14.1. MACĪBU MATERIĀLI: ROMA UN TĀS IMPĒRIJA 04.05.2015 | Harijs Tumans | Drukāt 1. VERGILIJS Statujas liedinās citi un varam liks dzīvību dvašot, Ticu es tam; no marmora dzīvus tie izveidos vaibstus, Tiesnešu priekšā tie runās daudz daiļāk un spīdekļu ceļus Novilks ar cirkuli labāk, un zvaigznāju kustības noteiks. Romieti, iegaumē to, tev valdīt pār pasaules tautām! Tāpēc būs uzdevums tavs: tās radināt mierīgai dzīvei, Pakļautās žēlīgi sargāt, bet spītīgus satriekt ar varu. ( Aen., 847. – 853. A. Ģiezeņa tulk. ) advokāts un konsuls, imperatora Trajna ( 53 – 117 ) draugs. Aptuveni 111 – 112 g. Plīnijs bija provinces Bitīnijas pārvaldnieks ( legāta amatā ). Ir saglabājušas viņa vēstules Trajanam, kas sniedz mums vērtīgu informāciju par to, kā darbojās romiešu administrācija šajā provincē. 23. Plīnijs imperatoram Trajanam. 1. Prusas iedzīvotājiem, valdniek ( domine ), pirts ir veca un netīra. Viņi uzskatītu par labumu jaunas pirts būvēšanu, man liekas, ka tu vari izrādīt pretimnākšanu viņu vēlmēm. 2. Nauda pirts celšanai būs – tās ir vispirms, tās summas, kuras es jau sāku atgriezt un pieprasīt no privātām personām, un turklāt, viņi paši ir gatavi ienest pirts celšanai to, ko parasti izdod eļļai. Šo celtni pieprasa gan pilsētas gods, gan tava laika lieliskums ( saeculi tui nitor ). 2. GAJS JŪLIJS CĒZARS Fragments no “Piezīmēm par gallu karu”. Grāmatas pašā sākumā Cēzars apraskta Gallijas ģeogrāfisku stāvokli un vietējas tautas. No šim tautām kareivīgākā ir beļģi, jo viņi ir vistālāk no mūsu provinces izsmalcinātas dzīves un izglītības un ļoti reti pie viņiem ierodas tirgotāji un piegādā viņiem tās preces, kuras padara dvēseles vājas un mazdūšīgas ( ea, quae ad effeminandos animos pertinent ). 3. PLĪNIJA UN TRAJANA SARAKSTE Plīnijs Jaunākais ( 61 / 62 – ap 113 ) – romiešu orators, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks, 24. Trajans Plīnijam. 1. Ja jaunas pirts uzcelšana Prusas iedzīvotājiem ir pa spēkam, mēs varam izrādīt pretimnākšanu viņu vēlmēm, tikai lai netiktu ieviesti jauni nodokļi un netiktu samazināti līdzekļi nākamiem nepieciešamiem izdevumiem. 31. Plīnijs imperatoram Trajanam. 1. Lai vesela un stipra tava majestāte, valdniek, vajadzētu tev nolaisties līdz manām rūpēm ( descendas oportet at meas curas ), jo tu devi man tiesības griezties pie tevis īpašos gadījumos. 2. Daudzās pilsētās, īpaši Nikomēdijā un Nikajā, cilvēki, kuriem tika piespriests darbs raktuvēs, gladiatoru skola un citi līdzīgi sodi, izpilda pilsētas vergu dienesta pienākumus un pat saņem, kā pilsētas vergi algu. Uzzinājis par to, es ļoti ilgi šaubījos, ko man darīt. 3. Sodīt pēc tik ilga laika cilvēkus, kuri lielākoties ir veci un dzīvo, kā tiek apgalvots, pieticīgi un godīgi, man likās pārāk bargi, bet turēt valsts dienestā notiesātus cilvēkus es uzskatīju par nepieļaujamo, barot viņus no pilsētas līdzekļiem nedodot viņiem nekādu darbu, ir, manuprāt, izšķērdīgi, bet nebarot bīstami. 4. Nepieciešamības dēļ atstāju es visu neatrisinātu, kamēr pajautāšu tavu padomu. 5. Tu pajautāsi varbūt, kā tas ir gadījies, ka viņi izvairījās no soda, kas viņiem tika piespriests? Es arī par to jautāju, taču neuzzināju neko tādu, ko droši varētu Tev pastāstīt. Man rādīja rīkojumus, saskaņā ar kuriem viņi tika notiesāti, bet nekādu dokumentu un pieradījumu tam, ka viņi tika atbrīvoti. Pēc dažu cilvēku vārdiem, viņi ir izlūgušies prokonsuliem un legātiem un tika atbrīvoti pēc viņu pavēles. Ticamību tam piešķir tas, ka neviens neuzdrošinātos atlaist viņus bez viņu pavēles. 32. Trajans Plīnijam. 1. Atcerēsimies, ka tādēļ es tevi nosūtīju uz šo provinci, lai tajā tiktu atrasts daudz kas tāds, kas ir jāuzlabo. Īpaši jāpievērš uzmanība tam, lai izlabotu tādu lietu kārtību, kad cilvēki, kas tika notiesāti, ir ne tikai atbrīvoti, kā tu raksti no nezināmiem cilvēkiem, bet ir nostādīti kārtīgu dienesta ļaužu stāvoklī. 2. Tos, kas tika sodīti pēdējo desmit gadu laikā un atbrīvoti bez jebkāda likumīga pamata, ir jāsoda, ja atradīsies cilvēki gados un sirmgalvji, notiesāti līdz tiem desmit gadiem, sadalīsim viņus pa tiem darbiem, kas nav tālu no sodiem. Parasti tādus cilvēkus norīko uz pirtīm, kloāku tīrīšanu, kā arī ielu un ceļu bruģēšanu. 33. Plīnijs imperatoram Trajanam. 1. Kamēr es apbraucu citu provinces daļu, Nikomēdijā milzīgs ugunsgrēks iznicināja daudzas privātas mājas un divas sabiedriskas ēkas, kaut gan tās atradās pāri ceļam – gerusiju un iseonu. 2. Ugunsgrēks izplatījās ļoti plaši, vispirms stipra vēja dēļ, un vēl cilvēku bezdarbības dēļ; skatītāji stāvēja nekustīgi, slinki novērodami šādu nelaimi. Pilsētā turklāt neatradās neviena pumpja, neviena spaiņa, nevienas ierīces, lai dzēstu ugunsgrēku. Tas viss pēc mana rīkojuma tiks izgatavots. 3. Taču tu, valdniek, palūko, vai nevajadzētu dibināt ugunsdzēsēju kolēģiju, ap 150 cilvēku. Es sekošu, lai tajā uzņemtu tikai amatniekus un lai viņi nelietotu iedotas viņiem tiesības citiem nolūkiem, turēt viņus uzraudzībā tik mazu cilvēku skaitu nebūs grūti. 34. Trajans Plīnijam. 1. Tev ienāca prātā, ka var pēc daudzu pilsētu pārauga dibināt ugunsdzēsēju kolēģiju pie nikomēdiešiem. Bet atcerēsimies tomēr, ka šai provincei un īpaši tās pilsētām nedeva mieru tieši tāda veida apvienības. Vai kādu nosaukumu un vienalga ar kādiem pamatojumiem mēs dotu tiem, kas tiks iekļauti šādā apvienībā, tā drīzumā pārvērtīsies hetairejā. 1 2. Tādēļ pietiks ar to, ka tiks sagatavots viss, kas var dzēst uguni un pierunāti namu īpašnieki lietot šīs ierīces pie sevis un vajadzības gadījumā lūgt palīdzību tautai, kas būs saskrējusi uz ugunsgrēku. 37. Plīnijs imperatoram Trajanam. 1. Ūdensvadam, valdniek, nikomēdieši ir iztērējuši 3318 000 sesterciju. Tas joprojām nav pabeigts, pamests un jau sagrauts. Citam ūdensvadam iztērēti jau 200 000, bet arī tas ir pamests, un tagad ir vajadzīgi jauni izdevumi, lai cilvēki, kas ir lieki iztērējuši tādus līdzekļus, dabūtu tomēr ūdeni… 3. Un vispirms tev ir jāatsūta ūdens meklētāju un arhitektu, lai atkal neiznāktu tā, kā jau ir noticis. Es apgalvoju vienu ( unum adfirmo ): šī būve pēc savas lietderības un skaistuma ir tava laikmeta viscienīgākā. ( et utilitatem operis et pulchritudinem saeculo tuo esse dignissimam ). 38. Trajans Plīnijam. 1. Ir jāparūpējas par ūdens piegādi nikomēdiešu pilsētai. Esmu pārliecināts, ka tu pieiesi šai lietai ar pienācīgu centību. Ar tādu pašu centību, zvēru pie dieva, kas ir zvērestu aizbildnis, tev ir jāveic izmeklēšana, kā vainas dēļ nikomēdieši ir zaudējuši līdz šim tik daudz naudas, lai viņi, apmainoties ar savstarpējām pieklājībām ( dum inter se gratiificantur )neuzsāk un tūdaļ nepamet savus ūdensvadus. Ko uzzināsi, paziņo man. 39. Plīnijs imperatoram Trajanam 1. Teātris Nikajā, valdniek, uzcelts jau pa lielākai daļai, bet nepabeigts, aprija jau, ( ka es dzirdu, jo neesmu vēl ticis galā ar atskaiti ), vairāk kā 10 000 000 sesterciju, un baidos, ka lieki. 2. Ēka jau nosēžas un tajā ir milzīgas plaisas, vai tādēļ, ka augsne šeit ir jēla un maiga, vai tādēļ, ka pats akmens ir vājš un drūp. Ir jāapspriež, vai ir vērts būvēt to tālāk, vai ir jāpamet, vai pat jānojauc. Substrūkcijas un atbalsti, kas balsta ēku šur un tur, ir, manuprāt, ne tik daudz stipri, cik dārgi. 3. Privātas personas solīja pievienot daudz ko pie šī teātra, un tieši: bazilikas apkārt un portiku virs skatītāju rindām. Tas viss tagad ir atlikts, jo nav vēl pabeigti iepriekšējie darbi. 4. Tie paši nikajieši ir sākuši, vēl līdz manai atbraukšanai, atjaunot ugunsgrēka iznicinātu gimnasiju, lielāko izmēros un ar lielāku nodalījumu skaitu. Viņi jau ir iztērējuši kaut kādu summu, bet baidos, veltīgi, jo ēkai nav saskaņotības un vienotības. Turklāt, arhitekts, protams, tā arhitekta konkurents, kas bija iesācis šo celtni, apgalvo, ka sienas, kaut gan 22 colles platumā, nespēs izturēt to smagumu, kas uz tām gulsies, jo tās iekšā ir pildītas ar cementu un nav apmūrētas ar ķieģeļiem. 5. Klaudiopoles pilsoņi, ielejā, zem paša kalna, ne tik daudz būvē, cik rok milzīgu pirti, turklāt par tiem līdzekļiem, kurus domes locekļi ( buleutae ), kas tika pievienoti domei ar tavu žēlastību, jau ienesa par savu ieiešanu domē, vai vēl savāks pēc mūsu rīkojuma. 6. Baidos, ka tur tiks slikti izlietoti sabiedriskie līdzekļi, bet šeit tas, kas dārgāks par visiem līdzekļiem – tavs dāvinājums ( munus tuum ). Esmu spiests lūgt tev, atsūti arhitektu ne tikai teātra, bet arī šīs pirts apskatīšanai, lai viņš izlemj, vai pabeigt pēc tādiem tēriņiem iesākto celtni, izlabot to, kas prasīs labojumu, vai pārcelt to, kas var tikt pārcelts. Nevajadzētu, vēloties neaizlaist postā to, kas jau ieguldīts, veltīgi iztērēt arī papildus līdzekļus. 98. Plīnijs imperatoram Trajanam. 1. Pilsētā Amastrīdā, valdniek, skaistā un labiekārtotā, starp galvenām ēkām atrodas skaists un ļoti liels laukums, kurā visā garumā sniedzas tā saucamā upe, bet īstenībā, visriebīgākā kloāka ( cloaca foedissima ), kas ir pretīga pēc sava netīra izskata un kas saindē gaisu ar riebīgāko smirdoņu. 2. Tādēļ aizbērt to ir svarīgi gan pilsētas atveseļošanas dēļ, gan arī tās skaistuma dēļ; tas tiks izdarīts, ja tu atļausi. Es parūpēšos, lai pietiktu naudas šim svarīgajam un nepieciešamajam darbam. 40. Trajans Plīnijam. 1. Kas jādara ar teātri, kuru iesākuši nikomēdieši, tu vislabāk apspriedīsi un izlemsi uz vietas pats. Man pietiks, ka tu paziņosi par savu lēmumu. Pieprasīsi celtnes no privātām personām tad, kad tiks pabeigts teātris, kuram šīs celtnes ir solītas. 2. Grieķīši ( graeculi ) ārkārtīgi mīl ( indulgent ) gimnasijas, tādēļ droši vien, nikajieši ir tā izvērtušies ar būvi. Taču lai viņi apmierinās ar tādu gimnasiju, kas atbilst viņu vajadzībām. 99. Trajans Plīnijam. 1. Saprātīgi, mans dārgais Sekund, ir aizbērt šo ūdeni, kas tek cauri Amastrīdas pilsētai, ja tā palikdama atklāta, kaitē iedzīvotāju veselībai. Esmu pārliecināts, ka naudas pietiks, ka tu parūpēsies par to ar tev piemītošo centību. 100. Plīnijs imperatoram Trajanam. 1. Solījumus ( vota ), valdniek, kurus mēs pagājušos gados esam devuši, izpildījām mēs labprāt un devām arī jaunus solījumus. Karaspēka daļas un provinces iedzīvotāji, sacenšoties mīlestībā pret Tevi, lūdza dievus, lai viņi sargā un saglabā tevi un valstī veselumā un uzplaukumā ( florentem et incolumem ) ar savu žēlastību, kuru tu esi pelnījis ne tikai ar saviem daudziem un lieliem tikumiem, bet arī ar īpašu dievbijību, paklausību dieviem un viņu godināšanu. 101. Trajans Plīnijam. 1. Ar gandarījumu uzzināju 3. Ko ieteikt klaudipoliešiem par pirti, ko tie sākuši celt, kā tu raksti, nepiemērotā vietā, to tu izlemsi pats. Nevar būt, ka tev pietrūktu arhitektu. Nav nevienas provinces, kurā nebūtu savi pieredzējuši un apdāvināti cilvēki ( peritos et ingeniosos homines ), nedomā, ka tos ir tuvāk atsūtīt tev no Romas, kad pat pie mums viņi mēdz atbraukt no Grieķijas ( cum ex Graecia etiam ad nos venire soliti sint ) no tavas vēstules, mans dārgais Sekund, ka ar tevi priekšgalā karaspēki priecīgi un vienotībā ar provinces iedzīvotājiem izpildīja nemirstīgo dievu priekšā solījumus par manu labklājību un salika jaunus solījumus nākotnei. 4. STRABONS Strabons ( ap 50. p.m.ē. – 14 / 37 m.ē. ) – grieķu ceļotājs un rakstnieks no romiešu provinces Kappadokijas. Galvenais darbs – “Ģeogrāfija” – satur visplašāko Romas impērijas ģeogrāfisku aprakstu, kurā tiek sniegtas ziņas arī pat daudzām tautām. Šajā vietā viņš apraksta spāņu novadu Bētiku un tās iedzīvotājus – turditānu cilti. Ar šīs zemes labklājību turditāniem savienojas tikumu maigums un atklātība komunikācijai, ko pēc Polibija vārdiem, nedaudz mazākā mērā var pamanīt arī pie ķeltiem, jo viņi ir turdetānu kaimiņi vai radinieki, jo viņi dzīvo lielākoties atsevišķos ciematos. Toties turditāni, īpaši tie, kuri dzīvo pie Bētijas upes, pilnīgi ir nomainījuši savu dzīves veidu pret romiešu dzīves veidu un pat ir aizmirsuši savu dzimtu valodu. Lielāka viņu daļa ir kļuvuši par latīņu pilsoņiem 2 un viņi ir pieņēmuši pie sevis romiešu kolonistus tā kā viņi visi gandrīz pārvērtušies par romiešiem. Un arī tagad dibinātas pilsētas – Pax Augusta – ķeltu zemē, Augusta Emerita – turdulu zemē, Caesar Augusta pie ķeltibēriem, un dažas citas pilsētas, — skaidri apliecina minētās pārmaiņas viņu pilsoniskās dzīves veidā. Turklāt visi ibēri, kas pieder pie šis kategorijas, tiek saukti togati. 3 Viņu starpā ir arī keltibēri, kuri kādreiz tika uzskatīti par vismežonīgākiem no visiem. Massaliju dibināja fokajieši, tā atrodas klinšainā krastā, tās ostai ir amfiteātra forma, kas it kā izkalts klintī un virzīts uz dienvidiem. Kā pati osta, tā arī pilsēta ir lieliski apbūvēti un ievērojami pēc izmēriem. Pilsētas Akropolē atrodas Efezions un Apollona Delfiskā svētnīca, kas skaitās svēta visiem joniešiem, bet par Efezionu tiek saukta Efesas Diānas svētnīca. Pēc nostāstiem, fokajieši, kad viņi pameta dzimteni, saņēma pavēli par ekspedīcijas priekšnieku atzīt to cilvēku, kuru viņiem iedos Diāna. Tātad, piestājuši pie Efesas, viņi jautāja, kā viņi var saņemt no dievietes to, kas viņiem tika pavēlēts. Tajā laikā dieviete parādījās sapnī Aristarhai, vienai no cienījamākām pilsētas matronām, un lika viņai, paņemot vienu no svētiem attēliem, sekot fokajišiem. Izdarījuši to viņi, uzcēluši koloniju Massalijā, uzcēla svētnīcu un padarīja par augstāko priesterieni Aristarhu, izrādot viņai visus iespējamus pagodinājumus; Diāna viņu kolonijā ieņēma pirmo vietu, viņai tika uzstādīta statuja un ievesti tie paši rituāli, kas arī matropolē. Massaliešu valsts tiek pārvaldīta no vislabākajiem likumiem, valsts lietas pārzin aristokrāti, kas veido sešsimt vīru padomi, kuras locekļi izmanto šo godu mūža garumā, kādēļ viņi tiek saukti par timuhiem … 4 Vēlākos laikos viņi paguva ar spēku pakļaut sev daudzas no apkārtējām zemēm, uzcēla tur pilsētas, lai iegūtu ar tām aizsardzību Spānijas pusē no spāņiem, kuriem viņi ir iedevuši Efesas Diānas kultu un upurēšanas rituālus, bet no Ronas un Agatas puses – pret barbariem, kas dzīvo pie šīm upēm, bet no Taurocēnijas, Olbijas, Antipoles un Nikajas pusēm – pret sāliju un ligūru tautām, kas dzīvo gar Alpiem. Massaliešiem ir kuģu būvētava un ieroču noliktava, senos laikos viņiem bija daudz kuģu, ieroču un kuģu kuģošanai un pilsētu aplenkšanai, ar to viņi vai nu sargājās no barbariem, vai draudzējās ar romiešiem, bet dažreiz pat kalpoja tiem, lietojot arī viņu abpusēju palīdzību. Sekstijs, kas pakļāva sālijus, uzcēla pie Massalijas pilsētu sev un siltiem ūdeņiem, — šodien, kā stāsta, daļa no tiem ir kļuvuši par aukstiem avotiem, — un novietojis tur romiešu karaspēku viņš padzina barbarus no tām zemēm, kas ved no Massalijas uz Itāliju, jo massalieši nespēja viņus savaldīt. Tiesa gan, arī viņš neko citu nepanāca, ka tikai padzina barbarus no krastiem, kas ir ērti kuģu piestātnei, par 12 stadijiem un no klinšainiem krastiem pa 8 stadijiem, atbrīvota zeme tika iedota massaliešiem… Senos laikos, kad Massalija bija īpaši plaukstoša pilsēta, tās pilsoņi draudzības dēļ ar romiešiem izrādīja pret viņiem lielu uzmanību, un Aventīna kalnā Romā iesvētīja viņai tādas pašas formas svētnīcu, kāda bija Diānas svētnīcai Massalijā… Taču kad barbari, viņu kaimiņi, tika savaldīti, un pilsoņu kari un ķildas tika nomainītas, zem Romas impērijas varas, pret zinātni un zemkopību, jūras māksla vairs neieņēma pie massliešiem tādu vietu, kā agrāk. To apstiprina arī mūsdienu pilsētas stāvoklis: visi labklajīgi cilvēki nododas tur daiļrunības un filozofijas studijām. Tādējādi, tiklīdz šī pilsēta kļuva pieejama barbariem kā viņu izglītības vieta, galli tik ļoti aizrāvās ar grieķu literatūras studēšanu, ka pat savus līgumus rakstīja grieķu valodā, un arī mūsdienās, dižciltīgie romieši sevis izglītošanai Atēnu vietā dodas uz Massaliju. Galli, redzēdami šo mierīgo dzīves veidu, paši sāka tiekties pēc tā ne tikai privātā veidā, bet arī publiski, un, kā atsevišķas personas, tā arī veselas kopienas aicināja pie sevis no Massalijas gan mediķus, gan sofistus. 5 5. TACITS Tacits Publijs Kornēlijs ( ap 55 – ap 120 g. m.ē. ) – Romas vecās aristokrātijas pārstāvis, bija ieņēmis augstākos valsts amatus; kļuva par slavenu Romas vēsturnieku. Šis ir fragments no Tacita sarakstītas romiešu karavadoņa Jūlija Agrikolas biogrāfijas. Agrikola faktiski iekaroja un pakļāva Romas varai Britaniju. Nākamo ziemu Agrikola veltīja vissnepieciešamākiem pasākumiem. Cerēdams ar izprieču palīdzību pieradināt pie mierīgas un sakārtotas dzīves cilvēkus, kuri dzīvo vientulīgi un mežonīgi un tādēļ viegli ķeras pie ieročiem, viņš privātā kārtā un vienlaicīgi arī izmantojot valsts līdzekļus, cildinot un slavinot centīgos un nopeļot nolaidīgos, uzstājīgi mudināja britus celt svētnīcas, forumus un mājas, un tad sacensības gars viņu centienos izcelties aizvietoja piespiešanu. Vēl vairāk, jauniešus no dižciltīgām ģimenēm viņš sāka apmācīt brīvajām mākslām, turklāt britu dabisko apdāvinātību viņš vērtēja augstāk pār gallu centību, un tie, kam latīņu valoda vēl pavisam nesen izraisīja atklātu riebumu, dedzīgi ķērās pie latīņu daiļrunības studēšanas. Tam sekoja vēlēšanas ģērbties kā mēs ģērbjamies un daudzie ir ieģērbušies togās. Tā soli pa solim mušu netikumi ir savaldzinājuši britus, un viņi ir pieķērušies pie portikiem, termām 6 un smalkām dzīrēm. Un to, kas ir bijis līdzeklis viņu tālākā paverdzināšanā, viņi, būdami nepieredzējuši un vientiesīgi, dēvēja par izglītotību un apgaismību ( Agr., 21. ). 6. ATENAJS Atenājs ( ap 200 g. m.ē. ) – grieķu gramatiķis no ēģiptiešu pilsētas Naukratisas. Pazīstams ar lielu, daļēji saglabājušos sacerējumu “Gudro dzīres”. Šis ir kompilatīvs sacerējums, kurā iekļauti daudzi citāti no citiem autoriem. Daļa no šī darba arī ir saglabājusies citu autoru atstāstījumā. Atenajs sauc Romas pilsoņus par “visuma tautu” un apgalvo, ka Romu bez šaubām var nosaukt par pasaules apkopojumu. Tik tiešām, skatoties uz Romu ar vienu acu uzmetienu var aplūkot uzreiz visas pasaules pilsētas, kuras ir it kā izmitinājušas tajā. Daudzas no viņām var atpazīt pēc īpašām pazīmēm: “zelta Aleksandrija”, “skaistā Antiohija”, “lieliskā Nikomēdija” , nemaz nerunājot par “Pilsētu, kas ir skaistākā par visu, ko radījis Zevs”, — protams, par Atēnām. Man pietrūktu dienas, ja es uzņemtos uzskaitīt visas pilsētas, kas ir romiešu debesu pilsētā, — man pietrūktu pat visa kalendāra – tik Roma ir daudzveidīga! Un veselas tautas apmetās tur uz dzīvi, — nemaz nerunājot par daudzām citām, nosaukšu tikai kapadokiešus, skitus, pontiešus ( Athen. I, 36. ). 7. AILIJS ( ĒLIJS ) ARISTĪDS Ailijs Aristīds ( 117 – 180. m.ē. ) – slavens grieķu orators un publicists, t.s. „otrās sofistikas” pārstāvis. Šeit tiek piedāvāts fragments no viņa svinīgas runas „Romas slavinājums”. 59. Visvairāk uzmanības un sajūsmas vērts ir jautājums par pilsonību un jūsu skata plašums uz šo lietu, jo nekas pasaulē nespēj tam līdzināties… jūsu valsts ir visa pasaule un vienai tās pusei jūs dāvinājāt savu pilsonību, skaistāku, cēlāku un varenāku, nekā ikviena radniecība, bet atlikušo pusi jūs padarījāt paklausīgu sev. 60. Nedz jūras, nedz zemes plašumi nav šķēršļi jūsu pilsonībai, un starp Āziju un Eiropu šajā ziņā nav nekādas atšķirības, jo viss jūsu valstī ir pieejams visiem. Neviens cilvēks, varas un uzticības cienīgs, nepaliek novārtā, bet zem viena un vislabākā valdnieka un sarga varas tiek dibināta vispārēja vienlīdzība zemes virsū. Valsts iedzīvotāji it kā sanāk vienā laukumā, lai saņemtu to, ko katrs no viņiem ir pelnījis. 61. Kā ikvienai pilsētai ir savas robežas un savas zemes, tā arī šī jūsu Pilsēta par savām robežām tur visu oikumēni un nozīmēta būt par šīs pasaules galvaspilsētu. Gribās teikt, ka visi apkārtējie iedzīvotāji sanāk kopā šajā vienā un visiem viņiem kopīgajā Akropolē. 62. Pilsētas spēki nekad neizsīkst un, kā zemes virsma visu panes, tā arī Pilsēta ieņem sevī visas zemes cilvēkus…. 63. … Jūs cildina par jūsu pilsonību un jūs tiekat apjūsmoti nevis tādēļ, ka atsakiet savu pilsonību citiem, bet gan tādēļ, ka meklējiet tai cienīgu pielietojumu. Vārdu „romietis” jūs padarījāt ne par pilsētas iedzīvotāja vārdu, bet par kaut kādas kopīgas cilts pārstāvja vārdu, un šī cilts nav viena no daudzajām, bet gan apvieno sevī visas citās kopā. Jūs nedaliet cilvēkus hellēņos un barbaros … 7 102. Jūs atvērāt vaļā visus oikumēnes vārtus un devāt iespēju visiem, kas vēlas, visu redzēt savām acīm. Jūs ieviesāt likumus, vienādus visiem un likāt galu tai pagātnei, kas ir uzjautrinoša nostāstos, bet nav paciešama prātam. Jūs padarījāt iespējamas starptautiskas laulības un sakārtojāt visas oikumēnes dzīvi tādā veidā, it kā tā būtu viena māja… 103. Pirms jūsu valdīšanas pasaulē valdīja haoss un viss notika bez saprāta, bet, kopš jūs sākāt valdīt, tad kašķi un ķildas izbeidzās , visās lietās nostiprinājās kārtība un spoža gaisma uzspīdēja pāri cilvēku privātai un sabiedriskai dzīvei, parādījās likumi un cilvēku ticība pavērsās uz dievu altāriem… 7. RUTĪLIJS NAMANCIĀNS Rutīlis Namanciāns ( V gs. m.ē. pirmā puse ) – romiešu dzejnieks, kas savā dzejā cildināja “mūžīgo Romu”. Daudzām un dažādām tautām tu radīji vienotu dzimteni jaunu: Kas nav pazinis likumus agrāk, tiem nāk tava vara par labu. Tu paņēmi tiesībās savās sev līdzās tos, kas ar ieročiem pieveikti taviem: Tas, kas par pasauli saucās līdz šim, kļuva par Pilsētu tagad. Atsauces: 1. Grieķu Hetaireia – “draugu apvienība”, “sadraudzība”. Grieķijā tādas savienības pārvērtās par slepenām partijām, kas piedalījās politiskā cīņā un spēlēja vadošu lomu visos valsts apvērsumos. Romieši ne bez pamatojuma baidījās no tādām privātām apvienībām un pēc iespējas centās tās nepieļaut. ↩ 2. Latīņu pilsoņi – t.i. tie pilsoņi, kuriem ir t.s. latīņu tiesības. Šis tiesības bija nepilnas romiešu pilsoņu tiesības, kas tika piešķirtas draudzīgām tautām. ↩ 3. Togati – burtiski: “tie, kas ģērbjas togās”. Togās ģērbās romiešu pilsoņi un tā tika 4. 5. 6. 7. apzīmēti paši romieši. ↩ Timouhoi – gr.: “tie, kam ir gods”. ↩ Par sofistiem tajā laikā tika dēvēti retorikas skolotāji. ↩ Termas – romiešu pirtis, kur ar pirti tika savienotas sporta zāles, pastaigu atpūtas vietas, strūklakas un dažreiz pat bibliotēkas. ↩ Tā cilvēkus dalīja senie grieķi. ↩