakcionïtas ‰˙embas, tad sasaiste ar nÇkamo kÇrtu bs nodro‰inÇta, neveicot atsevi‰˙u no˙¥lï‰anu vai no˙¥lïjot ierobeÏotÇ apjomÇ. Ja ‰˙embu pamata kÇrtai lietots mais¥jums, tad sasaiste ar nÇkamo kÇrtu bs nodro‰inÇta, uzirdinot iepriek‰ïjÇs kÇrtas virsmu 3 – 5 cm biezumÇ pirms nÇkamÇs kÇrtas izbves. Ja virs ‰˙embu pamata paredzïts izbvït bituminïtas kÇrtas (asfalts, virsmas apstrÇde) vai pa izbvïto pamatu tiks organizïta satiksmes kust¥ba, tad jÇgruntï atbilsto‰i 6.1. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Ja nav citas pras¥bas, tad ‰˙ïrsprofils jÇparedz atbilsto‰i LVS 190-2. JÇuzskaita bvobjektÇ pievestÇ un iestrÇdÇtÇ materiÇla daudzums katrÇ automa‰¥nÇ, izmantojot kravas kontrolsvïr‰anu un laboratoriski noteiktu uzbïrto tilpumsvaru, ja darba daudzums paredzïts kubikmetros (m 3), vai saska¿Ç ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem. 5.2.6. Kvalitåtes novértéjums Izbvïtajam ‰˙embu pamatam vai grants segumam jÇbt viendab¥gam un l¥dzenam, nodro‰inot piln¥gu dens noteci no kÇrtas virsmas. IzbvïtÇ slÇ¿a vai kÇrtas kvalitÇtei jÇatbilst 40. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Mïr¥jumi, pÇrbaudes un testï‰ana veicami pirms ‰˙embu pamatu nosedzo‰Çs kÇrtas izbves. 40. tabula. ·˙embu pamata un grants seguma kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs Granulometriskais sastÇvs Prasîba Metode Izpildes laiks vai apjoms JÇatbilst paredzïtajam LVS EN 933-1 Testïjot aizdomu gad¥jumos par neatbilst¥bu Sabl¥vïjums katrai kÇrtai (1) , ja lietoti mais¥jumi ≥ 98 % no Proktora bl¥vuma LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 ASHTO:T205-86 (ASTM:D2167-66) BS 1377-4, BS 1377-9 VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 1000 m, pirms nosedzo‰Çs kÇrtas izbves Sabl¥vïjums katrai kÇrtai, ja lietotas frakcionïtas ‰˙embas 1) pirms velt¿a valãa neveidojas valnis 2) zem velt¿a valãa palikta ‰˙emba tiek saspiesta VizuÇli Testïjot aizdomu gad¥jumos par neatbilst¥bu ·˙ïrsprofils ≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ Ar 3 m mïrlatu Platums ≤ ± 5 cm no paredzïtÇ uz katru pusi no ce∫a ass Ar mïrlentu VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 250 m ≤ ± 2 cm no paredzïtÇ ·urfïjot (atrokot) un uzmïrot ar lineÇlu. ·urfït nedr¥kst tuvÇk par 1,0 m no kÇrtas malas VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 500 m. Piemïram, uz ce∫a ass un malÇs Virsmas augstuma atz¥mes ≤ ± 3 cm no paredzïtÇ LBN 305-1 Veicot Æeodïziskos uzmïr¥jumus VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 50 m. Piemïram, uz ce∫a ass un malÇs DeformÇcijas modulis, 1) ja lietoti mais¥jumi, 2) ja paredzïts uzmïr¥t Kopïjais deformÇcijas modulis EV2 nedr¥kst bt zemÇks par paredzïto DIN 18134 VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 1000 m SlÇ¿a biezums (1) JÇnosaka izbvïtÇs kÇrtas tilpuma bl¥vums, kur‰ jÇattiecina pret tÇ pa‰a parauga Proktora tilpuma bl¥vumu. 37 5.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana Paveikto darba apjomu nosaka, uzmïrot laukumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.1. pras¥bÇm vai aprï˙inot konstrukt¥vÇ slÇ¿a tilpumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.2. pras¥bÇm. 5.3. ATPUTEKÒOÍANA Atputek∫o‰ana lietojama ar saistvielÇm nesaist¥tu kÇrtu apstrÇdei, lai samazinÇtu putï‰anu. Atputek∫o‰ana saglabÇ kÇrtas planïjam¥bu un profilïjam¥bu. Atputek∫o‰anu ieteicams paredzït, ja ir nepiecie‰ams ¥slaic¥gi vai ierobeÏotu laika periodu samazinÇt grants seguma vai ‰˙embu pamata putï‰anu. Atputek∫o‰ana nav ieteicama ilglaic¥gai vai pastÇv¥gai lieto‰anai, labÇk paredzït ar saistvielÇm saist¥tu segumu, piemïram, asfaltu vai virsmas apstrÇdi. ·¥ specifikÇcija paredz atputek∫o‰anas aÆenta iestrÇdi vienÇ sezonÇ. 5.3.1. Definîcijas Atputek¬oßana – grants vai ‰˙embu seguma vai pamata minerÇlÇ materiÇla da∫i¿u saist¥‰ana ar nelielu saistvielas daudzumu vai ˙¥miskÇm vielÇm, nodro‰inot, ka ce∫‰ sausÇ laikÇ neput. 5.3.2. Darba apraksts Atputek∫o‰ana ietver segas profilï‰anu bez jaunu materiÇlu piedevas; apstrÇdÇjamÇ materiÇla savilk‰anu valn¥, maisot ar uzkabinÇmu mais¥tÇju; atputek∫o‰anas aÆenta izsmidzinljanu (izkliedï‰anu); atputek∫o‰anas aÆenta iemais¥‰anu segas nodiluma kÇrtÇ; apstrÇdÇtÇs segas profilï‰anu vai materiÇla izkliedï‰anu ar autogreideri, no va∫¿a maisot ar uzkabinÇmo mais¥tÇju; atputek∫otÇs virsmas pievelt¿o‰anu; virsmas atkÇrtotu profilï‰anu pïc vajadz¥bas sezonas laikÇ; atkÇrtotu atputek∫o‰anas aÆenta iestrÇdi sezonas laikÇ, ja tas nepiecie‰ams. 5.3.3. Materiåli Bitumena emulsija, kas atbilst LVS 92 pras¥bÇm. Izmantojama vidïji Çtri vai lïni sadal¥ga emulsija ar bitumena saturu 50%. Emulsija tie‰i pirms izsmidzinljanas at‰˙aidÇma ar deni aptuvenÇs attiec¥bÇs 1:1, nodro‰inot bitumena saturu 25 – 30 %. Kopïjais pirmajÇ gadÇ iestrÇdÇjamais daudzums 2 l/m 2 neat‰˙aid¥ta emulsija BE 50. NÇkamajos 2 – 4 gados var iestrÇdÇt 1 l /m 2 gadÇ. CaCl 2, granulÇs vai dens ‰˙¥dumÇ, kopïjais pirmajÇ gadÇ iestrÇdÇjamais daudzums 0,3 kg/m 2 . Rpniec¥bas (pap¥ra u.c.) atlikuma produkti, ja tie nekaitï videi. 5.3.4. Iekårtas Autogreideris. Vismaz 14 t smags autogreideris, apr¥kots ar greideru naÏu sistïmu ”2000” ar zobu naÏiem. Bitumena izsmidzinåßanas iekårta. IzlejamÇ sija ar sprauslu savstarpïjo attÇlumu, ne lielÇku par 150 mm, un emulsijas strklas dubultu pÇrsegumu, emulsijas izlie‰anas daudzuma kontrole. Ëdens maßînas. Divas dens ma‰¥nas, kopïjÇ dens ietilp¥ba vismaz 10 m 3 , ier¥ce vienmïr¥gai dens izsmidzinljanai visÇ brauktuves platumÇ. Veltnis. Vismaz 6 t smags pneimorite¿u veltnis. Sabl¥vï‰anai var izmantot kravas automa‰¥nu (dens ma‰¥nu u.c.) ar paplatinÇtÇm, nesapÇrotÇm riepÇm, ja tÇm ir pazeminÇts protektors. Uzkarinåms maisîtåjs. Rite¿traktors vai autogreideris ar uzkabinÇmu ier¥ci valn¥ savilkta minerÇlmateriÇla pÇrmais¥‰anai. 5.3.5. Darba izpilde Atputek∫ot ieteicams pavasar¥ pïc ce∫a klÇtnes piln¥gas atku‰anas, kamïr segÇ vïl ir saglabÇjies mitrums. ApkÇrtïjÇ gaisa temperatrai darba izpildes laikÇ jÇbt ne zemÇkai par + 5 0 C. Atputek∫o‰anas aÆenta iestrÇdes laikÇ apstrÇdÇjamajam materiÇlam jÇbt irdenam, ar paaugstinÇtu mitrumu. Atputek∫o‰anas laikÇ ieteicams pÇrtraukt transporta kust¥bu pa apstrÇdÇjamo ce∫a posmu. Atputek∫ojot ar bitumena emulsiju, tÇ jÇizsmidzina vairÇkos gÇjienos, katru reizi izsmidzinot l¥dz 1,0 l/m 2 emulsijas – dens mais¥juma. Tl¥t pïc izsmidzinljanas veic minerÇlmateriÇla pÇrmais¥‰anu. Procesu atkÇrto, kamïr iestrÇdÇts viss paredzïtais daudzums. Darba izpildes laikÇ jÇveic 41. tabulÇ noteiktie mïr¥jumi un kvalitÇtes nodro‰inljanas procedras. 41. tabula. Atputek∫o‰anas darba procesu pÇrbaudes Darba procesa apraksts Segas profilï‰ana Pårbaudåmais parametrs ·˙ïrskritums Pårbaudes metodes apraksts Ar latu un l¥me¿rÇdi Atputek∫o‰anas aÆenta izkliedï‰ana IzkliedïtÇ aÆenta daudzums, katrÇ reizï un kopïjais Aprï˙ins pïc izlietotÇ materiÇla daudzuma un apstrÇdÇtÇs virsmas lieluma MateriÇla samais¥‰ana Mais¥juma vienmïr¥ba VizuÇli Virsmas pievelt¿o‰ana Sabl¥vïjums VizuÇli, vai nav joslu, kurÇm pÇri nav gÇjis veltnis (ritenis) 38 5.3.6. Kvalitåtes novértéjums Pabeigtam darbam jÇatbilst pras¥bÇm. Atputek∫otÇ grants vai ‰˙embu seguma virsmai jÇbt viendab¥gai bez minerÇlmateriÇla noslÇ¿o‰anÇs vai segregÇcijas paz¥mïm. ·˙ïrskritumam jÇatbilst specifikÇcijÇ ”·˙embu un grants pamata vai seguma izbve” izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. JÇbt piln¥bÇ nodro‰inÇtai dens atvadei no ce∫a klÇtnes. Atputek∫ojot ar bitumena emulsiju, bitumena emulsijas iestrÇdes dzi∫umam segumÇ jÇbt 2,5 – 4,5 cm. 5.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana JÇmïra atputek∫o‰anas aÆenta daudzums, atputek∫otÇs virsmas plat¥ba vai atputek∫otÇ ce∫a garums. 5.3.8. Atputek¬otå seguma kopßana Bvuz¿ïmïjam jÇseko atputek∫otÇ seguma stÇvoklim visu vasaras sezonu l¥dz pastÇv¥ga sasaluma sÇkumam. Ja bedr¥‰u vai citu veidojo‰os defektu apjoms segumÇ apgrtina dro‰u un ïrtu satiksmi, jÇprofilï, mitrinot un bl¥vïjot. Ja atputek∫o‰anas efekts samazinÇs tÇdÇ mïrÇ, ka putek∫i apgrtina satiksmes dal¥bniekus vai apkÇrtïjos iedz¥votÇjus, papildus jÇiestrÇdÇ atputek∫o‰anas aÆents. Ruden¥ pirms sala iestljanÇs segums jÇprofilï, mitrinot un piebl¥vïjot. 5.4. NOMAÒU UZPILDÈÍANA 5.4.1. Definîcijas Noma¬u uzpildîßana – sagatavota minerÇlmateriÇla novieto‰ana uz nomales, ar iestrÇdi (profilï‰ana un bl¥vï‰ana) vai bez tÇs. Noma¬u profiléßana un blîvîßana – eso‰o noma∫u vai uz nomalïm novietotÇ minerÇlmateriÇla izl¥dzinljana, profilï‰ana un bl¥vï‰ana. Noma¬u uzpildîßana, profiléßana un blîvéßana – sagatavota minerÇlmateriÇla novieto‰ana uz nomales, ar iestrÇdi (profilï‰ana un bl¥vï‰ana). 5.4.2. Darba apraksts Noma∫u uzpild¥‰ana ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un raÏo‰anu, piegÇdi un iestrÇdi, kÇ ar¥ pamata sagatavo‰anu. Noma∫u profilï‰ana un bl¥vï‰ana ietver nepiecie‰amo profilï‰anas un bl¥vï‰anas darbu izpildi, lai iegtu paredzïto ‰˙ïrskritumu. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini. 5.4.3. Materiåli Noma∫u uzpild¥‰anÇ lietojamajam materiÇlam jÇatbilst 5.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm materiÇliem, kas paredzïti grants segumam. Pras¥bas atbilsto‰i AADT j,pievestÇ ≤ 100. 5.4.4. Iekårtas Speciålas noma¬u materiåla ieklåßanas iekårtas, kas nodro‰ina pievestÇ materiÇla izbïr‰anu tie‰i uz nomales. Laiståmås maßînas, kas spïj operat¥vi un efekt¥vi izsmidzinÇt nepiecie‰amo dens apjomu, neaizkavïjot sabl¥vï‰anu. Autogreideris un veltñi. Pneimorite¿u vai valãu veltnis, vai piekabinÇma bl¥vïjamÇ iekÇrta. Katra velt¿a svaram jÇbt ap 8 t. 5.4.5. Darba izpilde Pirms noma∫u uzpild¥‰anas no nomalïm un ce∫a klÇtnes ‰˙autnïm jÇnovÇc sanesumi, velïnas u.c., transportïjot tos uz atbïrtni. Pirms jauna materiÇla pieve‰anas eso‰Çs nomales virsma uzirdinÇma vismaz 5 cm dzi∫umÇ, pirms tam to samitrinot. MateriÇls jÇiestrÇdÇ optimÇli mitrs. Ja nomales uzpilda pirms seguma virskÇrtas izbves, tad materiÇls jÇnovieto valn¥ uz nomales. Ja noma∫u materiÇla ieklljanas iekÇrta spïj materiÇlu ar¥ izl¥dzinÇt, tad nomales var uzpild¥t pïc seguma virskÇrtas izbves. MateriÇls jÇizber tie‰i uz nomales, nepÇrberot klÇtnes ‰˙autnei vai neuzberot uz brauktuves seguma. Ja segumam paredzïta virsmas apstrÇde, nomales jÇuzpilda, jÇprofilï un jÇbl¥vï pirms virsmas apstrÇdes. IestrÇdÇtais materiÇls jÇbl¥vï, kamïr bl¥vïjamÇ virsmÇ nepaliek bl¥vïjamÇs iekÇrtas valãu iespiedumi. MateriÇls, ja nepiecie‰ams, jÇmitrina. JÇkontrolï pievestÇ un iestrÇdÇtÇ minerÇlmateriÇla daudzums katrÇ automa‰¥nÇ, izmantojot kravas kontrolsvïr‰anu un noteiktu uzbïrto tilpumsvaru, ja darba daudzums paredzïts kubikmetros (m 3), vai ar Æeodïziskiem mïr¥jumiem. 5.4.6. Kvalitåtes novértéjums VizuÇli jÇnovïrtï visas piebïrtÇs nomales. Ja materiÇls pÇrbïrts ce∫a klÇtnes ‰˙autnei vai izbïrts uz brauktuves seguma, tad tas jÇpÇrvieto uz nomali vai jÇaizvÇc, nesabojÇjot ce∫a konstrukcijas. NoplanïtajÇm vai noprofilïtajÇm nomalïm jÇatbilst 42. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 39 42. tabula. Noma∫u kvalitÇtes parametri, pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs Prasîba Metode Izpildes laiks vai apjoms Granulometriskais sastÇvs JÇatbilst paredzïtajam LVS EN 933-1 Testïjot aizdomu gad¥jumos par neatbilst¥bu T¥r¥ba Noma∫u materiÇls nedr¥kst atrasties uz brauktuves u.c. ce∫a konstrukcijÇm, kur tas nav bijis paredzïts VizuÇli PastÇv¥gi Ìdens atvade JÇbt nodro‰inÇtai VizuÇli PastÇv¥gi Seguma malas un nomales sajgums JÇbt vienÇ l¥men¥ vai ne vairÇk par m¥nus 10 mm Ar lineÇlu VisÇ bvobjektÇ katrai nomalei ik pïc 500 m ·˙ïrsprofils 4 – 5 % ce∫a klÇtnes ‰˙autnes virzienÇ, vai ≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ Ar 3 m mïrlatu Platums ≤ ± 5 cm no paredzïtÇ Ar mïrlentu SlÇ¿a biezums, ja paredzïts uzpild¥t konkrïtÇ biezumÇ ≤ no plus10% l¥dz m¥nus 5% no paredzïtÇ ·urfïjot (atrokot) un uzmïrot ar lineÇlu Testïjot aizdomu gad¥jumos par neatbilst¥bu Sabl¥vïjums Pïc vismaz 5 t velt¿a kontroles pÇrbrauciena nedr¥kst palikt bl¥vïjamÇs iekÇrtas valãu iespiedumi Ar veltni VisÇ bvobjektÇ VisÇ bvobjektÇ katrai nomalei ik pïc 250 m 5.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana Paveikto darba apjomu jÇnosaka, uzmïrot uzpild¥to noma∫u laukumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.1. pras¥bÇm vai aprï˙inot tilpumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.2. pras¥bÇm. 40 6. AR S AI S T VIEL Å M S AI S T È TAS KON S T RUK T ÈV Å S K Å R TAS 6.1. GRUNT‰ÍANA Konkrïto gruntï‰anas metodi paredz bvuz¿ïmïjs. 6.1.1. Definîcijas Ar saistvielåm saistîtu (bituminétu) kårtu gruntéßana (Tack coat) – saistvielas izsmidzinljana uz bituminïtÇs kÇrtas, lai nodro‰inÇtu bituminïto kÇrtu sasaisti. Lietojama tie‰i pirms (tajÇ pa‰Ç dienÇ) nosedzo‰Çs kÇrtas izbves. Ar saistvielåm nesaistîtu blîvu segas pamata kårtu gruntéßana (Seal coat) – saistvielas iemais¥‰ana virskÇrtÇ vai saistvielas izsmidzinljana un s¥k‰˙embu iestrÇde. Stabilizï virsïjo kÇrtu (ja saistvielu iemaisa), aizsargÇ no virsdens iesk‰anÇs, ierobeÏo mitruma iztvaiko‰anu, ¥slaic¥gi aizsargÇ no transporta slodÏu iedarb¥bas. Ieteicama tl¥t pïc pamata virskÇrtas izbves. Ar saistvielåm nesaistîtu raupju segas pamata kårtu gruntéßana (Prime coat) – saistvielas izsmidzinljana un s¥k‰˙embu iestrÇde. AizsargÇ no virsdens iesk‰anÇs, ierobeÏo mitruma iztvaiko‰anu, aizpilda poras, ¥slaic¥gi aizsargÇ no transporta slodÏu iedarb¥bas. Ieteicama tl¥t pïc pamata virskÇrtas izbves. 6.1.2. Darba apraksts Bituminïtu kÇrtu gruntï‰ana ietver gruntïjamÇs virsmas att¥r¥‰anu no putek∫iem, nesaist¥tÇm da∫i¿Çm un sve‰˙erme¿iem, nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ virsmu mitrinot vai ÏÇvïjot, kÇ ar¥ saistvielas izsmidzinljanu. Ar saistvielÇm nesaist¥tu bl¥vu segas pamata kÇrtu gruntï‰ana ietver virsmas profilï‰anu, saistvielas iemais¥‰anu 2 – 4 cm biezumÇ un bl¥vï‰anu, vai ar¥ – virsmas profilï‰anu, bl¥vï‰anu, saistvielas izsmidzinljanu un s¥k‰˙embu iestrÇdi. Ar saistvielÇm nesaist¥tu raupju segas pamata kÇrtu (izbvïtu ar no˙¥lï‰anas pa¿ïmienu) gruntï‰ana ietver saistvielas izsmidzinljanu un s¥k‰˙embu iestrÇdi. 6.1.3. Materiåli KÇ saistviela lietojama bitumena emulsija, kas atbilst LVS 92. Bituminïtu kÇrtu gruntï‰anai – Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE50R. Ar saistvielÇm nesaist¥tu bl¥vu segas pamata kÇrtu gruntï‰anai – bitumena emulsija ar bitumena saturu ap 30 masas %, ko iegst, samaisot tipveida bitumena emulsiju ar deni attiec¥bÇ 1 : 1. Ar saistvielÇm nesaist¥tu raupju segas pamata kÇrtu gruntï‰anai – vidïji Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE65M vai Çtri sadal¥ga katjonu bitumena emulsija BE65R; s¥k‰˙embas no kalnu ieÏiem, kuru ¥pa‰¥bas atbilst 43. tabulas pras¥bÇm. 43. tabula. Pras¥bas s¥k‰˙embÇm gruntï‰anai Èpaßîba MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as, mm Standarts Prasîbas --- d ≥ 2; d ≥ 5 (1) D ≤ 6; D = 8 (2) Granulometriskais sastÇvs, masas %: - cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 0,063 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums LVS EN 933:1 LosandÏelosas koeficients (izvirdumieÏiem) LVS EN 1097-2 85 – 99 0 – 15 ≤3 ≤ 35 Ja paredzïts ar saistvielÇm nesaist¥tÇm raupjÇm segas pamata kÇrtÇm. Ja pa apstrÇdÇto virsmu paredzïts organizït satiksmes kust¥bu. Bitumena emulsijas bitumena saturu nosaka pïc LVS EN 1431 vai LVS EN 1428 (dens saturs). (1) (2) 6.1.4. Iekårtas Gudronators, kas apr¥kots ar izsmidzinljanas siju, kuras sprauslu savstarpïjais attÇlums nedr¥kst pÇrsniegt 15 cm, un regulïjamu saistvielas padevi, nodro‰inot vienmïr¥gu izsmidzinljanu vajadz¥gajÇ apjomÇ. Papildus jÇbt pieejamai rokas izsmidzinljanas iekÇrtai. Laistîßanas-mazgåßanas vai slaucîßanas-savåkßanas ma‰¥na (bituminïtu kÇrtu gruntï‰anai). Autogreiders, kura svars ir vismaz 14 t, apr¥kots ar rotïjo‰iem zobu naÏiem un grants va∫¿a l¥dzinÇtÇju (ar saistvielÇm nesaist¥tu bl¥vu segas pamata kÇrtu gruntï‰anai). 41 Í˚embu izkliedétåjs ar regulïjamu ‰˙embu padevi (ar saistvielÇm nesaist¥tu bl¥vu vai raupju segas pamata kÇrtu gruntï‰anai). 6.1.5. Darba izpilde Pirms gruntï‰anas jÇbt izpild¥tiem visiem paredzïtajiem sagatavo‰anas darbiem, piemïram, bedr¥‰u remontam un plaisu aizlie‰anai, kÇ ar¥ jÇbt piln¥bÇ pabeigtai apak‰ïjÇs kÇrtas izbvei. Pirms bituminïtu kÇrtu gruntï‰anas seguma virsma jÇnot¥ra. Sagatavotajai virsmai jÇbt l¥dzenai, bl¥vai, br¥vai no putek∫iem un net¥rumiem, tÇ var bt mitra. Gruntï‰ana izpildÇma tie‰i pirms asfalta mais¥juma ieklljanas, gruntïjamais laukums jÇslïdz satiksmei, kÇ ar¥ tas nedr¥kst bt lielÇks par to, kÇdu tl¥t paredzïts noasfaltït. Bitumena emulsijas izlietojums 0,3 – 0,6 l/m 2, atkar¥bÇ no gruntïjamÇs virsmas tekstras. Gruntï‰anas procesam jÇnodro‰ina vienmïr¥ga nepiecie‰amÇ apjoma saistvielas izsmidzinljana. Ar saistvielÇm nesaist¥tas bl¥vas segas pamata kÇrtas gruntï, vispirms noprofilïjot kÇrtas virsmu, izveidojot paredzïto ‰˙ïrsprofilu un l¥dzenumu, tad iemaisot saistvielu 2 – 4 cm biezumÇ un sabl¥vïjot. Bitumena emulsijas izlietojums aptuveni 1,5 l/m 2 . Var ar¥ gruntït, vispirms noprofilïjot kÇrtas virsmu, izveidojot paredzïto ‰˙ïrsprofilu un l¥dzenumu, tad sabl¥vïjot, pïc tam izsmidzinot bitumena emulsiju aptuveni 1,5 l/m 2 un nekavïjoties iestrÇdÇjot s¥k‰˙embas aptuveni 9 – 12 kg/m 2, noslïgumÇ piebl¥vïjot. Ar saistvielÇm nesaist¥tas raupjas segas pamata kÇrtas gruntï ‰˙embu pamata ˙¥lï‰anas procesa noslïgumÇ, vispirms izsmidzinot bitumena emulsiju aptuveni 1,5 l/m 2, tad nekavïjoties iestrÇdÇjot s¥k‰˙embas aptuveni 12 kg/m 2, noslïgumÇ piebl¥vïjot. Satiksmi pa nogruntïto virsmu ar s¥k‰˙embu izkliedï‰anu ieteicams at∫aut ne ÇtrÇk kÇ pïc 24 stundÇm. Asfalta kÇrtas uzklljanas br¥d¥ gruntïjumÇ nedr¥kst bt nesadal¥jusies bitumena emulsija. JÇkontrolï bvobjektÇ pievestÇs un iestrÇdÇtÇs bitumena emulsijas daudzums, aprï˙inot vidïjo izlietojumu mai¿Ç kÇ palieko‰Ç bitumena daudzumu un s¥k‰˙embu daudzumu. 6.1.6. Kvalitåtes novértéjums VizuÇli jÇpÇrbauda visa nogruntïtÇ virsma. Ja saistviela tiek izlieta, gruntïjamai virsmai jÇbt piln¥bÇ nosegtai ar vienmïr¥ga biezuma saistvielas kÇrtu, neveidojot notecïjumus un pÇrmïr¥gu saistvielas uzkrljanos atsevi‰˙os laukumos. Ja saistvielu iemaisa vai ar¥ iestrÇdÇ s¥k‰˙embas, virsmai jÇbt ar vienmïr¥gu tekstru, paredzïto l¥dzenumu un ‰˙ïrsprofilu. 6.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana JÇuzmïra atbilsto‰i projektam nogruntïtais laukums. 6.2. ASFALTBETONA, ÍEMBU-MASTIKAS ASFALTA UN PORASFALTA KÅRTAS IZBËVE 6.2.1. Definîcijas Asfalta remikss – karstÇ veidÇ pÇrmais¥ta eso‰Ç asfalta kÇrta ar jauna materiÇla piedevÇm, kas uzlabo granulometriju un atjauno saistvielas ¥pa‰¥bas, ieklÇta un sabl¥vïta, saglabÇjot vai izlabojot pamata ‰˙ïrsprofilu un garenprofilu. Asfalta remikss-plus – karstÇ veidÇ pÇrmais¥ta eso‰Ç asfalta kÇrta ar vai bez saistvielas atjauno‰anas piedevÇm, ieklÇta vienlaikus ar asfalta dilumkÇrtu, sabl¥vïjot abas kÇrtas vienÇ darba gÇjienÇ, saglabÇjot vai izlabojot pamata ‰˙ïrsprofilu un garenprofilu. Asfaltbetons – asfalts, kurÇ minerÇlmateriÇlu da∫i¿as ir ar nepÇrtrauktu granulometriju, veidojot slïgtu struktru. Asfalts – ieklÇts un sabl¥vïts organiskÇs saistvielas un minerÇlmateriÇlu mais¥jums. Karstå asfalta dilumkårta (virskårta) – seguma aug‰ïjÇ kÇrta, kas tie‰i uz¿em transporta slodzes, aizsargÇ zemÇk eso‰Çs kÇrtas pret transporta un atmosfïras iedarb¥bu, kÇ ar¥ nodro‰ina transporta l¥dzek∫u dro‰u un ïrtu kust¥bu. JÇizbvï paredzïtajÇ biezumÇ, lietojot paredzïtÇ tipa asfaltu. Karstå asfalta izlîdzinoßå kårta – main¥ga biezuma karstÇ asfalta kÇrta, kuru ieklÇjot izl¥dzina nelielas eso‰Ç seguma ‰˙ïrsprofila un garenprofila deformÇcijas, tÇ uzlabojot seguma garenl¥dzenumu un ‰˙ïrsl¥dzenumu. JÇieklÇj paredzïtÇ tipa plÇnotais asfalta mais¥juma daudzums, iegstot paredzïto ‰˙ïrskritumu un l¥dzenumu, turklÇt izbvïtÇs kÇrtas biezums nedr¥kst bt mazÇks par 6.3.3.8. punktÇ norÇd¥to minimÇlo biezumu attiec¥gajam asfalta tipam. Karstå asfalta profila laboßana (iesédumu remonts) – seguma garenprofila un ‰˙ïrsprofila deformÇciju aizpild¥‰ana ar asfaltu, kas tiek ieklÇts vienÇ vai vairÇkÇs kÇrtÇs. JÇieklÇj paredzïtÇ tipa plÇnotais asfalta mais¥juma daudzums, likvidïjot deformÇcijas. Vienas kÇrtas biezums nedr¥kst pÇrsniegt 6.3.3.8. punktÇ norÇd¥to maksimÇlo biezumu attiec¥gajam asfalta tipam. Karstå asfalta saistes kårta (apakßkårta) – paredzïtajÇ biezumÇ izbvïta seguma konstrukt¥vÇ kÇrta, kas atrodas zem dilumkÇrtas. Í˚embu-mastikas asfalts – pÇrtrauktas granulometrijas asfalta mais¥jums ar bitumena saistvielu, sastÇd¥ts no rupju minerÇlmateriÇlu skeleta, kur‰ saist¥ts ar mastikas javu. Porasfalts – bituminïts materiÇls ar bitumena saistvielu, sagatavots tÇ, lai iegtu ∫oti augstu savstarpïji saist¥tu poru saturu, kas ∫auj caurplst denim un gaisam, lai nodro‰inÇtu sabl¥vïtÇ mais¥juma drenïjo‰Çs un troksni samazino‰Ç ¥pa‰¥bas. 42 6.2.2. Darba apraksts Asfaltbetona, ‰˙embu-mastikas asfalta vai porasfalta kÇrtas izbve ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un piegÇdi, asfalta mais¥juma projektï‰anu un raÏo‰anu, kÇ ar¥ pamata sagatavo‰anu (t¥r¥‰ana, gruntï‰ana) un asfalta kÇrtas izbvi. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, ‰˙ïrsprofila un garenprofila projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini. 6.2.3. Materiåli Asfaltbetona, ‰˙embu-mastikas asfalta vai porasfalta mais¥jumos kÇ minerÇlmateriÇli lietojamas ‰˙embas, grants un smilts no kalnu ieÏiem, kÇ saistviela – bitumens (bitumena klases ar penetrÇciju no 20x0,1 mm l¥dz 330x0,1 mm). Var lietot ar¥ nofrïzïto asfaltu, domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿us. JÇizmanto frakcionïti minerÇlmateriÇli. Dr¥kst izmantot minerÇlmateriÇlu mais¥jumus, ja AADT ≤ 500. Pras¥bÇm jÇatbilst katram atsevi‰˙ajam asfalta mais¥juma sastÇvÇ izmantotajam izejmateriÇlam. Neviens no materiÇliem nedr¥kst saturït mÇla gabalus vai pikas, velïnas, saknes, augus un citas organiskas vielas vai nepie¿emamus piemais¥jumus. Asfaltbetona mais¥jumos dilumkÇrtÇm (AC), ja AADT j,pievestÇ > 3500, jÇlieto visi minerÇlmateriÇli no magmatiskajiem ieÏiem, ja AADT j,pievestÇ > 1500 – jÇlieto rupjie minerÇlmateriÇli no magmatiskajiem ieÏiem. DilumkÇrtÇm nav at∫auts lietot dab¥gu smilti. Asfaltbetona mais¥jumos saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm (ACb), ja AADT j,smagie >500, nav at∫auts lietot dab¥gu smilti. ·˙embu-mastikas asfalta mais¥jumiem (SMA), ja AADT j,pievestÇ > 500, kÇ minerÇlmateriÇli lietojamas ‰˙embas un smiltis tikai no magmatiskajiem ieÏiem – gran¥ts, diabÇzs, porf¥rs, bazalts u.tml. Ja ‰˙embu-mastikas asfalta mais¥jumu paredzïts izmantot zemas intensitÇtes autoce∫os ar AADT j,pievestÇ ≤ 500, dr¥kst lietot dab¥go smilti ne vairÇk kÇ 50% no kopïjÇ izmantotÇs smilts daudzuma. Ja asfaltbetona vai ‰˙embu mastikas asfalta mais¥juma sa¥sinÇtajÇ apz¥mïjumÇ ietverts indekss – E, tad smalkais minerÇlmateriÇls lietojams tikai drupinÇts. Porasfalta mais¥jumiem (PA) kÇ minerÇlmateriÇli lietojamas ‰˙embas un smiltis no magmatiskajiem ieÏiem – gran¥ts, diabÇzs, porf¥rs, bazalts u.tml. Ja paredzïts, jÇlieto speciÇlas piedevas. Pras¥bas minerÇlmateriÇliem, domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem noteiktas pïc EN 13043 / AC, pras¥bas saistvielai noteiktas pïc LVS EN 12591, pras¥bas nofrïzïtajam asfaltam noteiktas pïc prEN 13108-8. 6.2.3.1. Rupjie minerålmateriåli Rupjajiem minerÇlmateriÇliem jÇatbilst 44. vai 45. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 44. tabula. Pras¥bas rupjajiem minerÇlmateriÇliem saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm AADT j, smagie Èpaßîba, mérvienîba Standarts lîdz 100 101 - 500 501 - 1000 virs 1000 --- D ≤ 4d Prasîba D ≤ 4d D ≤ 2d LVS EN 933-1 (G C 85/ 20) 100 98-100 85-99 0-20 0-5 (G C 85/ 20) 100 98-100 85-99 0-20 0-5 (G C 90/ 15) 100 98-100 90-99 0-15 0-5 (G C 90/ 15) 100 98-100 90-99 0-15 0-5 MateriÇla saturs zem 0,063 mm, masas % PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2) Formas indekss (2) LVS EN 933-1 LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 Deklarï ≤ 35 ≤ 35 ≤4 ≤ 30 ≤ 30 ≤2 ≤ 20 ≤ 25 ≤2 ≤ 15 ≤ 20 DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas, masas % (3) : - piln¥gi drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas - piln¥gi un da∫ïji drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas - piln¥gi apa∫Çs virsmas LVS EN 933-5 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 LosandÏelosas koeficients LVS EN 1097-2 ≤ 40 ≤ 35 ≤ 30 ≤ 25 ”Sonnenbrand” bazaltam: - masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas % - LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc vÇr¥‰anas LVS EN 1367-3 LVS EN 1097-2 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 Magnija sulfÇta tests (4) Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4) Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3 LVS EN 1367-2 LVS EN 1367-1 LVS EN 1097-6 Deklarï Deklarï Deklarï ≤ 35 ≤4 Deklarï ≤ 25 ≤2 Deklarï ≤ 18 ≤1 Deklarï MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1) Granulometriskais sastÇvs, masas %: (kategorija) - cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri d/2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums D ≤ 2d 43 45. tabula. Pras¥bas rupjajiem minerÇlmateriÇliem dilumkÇrtÇm AADT j, pievestÇ Èpaßîba, mérvienîba Standarts lîdz 500 5011500 15013500 virs 3500 --- D ≤ 4d Prasîba D ≤ 2d D ≤ 2d LVS EN 933-1 (G C 85/ 20) 100 98-100 85-99 0-20 0-5 (G C 85/ 20) 100 98-100 85-99 0-20 0-5 (G C 90/ 15) 100 98-100 90-99 0-15 0-5 (G C 90/ 15) 100 98-100 90-99 0-15 0-5 MateriÇla saturs zem 0,063mm, masas % PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2) , masas % Formas indekss (2) LVS EN 933-1 LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 Deklarï ≤ 35 ≤ 35 ≤4 ≤ 30 ≤ 30 ≤2 ≤ 20 ≤ 25 ≤2 ≤ 15 ≤ 20 DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas, masas % (3) : - piln¥gi drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas - piln¥gi un da∫ïji drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas - piln¥gi apa∫Çs virsmas LVS EN 933-5 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 90-100 100 0 LosandÏelosas koeficients LVS EN 1097-2 ≤ 40 ≤ 30 ≤ 30 ≤ 20 ”Sonnenbrand” bazaltam: - masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas % - LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc vÇr¥‰anas LVS EN 1367-3 LVS EN 1097-2 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 Magnija sulfÇta tests (4) Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4) Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3 Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm (AN) LVS EN 1367-2 LVS EN 1367-1 LVS EN 1097-6 LVS EN 1097-9 Deklarï Deklarï Deklarï ≤ 30 ≤ 25 ≤2 Deklarï ≤ 19 ≤ 25 ≤2 Deklarï ≤ 14 ≤ 18 ≤1 Deklarï ≤ 10 MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1) Granulometriskais sastÇvs, masas %: (kategorija) - cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri d mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri d/2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums D ≤ 2d Ja D ≥ 2d, tad, ja D/d < 4 caur sietu D/1,4 un, ja D/d ≥ 4 caur sietu D/2, izsijÇtÇ materiÇla daudzumam jÇbt no 20 l¥dz 70 masas %. (2) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem. (3) Testï tikai ‰˙embÇm, kuras sagatavo no grants. (4) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem, bet, ja lieto ‰˙embas no grants, dolom¥ta ‰˙embas vai l¥dz¥gas, ieteicams novïrtït Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bu. Ja minerÇlmateriÇla dens absorbcija, kas noteikta saska¿Ç ar LVS EN 1097-6, ir ≤ 0,5 masas % (tests nav izmantojams domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem), tad materiÇlu dr¥kst uzskat¥t par sala iztur¥gu un neveikt Magnija sulfÇta testu vai Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bas noteik‰anu. (1) 44 6.2.3.2. Smalkie minerålmateriåli un minerålmateriålu maisîjumi Smalkajiem minerÇlmateriÇliem vai minerÇlmateriÇlu mais¥jumiem jÇatbilst 46. un 47. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 46. tabula. Pras¥bas smalkajiem minerÇlmateriÇliem saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm AADT j, smagie Èpaßîba, mérvienîba Standarts lîdz 100 101500 5011000 virs 1000 Prasîba Granulometriskais sastÇvs, masas %: (kategorija) - cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1) , mm MateriÇla saturs zem 0,063 mm (2) , masas% Smalko minerÇlmateriÇlu ‰˙aut¿ain¥ba MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg Smilts ekvivalents, % Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3 (G A 85) 100 98-100 85-99 (G A 85) 100 98-100 85-99 (G A 90) 100 98-100 90-99 (G A 90) 100 98-100 90-99 --- d=0 D ≤ 16 d=0 D≤8 d=0 D≤4 d=0 D≤4 LVS EN 933:1 LVS EN 933:6 LVS EN 933-9 LVS EN 933:8 LVS EN 1097-6 ≤ 22 Deklarï ≤ 10 ≥ 40 Deklarï ≤ 16 Deklarï ≤ 10 ≥ 40 Deklarï ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 Deklarï ≤ 10 ≥ 35 ≤ 10 ≥ 50 Deklarï lîdz 500 5011500 LVS EN 933-1 47. tabula. Pras¥bas smalkajiem minerÇlmateriÇliem dilumkÇrtÇm AADT j, pievestÇ Èpaßîba, mérvienîba Standarts 15013500 virs 3500 Prasîba Granulometriskais sastÇvs: (kategorija) - cauri 2D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 1,4D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri D mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums MateriÇla mazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as (1) , mm MateriÇla saturs zem 0,063 mm (2) , masas% Smalko minerÇlmateriÇlu ‰˙aut¿ain¥ba MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg Smilts ekvivalents, % Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3 LVS EN 933-1 --LVS EN 933:1 LVS EN 933:6 LVS EN 933-9 LVS EN 933:8 LVS EN 1097-6 (G A 85) 100 98-100 85-99 (G A 85) 100 98-100 85-99 (G A 90) 100 98-100 90-99 (G A 90) 100 98-100 90-99 d=0 D≤8 d=0 D≤8 d=0 D≤4 d=0 D≤4 ≤ 22 Deklarï ≤ 10 ≥ 40 Deklarï ≤ 16 Deklarï ≤ 10 ≥ 40 Deklarï ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 Deklarï ≤4 ≥ 35 N ≥ 50 Deklarï MinerÇlmateriÇlu mais¥jumiem, ja D ≥ 8mm, materiÇla rupjÇs da∫as ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst ar¥ 6.2.3.1. punkta 44. vai 45. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. (2) Ja smalkÇ minerÇlmateriÇla daudzums zem 0,063 mm sieta pÇrsniedz 10 masas %, tad smalkÇ minerÇlmateriÇla da∫as zem 0,125 mm sieta (0/0,125) ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst 6.2.3.3. punkta 48. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. (1) 6.2.3.3. Aizpildîtåjs KÇ aizpild¥tÇjs izmantojams s¥ki sasmalcinÇts minerÇlpulveris, piemïram, ka∫˙akmens vai dolom¥ta pulveris, vai l¥dz¥gs nesintïtisks minerÇlaizpild¥tÇjs. Var ar¥ izmantot asfalta mais¥juma raÏo‰anas procesÇ no minerÇlmateriÇliem atdal¥to da∫u. Aizpild¥tÇja un smalkÇ minerÇlmateriÇla 0/0,125 mm da∫ai (ja zem 0,063 mm sieta vairÇk nekÇ 10 masas %) ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst 48. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. KÇ aizpild¥tÇju var izmantot ar¥ no minerÇlmateriÇla atgto smalko materiÇlu, kura da∫i¿as pÇrsvarÇ ir mazÇkas par 0,063 mm. ·Çda atgtÇ aizpild¥tÇja ¥pa‰¥bas var nepÇrbaud¥t, ja tÇ pievienojamÇ da∫a nepÇrsniedz 30 masas % no kopïjÇs aizpild¥tÇja masas asfalta mais¥juma sastÇvÇ. 45 48. tabula. Pras¥bas aizpild¥tÇjam Èpaßîba, mérvienîba Standarts Prasîba Granulometriskais sastÇvs, masas %: - cauri 2 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 0,125 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums - cauri 0,063 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums LVS EN 933-10 Ìdens saturs, masas % LVS EN 1097– 5 ≤1 Sausa, sabl¥vïta aizpild¥tÇja porain¥ba (Rigden), tilpuma % LVS EN 1097–4 28 l¥dz 38 Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg KarbonÇta saturs (1) , masas % LVS EN 1097 –7 LVS EN 933-9 LVS EN 196-2 Deklarï ≤ 10 ≥ 90 (1) 100 85 – 100 70 – 100 Testï aizpild¥tÇjam, kas iegts no ka∫˙akmens, ja aizpild¥tÇjs paredzïts dilumkÇrtÇ un AADT j,pievestÇ ≥ 3500. 6.2.3.4. Saistviela KÇ saistviela lietojams LVS EN 12591 atbilsto‰s bitumens. LietojamÇ bitumena klase jÇizvïlas atbilsto‰i 49. vai 50. tabulÇ norÇd¥tajiem kritïrijiem. 49. tabula. LietojamÇ bitumena klases pamatu kÇrtÇm Konstruktîvås kårtas nosaukums AADT j, smagie 101-500 501-1000 Bitumena klase lîdz 100 70/100 100/150 Pamatu kÇrta virs 1000 50/70 70/100 50. tabula. LietojamÇ bitumena klases dilumkÇrtÇm un saistes kÇrtÇm Konstruktîvås kårtas nosaukums DilumkÇrta (seguma virskÇrta) Saistes kÇrta (seguma apak‰kÇrta) AADT j, pievestÇ 501-1500 1501-3500 Bitumena klase lîdz 500 70/100 100/150 70/100 50/70 70/100 virs 3500 50/70 70/100 No tabulÇs norÇd¥tajÇm bitumena klasïm konkrïtajÇ asfalta mais¥jumÇ jÇparedz vienas klases bitumens. Ja paredzïts, lietojams ar polimïriem modificïts bitumens (PMB). PMB ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst prEN 13398. Lietojot PMB, var paredzït citas klases bitumenu, t.i., bitumenu ar zemÇku viskozitÇti, nekÇ norÇd¥ts 49. vai 50. tabulÇ. Citas klases bitumena lieto‰ana ir jÇpamato. Lietojot PMB, jÇnodro‰ina, lai lietotÇ standartbitumena ¥pa‰¥bas atbilstu LVS EN 12591, turklÇt PMB jÇnosaka pievienojamo polimïru tips un daudzums, ieteicamÇ uzglabljanas temperatra un termi¿‰, ¥patnïjais svars un apjoms daÏÇdÇs temperatrÇs (tabulas vai grafiki), dati par m¥kstï‰anas temperatru, O C, penetrÇciju 25 O C temperatrÇ, x0,1 mm, kinemÇtisko viskozitÇti 135 O C temperatrÇ, mm 2 /s, elast¥bu 5 O C, %, dati par cietïjumpretest¥bu 163 O C temperatrÇ, masas izmai¿Çm, %, elast¥bu 5 O C, %, Frasa trausluma temperatru, O C. 6.2.3.5. Piedevas Lai paaugstinÇtu asfalta kvalitÇti, ieteicams minerÇlmateriÇlus fizikÇli un ˙¥miski aktivït un lietot virsmas akt¥vÇs vielas vai polimïrus. VisÇm piedevÇm jÇbt paredzïtÇm lietojumam asfalta mais¥jumos, un to ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst raÏotÇja deklarïtajam. 6.2.3.5.1. Adhézijas piedevas Adhïzijas piedevas lieto, lai uzlabotu minerÇlmateriÇla un saistvielas salip‰anu (ar¥ mitrumÇ). Adhïzijas aÆenti var bt akt¥vie vai pas¥vie. Akt¥vie adhïzijas aÆenti ir am¥ni. Am¥ni nesatur deni, un tie jÇuzglabÇ sausi. Pas¥vie adhïzijas aÆenti ir cements un dzïstais ka∫˙is. Var lietot, piemïram, portlandcementu. Cementam jÇatbilst LVS EN 197-1. Piemïram, AC b tipa asfalta mais¥juma sastÇvam var pievienot 1 masas % cementa. 46 6.2.3.5.2. Í˚iedras ·˙iedras lieto, lai, raÏojot asfalta mais¥jumus ar relat¥vi augstu bitumena saturu, nepie∫autu tÇ iztecï‰anu no mais¥juma. ·˙iedras var klasificït tr¥s grupÇs: celulozes ‰˙iedra, minerÇl‰˙iedra un stikla‰˙iedra. SMA un PA tipa asfaltu mais¥jumos ieteicams lietot celulozes ‰˙iedras no 0,3 l¥dz 0,5 masas %. Izmantojot granulïtu celulozes ‰˙iedru, jÇnovïrtï granulÇs ietvertais ‰˙iedras faktiskais daudzums un jÇaprï˙ina pievienojamais daudzums, lai nodro‰inÇtu bitumena stabilitÇti asfalta mais¥jumÇ. Celulozes ‰˙iedras mitruma saturs nedr¥kst pÇrsniegt 8 masas %. Var lietot ar¥ minerÇl‰˙iedru – 0,7 l¥dz 0,9 masas % vai stikla‰˙iedru – 0,4 l¥dz 0,6 masas %. Saistvielas notecei (BD), testïjot pïc prEN 12697-45, jÇbt ne lielÇkai par 0,3 masas % SMA asfalta mais¥jumos, un ne lielÇkai par 0,5 masas % PA asfalta mais¥jumos. 6.2.3.5.3. Bitumena atjaunoßanas piedevas Bitumena atjauno‰anas piedevas lieto, lai uzlabotu, piemïram, nofrïzïtajÇ asfaltÇ eso‰Çs saistvielas ¥pa‰¥bas. Ja asfalta mais¥juma sastÇvÇ izmanto nofrïzïto asfaltu, atbilsto‰i 6.2.3.10. punktÇ noteiktajam jÇizmanto bitumena atjauno‰anas piedevas. 6.2.3.5.4. Citas piedevas KÇ citas piedevas var lietot gumijas vai plastmasas pulveri vai smalkumus, daÏÇdus pigmentus vai citas ˙¥miskas vielas. Gumijas pulveri var lietot SMA un PA tipa asfalta mais¥jumos ‰˙iedru vietÇ, kÇ ar¥, lai uzlabotu asfalta ¥pa‰¥bas zemÇs temperatrÇs. Polimïru piedevas var samais¥t ar saistvielu, lai uzlabotu tÇs ¥pa‰¥bas, piemïram, adhïziju, stabilitÇti, noveco‰anos, kÇ ar¥ samazinÇtu apkÇrtïjÇs temperatras izmai¿u ietekmi un paaugstinÇtu asfalta kÇrtas notur¥bu pret plaisljanu. Jebkuru citu piedevu lieto‰ana at∫auta tikai tad, ja iegti pras¥bÇm atbilsto‰i asfalta mais¥juma un izmïÆinÇjuma posma testï‰anas rezultÇti. 6.2.3.6. Nofrézétais asfalts Nofrïzïto asfaltu var lietot tikai AC vai AC b tipa asfalta mais¥jumos, ja AADT j, smagie ≤ 1000 – l¥dz 50 masas %; ja AADT j, smagie > 1000 – l¥dz 25 masas %. Nofrïzïto asfaltu var lietot asfalta mais¥jumos dilumkÇrtÇm (AC), ja AADT j, pievestÇ ≤ 1500 – l¥dz 15 masas %; ja AADT j, pievestÇ > 1500 – 0 %. Nofrïzïtajam asfaltam jÇatbilst 51. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 51. tabula. Pras¥bas nofrïzïtajam asfaltam Èpaßîba, mérvienîba Saistvielas saturs, masas % Granulometriskais sastÇvs, masas % Standarts LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 Granulometriskais sastÇvs, masas %: - cauri 45 mm sietam izsijÇtÇ materiÇla daudzums LVS EN 12697-2 AtgtÇs saistvielas penetrÇcija 25 C temperatrÇ, x 0,1mm LVS EN 12697-3 vai 12697-4; LVS EN 1426 O Prasîba Deklarï Deklarï 100 Deklarï Nofrïzïtais asfalts jÇuzglabÇ uz t¥riem laukumiem ar asfalta, betona vai citu ”cieto” segumu, krautnes veido‰anas pa¿ïmieni nedr¥kst veicinÇt nofrïzïtÇ asfalta sadrup‰anu un segregÇciju, nofrïzïtais asfalts no daÏÇdÇm vietÇm (kÇrtÇm, bvobjektiem), jÇuzglabÇ atsevi‰˙Çs krautnïs, to augstums nedr¥kst pÇrsniegt 3 m. 6.2.3.7. Domnas un téraudkauséßanas sårñi Domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿i ir nemetÇlisks blakusprodukts metÇla liet¿u ieg‰anas procesÇ. Domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿us var lietot minerÇlmateriÇlu vietÇ asfalta mais¥jumos, un tiem jÇatbilst 44. vai 45., vai 46., vai 47. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. ·iem sÇr¿iem papildus jÇatbilst ar¥ 52. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. SÇr¿u saturs asfalta mais¥jumos dilumkÇrtÇm nedr¥kst pÇrsniegt 20 masas %. 52. tabula. Pras¥bas domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem Èpaßîba, mérvienîba Dikalcija silikÇta sadal¥‰anÇs Dzelzs sadal¥‰anÇs MgO saturs Standarts LVS EN 1744-1, 19.1 LVS EN 1744-1, 19.2 LVS EN 196-2 Prasîba Dikalcija silikÇts nedr¥kst sadal¥ties Dzelzs nedr¥kst sadal¥ties Deklarï Tilpuma stabilitÇte, tilpuma % ja MgO ≤ 5%, tad testï‰anas laiks ir 24 h ja MgO > 5%, tad testï‰anas laiks ir 168 h LVS EN 1744-1, 19.3 ≤ 6,5 47 6.2.3.8. Kritériji asfalta projektéßanai ·ajÇ punktÇ apkopotas pras¥bas asfalta projektï‰anai, klasificïjot lietojamos asfalta mais¥jumu tipus, pras¥bas tiem, kÇ ar¥ norÇdot galvenÇs pras¥bas konkrïto asfalta mais¥jumu tipu materiÇliem. DetÇli pras¥bas materiÇliem skat¥t ar¥ iepriek‰ïjos punktos. Asfalta kÇrtas biezums jÇnosaka projektÇ, aprï˙inot ce∫a segas konstrukcijas ‰ajÇs specifikÇcijÇs doto pielaiÏu robeÏÇs, bet, ja asfalta mais¥jumu plÇnots izmantot uz zemas intensitÇtes ce∫iem ar AADT j,pievestÇ < 100, mÇju pagalmos, uz gÇjïju un velosipïdistu celi¿iem un taml¥dz¥gi, kur nav paredzama intens¥va vai smagÇ autotransporta kust¥ba, dr¥kst paredzït l¥dz 50% lielÇku kÇrtas biezumu par maksimÇlo. Nav ieteicams AC-3, AC-4, AC-6, ACb-5 un SMA-4 tipa asfaltu lietot autoce∫u brauktuvïm. Asfalta kÇrtÇm gÇjïju un velosipïdistu celi¿iem, ietvïm, kÇ ar¥ laukumiem, kur neparedz autotransporta kust¥bu, piemïrojamas izvirz¥tÇs pras¥bas AADT j,pievestÇ ≤ 500 vai AADT j,smagie ≤ 100. 6.2.3.8.1. Asfaltbetons (AC) Asfaltbetona sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir AC vai AC b, kuram seko asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u (D) izmïrs milimetros (mm). AC – paredzïts dilumkÇrtÇm. AC b – paredzïts saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm. Piemïri. AC-8 (asfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 8 mm). AC b -22 (asfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 22 mm, nav paredzïts lieto‰anai dilumkÇrtÇm). Papildapz¥mïjums E noz¥mï augstÇku asfalta kÇrtas notur¥bu un tas attiecinÇms uz asfalta mais¥jumiem ar vienÇdu lielÇko da∫i¿u izmïru. Asfaltbetona mais¥jums sastÇv no minerÇlmateriÇla un bitumena saistvielas. MinerÇlmateriÇls ir ar nepÇrtrauktu granulometrisko sastÇvu. Asfaltbetona segums ir homogïns ar vidïji raupju virsmu. Apak‰kÇrtÇs izmantojamiem mais¥jumiem ir mazÇks smalkÇs frakcijas un aizpild¥tÇja un bitumena saturs. Pras¥bas asfaltbetonam ir noteiktas pïc prEN 13108-1 (vispÇrïjÇs pras¥bas plus emp¥riskÇs pras¥bas) un ROAD 94 6. da∫as. IzstrÇdÇtÇ asfaltbetona mais¥juma priek‰projektÇ mais¥juma un asfaltbetona ¥pa‰¥bÇm, kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 53. vai 54. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 53. tabula. Pras¥bas projektï‰anai asfaltbetonam saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm AADT j, smagie Èpaßîba, mérvienîba Standarts lîdz 100 101 - 500 501 - 1000 virs 1000 Prasîba Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai Saistvielas saturs (1) , masas % Granulometriskais sastÇvs, masas % MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma % Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma % Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma % Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana, triecienu skaits gab. Mar‰ala stabilitÇte, kN Mar‰ala plstam¥ba, mm LVS prEN 12697-35 (ja samaisa laboratorijÇ) LVS EN 12697-28 LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 LVS EN 12697-8 LVS EN 12697-30 LVS prEN 12697-34 Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam 6.2.3.8.1. punktÇ (2) 2 x 50 2 x 50 2 x 75 2 x 75 7,5 1-4 7,5 1-4 10 1-4 12,5 1-4 Tilpuma bl¥vums, kg/m 3 LVS EN 12697-6 (metode B) Deklarï Deklarï Deklarï Deklarï MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3 LVS EN 12697-5 (metode A, B vai C) (3) Deklarï Deklarï Deklarï Deklarï Ìdensjut¥ba, ITSR % (ITSR – Indirect Tensile Strength Ratio) LVS EN 12697-12 N ≥ 60 ≥ 70 ≥ 80 48 54. tabula. Pras¥bas projektï‰anai asfaltbetonam dilumkÇrtÇm AADT j, pievestÇ Èpaßîba, mérvienîba Standarts lîdz 500 5011500 15013500 virs 3500 Prasîba Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai LVS prEN 12697- 35 (ja samaisa laboratorijÇ) LVS EN 12697-28 Saistvielas saturs (1) , masas % Granulometriskais sastÇvs, masas % MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma % Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma % Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma % LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana, triecienu skaits gab. LVS EN 12697-30 Mar‰ala stabilitÇte, kN Mar‰ala plstam¥ba, mm LVS EN 12697-34 Tilpuma bl¥vums, kg/m 3 LVS EN 12697-8 Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam 6.2.3.8.1. punktÇ (2) 2 x 50 2 x 50 2 x 50 2 x 75 5 2-4 7,5 2-4 7,5 2-4 10 2-4 LVS EN 12697-6 (metode B) Deklarï Deklarï Deklarï Deklarï MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3 LVS EN 12697-5 (metode A, B vai C) (3) Deklarï Deklarï Deklarï Deklarï Ìdensjut¥ba, ITSR % (ITSR – Indirect Tensile Strength Ratio) LVS EN 12697-12 ≥ 60 ≥ 70 ≥ 80 ≥ 80 Saistvielas saturs ietver ar¥ nofrïzïtÇ vai dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Saistvielas saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, kuru var main¥t ar koeficientu α: (1) , kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m 3 , noteikts pïc LVS EN 1097-6. Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas. (3) ”C” metodi var lietot tikai rezultÇtu ieg‰anai no laboratorijÇ sagatavota asfalta mais¥juma. (2) 49 6.2.3.8.1.1. AC-3 55. tabula. Pras¥bas AC-3 materiÇliem un asfaltam GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Porainîba Kårtas biezums Palieko‰Ç porain¥ba, % MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % 3,5 Min., mm – 4,5 ≥ 14 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Maks., mm ≤ 86 Piedevas 70/100 100/ ≥ 6,2 150 Ìdensjut¥ba StabilitÇte, kN Plstam¥ba, mm Asfalts Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Bitumens Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba AADT j, pievestÇ (≤ 500) Saturs zem 0,063mm, % Smalkie minerålmateriåli Granulometriskais sastÇvs, kategorija Rupjie minerålmateriåli 2x50 ≥ 5 2-4 ≥ 60 Aizpildîtåjs 12 Da∫i¿as zem 2mm, % 100 20 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85 100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70 100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28 - 38 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 56. tabula. Pras¥bas AC-3 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 AC-3 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 12 18 28 6 9 16 0,5 42 26 1 84 53 2 99 83 4 100 98 5,6 100 100 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 8 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 50 6.2.3.8.1.2. AC-4 57. tabula. Pras¥bas AC-4 materiÇliem un asfaltam GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Kårtas biezums Piedevas 2,9 – 4,9 Min., mm 12 MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 15 Maks., mm 20 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena ≤ 86 saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam. Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % 70/100 100/ ≥ 6,0 150 Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba AADT j, pievestÇ (≤ 500) Saturs zem 0,063mm, % Smalkie minerålmateriåli Bitumens Asfalts Granulometriskais sastÇvs, kategorija Rupjie minerålmateriåli 2x50 ≥ 5 2-4 ≥ 70 Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2mm, % 100 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % MetilïnzilÇ vïrt¥ba 28-38 ≤ 10 58. tabula. Pras¥bas AC-4 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 AC-4 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 11 18 24 7 9 13 0,5 32 20 1 47 31 2 75 47 4 99 85 5,6 100 98 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 8 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 51 6.2.3.8.1.3. AC-6 59. tabula. Pras¥bas AC-6 materiÇliem un asfaltam GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 (5011500) GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Kårtas biezums 2,9 – 4,9 Min., mm 14 Piedevas ≥ 15 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤ 86 2x50 ≥ 5 Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % 70/100 100/ 150 70/100 ≥ 5,6 100/ 150 ≥ 60 2-4 2x50 ≥7,5 ≥ 70 Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Maks., mm 24 MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % Bitumens Asfalts Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba AADT j, pievestÇ (≤ 500) Saturs zem 0,063mm, % Smalkie minerålmateriåli Granulometriskais sastÇvs, kategorija Rupjie minerålmateriåli 100 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85 - 100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70 - 100 Ìdens saturs, % Porain¥ba (Rigden), % MetilïnzilÇ vïrt¥ba ≤1 28 - 38 ≤ 10 60. tabula. Pras¥bas AC-6 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 0.2 0.6 20.0 60.0 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 12 18 24 7 9 13 2 75 47 4 95 70 5,6 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 47 31 1 0,5 32 20 0.5 0 0.25 10 0.125 Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 AC-6 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 8 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 100 98 100 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 52 6.2.3.8.1.4. AC-8 61. tabula. Pras¥bas AC-8 materiÇliem un asfaltam ≤ 500 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 501- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 1500 85/20 1501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 3500 90/15 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 90-100 100 0 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14 2x50 ≥7,5 ≥ 5,2 Ìdensjut¥ba StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Plstam¥ba, mm ≥ 60 ≥ 70 2-4 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100 2x50 ≥7,5 ≥ 80 GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 2x75 ≥ 10 ≥ 80 Piedevas Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % Porain¥ba (Rigden), % MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg KarbonÇta saturs, % 32 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤ 86 Asfalts 2x50 ≥ 5 70/100 ≥ 15 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ·˙aut¿ain¥ba 70/100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 90/15 Porainîba Kårtas biezums Palieko‰Ç porain¥ba, % 2,5 – 4,5 Min., mm 20 > 3500 Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Smalkie minerålmateriåli Bitumens Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j, pievestÇ Rupjie minerålmateriåli 100 85-100 70-100 ≤1 28-38 ≤ 10 ≥ 90 62. tabula. Pras¥bas AC-8 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 AC-8 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 10 16 24 Min. % 6 9 13 0,5 34 18 1 46 27 2 60 41 4 78 60 5,6 89 73 8 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 98 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 53 6.2.3.8.1.5. AC-11 63. tabula. Pras¥bas AC-11 materiÇliem un asfaltam ≤ 500 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 501- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 1500 85/20 1501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 3500 90/15 > 3500 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 90/15 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 90-100 100 0 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150 ≥ 60 2x50 ≥7,5 ≥ 4,8 Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Asfalts 2x50 ≥ 5 70/100 ≥ 70 2-4 ≤ 20 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100 2x50 ≥7,5 ≥ 80 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 2x75 ≥ 10 ≥ 80 Kårtas biezums Min., mm 25 1,5 – 3,5 Piedevas Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % Porain¥ba (Rigden), % MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg KarbonÇta saturs, % 44 ≥ 15 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % 70/100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Smalkie minerålmateriåli Bitumens Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤ 86 100 85-100 70-100 ≤1 28-38 ≤ 10 ≥ 90 64. tabula. Pras¥bas AC-11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 AC-11 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 9 15 22 Min. % 6 8 11 0,5 31 16 1 42 23 2 52 33 4 66 48 5,6 75 58 8 88 70 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 85 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 54 6.2.3.8.1.6. AC-16 65. tabula. Pras¥bas AC-16 materiÇliem un asfaltam ≤ 500 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 501- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 1500 85/20 1501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 3500 90/15 > 3500 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 90/15 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 90-100 100 0 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150 ≥ 60 2x50 ≥7,5 ≥ 4,4 Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Asfalts 2x50 ≥ 5 70/100 ≥ 70 2-4 ≤ 20 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100 2x50 ≥7,5 ≥ 80 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 2x75 ≥ 10 ≥ 80 Kårtas biezums Min., mm 36 1,5 – 3,5 Piedevas Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % Porain¥ba (Rigden), % MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg KarbonÇta saturs, % 60 ≥ 14 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % 70/100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Smalkie minerålmateriåli Bitumens Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤ 86 100 85-100 70-100 ≤1 28-38 ≤ 10 ≥ 90 66. tabula. Pras¥bas AC-16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 AC-16 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 9 15 22 Min. % 6 8 10 0,5 30 13 1 38 18 2 47 26 4 58 39 5,6 64 47 8 73 57 11,2 88 71 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 55 6.2.3.8.1.7. AC-22 67. tabula. Pras¥bas AC-22 materiÇliem un asfaltam ≤ 500 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 501- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 1500 85/20 1501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 3500 90/15 > 3500 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 90/15 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 90-100 100 0 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 100/150 ≥ 60 2x50 ≥7,5 ≥ 4,0 Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Asfalts 2x50 ≥ 5 70/100 ≥ 70 2-4 ≤ 20 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100 2x50 ≥7,5 ≥ 80 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 2x75 ≥ 10 ≥ 80 Kårtas biezums Min., mm 50 1,5 – 3,5 Piedevas Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % Porain¥ba (Rigden), % MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg KarbonÇta saturs, % 70 ≥ 14 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % 70/100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Smalkie minerålmateriåli Bitumens Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤ 86 100 85-100 70-100 ≤1 28-38 ≤ 10 ≥ 90 68. tabula. Pras¥bas AC-22 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 AC-22 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 9 13 18 Min. % 5 6 8 0,5 25 12 1 32 17 2 42 24 4 54 32 5,6 61 39 8 70 47 11,2 79 57 16 90 70 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 99 100 100 85 98 100 63 100 100 90 100 100 56 6.2.3.8.1.8. AC b -5 69. tabula. Pras¥bas AC b -5 materiÇliem un asfaltam GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Kårtas biezums Min., mm 12 4,0 – 8,0 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % Piedevas 20 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤ 80 2x50 ≥7,5 2-4 Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % 70/100 ≥ 6,2 100/150 Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % Porain¥ba (Rigden), % MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≥ 14 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Bitumens Asfalts Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba AADT j , smagie (≤100) Saturs zem 0,063mm, % Smalkie minerålmateriåli Granulometriskais sastÇvs, kategorija Rupjie minerålmateriåli N 100 85-100 70-100 ≤1 28-36 ≤ 10 70. tabula. Pras¥bas AC b -5 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 ACb-5 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 11 19 31 7 9 15 0,5 42 25 1 60 38 2 80 57 4 99 83 5,6 100 98 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 8 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 57 6.2.3.8.1.9. AC b -11 71. tabula. Pras¥bas AC b -11 materiÇliem un asfaltam ≤ 100 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 101- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 500 85/20 501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 1000 90/15 > 1000 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 90/15 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/150 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/150 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 50/70 70/100 ≤ 25 ≤ 18 ≤ 1 GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 3,0 – 5,0 Kårtas biezums Min., mm 25 Piedevas 44 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤ 80 Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Asfalts 2x50 ≥7,5 N 2x50 ≥7,5 ≥ 60 ≥ 4,4 1-4 2x75 ≥ 10 ≥ 70 2x75 ≥12,5 ≥ 80 Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % Porain¥ba (Rigden), % MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≥ 14 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba ≤ 40 Dekl. Dekl. Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Smalkie minerålmateriåli Bitumens Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli 100 85-100 70-100 ≤1 28-36 ≤ 10 72. tabula. Pras¥bas AC b -11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 0.2 0.6 20.0 60.0 ACb-11 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 6 13 20 3 6 8 2 37 20 4 50 30 5,6 65 40 8 85 65 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 32 15 1 0,5 25 10 0.5 0 0.25 10 0.125 Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 90 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 58 6.2.3.8.1.10. AC b -16 73. tabula. Pras¥bas AC b -16 materiÇliem un asfaltam ≤ 100 N GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. 85/20 0-30 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/ 150 70/100 100/ 150 N 101- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 500 85/20 0-10 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 1000 90/15 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 50/70 70/100 ≤ 25 ≤ 18 ≤ 1 GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 > 1000 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 90/15 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 3,0 – 5,0 Kårtas biezums Min., mm 25 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 14 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % ≤ 80 Piedevas 44 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam. 2x50 ≥7,5 Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Klase Bitumens Asfalts Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Smalkie minerålmateriåli Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j, smagie Rupjie minerålmateriåli N 2x50 ≥7,5 ≥ 60 ≥ 3,8 1-4 2x75 ≥ 10 ≥ 70 2x75 ≥12,5 ≥ 80 Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % 100 85-100 70-100 ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-36 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 74. tabula. Pras¥bas AC b -16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 0.2 0.6 20.0 60.0 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 6 12 18 2 4 8 2 47 26 4 59 36 5,6 67 41 8 76 50 11,2 88 58 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 36 19 1 0,5 26 13 0.5 0 0.25 10 0.125 Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 ACb-16 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 59 6.2.3.8.1.11. AC b -16E 75. tabula. Pras¥bas AC b -16E materiÇliem un asfaltam ≤ 100 N GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. 85/20 0-30 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/ 150 70/100 100/ 150 N 101- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 500 85/20 0-10 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 1000 90/15 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 50/70 70/100 ≤ 25 ≤ 18 ≤ 1 GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 > 1000 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 90/15 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 3,0 – 5,0 Kårtas biezums Min., mm 36 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % Piedevas 64 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤ 80 Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. 2x50 ≥7,5 N 2x50 ≥7,5 ≥ 60 ≥ 4,0 1-4 2x75 ≥ 10 ≥ 70 2x75 ≥12,5 ≥ 80 Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % Porain¥ba (Rigden), % ≥ 14 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Saturs, masas % Klase Bitumens Asfalts Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Granulometriskais sastÇvs, kategorija Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli 100 85-100 70-100 ≤1 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 KarbonÇta saturs, % ≥ 90 76. tabula. Pras¥bas AC b -16E asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 0.2 0.6 20.0 60.0 ACb-16E 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 6 12 21 2 4 7 2 36 17 4 45 24 5,6 53 30 8 68 44 11,2 80 58 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 32 13 1 0,5 26 9 0.5 0 0.25 10 0.125 Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 60 6.2.3.8.1.12. AC b -22 77. tabula. Pras¥bas AC b -22 materiÇliem un asfaltam ≤ 100 N GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. 85/20 0-30 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/ 150 70/100 100/ 150 N 101- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 500 85/20 0-10 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 1000 90/15 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 50/70 70/100 ≤ 25 ≤ 18 ≤ 1 GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 > 1000 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 90/15 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 3,0 – 9,0 Kårtas biezums Min., mm 50 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 13 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % ≤ 75 Piedevas 88 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam. Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Klase Bitumens Asfalts Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli 2x50 ≥7,5 N 2x50 ≥7,5 ≥ 60 ≥ 3,6 1-4 2x75 ≥ 10 ≥ 70 2x75 ≥12,5 ≥ 80 Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % Porain¥ba (Rigden), % 100 85-100 70-100 ≤1 28-36 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 78. tabula. Pras¥bas AC b -22 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 0.2 0.6 20.0 60.0 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 7 10 15 2 4 7 2 40 20 4 51 29 5,6 58 35 8 66 42 11,2 74 51 16 88 62 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 30 15 1 0,5 22 11 0.5 0 0.25 10 0.125 Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 ACb-22 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 99 100 100 85 98 100 63 100 100 90 100 100 61 6.2.3.8.1.13. AC b -22E 79. tabula. Pras¥bas AC b -22E materiÇliem un asfaltam ≤ 100 N GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. 85/20 0-30 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/ 150 70/100 100/ 150 N 101- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 500 85/20 0-10 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 1000 90/15 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 50/70 70/100 ≤ 25 ≤ 18 ≤ 1 GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 > 1000 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 90/15 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 2,5 – 4,5 Kårtas biezums Min., mm 50 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 13 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % ≤ 80 Piedevas 88 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam. Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Klase Bitumens Asfalts Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Granulometriskais sastÇvs, kategorija Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli 2x50 ≥7,5 N 2x50 ≥7,5 ≥ 60 ≥ 3,8 1-4 2x75 ≥ 10 ≥ 70 2x75 ≥12,5 ≥ 80 Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % 100 85-100 70-100 ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-36 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 80. tabula. Pras¥bas AC b -22E asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 0.2 0.6 20.0 60.0 ACb-22E 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 6 12 19 2 4 7 2 35 17 4 42 24 5,6 48 29 8 53 35 11,2 66 43 16 82 70 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 29 12 1 0,5 24 9 0.5 0 0.25 10 0.125 Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 99 100 100 85 98 100 63 100 100 90 100 100 62 6.2.3.8.1.14. AC b -32 81. tabula. Pras¥bas AC b -32 materiÇliem un asfaltam ≤ 100 N GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. 85/20 0-30 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/ 150 70/100 100/ 150 N 101- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 500 85/20 0-10 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 1000 90/15 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 50/70 70/100 ≤ 25 ≤ 18 ≤ 1 GA 90 ≤ 10 ≥ 35 N ≥ 50 50/70 70/100 > 1000 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 90/15 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % N 50-100 0-10 30-100 90-100 0-1 3,0 – 9,0 Kårtas biezums Min., mm 70 Piedevas Maks., mm 128 MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 12 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % ≤ 75 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * Bitumena saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, kas ir rekomendïjo‰a. OptimÇlais bitumena saturs jÇprojektï atbilsto‰i faktiskajam minerÇlo materiÇlu maksimÇlajam bl¥vumam. Ìdensjut¥ba Plstam¥ba, mm StabilitÇte, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Klase Bitumens Asfalts Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli 2x50 ≥7,5 N 2x50 ≥7,5 ≥ 60 ≥ 3,4 1-4 2x75 ≥ 10 ≥ 70 2x75 ≥12,5 ≥ 80 Aizpildîtåjs Da∫i¿as zem 2 mm, % Da∫i¿as zem 0,125mm, % Da∫i¿as zem 0,063mm, % Ìdens saturs, % 100 85-100 70-100 ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-36 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 82. tabula. Pras¥bas AC b -32 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 0.2 0.6 20.0 60.0 ACb-32 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 7 10 15 2 4 7 2 39 20 4 49 27 5,6 55 31 8 62 37 11,2 70 44 16 80 53 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 30 15 1 0,5 22 10 0.5 0 0.25 10 0.125 Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 90 99 100 64 85 98 63 100 100 90 100 100 63 6.2.3.8.2. Í˚embu-mastikas asfalts ·˙embu-mastikas asfalta sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir SMA, kuram seko asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u (D) izmïrs milimetros (mm) un var sekot papildu pras¥ba (E), kas noz¥mï, ka drupinÇtÇ smalkÇ minerÇlmateriÇla attiec¥ba pret dab¥go smalko minerÇlmateriÇlu = 1 : 0, kÇ ar¥, ka ‰Çda asfalta mais¥juma lieto‰ana nodro‰inÇs augstÇku asfalta kÇrtas notur¥bu. Piemïri. SMA-16 (‰˙embu mastikas asfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 16 mm, ar drupinÇtÇ : dab¥gÇ smalkÇ minerÇlmateriÇla attiec¥bu ≥ 1 : 1). SMA-11E (‰˙embu mastikas asfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 11 mm, tikai ar drupinÇtiem smalkajiem minerÇlajiem materiÇliem, kÇ ar¥ augstÇku asfalta kÇrtas notur¥bu). ·˙embu-mastikas asfalts ir ar teicamu dilumiztur¥bu, tam ir ∫oti laba stabilitÇte un pretest¥ba noveco‰anai, kÇ ar¥ plastiskÇm deformÇcijÇm. Granulometriskajam sastÇvam ir lzums smalko minerÇlmateriÇlu da∫Ç, jo rupjo minerÇlmateriÇlu procentuÇlÇ da∫a ir liela un aizpild¥tÇja saturs ir relat¥vi augsts. Lai nodro‰inÇtu augstu bitumena saturu attiec¥bÇ pret granulometrisko sastÇvu, mais¥juma stabilitÇtes paaugstinljanai lieto piedevas. TÇs var bt ‰˙iedras, speciÇli aizpild¥tÇji, gumijas putek∫i vai polimïri. ·˙embu-mastikas asfalts lietojams seguma virskÇrtÇm, seguma apak‰kÇrtÇm (zem porainÇ asfalta virskÇrtas) un izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm visu veidu autoce∫iem. ·˙embumastikas asfaltu paredz autoce∫u posmos ar lielu satiksmes intensitÇti (AADT j ≥ 2 000), ar lielu radÏoto riepu slodÏu ¥patsvaru, kÇ ar¥ krustojumos un citÇs paaugstinÇta noslogojuma vietÇs. TÇ kÇ ‰˙embu-mastikas asfaltam ir ar¥ laba pretest¥ba noveco‰anai, to ieteicams izmantot ar¥ autoce∫os ar nelielu kust¥bas intensitÇti. JÇnodro‰ina prec¥za mais¥juma projektï‰ana un raÏo‰ana. Var bt samazinÇta sa˙ere dilumkÇrtas ekspluatÇcijas sÇkumÇ. Uz mitras virsmas var izveidoties dens plïv¥te, sevi‰˙i jaunai segai. Nedaudz sareÏÆ¥tÇk raÏot kÇ bl¥vo asfaltu (AC). Grti ieklÇt ar roku darbu. Pras¥bas ‰˙embu-mastikas asfaltam ir noteiktas pïc prEN 13108-5 un ROAD 94 6. da∫as (Mar‰ala stabilitÇte un plstam¥ba pïc prEN 13108-1). IzstrÇdÇtÇ asfalta mais¥juma priek‰projektÇ asfalta mais¥juma un asfalta ¥pa‰¥bÇm, kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 83. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm atbilsto‰i paredzïtajam lietojumam. 64 83. tabula. Pras¥bas projektï‰anai ‰˙embu-mastikas asfaltam dilumkÇrtÇm Èpaßîba, mérvienîba Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai Saistvielas saturs (1) , masas % Granulometriskais sastÇvs, masas % MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma % Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma % Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma % Saistvielas notece (170 O C temperatrÇ), masas % Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana, triecienu skaits gab. Mar‰ala stabilitÇte, kN Mar‰ala plstam¥ba, mm Tilpuma bl¥vums, kg/m 3 MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3 AADT j , pievestÇ 501-1500 1501-3500 virs 3500 Prasîba LVS EN 12697- 35 (ja samais¥‰ana laboratorijÇ) LVS EN 12697-28 LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam 6.2.3.8.2. punktÇ (2) LVS EN 12697-8 Standarts l¥dz 500 Draft prEN 12697≤ 0,3 45 LVS EN 2x50 12697-30 5 LVS prEN 1269734 2-4 LVS EN 12697-6 Deklarï (metode B) LVS EN 12697-5 Deklarï (metode A vai B) Ìdensjut¥ba, ITSR % LVS EN 12697-12 (ITSR – Indirect Tensile Strength Ratio) Pretest¥ba deformÇcijÇm (3) : - lielÇ testï‰anas iekÇrta (temperatra 60 O C; ciklu skaits 10 000), LVS EN 12697-22 maksimÇlais proporcionÇlais risu dzi∫ums P i, % - mazÇ testï‰anas iekÇrta (temperatra 60 O C), maksimÇlais risu veido‰anÇs Çtrums mm/h ≤ 0,3 ≤ 0,3 ≤ 0,3 2x50 2x50 2x50 5 2-4 5 2-4 5 2-4 Deklarï Deklarï Deklarï Deklarï Deklarï Deklarï ≥ 60 ≥ 70 ≥ 80 ≥ 80 ≤5 ≤ 7,5 ≤ 7,5 ≤ 15 ≤5 ≤ 7,5 ≤ 7,5 ≤ 15 Saistvielas saturs ietver ar¥ dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Saistvielas saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, ko var main¥t ar koeficientu α: (1) , kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m 3 , noteikts pïc EN 1097-6. Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas. (3) Pretest¥ba deformÇcijÇm jÇnosaka, ja tÇ paredzïts. Lietojama lielÇ vai mazÇ iekÇrta. Ja nosaka pretest¥bu deformÇcijÇm, var nenoteikt Mar‰ala stabilitÇti un Mar‰ala plstam¥bu. (2) 65 6.2.3.8.2.1. SMA-4 84. tabula. Pras¥bas SMA-4 materiÇliem un asfaltam GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 (5011500) GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Kårtas biezums Min., mm 10 3,2 – 4,2 Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 17 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % 70/100 100/ 150 ≥ 7,2 70/100 ≥ 6,7 100/ 150 20 Ìdensjut¥ba Pretest¥ba deformÇcijÇm** Plstam¥ba**, mm StabilitÇte**, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. ≤ 5 ≥ 60 2x50 ≥ 5 2-4 ≤ 7,5 ≥ 70 Piedevas Aizpildîtåjs Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, % Bitumena stabilitÇte, Da∫i¿as zem ≤ 0,3 % 0,125mm, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤ 4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%. ** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala pl¥stam¥ba. ≤ 90 Saturs*, masas % Klase Bitumens Asfalts Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba AADT j , pievestÇ (≤ 500) Saturs zem 0,063mm, % Smalkie minerålmateriåli Granulometriskais sastÇvs, kategorija Rupjie minerålmateriåli Da∫i¿as zem 0,063mm, % 100 85-100 70-100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg 28-36 ≤ 10 85. tabula. Pras¥bas asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SMA-4 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 12 18 22 8 9 12 0,5 25 15 1 30 20 2 40 25 4 99 85 5,6 100 98 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 8 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 66 6.2.3.8.2.2. SMA-8 86. tabula. Pras¥bas SMA-8 materiÇliem un asfaltam ≤ 500 N GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30 85/20 0-30 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 N 501- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19 1500 85/20 0-10 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/ 150 70/100 100/ 150 ≥ 7,0 30-100 1501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 90-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14 3500 90/15 0-1 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100 > 3500 GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100 90-100 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 90/15 0 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 17 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % 32 Ìdensjut¥ba Pretest¥ba deformÇcijÇm** Plstam¥ba**, mm StabilitÇte**, kN 2x50 ≥ 5 2-4 ≤ ≥ 70 7,5 ≤ ≥ 80 7,5 ≤ 15 ≥ 80 Piedevas Aizpildîtåjs Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, % Bitumena stabilitÇte, Da∫i¿as zem ≤ 0,3 % 0,125mm, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤ 4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%. ** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala pl¥stam¥ba. ≤ 90 ≤ 5 ≥ 60 50/70 Kårtas biezums Min., mm 18 2,7 – 4,7 ≥ 6,5 Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs*, masas % Bitumens Asfalts Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli Da∫i¿as zem 0,063mm, % 100 85-100 70-100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 KarbonÇta saturs, % ≥ 90 87. tabula. Pras¥bas SMA-8 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SMA-8 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 12 17 19 8 9 10 0,5 22 12 1 25 13 2 30 20 4 49 28 5,6 70 32 8 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 98 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 67 6.2.3.8.2.3. SMA-11 88. tabula. Pras¥bas SMA-11 materiÇliem un asfaltam ≤ 500 N GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30 85/20 0-30 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 N 501- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19 1500 85/20 0-10 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 > 3500 GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100 90-100 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 90/15 0 MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 17 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % 40 Ìdensjut¥ba Pretest¥ba deformÇcijÇm** ≤ ≥ 70 7,5 ≤ ≥ 80 7,5 ≤ 15 ≥ 80 Piedevas Aizpildîtåjs Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, % Bitumena stabilitÇte, Da∫i¿as zem ≤ 0,3 % 0,125mm, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤ 4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%. ** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala pl¥stam¥ba. ≤ 90 Plstam¥ba**, mm 50/70 Kårtas biezums Min., mm 24 Maks., mm ≤ 5 ≥ 60 ≥ 6,0 2x50 ≥ 5 2-4 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100 2,0 – 3,5 StabilitÇte**, kN 70/100 100/ 150 70/100 100/ ≥ 6,5 150 30-100 1501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 90-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14 3500 90/15 0-1 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs*, masas % Bitumens Asfalts Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli Da∫i¿as zem 0,063mm, % 100 85-100 70-100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 KarbonÇta saturs, % ≥ 90 89. tabula. Pras¥bas SMA-11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SMA-11 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 12 15 20 8 9 10 0,5 24 12 1 27 15 2 30 19 4 35 24 5,6 40 27 8 60 35 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 85 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 68 6.2.3.8.2.4. SMA-16 90. tabula. Pras¥bas SMA-16 materiÇliem un asfaltam ≤ 500 N GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30 85/20 0-30 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 N 501- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19 1500 85/20 0-10 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/ 150 70/100 100/ 150 ≥ 6,0 30-100 1501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 90-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14 3500 90/15 0-1 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100 > 3500 GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100 90-100 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 90/15 0 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 16 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % 60 Ìdensjut¥ba Pretest¥ba deformÇcijÇm** Plstam¥ba**, mm StabilitÇte**, kN 2x50 ≥ 5 2-4 ≤ ≥ 70 7,5 ≤ ≥ 80 7,5 ≤ 15 ≥ 80 Piedevas Aizpildîtåjs Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, % Bitumena stabilitÇte, Da∫i¿as zem ≤ 0,3 % 0,125mm, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤ 4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%. ** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala pl¥stam¥ba. ≤ 90 ≤ 5 ≥ 60 50/70 Kårtas biezums Min., mm 36 2,0 – 3,5 ≥ 5,5 Mar‰ala triecienu skaits, gab. Klase Saturs, masas % Bitumens Asfalts Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli Da∫i¿as zem 0,063mm, % 100 85-100 70-100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 KarbonÇta saturs, % ≥ 90 91. tabula. Pras¥bas SMA-16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SMA-16 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 12 16 20 8 9 10 0,5 24 12 1 27 14 2 29 16 4 32 20 5,6 35 23 8 50 27 11,2 70 34 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 69 6.2.3.8.2.5. SMA-22 92. tabula. Pras¥bas SMA-22 materiÇliem un asfaltam ≤ 500 N GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 50-100 ≤ 40 Dekl. Dekl. ≤ 30 85/20 0-30 GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 N 501- GC ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 50-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 19 1500 85/20 0-10 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 70/100 100/ 150 70/100 100/ 150 ≥ 5,7 30-100 1501- GC ≤ 2 ≤ 20 ≤ 25 90-100 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 ≤ 14 3500 90/15 0-1 GA 90 ≤ 10 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 45 70/100 > 3500 GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100 90-100 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 90/15 0 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 16 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % 88 Ìdensjut¥ba Pretest¥ba deformÇcijÇm** Plstam¥ba**, mm StabilitÇte**, kN 2x50 ≥ 5 2-4 ≤ ≥ 70 7,5 ≤ ≥ 80 7,5 ≤ 15 ≥ 80 Piedevas Aizpildîtåjs Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, % Bitumena stabilitÇte, Da∫i¿as zem ≤ 0,3 % 0,125mm, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤ 4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%. ** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala pl¥stam¥ba. ≤ 90 ≤ 5 ≥ 60 50/70 Kårtas biezums Min., mm 50 2,0 – 3,5 ≥ 5,2 Mar‰ala triecienu skaits, gab. Klase Saturs*, masas % Bitumens Asfalts Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j, pievestÇ Rupjie minerålmateriåli Da∫i¿as zem 0,063mm, % 100 85-100 70-100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 KarbonÇta saturs, % ≥ 90 93. tabula. Pras¥bas SMA-22 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SMA-22 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 12 16 20 8 9 10 0,5 24 12 1 27 14 2 29 16 4 33 20 5,6 36 23 8 50 27 11,2 65 35 16 80 50 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 99 100 100 85 98 100 63 100 100 90 100 100 70 6.2.3.8.2.6. SMA-8E 94. tabula. Pras¥bas SMA-8E materiÇliem un asfaltam > 3500 90-100 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 90/15 0 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 17 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % 50/70 27 Ìdensjut¥ba Pretest¥ba deformÇcijÇm** Plstam¥ba**, mm StabilitÇte**, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. ≥ 6,5 2x50 ≥ 5 2-4 ≤ 15 ≥ 80 ≥ 6,0 Piedevas Aizpildîtåjs Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, % Bitumena stabilitÇte, Da∫i¿as zem ≤ 0,3 % 0,125mm, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤ 4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%. ** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala pl¥stam¥ba. ≤ 90 Saturs*, masas % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Bitumens Asfalts GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100 Kårtas biezums Min., mm 18 2,7 – 4,7 Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j, pievestÇ Rupjie minerålmateriåli Da∫i¿as zem 0,063mm, % 100 85-100 70-100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 KarbonÇta saturs, % ≥ 90 95. tabula. Pras¥bas SMA-8E asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SMA-8E 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 12 14 17 9 10 12 0,5 19 14 1 22 17 2 25 20 4 35 25 5,6 70 32 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 8 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 100 90 100 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 71 6.2.3.8.2.7. SMA-11E 96. tabula. Pras¥bas SMA-11E materiÇliem un asfaltam > 3500 90-100 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 90/15 0 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % ≥ 17 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % 50/70 35 Ìdensjut¥ba Pretest¥ba deformÇcijÇm** Plstam¥ba**, mm StabilitÇte**, kN Mar‰ala triecienu skaits, gab. ≥ 6,0 2x50 ≥ 5 2-4 ≤ 15 ≥ 80 ≥ 5,5 Piedevas Aizpildîtåjs Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, % Bitumena stabilitÇte, Da∫i¿as zem ≤ 0,3 % 0,125mm, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. * NorÇd¥tÇ bitumena satura aug‰ïjÇ (lielÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba ≤ 4%, bet apak‰ïjÇ (mazÇkÇ) vïrt¥ba ir saisto‰a, ja palieko‰Ç porain¥ba > 4%. ** Ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, tad nav jÇnosaka Mar‰ala stabilitÇte un Mar‰ala pl¥stam¥ba. ≤ 90 Saturs, aptuveni*, % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ·˙aut¿ain¥ba Bitumens Asfalts GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 70/100 Kårtas biezums Min., mm 24 2,5 – 4,5 Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % MazÇkÇs (d) un lielÇkÇs (D) da∫i¿as AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli Da∫i¿as zem 0,063mm, % 100 85-100 70-100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 KarbonÇta saturs, % ≥ 90 97. tabula. Pras¥bas SMA-11E asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SMA-11E 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 12 13 15 8 9 11 0,5 18 13 1 21 16 2 25 20 4 35 25 5,6 45 32 8 60 45 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 90 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 72 6.2.3.8.3. Porasfalts Porasfalta sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir PA, kuram seko asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u (D) izmïrs milimetros (mm). Piemïrs.PA-11 (porasfalts ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 11 mm). Porasfalts ir ar nepÇrtrauktu granulometriskÇ sastÇva l¥kni, nelielu aizpild¥tÇja un zemu bitumena saturu. TÇ kÇ asfaltam ir daudz poru, tad ir iespïjama relat¥vi Çtra dens caurplde. ·Çda asfalta dilumkÇrtai nepiecie‰ams bl¥vs, l¥dzens pamats ar labu dens noteci. Lai nodro‰inÇtu augstu bitumena saturu attiec¥bÇ pret granulometrisko sastÇvu, mais¥juma stabilitÇtes paaugstinljanai lieto piedevas. Porasfalts lietojams seguma virskÇrtÇm autoce∫os ar lielu satiksmes intensitÇti, kÇ ar¥ vietÇs, kur ir ¥pa‰i nepiecie‰ams sasniegt labu seguma virsmas sa˙eres koeficientu, vai vietÇs, kur ir nepiecie‰ams pazeminÇt autotransporta rad¥tÇ trok‰¿a l¥meni. Laba sa˙ere un labas gaismas atstaro‰anas ¥pa‰¥bas, pat mitram segumam. Asfalta kÇrta ir dens caurlaid¥ga, l¥dz ar to ir samazinÇta dens ap‰∫Çk‰anas intensitÇte un mazÇks akvaplanï‰anas risks. Labas trok‰¿a slÇpï‰anas ¥pa‰¥bas, augsta stabilitÇte. Åtri apledo. Nepiecie‰ams lielÇks pretapledojuma sÇls izlietojums ziemas uzturï‰anÇ. Ziemas uzturï‰anÇ nedr¥kst kais¥t smilti. Grti iestrÇdÇt ar rokÇm. Jut¥ba pret mehÇnisku iedarb¥bu, piemïram, radÏotÇm riepÇm, pret naftas produktu iedarb¥bu. Augstas pras¥bas pamatam. Dilst ÇtrÇk nekÇ bl¥vÇs segas, ÇtrÇk noveco. Net¥rumu un putek∫u ietekmï gan trok‰¿a slÇpï‰anas, gan dens drenÇÏas spïjas var relat¥vi Çtri pasliktinÇties. Pras¥bas porasfaltam ir noteiktas pïc prEN 13108-7. IzstrÇdÇtÇ asfalta mais¥juma priek‰projektÇ asfalta mais¥juma un asfalta ¥pa‰¥bÇm, kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 98. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm atbilsto‰i paredzïtajam lietojumam. 98. tabula. Pras¥bas projektï‰anai porasfaltam dilumkÇrtÇm Èpaßîba, mérvienîba Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai Saistvielas saturs (1) , masas % Granulometriskais sastÇvs, masas % MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma % Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma % Bitumena notece no porasfalta, masas % (106. tabulÇ norÇd¥tajÇ augstÇkajÇ temperatrÇ) Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana, triecienu skaits, gab. Tilpuma bl¥vums, kg/m 3 MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3 Ìdensjut¥ba, ITSR % (ITSR – Indirect Tensile Strength Ratio) Da∫i¿u zudumi, PL % (PL – Particle loss) AADT j, pievestÇ > 3500 Prasîba LVS EN 12697- 35 (ja samais¥‰ana laboratorijÇ) LVS EN 12697-28 LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam 6.2.3.8.3. punktÇ (2) LVS EN 12697-8 Standarts LVS EN 12697-18 LVS EN 12697-30 LVS EN 12697-6 (metode D) ≤ 0,5 2x50 Deklarï LVS EN 12697-5 (metode A vai C) (3) Deklarï LVS EN 12697-12 ≥ 90 LVS EN 12697-17 ≤ 20 Saistvielas saturs ietver ar¥ dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Saistvielas saturam norÇd¥ta minimÇlÇ robeÏa, ko var main¥t ar koeficientu α: (1) , kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m3, noteikts pïc EN 1097-6. Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas. (3) ”C” metodi var lietot tikai rezultÇtu ieg‰anai no laboratorijÇ sagatavota asfalta mais¥juma. (2) 73 6.2.3.8.3.1. PA-11 99. tabula. Pras¥bas PA-11 materiÇliem un asfaltam 90-100 > GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 3500 90/15 0 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % 50/70 ≥ 4,5 70/100 2x50 ≤ 20 ≥ 90 Piedevas Aizpildîtåjs Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, % Bitumena stabilitÇte, Da∫i¿as zem ≤ 0,3 % 0,125mm, % 40 Da∫i¿as zem 0,063mm, % ≥ 24 100 85-100 70-100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. Ìdensjut¥ba Da∫i¿u zudumi, PL % Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Bitumens Asfalts GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 Kårtas biezums Min., mm 25 16 – 22 Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 KarbonÇta saturs, % ≥ 90 100. tabula. Pras¥bas PA-11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 PA-11 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 5 6 7 2 2 3 0,5 9 5 1 13 7 2 19 10 4 29 15 5,6 36 21 8 53 33 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 85 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 74 6.2.3.8.3.2. PA-16 101. tabula. Pras¥bas PA-16 materiÇliem un asfaltam > 3500 90-100 GC ≤ 2 ≤ 15 ≤ 20 100 ≤ 20 ≤ 18 ≤ 1 ≤ 10 90/15 0 Porainîba Palieko‰Ç porain¥ba, % Maks., mm MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, % 50/70 ≥ 4,0 70/100 2x50 ≤ 20 ≥ 90 Piedevas Aizpildîtåjs Celulozes ‰˙iedra, % 0,3-0,5 Da∫i¿as zem 2 mm, % Bitumena stabilitÇte, Da∫i¿as zem ≤ 0,3 % 0,125mm, % 60 Da∫i¿as zem 0,063mm, % ≥ 24 100 85-100 70-100 Ìdens saturs, % ≤1 Porain¥ba (Rigden), % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. Ìdensjut¥ba Da∫i¿u zudumi, PL % Mar‰ala triecienu skaits, gab. Saturs, masas % Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Bitumens Asfalts GA 90 ≤ 4 ≥ 35 N ≥ 50 Kårtas biezums Min., mm 36 16 – 20 Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients Smalkie minerålmateriåli Piln¥gi drup. & drup. & apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 KarbonÇta saturs, % ≥ 90 102. tabula. Pras¥bas PA-16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 PA-16 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 5 6 7 2 2 3 0,5 10 4 1 13 6 2 19 9 4 28 14 5,6 34 19 8 43 28 11,2 60 40 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 75 6.2.3.9. Asfalta maisîjuma projektéßana Asfalta mais¥jumu projektï, ievïrojot noteiktÇs pras¥bas. Vispirms testï un atlasa materiÇlus, tad sastÇda recepti, tad projektï laboratorijÇ (priek‰projekts), pïc tam asfalta mais¥jumu pielÇgo raÏo‰anai asfalta rpn¥cÇ un saraÏo izmïÆinÇjuma partiju, galarezultÇtÇ iegstot Darba formulu. 6.2.3.9.1. Materiålu atlase JÇatlasa ‰o specifikÇciju pras¥bÇm atbilsto‰i materiÇli, kas piemïroti paredzïtajam asfalta mais¥jumam un lietojumam. Pamatu un saistes kÇrtÇm atlase jÇveic saska¿Ç ar paredzïto smago transporta l¥dzek∫u satiksmes intensitÇti vienÇ joslÇ (AADT j,smagie), savukÇrt virskÇrtÇm atlase jÇveic saska¿Ç ar paredzïto pievesto satiksmes intensitÇti vienÇ joslÇ (AADT j ,pievestÇ). Pras¥bÇm jÇatbilst katram atsevi‰˙ajam asfalta mais¥juma sastÇvÇ izmantotajam materiÇlam. Ja asfaltbetonu AC izmanto pamatu kÇrtÇ un ja asfaltbetonu AC vai ‰˙embu mastikas asfaltu SMA izmanto saistes kÇrtÇ, tad materiÇliem jÇatbilst mais¥juma ACb materiÇliem izvirz¥tajÇm pras¥bÇm (pras¥bas pamatu kÇrtÇm un saistes kÇrtÇm). Ja ir speciÇlas pras¥bas kÇrtas stabilitÇtei, var paredzït augstÇkas pras¥bas materiÇlu ¥pa‰¥bÇm nekÇ noteikts ‰ajÇs specifikÇcijÇs. 6.2.3.9.2. Asfalta maisîjuma priekßprojekts Asfalta mais¥juma priek‰projekts jÇizstrÇdÇ atlas¥to materiÇlu vienam granulometriskajam sastÇvam, sagatavojot vismaz piecus asfalta mais¥juma testï‰anas paraugus ar at‰˙ir¥gu bitumena saturu. Priek‰projekta rezultÇti jÇnoformï, izmantojot 6.2.3.9.4. un 6.2.3.9.5. punktos doto veidlapu paraugus. Ja nepiecie‰ams, Asfalta mais¥juma priek‰projekta rezultÇtu veidlapas rezultÇtu sada∫a (3.–5. p.) un rezultÇtu grafiskais attïlojums modificïjami. Mar‰ala stabilitÇtes l¥knei jÇatspogu∫o gan augo‰Ç tendence, l¥dz tiek sasniegta mais¥juma maksimÇlÇ stabilitÇte, gan dilsto‰Ç tendence, kad, palielinoties bitumena daudzumam, stabilitÇte samazinÇs. Izmantojot iegtos testï‰anas rezultÇtus, jÇatrod bitumena satura kritiskÇs robeÏas (piemïram, grafiski – atz¥mïjot pras¥bu robeÏas un pïc tam fiksïjot ‰¥s kritiskÇs vïrt¥bas), Çrpus kurÇm asfalta ¥pa‰¥bas neatbilst 6.2.3.8. punkta kritïrijiem. Starp¥bai starp minimÇlo un maksimÇlo bitumena satura kritisko vïrt¥bu jÇbt pietiekamai, lai, ¿emot vïrÇ raÏo‰anas procesÇ iespïjamÇs dozÇcijas svÇrst¥bas un citas ietekmes, tiktu nodro‰inÇta asfalta mais¥juma sagatavo‰ana specifikÇcijÇs noteikto pie∫aujamo novirÏu robeÏÇs. 6.2.3.9.3. Asfalta maisîjuma Darba formula Saska¿Ç ar asfalta mais¥juma Priek‰projekta rezultÇtiem jÇnoregulï asfalta rpn¥ca, lai varïtu raÏot projektïto asfalta mais¥jumu. Tad jÇsaraÏo asfalta mais¥juma izmïÆinÇjuma partija, jÇno¿em paraugi un jÇveic nepiecie‰amÇ testï‰ana. Asfalta rpn¥cÇ saraÏotÇ asfalta mais¥juma izmïÆinÇjuma partijas paraugu testï‰anas rezultÇtu vïrt¥bas nedr¥kst at‰˙irties no iegtajÇm asfalta mais¥juma Priek‰projekta rezultÇtu vïrt¥bÇm vairÇk nekÇ norÇd¥ts 103. tabulÇ, turklÇt tÇm jÇiek∫aujas 6.2.3.8. punktÇ noteiktajos kritïrijos. 103. tabula. IzmïÆinÇjuma partijas pie∫aujamÇs at‰˙ir¥bas no priek‰projekta Parametrs Cauri izsijÇtÇ materiÇla daudzums, masas %: - sietiem no 8,0 mm un lielÇkiem - sietiem no 2 mm l¥dz 5,6 mm - sietiem no 0,063 mm l¥dz 1 mm Bitumena saturs, masas % Asfalta palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma % MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma % Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma % Mar‰ala stabilitÇte, kN Mar‰ala plstam¥ba, kN Ìdensjut¥ba, ITSR % Bitumena notece (1) , masas % Pretest¥ba deformÇcijÇm (2) Da∫i¿u zudumi (3) , PL % Pie¬aujamå atß˚irîba no priekßprojekta +/- 5,0 +/- 4,0 +/- 1,5 +/- 0,3 +/- 1,0 JÇatbilst pras¥bÇm JÇatbilst pras¥bÇm JÇatbilst pras¥bÇm JÇatbilst pras¥bÇm JÇatbilst pras¥bÇm JÇatbilst pras¥bÇm JÇatbilst pras¥bÇm JÇatbilst pras¥bÇm Tikai ‰˙embu-mastikas un porasfalta mais¥jumam. Tikai ‰˙embu-mastikas asfaltam, ja paredzïts (ja nosaka Pretest¥bu deformÇcijÇm, var nenoteikt Mar‰ala stabilitÇti un Mar‰ala plstam¥bu). (3) Tikai porasfaltam. Pïc tam, kad testïta asfalta mais¥juma izmïÆinÇjuma partija un iegtie rezultÇti atbilst pras¥bÇm, jÇsagatavo Darba formula. TÇ jÇnoformï, izmantojot 6.2.3.9.6. punktÇ doto veidlapas paraugu, un jÇiesniedz apstiprinljanai, pievienojot ar¥ Priek‰projektu, kÇ ar¥ visu materiÇlu atbilst¥bu apliecino‰u dokumentÇciju. Ja ar asfalta mais¥jumu ieklÇjamÇ plat¥ba bvobjektÇ ir mazÇka par 7000 kvadrÇtmetriem, tad bvuz¿ïmïjs asfalta mais¥juma Priek‰projektu var neiesniegt. Ja jÇizbvï izmïÆinÇjuma posms, jÇizpilda ar¥ 6.2.5.1. punktÇ izvirz¥tÇs pras¥bas. (1) (2) 76 6.2.3.9.4. Asfalta maisîjuma priekßprojekta rezultåti. Veidlapa Asfalta maisîjuma priekßprojekts Nr..... . Testéßana L¥gums Bvobjekts Past¥tÇjs Bvuz¿ïmïjs Laboratorija Asfalta tips Standarts Konstrukt¥vÇ kÇrta KÇrtas biezums Datums 1. Recepte Materiåla nosaukums, tips, raΩotåjs vai piegådåtåjs Frakcija (mm) Daudzums (masas %) 100 KopÇ: 2. Granulometriskais sastÇvs Sieti (mm) 0,063 0,125 0,25 0,5 1 2 4 5,6 8 11,2 16 22,4 31,5 45 63 90 Caursijåtie (%) 3. Asfalta ¥pa‰¥bas (1) Nr. p.k. Tilpuma blîvums (g/cm 3 ) % no tilpuma sablîvétam maisîjumam Minerålmat. Ar bit. aizp. Bitumena Maksimålais poru saturs poru saturs saturs blîvums Bitumens Materiåli Porainîba (tilpuma %) (%) (masas %) (g/cm 3 ) 1 2 3 4 5 4. Asfalta ¥pa‰¥bas (2) Nr. p.k. Parauga augstums (mm) Korekcijas koeficients Mérîtå Marßala Kori©étå Marßala stabilitåte stabilitåte (kN) (kN) Marßala plîstamîba (mm) Marßala koeficients (kN/mm) 1 2 3 4 5 5. RezultÇti Bitumena satura kritiskÇs robeÏas: - minimÇlÇ, masas % - maksimÇlÇ, masas % Pie¿emtais bitumena saturs asfalta mais¥juma izmïÆinÇjuma partijas sagatavo‰anai Testï‰anu un aprï˙inus veica: _____________________________________ (vÇrds, uzvÇrds, amats, paraksts) 77 6.2.3.9.5. Asfalta maisîjuma priekßprojekts grafiski. Paraugs Pielikums asfalta maisîjuma priekßprojektam Nr..... Rezultåti grafiski Tilpuma blîvums, g/cm3 Ar bitumenu aizpildîto poru saturs, masas % 2.60 100 2.58 95 2.56 90 2.54 85 2.52 80 2.50 75 2.48 70 2.46 65 2.44 60 2.42 55 2.40 5.50 5.70 5.90 6.10 Bitumena saturs, masas % 6.30 50 5.50 Paliekoßå, porainîba, tilpumu % 8.0 7.5 7.0 6.5 6.0 5.5 5.0 4.5 4.0 3.5 3.0 2.5 2.0 1.5 1.0 0.5 0.0 5.70 5.90 6.10 Bitumena saturs, masas % 6.30 Stabilitåte, kN 9.6 9.4 9.2 9.0 8.8 8.6 8.4 5.50 5.70 5.90 6.10 Bitumena saturs, masas % 6.30 8.2 5.50 Plîstamîba, mm 5.70 5.90 6.10 Bitumena saturs, masas % 6.30 Minerålå karkasa porainîba, tilpuma % 4.0 20 3.8 3.6 19 3.4 3.2 18 3.0 2.8 17 2.6 2.4 16 2.2 2.0 15 1.8 1.6 5.50 5.70 5.90 6.10 Bitumena saturs, masas % 6.30 14 5.50 5.70 5.90 6.10 Bitumena saturs, masas % 6.30 78 6.2.3.9.6. Darba formula. Veidlapa Darba formula L¥gums Bvobjekts Past¥tÇjs Bvuz¿ïmïjs Laboratorija Asfalta rpn¥ca Asfalta tips Standarts Konstrukt¥vÇ kÇrta Apstiprinljanas datums (bvuz¿ïmïjs / past¥tÇjs) 1. Recepte Materiåla nosaukums, tips, raΩotåjs vai piegådåtåjs Frakcija (mm) Daudzums (masas %) 90 63 45 31,5 22,4 16 11,2 8 5,6 4 2 1 0,5 0,25 0,125 0,063 Pielaides Caursijåtå materiåla daudzums, masas % Sieti, mm 2. Asfalta mais¥jums un asfalta ¥pa‰¥bas Èpaßîbas un parametri - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums - minerÇlÇ karkasa porain¥ba Asfalts: - tilpuma bl¥vums - maksimÇlais bl¥vums - palieko‰Ç porain¥ba - ar bitumenu aizpild¥to poru saturs - Mar‰ala stabilitÇte - Mar‰ala plstam¥ba - Mar‰ala koeficients - dens jut¥ba - pretest¥ba deformÇcijÇm (ja paredzïts SMA) - da∫i¿u zudumi (ja paredzïts PA) Paraugu blîvéßana laboratorijå: - bl¥vï‰anas temperatra - Mar‰ala sitienu skaits (no katras puses) RaΩoßana: - mais¥juma sagatavo‰anas temperatra Ieklåßana: - minimÇlais kÇrtas biezums - maksimÇlais kÇrtas biezums Mérvienîba Rezultåts Pielaides g/cm 3 tilpuma % g/cm 3 g/cm 3 tilpuma % % kN mm ----P i % vai mm/h PL % C skaits 0 0 C mm mm Bvuz¿ïmïja pÇrstÇvis: ________________________________________ (vÇrds, uzvÇrds, amats, paraksts) Past¥tÇja pÇrstÇvis: ___________________________________________ (vÇrds, uzvÇrds, amats, paraksts) 79 6.2.3.10. Maisîjuma projektéßana, izmantojot nofrézéto asfaltu 6.2.3.10.1. Nofrézétais asfalts ≤ 15% Ja asfalta mais¥jumÇ l¥dz 15 masas % lieto nofrïzïto asfaltu, bitumena atjauno‰anas piedevas lietot nav obligÇti. 6.2.3.10.2. Nofrézétais asfalts 15% lîdz 25% Ja asfalta mais¥jumos vairÇk par 15 masas %, bet ne vairÇk par 25 masas % izmanto nofrïzïto asfaltu, tad jÇlieto vienu klasi m¥kstÇks bitumens kÇ noteikts 49. un 50. tabulÇ, tÇ kompensïjot nofrïzïtÇ asfalta bitumena viskozitÇtes neatbilst¥bu. Var lietot ar¥ 49. un 50. tabulÇ norÇd¥tÇs viskozitÇtes bitumenu, bet tad ir jÇlieto piemïrota nofrïzïtÇ asfalta bitumena atjauno‰anas piedeva. 6.2.3.10.3. Nofrézétais asfalts > 25% Ja asfalta mais¥jumos vairÇk par 25 masas % izmanto nofrïzïto asfaltu, tad jÇlieto piemïrota bitumena atjauno‰anas piedeva, kÇ ar¥ jÇnodro‰ina asfalta mais¥juma kopïjÇs saistvielas (vecÇs un jaunÇs) penetrÇcijas atbilst¥ba 49. un 50. tabulai. Asfalta mais¥juma kopïjÇs saistvielas penetrÇcijas aprï˙ins: lg pen mix = a lg pen1 + b lg pen 2 PENmix - aprï˙inÇtÇ saistvielas penetrÇcija asfalta mais¥jumÇ, kas satur nofrïzïto asfaltu; pen1 - no nofrïzïtÇ asfalta atgtÇs saistvielas penetrÇcija; pen 2 - no jauna pievienojamÇs saistvielas penetrÇcija; a un b - kopïjÇ asfalta mais¥juma saistvielas masas da∫as no nofrïzïtÇ asfalta (a) un no jauna pievienojamÇs saistvielas (b): a + b = 1. 6.2.4. Iekårtas Asfalta rüpnîca. Asfalta mais¥jums jÇsagatavo rpn¥cÇ ar pÇrtrauktas vai nepÇrtrauktas darb¥bas mais¥tÇju. Asfalta rpn¥cas dro‰¥bas kritïrijiem jÇatbilst EN 536. Asfalta mais¥juma sagatavo‰anai valsts galvenajiem autoce∫iem jÇlieto rpn¥ca, kuras tehnoloÆisko procesu vad¥ba ir datorizïta, nodro‰inot, ka speciÇli izstrÇdÇta datorprogramma neatbilst¥bu gad¥jumos signalizï, fiksï uz monitora varbtïjo neatbilst¥bu un reizï blo˙ï rpn¥cas darb¥bu l¥dz neatbilst¥bas novïr‰anai. Asfalta mais¥juma sagatavo‰anai pÇrïjiem autoce∫iem var izmantot asfalta rpn¥cu, kuras mais¥tÇja raÏ¥ba nav mazÇka par 50 t/h un tehnoloÆisko procesu vad¥ba ir automatizïta. Ja asfalta rpn¥cas vad¥ba ir datorizïta, tad no operatora kab¥nes jÇbt iespïjai kontrolït un vad¥t: minerÇlmateriÇlu padevi un uzkarsï‰anas temperatru; bitumena padevi un temperatru; izejmateriÇlu dozÇciju; samais¥‰anu. Datorprogrammai ir jÇnodro‰ina saraÏotÇ mais¥juma, kÇ ar¥ izlietoto izejamateriÇlu uzskaite gan katram mais¥jumam, gan kopumÇ visÇ mai¿Ç. Transportéßanas iekårtas. JÇlieto transportï‰anas iekÇrtas ar stingrÇm, l¥dzenÇm un t¥rÇm kravas tilpnïm, kuras nepie∫auj pÇrvedamÇ materiÇla zudumus un ierobeÏo tÇ noslÇ¿o‰anos un segregÇciju (ieteikums – lietot kravas tilpnes ar noapa∫otiem striem), kÇ ar¥ kravas tilpnes aizmugurïjÇs da∫as konstrukcijai jÇbt tÇdai, kas nodro‰inÇtu pakÇpenisku asfalta mais¥juma izkrau‰anu asfalta ieklÇjïja bunkurÇ. JÇbt kravas telpu nosedzo‰iem pÇrsegiem (ieteikums – pÇrsegam jÇbt tÇdam, lai starp mais¥jumu un pÇrsegu paliktu br¥va gaisa telpa). Ieklåjéjs. Asfalta kÇrta jÇieklÇj ar pa‰gÇjïjieklÇjïju, kuram ir iespïjams main¥t ieklljanas platumu l¥dz platÇkÇs ieklÇjamÇs brauktuves joslas (ar¥ ieskaitot nostiprinÇmo nomali, ja paredzïta) platumam bvobjektÇ. IeklÇjïjam jÇbt apr¥kotam ar elektroniski vadÇmu un apsildÇmu izl¥dzino‰o vibroplÇtni, vibrobrusu, malas piespiedïju vismaz Çrmalai, automÇtisku gliemeÏtransportiera piepild¥juma nodro‰inljanas un kontroles iekÇrtu, kÇ ar¥ automÇtiskÇm nivelï‰anas ier¥cïm, kas nodro‰ina vajadz¥go ‰˙ïrsprofilu un garenprofilu. IeklÇjïjam jÇbt apr¥kotam ar¥ ar pietiekamas ietilp¥bas asfalta mais¥juma pie¿em‰anas tvertni, lai nodro‰inÇtu vienmïr¥gu asfalta mais¥juma ieklljanu. ·uvju nivelï‰anas iekÇrtÇm jÇnodro‰ina l¥dzenu un salÇgotu garenvirziena ‰uvju izveido‰ana starp ieklÇtajÇm joslÇm. Veltñi. JÇlieto tikai pa‰gÇjïjvelt¿i. Var lietot tïrauda valãu vibrovelt¿us, tïrauda valãu statiskas slodzes velt¿us, pneimatisko rite¿u velt¿us vai tandïmvelt¿us (ar diviem tïrauda valãiem, abiem dzeno‰ajiem), kuri atbilst 104. tabulas pras¥bÇm. 80 104. tabula. Pras¥bas karsto asfalta kÇrtu sabl¥vï‰anÇ lietojamajiem velt¿iem Parametrs Pilna masa, t LineÇrÇ slodze, kN/m Statiskas slodzes térauda trîsvalçu veltnis Tandémveltnis 9 ≥ 53 7 – 12 ≥ 35 W= Velt¿a slodzes faktors (W) P - svars uz valci, kN L - valãa garums, m D - valãa diametrs, m Vibroveltnis vai statiskas slodzes térauda divvalçu veltnis 7 – 12 ≥ 21 P , kur L x D2 Pneimatisko riteñu veltnis - - Rite¿u slodze, kg/riepa - - - ≥ 900 Riepas kontakta laukuma spiediens, kP - - - ≥ 380 Ieteikumi. Lietojamo velt¿u tehniskie rÇd¥tÇji apkopojami grafikos vai tabulÇs, pneimatisko rite¿u veltnim jÇ¿em vïrÇ kontaktlaukumi un kontaktspiedieni visiem riepu piesknï‰anas spiedienu un slogojumu diapazoniem, visa veida un izmïra velt¿a riepÇm, kÇdas izmantos, vibrovelt¿u svar¥gie parametri ir velt¿a darba Çtrums, vibrÇciju amplitda un vibrÇciju frekvence, kÇ ar¥ svar¥gi ir pamatot ‰o parametru izvïles kritïrijus. Sîkß˚embu kliedétåjs (ja paredzïts – dilumkÇrtÇm), kas nodro‰ina mehanizïtu un vienmïr¥gu s¥k‰˙embu izkais¥‰anu pïc pirmÇ velt¿a gÇjiena. 6.2.5. Darba izpilde 6.2.5.1. Izmé©inåjuma posms Ja asfalta kÇrtu ieklÇjamÇ plat¥ba ir virs 40 000 m 2, pirms asfalta mais¥juma Darba formulas iesnieg‰anas apstiprinljanai bvuz¿ïmïjam jÇizbvï izmïÆinÇjuma posms. IzmïÆinÇjuma posms paredzïts Darba formulas, kÇ ar¥ transportï‰anas, ieklljanas un nobl¥vï‰anas tehnikas piemïrot¥bas pÇrbaudei atbilsto‰i ieteiktajai bvniec¥bas metodei un darba organizÇcijai. IzmïÆinÇjuma posms jÇizbvï, lietojot tos materiÇlus, kas paredzïti asfalta mais¥juma Darba formulÇ, kÇ ar¥ lietojot tehniku un iekÇrtas, ko izmantos bvobjektÇ. IzmïÆinÇjuma posmam jÇbt 2 joslu platam un vismaz 50 m garam netÇlu no bvobjekta vai bvobjektÇ. Ar¥ sagatavotajam pamatam jÇbt tÇdam pa‰am vai l¥dz¥gam, kÇds bs bvobjektÇ. Pïc izmïÆinÇjuma posma izbves jÇtestï lietotais asfalta mais¥jums, kÇ ar¥ jÇnosaka izbvïtÇs kÇrtas bl¥vums, jÇizmïra l¥dzenums, platums un profils, jÇnovïrtï ‰uvju izveido‰anas un nobl¥vï‰anas metodes. Ja iegtie testï‰anas un mïr¥jumu rezultÇti neatbilst pras¥bÇm, neatbilsto‰ais izmïÆinÇjuma posms, ja tas ticis izbvïts bvobjektÇ, jÇnovÇc un jÇnogÇdÇ uz bvuz¿ïmïja atbïrtni, jÇveic nepiecie‰amÇs korekcijas Darba formulÇ, asfalta mais¥juma raÏo‰anas vai kÇrtas ieklljanas procesÇ. Pïc korekciju ievie‰anas izmïÆinÇjuma posms jÇizbvï atkÇrtoti, kamïr tiek iegti pras¥bÇm atbilsto‰i testï‰anas un mïr¥jumu rezultÇti. Asfalta mais¥juma Darba formulu var apstiprinÇt pïc tam, kad ir iegti pras¥bÇm atbilsto‰i izmïÆinÇjuma posma testï‰anas un mïr¥jumu rezultÇti vai ar¥ iegto rezultÇtu neatbilst¥bas ir biju‰as nelielas, neatbilst¥bu iemesli ir viennoz¥m¥gi konstatïti, un nelielu korekciju ievie‰ana ne‰aub¥gi garantï pras¥bÇm atbilsto‰a asfalta mais¥juma raÏo‰anu un iestrÇdi. 6.2.5.2. Virsmas sagatavoßana 6.2.5.2.1. Nesaistîtu pamata kårtu sagatavoßana Pirms asfalta kÇrtas izbves jÇizmïra iepriek‰ izbvïtÇs kÇrtas virsmas augstuma atz¥mes vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 50 m. Augstuma atz¥mes nedr¥kst at‰˙irties vairÇk nekÇ paredzïts konkrïtajai kÇrtai. Pamatnes virsma jÇatt¥ra no br¥vu un nesaist¥tu materiÇlu da∫i¿Çm, kÇ ar¥ sve‰˙erme¿iem. Pirms asfalta mais¥juma ieklljanas izpildÇma gruntï‰ana saska¿Ç ar 6.1. punktu. 6.2.5.2.2. Bituminétu kårtu sagatavoßana Bedr¥tïm jÇbt saremontïtÇm, plaisÇm aizlietÇm. Pamatnes virsma jÇatt¥ra no br¥vu un nesaist¥tu materiÇlu da∫i¿Çm, kÇ ar¥ sve‰˙erme¿iem. Tie‰i pirms asfalta mais¥juma ieklljanas (tajÇ pa‰Ç dienÇ) izpildÇma gruntï‰ana saska¿Ç ar 6.1. punktu. 81 6.2.5.3. Laika apståk¬i, temperatüra un sezonas ierobeΩojumi KarstÇ asfalta dilumkÇrtas jÇizbvï laika posmÇ no 15. apr¥∫a l¥dz 15. oktobrim. Asfalta mais¥jumu nav ieteicams ieklÇt, ja paredzams lietus, ja zemes klÇtne sasalusi, ja virsma, uz kuras jÇklÇj asfalta mais¥jums, ir slapja (dens plïv¥tes biezums pÇrsniedz 1 mm). ApkÇrtïjÇs vides un pamatnes temperatrai asfalta mais¥juma ieklljanas laikÇ jÇatbilst 105. tabulas pras¥bÇm. Lietus laikÇ ieklljana jÇpÇrtrauc. 105. tabula. Pras¥bas apkÇrtïjÇ gaisa un pamatnes temperatrÇm Konstruktîvås kårtas nosaukums Pamatu kÇrtas Visas kÇrtas Kårtas biezums, mm Minimålå gaisa temperatüra, O C Maksimålais véja åtrums, kad ir minimålå gaisa temperatüra, m/s Minimålå pamatnes temperatüra, O C ≥ 70 > 60 40 – 60 < 40 2 5 10 15 12 12 12 3 2 10 10 15 Ja ieklljanu veic tuvu minimÇlajÇm temperatrÇm, gatavÇ asfalta mais¥juma temperatra ieteicama tuvÇk maksimÇlajÇm 106. tabulÇ dotajÇm temperatrÇm. 6.2.5.4. Asfalta maisîjuma raΩoßana, ieklåßana un blîvéßana Asfalta mais¥juma raÏo‰ana, ieklljana un bl¥vï‰ana jÇparedz kÇ vienots, nepÇrtraukts process. Pirms darbu sÇkuma jÇdeklarï asfalta mais¥juma transportï‰anas mar‰ruts, kÇ ar¥ asfalta mais¥juma ikdienas piegÇÏu apjomi un iestrÇdes plsmas grafiks. 6.2.5.4.1. RaΩoßana Asfalta mais¥jums jÇraÏo saska¿Ç ar asfalta rpn¥cas kvalitÇtes nodro‰inljanas plÇnu. Sagatavotie asfalta mais¥jumi jÇnovieto uzglabljanas bunkurÇ vai ar¥ jÇiekrauj transporta l¥dzek∫os nogÇdei bvobjektÇ. JÇbt nodro‰inÇtai sagatavoto mais¥jumu iestrÇdei bvobjektÇ tÇs mai¿as laikÇ, kurÇ tie ir saraÏoti. Katrai uz bvobjektu nostÇmajai kravai jÇbt pavaddokumentam, kurÇ norÇd¥ts mais¥tÇja tips un jauda, iekrau‰anas laiks, bvobjekta adrese, asfalta mais¥juma tips, kravas svars un temperatra. GatavÇ asfalta mais¥juma temperatrai jÇatbilst 106. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 106. tabula. GatavÇ asfalta mais¥juma temperatra Bitumena klase 50/70 70/100 100/150 SMA 150 – 200 140 – 190 130 – 170 Maisîjuma tips PA Temperatüra, no – lîdz, O C 145 – 175 140 – 170 130 – 160 AC; AC b 145 – 185 140 – 180 130 – 170 Darba izpildes laikÇ jÇtestï 107. tabulÇ norÇd¥tie parametri. SaraÏotajam asfalta mais¥jumam un asfaltam ir jÇatbilst apstiprinÇtajai Darba formulai. Novirzes no Darba formulas nedr¥kst pÇrsniegt 107. tabulÇ noteiktÇs. 82 107. tabula. Testïjamie parametri un pie∫aujamÇs novirzes no Darba formulas Parametrs Cauri izsijÇtÇ materiÇla daudzums, masas %: - 22 mm sietam - 16 mm sietam - 11,2 mm sietiem - 8 mm sietam - 5,6 mm sietam - 4 mm sietam - 2 mm sietam - 0,063 mm sietam Bitumena saturs, masas % Asfalta palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma % MinerÇlÇ karkasa porain¥ba, tilpuma % Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma % Asfalta maisîjuma lielåko da¬iñu izmérs, mm ≤ 11 16 mm 22 mm 32 Atß˚irîbas no Darba formulas, ± % 8,4 6,4 (11 mm) 6,4 (8 mm) 5,4 4,4 1,5 0,4 1,5 1,5 7,4 6,4 7,4 5,4 6,4 2,0 2,5 0,4 0,5 1,5 1,5 1,5 1,5 JÇatbilst pras¥bÇm 9,4 7,4 6,4 2,5 0,5 2,0 1,5 6.2.5.4.2. Transportéßana Lai atvieglotu asfalta mais¥juma izkrau‰anu no kravas kastes, var lietot daÏÇdus pal¥gl¥dzek∫us, kas neietekmï mais¥juma kvalitÇti, tÇdus kÇ ziepju vai mazgÇjamÇ pulvera ‰˙¥dums, minerÇlais pulveris un citi, izsmidzinot vai izbÇrstot kravas kastï. Aizliegts lietot d¥ze∫degvielu. Tl¥t pïc asfalta mais¥juma iekrau‰anas jÇuzklÇj kravas telpu nosedzo‰s pÇrsegs, un to nedr¥kst no¿emt ÇtrÇk, kÇ ¥si pirms asfalta mais¥juma izkrau‰anas ieklÇjïjÇ. 6.2.5.4.3. Ieklåßana un blîvéßana Asfalta mais¥juma temperatra nedr¥kst pÇrsniegt pie∫autÇs robeÏas, tÇ jÇmïra transporta l¥dzek∫a kravas kastï vismaz 100 mm dzi∫umÇ. IeklÇjamÇs joslas garen‰uve nedr¥kst sakrist ar risu vietÇm un apak‰ïjo kÇrtu garen‰uvïm. DilumkÇrtas garen‰uvei jÇbt nob¥d¥tai no brauktuves ass vai blakus joslu malÇm par vismaz 10 cm. Nelielas plat¥bas, kur paredzïta neliela satiksme, un vietÇs, kuru platums nav pietiekams mehÇniskai ieklljanai, var ieklÇt ar roku darbaspïku. PÇrtraukumi ieklÇjïja darb¥bÇ, ieklÇjot asfalta mais¥jumus, nedr¥kst pÇrsniegt 15 mintes (ieteicams ieklÇt vienmïr¥gi un nepÇrtraukti), pretïjÇ gad¥jumÇ jÇveido darba ‰uve. Darba ‰uve (‰˙ïrs‰uve) jÇsagatavo frïzïjot, atcïrtot vai nozÇÆïjot kÇrtas malu vertikÇli, tad gruntïjot vai iestrÇdÇjot bitumena mastikas lentu. Garen‰uve jÇsagatavo, iepriek‰ ieklÇtÇs joslas malu vai nu uzkarsïjot ar infrasarkano staru sild¥tÇju 10 – 15 cm platumÇ l¥dz temperatrai +110 O C, vai ar¥ lietojot kÇdu no iepriek‰ aprakst¥tajÇm darba ‰uves sagatavo‰anas metodïm. Garen‰uve nav ¥pa‰i jÇsagatavo, ja asfalta kÇrtas izbvï ar diviem vai vairÇkiem ieklÇjïjiem vienlaikus, nodro‰inot, ka pirmÇ ieklÇtÇ kÇrta neatdziest zemÇk par +80 O C, vai ar¥ lieto kÇdu no remikss metodïm. Ja lieto asfalta malas piespiedïju, tad ‰uve tikai jÇgruntï. IeklÇtÇ asfalta mais¥juma bl¥vï‰anas metodei jÇbt piemïrotai konkrïtajam asfalta mais¥jumam, ieklljanas metodei, kÇrtas biezumam, apkÇrtïjÇ gaisa un pamata temperatrai, vïja virzienam un Çtrumam, kÇ ar¥ citiem apstÇk∫iem, lai iegtu pras¥to sabl¥vïjumu. Velt¿a kust¥ba jÇuzsÇk vienmïr¥gi bez rÇvieniem, velt¿a Çtrumam jÇbt pïc iespïjas nemain¥gam. Velt¿o‰anas procesa laikÇ, kÇ ar¥ pïc tÇ pabeig‰anas nedr¥kst apstÇdinÇt vai novietot veltni stÇvï‰anai uz vïl neatdzisu‰as asfalta kÇrtas, iz¿emot, lai main¥tu velt¿a kust¥bas virzienu bl¥vï‰anas procesa laikÇ. Lai asfalta mais¥jums neliptu pie velt¿u valãiem, ieteicams valãus viegli mitrinÇt ar deni. Ja paredzïts, denim var lietot ar¥ ziepju vai citas piedevas. Vibrovelt¿u vibroiekÇrtu dr¥kst ieslïgt tikai pïc kust¥bas uzsÇk‰anas, un tas jÇizslïdz pirms apstljanÇs, lai main¥tu brauk‰anas virzienu. Vibrovelt¿u vibroiekÇrtas nedr¥kst izmantot uz metÇla tiltiem. Uz betona tiltiem nedr¥kst izmantot vibrovelt¿us, kuru pilna masa ir lielÇka par 2t. Nav ieteicams izmantot velt¿u vibroiekÇrtas, ja izbvïjamÇ asfalta kÇrta ir plÇnÇka par 30 mm. SMA tipa asfalta mais¥jumu velt¿o‰anai nav at∫auts izmantot pneimatisko rite¿u velt¿us. Ja nav citas pras¥bas, tad ‰˙ïrsprofils jÇparedz atbilsto‰i LVS 190-2. Satiksmi nedr¥kst atjaunot pirms ieklÇtÇs kÇrtas atdzi‰anas l¥dz temperatrai, kas pasargÇ no risu iespie‰anas transporta slodÏu iedarb¥bÇ. Ja gaisa temperatra pÇrsniedz +25 O C, satiksmi pa jaunizbvïto asfalta kÇrtu ieteicams atjaunot ne ÇtrÇk kÇ pïc 24 stundÇm. 6.2.6. Kvalitåtes novértéjums Izbvïtajai asfalta kÇrtai jÇbt viendab¥gai un ar vienmïr¥gu virsmas tekstru, bez izsv¥dumiem, plaisÇm vai citiem vizuÇli konstatïjamiem defektiem. JÇbt nodro‰inÇtai piln¥gai dens notecei no kÇrtas virsmas. IzbvïtÇs asfalta kÇrtas kvalitÇtei jÇatbilst 108. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 83 108. tabula. Asfalta kÇrtu kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs Prasîba Metode Virsmas augstuma atz¥mes (ja paredzïts) ≤ ± 2,5 cm no paredzïtÇ LBN 305-1 Veicot Æeodïziskos uzmïr¥jumus ·˙ïrsprofils ≤ ± 0,5 % no paredzïtÇ Ar 3 m mïrlatu Platums ≤ ± 5 cm no paredzïtÇ uz katru pusi no ce∫a ass Ar mïrlentu KÇrtas biezums (1) ≤ ± 0,5 cm no paredzïtÇ (noteikta biezuma kÇrtÇm) LVS EN 12697-36 KÇrtas biezums (1) (izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm) LVS EN 12697-36 Nedr¥kst bt mazÇks kÇ norÇd¥ts 6.3.3.8. punktÇ Izpildes laiks vai apjoms VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 50 m. Piemïram, uz ce∫a ass un malÇs VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 200 m VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 250 m (3) . Izurbjot katrÇ vietÇ pa vienam paraugam 10 cm diametrÇ, mainot dislokÇciju (joslas mala, vidus, garen‰uve utt.) LVS 13036-7 KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5 Garenl¥dzenums un mïr¥jumus ik pïc 0,5 m, AttÇlums no kÇrtas virsmas ‰˙ïrl¥dzenums dilumkÇrtai sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc l¥dz mïrmalas plaknei nedr¥kst (ja neuzmïra ar lÇzeru gala. Mïrlata garenvirzienÇ 100 m pÇrsniegt 6 mm profilogrÇfu) un ‰˙ïrsvirzienÇ liekama ne tuvÇk kÇ 0,25 m no joslas malas L¥dzenums dilumkÇrtai, IRI (ja uzmïra ar lÇzeru profilogrÇfu): VidïjÇ vïrt¥ba 20m posmos, ja AADT j, pievestÇ : a) periodiskÇs uzturï‰anas ≤ 1500 bvobjektos virs 1500 ≤ 2,9 mm/m ≤ 1,9 mm/m b) jaunbvïs, rekonstrukcijas vai renovÇcijas bvobjektos ≤ 1500 1501-3500 virs 3500 ≤ 2,5 mm/m ≤ 2,0 mm/m ≤ 1,5 mm/m KÇrtas sabl¥vïjums (2) M – Mar‰ala palieko‰Ç porain¥ba B – IzurbtÇ parauga palieko‰Ç porain¥ba AC ACb SMA M-1,5≤B≤M+2,5 M-1,5≤B≤M+3,5 M-1,5≤B≤M+3,0 PA M-2,0≤B≤M+3,0 KÇrtas palieko‰Ç porain¥ba (2) (ja nav datu par Mar‰ala palieko‰o porain¥bu) AC ACb SMA PA ≤6% ≤ 10 % ≤6% ≤ 30 % Sa˙eres koeficients (dilumkÇrtÇm) VidïjÇ vïrt¥ba 100m posmos, ja AADT j, pievestÇ : l¥dz 1500 virs 1500 ≥ 0,48 ≥ 0,54 LÇzera profilogrÇfs VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ (3) LVS EN 12697-8 Izurbtajiem paraugiem nosakot palieko‰o porain¥bu (B) un VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc novïrtïjot to pret konkrïtÇs 1000 m (3) . Ietiecams paraugus dienas produkcijas vidïjo Mar‰ala palieko‰o porain¥bu (M) no¿emt ne ÇtrÇk kÇ 3 dienas un ne vïlÇk kÇ 14 dienas pïc asfalta LVS EN 12697-5 kÇrtas izbves LVS EN 12697-6 LVS EN 12697-8 Pr EN 13036-2 Sa˙eres koeficienta mïr¥jums veicams vienÇ no joslas risu vietÇm VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ (3) . Ieteicams mïr¥jumus veikt ne ÇtrÇk kÇ 2 nedï∫as un ne vïlÇk kÇ 6 nedï∫as pïc asfalta kÇrtas izbves Urbtos paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no asfalta malas un 0,2 m no komunikÇciju pieslïgumiem. Urbtie paraugi katrÇ vietÇ jÇ¿em paralïli kust¥bas virzienam joslÇ. JÇ¿em 4 paraugi (sïrija) – A1; B1; A2; B2, tÇ, lai attÇlums starp urbumu as¥m btu ap 30 cm. Paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no asfalta malas un 0,2 m no garen‰uves, darba ‰uves vai komunikÇciju pieslïgumiem. Katra urbuma diametram jÇbt ne mazÇkam par 10 cm. Paraugu ¿em‰anas vietas jÇizvïlas tÇ, lai raksturotu vidïjo joslÇ ieklÇtÇs asfalta kÇrtas kvalitÇti. Novïrtïjumam jÇaprï˙ina vidïjais rezultÇts no diviem paraugiem (1. un 2.). (3) Mïr¥jumus ar lÇzeru profilogrÇfu, paraugu urb‰anu un sa˙eres koeficienta mïr¥jumus veic past¥tÇjs par saviem l¥dzek∫iem. (1) (2) 6.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana Paveikto darba apjomu nosaka, uzmïrot laukumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.1. pras¥bÇm. Iesïdumu remonta un profila labo‰anas darbu daudzums jÇuzskaita, kontrolïjot bvobjektÇ pievesto un iestrÇdÇto materiÇlu kravÇ atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.3. pras¥bÇm. 84 6.3.MÈKSTÅ ASFALTA UN EMULSIJAS ASFALTA KÅRTAS IZBËVE M¥kstÇ asfalta vai emulsijas asfalta kÇrtas ieteicams paredzït, ja AADT ≤ 2000. 6.3.1. Definîcijas Mîkstais asfalts – minerÇlmateriÇlu un m¥kstÇ bitumena (pïc LVS EN 12591 2. vai 3. tabulas) mais¥jums. Emulsijas asfalts – minerÇlmateriÇlu un bitumena emulsijas (pïc LVS 92) mais¥jums. 6.3.2. Darba apraksts M¥kstÇ asfalta vai emulsijas asfalta kÇrtas izbve ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un piegÇdi, mais¥juma projektï‰anu un raÏo‰anu, kÇ ar¥ pamata sagatavo‰anu (t¥r¥‰ana, gruntï‰ana) un asfalta kÇrtas izbvi. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic ar¥ pamata Æeodïziskie mïr¥jumi, ‰˙ïrsprofila un garenprofila projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini. 6.3.3. Materiåli M¥kstÇ asfalta un emulsijas asfalta mais¥jumos kÇ minerÇlmateriÇli lietojamas ‰˙embas, grants un smilts no kalnu ieÏiem, kÇ saistviela emulsijas asfalta mais¥jumos lietojama ce∫u bitumena katjonu emulsija, m¥kstÇ asfalta mais¥jumos – m¥kstais bitumens. Var lietot ar¥ nofrïzïto asfaltu, domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿us. Paredzïtajos gad¥jumos jÇlieto speciÇlas piedevas. KÇ saistviela lietojams LVS EN 12591 2. vai 3. tabulai piekrit¥gs m¥kstais bitumens vai LVS 92 atbilsto‰a bitumena emulsija atbilsto‰i norÇd¥tajam m¥kstÇ un emulsijas asfalta tipiem. Citiem materiÇliem jÇatbilst 6.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Pras¥bÇm jÇatbilst katram asfalta mais¥juma sastÇvÇ izmantotajam materiÇlam. 6.3.3.1. Kritériji asfalta projektéßanai ·ajÇ punktÇ apkopotas pras¥bas m¥kstÇ asfalta un emulsijas asfalta projektï‰anai, klasificïjot m¥kstÇ asfalta un emulsijas asfalta mais¥jumu tipus, pras¥bas tiem, kÇ ar¥ norÇdot galvenÇs pras¥bas konkrïto asfalta mais¥jumu tipu materiÇliem. DetÇli pras¥bas materiÇliem skat¥t 6.2.3. punktÇ. 6.3.3.1.1. Mîkstais asfalts (SA) M¥kstÇ asfalta sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir SA vai SA b, kuram seko m¥kstÇ asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u (D) izmïrs milimetros (mm). SA – paredzïts dilumkÇrtÇm. SA b – paredzïts saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm. Papildus var norÇd¥t: d – ar bl¥vu struktru, o – ar atvïrtu struktru, V … – bitumena klase. Piemïri. SA-11-d-V12000 (m¥kstais asfalts dilumkÇrtai ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 11 mm, bl¥vu struktru, V 12000 klases m¥ksto bitumenu). SA b -16-o-V3000 (m¥kstais asfalts saistes kÇrtai vai pamatu kÇrtai ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 16 mm, atvïrtu struktru, V 3000 klases m¥ksto bitumenu). M¥kstais asfalta mais¥jums sastÇv no minerÇlmateriÇla un bitumena saistvielas. MinerÇlmateriÇls ir ar nepÇrtrauktu granulometriskÇ sastÇva l¥kni un nelielu aizpild¥tÇja daudzumu, ar samïrÇ nelielu m¥kstÇ bitumena saturu. Asfalta mais¥jumu sagatavo rpn¥cÇ ar uzsild¥‰anas apr¥kojumu. Mais¥jumu sajauc, ieklÇj un sabl¥vï siltÇ veidÇ, +50 l¥dz +120 O C temperatrÇ. M¥kstais asfalts lietojams seguma virskÇrtÇm (SA), seguma apak‰kÇrtÇm jeb saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm (SA b), izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm un profila labo‰anai (SA vai SA b), kÇ ar¥ iesïdumu remontam (SA b) zemas intensitÇtes autoce∫iem, kÇ ar¥ autoce∫iem, kur nepiecie‰ama paaugstinÇta seguma elast¥ba. M¥ksto asfaltu var lietot ar¥ gÇjïju un velosipïdu celi¿iem un ietvïm, tomïr tas nav ieteicams. Laba kÇrtas elast¥ba un ”pa‰dziednieciskÇs” spïjas. Laba pretest¥ba noveco‰anai, viegli pÇrstrÇdÇt. ZemÇka raÏo‰anas temperatra, kas mazÇk ietekmï vidi. Var lietot, lai izl¥dzinÇtu nel¥dzenumus. IerobeÏota stabilitÇte. Ja asfalta kÇrtas virsma mitra, uz tÇs var izveidoties dens plïve, sevi‰˙i jaunai kÇrtai. SliktÇkas gaismas atstaro‰anas ¥pa‰¥bas. Saistes kÇrtas un pamatu kÇrtas ir jut¥gas pret dens iedarb¥bu, l¥dz ar to tÇs nevar ilgsto‰i ekspluatït neizbvïjot nosedzo‰o kÇrtu. IerobeÏota nodilumiztur¥ba. Var bt segregÇcijas tendence. Pras¥bas m¥kstajam asfaltam ir noteiktas pïc prEN 13108-3. IzstrÇdÇtÇ asfalta mais¥juma priek‰projektÇ asfalta mais¥juma un asfalta ¥pa‰¥bÇm, kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 109. vai 110. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 85 109. tabula. Pras¥bas projektï‰anai m¥kstajam asfaltam saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm AADT j, smagie Èpaßîba, mérvienîba Standarts lîdz 100 101-500 Prasîba Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai Saistvielas saturs (1) , masas % Granulometriskais sastÇvs, masas % LVS EN 12697-35 (ja samais¥‰ana laboratorijÇ) LVS EN 12697-28 LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam 6.3.3.1.1. punktÇ (2) Palieko‰Ç porain¥ba (SA b -11-o; SA b -16-o; un SA b -22-o), tilpuma % Palieko‰Ç porain¥ba (SA b -16-d-V12000 un SA b -22-d-V12000), tilpuma % Deklarï LVS EN 12697-8 4-8 Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma % Deklarï Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana, triecienu skaits gab. LVS EN 12697-30 Tilpuma bl¥vums, kg/m3 LVS EN 12697-6 (metode B) Deklarï MaksimÇlais bl¥vums, kg/m3 LVS EN 12697-5 (metode A, B vai C) (3) Deklarï 2x50 110. tabula. Pras¥bas projektï‰anai m¥kstajam asfaltam dilumkÇrtÇm Èpaßîba, mérvienîba Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai Saistvielas saturs (1) , masas % Granulometriskais sastÇvs, masas % Palieko‰Ç porain¥ba, tilpuma % Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, tilpuma % Standarts lîdz 500 AADT j, pievestÇ 501-1500 Prasîba LVS EN 12697- 35 (ja samaisa laboratorijÇ) LVS EN 12697-28 LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam 6.3.3.1.1. punktÇ (2) LVS EN 12697-8 4-8 Deklarï Mar‰ala paraugu sagatavo‰ana, triecienu skaits gab. LVS EN 12697-30 2x50 Tilpuma bl¥vums, kg/m 3 LVS EN 12697-6 (metode B) Deklarï MaksimÇlais bl¥vums, kg/m 3 LVS EN 12697-5 (metode A, B vai C) (3) Deklarï Saistvielas saturs ietver ar¥ nofrïzïtÇ vai dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Pras¥bas saistvielas saturam jÇkoriÆï ar koeficientu α: (1) , kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m 3 , noteikts pïc LVS EN 1097-6. Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas. (3) ”C” metodi var lietot tikai rezultÇtu ieg‰anai no laboratorijÇ sagatavota asfalta mais¥juma. (2) 86 6.3.3.1.1.1. SA-11-d-V12000 111. tabula. Pras¥bas SA-11-d-V12000 materiÇliem un asfaltam ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 GA 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Kårtas biezums Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Palieko‰Ç porain¥ba, % Mar‰ala triecienu skaits, gab. Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests ≤ 40 Dekl. Dekl. GA 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Asfalts Saturs, masas % N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 Bitumens Klase ≤ 30 ≤ 30 LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 501- GC ≤4 1500 85/20 Smalkie minerålmateriåli V12000 ≤ 500 Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli 4,52x50 4-8 Dekl. 5,4 Aizpildîtåjs Min., mm 25 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 45 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 112. tabula. Pras¥bas SA-11-d-V12000 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SA-11-d-V12000 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 6 14 22 Min. % 3 8 11 0,5 31 16 1 42 23 2 52 33 4 66 48 5,6 75 57 8 88 70 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 85 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 87 6.3.3.1.1.2. SA-16-d-V12000 113. tabula. Pras¥bas SA-16-d-V12000 materiÇliem un asfaltam ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Kårtas biezums Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Palieko‰Ç porain¥ba, % Mar‰ala triecienu skaits, gab. Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Asfalts Saturs, masas % 501- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 1500 85/20 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 Bitumens Klase GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Smalkie minerålmateriåli V12000 ≤ 500 Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli 4,32x50 4-8 Dekl. 5,2 Aizpildîtåjs Min., mm 35 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 65 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 114. tabula. Pras¥bas SA-16-d-V12000 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SA-16-d-V12000 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 6 11 19 Min. % 4 5 9 0,5 28 13 1 36 18 2 46 26 4 58 39 5,6 64 46 8 74 57 11,2 88 70 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 88 6.3.3.1.1.3. SA b -16-d-V12000 115. tabula. Pras¥bas SA b -16-d-V12000 materiÇliem un asfaltam ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Kårtas biezums Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Palieko‰Ç porain¥ba, % Mar‰ala triecienu skaits, gab. Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Asfalts Saturs, masas % 101- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 200 85/20 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 Bitumens Klase GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Smalkie minerålmateriåli V12000 ≤ 100 Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli 3,42x50 4-8 Dekl. 4,2 Aizpildîtåjs Min., mm 35 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 65 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 116. tabula. Pras¥bas SA b -16-d-V12000 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SAb-16-d-V12000 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 5 9 16 Min. % 2 4 8 0,5 25 13 1 35 19 2 46 26 4 59 36 5,6 67 41 8 76 50 11,2 88 58 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 89 6.3.3.1.1.4. SA b -22-d-V12000 117. tabula. Pras¥bas SA b -22-d-V12000 materiÇliem un asfaltam ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 dekl. ≤ 10 ≥ 40 Kårtas biezums Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Palieko‰Ç porain¥ba, % Mar‰ala triecienu skaits, gab. Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 dekl. ≤ 10 ≥ 40 Asfalts Saturs, masas % 101- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 200 85/20 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 Bitumens Klase GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Smalkie minerålmateriåli V12000 ≤ 100 Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli 3,12x50 4-8 Dekl. 4,0 Aizpildîtåjs Min., mm 50 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 90 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 118. tabula. Pras¥bas SA b -22-d-V12000 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SAb-22-d-V12000 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 5 9 14 Min. % 2 4 7 0,5 22 10 1 30 15 2 40 20 4 51 29 5,6 57 35 8 66 42 11,2 74 51 16 88 63 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 99 100 100 85 98 100 63 100 100 90 100 100 90 6.3.3.1.1.5. SA b -11-o 119. tabula. Pras¥bas SA b -11-o materiÇliem un asfaltam ≤ 100 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 101- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 200 85/20 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 dekl. ≤ 10 ≥ 40 V3000 3,2-3,8 V6000 3,3-4,0 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 dekl. ≤ 10 ≥ 40 V6000 3,3-4,0 V12000 3,6-4,2 Kårtas biezums Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Palieko‰Ç porain¥ba, % Asfalts Mar‰ala triecienu skaits, gab. Klase Saturs, masas % Bitumens Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Smalkie minerålmateriåli Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli 2x50 Dekl. Dekl. Aizpildîtåjs Min., mm 25 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 45 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 120. tabula. Pras¥bas SA b -11-o asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SAb-11-o 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 5 7 11 Min. % 2 3 5 0,5 18 7 1 29 14 2 43 25 4 62 40 5,6 72 50 8 86 65 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 85 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 91 6.3.3.1.1.6. SA b -16-o 121. tabula. Pras¥bas SA b -16-o materiÇliem un asfaltam ≤ 100 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 101- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 200 85/20 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 V3000 3,2-3,8 V6000 3,3-4,0 ≤ 35 ≤ 25 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 ≥ 30 ≤ 10 ≥ 40 V6000 3,3-4,0 V12000 3,6-4,2 Kårtas biezums Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Palieko‰Ç porain¥ba, % Asfalts Mar‰ala triecienu skaits, gab. Klase Smilts ekvivalents Saturs, masas % Bitumens MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Smalkie minerålmateriåli Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli 2x50 Dekl. Dekl. Aizpildîtåjs Min., mm 35 Da∫i¿as zem 2 mm, % Maks., mm 65 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. 100 Ìdens saturs, % ≤1 ·˙¥d¥ba den¥, % ≤ 10 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 122. tabula. Pras¥bas SA b -16-o asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SAb-16-o 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 5 7 10 Min. % 2 3 5 0,5 16 7 1 25 12 2 40 21 4 57 35 5,6 65 45 8 77 56 11,2 88 69 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 92 6.3.3.1.1.7. SA b -22-o 123. tabula. Pras¥bas SA b -22-o materiÇliem un asfaltam ≤ 100 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 101- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 200 85/20 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 V3000 2,9-3,5 V6000 3,0-3,8 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 V6000 3,0-3,8 V12000 3,3-3,9 Kårtas biezums Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras, % Palieko‰Ç porain¥ba, % Asfalts Mar‰ala triecienu skaits, gab. Klase Smilts ekvivalents Saturs, masas % Bitumens MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Smalkie minerålmateriåli Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli 2x50 Dekl. Dekl. Aizpildîtåjs Min., mm 50 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 90 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 124. tabula. Pras¥bas SA b -22-o asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam Sieti, mm Maks. % Min. % 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 SAb-22-o 80 70 60 50 40 30 20 0,063 0,125 0,25 5 7 9 2 3 4 0,5 13 5 1 19 8 2 30 13 4 44 23 5,6 52 30 8 62 40 11,2 72 50 16 85 65 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 99 100 100 85 98 100 63 100 100 90 100 100 93 6.3.3.1.2. Emulsijas asfalts (EA) Emulsijas asfalta sa¥sinÇtais apz¥mïjums ir EA vai EA b, kuram seko emulsijas asfalta mais¥juma minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u (D) izmïrs milimetros (mm). EA – paredzïts dilumkÇrtÇm. EA b – paredzïts saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm. Papildus var norÇd¥t BE – bitumena emulsijas klase. Piemïri. EA-11-BE65M (emulsijas asfalts dilumkÇrtai ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 11 mm, BE65M klases bitumena emulsiju). EA b -16-BE60S (emulsijas asfalts saistes kÇrtai vai pamatu kÇrtai ar minerÇlmateriÇla lielÇko da∫i¿u izmïru 16 mm, BE60S bitumena emulsiju). Emulsijas asfalta mais¥jums sastÇv no minerÇlmateriÇla un bitumena saistvielas. MinerÇlmateriÇls ir ar nepÇrtrauktu granulometriskÇ sastÇva l¥kni un nelielu aizpild¥tÇja daudzumu, ar samïrÇ nelielu palieko‰Ç m¥kstÇ bitumena saturu. Asfalta mais¥jumu sagatavo aukstÇ asfalta rpn¥cÇ. Samaisa, ieklÇj un sabl¥vï aukstÇ veidÇ, zem +50 O C temperatrÇ. Emulsijas asfalts lietojams seguma virskÇrtÇm (EA), seguma apak‰kÇrtÇm jeb saistes kÇrtÇm un pamatu kÇrtÇm (EA b), izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm un profila labo‰anai (EA vai EA b), kÇ ar¥ iesïdumu remontam (EA b) zemas intensitÇtes autoce∫iem, kÇ ar¥ autoce∫iem, kur nepiecie‰ama paaugstinÇta seguma elast¥ba. Emulsijas asfaltu var lietot ar¥ gÇjïju un velosipïdu celi¿iem un ietvïm, bet tas nav ieteicams. Laba kÇrtas elast¥ba, laba pretest¥ba noveco‰anai, viegli pÇrstrÇdÇt. AukstÇ tehnoloÆija atstÇj mazÇku ietekmi uz vidi. IerobeÏota stabilitÇte. Ja asfalta kÇrtas virsma mitra, uz tÇs var izveidoties dens plïve, sevi‰˙i jaunai kÇrtai. SliktÇkas gaismas atstaro‰anas ¥pa‰¥bas. Saistes kÇrtas un pamatu kÇrtas (daÏkÇrt ar¥ dilumkÇrtas) ir jut¥gas pret dens iedarb¥bu, l¥dz ar to tÇs nevar ilgsto‰i ekspluatït, neizbvïjot nosedzo‰o kÇrtu. IerobeÏota nodilumiztur¥ba. Var bt ierobeÏota pretest¥ba sala iedarb¥bai. SegregÇcijas tendence. Pras¥bas emulsijas asfaltam ir noteiktas pïc ROAD 94 6. da∫as. IzstrÇdÇtÇ asfalta mais¥juma priek‰projektÇ asfalta mais¥juma un asfalta ¥pa‰¥bÇm, kÇ ar¥ paraugu sagatavo‰anas nosac¥jumiem jÇatbilst 125. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 125. tabula. Pras¥bas projektï‰anai emulsijas asfaltam Èpaßîba, mérvienîba Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura un granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai Palieko‰Çs saistvielas saturs (1) , masas % Granulometriskais sastÇvs, masas % Standarts Prasîba LVS EN12697-35 (ja samaisa laboratorijÇ) LVS EN 12697-28 LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 Atbilsto‰i konkrïtajam asfalta tipam 6.3.3.1.2. punktÇ (2) Saistvielas saturs ietver ar¥ nofrïzïtÇ vai dab¥gÇ asfalta, ja to lieto, saistvielu. Pras¥bas saistvielas saturam jÇkoriÆï ar koeficientu α: (1) , kur ρ - minerÇlmateriÇlu da∫i¿u bl¥vums kg/m 3 , noteikts pïc LVS EN 1097-6. Granulometriskais sastÇvs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs minerÇlmateriÇlu masas, saistvielas un piedevu saturs ir izteikts masas procentos no kopïjÇs asfalta mais¥juma masas. (2) 94 6.3.3.1.2.1. EA-8 126. tabula. Pras¥bas EA-8 materiÇliem un asfaltam Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Kårtas biezums Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas % N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 Bitumena emulsija Klase 501- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 1500 85/20 LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 Smalkie minerålmateriåli BE65M BE60S ≤ 500 Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli 4,75,5 Asfalts Aizpildîtåjs Min., mm 20 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 35 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 127. tabula. Pras¥bas EA-8 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 EA-8 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 8 15 24 Min. % 4 7 12 0,5 34 18 1 46 27 2 60 41 4 78 60 5,6 89 73 8 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 98 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 95 6.3.3.1.2.2. EA-11 128. tabula. Pras¥bas EA-11 materiÇliem un asfaltam Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Kårtas biezums Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas % N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 Bitumena emulsija Klase 501- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 1500 85/20 LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 Smalkie minerålmateriåli BE65M BE60S ≤ 500 Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli 4,55,4 Asfalts Aizpildîtåjs Min., mm 25 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 45 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 129. tabula. Pras¥bas EA-11 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 EA-11 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 7 14 22 Min. % 4 7 11 0,5 31 16 1 42 23 2 52 33 4 66 48 5,6 75 57 8 88 70 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 85 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 96 6.3.3.1.2.3. EA-16 130. tabula. Pras¥bas EA-16 materiÇliem un asfaltam Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Magnija sulfÇta tests ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 2 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Kårtas biezums Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas % N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 Bitumena emulsija Klase 501- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 1500 85/20 LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 Smalkie minerålmateriåli BE65M BE60S ≤ 500 Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , pievestÇ Rupjie minerålmateriåli 4,35,2 Asfalts Aizpildîtåjs Min., mm 35 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 65 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 131.tabula. Pras¥bas EA-16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 EA-16 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 7 11 19 Min. % 4 5 9 0,5 28 13 1 36 18 2 46 26 4 58 39 5,6 64 46 8 74 57 11,2 88 70 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 97 6.3.3.1.2.4. EA b -16 132. tabula. Pras¥bas EA b -16 materiÇliem un asfaltam ≤ 100 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 101- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 200 85/20 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Kårtas biezums Asfalts Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas % Bitumena emulsija Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Granulometriskais sastÇvs, kategorija Smalkie minerålmateriåli Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli BE50M BE65M BE50S BE60S 3,54,1 3,64,2 Aizpildîtåjs Min., mm 35 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 65 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 133. tabula. Pras¥bas EA b -16 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 EAb-16 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 6 9 16 Min. % 2 4 8 0,5 25 13 1 35 19 2 46 26 4 59 36 5,6 67 41 8 76 50 11,2 88 58 16 99 85 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 98 6.3.3.1.2.5. EA b -22 134. tabula. Pras¥bas EA b -22 materiÇliem un asfaltam ≤ 100 GC Dekl. ≤ 35 ≤ 35 85/20 101- G C ≤ 4 ≤ 30 ≤ 30 200 85/20 N 50-100 0-30 N 50-100 0-10 ≤ 40 Dekl. Dekl. G A 85 ≤ 22 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 ≤ 35 ≤ 35 ≤ 4 G A 85 ≤ 16 Dekl. ≤ 10 ≥ 40 Kårtas biezums Asfalts Palieko‰Çs saistvielas saturs, masas % Bitumena emulsija Klase Smilts ekvivalents MetilïnzilÇ vïrt¥ba ·˙aut¿ain¥ba Saturs zem 0,063mm, % Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Granulometriskais sastÇvs, kategorija Smalkie minerålmateriåli Magnija sulfÇta tests LosandÏelosas koeficients DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas Formas indekss PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saturs zem 0,063mm, % Granulometriskais sastÇvs, kategorija AADT j , smagie Rupjie minerålmateriåli BE50M BE65M BE50S BE60S 3,54,1 3,64,2 Aizpildîtåjs Min., mm 50 Da∫i¿as zem 2 mm, % 100 Maks., mm 90 Da∫i¿as zem 0,125mm, % 85-100 Da∫i¿as zem 0,063mm, % 70-100 Ìdens saturs, % Dekl. - deklarï. N - nav jÇnosaka. ≤1 Porain¥ba (Rigden), % 28-38 MetilïnzilÇ vïrt¥ba, g/kg ≤ 10 135. tabula. Pras¥bas EA b -22 asfalta mais¥juma granulometriskajam sastÇvam 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 EAb-22 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 6 9 14 Min. % 2 4 7 0,5 22 10 1 30 15 2 40 20 4 51 29 5,6 57 35 8 66 42 11,2 74 51 16 88 63 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (svara %) 100 Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 99 100 100 85 98 100 63 100 100 90 100 100 99 6.3.3.2. Asfalta maisîjuma projektéßana M¥kstÇ un emulsijas asfalta mais¥jumu projektï, ievïrojot izvirz¥tÇs pras¥bas. Vispirms materiÇlus testï un atlasa, tad sastÇda recepti, tad projektï laboratorijÇ (priek‰projekts), pïc tam asfalta mais¥jumu pielÇgo raÏo‰anai asfalta rpn¥cÇ un saraÏo izmïÆinÇjuma partiju, galarezultÇtÇ iegstot Darba formulu. Asfalta mais¥jums jÇprojektï atbilsto‰i 6.2.3.9. un 6.2.3.10. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, ¿emot vïrÇ un piemïrojot saisto‰Çs pras¥bas m¥kstajiem un emulsijas asfalta mais¥jumiem. 6.3.4. Iekårtas Asfalta rüpnîca. M¥kstais un emulsijas asfalta mais¥jums jÇsagatavo rpn¥cÇ, kurai jÇbt apgÇdÇtai ar datorizïtu komponentu dozÇcijas sistïmu, kÇ ar¥ ar iespïju nepÇrtraukti kontrolït dozÇcijas procesu un temperatru reÏ¥mu raÏo‰anas laikÇ. Ieklåjéjs. Asfalta kÇrta jÇieklÇj ar pa‰gÇjïjieklÇjïju, kur‰ apr¥kots ar automÇtisku sijas augstuma un ‰˙ïrssl¥puma vad¥bu, automÇtisku masas padeves vad¥bas un kontroles sistïmu un kur‰ spïj nodro‰inÇt sagatavotÇ mais¥juma ieklljanu visÇ brauktuves joslas platumÇ. Nelielas plat¥bas ar nelielu satiksmes intensitÇti, kÇ ar¥ ieklÇjïjam ierobeÏotÇs vietas var ieklÇt ar rokas darbar¥kiem. Veltñi. 10 – 14 t tr¥svalãu (tandïmÇ) velt¿i vai divvalãu vibrovelt¿i, ne smagÇki par 7 t, vai 8 – 10 t pneimovelt¿i. Sîkß˚embu kliedétåjs (ja paredzïts – dilumkÇrtÇm), kas nodro‰ina mehanizïtu un vienmïr¥gu s¥k‰˙embu izkais¥‰anu pïc pirmÇ velt¿a gÇjiena. 6.3.5. Darba izpilde Ja asfalta kÇrtu ieklÇjamÇ plat¥ba ir virs 40 000 m 2, pirms asfalta mais¥juma Darba formulas iesnieg‰anas apstiprinljanai bvuz¿ïmïjam jÇizbvï izmïÆinÇjuma posms. Pras¥bas atbilsto‰i 6.2.5.1. punktam. AsfaltïjamÇ virsma jÇsagatavo atbilsto‰i 6.2.5.2. punktam. Nav ieteicams ieklÇt asfalta mais¥jumu, ja paredzams lietus, ja zemes klÇtne sasalusi, ja virsma, uz kuras jÇklÇj asfalta mais¥jums, ir slapja (dens plïv¥tes biezums pÇrsniedz 1 mm). Pamatnes temperatra asfalta mais¥juma ieklljanas laikÇ nedr¥kst bt zemÇka par +10 O C. Darba izpildes laikÇ jÇtestï 136. tabulÇ norÇd¥tie parametri. SaraÏotajam asfalta mais¥jumam un asfaltam ir jÇatbilst apstiprinÇtajai Darba formulai. Novirzes no Darba formulas nedr¥kst pÇrsniegt 136. tabulÇ noteiktÇs. 136. tabula. SaraÏotÇ m¥kstÇ un emulsijas asfalta pie∫aujamÇs novirzes no Darba formulas Parametrs Cauri izsijÇtÇ materiÇla daudzums, masas %: - 16 mm sietam - 11,2 mm sietiem - 8 mm sietam - 5,6 mm sietam - 4 mm sietam - 2 mm sietam - 0,063 mm sietam Bitumena saturs, masas % Asfalta palieko‰Ç porain¥ba (ja paredzïts), tilpuma % Ar bitumenu aizpild¥tÇs poras (ja paredzïts), tilpuma % Asfalta maisîjuma lielåko da¬iñu izmérs, mm 8 11; 16 22 Atß˚irîbas no Darba formulas, ± % 9,4 9,4 (16 mm) 8,4 (11 mm) 8,4 8,4 6,4 7,4 7,4 5,4 6,4 2,0 2,5 2,5 0,5 0,6 0,7 1,5 2,0 2,5 JÇatbilst deklarïtajÇm robeÏvïrt¥bÇm RaÏojot m¥ksto vai emulsijas mais¥jumu, saistvielas darba temperatrai jÇatbilst lietotajai saistvielai, kÇ ar¥ jÇnodro‰ina vienmïr¥ga materiÇlu pÇrmais¥‰ana, iegstot viendab¥gu mais¥jumu. Visam minerÇlmateriÇlam jÇbt vienmïr¥gi pÇrklÇtam ar saistvielu. Mais¥jumus, kuros kÇ saistviela lietota bitumena emulsija, ieteicams uzglabÇt ne ilgÇk kÇ 1 stundu. SagatavotÇ mais¥juma transportï‰anas veidam un pa¿ïmieniem jÇnodro‰ina pïc iespïjas mazÇka mais¥juma segregÇcija, kÇ ar¥ darbu izpilde bez pÇrtraukumiem. Ja m¥kstÇ vai emulsijas asfalta kÇrtu paredzïts izbvït uz nesaist¥ta ‰˙embu vai grants pamata, tad ‰Çda pamata sabl¥vï‰anai kÇ noslïdzo‰o ieteicams izmantot pneimoiekÇrtu. IeklÇjamo posmu sÇkumÇ un beigÇs savienojumi jÇfrïzï atbilsto‰i specifikÇcijai ”Asfalta seguma frïzï‰ana”. Ja, izbvïjot dilumkÇrtu, kÇ nosedzo‰Ç kÇrta nav paredzïta virsmas apstrÇde, pïc pirmÇ velt¿a gÇjiena izkaisÇmas s¥k‰˙embas, kas atbilst 43. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 100 6.3.6. Kvalitåtes novértéjums Asfalta kÇrtai jÇbt ar vienmïr¥gu virsmas tekstru, bez izsv¥dumiem, plaisÇm vai citiem vizuÇli konstatïjamiem defektiem, no transporta slodzïm nedr¥kst veidoties palieko‰as deformÇcijas. JÇbt nodro‰inÇtai piln¥gai dens notecei no kÇrtas virsmas. IzbvïtÇs m¥kstÇ vai emulsijas asfalta kÇrtas kvalitÇtei jÇatbilst 137. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 137. tabula. M¥kstÇ vai emulsijas asfalta kÇrtu kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs Prasîba Metode Virsmas augstuma atz¥mes ≤ ± 2,5cm no paredzïtÇ (ja paredzïts) LBN 305-1 Veicot Æeodïziskos uzmïr¥jumus ·˙ïrsprofils ≤ ± 0,5 % no paredzïtÇ Ar 3 m mïrlatu Platums ≤ ± 5 cm no paredzïtÇ uz katru pusi no ce∫a ass Ar mïrlentu KÇrtas biezums (1) ≤ ± 0,5 cm no paredzïtÇ (noteikta biezuma kÇrtÇm) KÇrtas biezums (1) (izl¥dzino‰ajÇm kÇrtÇm) LVS EN 12697-36 Nedr¥kst bt mazÇks kÇ norÇd¥ts LVS EN 12697-36 6.3.3.1. punktÇ Garenl¥dzenums un AttÇlums no kÇrtas virsmas ‰˙ïrl¥dzenums dilumkÇrtai l¥dz mïrmalas plaknei nedr¥kst (ja neuzmïra ar lÇzeru pÇrsniegt 6 mm profilogrÇfu) Izpildes laiks vai apjoms VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 50 m. Piemïram, uz ce∫a ass un malÇs VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 200 m VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 250 m. Izurbjot katrÇ vietÇ pa vienam paraugam 10 cm diametrÇ, mainot dislokÇciju (joslas mala, vidus, garen‰uve) LVS 13036-7 KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5 mïr¥jumus ik pïc 0,5 m, VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas pïc 100 m gala. Mïrlata garenvirzienÇ un ‰˙ïrsvirzienÇ liekama ne tuvÇk kÇ 0,25 m no joslas malas L¥dzenums dilumkÇrtai, IRI: VidïjÇ vïrt¥ba 20 m posmos: a) periodiskÇs uzturï‰anas ≤ 2,9 mm/m bvobjektos b) jaunbvïs, rekonstrukcijas vai renovÇcijas bvobjektos Ar lÇzera profilogrÇfu VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ LVS EN 12697-8 VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 1000 m. Ieteikums paraugus no¿emt ne ÇtrÇk kÇ 28 dienas pïc asfalta kÇrtas izbves ≤ 2,5 mm/m KÇrtas palieko‰Ç porain¥ba (2) (m¥kstajam asfaltam) 4 – 10 tilpuma % Sa˙eres koeficients (dilumkÇrtÇm, ja nosedzo‰ajÇ kÇrtÇ nav paredzïta virsmas apstrÇde) VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ. VidïjÇ vïrt¥ba 100 m posmos ≥ pr EN 13036-2 Ieteikums mïr¥jumus veikt 0,48 Sa˙eres koeficienta mïr¥jums ne ÇtrÇk kÇ 4 nedï∫as un ne veicams vienÇ no joslas risu vïlÇk kÇ 8 nedï∫as pïc asfalta vietÇm kÇrtas izbves Urbtos paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no asfalta malas un 0,2 m no komunikÇciju pieslïgumiem. Urbtie paraugi katrÇ vietÇ jÇ¿em paralïli kust¥bas virzienam joslÇ. JÇ¿em 4 paraugi (sïrija) – A1 ; B1 ; A 2 ; B 2, tÇ, lai attÇlums starp urbumu as¥m btu ap 30 cm. Paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no asfalta malas un 0,2 m no garen‰uves, darba ‰uves vai komunikÇciju pieslïgumiem. Katra urbuma diametram jÇbt ne mazÇkam par 10 cm. Paraugu ¿em‰anas vietas jÇizvïlas tÇ, lai raksturotu vidïjo joslÇ ieklÇtÇs asfalta kÇrtas kvalitÇti. Novïrtïjumam jÇaprï˙ina vidïjais rezultÇts no diviem paraugiem (1. un 2.). (1) (2) 6.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana Paveikto darba apjomu nosaka, uzmïrot laukumu atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.1. pras¥bÇm. Iesïdumu remonta un profila labo‰anas darbu daudzums jÇuzskaita, kontrolïjot bvobjektÇ pievesto un iestrÇdÇto materiÇlu kravÇ atbilsto‰i specifikÇciju punkta 2.6.3.3. pras¥bÇm. 101 6.4. AUKSTÅ PÅRSTRÅDE (RECIKL‰ÍANA) Auksto pÇrstrÇdi ieteicams paredzït autoce∫u posmos, kuru segums ir ievïrojami nolietojies, satiksmes intensitÇte ir neliela vai vidïja, kÇ ar¥ nav nepiecie‰ams pastiprinÇt segas konstrukciju. Ja no jauna pievienojamo minerÇlmateriÇlu nepiecie‰amais daudzums pÇrsniedz 50 masas % no kopïjÇ mais¥juma svara, tad aukstÇ pÇrstrÇde nav racionÇla, un ieteicams izvïlïties citu segas konstrukcijas pÇrbves pa¿ïmienu. Projekta izstrÇdes gaitÇ jÇbt izpït¥tai eso‰ajai segas konstrukcijai, jÇbt pie¿emtam lïmumam par aukstÇs pÇrstrÇdes veidu, kÇ ar¥ jÇbt paredzïtam no jauna pievienojamo materiÇlu veidam un daudzumam. Izbvïta aukstÇs pÇrstrÇdes kÇrta nav ilgsto‰i ekspluatïjama bez nosedzo‰Çs kÇrtas. Ja paredzïta aukstÇ pÇrstrÇde ar saistvielu pievieno‰anu, tad bvuz¿ïmïjam jÇprojektï pievienojamÇs saistvielas daudzums. 6.4.1. Definîcijas Aukstå pårstråde (recikléßana) – tehnoloÆija ce∫a segas rekonstrukcijai aukstÇ veidÇ uz vietas bvobjektÇ, uzirdinot eso‰o segumu vai segas pamatu (var nofrïzït eso‰o segumu un uzirdinÇt segas pamatu vai ar¥ uzirdinÇt gan eso‰o segumu, gan pamatu), pïc tam, ja nepiecie‰ams, pievienojot jaunus minerÇlos materiÇlus un saistvielu un tad samaisot, izl¥dzinot un sabl¥vïjot. Aukstå pårstråde bez jaunu materiålu pievienoßanas – eso‰Çs segas uzirdinljana un pÇrmais¥‰ana, iegstot pÇrstrÇdÇto kÇrtu paredzïtajÇ biezumÇ. Aukstå pårstråde ar jaunu materiålu (bitumena, cementa, minerålmateriålu) pievienoßanu – eso‰Çs segas uzirdinljana, pÇrmais¥‰ana, kÇ ar¥ samais¥‰ana ar paredzïtajiem jaunajiem materiÇliem, iegstot pÇrstrÇdÇto kÇrtu paredzïtajÇ biezumÇ. 6.4.2. Darba apraksts AukstÇ pÇrstrÇde ietver nepiecie‰amo izejmateriÇlu sagatavo‰anu un piegÇdi, saistvielas daudzuma (ar¥ mais¥juma) projektï‰anu, eso‰Ç seguma uzirdinljanu un samais¥‰anu, no jauna pievienojamo materiÇlu iemais¥‰anu, kÇ ar¥ kÇrtas sabl¥vï‰anu. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic Æeodïziskie mïr¥jumi, ‰˙ïrsprofila un garenprofila projektï‰ana un darba daudzuma aprï˙ini. 6.4.3. Materiåli No jauna pievienojamo minerÇlmateriÇlu ¥pa‰¥bÇm jÇatbilst 5.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. KÇ saistviela lietojams LVS EN 12591 atbilsto‰s (putu) bitumens, kura penetrÇcija +25 O C temperatrÇ nav mazÇka par 160 x 0,1 mm, kas testïta pïc EN 1426, vai m¥kstais bitumens, vai bitumena emulsija, kas atbilst LVS 92. Putu bitumenu ieteicams lietot, ja reciklïtÇ mais¥juma minerÇlo da∫i¿u saturs zem 0,075 mm sieta ir 5 – 15 masas %, bet bitumena emulsiju, ja ir 1 – 7 masas %. Lietojot bitumena emulsiju, tÇ jÇsalÇgo ar minerÇlajiem materiÇliem un konkrïto reciklï‰anas tehnoloÆisko risinÇjumu attiec¥bÇ uz viskozitÇti, adhïziju un sadal¥‰anÇs Çtrumu. Ja saistvielai izmanto bitumenu, tad jÇpievieno adhïzijas piedevas vai virsmas akt¥vÇs vielas, vai polimïri, vai citas piedevas, kas nodro‰ina saistvielas, minerÇlo un reciklïto materiÇlu adhïziju. Lietojams vismaz CEM II/B-T 32.5 R markas cements pïc LVS EN 197-1. KÇ piedevas var lietot ar¥ ka∫˙i vai dolom¥ta miltus. PÇrstrÇdÇtÇ mais¥juma saistvielas daudzuma projektï‰anu (nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ – ar¥ mais¥juma projektï‰anu) nodro‰ina bvuz¿ïmïjs. JÇsagatavo vismaz pieci mais¥juma kontrolparaugi ar at‰˙ir¥gu saistvielas saturu. Laboratorijas paraugus ieteicams sabl¥vït 100 mm diametra veidnïs, tad nosakot, piemïram, spiedes stipr¥bu un citas ¥pa‰¥bas, galarezultÇtÇ izvïloties mais¥jumu, kur‰ nodro‰inÇs izbvïjamÇs kÇrtas vislabÇkos stabilitÇtes un kalpotspïjas rÇd¥tÇjus. Laboratorijas paraugu sabl¥vï‰anai, testï‰anai un iegto rezultÇtu izvïrtï‰anai ieteicams izmantot Eiropas Savien¥bas valstu pieredzi. 6.4.4. Iekårtas Reciklers. SpeciÇla mobila iekÇrta vai iekÇrtu komplekss, kurÇ funkcionÇli apvienota seguma frïzï‰ana, uzirdinljana un samais¥‰ana, dozïjot un pievienojot saistvielu un piedevas. Pras¥bas recikleram. MinimÇlais frïzï‰anas dzi∫ums – 5 cm dzi∫Çk par projektÇ noteikto; frïzï‰anas dzi∫uma kontrole darba laikÇ; pievienojamÇs saistvielas dozÇcijas un temperatras kontrole; pievienojamo piedevu dozÇcijas kontrole; dens padeves kontrole, ja to lieto. Ja saistvielas pievienot nav paredzïts, tad var lietot asfalta seguma frïzi, kuras darba platums ir vismaz 2 m. Autogreideris. Izmanto reciklïtÇs kÇrtas gal¥gai noformï‰anai, veicot mais¥‰anu uz ce∫a, kÇ ar¥ rpn¥cas mais¥juma iestrÇdei, ja nav ieklÇjïja. Svars vismaz 14 t, dzinïja jauda vismaz 100 kW, vïrstuve apr¥kota ar zobu naÏiem, vïlama automÇtika ‰˙ïrskrituma nodro‰inljanai. Veltñi. Vismaz viens 8 t vibroveltnis, piemïrots segas pamata velt¿o‰anai (vibrÇciju amplitda 1,66 – 0,91 mm), un vismaz viens kombinïtais vibroveltnis 8 t vai statiskais pneimoveltnis 12 t. Laiståmajåm maßînåm operat¥vi un efekt¥vi jÇizlej nepiecie‰amÇ apjomÇ dens, neaizkavïjot sabl¥vï‰anu. 102 6.4.5. Darba izpilde Auksto pÇrstrÇdi var veikt, ja gaisa temperatra ir virs +5 O C un pamatne nav sasalusi. Nav ieteicams auksto pÇrstrÇdi veikt ruden¥, kad izbvït nosedzo‰o kÇrtu var bt apgrtinÇti vai pat neiespïjami, kÇ ar¥, ja zemes klÇtne vai ce∫a sega ir pÇrmitrinÇta. Pirms darbu sÇkuma segums jÇnot¥ra no daÏÇdiem sve‰˙erme¿iem, no nomalïm jÇnovÇc liekÇ grunts, kÇ ar¥ tÇs jÇnoprofilï, lai nodro‰inÇtu dens atvadi no ce∫a virsmas. TehnoloÆiskais process ar recikleru organizïjams, veicot pÇrstrÇdi vismaz divos darba gÇjienos. PirmajÇ – safrïzïjot (sadrupinot) eso‰o segumu pilnÇ biezumÇ (ja nepiecie‰ams, vairÇkos gÇjienos), ar¥ samaisot ar apak‰ïjÇm kÇrtÇm, ja paredzïts. OtrajÇ – pievienojot un samaisot ar minerÇlmateriÇlu, saistvielu un cementu, ja paredzïts. Safrïzïtais eso‰Ç seguma materiÇls nedr¥kst saturït ieslïgumus, kas lielÇki par 100 mm, – tie jÇnovÇc pirms mais¥juma sabl¥vï‰anas. Papildus iestrÇdÇjamais minerÇlmateriÇls pievedams pakÇpeniski un atbilsto‰i reciklï‰anas tehnoloÆiskÇ procesa norisei. Dienas beigÇs uz ce∫a klÇtnes nedr¥kst palikt neiestrÇdÇts minerÇlmateriÇls. JÇnodro‰ina vienmïr¥ga pÇrstrÇdÇjamÇ konstrukt¥vÇ slÇ¿a un pievienojamo jauno materiÇlu pÇrmais¥‰ana. Papildus pievienojamÇs saistvielas darba temperatrai jÇatbilst lietojamajai saistvielai, nepÇrsniedzot tehniski pie∫aujamo robeÏu, kÇ ar¥ nodro‰inot optimÇlu saistvielas viskozitÇti, putu veido‰anos un stabilitÇti. Lietus laikÇ ¥pa‰a uzman¥ba jÇpievïr‰ pievienojamÇ dens daudzumam. Ja mais¥jums k∫st plastisks un izbvïjamÇ kÇrta zaudï stabilitÇti, darbi jÇpÇrtrauc. PievienojamÇ dens daudzumam jÇnodro‰ina efekt¥va mais¥juma formï‰ana, bet nepie∫aujot risu veido‰anos no transporta slodzïm. ReciklïtÇ mais¥juma izl¥dzinljanas un sabl¥vï‰anas procesam jÇnodro‰ina paredzïtÇ l¥dzenuma un ‰˙ïrsprofila ieg‰ana. Sabl¥vï‰anai jÇnodro‰ina vienmïr¥gs kÇrtas sabl¥vïjums visÇ tÇs biezumÇ. Ja aukstajÇ pÇrstrÇdï neizmanto saistvielas, tad jÇveic vismaz 10 velt¿u gÇjienus pa vienu vietu. Ja aukstajÇ pÇrstrÇdï izmanto saistvielas, tad nepiecie‰amais velt¿u pÇrgÇjienu skaits jÇnosaka izmïÆinÇjuma posmÇ. IzmïÆinÇjuma posmam jÇbt vismaz 25 m garam. Vispirms jÇveic visas tehnoloÆiskÇs operÇcijas, kas nepiecie‰amas eso‰Ç seguma uzirdinljanai un samais¥‰anai, jauno materiÇlu iemais¥‰anai, kÇ ar¥ izl¥dzinljanai vai profilï‰anai. Tad jÇveic sabl¥vï‰ana un sabl¥vïjuma mïr¥jumi, ievïrojot ‰Çdus apsvïrumus: izmïÆinÇjuma posmÇ nedr¥kst main¥t velt¿a kust¥bas Çtrumu, virzienu un veikt pagriezienus, tas jÇdara vismaz 10 m Çrpus izmïÆinÇjuma posma robeÏÇm; velt¿u pÇrgÇjieni nedr¥kst pÇrklÇties vairÇk nekÇ 10 cm, sabl¥vïjuma mïr¥jumus nedr¥kst veikt pÇrgÇjienu pÇrklÇjumu vietÇs, tÇpïc ieteicams tÇs aizz¥mït ar krÇsu; pïc katriem diviem, ãetriem, se‰iem, utt. velt¿u pÇrgÇjieniem jÇveic sabl¥vïjuma mïr¥‰ana, nosakot kÇrtas tilpumsvaru. Tilpumsvars jÇmïra vismaz 6 daÏÇdÇs izmïÆinÇjuma posma vietÇs, mainot dislokÇciju – mala, vidus u.tml., kur seguma virsma ir pïc iespïjas l¥dzena. Velt¿u pÇrgÇjienu skaitu var uzskat¥t par optimÇlu (N opt .), ja tilpumsvara pieaugums ir mazÇks par 1%, sal¥dzinot ar iepriek‰ïjo mïr¥jumu. Nepiecie‰amais velt¿u pÇrgÇjienu skaits jÇnosaka N opt .+4; papildus tilpumsvara mïr¥jumiem sabl¥vïjamÇ kÇrta ar¥ vizuÇlo jÇnovïro. Var uzskat¥t, ka optimÇlais sabl¥vïjums ir iegts, ja uz virsmas izdalÇs liekais dens vai ar¥ ja kÇrtas virsmÇ sÇk veidoties plaisi¿as. Nenosegtu reciklïto kÇrtu nedr¥kst ilgsto‰i ekspluatït. Darba izpildes laikÇ jÇveic 138. tabulÇ norÇd¥to parametru mïr¥jumi un kontrole. • • • • 138. tabula. KvalitÇtes kontrole aukstÇs pÇrstrÇdes veik‰anas laikÇ Kontroléjamais parametrs KÇrtas biezums (gan uzirdinÇtÇs, gan pÇrstrÇdÇtÇs) ·˙ïrsprofils L¥dzenums Izpildes apjoms VisÇ bvobjektÇ katrÇ darba gÇjienÇ vismaz 1 x mai¿Ç PastÇv¥gi PastÇv¥gi Pievienojamie materiÇli PievestÇ un iestrÇdÇtÇ materiÇla uzskaite katrÇ automa‰¥nÇ, veicot kravu kontrolsvïr‰anu Sabl¥vïjums PastÇv¥gi jÇuzrauga un jÇkontrolï velt¿u pÇrgÇjienu skaits 6.4.5. Kvalitåtes novértéjums AukstÇs pÇrstrÇdes kÇrtai jÇbt ar vienmïr¥gu virsmas tekstru, bez izsv¥dumiem vai citiem vizuÇli konstatïjamiem defektiem, no transporta slodzïm nedr¥kst veidoties palieko‰as deformÇcijas (risas, rite¿u nospiedumi pïc apstljanÇs). JÇbt nodro‰inÇtai piln¥gai dens notecei no kÇrtas virsmas. IzbvïtÇs kÇrtas kvalitÇtei jÇatbilst 139. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 103 139. tabula. AukstÇs pÇrstrÇdes kÇrtu kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs Prasîba Metode Virsmas augstuma atz¥mes (ja paredzïts) ≤ ± 3cm no paredzïtÇ LBN 305-1 Veicot Æeodïziskos uzmïr¥jumus ·˙ïrsprofils ≤ ± 1,0 % no paredzïtÇ Ar 3 m mïrlatu Platums ≤ ± 5 cm no paredzïtÇ uz katru pusi no ce∫a ass Ar mïrlentu Izpildes laiks vai apjoms VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 50 m. Piemïram, uz ce∫a ass un malÇs VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 250 m LVS EN 12697-36 VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 500 m. Izurbjot katrÇ vietÇ pa vienam paraugam 10 cm diametrÇ, mainot dislokÇciju (joslas mala, vidus, garen‰uve) KÇrtas biezums Nedr¥kst bt mazÇks par (kÇrtÇm bez saistvielÇm) paredzïto LVS EN 12697-36 VisÇ bvobjektÇ vismaz tr¥s vietÇs ‰˙ïrsprofilÇ ik pïc 500 m. Piemïram, uz ce∫a ass un malÇs Garenl¥dzenums un ‰˙ïrsl¥dzenums, AttÇlums no kÇrtas virsmas ja nosedzo‰ajÇ kÇrtÇ l¥dz mïrmalas plaknei paredzïta virsmas nedr¥kst pÇrsniegt 6 mm apstrÇde un ja neuzmïra ar lÇzeru profilogrÇfu LVS EN 13036-7 KatrÇ vietÇ ar ˙¥li veicot 5 mïr¥jumus ik pïc 0,5 m, sÇkot mïr¥t 0,5 m no latas VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ gala. Mïrlata garenvirzienÇ ik pïc 100 m un ‰˙ïrsvirzienÇ liekama ne tuvÇk kÇ 0,25 m no joslas malas L¥dzenums dilumkÇrtai, IRI, VidïjÇ vïrt¥ba 20 m posmos ja nosedzo‰ajÇ kÇrtÇ ≤ 2,5 mm/m paredzïta virsmas apstrÇde un ja uzmïra ar lÇzeru profilogrÇfu LÇzera profilogrÇfs VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ Kopïjais deformÇcijas DeformÇcijas modulis, ja modulis EV2 nedr¥kst bt paredzïts uzmïr¥t zemÇks par paredzïto DIN 18134 VisÇ bvobjektÇ katrÇ joslÇ ik pïc 1 000 m KÇrtas biezums (1) (kÇrtÇm ar saistvielÇm) (1) ≤ ± 1,0 cm no paredzïtÇ Urbtos paraugus nedr¥kst ¿emt tuvÇk kÇ 0,5 m no kÇrtas malas un 0,2 m no komunikÇciju pieslïgumiem. 6.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana JÇuzmïra atbilsto‰i projektam veiktÇs aukstÇs pÇrstrÇdes laukums, papildus pievienojamie materiÇli jÇuzskaita kravÇs atbilsto‰i specifikÇciju 2.6.3.3. pras¥bÇm. 104 6.5. VIRSMAS APSTRÅDE UN PIESËCINÅTA ÍEMBU PAMATA IZBËVE Konkrïtie virsmas apstrÇdes vai piescinÇta ‰˙embu pamata tipi jÇparedz projektÇ. VienkÇr‰o virsmas apstrÇdi ieteicams paredzït virs asfalta kÇrtÇm kÇ izolïjo‰o vai nodilumiztur¥go kÇrtu. DivkÇr‰o virsmas apstrÇdi ieteicams paredzït virs aukstÇs pÇrstrÇdes kÇrtÇm vai ar saistvielÇm nesaist¥tÇm kÇrtÇm. DivkÇr‰Çs virsmas apstrÇdes vietÇ var paredzït ar¥ divas vienkÇr‰Çs virsmas apstrÇdes. ·ÇdÇ gad¥jumÇ apak‰ïjÇ virsmas apstrÇdes kÇrta jÇparedz izbvït ar lielÇka izmïra ‰˙embÇm nekÇ virsïjÇ virsmas apstrÇdes kÇrta. PiescinÇtu ‰˙embu pamatu IMT ieteicams paredzït, ja pa izbvïto pamatu kÇdu laiku paredzïta satiksmes kust¥ba. JIM tipa kÇrtas paredzïtas lieto‰anai kÇ eso‰Ç ce∫a seguma izl¥dzino‰Çs kÇrtas. 6.5.1. Definîcijas Virsmas apstråde – darbu komplekss, ieskaitot virsmas apstrÇdes kop‰anu garantijas periodÇ, kas paaugstina ce∫a segas notur¥bu pret autotransporta un atmosfïras iedarb¥bu, kÇ ar¥ uzlabo virsmas raupjumu un sa˙eres koeficientu, nepaaugstinot ce∫a segas konstrukcijas nestspïju. Vienkårßå (vienkårtas) virsmas apstråde – frakcionïta, drupinÇta minerÇlmateriÇla uzklljana (piesaist¥‰ana) vienÇ vai divÇs ar saistvielu savstarpïji neatdal¥tÇs, plÇnÇs kÇrtÇs seguma virsmai, vienreiz izlejot saistvielu. Divkårßå (divkårtu) virsmas apstråde – frakcionïta, drupinÇta minerÇlmateriÇla uzklljana (piesaist¥‰ana) seguma virsmai divÇs plÇnÇs ar saistvielu savstarpïji atdal¥tÇs kÇrtÇs, divreiz izlejot saistvielu. Izsvîdumi – karstÇ laikÇ ce∫a seguma virspusï izspiedusies br¥va saistviela (bitumens). Iz‰˙ir tr¥s virsmas apstrÇdes izsv¥dumu pakÇpes. Zemas pakÇpes izsv¥dumi – redzama pilna ‰˙embu moza¥ka un tajÇ bitumens, karstÇ laikÇ segums ir nedaudz lip¥gs. Vidïjas pakÇpes izsv¥dumi – ‰˙embu moza¥ka da∫ïji iegrimusi bitumenÇ, karstÇ laikÇ bitumens l¥p pie riepÇm un tiek ”iznïsÇts” pa brauktuvi. Augstas pakÇpes izsv¥dumi – ‰˙embu moza¥ka piln¥gi iegrimusi bitumenÇ un nav redzama, karstÇ laikÇ seguma virsma ”slapja”, bitumens l¥p pie riepÇm, tiek intens¥vi ”iznïsÇts” pa brauktuvi, ar¥ pikÇm vai gabaliem atraujot no seguma. Piesücinåta ß˚embu pamata izbüve – frakcionïta, drupinÇta minerÇlmateriÇla kÇrtas ieklljana ar ieklÇjïju, saistvielas izlie‰ana un, ja paredzïts – no˙¥lï‰ana, un pÇrbïr‰ana ar s¥k‰˙embÇm. 6.5.2. Darba apraksts Virsmas apstrÇde un piescinÇta ‰˙embu pamata izbve ietver nepiecie‰amo materiÇlu sagatavo‰anu un piegÇdi, virsmas apstrÇdes un piescinÇta ‰˙embu pamata projektï‰anu, pamata sagatavo‰anu, virsmas apstrÇdes un piescinÇta ‰˙embu pamata izbvi, kÇ ar¥ virsmas apstrÇdes un piescinÇta ‰˙embu pamata kop‰anu. Ja nepiecie‰ams, tad pirms darba izpildes jÇveic ar¥ nepiecie‰amie uzmïr¥jumi un darba daudzuma aprï˙ini. 6.5.3. Materiåli 6.5.3.1. Í˚embas Virsmas apstrÇdei lietojamas frakcionïtas magmatisko ieÏu ‰˙embas vai ‰˙embas no laukakme¿iem, ja nav projektïts citÇdi. ·˙embÇm jÇbt mazgÇtÇm un jÇatbilst 140. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. 105 140. tabula. Pras¥bas ‰˙embÇm virsmas apstrÇdei Èpaßîba, mérvienîba Standarts PlÇk‰¿ain¥bas indekss (2) , masas % Formas indekss (2) LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 DrupinÇtÇs vai lauztÇs un apa∫Çs virsmas, masas % (3) : - piln¥gi drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas - piln¥gi un da∫ïji drupinÇtÇs vai lauztÇs virsmas - piln¥gi apa∫Çs virsmas LVS EN 933-5 LosandÏelosas koeficients ”Sonnenbrand” bazaltam: - masas zudums pïc vÇr¥‰anas, masas % - LosandÏelosas koef. paaugstinljanÇs pïc vÇr¥‰anas Magnija sulfÇta tests (4) Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba (4) Da∫i¿u bl¥vums, kg/m 3 Dilumiztur¥ba pret radÏotÇm riepÇm (A N ) AADT j, pievestÇ 501-1500 Prasîba ≤ 30 ≤ 20 ≤ 30 ≤ 25 lîdz 500 virs 1500 ≤ 15 ≤ 20 30-100 90-100 0-1 90-100 100 0 90-100 100 0 LVS EN 1097-2 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 20 LVS EN 1367-3 LVS EN 1097-2 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 ≤1 ≤8 LVS EN 1367-2 LVS EN 1367-1 LVS EN 1097-6 LVS EN 1097-9 ≤ 25 ≤2 Deklarï ≤ 19 ≤ 25 ≤2 Deklarï ≤ 14 ≤ 18 ≤1 Deklarï ≤ 10 Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem. Testï tikai ‰˙embÇm, kuras sagatavo no grants. (4) Novïrtï pïc viena no ‰iem kritïrijiem, bet, ja lieto ‰˙embas no grants, dolom¥ta ‰˙embas vai l¥dz¥gas, ieteicams novïrtït Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bu. Ja minerÇlmateriÇla dens absorbcija, kas noteikta saska¿Ç ar LVS EN 1097-6, ir ≤ 0,5 masas % (tests nav izmantojams domnas un tïraudkausï‰anas sÇr¿iem), tad materiÇlu dr¥kst uzskat¥t par sala iztur¥gu un neveikt Magnija sulfÇta testu un Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥bas noteik‰anu. (2) (3) ·˙embÇm jÇbt mitrÇm, viendab¥gas kvalitÇtes, bez koku, skaidu, sak¿u vai citiem nepiedero‰iem piemais¥jumiem. ·˙embu virsmai jÇbt t¥rai un bez aplipumiem. PiescinÇta ‰˙embu pamata izbvei lietojams frakcionïts minerÇlais materiÇls atbilsto‰i 5.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Granulometriskajam sastÇvam jÇatbilst 6.5.3.4. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm attiec¥gajiem piescinÇta ‰˙embu pamata tipiem. PÇrkais¥‰anai izmantojamo ‰˙embu lielÇko graudu izmïram jÇbt vienÇdam vai mazÇkam par virsmas apstrÇdï vai piescinÇtu ‰˙embu pamata izbvï lietoto ‰˙embu mazÇko graudu izmïru. JÇlieto minerÇlmateriÇls, kura D ≤ 2d – ja nav paredzïts citÇdi; da∫i¿u saturs zem 0,063 mm sieta nepÇrsniedz 3,0 masas % un da∫i¿u saturs virs frakcijas lielÇkÇ sieta (D) nepÇrsniedz 10 masas %. 6.5.3.2. Saistviela Virsmas apstrÇdei un piescinÇta ‰˙embu pamata izbvei lietojama Çtri sadal¥gÇ katjonu bitumena emulsija BE65R. Virsmas apstrÇdei uz kÇrtÇm, kas nav saist¥tas ar saistvielÇm, un piescinÇta ‰˙embu pamata izbvei var lietot ar¥ vidïji Çtri sadal¥gu bitumena emulsiju BE65M. Lietojamajai bitumena emulsijai, kÇ ar¥ tÇs pÇrbaudes metodïm jÇatbilst LVS 92 norÇd¥tajam. Bitumena emulsiju sastÇvÇ izmantojami tÇs tipam paredzïtie bitumeni, kas atbilst LVS EN 12591. 106 6.5.3.3. Virsmas apstrådes tipi 141. tabula. VienkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz bituminïtÇm kÇrtÇm Y1B 4/8 Í˚embas AADT j , pievestÇ PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saistviela Piln¥gi drup. LosandÏeSasal‰anas Dilumiztur¥ba & drupinÇtÇs Magnija losas koefiun atku‰anas pret radÏo& apa∫Çs sulfÇta tests cients pretest¥ba tÇm riepÇm virsmas Formas indekss Tips ≤ 500 ≤ 30 ≤ 30 30-100 90-100 0-1 ≤ 30 ≤ 25 ≤2 ≤ 19 BE65R 501-1500 ≤ 20 ≤ 25 90-100 100 0 ≤ 25 ≤ 25 ≤2 ≤ 14 BE65R > 1500 ≤ 15 ≤ 20 90-100 100 0 ≤ 20 ≤ 18 ≤1 ≤ 10 BE65R Adhïzijas vïrt¥ba 100 Trausluma temperatra Deklarï Ieteicamais 4/8 ‰˙embu daudzums 5-7 l/m 2 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 Y1B 4/8 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 1 1 1 Min. % 0 0 0 0,5 1 0 1 3 0 2 5 0 4 15 0 5,6 99 0 8 99 90 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 142. tabula. Pras¥bas Y1B 4/8 granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 98 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 107 143. tabula. VienkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz bituminïtÇm kÇrtÇm Y1B 8/11 Í˚embas AADT j , pievestÇ PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saistviela Piln¥gi drup. LosandÏeSasal‰anas Dilumiztur¥ba & drupinÇtÇs Magnija losas koefiun atku‰anas pret radÏo& apa∫Çs sulfÇta tests cients pretest¥ba tÇm riepÇm virsmas Formas indekss Tips ≤ 500 ≤ 30 ≤ 30 30-100 90-100 0-1 ≤ 30 ≤ 25 ≤2 ≤ 19 BE65R 501-1500 ≤ 20 ≤ 25 90-100 100 0 ≤ 25 ≤ 25 ≤2 ≤ 14 BE65R > 1500 ≤ 15 ≤ 20 90-100 100 0 ≤ 20 ≤ 18 ≤1 ≤ 10 BE65R Adhïzijas vïrt¥ba 100 Trausluma temperatra Deklarï Ieteicamais 4/8 ‰˙embu daudzums 8-10 l/m 2 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 Y1B 8/11 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 1 1 1 Min. % 0 0 0 0,5 1 0 1 1 0 2 3 0 4 5 0 5,6 6 0 8 15 0 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 144. tabula. Pras¥bas Y1B 8/11 granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 90 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 108 145. tabula. VienkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz bituminïtÇm kÇrtÇm Y1B 11/16 Í˚embas AADT j , pievestÇ PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saistviela Piln¥gi drup. LosandÏeSasal‰anas Dilumiztur¥ba & drupinÇtÇs Magnija losas koefiun atku‰anas pret radÏo& apa∫Çs sulfÇta tests cients pretest¥ba tÇm riepÇm virsmas Formas indekss Tips ≤ 500 ≤ 30 ≤ 30 30-100 90-100 0-1 ≤ 30 ≤ 25 ≤2 ≤ 19 BE65R 501-1500 ≤ 20 ≤ 25 90-100 100 0 ≤ 25 ≤ 25 ≤2 ≤ 14 BE65R > 1500 ≤ 15 ≤ 20 90-100 100 0 ≤ 20 ≤ 18 ≤1 ≤ 10 BE65R Adhïzijas vïrt¥ba 100 Trausluma temperatra Deklarï Ieteicamais 4/8 ‰˙embu daudzums 11-13 l/m 2 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 Y1B 11/16 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 1 1 1 Min. % 0 0 0 0,5 1 0 1 1 0 2 3 0 4 4 0 5,6 5 0 8 5 0 11,2 15 0 16 99 90 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 146. tabula. Pras¥bas Y1B 11/16 granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 109 147. tabula. DivkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz bituminïtÇm kÇrtÇm Y2B Í˚embas AADT j , pievestÇ Saistviela Piln¥gi drup. PlÇk‰¿ain¥- Formas & drupinÇtÇs bas indekss indekss & apa∫Çs virsmas LosandÏelosas koeficients Sasal‰anas Dilumiztur¥ba Magnija un atku‰anas pret radÏotÇm sulfÇta tests pretest¥ba riepÇm Tips Izlie‰anas norma, kg/m2 ≤ 500 ≤ 30 ≤ 30 30 - 100 90 - 100 0-1 ≤ 30 ≤ 25 ≤2 ≤ 19 BE65R 2,3 - 2,7 501-1500 ≤ 20 ≤ 25 90 - 100 100 0 ≤ 25 ≤ 25 ≤2 ≤ 14 BE65R 2,3 - 2,7 > 1500 ≤ 15 ≤ 20 90 - 100 100 0 ≤ 20 ≤ 18 ≤1 ≤ 10 BE65R 2,3 - 2,7 Adhïzijas vïrt¥ba 100 Trausluma temperatra Deklarï Ieteicamais 11/16 ‰˙embu daudzums Ieteicamais 4/8 ‰˙embu daudzums 8-10 l/m 2 9-11 l/m 2 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 Y2B 80 70 60 50 40 30 20 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 148. tabula. Pras¥bas Y2B granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) Apak‰ïjÇ kÇrtÇ 11/16 mm ‰˙embas Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 1 1 1 Min. % 0 0 0 0,5 1 0 1 1 0 2 3 0 4 4 0 5,6 5 0 8 5 0 11,2 15 0 16 99 90 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 0,5 1 0 1 3 0 2 5 0 4 15 0 5,6 99 0 8 99 90 11,2 16 22,4 31,5 45 100 100 100 100 100 98 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 Aug‰ïjÇ kÇrtÇ 4/8 mm ‰˙embas Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 1 1 1 Min. % 0 0 0 110 149. tabula. VienkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz ar saistvielÇm nesaist¥tÇm kÇrtÇm Y1G 8/16 Í˚embas AADT j , pievestÇ Saistviela Piln¥gi drup. PlÇk‰¿ain¥- Formas & drupinÇtÇs bas indekss indekss & apa∫Çs virsmas ≤ 500 ≤ 30 LosandÏelosas koeficients 30 - 100 90 - 100 0-1 ≤ 30 Sasal‰anas Dilumiztur¥ba Magnija un atku‰anas pret radÏotÇm sulfÇta tests pretest¥ba riepÇm ≤ 30 Adhïzijas vïrt¥ba ≤ 25 ≤2 ≤ 19 Tips Izlie‰anas norma, kg/m2 BE65R BE65M 2,1 100 Trausluma temperatra Deklarï Ieteicamais 8/16 ‰˙embu daudzums 13 l/m 2 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 Y1B 8/16 80 70 60 50 40 30 20 Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 0,5 2 0 1 2 0 2 4 0 4 6 0 5,6 7 0 8 15 0 11,2 99 25 16 99 90 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 150. tabula. Pras¥bas Y1G 8/16 granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) 22,4 31,5 45 100 100 100 98 100 100 63 100 100 90 100 100 111 151. tabula. DivkÇr‰Ç virsmas apstrÇde uz ar saistvielÇm nesaist¥tÇm kÇrtÇm Y2G Í˚embas AADT j , pievestÇ Saistviela Piln¥gi drup. PlÇk‰¿ain¥- Formas & drupinÇtÇs bas indekss indekss & apa∫Çs virsmas LosandÏelosas koeficients Sasal‰anas Dilumiztur¥ba Magnija un atku‰anas pret radÏotÇm sulfÇta tests pretest¥ba riepÇm Tips Izlie‰anas norma, kg/m2 ≤ 500 ≤ 30 ≤ 30 30 - 100 90 - 100 0-1 ≤ 30 ≤ 25 ≤2 ≤ 19 virsk. -2,4 BE65R apak‰k. BE65M -2,2 501 1500 ≤ 20 ≤ 25 90 - 100 100 0 ≤ 25 ≤ 25 ≤2 ≤ 14 virsk. -2,4 BE65R apak‰k. BE65M -2,1 Adhïzijas vïrt¥ba 100 Trausluma temperatra Deklarï Ieteicamais 16/22 ‰˙embu daudzums Ieteicamais 8/11 ‰˙embu daudzums 16 l/m 2 10 l/m 2 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 Y2G 80 70 60 50 40 30 20 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 152. tabula. Pras¥bas Y2G granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) Apak‰ïjÇ kÇrtÇ 16/22 mm ‰˙embas Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 3 3 3 Min. % 0 0 0 0,5 3 0 1 3 0 2 5 0 4 5 0 5,6 5 0 8 5 0 11,2 5 0 16 15 0 22,4 31,5 45 99 100 100 90 100 100 63 100 100 90 100 100 0,5 2 0 1 2 0 2 4 0 4 5 0 5,6 5 0 8 15 0 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 90 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 Aug‰ïjÇ kÇrtÇ 8/11 mm ‰˙embas Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 112 6.5.3.4. Piesücinåtu ß˚embu pamatu tipi 153. tabula. PiescinÇts ‰˙embu pamats IM 16/22, IMT 16/22 ≤ 55 101-200 GC 80/20 ≤ 35 ≤ 40 Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba ≤ 50 Magnija sulfÇta tests GC 80/20 smagie LosandÏelosas koeficients Formas indekss ≤ 100 AADT j , DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas PlÇk‰¿ain¥bas indekss Saistviela Granulometriskais sastÇvs, kategorija Í˚embas N 0 - 50 ≤ 45 Dekl. Dekl. 50 - 100 ≤ 35 0 - 10 ≤ 35 ≤4 Izlie‰anas norma Tips PiescinÇta ‰˙embu pamata tips BE65R BE65M IM 16/22; 4 cm biezumÇ IMT 16/22; 4 cm biezumÇ IM 16/22; 6 cm biezumÇ BE65R IMT 16/22; 6 cm biezumÇ BE65M Ieteicamais ‰˙embu 16/22 kÇrtas biezums kg/m 2 4,0 1,8 + 2,5 4,4 2,0 + 2,8 4 cm / 6 cm 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 IM 16/22 IMT 16/22 80 70 60 50 40 30 20 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 154. tabula. Pras¥bas IM 16/22, IMT 16/22 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) ·˙embas 16/22 mm pamatkÇrtai Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 0,5 2 0 1 2 0 2 2 0 4 3 0 5,6 4 0 8 6 0 11,2 15 0 16 25 0 22,4 31,5 45 99 100 100 90 100 100 63 100 100 90 100 100 0,5 2 0 1 2 0 2 4 0 4 5 0 5,6 8 0 8 15 0 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 90 100 100 100 100 63 100 100 90 100 100 ·˙embas 8/11 mm ˙¥lï‰anai Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 113 155. tabula. PiescinÇts ‰˙embu pamats IM 8/22, IMT 8/22 PlÇk‰¿ain¥bas indekss Formas indekss DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba Saistviela Granulometriskais sastÇvs, kategorija Í˚embas ≤ 100 GC 80/20 ≤ 50 ≤ 55 N 0-50 ≤ 45 dekl. dekl. 101-200 GC 80/20 ≤ 35 ≤ 40 50-100 0-10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 AADT j , smagie Izlie‰anas norma Tips PiescinÇta ‰˙embu pamata tips kg/m 2 BE65R BE65M IM 8/22; 4cm biezumÇ IMT 8/22; 4cm biezumÇ IM 8/22; 6cm biezumÇ BE65R IMT 8/22; 6cm biezumÇ BE65M Rekomendïjamais ‰˙embu 8/22 kÇrtas biezums 4,0 1,8 + 2,5 4,4 2,0 + 2,8 4 cm / 6 cm 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 IM 8/22 IMT 8/22 80 70 60 50 40 30 20 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 156. tabula. Pras¥bas IM 8/22, IMT 8/22 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) ·˙embas 8/22 mm Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 0,5 2 0 1 2 0 2 4 0 4 5 0 5,6 10 0 8 15 0 11,2 50 10 16 80 20 22,4 31,5 45 99 100 100 90 98 100 63 100 100 90 100 100 114 157. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 8/16 DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba ≤ 100 Formas indekss smagie PlÇk‰¿ain¥bas indekss AADT j , Saistviela Granulometriskais sastÇvs, kategorija Í˚embas Tips GC 80/20 ≤ 50 ≤ 55 N 0-50 ≤ 45 dekl. dekl. BE65R BE65M Izlie‰anas norma PiescinÇta ‰˙embu pamata tips kg/m 2 JIM 8/16 101-200 GC 80/20 ≤ 35 ≤ 40 50-100 0-10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 2,6 BE65R BE65M Rekomendïjamais ‰˙embu 11/16 kÇrtas biezums … 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 JIM 8/16 80 70 60 50 40 30 20 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 158. tabula. Pras¥bas JIM 8/16 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) ·˙embas 8/16 mm Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 0,5 2 0 1 2 0 2 4 0 4 5 0 5,6 10 0 8 28 2 11,2 50 10 16 80 20 22,4 31,5 45 99 100 100 90 98 100 63 100 100 90 100 100 115 159. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 16/22 DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba ≤ 100 Formas indekss smagie PlÇk‰¿ain¥bas indekss AADT j , Saistviela Granulometriskais sastÇvs, kategorija Í˚embas Tips GC 80/20 ≤ 50 ≤ 55 N 0-50 ≤ 45 dekl. dekl. BE65R BE65M Izlie‰anas norma PiescinÇta ‰˙embu pamata tips kg/m 2 JIM 16/22 101-200 GC 80/20 ≤ 35 ≤ 40 50-100 0-10 ≤ 35 ≤ 35 2,7 BE65R BE65M ≤4 Rekomendïjamais ‰˙embu 16/22 kÇrtas biezums … 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 JIM 16/22 80 70 60 50 40 30 20 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 160. tabula. Pras¥bas JIM 16/22 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) ·˙embas 16/22 mm Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 0,5 2 0 1 2 0 2 2 0 4 3 0 5,6 4 0 8 6 0 11,2 15 0 16 25 0 22,4 31,5 45 99 100 100 90 98 100 63 100 100 90 100 100 0,5 2 0 1 2 0 2 4 0 4 5 0 5,6 8 0 8 15 0 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 90 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 ·˙embas 8/11 mm ˙¥lï‰anai Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 116 161. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 8/32 DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba ≤ 100 Formas indekss smagie PlÇk‰¿ain¥bas indekss AADT j , Saistviela Granulometriskais sastÇvs, kategorija Í˚embas Tips GC 80/20 ≤ 50 ≤ 55 N 0-50 ≤ 45 dekl. dekl. BE65R BE65M Izlie‰anas norma PiescinÇta ‰˙embu pamata tips kg/m 2 JIM 8/32 101-200 GC 80/20 ≤ 35 ≤ 40 50-100 0-10 ≤ 35 ≤ 35 ≤4 2,9 BE65R BE65M Rekomendïjamais ‰˙embu 8/32 kÇrtas biezums … 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 JIM 8/32 80 70 60 50 40 30 20 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 162. tabula. Pras¥bas JIM 8/32 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) ·˙embas 8/32 mm Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 0,5 2 0 1 2 0 2 3 0 4 5 0 5,6 7 0 8 14 0 11,2 30 0 16 60 15 22,4 31,5 45 90 99 100 65 90 98 63 100 100 90 100 100 117 163. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 16/32 DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba ≤ 100 Formas indekss smagie PlÇk‰¿ain¥bas indekss AADT j , Saistviela Granulometriskais sastÇvs, kategorija Í˚embas Tips GC 80/20 ≤ 50 ≤ 55 N 0-50 ≤ 45 dekl. dekl. BE65R BE65M Izlie‰anas norma PiescinÇta ‰˙embu pamata tips kg/m 2 JIM 16/32 101-200 GC 80/20 ≤ 35 ≤ 40 50-100 0-10 ≤ 35 ≤ 35 2,9 BE65R BE65M ≤4 Rekomendïjamais ‰˙embu 16/32 kÇrtas biezums … 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 JIM 16/32 80 70 60 50 40 30 20 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 164. tabula. Pras¥bas JIM 16/32 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) ·˙embas 16/32 mm Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 0,5 2 0 1 2 0 2 2 0 4 3 0 5,6 4 0 8 5 0 11,2 13 0 16 15 0 22,4 31,5 45 45 99 100 0 90 98 63 100 100 90 100 100 0,5 2 0 1 2 0 2 4 0 4 5 0 5,6 8 0 8 15 0 11,2 16 22,4 31,5 45 99 100 100 100 100 90 98 100 100 100 63 100 100 90 100 100 ·˙embas 8/16 mm ˙¥lï‰anai Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 118 165. PiescinÇts ‰˙embu pamats JIM 32/63 DrupinÇtÇs & piln¥gi apa∫Çs virsmas LosandÏelosas koeficients Magnija sulfÇta tests Sasal‰anas un atku‰anas pretest¥ba ≤ 100 Formas indekss smagie PlÇk‰¿ain¥bas indekss AADT j , Saistviela Granulometriskais sastÇvs, kategorija Í˚embas Tips GC 80/20 ≤ 50 ≤ 55 N 0-50 ≤ 45 dekl. dekl. BE65R BE65M Izlie‰anas norma PiescinÇta ‰˙embu pamata tips kg/m 2 JIM 32/63 101-200 GC 80/20 ≤ 35 ≤ 40 50-100 0-10 ≤ 35 ≤ 35 3,1 BE65R BE65M ≤4 Rekomendïjamais ‰˙embu 32/63 kÇrtas biezums … 100 90 0.06 0.2 0.6 20.0 60.0 JIM 32/63 80 70 60 50 40 30 20 90 4 5.6 8 11.2 16 22.4 31.5 45 63 2 1 0.5 0.25 0 0.125 10 0.063 0.075 Cauri izsijåtå materiåla daudzums (masas %) 166. tabula. Pras¥bas JIM 32/63 ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam Da¬iñu izméri (mm) ·˙embas 32/63 mm Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 0,5 2 0 1 2 0 2 2 0 4 2 0 5,6 3 0 8 4 0 11,2 5 0 16 6 0 22,4 31,5 10 15 0 0 45 73 30 63 99 90 90 100 98 0,5 2 0 1 2 0 2 2 0 4 3 0 5,6 4 0 8 6 0 11,2 15 0 16 25 0 22,4 31,5 45 99 100 100 90 98 100 63 100 100 90 100 100 ·˙embas 16/22 mm ˙¥lï‰anai Sieti, mm 0,063 0,125 0,25 Maks. % 2 2 2 Min. % 0 0 0 119 6.5.3.5. Virsmas apstrådes projekts Virsmas apstrÇdes projektu izstrÇdÇ, ¿emot vïrÇ izvirz¥tÇs pras¥bas. Vispirms testï un atlasa materiÇlus, tad nosaka saistvielas un minerÇlmateriÇla adhïziju saska¿Ç ar 167. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, pïc tam nosaka saistvielas un ‰˙embu izlietojuma daudzumu. 167. tabula. Saistvielas un minerÇlmateriÇla adhïzija Èpaßîba, mérvienîba Standarts Saistvielas un minerÇlmateriÇla: - adhïzijas vïrt¥ba - trausluma temperatra, O C LVS EN 12272-3 Prasîba 100 Deklarï Saistvielas izlietojuma daudzums vienkÇr‰ajai virsmas apstrÇdei uz bituminïtÇm kÇrtÇm jÇnosaka atkar¥bÇ no satiksmes intensitÇtes, ce∫a platuma, pamatnes, ‰˙embu izmïra, klimatiskÇs zonas, sezonas, smagÇ autotransporta ¥patsvara, nedrupinÇto da∫i¿u satura, ce∫a apstÇk∫iem (kÇpumi vai kritumi, saulï vai ïnÇ, risu vietÇs vai Çrpus tÇm). Saistvielas izlietojuma daudzums divkÇr‰ajai virsmas apstrÇdei uz bituminïtÇm kÇrtÇm jÇnosaka: pirmajai kÇrtai – ne mazÇk kÇ 1,0 kg/m 2 ; otrajai kÇrtai – ne vairÇk kÇ 1,5 l/m 2 . Kopïjam saistvielas izlietojuma daudzumam jÇbt 2,3 – 2,7 kg/m 2 . Virsmas apstrÇdei uz kÇrtÇm, kas nav saist¥tas ar saistvielÇm, to izlieto‰anas daudzums jÇizvïlas atbilsto‰i konkrïtajam virsmas apstrÇdes tipam saska¿Ç ar 6.5.3.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Gal¥gais ‰˙embu izlietojuma daudzums uz bituminïtÇm kÇrtÇm jÇnosaka pïc izmïÆinÇjuma posma izbves. VienkÇr‰i apstrÇdÇjot virsmu, ‰˙embÇm jÇnoklÇj visa virsma piln¥bÇ. DivkÇr‰i apstrÇdÇjot virsmu, ‰˙embÇm nav jÇnoklÇj visa virsma piln¥bÇ, t.i., ‰˙embÇm jÇbt savstarpïji tik daudz atdal¥tÇm, lai tÇs visas btu tie‰Ç saskarï ar saistvielu. Ieteicamais ‰˙embu izlietojuma daudzums norÇd¥ts 6.5.3.3. punktÇ katram virsmas apstrÇdes tipam. Virsmas apstrÇdes projekta galarezultÇtÇ jÇsagatavo Darba formula. Tai jÇietver informÇcija par paredzïto materiÇlu (minerÇlie materiÇli, saistviela) tipu un izlietojuma daudzumiem, detÇli norÇdot saistvielas izlietojuma daudzuma izmai¿as konkrïtos apgabalos, kÇ ar¥ jÇbt pievienotiem materiÇlu atbilst¥bu apliecino‰iem dokumentiem. 6.5.3.6. Piesücinåta ß˚embu pamata izbüves projekts PiescinÇta ‰˙embu pamata projektu izstrÇdÇ, ¿emot vïrÇ izvirz¥tÇs pras¥bas. Vispirms testï un atlasa materiÇlus, tad nosaka saistvielas un ‰˙embu izlietojuma daudzumu. IM un IMT tipa piescinÇta ‰˙embu pamata pamatkÇrtai, ˙¥lï‰anai un pÇrkais¥‰anai jÇparedz 168. tabulÇ norÇd¥tie materiÇli un to kombinÇcijas. 168. tabula. Pras¥bas minerÇlajiem materiÇliem un to izmïram IM un IMT tipiem Piesåcinåta ß˚embu pamata Í˚embas pamatkårtai (mm) tips un biezums IM 4 cm un 6 cm IMT 4 cm un 6 cm 16/22 8/22 16/22 8/22 Í˚embas ˚îléßanai (mm) 8/11 8/11 8/11 Materiåls pårkaisîßanai (mm) 0/4 vai 4/8 vai 0/8 0/4 vai 4/8 vai 0/8 0/4 vai 0/8 0/4 vai 0/8 JIM tipa piescinÇta ‰˙embu pamata pamatkÇrtai, ˙¥lï‰anai un pÇrkais¥‰anai jÇparedz 169. tabulÇ norÇd¥tie materiÇli un to kombinÇcijas. 169. tabula. Pras¥bas minerÇlajiem materiÇliem un to izmïram JIM tipam Orientéjoßs izlîdzinoßås kårtas biezums (mm) 15 – 30 25 – 45 40 – 75 virs 70 Í˚embas pamatkårtai (mm) Í˚embas ˚îléßanai (mm) 8/16 16/22 8/22 16/32 8/32 32/63 8/11 8/11 16/22 Materiåls pårkaisîßanai (mm) 0/4 vai 4/8 vai 0/8 0/4 vai 4/8 vai 0/8 0/4 vai 4/8 vai 0/8 0/4 vai 4/8 vai 0/8 0/4 vai 4/8 vai 0/8 0/4 vai 4/8 vai 0/8 Saistvielas izlieto‰anas daudzums jÇizvïlas atbilsto‰i konkrïtajam piescinÇta ‰˙embu pamata tipam saska¿Ç ar 6.5.3.4. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Ja ir paredzïtas ‰˙embas ˙¥lï‰anai, tad saistvielas izlie‰ana jÇparedz divos 120 pa¿ïmienos, pirmo reizi izlejot saistvielu pïc pamatkÇrtas ‰˙embu ieklljanas, otro – pïc ˙¥lïjo‰o ‰˙embu iestrÇdes. PiescinÇta ‰˙embu pamata projekta galarezultÇtÇ jÇsagatavo Darba formula. Tai jÇietver informÇcija par paredzïto materiÇlu (minerÇlie materiÇli, saistviela) tipu un izlietojuma daudzumu, kÇ ar¥ jÇbt pievienotiem materiÇlu atbilst¥bu apliecino‰iem dokumentiem. 6.5.4. Iekårtas Gudronators. JÇbt iespïjai kontrolït saistvielas darba temperatru, siltumnesïja temperatru (ja gudronators apr¥kots ar apsildes sistïmu), gudronatora kust¥bas Çtrumu un iestÇd¥to saistvielas izlie‰anas procesu, piemïram, sk¿a raÏ¥bu (spiediens vai apgriezieni), saistvielas caurpldi vai ko citu atkar¥bÇ no procesa tehniskÇ risinÇjuma. UzsÇkot un pabeidzot saistvielas izlie‰anu, jÇnodro‰ina, lai vienlaikus ieslïgtos un atslïgtos visas darbinÇt paredzïtÇs sprauslas. TÇpat jÇnodro‰ina, lai iestÇd¥tais izlejamÇs sijas augstums virs apstrÇdÇjamÇs virsmas saistvielas izlie‰anas laikÇ neizmain¥tos vairÇk par 20 mm. Tam jÇbt tÇdam, lai izlejamÇs saistvielas strklu plaknes (savstarpïji paralïlas, 15 – 30 o le¿˙¥ attiec¥bÇ pret sijas asi) pÇrklÇtos tr¥s reizes. IzlejamÇs sijas sprauslu asu savstarpïjais attÇlums nedr¥kst pÇrsniegt 100 mm. Operatora r¥c¥bÇ jÇbt izmantojamÇs iekÇrtas kalibrÇcijas kartei, kurÇ ierakst¥tas to parametru vïrt¥bas, kas jÇiestÇda, lai iegtu projektïtos saistvielas izlietojuma daudzumus. Veltñi. Pneimorite¿u vai gumijoti valãu velt¿i ar masu vismaz 8 t. Í˚embu izkliedétåjs. TÇ darba raÏ¥bai un darba joslas platumam jÇbt saska¿otam ar gudronatora raÏ¥bu un darba joslas platumu. Mehåniska iekårta virsmas pécapstrådei. Tai jÇspïj vienmïr¥gi un vajadz¥gÇ daudzumÇ izkais¥t minerÇlmateriÇlu. 6.5.5. Darba izpilde Virsmas apstrÇde, vienkÇr‰Ç vai divkÇr‰Ç, vai piescinÇta ‰˙embu pamata izbve – saska¿Ç ar paredzïto izpildÇma ar vienreizïju vai divreizïju saistvielas izlie‰anu un minerÇlmateriÇla ieklljanu vienÇ, divos vai vairÇkos darba gÇjienos. Darbi izpildÇmi beznokri‰¿u periodÇ laikÇ no 15. maija l¥dz 1. septembrim, kad gaisa temperatra nav zemÇka par +10 O C un nav augstÇka par +25 O C (ïnÇ). Darbs nav uzsÇkams, ja paredzams lietus. Nav pie∫aujama satiksmes kust¥ba darba joslÇ darba izpildes laikÇ. Virsmas apstrÇdi uz asfalta kÇrtÇm rekomendïjams veikt ne ÇtrÇk kÇ ãetras nedï∫as pïc to ieklljanas. Seguma virsma pirms saistvielas izlie‰anas jÇnot¥ra – tai jÇbt t¥rai no putek∫iem, dub∫iem un daÏÇdiem priek‰metiem. Seguma virsma var bt mitra, bet uz tÇs nedr¥kst atrasties br¥vs dens. Nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ virsma jÇÏÇvï. Ja virsmas apstrÇde paredzïta uz grants vai ‰˙embu seguma vai pamata, kas nav saist¥ts ar saistvielÇm, tad vispirms segums jÇgruntï ar bitumena emulsiju atbilsto‰i 6.1. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Bitumena emulsijas izlie‰anas darba temperatra ir +60 O l¥dz +80 O C. Sildelementu virsmas temperatru nedr¥kst uzturït augstÇku par +85 O C. Tl¥t pïc saistvielas izlie‰anas jÇuzklÇj ‰˙embas. ·˙embÇm jÇbt mitrÇm, bet tÇs nedr¥kst bt slapjas. Ja gaisa temperatra ir zemÇka par +20 O C, tad izlietÇ saistviela jÇpÇrklÇj ar ‰˙embÇm 1 mintes laikÇ. Ja gaisa temperatra ïnÇ ir virs +25 O C, tad darbs jÇpÇrtrauc. Nekavïjoties pïc ‰˙embu uzklljanas jÇsÇk velt¿ot, un ‰is darbs jÇturpina, kamïr ‰˙embas sasniegu‰as labu kontaktu ar apstrÇdÇjamÇ seguma virsmu. Velt¿a Çtrumam jÇbt tÇdam, lai iestrÇdÇtÇs ‰˙embas netiktu veltas, taãu tas nedr¥kst pÇrsniegt 5 km/h. IzpildÇmi vismaz divi pÇrgÇjieni pa vienu vietu. Nekavïjoties pïc ‰˙embu velt¿o‰anas jÇveic virsmas pïcapstrÇde un vïlreiz jÇnovelt¿o. PïcapstrÇdes materiÇla izlietojuma norma – ap 3 l/m 2 . Virsmas apstrÇdei un piescinÇta ‰˙embu pamata izbvei lietojamo ‰˙embu granulometriskajam sastÇvam jÇatbilst 6.5.3.3. un 6.5.3.4. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Saistvielas un ‰˙embu izlietojuma daudzuma novirzes nedr¥kst pÇrsniegt 170. tabulÇ noteiktÇs pras¥bas. 170. tabula. Saistvielas un ‰˙embu izlietojuma pie∫aujamÇs novirzes no Darba formulas Èpaßîba Prasîba Standarts Saistvielas izkliedes normas robeÏnovirze ± 10 % LVS EN 12272-1, 4.p. ·˙embu izkliedes normas robeÏnovirze (virsmas apstrÇdei) ± 10 % LVS EN 12272-1, 5.p. MaksimÇlais satiksmes kust¥bas Çtrums virsmas apstrÇdes un piescinÇta ‰˙embu pamata formï‰anÇs laikÇ, kamïr risu vietÇs atrodas nepiesaist¥ts minerÇlmateriÇls, jÇierobeÏo l¥dz 50 km/h. Br¥vais minerÇlmateriÇls jÇnovÇc, kad gaisa temperatra ïnÇ nepÇrsniedz +25 O C, ne vïlÇk kÇ tr¥s dienas (vienas nedï∫as – uz zemas intensitÇtes ce∫iem) pïc virsmas apstrÇdes vai piescinÇta ‰˙embu pamata izbves darba pabeig‰anas. 6.5.6. Kvalitåtes novértéjums ApstrÇdÇtÇ seguma virsmai visÇ plat¥bÇ jÇbt noklÇtai ar ‰˙embÇm, iegstot viendab¥gu tekstru. ·˙embu zudumi moza¥kÇ (Zn) definïtajÇ laukumÇ nedr¥kst pÇrsniegt 4%, un kopïjie ‰˙embu zudumi no virsmas (nolob¥‰anÇs, izsv¥dumi, ar ‰˙embÇm nenoklÇtas str¥pas) definïtajÇ laukumÇ (Pn) nedr¥kst pÇrsniegt 2%. Seguma virsmas raupjuma vidïjÇ padzi∫inÇjumu dzi∫umu vïrt¥bu variÇcijas koeficients nedr¥kst bt lielÇks par 0,15. ApstrÇdÇtÇs virsmas platums no brauktuves ass uz malÇm nedr¥kst bt mazÇks par projektïto. Uz seguma virsmas nedr¥kst atrasties nepiesaist¥ts 121 minerÇlmateriÇls. Darbu izpildes laikÇ bvobjektÇ jÇnosaka iestrÇdÇjamo ‰˙embu granulometrija un materiÇlu izlietojuma daudzums. Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic pasÇkumi atbilst¥bas nodro‰inljanai. ApstrÇdÇtÇs virsmas platuma mïr¥jumi izpildÇmi darbu izpildes laikÇ; ja platums nav pietiekams, tad virsma jÇapstrÇdÇ papildus, nodro‰inot projektïto platumu. Ne agrÇk kÇ divas nedï∫as pïc virsmas apstrÇdes darbu pabeig‰anas, ja pïc bvobjekta vizuÇlÇs apskates konstatïti virsmas apstrÇdes defekti, jÇnovïrtï virsmas apstrÇdes kvalitÇte, rezultÇtus apkopojot tabulÇ, kÇ pras¥ts ”Noteikumos virsmas apstrÇdes vizuÇlai novïrtï‰anai” (Pielikums 9.2.). Ja konstatïtas ar ‰˙embÇm nenoklÇtas str¥pas, laukumi vai izsv¥dumi virs definïtajÇm robeÏÇm, tad ‰¥s vietas atbilsto‰i jÇremontï. Ne agrÇk kÇ divas nedï∫as pïc virsmas apstrÇdes darbu pabeig‰anas jÇuzmïra virsmas apstrÇdes makroraupjums, rezultÇtus apkopojot tabulÇ, kÇ pras¥ts ”Noteikumos virsmas apstrÇdes vizuÇlai novïrtï‰anai” (Pielikums 9.3.). 6.5.7. Darba daudzuma uzmérîßana JÇuzmïra atbilsto‰i projektam veiktÇs virsmas apstrÇdes laukums. 6.5.8. Virsmas apstrådes kopßana Bvuz¿ïmïjam garantijas laikÇ jÇuzrauga virsmas apstrÇdes kvalitÇte. Izveidojoties virsmas apstrÇdes defektiem, bvuz¿ïmïjam tie operat¥vi un kompetenti jÇnovïr‰, saska¿ojot izpildÇmos pasÇkumus ar ce∫a ¥pa‰nieku. Ja parÇdÇs virsmas apstrÇdes vidïjas vai augstas pakÇpes izsv¥dumi, nekavïjoties jÇiestrÇdÇ 2 – 4 vai 4 – 8 mm minerÇlmateriÇls (l¥dzvïrt¥gas izcelsmes, kÇ lietots virsmas apstrÇdei) nepiecie‰amÇ apjomÇ un jÇpievelt¿o, br¥vo minerÇlmateriÇlu novÇcot no brauktuves ne vïlÇk kÇ 24 stundas pïc iestrÇdes pabeig‰anas. Par neatbilst¥bu labo‰anu bvuz¿ïmïjam jÇsagatavo pÇrskats un jÇiesniedz ce∫a ¥pa‰niekam. 122 7. CAUR T EK A S UN KON S T RUKCIJAS 7.1. CAURTEKU TÈRÈÍANA, REMONTS VAI UZSTÅDÈÍANA 7.1.1. Definîcijas un skaidrojumi Caurteku tîrîßana – caurtekas un tÇs ieteces un izteces gultnes att¥r¥‰ana no sanesumiem vai aizsïrïjumiem, ja nepiecie‰ams, atjaunojot ar¥ gultni un ce∫a nogÇzes nostiprinÇjumu caurtekas ietecï un iztecï. Caurteku remonts – caurteku posmu, galasienu, kÇ ar¥ gultnes un ce∫a nogÇzes nostiprinÇjumu caurtekas ietecï un iztecï atjauno‰ana sÇkotnïjÇ stÇvokl¥, ar¥ atsevi‰˙u bojÇto elementu nomai¿a pret jauniem. Caurteku uzstådîßana (pagarinåßana) – visi nepiecie‰amie sagatavo‰anas darbi, pamata izbve, caurtekas un galasienu (ja paredzïtas) montÇÏa, kÇ ar¥ gultnes un ce∫a nogÇzes nostiprinÇjumu izbve caurtekas ietecï un iztecï. 7.1.2. Darba apraksts Caurteku t¥r¥‰ana, remonts vai uzstÇd¥‰ana ietver visus nepiecie‰amos darbus, materiÇlus un iekÇrtas, kas nepiecie‰ami, lai caurtekas izt¥r¥tu, izremontïtu vai uzstÇd¥tu. 7.1..3. Materiåli Caurtekas – paredzïtÇ diametra, raÏotas lieto‰anai autoce∫os. HidroizolÇcija dzelzsbetona caurtekÇm – l¥mïtÇ un lietÇ, tai jÇatbilst ‰Çdu hidroizolÇcijas darbu izpildes pras¥bÇm un raÏotÇja specifikÇcijÇm. Caurteku un galasienu pamats – no tam paredzïtiem un atbilsto‰iem materiÇliem. Caurtekas bvbedres aizbïr‰anai lietojami ce∫a klÇtnes izbvei piemïroti materiÇli vai l¥dz¥gi kÇ eso‰ajÇ ce∫a konstrukcijÇ. 7.1.4. Iekårtas ... 7.1.5. Darba izpilde Ja paredzïts, caurtekas jÇuzstÇda pïc individuÇla projekta, ja nï, tad lietojami tipveida projekti, iepriek‰ veicot nepiecie‰amÇs piesaistes. Caurteku att¥r¥‰anÇ izraktÇ grunts izl¥dzinÇma vai aizvedama uz atbïrtni. 7.1.6. Kvalitåtes novértéjums Caurtekai jÇbt t¥rai visÇ tÇs garumÇ, br¥vai no sanesumiem un priek‰metiem. GalasienÇm jÇbt atraktÇm, atsedzot to aug‰ïjo virsmu un fasÇdes da∫u l¥dz caurtekas gultnes apak‰ïjai da∫ai. Ce∫a nogÇÏu virsmai un darba laikÇ skartai teritorijai jÇbt noplanïtai atbilsto‰Ç sl¥pumÇ. UzstÇd¥to blakus eso‰o caurteku posmu asu nob¥de pie∫aujama ne vairÇk par 10 mm. MontÇÏas spraugas starp caurtekas posmiem nedr¥kst bt lielÇkas par 10 mm. Dzelzsbetona caurteku posmu sadur‰uvïm jÇbt pÇrklÇtÇm ar l¥mïto hidroizolÇciju divÇs kÇrtÇs, katru caurtekas posmu pÇrsedzot vismaz 15 cm platumÇ. Caurteku teknes augstuma atz¥mïm jÇatbilst paredzïtajam vai jÇnodro‰ina ce∫a klÇtnei piegulo‰o virszemes de¿u novad¥‰ana. Pie∫aujamÇ augstuma atz¥mju at‰˙ir¥ba no paredzïtÇ – ne vairÇk par 20 mm. Galasienu fasÇdes plaknei jÇbt paralïlai ce∫a asij vai atbilsto‰i paredzïtajam. Pie∫aujamÇ novirze horizontÇlÇ plaknï galasienu malÇs nedr¥kst pÇrsniegt 5 cm. Pie∫aujamÇ novirze no vertikÇlÇ l¥me¿a – ne vairÇk par 1 cm uz aug‰ïjo malu attiec¥bÇ pret caurtekas teknes l¥meni. JÇbt nodro‰inÇtai netraucïtai dens caurtecei un atvadei no caurtekas. Caurtekas posmu vai galasienu pamata izbves kvalitÇte (biezums, dislokÇcija, sabl¥vïjums) jÇpÇrbauda pirms caurtekas posmu montÇÏas vai galasienu izbves. Caurtekas posmu uzstÇd¥‰anas precizitÇte (teknes atz¥mes, dislokÇcija, asu nob¥des, montÇÏas kvalitÇte) un hidroizolÇcijas darbu kvalitÇte jÇpÇrbauda pirms caurtekas bvbedres aizbïr‰anas. Att¥r¥‰anas vai nostiprinljanas darbi kontrolïjami visÇ apgabalÇ pïc darbu izpildes. PÇrbaudes un mïr¥jumi izpildÇmi jebkurÇ vietÇ, ja vizuÇli konstatïta neatbilst¥bu iespïjam¥ba. Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic nepiecie‰amie labojumi pras¥bu nodro‰inljanai. 7.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana Caurteku t¥r¥‰anas apjoms uzmïrÇms, mïrot visu caurtekas garumu. Remonta vai uzstÇd¥‰anas darbu daudzums uzmïrÇms, mïrot tikai saremontïto vai uzstÇd¥to posmu garumu. Caurteku gala sienu remonts vai uzstÇd¥‰ana uzmïrÇma gabalos, skaitot katru caurtekas galu atsevi‰˙i. 123 7.2. KONSTRUKCIJU NOJAUKÍANA VAI DEMONTÅÛA 7.2.1. Definîcijas … 7.2.2. Darba apraksts Konstrukciju nojauk‰anas vai demontÇÏas darbi ietver visus nepiecie‰amos darbus, kas jÇveic, lai nojauktu vai demontïtu paredzïtÇs konstrukcijas, aizvÇktu tÇs uz videi dro‰u atbïrtni vai noliktavu, vai pÇrstrÇdÇtu, sakÇrtotu visu skarto teritoriju, kÇ ar¥ materiÇlus vai iekÇrtas, kas jÇpiegÇdÇ un jÇizlieto, lai izpild¥tu darbu. 7.2.3. Materiåli ... 7.2.4. Iekårtas ... 7.2.5. Darba izpilde NojauktÇs vai demontïtÇs konstrukcijas, atkÇrtoti lietojamie materiÇli, bvgruÏi u.c. jÇnogÇdÇ atbïrtnï vai noliktavÇ. 7.2.6. Kvalitåtes novértéjums JÇbt nojauktÇm visÇm paredzïtajÇm inÏenierbvïm un konstrukcijÇm. Nojauk‰anas gaitÇ skartÇ vide jÇatjauno, nodro‰inot tÇs sÇkotnïjo funkciju izpildi l¥dzvïrt¥gÇ vai labÇkÇ kvalitÇtï. Skartajai teritorijai jÇbt atbilsto‰i sakÇrtotai un nol¥dzinÇtai, nodro‰inot dens noteci Çrpus ce∫a klÇtnes robeÏÇm. 7.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana Konstrukciju nojauk‰anas darbu daudzumi uzmïrÇmi darba daudzumu sarakstÇ norÇd¥tajÇs vien¥bÇs, ievïrojot specifikÇciju 2.6.3. punkta pras¥bas. 7.3. PASAÛIERU PLATFORMAS VAI GÅJ‰JU IETVES IZBËVE 7.3.1. Definîcijas PasaÏieru platforma – 10 m x 2 m, paaugstinÇta pret brauktuves virsmu par 15 cm, ar betona apmalïm un karstÇ asfalta segumu, ja nav paredzïts citÇdi. 7.3.2. Darba apraksts PasaÏieru platformas izbve ietver teritorijas sagatavo‰anu, pamatu izbvi betona apmalei un platformai, betona apmales uzstÇd¥‰anu, kÇ ar¥ pamata un seguma izbvi platformai. 7.3.3. Materiåli Pamata izbvei – smilts-‰˙embu mais¥jums, kas atbilst 5.2.3. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Seguma izbvei – asfalts AC-4 vai AC-6, kas atbilst 6.2. punktÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Apmales pamatam – betons B15. Apmalei – betona apmales akme¿i, izmïrs 100x30x15 cm pïc LVS EN 1340, ja nav paredzïts citÇdi. 7.3.4. Iekårtas Vibrobliete. 7.3.5. Darba izpilde Sagatavotie pamati pirms nÇkamo kÇrtu izbves sabl¥vïjami, kamïr bl¥vïjamÇ virsmÇ nepaliek bl¥vïjamÇs iekÇrtas pïdu nospiedumi. LabÇkai sabl¥vï‰anai, ja nepiecie‰ams, jÇlaista ar deni. Betona apmales akme¿i jÇuzstÇda saska¿Ç ar specifikÇciju ”Betona apmales uzstÇd¥‰ana”. PasaÏieru platformas izbvïtÇ pamata augstumam jÇbt tÇdam, lai btu iespïjams izbvït asfalta segumu 4 cm biezumÇ. Nesabl¥vïta, ieklÇta karstÇ asfalta biezumam jÇbt 25 – 30% lielÇkam par paredzïto kÇrtas biezumu. Asfalta kÇrta jÇsÇk sabl¥vït nekavïjoties pïc tÇ iestrÇdes, l¥dz nepaliek bl¥vïjamÇs iekÇrtas pïdu nospiedumi. KarstÇ asfalta temperatra sabl¥vï‰anas beigÇs nedr¥kst bt zemÇka par +60 O C. 124 7.3.6. Kvalitåtes novértéjums Betona apmales akme¿iem jÇbt uzstÇd¥tiem atbilsto‰i specifikÇcijai ”Betona apmales uzstÇd¥‰ana”. Spraugas zem 3 m latas izbvïtÇs platformas garenvirzienÇ un ‰˙ïrsvirzienÇ nedr¥kst pÇrsniegt 6 mm. Platformas seguma virsmai jÇbt vienÇ l¥men¥ ar betona apmales virsmu (to sajguma vietÇs) vai ne augstÇk par 3 mm. Darbs tÇ izpildes laikÇ un pïc tÇ kontrolïjams vizuÇli. Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic nepiecie‰amie pasÇkumi pras¥bu nodro‰inljanai. 7.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana PasaÏieru platformas izbves darbu daudzums uzmïrÇms gabalos, skaitot katru platformu atsevi‰˙i. 7.4. BETONA APMALES UZSTÅDÈÍANA 7.4.1. Definîcijas ... 7.4.2. Darba apraksts Betona apmales izbve ietver teritorijas sagatavo‰anu, pamata izbvi un betona apmales uzstÇd¥‰anu. 7.4.3. Materiåli Apmales pamatam – betons B15. Apmalei – betona apmales akme¿i, izmïrs 100x30x15 cm pïc LVS EN 1340, ja nav paredzïts citÇdi. 7.4.4. Iekårtas Vibrobliete. 7.4.5. Darba izpilde Betona apmales pamatu gultne sabl¥vïjama, l¥dz sabl¥vïjamajÇ virsmÇ nepaliek bl¥vïjamÇs iekÇrtas pïdu iespiedumi. LabÇkai sabl¥vï‰anai, ja nepiecie‰ams, jÇlaista ar deni. Betona apmale visÇ tÇs garumÇ jÇnostiprina betona pamatnï tÇ, lai betons zem apmales btu ne mazÇk kÇ 10 cm biezumÇ, kÇ ar¥ aptvertu apmali 10 cm augstumÇ un biezumÇ no abÇm pusïm. 7.4.6. Kvalitåtes novértéjums IzbvïtÇs vai nomain¥tÇs betona apmales izmïriem un novietojumam jÇatbilst paredzïtajam. Pie∫aujamas novirzes novietojumam: plÇnÇ – ±5 cm; profilÇ – ±2 cm. Nav pie∫aujamas blakus eso‰o betona apmales akme¿u salaidumu nesaistes plÇnÇ un profilÇ (virsmai un Çrïjai malai). ·uves starp betona apma∫u akme¿iem nedr¥kst bt lielÇkas par 5 mm. Darbs tÇ izpildes laikÇ un pïc tÇs kontrolïjams vizuÇli. Neatbilst¥bu gad¥jumÇ jÇveic nepiecie‰amie pasÇkumi pras¥bu nodro‰inljanai. 7.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana Betona apmales uzstÇd¥‰anas darbu daudzums uzmïrÇms metros, mïrot uzbvïtÇs apmales garumu. 125 8 . AP RÈKOJUM S 8.1. CEÒA ZÈMJU UZSTÅDÈÍANA 8.1.1. Definîcijas un skaidrojumi Ce∫a z¥mes – standarta ce∫a z¥mes un individuÇli projektïjamÇs z¥mes. IndividuÇli projektïjamÇs z¥mes saska¿Ç ar LVS 77-1 ir norÇd¥juma z¥mes 518. – 521., servisa z¥me 630., virziena rÇd¥tÇji un informÇcijas z¥mes 701. – 709., 729., 736. – 742. un 746. – 748., main¥gu informÇciju neso‰as papildz¥mes (8. grupa atbilsto‰i LVS 77-1). 8.1.2. Darba apraksts Ce∫a z¥mes jÇuzstÇda saska¿Ç ar projektu vai past¥jumu; ja tÇda nav, tad saska¿Ç ar standartiem LVS 77-1, LVS 77-2, LVS 77-3 un LVS EN 12899-1. Galvenie darba procesi ir z¥mes dislokÇcijas vietas noteik‰ana, balstu pamatu izveido‰ana, balsta uzstÇd¥‰ana, ce∫a z¥mes piestiprinljana. IndividuÇli projektïjamÇm z¥mïm jÇizstrÇdÇ deta∫projekti. 8.1.3. Materiåli Ce∫a z¥mju uzstÇd¥‰anai izmantojamiem materiÇliem jÇatbilst paredzïtajiem un LVS 77-1, 2, 3 un LVS EN 12899-1 pras¥bÇm. 8.1.4. Iekårtas Darbu izpildei nepiecie‰amÇs iekÇrtas vai mehÇnismus izvïlas bvuz¿ïmïjs. 8.1.5. Darba izpilde Ce∫a z¥mju stati jÇnostiprina apvidus l¥men¥, tos iebetonïjot (betona daudzums vienam statam 0,3x0,3x0,7m), statu apak‰ïjÇ galÇ jÇievieto ‰˙ïrslis, kas nodro‰ina pret to rotÇciju ap asi vai izrau‰anu. Var lietot citus risinÇjumus, kas nodro‰ina ce∫a z¥mes stabilitÇti. Ce∫a z¥mju stata aug‰ïjÇ galÇ jÇievieto plastmasas vai cita iztur¥ga materiÇla aizbÇznis, kas novïr‰ dens iek∫‰anu tajÇ. Ce∫a z¥mes jÇuzstÇda, ja iespïjams, uz viena stata. Liela izmïra ce∫a z¥mes jÇveido no saliekamiem elementiem (modu∫iem), katra atsevi‰˙a elementa masai jÇbt tÇdai, lai tos varïtu samontït bez pal¥gmehÇnismiem – ar roku darba spïku. Samontïtai z¥mei jÇbt gludai (l¥dzenai), savienojuma vietÇs nav pie∫aujamas atstarpes. 8.1.6. Kvalitåtes novértéjums Ce∫a z¥mïm jÇbt izgatavotÇm atbilsto‰i LVS 77-1,2,3 un LVS EN 12899-1 un uz¿ïmumos, kam ir atstarojo‰Ç materiÇla raÏotÇja at∫auja izgatavot ce∫a z¥mes ar vi¿u raÏoto atstarojo‰o materiÇlu. Ce∫a z¥mju Æeometrijai attiec¥bÇ pret ce∫a brauktuvi jÇbt saska¿Ç ar LVS 77-2. 8.1.7. Darba daudzuma uzmérîßana Ce∫a z¥mju uzstÇd¥‰anas darbu daudzums uzmïrÇms gabalos. Ja uz viena vertikÇla balsta piestiprinÇmas vairÇkas z¥mes, jÇuzmïra atsevi‰˙i balsti gabalos un z¥mes gabalos. IndividuÇli projektïjamo z¥mju uzstÇd¥‰anas darbiem uzmïrÇmi z¥mju laukumi, balstus atsevi‰˙i neuzskaitot. 8.2. CEÒA SIGNÅLSTABIˆU UZSTÅDÈÍANA 8.2.1. Definîcijas … 8.2.2. Darba apraksts SignÇlstabi¿i jÇuzstÇda saska¿Ç ar projektu vai LVS 85 un LVS 93 pras¥bÇm. Galvenie darba procesi ir darbu izpildes zonas sagatavo‰ana, signÇlstabi¿u dislokÇcijas vietu aizz¥mï‰ana, bedru rak‰ana vai urb‰ana, signÇlstabi¿u uzstÇd¥‰ana, kontrolïjot Æeometriju, darba zonas sakÇrto‰ana. 8.2.3. Materiåli Plastmasas signÇlstabi¿‰ saska¿Ç ar projektu, LVS 85 vai past¥tÇja pras¥bÇm. 8.2.4. Iekårtas IekÇrtas, kas nodro‰ina kvalitat¥vu darba izpildi. 8.2.5. Darba izpilde Stabi¿i jÇuzstÇda atbilsto‰i LVS 93 vai projekta pras¥bÇm. Vispirms jÇuzstÇda signÇlstabi¿i piketu vietÇs ar attiec¥go piketa uzl¥mi, pïc tam jÇuzstÇda stabi¿i starp piketiem VietÇs, kur uzstÇd¥tas barjeras, signÇlstabi¿‰ jÇstiprina pie barjeras, vai, ja tas nav iespïjams, tad aiz barjeras. 126 8.2.6. Kvalitåtes novértéjums UzstÇd¥to signÇlstabi¿u izmïriem un izvietojumam jÇatbilst projektam vai past¥tÇja paredzïtajam. K∫da vertikÇlajÇ plaknï nedr¥kst pÇrsniegt 5% no stabi¿a redzamÇ garuma. Stabi¿u rindai jÇbt vizuÇli pldenai un atbilsto‰ai ce∫a Æeometrijai. UzstÇd¥tajiem signÇlstabi¿iem jÇbt labi redzamiem un jÇatbilst LVS 85 tehniskajÇm pras¥bÇm. 8.2.7. Darba daudzuma uzmérîßana SignÇlstabi¿us uzskaita gabalos. 8.3. METÅLA BARJERU UZSTÅDÈÍANA 8.3.1. Definîcijas … 8.3.2. Darba apraksts Galvenie darba procesi ir darba zonas sagatavo‰ana, barjeru un to elementu dislokÇcijas vietu precizï‰ana, vertikÇlo kolonnu uzstÇd¥‰ana, primÇrÇ uzstÇd¥‰ana, papildelementu (sÇkuma posmi, nobeiguma posmi, triecienslÇpïtÇji) uzstÇd¥‰ana, barjeru Æeometrijas koriÆï‰ana visÇs dimensijÇs, gal¥gÇ nostiprinljana, papildapr¥kojuma ier¥ko‰ana (atstarotÇji, vertikÇlie apz¥mïjumi, signÇlstabi¿i). 8.3.3. Materiåli ”A” tipa elementi, ”Sigma” tipa metÇla norobeÏojo‰Çs kolonnas, stiprinÇjuma elementi un papildelementi, kas atbilst LVS EN 1317-1;2;3;4, LVS 94, projektam vai past¥tÇja pras¥bÇm. BarjerÇm, stat¿iem un stiprinÇjumu elementiem jÇbt cinkotiem. Cinka pÇrklÇjuma biezums aizsargnorobeÏojumiem – 60 mikroni, norobeÏojuma kolonnÇm – 7 mikroni un stiprinÇjuma elementiem – 55 mikroni. Pie∫aujamÇ atkÇpe – ±5 mikroni. 8.3.4. Iekårtas .... 8.3.5. Darba izpilde MetÇla barjeras jÇuzstÇda saska¿Ç ar projektu vai, ja tÇda nav, tad, lietojot LVS 94 noteikumus. Pirms metÇla barjeras uzstÇd¥‰anas nomalei (sadalo‰ajai joslai) jÇbt sagatavotai atbilsto‰i specifikÇcijÇm “Noma∫u profilï‰ana un bl¥vï‰ana”, “Noma∫u uzpild¥‰ana” un “Konstrukciju nojauk‰ana”. MetÇla dro‰¥bas barjeru sÇkumÇ un beigÇs jÇuzstÇda vertikÇlie apz¥mïjumi Nr. 906 vai Nr. 907. 8.3.6. Kvalitåtes novértéjums UzstÇd¥to metÇla dro‰¥bas barjeru Æeometrijai jÇatbilst projektam, past¥tÇja pras¥bÇm un LVS 94. 8.3.7. Darba daudzuma uzmérîßana Ce∫a metÇla dro‰¥bas barjeru uzstÇd¥‰ana mïrÇma, nosakot uzstÇd¥tu barjeru (ieskaitot galu elementus) garumu vai skaitot gabalus. 8.4. CEÒA APZÈM‰JUMI 8.4.1. Definîcijas Ce¬a apzîméjumi – uz ce∫a seguma virsmas uzklÇti garenapz¥mïjumi, ‰˙ïrsapz¥mïjumi, virzienu sali¿as, bultas, transportl¥dzek∫u veida apz¥mïjumi, apstljanÇs un stÇvï‰anas ierobeÏojumi un pagaidu apz¥mïjumi saska¿Ç ar LVS 85 ”Ce∫a apz¥mïjumi”. Ass lînija – autoce∫a brauk‰anas joslas sadalo‰a l¥nija, apz¥mïjums Nr. 920-923, 925, 927, 928. Malu lînija – l¥nija autoce∫a brauktuves malÇs, apz¥mïjums Nr. 920, 924. Ce¬a apzîméjumi uzklåjami ar roku darbu – daÏÇda veida un konfigurÇcijas lokÇli apz¥mïjumi, piemïram, bultas, transportl¥dzek∫u veida apz¥mïjumi u.c., kas jÇuzklÇj ar rokÇm, izmantojot nepiecie‰amo pal¥gapr¥kojumu, apz¥mïjums Nr. 926, 929-939. 8.4.2. Darba apraksts Ce∫a apz¥mïjumu uzklljana ietver ce∫a virsmas sagatavo‰anu (att¥r¥‰anu, ÏÇvï‰anu, sild¥‰anu), materiÇlu sagatavo‰anu, apz¥mïjumu uzklljanu, kÇ ar¥, ja nepiecie‰ams, nevajadz¥go ce∫a apz¥mïjumu not¥r¥‰anu (nofrïzï‰anu). 127 8.4.3. Materiåli JÇlieto speciÇli ce∫a apz¥mïjumiem paredzïti materiÇli – krÇsa, termoplastiski vai aukstplastiski materiÇli, parasti baltÇ vai dzeltenÇ krÇsÇ, bet ¥pa‰os gad¥jumos, piemïram, lidostas skrejce∫u zonu apz¥mïjumiem, ar¥ citÇs krÇsÇs. Var izmantot iepriek‰ sagatavotus kontrelementus un simbolus, vai citus l¥dzek∫us, piemïram, ce∫u kniedes. Ja past¥tÇjs nav paredzïjis citÇdi, tad termoplastiskiem vai aukstplastiskiem materiÇliem jÇbt autoce∫u posmos ar jaunu segumu un posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir augstÇks vai vienÇds ar ãetri. Ja past¥tÇjs nav paredzïjis citÇdi, tad posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir zemÇks par ãetri, at∫auts lietot krÇsu. JÇlieto stikla lod¥tes, gan iemais¥tas ce∫a apz¥mïjumu uzklljanai paredzïtajÇ materiÇlÇ, gan ar¥ pÇrberot uzklÇto ce∫a apz¥mïjumu materiÇlu, lai nodro‰inÇtu ce∫a apz¥mïjumiem paredzïto gaismas atstaro‰anas koeficientu. Pagaidu ce∫a apz¥mïjumiem stikla lod¥tes var neizmantot. 8.4.4. Iekårtas Ce∫a apz¥mïjumu uzklljanai jÇlieto mehÇniskas pa‰gÇjïjiekÇrtas, kas saska¿Ç ar raÏotÇja instrukciju ir piemïrotas lietojamo materiÇlu iestrÇdei. TÇm jÇbt apr¥kotÇm ar vad¥bas iekÇrtÇm, kas nodro‰ina iestrÇdÇjamo materiÇlu izlietojuma daudzuma regulï‰anu un kontroli, kÇ ar¥ automÇtisku ce∫a apz¥mïjuma materiÇla izsmidzinljanas sprauslu ieslïg‰anos. Ce∫a apz¥mïjumu uzklljanai ar roku darbu lietojamas iekÇrtas, mehÇnismi (augstspiediena vai normÇlspiediena krÇsu izsmidzinÇtÇji) un pal¥gapr¥kojums, kas nodro‰ina izpild¥tÇ darba atbilst¥bu paredzïtajam. Nav at∫auts izmantot krÇsotÇju rokas instrumentus (ota, rull¥tis). 8.4.5. Darba izpilde Darba izpilde jÇveic saska¿Ç ar apz¥mïjumu dislokÇcijas plÇnos paredzïto, projektu vai citÇm past¥tÇja pras¥bÇm. Sagatavojot Darba programmu, bvuz¿ïmïjam ieteicams izmantot LVS ENV 13459-2 “Ieteikumi materiÇlu uzklljanas kvalitÇtes plÇnu izstrÇdljanai”. Ce∫a apz¥mïjums jÇuzklÇj paredzïtajÇ biezumÇ. UzklÇjot nepÇrtrauktu brauktuves malas vai virzienu sali¿as l¥niju, kas biezÇka par 2 mm, ik pïc 5 m jÇatstÇj 5 cm pÇrrÇvums, lai btu iespïjama dens notece no brauktuves virsmas. KlÇjuma biezums jÇpÇrbauda darba izpildes laikÇ, ne retÇk kÇ vienu reizi mai¿Ç, bet veicot vismaz divus mïr¥jumus bvobjektÇ. Ce∫a apz¥mïjumu biezums nedr¥kst bt plÇnÇks par pie∫auto vairÇk par 10 %. Ce∫a apz¥mïjumu kopïjais biezums, ieskaitot ar¥ eso‰Ç apz¥mïjuma biezumu (ja virs uzklÇj jauno apz¥mïjumu), nedr¥kst pÇrsniegt 4 mm. Ce∫a apz¥mïjums jÇuzklÇj paredzïtajÇ vietÇ, ievïrojot paredzïtos Æeometriskos parametrus – formu un izmïru. Ce∫a apz¥mïjuma forma un izmïrs jÇpÇrbauda darba izpildes laikÇ, ne retÇk kÇ vienu reizi mai¿Ç, bet veicot vismaz divus mïr¥jumus bvobjektÇ. Novirzes no paredzïtÇ nedr¥kst pÇrsniegt 171. tabulÇ noteiktÇs. TÇ kÇ ce∫a apz¥mïjumus no¿emt ir daudz grtÇk nekÇ uzklÇt, tad ieteicams rpïties par to, lai ce∫a apz¥mïjumus uzreiz uzklÇtu paredzïtajÇ vietÇ, ievïrojot paredzïto formu un izmïru. Satiksmi dr¥kst ierobeÏot ne ilgÇk kÇ 15 mintes pïc apz¥mïjumu uzklljanas. Pïc darbu izpildes nedr¥kst palikt redzami apz¥mïjumi neparedzïtos apgabalos (ar¥ “vecie” apz¥mïjumi). 8.4.6. Kvalitåtes novértéjums Pras¥bas kvalitÇtes novïrtïjumam ir noteiktas LVS EN 1436 “Ce∫a apz¥mïjumu funkcionÇlÇs ¥pa‰¥bas” un LVS 85 “Ce∫a apz¥mïjumi”. Katra ce∫a apz¥mïjuma kvalitÇtei jÇatbilst 161. tabulÇ izvirz¥tajÇm pras¥bÇm. Ce∫a apz¥mïjumu dislokÇcija, forma un izmïrs jÇizmïra ‰aubu gad¥jumos par neatbilst¥bu; gaismas atstaro‰anas un sa˙eres koeficientu mïr¥jumi veicami vismaz vienu reizi gadÇ, ieteicams ruden¥; vizuÇlÇ uzraudz¥ba veicama pastÇv¥gi, jebkurÇ br¥d¥ fiksïjot un nosakot posmus vai apz¥mïjumus, kas neatbilst izvirz¥tajÇm pras¥bÇm, bet ne retÇk kÇ reizi ceturksn¥. 171. tabula. Ce∫a apz¥mïjumu kvalitÇtes pras¥bas un nosac¥jumi testï‰anai un mïr¥jumiem Parametrs Prasîba Metode Izpildes laiks vai apjoms Mehanizéti uzklåtu un ar roku darbu uzklåtu ce¬a apzîméjumu mérîjumi 1) Novietojuma novirze nedr¥kst pÇrsniegt vairÇk nekÇ 5 cm uz 15 m garenvirziena ce∫a apz¥mïjumiem vai 1) Ar lineÇlu nedr¥kst at‰˙irties vairÇk nekÇ 10 cm no un mïrlentu; 1) Uzmïra katru ce∫a apz¥mïjuma DislokÇcija veidu ‰aubu gad¥jumos par paredzïtÇ pÇrïjiem ce∫a apz¥mïjumiem; 2) vizuÇli neatbilst¥bu; 2) nedr¥kst bt redzami iepriek‰ïjie ce∫a apz¥mïjumi vai apz¥mïjumi neparedzïtos 2) visÇ posmÇ apgabalos Forma un izmïrs 1) Nedr¥kst at‰˙irties vairÇk nekÇ 10 % no 1) Ar lineÇlu paredzïtÇ un mïrlentu 128 Mehanizéti uzklåtu ce¬a apzîméjumu mérîjumi Posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir lielÇks vai vienÇds ar 4: Gaismas atstaro‰anas koeficients dienas gaismÇ (Qd), ja ≥ 100 mcd/m 2x1x apz¥mïjuma virsma ir sausa Gaismas atstaro‰anas koeficients tum‰ajÇ laikÇ (R L), ja ≥ 200 mcd/m 2x1x apz¥mïjuma virsma ir sausa Gaismas atstaro‰anas koeficients tum‰ajÇ laikÇ (R L), ja ≥ 35 mcd/m 2x1x apz¥mïjuma virsma ir mitra Apz¥mïjuma virsmas sl¥des pretest¥ba ≥ 45 SRT vien¥bas LVS EN 1436, A pielikums Uzmïra 14 l¥dz 60 dienu laikÇ pïc apz¥mïjumu uzklljanas katru apz¥mïjuma veidu visÇ posmÇ ik pïc 10 km vai vismaz 2 mïr¥jumus bvobjektÇ. LVS EN 1436, Uzmïrot vairÇk nekÇ 60 dienas pïc apz¥mïjumu uzklljanas, B pielikums jÇuzmïra tÇ, kÇ noteikts posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir zemÇks par 4 LVS EN 1436, D pielikums Posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir zemÇks par 4: Gaismas atstaro‰anas koeficients tum‰ajÇ laikÇ (R L), ja ≥ 100 mcd/m 2x1x apz¥mïjuma virsma ir sausa Gaismas atstaro‰anas koeficients tum‰ajÇ laikÇ (R L), ja ≥ 25 mcd/m 2x1x apz¥mïjuma virsma ir mitra Uzmïra katru ce∫a apz¥mïjuma LVS EN 1436, veidu visÇ posmÇ ik pïc 10 km vai veicot vismaz 2 mïr¥jumus B pielikums bvobjektÇ Sabruku‰ajos posmos, kur ce∫a seguma novïrtïjums ir 2 vai zemÇks: VizuÇlais novïrtïjums (2) Ne sliktÇk kÇ 2 (apmierino‰i) Saska¿Ç ar VizuÇlÇ novïrtïjuma kritïrijiem (2) Novïrtï ass l¥niju (3) un malu l¥niju (3) visÇ posmÇ, dokumentï katru 100 m posmu, kurÇ novïrtïjums ir sliktÇks kÇ 2 (apmierino‰i) JebkurÇ posmÇ, veicot uzraudz¥bu (iz¿emot sabruku‰os posmus), periodÇ no 15. jnija l¥dz 30. novembrim: VizuÇlais novïrtïjums (2) Ne sliktÇk kÇ 3 (labi) Saska¿Ç ar VizuÇlÇ novïrtïjuma kritïrijiem (2) Novïrtï ass l¥niju (3) un malu l¥niju (3) visÇ posmÇ, dokumentï katru 100 m posmu, kurÇ novïrtïjums ir sliktÇks kÇ 3 (labi) JebkurÇ posmÇ, veicot uzraudz¥bu (iz¿emot sabruku‰os posmus), periodÇ no 1. decembra l¥dz 14. jnijam: VizuÇlais novïrtïjums (2) Ne sliktÇk kÇ 2 (apmierino‰i) Saska¿Ç ar VizuÇlÇ novïrtïjuma kritïrijiem (2) Novïrtï ass l¥niju (3) un malu l¥niju (3) visÇ posmÇ, dokumentï katru 100 m posmu, kurÇ novïrtïjums ir sliktÇks kÇ 2 (apmierino‰i) 129 Ar roku darbu uzklåtu ce¬a apzîméjumu mérîjumi PeriodÇ no 15. jnija l¥dz 30. novembrim: Gaismas atstaro‰anas koeficients dienas gaismÇ (Qd), ja ≥ 100 mcd/m 2 x1x apz¥mïjuma virsma ir sausa Gaismas atstaro‰anas koeficients tum‰ajÇ laikÇ (R L), ja ≥ 200 mcd/m 2 x1x apz¥mïjuma virsma ir sausa Gaismas atstaro‰anas koeficients tum‰ajÇ laikÇ (R L), ja ≥ 35 mcd/m 2 x1x apz¥mïjuma virsma ir mitra LVS EN 1436, A pielikums Uzmïra 14 l¥dz 60 dienu laikÇ pïc ce∫a apz¥mïjumu uzklljanas katru ce∫a apz¥mïjuma veidu, veicot vienu LVS EN 1436, mïr¥jumu ik 100 m2 vai vismaz 2 mïr¥jumus bvobjektÇ B pielikums Apz¥mïjuma virsmas ≥ 45 SRT vien¥bas sl¥des pretest¥ba LVS EN 1436, D pielikums VizuÇlais novïrtïjums (2) Saska¿Ç ar VizuÇlÇ novïrtïjuma kritïrijiem (2) Novïrtï katru ce∫a apz¥mïjuma veidu (3) un dokumentï katru ce∫a apz¥mïjuma veidu, kuram novïrtïjums ir sliktÇks kÇ 3 (labi) Saska¿Ç ar VizuÇlÇ novïrtïjuma kritïrijiem (2) Novïrtï katru ce∫a apz¥mïjuma veidu (3) un dokumentï katru ce∫a apz¥mïjuma veidu, kuram novïrtïjums ir sliktÇks kÇ 2 (apmierino‰i) Ne sliktÇk kÇ 3 (labi) PeriodÇ no 1. decembra l¥dz 14. jnijam: VizuÇlais novïrtïjums (2) Ne sliktÇk kÇ 2 (apmierino‰i) VizuÇlÇ novïrtïjuma kritïriji ce∫a apz¥mïjumiem definïtajÇ apgabalÇ: - labi (3) – apz¥mïjums labi redzams, skaidri un nepÇrprotami uztverams, apz¥mïjuma zudumi pie∫aujami l¥dz 10% no kopïjÇ bl¥vi noklÇtÇ ce∫a apz¥mïjumu laukuma; - apmierino‰i (2) – apz¥mïjums labi redzams, var bt nedaudz apgrtinÇta attïlotÇs informÇcijas uztvere, apz¥mïjuma zudumi pie∫aujami l¥dz 30% no kopïjÇ bl¥vi noklÇtÇ ce∫a apz¥mïjumu laukuma; - akceptïjami (A) – iespïjama attïlotÇ ce∫a apz¥mïjuma uztvere, apz¥mïjuma zudumi pie∫aujami l¥dz 50% no kopïjÇ bl¥vi noklÇtÇ ce∫a apz¥mïjumu laukuma; - neakceptïjami (N) – nav iespïjama attïlotÇ ce∫a apz¥mïjuma uztvere vai apz¥mïjuma zudumi ir vairÇk nekÇ 50% no kopïjÇ bl¥vi noklÇtÇ ce∫a apz¥mïjumu laukuma. (3) Ass l¥nija (ar¥ brauk‰anas joslu sadalo‰Ç l¥nija) – viss ce∫a apz¥mïjums Nr.920-923, 925, 927, 928 jebkurÇ pilnÇ 100 m posmÇ (novïrtïjamie posmi nedr¥kst pÇrklÇties). Malu l¥nija – viss ce∫a apz¥mïjums Nr. 920, 924 jebkurÇ pilnÇ 100 m posmÇ (novïrtïjamie posmi nedr¥kst pÇrklÇties). Autobusu pietura – viss ce∫a apz¥mïjums Nr. 926 visÇ autobusu pieturas papla‰inÇjumÇ. Bremzï‰anas vai paÇtrinÇjuma josla – viss ce∫a apz¥mïjums Nr. 926 visÇ attiec¥gajÇ joslÇ. GÇjïju pÇreja – viss ce∫a apz¥mïjums Nr. 931 visÇ gÇjïju pÇrejÇ. Virzienu sali¿a – viss attiec¥gÇs virzienu sali¿as ce∫a apz¥mïjums Nr. 934-936. Atsevi‰˙i elementi – katrs atsevi‰˙s ce∫a apz¥mïjums Nr.929, 930, 932, 933, 937-939. Nosakot mïr¥jumu vietas, ieteicams vad¥ties pïc LVS ENV 13459-3 ”Uzklljanas un kalpo‰anas atbilst¥ba”. Bvuz¿ïmïjam ieteicams piedal¥ties gaismas atstaro‰anas koeficienta mïr¥‰anas procesÇ. VizuÇlo novïrtïjumu past¥tÇjs veic pïc saviem ieskatiem, ne vïlÇk kÇ triju darba dienu laikÇ pïc vizuÇlÇ vïrtïjuma izpildes nostot vizuÇlÇs apskates protokolu bvuz¿ïmïjam. Ja konstatïta ce∫a apz¥mïjumu neatbilst¥ba pras¥bÇm, bvuz¿ïmïjam iespïjami ¥sÇ termi¿Ç jÇatjauno ce∫a apz¥mïjumi pras¥bÇm atbilsto‰Ç kvalitÇtï. (2) 8.4.7. Darba daudzuma uzmérîßana Ce∫a apz¥mïjumu darba daudzumu nosaka, aprï˙inot bl¥vi noklÇto seguma virsmas laukumu. Uzmïr¥‰anu un aprï˙inus veic, izmantojot kÇdu no ‰Çdiem pa¿ïmieniem – automÇtiski, izmantojot tam attiec¥gi apr¥kotas mar˙ïjamÇs ma‰¥nas; ar mïriekÇrtu izdarot divu dimensiju mïr¥jumus un veicot attiec¥gus aprï˙inus; izmantojot ce∫a apz¥mïjumu konstrukciju standartpoz¥ciju laukumus no tabulÇm un veicot attiec¥gus aprï˙inus. 130 8.5. ELEKTROAPGAISMOJUMA IERÈKOÍANA ProjektÇ jÇveic apgaismojuma aprï˙ins. 8.5.1. Definîcijas … 8.5.2. Darba apraksts Elektroapgaismojuma ier¥ko‰ana ietver darbu izpildes zonas sagatavo‰anu, elektrokabe∫u ieguld¥‰anu, elektroapgaismes stabu, agaismes armatras un agaismes ˙erme¿u uzstÇd¥‰anu, kÇ ar¥ nepiecie‰amo saska¿ojumu ieg‰anu apgaismojuma pieslïg‰anai elektrot¥klam. 8.5.3. Materiåli Elektroapgaismes stabi – metÇla, cinkoti, cinka pÇrklÇjuma biezums – 60 mikroni, pie∫aujamÇ atkÇpe ±5 mikroni. Elektroapgaismes stabu, agaismes armatras un agaismes ˙erme¿u tipam jÇatbilst paredzïtajam, kÇ ar¥ jÇbt tÇda pa‰a veida, kÇds jau ir ‰ajÇ mar‰rutÇ. 8.5.4. Iekårtas … 8.5.5. Darba izpilde Darba izpilde jÇveic atbilsto‰i projektam, elektrot¥klu ¥pa‰nieka izdotajiem noteikumiem, kÇ ar¥ citiem saisto‰ajiem dokumentiem. 8.5.6. Kvalitåtes novértéjums UzstÇd¥tÇ elektroapgaismojuma veidam, izmïriem un izvietojumam jÇatbilst paredzïtajam. UzstÇd¥tajai elektroapgaismojuma l¥nijai jebkurÇ pÇrredzamÇ apgabalÇ nedr¥kst bt vizuÇli novïrojami izkrop∫ojumi vertikÇlajÇ un horizontÇlajÇ plaknï. 8.5.7. Darba daudzuma uzmérîßana UzstÇd¥tÇ elektroapgaismojuma darbu daudzumu uzmïra, kÇ norÇd¥ts darbu daudzumu sarakstÇ. 131 9. P IELIKUMI 9.1. IETEIKUMI DARBU DAUDZUMU SARAKSTU SASTÅDÈÍANAI Darba nosaukums Uzmïr¥‰ana un nosprau‰ana Koku zÇÆï‰ana Krmu zÇÆï‰ana Zaru zÇÆï‰ana GrÇvju rak‰ana GrÇvju t¥r¥‰ana GrÇvju dibena nostiprinljana GrÇvju nogÇÏu nostiprinljana LiekÇs grunts aizve‰ana LiekÇs grunts izl¥dzinljana Bedr¥‰u remonts Plaisu aizlie‰ana Asfalta seguma izl¥dzino‰Ç frïzï‰ana Asfalta seguma savienojumu frïzï‰ana Zemes klÇtnes uzbïruma izbve Zemes klÇtnes ierakuma izbve Zemes klÇtnes nogÇÏu nostiprinljana Saltur¥gÇ slÇ¿a izbve ·˙embu/grants pamata izbve ·˙embu/grants seguma izbve Obligåti norådåmås prasîbas kas jÇuzmïra vai jÇnosprauÏ celmu lau‰ana, norÇd¥t atbïrtni (km) norÇd¥t atbïrtni vai dedzinljanu grunti aizvedot / grunti izl¥dzinot norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km) grunti aizvedot / grunti izl¥dzinot norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km) materiÇls materiÇls kÇrtas biezums cm norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km) ar pilno tehnoloÆiju / ar nepilno tehnoloÆiju / ar bitumena emulsiju un ‰˙embÇm AukstÇ reciklï‰ana Pievienojot cementu Pievienojot minerÇlmateriÇlu Pievienojot saistvielu Gruntï‰ana asfalta tips Mérvienîbas gab. h gab. m3 m m2 vai cita m3 t vai m2 m materiÇls …..cm biezumÇ …..cm biezumÇ (nenorÇd¥t deformÇciju izl¥dzinljanai) ......cm biezumÇ PiescinÇta ‰˙embu pamata izbve tips …..cm biezumÇ ·˙embu/grants seguma atputek∫o‰ana Papildus norådåmås prasîbas ar kalcija hlor¥du / ar bitumena emulsiju, iemaisot rpn¥cÇ / ar bitumena emulsiju, iemaisot uz ce∫a …..cm biezumÇ norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km) m2 vai t norÇd¥t grunti norÇd¥t atbïrtni (attÇlumu km) m3 kÇrtas biezums cm m2 minerÇlmateriÇla pamatfrakcija, ja ar no˙¥lï‰anas pa¿ïmienu minerÇlmateriÇla nosaukums, frakcija, saistvielas patïri¿‰, izlie‰anas darba gÇjienu skaits m2 (m3 JIM) iemaisot rpn¥cÇ – tikai jaunbvïjamÇm kÇrtÇm km / m2 m2 otrajÇ darba gÇjienÇ palieko‰Ç bitumena daudzums AukstÇ asfalta kÇrtas izbve tips .....cm biezumÇ KarstÇ asfalta virskÇrtas izbve KarstÇ asfalta apak‰kÇrtas izbve KarstÇ asfalta izl¥dzino‰Çs kÇrtas izbve KarstÇ asfalta iesïdumu remonts KarstÇ asfalta profila labo‰ana tips .....cm biezumÇ tips .....cm biezumÇ KarstÇ asfalta remikss tips …..cm biezumÇ KarstÇ asfalta remikss-plus .......cm biezumÇ plus tips .......cm biezumÇ m3 m (m3 def. iz.) m2 2 pievienojot cementu, lietojamÇ saistviela t l m2 m2 m2 tips tips tips t pievienojamÇ materiÇla daudzums % m2 132 Darba nosaukums Virsmas apstrÇde Noma∫u uzpild¥‰ana Noma∫u profilï‰ana un bl¥vï‰ana Noma∫u uzpild¥‰ana, profilï‰ana un bl¥vï‰ana [Nosaukums] nojauk‰ana Caurteku t¥r¥‰ana Caurteku posmu remonts [MateriÇls] galasienu uzstÇd¥‰ana Caurteku / galasienu remonts Caurteku uzstÇd¥‰ana Caurteku pagarinljana PasaÏieru platformas izbve Betona apmales uzstÇd¥‰ana HorizontÇlie apz¥mïjumi Obligåti norådåmås prasîbas tips Papildus norådåmås prasîbas ar dolom¥ta ‰˙embÇm (tikai uz grants) …..cm biezumÇ ar diametru ….m materiÇla nosaukums m2 m3 m2 …..cm biezumÇ ar diametru ….m ar diametru ….m caurtekai ar diametru …..m Mérvienîbas norÇd¥t atbïrtni, noliktavu, km izpildÇmo darbu apraksts izpildÇmo darbu apraksts materiÇls, projekta nosaukums uzklljanas veida nosaukums m m / gab. gab. gab. m gab. m m2 9.2.NOTEIKUMI VIRSMAS APSTRÅDES VIZUÅLAI NOV‰RT‰ÍANAI 1. Defin¥cijas. Mozaîka – ‰˙embu izkÇrtojums, tÇm atbalstoties ar sÇniem citai pret citu; Saistvielas izsvîdums – bitumena saistvielas izspie‰anÇs caur ‰˙embu moza¥ku; Gadîjuma rakstura ß˚embu zudums – ‰˙embu zudums par 0,01 m 2 mazÇkÇ laukumÇ, kas neietekmï ‰˙embu moza¥ku; Í˚embu zudums mozaîkå – koncentrïts ‰˙embu zudums no pabeigtas virsmas apstrÇdes, kas ietekmï ‰˙embu moza¥ku; Strîpas – ‰˙embu zudumi no pabeigtas virsmas apstrÇdes, veidojoties vienai vai vairÇkÇm str¥pÇm paralïli klljanas virzienam; Nolobîßanås – ‰˙embu un saistvielas zudums no pabeigtas virsmas apstrÇdes. 2. Simboli. S – ce∫a segas virsmas laukums katrÇ definïtÇ laukumÇ (m2); n – iztrksto‰o ‰˙embu daudzums; N – vidïjais teorïtiskais ‰˙embu skaits pÇrbaudes rÇm¥; Zn – zudumu novïrtïjums ‰˙embu zudumiem moza¥kÇ (%); Pn – zudumu novïrtïjumi nolob¥‰anÇs gad¥jumÇ, saistvielas izsv¥dumiem, ar ‰˙embÇm nenoklÇtÇs str¥pÇs %; A – defekta virsmas laukums (m 2). 3. Defektu veidi vizuÇlai novïrtï‰anai: ‰˙embu zudumi moza¥kÇ, ar ‰˙embÇm nenoklÇtas str¥pas, nolob¥‰anÇs un saistvielas izsv¥dumi. 4. Defektu vïrtï‰anas laukumi. Ja defekti ir vizuÇli konstatïti, tad jebkuru 4. punktÇ minïto defektu novïrtï katrai brauk‰anas joslai ik pa 100 m gariem posmiem visa bvobjekta garumÇ. Laukumu, kura platums ir vienÇds ar ce∫a brauk‰anas joslas platumu un kura garums ir 100 m, sauc par definïto laukumu. Defektu novïrtïjuma rezultÇti attiecas uz visu definïto laukumu un tie atspogu∫ojas virsmas apstrÇdes vizuÇlÇ novïrtïjuma rezultÇtu tabulÇ. 5. ·˙embu zudumu moza¥kÇ vïrtï‰ana. 5.1. DivkÇrtas virsmas apstrÇdes gad¥jumÇ defekta vïrtï‰anai jÇ¿em lielÇkÇ izmïra ‰˙embu slÇnis (parasti apak‰ïjÇ kÇrta). 5.2. ·˙embu zudumi moza¥kÇ (tÇlÇk tekstÇ – zudumi) tiek noteikti kÇ iztrksto‰o ‰˙embu da∫i¿u % pÇrbaudes rÇm¥. 5.3. PÇrbaudes rÇmim jÇbt neelast¥gam un nesalokÇmam ar izmïru 100 x 100 mm (± 5 mm) 5/8 mm frakcijai un 200 x 200 mm (± 5 mm) frakcijÇm 5/10, 8/11, 10/15, 11/16 mm. 5.4. DefinïtajÇ laukumÇ, kur ir vizuÇli konstatïti zudumi, izraugÇs visvairÇk bojÇto vietu, uz kuras noliek pÇrbaudes rÇmi. TajÇ saskaita iztrksto‰o ‰˙embu daudzumu – n. Pïc tam aprï˙ina teorïtiski nepiecie‰amo ‰˙embu daudzumu rÇm¥, reizinot ‰˙embu skaitu vienÇ virzienÇ, kurÇ ietverti ar¥ konstatïtie tuk‰umi, ar ‰˙embu skaitu otrÇ virzienÇ, ar¥ ieskaitot tuk‰umus. Tas jÇatkÇrto vïl divÇs vietÇs, lai aprï˙inÇtu vidïjo teorïtisko ‰˙embu skaitu N. 5.5. Zudumu novïrtïjumu aprï˙ina ‰Çdi: Zn = 100 * n / N (%). 133 5.6. Ja pirmÇ mïr¥juma rezultÇti neatbilst pras¥bÇm, tad jÇveic vïl divi mïr¥jumi – viens 1 m pirms un otrs 1 m aiz mïr¥juma vietas ce∫a garenvirzienÇ. Ja viens no diviem papildu mïr¥jumiem neatbilst pras¥bÇm, tad defekts attiecas uz definïto laukumu. 6. Ar ‰˙embÇm nenoklÇto str¥pu, nolob¥‰anÇs un saistvielas izsv¥dumu vïrtï‰ana. 6.1. Defekti tiek ¿emti vïrÇ, ja ar ‰˙embÇm nenoklÇto str¥pu platums ir virs 3 cm; nolob¥‰anÇs un izsv¥dumu laukumu garums (ce∫a garenvirzienÇ) ir virs 0,2 m; laukuma platums (ce∫a ‰˙ïrsvirzienÇ) > 0,1 m. 6.2. Defektus novïrtï, izmïrot defekta virsmas laukumu (A) kvadrÇtmetros un nosakot defekta % no definïtÇ laukuma (S). 6.3. Taisnstrveida defekta laukumu aprï˙ina, reizinot tÇ garumu ar platumu. 6.4. NeregulÇras formas defekta laukumu aprï˙ina, reizinot tÇ garumu ar 0,8 no defekta maksimÇlÇ platuma vïrt¥bas. 6.5. Nolob¥‰anÇs un izsv¥dumu gad¥jumÇ, ja katra tuvÇkÇ defekta garums pÇrsniedz 0,2 m, ja attÇlums starp blakus eso‰iem defektiem ir mazÇks par 0,5 m un ja viens no defektiem ir platÇks par 0,1 m, tad, aprï˙inot defekta laukumu, ¿em vïrÇ visa bojÇtÇ posma garumu, ieskaitot tajÇ attÇlumus starp atsevi‰˙iem defektiem. 6.6. Ja attÇlums starp str¥pÇm ir mazÇks par 0,2 m, tad, aprï˙inot defekta laukumu, ¿em vïrÇ visu bojÇtÇ posma platumu, ieskaitot tajÇ attÇlumus starp atsevi‰˙Çm str¥pÇm. 6.7. PÇrïjo defektu novïrtïjumu Pn aprï˙ina ‰Çdi: Pn = 100 * A / S (%). 7. Virsmas apstrÇdes vizuÇlÇ novïrtïjuma rezultÇtu tabula. Ce∫a nosaukums Bvobjekta piesaiste, km .................., josla ................ Nosaukums Posma garums, m Joslas platums, m Definïtais laukums S, m 2 ·˙embu zudumi moza¥kÇ Zudumu novïrtïjums Zn, % Ar ‰˙embÇm nenoklÇtas str¥pas, m 2 Nolob¥‰anÇs, m 2 Izsv¥dumi, m 2 Kopïjais pÇrïjo defektu laukums, m 2 PÇrïjo defektu novïrtïjums Pn, % 100 100 100 100 100 100 9.3. NOTEIKUMI VIRSMAS RAUPJUMA UZM‰RÈÍANAI 1. Tehniskie noteikumi paredzïti autoce∫u segumu virsmas makrotekstras (raupjuma) vidïjÇ padzi∫inÇjumu uzmïr¥‰anai. 2. Virsmas raupjums uzmïrÇms katrÇ brauktuves joslÇ ik pïc 200 m ce∫a ‰˙ïrsvirzienÇ, ne tuvÇk par 0,5 m no joslas malÇm. 3. Mïr¥juma izpildei nepiecie‰amie instrumenti: disks ar diametru 7,0 cm (±2 mm) ar gumijas pamatni; mïrcilindri ar tilpumu V=10 ml; 25 ml; 50 ml (pïc vajadz¥bas); 30 cm lineÇls, ar milimetru skalu; m¥ksta birst¥te; frakcionïta dab¥ga smilts (0,14/0,28 mm vai 0,15/0,30 mm). 4. Mïr¥jumu izpilde. 4.1. Vietu, kur paredzïts uzmïr¥t raupjumu, nosusina un t¥ri izslauka ar birst¥ti divos virzienos – perpendikulÇri un paralïli satiksmes kust¥bas virzienam. 4.2. Izvïlas mïrcilindru (raupjÇkÇm – ietilp¥gÇku), piepilda to ar smilti, viegli uzsit tr¥s reizes ar cilindra pamatni pret kÇdu virsmu un nol¥dzina smilti l¥dz ar cilindra aug‰da∫u. 4.3. Izber smilti kaudz¥tï uz sagatavotÇs virsmas. Vietu aizsargÇ no vïja. 4.4. Smilti izkliedï, izpildot ar disku ri¿˙veida kust¥bas, kamïr smilts izkliedïta ap∫a formÇ, piepildot virsmas padzi∫inÇjumus l¥dz paaugstinÇjumu aug‰ai. Procedra ir pabeigta, kad smilts neizkliedïjas tÇlÇk pa virsmu un tÇ ir piepild¥ta. 4.5. Izmïra smil‰u ap∫a diametru (D1; D2; D3; D4) ar 5 mm precizitÇti, pieliekot lineÇlu ãetrÇs vietÇs. Katru nÇkamo mïr¥jumu izpilda, pagrieÏot lineÇlu 45 0 le¿˙¥ pret iepriek‰ïjo. 134 5. RezultÇtu aprï˙ins. 5.1. Katra smil‰u ap∫a vidïjais diametrs (cm): D = (D1 + D2 + D3 + D4) / 4 5.2. Makrotekstras (raupjuma) vidïjais padzi∫inÇjumu dzi∫ums katram mïr¥jumam n (mm): Hi = 40 * V / 3,14 * D * 2 6. Virsmas raupjuma viendab¥bas aprï˙ins. 6.1. Makrotekstras padzi∫inÇjumu vidïjÇ vïrt¥ba bvobjektÇ HV=Hi/n. 6.2. VidïjÇ kvadrÇtiskÇ atsevi‰˙o mïr¥jumu novirze bvobjektÇ S=[* (Hi – HV * 2 / (n – 1)] * 1/2 6.3. Makrotekstras padzi∫inÇjumu variÇcijas koeficients VC = (S / HV) 7. Mïr¥jumu un aprï˙inu rezultÇti katram bvobjektam apkopojami tabulÇ. km (Pk+), josla D (cm) Hi (mm) (Hi - HV) 2 HV (mm) (Hi - HV) 2 S VC 9.4. STANDARTU SARAKSTS Nr. p.k. Standarta nosaukums Nr. LVS EN 58 LVS 77-1 LVS 77-2 LVS 77-3 LVS 85 LVS 92 LVS 93 LVS 94 14. Bitumena saistvielu paraugu ¿em‰ana Ce∫a z¥mes – 1 Ce∫a z¥mes – 2. UzstÇd¥‰anas noteikumi Ce∫a z¥mes – 3. TehniskÇs pras¥bas Ce∫a apz¥mïjumi Ce∫u bitumena katjonu emulsijas. Tehniskie noteikumi Ce∫a signÇlstabi¿i. Lieto‰anas noteikumi Ce∫a metÇla dro‰¥bas barjeras. Lieto‰anas noteikumi Zviedrijas NacionÇlÇ ce∫u administrÇcija. VispÇrïjie ce∫u bves tehniskie noteikumi. 5. da∫a. Nesaist¥tÇs ce∫u segu kÇrtas Zviedrijas NacionÇlÇ ce∫u administrÇcija. VispÇrïjie ce∫u bves tehniskie noteikumi. 6. da∫a. BituminïtÇs ce∫u segu kÇrtas Ce∫u tehniskÇ klasifikÇcija. Parametri, normÇlprofili Cementa pÇrbaudes metodes. 2. da∫a. Cementa ˙¥miskÇ anal¥ze Cementa pÇrbaudes metodes. Hlor¥du, oglek∫a dioks¥da un sÇrmu daudzuma noteik‰ana cementÇ Cementi. 1. da∫a. SastÇvs, specifikÇcija un atbilst¥bas kritïriji 15. Density of Soil In-Place by the Rubber-Balloon Method 16. ˛eodïziskie darbi bvniec¥bÇ ˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. DinamiskÇs perforÇcijas tests (konusa trieciena tests) MinerÇlo materiÇlu vispÇrïjo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 1. da∫a. Paraugu ¿em‰anas metodes MinerÇlo materiÇlu vispÇrïjo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 2. da∫a. Laboratorijas paraugu samazinljanas metodes MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 1. da∫a. Da∫i¿u izmïra sadal¥juma noteik‰ana. Sijljanas metode MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 3. da∫a. Da∫i¿u formas noteik‰ana. PlÇk‰¿ain¥bas indekss MinerÇlmateriÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 4. da∫a. MinerÇlmateriÇlu da∫i¿u formas noteik‰ana. Formas indekss 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 17. 18. 19. 20. 21. 22. Ce∫‰ 94. 5. da∫a Ce∫‰ 94. 6. da∫a LVS 190-2 LVS EN 196-2 LVS EN 196-21 LVS EN 197 AASHTO T 205 (ASTM D 2167) LBN 305-01 LVS EN 918 LVS EN 932-1 LVS EN 932-2 LVS EN 933-1 LVS EN 933-3 LVS EN 933-4 135 23. 24. 25. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 32. 33. 34. 35. 36. 37. 38. 39. 40. 41. 42. 43. 44. 45. 46. 47. 48. 49. 50. 51. 52. 53. 54. MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 5. da∫a. DrupinÇto un lauzto virsmu procenta noteik‰ana rupjo minerÇlo virsmu da∫i¿Çs MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 6. da∫a. Virsmas ¥pa‰¥bu novïrtï‰ana. MinerÇlmateriÇlu pl‰anas koeficients MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 8. da∫a. Smalko da∫i¿u novïrtï‰ana. Smilts ekvivalenta tests MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 9. da∫a. Smalko da∫i¿u novïrtï‰ana. MetilïnzilÇ tests MinerÇlo materiÇlu Æeometrisko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 10. da∫a. Smalko da∫i¿u novïrtï‰ana. Aizpild¥tÇja granulometriskais sastÇvs (sijljana gaisa strklÇ) MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 2. da∫a. Drupinljanas pretest¥bas noteik‰anas metodes MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 4. da∫a. Sausa sabl¥vïta aizpild¥tÇja porain¥bas noteik‰ana MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 5. da∫a. Ìdens satura noteik‰ana, ÏÇvïjot ventilïjamÇ krÇsn¥ MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 6. da∫a. Da∫i¿u bl¥vuma un dens absorbcijas noteik‰ana MinerÇlo materiÇlu mehÇnisko un fizikÇlo ¥pa‰¥bu testï‰ana. 7. da∫a. Aizpild¥tÇja da∫i¿u bl¥vuma noteik‰ana. Piknometra metode Ce∫u norobeÏojo‰Çs sistïmas. 1. da∫a. TerminoloÆija un testï‰anas metoÏu vispÇrïjie kritïriji Ce∫u norobeÏojo‰Çs sistïmas. 2. da∫a. Dro‰¥bas barjeru klasifikÇcija, triecienpÇrbaudes kritïriji un testï‰anas metodes Ce∫u norobeÏojo‰Çs sistïmas. 3. da∫a. TriecienslÇpïtÇju klasifikÇcija, triecienpÇrbaudes kritïriji un testï‰anas metodes Ce∫u norobeÏojo‰Çs sistïmas. 4. da∫a. Dro‰¥bas barjeru gala un pÇrejas elementu klasifikÇcija, triecienpÇrbaudes kritïriji un testï‰anas metodes MinerÇlmateriÇlu termisko un atmosfïras iedarb¥bas ¥pa‰¥bu testï‰ana. 1. da∫a. Saliztur¥bas un atkusumiztur¥bas noteik‰ana MinerÇlmateriÇlu termisko un atmosfïras iedarb¥bas ¥pa‰¥bu testï‰ana. 2. da∫a. Magnija sulfÇta tests MinerÇlmateriÇlu termisko un atmosfïras iedarb¥bas ¥pa‰¥bu testï‰ana. 3. da∫a British Standards. Methods of tests for Soils for civil engineering purposes. Part 4: Compaction – related tests British Standards. Methods of tests for Soils for civil engineering purposes. Part 9: In situ–tests Bitumens un bitumena saistvielas. Adatas penetrÇcijas noteik‰ana Bitumens un bitumena saistvielas. Ìdens satura noteik‰ana bitumena emulsijÇ. AzeotropÇ destilÇcijas metode Bitumens un bitumena saistvielas. AtgtÇs saistvielas un naftas destilÇta noteik‰ana, pÇrdestilïjot bitumena emulsiju Ce∫a apz¥mïjumu materiÇli. Ce∫a apz¥mïjumu funkcionÇlÇ efektivitÇte MinerÇlo materiÇlu ˙¥misko ¥pa‰¥bu testï‰ana. 1. da∫a. µ¥miskÇs anal¥zes ˛eotekstilmateriÇli. Platsv¥tru stiepes tests ˛eotekstilmateriÇli un radniec¥gi izstrÇdÇjumi. BojÇjumu modelï‰anas metode. 1. da∫a. Granulu metode ˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. Ìdens caurlaid¥bas raksturojuma noteik‰ana perpendikulÇri plaknei, bez slodzes Geotextiles and geotextile – related products. Determination of water permeability normal to their plane without load ˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. Notur¥ba pret atmosfïras apstÇk∫u iedarb¥bu ˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. MikrobioloÆiskÇs pretest¥bas noteik‰anas metode, lietojot zemï ierak‰anas testu ˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gie izstrÇdÇjumi. Statiskais caurdures tests (CBR-tests) Virsmas apstrÇde. Testï‰anas metodes. 1. da∫a. Saistvielas un s¥k‰˙embu izkliedes norma un izkliedes precizitÇte LVS EN 933-5 LVS EN 933-6 LVS EN 933-8 LVS EN 933-9 LVS EN 933-10 LVS EN 1097-2 LVS EN 1097-4 LVS EN 1097-5 LVS EN 1097-6 LVS EN 1097-7 LVS EN 1317-1 LVS EN 1317-2 LVS EN 1317-3 LVS EN 1317-4 LVS EN 1367-1 LVS EN 1367-2 LVS EN 1367-3 BS 1377-4 BS 1377-9 LVS EN 1426 LVS EN 1428 LVS EN 1431 LVS EN 1436 LVS EN 1744-1 LVS EN ISO 10319 LVS ENV ISO 10722-1 LVS EN ISO 11058 EN 12040 LVS EN 12224 LVS EN 12225 LVS EN ISO 12236 LVS EN 12272-1 136 78. Virsmas apstrÇde. Testï‰anas metodes. 3. da∫a. Saistvielas un minerÇlmateriÇla adhïzijas noteik‰ana ar Vialita plÇksnes triecientesta metodi ˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. Skr¥ninga testa metode hidrol¥zes pretest¥bas noteik‰anai den¥ Bitumens un bitumena saistvielas. Ce∫u bitumenu tehniskie noteikumi Bitumens un bitumena saistvielas. Cietïjumpretest¥bas noteik‰ana karstuma un gaisa ietekmï. 1. da∫a. RTFOT metode Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 1. da∫a. Saistvielas saturs Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 2. da∫a. Da∫i¿u izmïru sadal¥jums Bituminïtie mais¥jumi. 3. da∫a. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. Bitumena atg‰ana: rotÇcijas iztvaicïtÇjs Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 4. da∫a. Bitumena atg‰ana: frakcionï‰anas kolona Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 5. da∫a. MaksimÇlÇ bl¥vuma noteik‰ana Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 6. da∫a. BituminïtÇ mais¥juma paraugu tilpumbl¥vuma noteik‰ana Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 8. da∫a. Bituminïto mais¥jumu paraugu poru ¥pa‰¥bu noteik‰ana Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 12. da∫a. Bituminïto mais¥jumu paraugu densjut¥bas noteik‰ana Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 17. da∫a. Porasfalta parauga dens zudums Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 22. da∫a. Rite¿u slieÏu veido‰anÇs tests Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 27. da∫a. Paraugu ¿em‰ana Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 28. da∫a. Paraugu sagatavo‰ana saistvielas satura, dens satura un granulometriskÇ sastÇva noteik‰anai Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 30. da∫a. Paraugu sagatavo‰ana ar trieciena bl¥vïtÇju Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 34. da∫a. Mar‰ala tests Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 35. da∫a. Mais¥‰ana laboratorijÇ (makets) Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 36. da∫a. Bituminïta seguma biezuma noteik‰ana Bituminïtie mais¥jumi. KarstÇ asfalta mais¥juma testï‰anas metodes. 45. da∫a. Saistvielas. ·ellenberga metode VertikÇli nostiprinÇtas stacionÇras ce∫a z¥mes. 1. da∫a. StacionÇras ce∫a z¥mes ˛eotekstilmateriÇli un tiem radniec¥gi izstrÇdÇjumi. Rakstur¥gÇko atveru lielumu noteik‰ana Geosinthetics – Determination of friction Characteristics – Part 1: Direct shear test 79. Geosinthetics – Determination of friction Characteristics – Part 2: Inclined plane test ISO 12957-2 55. 56. 57. 58. 59. 60. 61. 62. 63. 64. 65. 66. 67. 68. 69. 70. 71. 72. 73. 74. 75. 76. 77. 80. 81. 82. 83. 84. Ce∫u un lidlauku segumu virsmas raksturojumi. Testï‰anas metodes. 1.da∫a. Seguma virsmas makrotekstras dzi∫uma mïr¥‰ana, izmantojot tilpuma laukuma metodi Road and airfield surface Characteristics-Test methods. Part 2. Procedure for determination of skid resistance of a pavement surface Ce∫u un lidlauku segumu virsmas raksturojumi. Testï‰anas metodes. 3. da∫a. Seguma virsmas seguma virsmas horizontÇlÇs nopldes spïjas noteik‰ana Ce∫u un lidlauku virsmas raksturojumi. Testï‰anas metodes. 7. da∫a. Ce∫u segu kÇrtu nel¥dzenumu mïr¥‰ana. Mïrlatas tests MinerÇlmateriÇli bituminïtajiem mais¥jumiem un virsmas apstrÇdïm ce∫iem, lidlaukiem un citiem satiksmes laukumiem LVS EN 12272-3 LVS EN 12447 LVS EN 12591 LVS EN 12607-1 LVS EN 12697-1 LVS EN 12697-2 LVS EN 12697-3 LVS EN 12697-4 LVS EN 12697-5 LVS EN 12697-6 LVS EN 12697-8 LVS EN 12697-12 LVS EN 12697-17 LVS EN 12697-22 LVS EN12697-27 LVS EN12697-28 LVS EN12697-30 LVS EN 12697-34 LVS EN 12697-35 LVS EN12697-36 pr EN12697-45 LVS EN 12899-1 LVS EN ISO 12956 ISO 12957-1 LVS EN 13036-1 pr EN 13036-2 LVS EN 13036-3 LVS EN 13036-7 LVS EN 13043 137 85. 86. 87. 88. 89. 90. 91. 92. 93. 94. 95. 96. 97. 98. 99. 100. 101. Roads, airfields and trafficked areas. Bituminous mixtures. Material specification. Part 1: Asphalt concrete Roads, airfields and trafficked areas. Bituminous mixtures. Material specification. Part 5: Stone mastic asphalt Roads, airfields and trafficked areas. Bituminous mixtures. Material specification. Part 7: Reclaimed asphalt Roads, airfields and trafficked areas. Bituminous mixtures. Material specification. Part 8: Porous asphalt Bituminïtie mais¥jumi. KvalitÇte. 10. da∫a. RaÏo‰anas procesa kontrole MinerÇlmateriÇli nesaist¥tajiem un hidrauliski saist¥tajiem mais¥jumiem bvniec¥bai un ce∫u konstrukcijÇm ˛eotekst¥lijas un Æeotekst¥liju izstrÇdÇjumi. Nepiecie‰amie raksturojumi lieto‰anai ce∫u un citu satiksmes plat¥bu bvniec¥bÇ (iz¿emot dzelzce∫us un asfalta segas) Nesaist¥tie mais¥jumi. SpecifikÇcijas Nesaist¥tie un hidrauliski saist¥tie mais¥jumi. 1. da∫a. Laboratorijas atsauces bl¥vuma un dens satura testï‰anas metodes. Ievads, vispÇrïjÇs pras¥bas un paraugu ¿em‰ana Nesaist¥tie un hidrauliski saist¥tie mais¥jumi. 2. da∫a. Laboratorijas atsauces bl¥vuma un dens satura testï‰anas metodes. Proktora sabl¥vï‰ana Testï‰anas metodes modificïtam bitumam. Stiepjam¥bas noteik‰ana Betona apmales bloki. Pras¥bas un testï‰anas metodes Ce∫a apz¥mïjumu materiÇli. KvalitÇtes kontrole. 2. da∫a. Ieteikumi materiÇlu uzklljanas kvalitÇtes plÇnu izstrÇdljanai Ce∫a apz¥mïjumu materiÇli. KvalitÇtes kontrole. 3. da∫a. Uzklljanas un kalpo‰anas atbilst¥ba Atbilst¥bas novïrtï‰ana. PiegÇdÇtÇja atbilst¥bas deklarÇcija. 1. da∫a. VispÇr¥gÇs pras¥bas Atbilst¥bas novïrtï‰ana. PiegÇdÇtÇja atbilst¥bas deklarÇcija. 2. da∫a. AtbalstdokumentÇcija Baugrund. Untersuchung von Bodenproben. Plattendruckversuch prEN 13108-1 prEN 13108-5 prEN 13108-7 prEN 13108-8 LVS prEN 13108-10 LVS EN 13242 LVS EN 13249 LVS EN 13285 LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 LVS EN 13398 LVS EN 1340 LVS ENV ISO 13459-2 LVS ENV ISO 13459-3 LVS EN ISO/IEC 17050-1 LVS EN ISO/IEC 17050-2 DIN 18134 138