ELPOŠANA
Sasniedzamie rezultāti
 Izprot elpošanas sistēmas evolucionārās
atšķirības un pielāgojumus.
 Novērtē aktīvās atpūtas un veselīga
dzīvesveida ietekmi uz orgānu sistēmām un
cilvēka dzīves kvalitāti.
 Apzinās ārējās vides faktoru ietekmi uz
elpošanas orgānu sistēmu.
VĀRDNĪCA
Elpošana- gāzu apmaiņa starp
organismu un apkārtējo vidi.
Elpošanas jēga ir apgādāt audus ar
skābekli, lai bioloģiskās
oksidēšanās rezultātā atbrīvotos
dažādu funkciju veikšanai
nepieciešamā enerģija.
Elpošanas procesa posmi
Elpošana
Elpošanu var attēlot ar šādu
vienādojumu:
Organiskās vielas + O2 →
CO2+ H2O + Enerģija (ATP+ siltums)
Organismi pēc enerģijas iegūšanas veida
Aerobi
Enerģijas iegūšanai no
organiskām vielām ir
nepieciešams
skābeklis.
Process: elpošana
Pienskābes rūgšanas
baktērijas, augi,
dzīvnieki
Anaerobi
•Dzīvības procesiem nav
nepieciešams skābeklis
Obligāti
anaerobi
Var eksistēt tikai
bezskābekļa
apstākļos. O2
darbojas kā inde.
Sviestskābās
rūgšanas baktērijas,
botulisma baktērija,
parazītiskie tārpi
Fakultatīvi
anaerobi
Enerģiju var
iegūt, oksidējot
vielas gan
aerobā, gan
anaerobā ceļā.
Pūšanas
baktērijas,
streptokoki u.c.
Augu elpošana
Atvārsnītes
slēdzējšūnas
Atvārsnītes
sprauga
• Arī augu šūnas enerģijas ražošanai patērē
skābekli un izdala oglekļa dioksīdu;
• Augos skābeklis iekļūst galvenokārt caur
atvārsnītēm, kas regulē gāzu apmaiņu;
• Augiem gāzu maiņa norisinās gan dienā, gan
naktī;
Gāzu maiņa dzīvniekiem
Caur ķermeņa
virsmu
(zarndobumaiņi,
plakantārpi,
veltņtārpi)
Caur ķermeņa
virsmu;
asinis
nodrošina
gāzu maiņu
audos
(posmtārpi)
Elpošanas
orgānos;
asinis
nodrošina
gāzu maiņu
audos
(posmkāji,
gliemji,
hordaiņi)
Vienšūņu elpošana
• Gāzu maiņa starp ārvidi (gaisu vai ūdeni) no
organisma iekšējiem šķidrumiem notiek saskaņā ar
gāzu difūzijas likumiem.
Gāzu maiņa dzīvniekiem
• Gāzu maiņa notiek caur ķermeņa virsmu (pēc difūzijas
likumiem); Nav speciālu elpošanas orgānu.
Posmtārpu elpošana
• Posmtārpi elpo caur ādu, taču visas viņu šūnas
nesaskaras ar ādu, tāpēc gāzu transportu veic
asinsrites orgānu sistēma.
• Sliekām tieši zem kutikulas, kuru nepārtraukti mitrina
gļotu dziedzeri, ir asinsvadu kapilāru tīkls, kas nodrošina
skābekļa ātru difūziju organismā.
Elpošanas orgānu veidi
Trahejas
Žaunas
Ārējās
Plaušas
Maisveida
Alveolārās
Iekšējās
Elpošanas orgānu tipi
Trahejas
Trahejas ir sazarotu
caurulīšu sistēma ,
kura saskaras ar
organisma šūnām.
Abpus ķermenim
atrodas stigmaselpatveres, pa kurām
gaiss nokļūst trahejās.
Šūnas skābekli saņem
difūzijas ceļā.
Elpošanas orgānu tipi
Ārējās žaunas
Abinieku kāpuri
Ambistomas kāpursaksolotls
Ārējās žaunas ir brīvi atstāvoši
ķermeņa izaugumi, šeit notiek
ne tikai gāzu maiņa, bet arī
ūdens- sāļu maiņa. Organismi
caur tā uzņem vai izdala ūdeni
un sāļu jonus, kā arī izvada NH3
un urīnvielu.
Iekšējās žaunas
Žaunas ir zivīm, vēžiem,
gliemjiem (gliemenēm un
galvkājiem) un arī mitrenēm,
kas dzīvo sauszemē.
Iekšējās žaunas ir ietvertas dažādos ķermeņa dobumos. Zivs
žaunām ir četri žaunu loki. Žaunu loku ieliektajā malā ir bārkstiņas,
kas neļauj žaunām piesārņoties, bet ieliektajā malā- žaunu lapiņas.
Katra žaunu lapiņa veidota no sīkām plātnītēm, kurās ir kapilāri.
Iekšējās žaunas
Žaunas sastāv no žaunu lapiņām, kurās asinis plūst pretēji
ūdens plūsmai žaunās. Šis pretplūsmas princips palīdz asinīm
pievienot skābekli.
Maisveida plaušas
Astaino abinieku
elpošanas orgāni ir
plaušas- gludi maisi.
Abinieki ziemošanas laikā
spēj elpot vienīgi caur
ādu.
Tritons
Plaušas ar krokām
Bezastaino abinieku
elpošanas orgāni ir
plaušas- maisi ar krokām
un izaugumiem, un āda.
Rāpuļu plaušas
Čūskām un ķirzakām ir
vienkameru plaušas,
ieliekumi ir
sarežģītāki un dziļāki.
Bruņuņurupučiem un
krokodiliem jau ir
daudzkameru plaušas
ar vienu centrālo
bronhu, no kura atiet
mazāka diametra
bronhi.
Plaušas ar gaisa maisiem
Lidojošiem putniem ir
raksturīga divkāršā
elpošana – viņiem no
plaušām atiet gaisa maisi.
Gaisa maisos gāzu maiņa
nenotiek.
Putnu divkāršā elpošana
Lidojumā paceļot spārnus, gaiss nokļūst plaušās un caur
tām- gaisa maisos, bet izelpas laikā, nolaižot spārnus, tas
no gaisa maisiem izplūst caur plaušām. Līdz ar to gāzu
maiņa plaušās notiek gan ieelpas, gan izelpas laikā.
Zīdītāju plaušas
Zīdītājiem plaušas ir
alveolāras, tādēļ viņiem ir
vislielākā elpojamā (gāzu
maiņas) virsma. Zīdītāju
plaušās bronhi sazarojas
līdz bronhiolām, kuras ieiet
alveolu maisos, kuru sienas ir
veidotas no pūslīšiem –
alveolām. Katru alveolu apvij
kapilāru tīkls. Trahejas
augšdaļā atrodas balsene,
kurā ir elastīgas balss saites,
starp kurām plūst gaiss, un,
saitēm vibrējot, rodas skaņa.
Elpošanas papildorgāni
• Daļai dzīvnieku kā elpošanas papildorgāni kalpo āda,
mutes un rīkles dobums vai daļa zarnu kanāla.
Akmeņlauzis
Karpeidīgas zivis tver atmosfēras
gaisu ar muti. Tām gāzu maiņa
notiek mutes dobumā vai rīklē.
Zutis
Zuši un akmeņlauži
mitrās naktīs spēj
pārceļot no vienas
ūdenstilpes uz citu,
apmēram 85% no
nepieciešama skābekļa
uzņem caur ādu.